Paplašinātā meklēšana
Meklējam nieks.
Atrasts vārdos (501):
- nieks:1
- ādnieks:1
- arnieks:1
- ādenieks:1
- ādinieks:1
- airnieks:1
- aitnieks:1
- alinieks:1
- ārenieks:1
- astnieks:1
- aurnieks:1
- ausnieks:1
- avinieks:1
- bādnieks:1
- baļnieks:1
- bēdnieks:1
- bisnieks:1
- bišnieks:1
- bitnieks:1
- bītnieks:1
- bodnieks:1
- botnieks:1
- boznieks:1
- božnieks:1
- būdnieks:1
- būvnieks:1
- ceļnieks:1
- cēsnieks:1
- čajnieks:1
- daļnieks:1
- dernieks:1
- desnieks:1
- divnieks:1
- domnieks:1
- dornieks:1
- ērmnieks:1
- ābecnieks:1
- ābečnieks:1
- acainieks:1
- ādainieks:1
- adatnieks:1
- ādaunieks:1
- ādavnieks:1
- ādelnieks:1
- ādernieks:1
- aidenieks:1
- aidinieks:1
- akatnieks:1
- akotnieks:1
- akotnieks:2
- akutnieks:1
- altinieks:1
- amadnieks:1
- amatnieks:1
- apavnieks:1
- arodnieks:1
- arpinieks:1
- astinieks:1
- atasnieks:1
- avīžnieks:1
- ballnieks:1
- becenieks:1
- bērenieks:1
- bērinieks:1
- bezdnieks:1
- biktnieks:1
- birznieks:1
- bisenieks:1
- bisinieks:1
- bitenieks:1
- bitinieks:1
- blēdnieks:1
- bļodnieks:1
- botenieks:1
- brālnieks:1
- brāļnieks:1
- brīvnieks:1
- brodnieks:1
- bruņnieks:1
- būcenieks:1
- bucinieks:1
- būdenieks:1
- budinieks:1
- būdinieks:1
- burenieks:1
- burinieks:1
- burtnieks:1
- Burtnieks:1
- butinieks:1
- celtnieks:1
- Celtnieks:1
- ceļenieks:1
- ceļinieks:1
- cerenieks:1
- cerinieks:1
- cibenieks:1
- cibinieks:1
- ciemnieks:1
- Ciemnieks:1
- cimdnieks:1
- cīninieks:1
- cisinieks:1
- cūcinieks:1
- cvainieks:1
- čapenieks:1
- čikinieks:1
- dailnieks:1
- dakšnieks:1
- dalinieks:1
- daļenieks:2
- daļenieks:1
- daļinieks:1
- danenieks:1
- dānenieks:1
- dāņenieks:1
- darbnieks:1
- dārznieks:1
- Dārznieks:1
- depinieks:1
- derenieks:1
- derinieks:1
- desenieks:1
- desinieks:1
- dīcenieks:1
- dīcinieks:1
- divinieks:1
- dravnieks:1
- Dravnieks:1
- drēbnieks:1
- dreinieks:1
- drošnieks:1
- dūcenieks:1
- dūdinieks:1
- dūmenieks:1
- dūminieks:1
- Dūņenieks:1
- dūrenieks:1
- dušenieks:1
- dūšenieks:1
- dūšinieks:1
- dzejnieks:1
- dzīvnieks:1
- eglenieks:1
- eidenieks:1
- ellenieks:1
- akcīznieks:1
- akordnieks:1
- aldzinieks:1
- amatinieks:1
- apakšnieks:1
- apdarnieks:1
- apgādnieks:1
- aplamnieks:1
- aplātnieks:1
- apžēlnieks:1
- arklinieks:1
- ārpusnieks:1
- ārpušnieks:1
- arteļnieks:1
- ārzemnieks:1
- asmītnieks:1
- astaņnieks:1
- astoņnieks:1
- astotnieks:1
- astuņnieks:1
- astūtnieks:1
- atgādnieks:1
- atkāznieks:1
- atpūtnieks:1
- aučelnieks:1
- auglenieks:1
- auglinieks:1
- augstnieks:1
- augšenieks:1
- aušķenieks:1
- aušķinieks:1
- babaunieks:1
- babulnieks:2
- babulnieks:1
- badzenieks:1
- bagarnieks:1
- bagātnieks:1
- bagāžnieks:1
- balavnieks:1
- balcenieks:1
- ballenieks:1
- ballinieks:1
- bandenieks:2
- bandenieks:1
- bandinieks:1
- bandinieks:2
- bandinieks:3
- bantenieks:1
- barišnieks:1
- beķernieks:1
- bībelnieks:1
- bildinieks:1
- biļetnieks:1
- blēdenieks:1
- bleķinieks:1
- bļodenieks:1
- brālenieks:1
- brālinieks:1
- brīvenieks:1
- brīvinieks:1
- bruņinieks:1
- budaunieks:1
- būdavnieks:1
- būdelnieks:1
- budēļnieks:1
- būdeļnieks:1
- bufešnieks:1
- bufetnieks:1
- buģeļnieks:1
- buļvinieks:1
- bumažnieks:1
- bundznieks:1
- bupečnieks:1
- burtinieks:1
- burvinieks:1
- cacaunieks:1
- celminieks:1
- cenzinieks:1
- cepelnieks:1
- cepešnieks:1
- ceplinieks:1
- Ceplinieks:1
- cepurnieks:1
- cieminieks:1
- cierenieks:1
- ciparnieks:1
- cirvinieks:1
- cukurnieks:1
- čakarnieks:1
- čaravnieks:1
- čepelnieks:1
- četrinieks:1
- činaunieks:1
- činavnieks:1
- dailenieks:1
- dailinieks:1
- daiļinieks:1
