orientieris
orientieris [ori-entieris] vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | orientieris | orientieri |
| Ģen. | orientiera | orientieru |
| Dat. | orientierim | orientieriem |
| Akuz. | orientieri | orientierus |
| Lok. | orientierī | orientieros |
Objekts apkārtējā vidē (piemēram, punkts, priekšmets), ko izmanto, lai orientētos.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespiests izdevums uztur kvalitātes latiņu, saglabā orientierus un atskaites punktus.
- Ieteka mums ir ļoti labs vizuālais orientieris, gatavojoties nosēsties."
- pieņem to par orientieri un agri vai vēlu pie tā atlido.
- Bet Krievijā šāda virziena nebija, mēs ļoti ātri zaudējām orientieri.
- jēga ir meklējama jēgas izzušanas gaitā, orientējoties bez orientieriem.