- dalībnieks:1
- dampinieks:1
- darbenieks:1
- darbinieks:1
- darvenieks:1
- darvinieks:1
- dārzenieks:1
- dārzinieks:1
- dāržinieks:1
- degučnieks:1
- degunnieks:1
- degutnieks:1
- derībnieks:1
- desētnieks:1
- dētuvnieks:1
- deviņnieks:1
- devītnieks:1
- dīdelnieks:1
- diecenieks:1
- diecinieks:1
- dienenieks:1
- dieninieks:1
- dirvinieks:1
- dīvelnieks:1
- dravenieks:1
- driepnieks:1
- drosenieks:1
- drošenieks:1
- drošinieks:1
- druvenieks:1
- dūdaļnieks:1
- dūdelnieks:1
- dūķernieks:1
- dumpenieks:1
- dumpinieks:1
- durvinieks:1
- dušeļnieks:1
- dvasenieks:1
- dziednieks:1
- dzievnieks:1
- dzimtnieks:1
- dzīrenieks:1
- dzīrinieks:1
- dzīvenieks:1
- dzīvinieks:1
- ellaunieks:1
- enkurnieks:1
- ērģelnieks:1
- ērģeļnieks:1
- aizdusnieks:1
- aizgādnieks:1
- aizjūrnieks:1
- aizrocnieks:1
- aizsilnieks:1
- aizžēlnieks:1
- apgaitnieks:1
- apgalvnieks:1
- apskatnieks:1
- aptieķnieks:1
- ārmuižnieks:1
- ārprātnieks:1
- ārrīdznieks:1
- ārrindnieks:1
- ārštatnieks:1
- asprātnieks:1
- atskolnieks:1
- atstopnieks:1
- bambarnieks:1
- bānceļnieks:1
- bandžinieks:1
- bārkstnieks:1
- bauslinieks:1
- baznīcnieks:1
- bezbēdnieks:1
- bezdaunieks:1
- bezdelnieks:1
- bezgodnieks:1
- bezzemnieks:1
- biedrinieks:1
- birkavnieks:1
- brādzinieks:1
- brākulnieks:1
- braucinieks:1
- budziļnieks:1
- bumbarnieks:1
- bumbulnieks:1
- bumbuļnieks:1
- bumburnieks:1
- bundulnieks:1
- bundzenieks:1
- bundzinieks:1
- buntavnieks:1
- celtavnieks:1
- celtuvnieks:1
- centībnieks:1
- centrinieks:1
- cetortnieks:1
- ceturtnieks:1
- ciematnieks:1
- ciesminieks:1
- cietumnieks:1
- cimbolnieks:1
- cirtumnieks:1
- citzemnieks:1
- dārdzinieks:1
- degsninieks:1
- deidelnieks:1
- desantnieks:1
- desmitnieks:2
- desmitnieks:1
- diedelnieks:1
- dirbelnieks:1
- dirselnieks:1
- divcīņnieks:1
- divgadnieks:1
- divlatnieks:1
- divmājnieks:1
- dižzemnieks:1
- drebelnieks:1
- drosminieks:1
- drošelnieks:1
- drudzinieks:1
- drupačnieks:1
- druvasnieks:1
- druvāsnieks:1
- druvesnieks:1
- dubultnieks:1
- dundurnieks:1
- dziesmnieks:1
- dzievenieks:1
- dzievinieks:1
- dziļumnieks:1
- dzimtenieks:1
- dzirulnieks:1
- dzīvalnieks:1
- dzīvelnieks:1
- aizdzirnieks:1
- aizezernieks:1
- aizgaldnieks:1
- aizstāvnieks:1
- apakšīrnieks:1
- apgaismnieks:1
- aprakstnieks:1
- apsardznieks:1
- ārnovadnieks:1
- ārrīdzenieks:1
- ārrobežnieks:1
- ārvalstnieks:1
- atslēdznieks:1
- atturībnieks:1
- aucērumnieks:1
- bezdarbnieks:1
- bezdievnieks:1
- bezpasinieks:1
- blākselnieks:1
- brīvdomnieks:1
- brīvmūrnieks:1
- brīvzemnieks:1
- buksturnieks:1
- būvamatnieks:1
- būvgaldnieks:1
- četrcīņnieks:1
- čukstelnieks:1
- deputātnieks:1
- dienastnieks:1
- dienestnieks:1
- divjūdznieks:1
- divmastnieks:1
- dižciltnieks:1
- diždzejnieks:1
- dižlaivnieks:1
- dižsaimnieks:1
- draudzenieks:1
- draudzinieks:1
- dziesminieks:1
- dzimsaunieks:1
- dzintarnieks:1
- dzirnavnieks:1
- ēnstrādnieks:1
- aculiecinieks:1
- aizmugurnieks:1
- aizsardznieks:1
- apakšnomnieks:1
- arodskolnieks:1
- ārpagastnieks:1
- ārvalstinieks:1
- baltmaiznieks:1
- bērndārznieks:1
- bezbiļetnieks:1
- bezputrinieks:1
- bezvalstnieks:1
- biezgalvnieks:1
- bļaustavnieks:1
- brīvzvejnieks:1
- būvstrādnieks:1
- cietgalvnieks:1
- citnovadnieks:1
- citticībnieks:1
- dabaspētnieks:1
- dabzinātnieks:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- daudzcīņnieks:1
- dievgaldnieks:1
- dievvārdnieks:1
- dižstrādnieks:1
- dzelzceļnieks:1
- dzimtnomnieks:1
- dzimtzemnieks:1
- džindžalnieks:1
- apakšvirsnieks:1
- asinsradinieks:1
- astotklasnieks:1
- augstciltnieks:1
- augstprātnieks:1
- augstskolnieks:1
- baltbiļetnieks:1
- bezpajumtnieks:1
- brīvbandinieks:1
- brunčumednieks:1
- citpagastnieks:1
- cittautībnieks:1
- cukurslimnieks:1
- desmitcīņnieks:1
- desmitlatnieks:1
- devītklasnieks:1
- dežūrvirsnieks:1
- diloņslimnieks:1
- divdesmitnieks:1
- divzirdzinieks:1
- dzeloņmūrnieks:1
- dzimtīpašnieks:1
- dzimtmuižnieks:1
- dzimtsnomnieks:1
- dzimtszemnieks:1
- abējdzimumnieks:1
- aizsardzībnieks:1
- akordstrādnieks:1
- asinsliecinieks:1
- augļsmecernieks:1
- badapātadznieks:1
- badsprāgstnieks:1
- bezpavalstnieks:1
- brīvmākslinieks:1
- ceturtziemnieks:1
- dabaszinātnieks:1
- datorzinātnieks:1
- daudzzinātnieks:1
- dividesmitnieks:1
- autoatslēdznieks:1
- dubultbandinieks:1
- daudzskaitlinieks:1
- divdesmitlatnieks:1
- arodvidusskolnieks:1
- cauruļatslēdznieks:1
- divdesmitpiecnieks:1
- dzimumnoziedznieks:1
- atskaņotājmākslinieks:1
- autoremontatslēdznieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5525):
- orhis (Dzīvnieka) sēklinieks, pauts.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- ābice Ābece, ābečnieks.
- abecedārijs Ābecnieks.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- amfībija Abinieks.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks.
- komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis.
- ādaunīca Ādaunieks.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- vietvaldis Administratīvi teritoriālās vienības (vietniecības) priekšnieks cariskajā Krievijā.
- mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums).
- cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku.
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi.
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā.
- anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- ģeņģeris Aidenieks.
- aidenieks Aidinieks.
- karbass Airu kuģis vai neliels burinieks kravas pārvadāšanai Baltajā jūrā, kā arī upēs, kuras tajā ietek.
- aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks.
- aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
- badmire Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmiris Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks; izsalcis, izbadējies cilvēks, arī dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks.
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā.
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam.
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem.
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana.
- Homo academicus akadēmiskais cilvēks, zinātnieks.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks.
- Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju".
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks.
- akordnieks Akordstrādnieks.
- akotnieks Akordstrādnieks.
- akutnieks Akotnieks, viltnieks.
- akrobolists Akrobolistu vienības dalībnieks.
- ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis.
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- skatuvnieks aktieris, arī skatuves darbinieks.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā.
- Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs.
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos.
- peļņinieks Algādzis; peļņenieks.
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- aldzinieks Algots darbinieks.
- kalps algots laukstrādnieks
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- algotnis Algots strādnieks.
- alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks.
- antialkoholiķis Alkohola lietošanas pretinieks.
- Cryptorrhynchus lapathi alkšņu smecernieks.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- aluzinis alu pētnieks jeb speleologs.
- kannenieks Alvas kannu lējējs, plašākā nozīmē bļodnieks.
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem.
- algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā.
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis.
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors.
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts.
- amatmeistars Amatnieks, amata meistars.
- taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus.
- skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus.
- ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus.
- štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- tapsētājs Amatnieks, kas līmē tapetes, pieliek aizkarus, drapērijas u. c.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas.
- koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- cibinīks amatnieks, kas taisa cibas un citas sīkas mantas.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- vērpis Amatnieks, kas vij virves.
- techniķis Amatnieks, sava aroda pratējs ar izglītību tehnikas nozarē.
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs.
- malacis Amatnieks; labs sava darba pratējs.
- amadnieks Amatnieks.
- amatinieks Amatnieks.
- omatnīks Amatnieks.
- verķis Amatnieks.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls.
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.
- adjunkts Amatpersonas vietnieks.
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku.
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
- ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks.
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks.
- jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks.
- lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.).
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks.
- aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
- unterītis Apakšvirsnieks.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- unters Apakšvirsnieks.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks.
- ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks.
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
- galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai.
- aģents Apdrošināšanas starpnieks — juridiska vai fiziska persona, kas konsultē klientus un pārdod apdrošināšanas polises.
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- maizes tēvs apgādnieks; arī darba devējs.
- maizestēvs Apgādnieks.
- uzturētājs Apgādnieks.
- suseļnieks Apkārtceļojošs tirgotājs; suselnieks.
- šaucs apkārtstaigājošs drēbnieks.
- aplamis Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- ispravņiks Apriņķa policijas priekšnieks cariskajā Krievijā.
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- Byctiscus populi apšu tinējsmecernieks.
- mutiskā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā pētnieks fiksē aptaujātā teikto.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks; arī aptiekas darbinieks.
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- mistifikācija Apzināta maldināšana, krāpšana; liter, gadījums, kur rakstnieks sava darba autorību apzināti piedēvē citai (reālai vai izdomātai) personai.
- līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība.
- dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs.
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.
- automātiskā sile ar elektronisku iekārtu apgādāta sile individuālā sprostā; kad dzīvnieks ieiet sprostā un elektroniskā iekārta nolasa individuālo numuru, silē iebirst ieprogrammēts barības daudzums.
- viliķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- vilniķis Ar garu spalvu noaudzis dzīvnieks.
- karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks; izlases strēlnieks.
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt.
- gnotobiots Ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības; iedresēt.
- pārvedējs Ar pārvešanu uz akmens vai metāla nodarbināts strādnieks.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties); panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- ieraksti sociālajā darbā ar sociālā darba procesu saistītās informācijas atspoguļojums profesionālās darbības nodrošināšanai, ko digitālā vai papīra formātā veic sociālais darbinieks.
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- ārgalietis Ārinieks, ārpagastnieks, ārzemnieks.
- dižmanis Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks.
- arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks.
- arklinieki Arklinieks.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks.
- Masisa Armēņu mitoloģijā - kalns - Ararats, senākajos mītos tas bijis pūķu mājoklis, bet kalna virsotnē mitis pūķu valdnieks.
- Arevamanuks armēņu mitoloģijā - mednieks (tulkojumā: "saules jauneklis"), kurš vainoja sauli medību neveiksmēs, par ko saule viņu sodījusi tā, ka dienā viņš bija miris un tikai naktī atdzīvojās.
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili.
- Haiks armēņu mitoloģijā - varonis, pirmais sencis, armēņu eponīms, pēc senajiem priekšstatiem - astrāls varonis, dievišķas izcelsmes strēlnieks - mednieks, milzis, skaistulis; izdaudzināts arī kā laika pārzinātājs.
- Aždahaks armēņu mitoloģijā - višaps (pūķis), mkinēts kā maru (mēdiešu) valdnieks, armēņu valdnieka Tigrana pretinieks.
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs.
- arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
- pārpagastnieks Ārpagastnieks, pārnovadnieks.
- ārvalstnieks Ārpagastnieks.
- ārpušnieks Ārpusnieks.
- Eskulāpijs Ārsts, dziednieks.
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
- ārštatnieks Ārštata darbinieks.
- pārskaitnieks ārštatu (darbinieks), brīvprātīgais.
- Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
- ārvalstinieks Ārvalstnieks.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
- hostis Ārzemnieks, ar ko Roma atradās kādā sakarā, atzīstot tā tiesības.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- eksterritoriāls Ārzemnieks, kas bauda neaizskaramības tiesības.
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- ārenieks Ārzemnieks, svešinieks.
- auslenders Ārzemnieks.
- svešatnieks Ārzemnieks.
- cognatus Asins radinieks, saistīts ar dzimšanu.
- Hadads Asīriešu un babiloniešu negaisa dievs, kas Bībelē parādās kā Rimmons ("Pērkongrāvis"), viņa simbols bija zibens, un viņa svētais dzīvnieks bija vērsis.
- Ašurbanipals Asīrijas valdnieks (Ashurbanipal; 685. g. - ap 627. g. p. m. ē.); ar militāriem un diplomātiskiem līdzekļiem centās saglabāt Asīrijas valsti.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- kliņģeris Astoņnieks (atzīme skolā).
- astoņš Astoņnieks.
- astotnieks Astoņnieks.
- astūtnieks Astoņnieks.
- kosmogrāfs Astronoms, debess spīdekļu pētnieks.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants.
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks.
- kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks.
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju).
- vicele Ātrs cilvēks vai dzīvnieks, kas šurp un turp skraida.
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- atskolēns Atskolas skolnieks.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- autoremontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic automašīnu remontu.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- sleseris Atslēdznieks.
- šloseris Atslēdznieks.
- pusradinieks Attālāks radinieks.
- aprada Attāls radinieks.
- paradņa Attāls radinieks.
- pieraša Attāls radinieks.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- baptists Atturībnieks.
- pretalkoholiķis Atturībnieks.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- autonoms muzejs atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas (izņemot pašvaldības) izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno likumā noteiktās funkcijas; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona, kuras dalībnieks vai dibinātājs ir publisko tiesību juridiskā persona, ja tās īpašumā (valdījumā) ir muzeja krājums un tā īsteno likumā noteiktās funkcijas.
- kroņa numurs atzīme - trijnieks.
- zoofīts Augam līdzīgs dzīvnieks (piem., hidra, aktīnija u. tml.); agrāk uzskatīja par augu un dzīvnieku starpgrupu.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
- audzējums augs, dzīvnieks, kas ir [izaudzēts]{s:2063}.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks.
- stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks.
- valsts sekretārs augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs.
- apriņķa priekšnieks augstākā amatpersona un policijas priekšnieks Latvijas apriņķos 1920.-1940. g., izņemot Rīgu, Liepāju un Daugavpili, kur pastāvēja īpašas policijas iestādes - prefektūras.
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās.
- štrumbantfīrers Augstākā ranga darbinieks.
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
- kardinālis Augstākais garīdznieks katoļu baznīcā.
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
- arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts).
- kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs.
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- augšenieks Augšzemnieks.
- augšgalietis Augšzemnieks.
- augšļaudietis Augšzemnieks.
- augšpusietis Augšzemnieks.
- skvoters Austrālijā - liela zemes gabala nomnieks, kas audzē aitas.
- babajs Austrumnieks, visbiežāk indietis.
- anatolijs Austrumnieks; saules lēkts.
- austrumietis Austrumnieks.
- rītzemnieks Austrumnieks.
- derža Auša, aplamnieks.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- aušķenieks Aušķinieks - mazs lodziņš (lūka) labības kaltes bēniņos.
- gaišņiks Autoinspekcijas darbinieks (PSRS laikā).
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
- galva Autoritatīva, vadoša persona; priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē.
- Hammurapi Babilonijas valdnieks (1792.-1750. g. p. m. ē.).
- bubulis Babulis 2(1), būdenieks, vaļinieks.
- babulis babulnieks^2^(1) - trūcīgs lauku iedzīvotājs.
- lielvēderis Badakāsis, nesātnieks.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- biezītis bagātnieks, cilvēks ar naudu.
- labenieks Bagātnieks, tas, kam pieder liels labums.
- biezais maks bagātnieks, turīgs, naudīgs cilvēks.
- bagačs Bagātnieks.
- baganturis Bagātnieks.
- bagātais Bagātnieks.
- bagātelis Bagātnieks.
- bagāteris Bagātnieks.
- bagāts Bagātnieks.
- bagaturis Bagātnieks.
- bagatūrs Bagātnieks.
- bagāturs Bagātnieks.
- lielbagātnieks Bagātnieks.
- mantietis Bagātnieks.
- naudenieks Bagātnieks.
- naudnieks Bagātnieks.
- naudonis Bagātnieks.
- turīgais Bagātnieks.
- bagatirs Bagāts saimnieks, bajārs latvju dainās.
- bagačurs bagāts saimnieks.
- bagaturs bagāts saimnieks.
- lielmanis Bagāts saimnieks.
- bagažņiks Bagāžnieks.
- dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- Certhiaxis pallida bālais dzeloņmūrnieks.
- dižmutis Balamute, lielībnieks, pļāpa.
- platrīklis Balamute, lielībnieks.
- dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- Barongs Bali mitoloģijā - labo garu pavēlnieks un nenogurstošs cīnītājs pret ļauno un dēmonisko valdnieci Rangu.
- Batara Kali Bali salas (Indonēzija) iedzīvotāju kosmoloģijā dievs, pazemes valstības alas valdnieks, kas radīja gaismu un Māti Zemi.
- ballinieks Balles 1 dalībnieks.
- Uko Baltijas somugru mitoloģijā - augstākais dievs zibeņmetis, zibens un pērkona pavēlnieks.
- gudiņš Baltkrievu plostnieks.
- guds Baltkrievu plostnieks.
- lirniks Baltkrievu tautas dziesminieks un tautas dzejas teicējs, kas izpildīja dzeju stīgu instrumenta cimbalas pavadījumā.
- bandīts Bandas dalībnieks; laupītājs.
- bandenieki Bandenieks.
- bandaris Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- bandars Banderis – amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks.
- kājinieks Bandinieks (šaha spēlē).
- peška Bandinieks (šahā).
- baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem).
- barjerskrējējs Barjerskrējiena dalībnieks.
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks.
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs.
- hidronauts Batiskafa pilots; pētnieks, kas veic pētījumus batiskafā jūras dzīlēs.
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- Eirāzijas bebrs bebru suga ("Castor fiber"), kas izplatīta arī Latvijā, dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- partizāns Bēguļojošs noziedznieks.
- Sardanapāls beidzamais asīriešu valdnieks, kurš bija izlutināts, izšķērdīgs un netikls.
- beķernieks Beķeris, maiznieks.
- bērenieks Bērinieks – cilvēks, kas piedalās bērēs.
- kapenieks Bērinieks.
- kapinieks Bērinieks.
- Bermonts Bermonts-Avalovs Pāvels (1884.–1973. g.) – Krievijas militārais darbinieks, pulkvedis, kura vadībā 1919. g. oktobrī notika uzbrukums Latvijas armijai.
- knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- bībis Bērnu valodā svešinieks, ciemiņš.
- krupis Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Bufonidae"), vardei līdzīgs dzīvnieks ar raupju, kārpainu ādu, 41 ģints, \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks.
- bezbēdnis Bezbēdnieks.
- kurmis Bezbiļetnieks.
- psihs Bezbiļetnieks.
- inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku.
- bezdarbis Bezdarbnieks; cilvēks, kam (pašlaik) nav darba.
- knēts Bezgodis, krāpnieks.
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- bezmugurkaulainis Bezmugurkaulnieks.
- bomža Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis.
- bezmājis Bezpajumtnieks.
- plukata Bezpajumtnieks.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
- apatrīds Bezvalstnieks, persona, kas nav nevienas valsts pilsonis vai pavalstnieks.
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu).
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- bobuļnīks bezzemnieks.
- boguļs bezzemnieks.
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu.
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- bibliologs Bībeles pētnieks.
- kataloģizators Bibliotēkas darbinieks, kas nodarbojas ar grāmatu kataloģizāciju.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- haplodonts Bioloģijā dzīvnieks, kura dzerokļiem nav pauguriņu.
- ofisa planktons biroja (ofisa) darbinieks.
- ofisnieks biroja (ofisa) darbinieks.
- Orchesia fusiformis birztalu piepjkaruļnieks.
- auksiliārbīskaps Bīskapa palīgs, vietnieks.
- vidams Bīskapa vietnieks feodālā Francijā un Vācijā.
- bitulēns Biškopis, dravnieks.
- bitenieki Bitenieks (1).
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- bišnieks Bitenieks.
- bitnieks Bitenieks.
- Sv. Damaskas Jānis bizantiešu baznīcas darbinieks (ap 675.-749. g.), filozofs un dzejnieks, viens no Baznīcas tēviem.
- eksarhs Bizantijas imperatora vietnieks Bizantijai piederošajās zemēs Itālijā.
- savaļņi blakus esošie lauki, kurus zemnieks kā atalgojumu par darbu īrē no lielsaimnieka.
- špicbuks Blēdis, krāpnieks; palaidnieks, draiskulis; ar humoru apveltīts cilvēks.
- milka Blēdis, krāpnieks; paviršs strādnieks, haltūrists; muļķis.
- blēdenieks Blēdis, krāpnieks.
- blēdnieks Blēdis, krāpnieks.
- krāpējs Blēdis, krāpnieks.
- liģere Blēdis, krāpnieks.
- liģeris Blēdis, krāpnieks.
- pikaro Blēdis, krāpnieks.
- šmauklis Blēdis, krāpnieks.
- zvanārs Blēdis, krāpnieks.
- spicbuks Blēdis, palaidnieks, draiskulis.
- draška Blēdis, plikatnieks.
- meņķins Blēdis, viltnieks.
- miņķins Blēdis, viltnieks.
- šelmis Blēdis, viltnieks.
- žuliks Blēdis; krāpnieks.
- žuļiks Blēdis; krāpnieks.
- blēnis Blēņas, nieks.
- borniks Bodnieks - veikala īpašnieks, kas pats arī pārdod preces.
- bodnieki Bodnieks.
- maita bojā gājis dzīvnieks
- klošārs Bomzis, bezpajumtnieks (angļu "clauchard").
- bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
- kakažiņa Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakazis Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- kakažnieks Bradeņa detaļa, līks koks, pie kura piestiprināts tīkls un pie kura brienot turas zvejnieks.
- saimiektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- saimniektātiņš Brāļu draudzes teicējs (saimnieks).
- dzimšana Brīdis, kad (cilvēks, dzīvnieks) fizioloģisku procesu rezultātā atdalās no mātes ķermeņa.
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs.
- brīvnieki Brīvnieks (1).
- brīvenieks Brīvnieks.
- KASKO Brīvprātīgā transportlīdzekļu apdrošināšana, kas sedz nelaimes gadījumā vai avārijā radušos zaudējumus, arī gadījumā, ja polises īpašnieks ir avārijas izraisītājs.
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris.
- brīvinieks Brīvs cilvēks; vaļinieks; brīvzemnieks.
- brīvzemniece Brīvzemnieks.
- brīvzemnieki Brīvzemnieks.
- laidnieks Brīvzemnieks.
- Aphrastura spinicauda bruņastes dzeloņmūrnieks.
- cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls).
- kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
- galantuomo Bruņinieks, goda vīrs.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
- Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
- budeklis Budēlis; ķekatnieks.
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai.
- Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas.
- Šāriputra Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kuram, pēc nostāstiem, piemitušas izcilas saprašanas spējas.
- Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību.
- čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību.
- Subhūti Budisma mitoloģijā - spējīgākais budas Šākjamuni skolnieks; pirmais starp askētiem vientuļniekiem.
- Ašvaghoša Budistu rakstnieks un dzejnieks 1. gs., kas sarakstījis poēmu, kurā stāstīts par Budas dzīvi līdz brīdim, kad pār viņu nāca apskaidrība.
- būdeļnieks Būdnieks, sīksaimnieks.
- bufešnieks Bufetnieks.
- corbadži Bulgāriem bagātnieks, naudas maiss.
- bulīmiķis Bulīmijas slimnieks.
- barabanščiks Bundzinieks.
- bundzenieks Bundzinieks.
- bundznieks Bundzinieks.
- buņģieris Bundzinieks.
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
- zēģelnieks Burinieks, buru laiva.
- buru kuģis burinieks, kuģis, ko dzen buru pārveidota vēja enerģija.
- motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
- burenieks Burinieks.
- burtinieks Burtnieks.
- burtnieki Burtnieks.
- pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks.
- biks Burvis, burtnieks.
- pincenieks Burvis, burtnieks.
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
- plāšnieks Burvis, dziednieks, pūšļotājs.
- burģis Burvis, vārdotājs, pūšļotājs, dziednieks.
- pāšļinieks Burvis, zintnieks.
- burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs.
- faķīrs Burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm u. tml.
- māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs.
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- būvamatniece Būvamatnieks.
- būvkungs Būves īpašnieks, atsevišķa persona vai kolektīvs, par kura līdzekļiem ceļ būvi.
- plotnīks būvgaldnieks, namdaris.
- pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
- remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos).
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
- būvnieks Celtniecības speciālists, celtnieks.
- būvmanis Celtnieks, namdaris.
- celtnieki Celtnieks.
- vojažērs Ceļinieks, ceļotājs.
- ceļa vīrs ceļinieks.
- ceļagājējs Ceļinieks.
- ceļavīrs Ceļinieks.
- ceļenieks Ceļinieks.
- ceļgājis Ceļinieks.
- ceļnieks Ceļinieks.
- piligrims Ceļinieks.
- apkārtstaiga Ceļojošs amatnieks senāk; vanderzellis.
- piligrims Ceļojošs dievlūdzējs, svētceļnieks.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- roveris Ceļotājs, ceļnieks.
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks; cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- centībnieki Centībnieks.
- urbiķis Centīgs strādnieks.
- ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- cerenieki Cerenieks.
- cerinieks Cerenieks.
- ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks.
- cieminieks Ciemnieks.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai.
- ciriks Cietuma darbinieks.
- širmačs Cietuma darbinieks.
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
- kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- musors Cietuma drošības dienesta darbinieks.
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
- šmirjs Cietuma kameras dieninieks.
- goņecs Cietuma līdzstrādnieks.
- hoza Cietuma priekšnieks.
- hozjains Cietuma priekšnieks.
- kozaņs Cietuma priekšnieks.
- lomovois Cietumnieks, kas pārgājis no kameras uz kameru ar administrācijas palīdzību.
- nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts.
- zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks.
- svītrainais Cietumnieks.
- ļeha Cietušais ir laucinieks.
- pretcīkstonis Cīkstoņa pretinieks.
- virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- gulga Cilvēks (arī dzīvnieks), kas guldzās, skaļi atraugājas.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- stelberis Cilvēks (arī dzīvnieks), kas lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet.
- ekspresis Cilvēks (gk. eksprešu firmas darbinieks), kas iesaiņo un transportē mantas.
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu; cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- ņerga Cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku; stiprinieks.
- bomžs Cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bezpajumtnieks.
- fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- hermafrodīts Cilvēks vai dzīvnieks ar abiem dzimumiem raksturīgām pazīmēm.
- perpelis Cilvēks vai dzīvnieks ar netīru muti (vai purnu).
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- kobris Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- kobrs Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- redzētājs cilvēks vai dzīvnieks, kas ar redzi uztver (ko)
- bizzaķis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ātri skrien.
- slokatnis Cilvēks vai dzīvnieks, kas blandās apkārt.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- žļampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- gremslis Cilvēks vai dzīvnieks, kas maz ēd.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas; uzmāka.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- sprudzeklis Cilvēks vai dzīvnieks, kas visur iespraucas.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- kusonis Cilvēks vai dzīvnieks, kurš ātri pagurst.
- donors Cilvēks vai dzīvnieks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai.
- baltzobis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi.
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- guļava Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas; bagātnieks.
- meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme kādā nozarē, kvalificēts strādnieks vai amatnieks.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks; cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- eremīts Cilvēks, kas aiz reliģiskiem apsvērumiem dzīvo tālu no cilvēkiem un vairās no saskares ar tiem, vientuļnieks.
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas; parādnieks.
- apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu; apgādnieks (1).
- mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks.
- patalcnieks Cilvēks, kas atnāk uz talkas nobeiguma svinībām; patalcinieks.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- ģīblis Cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balamuts Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- balmutis Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- dziedātājs Cilvēks, kas dzied, kam patīk dziedāt; dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī).
- ekspatriants Cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks).
- krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas; tuvumnieks.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas; tālumnieks.
- nagotājs Cilvēks, kas enerģiski, intensīvi strādā; enerģisks strādnieks.
- gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu); apgādnieks.
- karātavu putns cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4); arī vasarnieks (1).
- viņējs Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
- vezminieks Cilvēks, kas ko pārvadā, transportē vezumā; vezumnieks.
- prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt; pārgudrinieks.
- nerads Cilvēks, kas nav (kādam) radinieks.
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas; cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos; atturībnieks.
- demons Cilvēks, kas nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- līkstinieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- līkstnieks Cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks.
- pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
- apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u.tml.; kurpnieks.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; zintnieks.
- malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
- malu makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu; malumakšķernieks.
- malu zvejnieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju; maluzvejnieks.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi: arī zeltraktuves strādnieks.
- ballenieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
- ballnieks Cilvēks, kas piedalās ballē (dejās, rotaļās); viesību dalībnieks.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju; bruņotas cīņas dalībnieks.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā; rotaļas dalībnieks.
- proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
- apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu; piegādātājs; sagādnieks.
- darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1); darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; arī sacensību dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus; rakstnieks; arī publicists.
- plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
- spēlētājs Cilvēks, kas spēlē; tas, kas piedalās spēlē; spēles dalībnieks.
- transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transporta darbinieks.
- transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē; transportdarbinieks.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks.
- antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
- antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- pļuka Cilvēks, vai dzīvnieks, kam ir caureja.
- medijs cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā.
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- stieples (arī virves) dejotājs cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
- cirkačs Cirka mākslinieks.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
- valsts ministrs citās valstīs - valdības galva, ikviens kabineta loceklis, ministra vietnieks, valdības galvas vietnieki u. c.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; arī ārzemnieks.
- svešticīgs Citticībnieks.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- jūrascūka Cūkdelfīns - vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- audaļa Čakls, izveicīgs strādnieks.
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks; krietns, centīgs strādnieks.
- čateris Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- čatotājs Čata dalībnieks; cilvēks, kas iesaistījies virtuālajā tērzēšanā.
- Elda Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - dievs, pazemes mirušo valstības valdnieks.
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
- česītis četrinieks (atzīme skolā).
- krāģītis četrinieks (atzīme skolā).
- čeiris Četrinieks (atzīme skolā).
- čeķorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čēris Četrinieks (atzīme skolā).
- četiri Četrinieks (atzīme skolā).
- četjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- četrītis Četrinieks (atzīme skolā).
- četvergs Četrinieks (atzīme skolā).
- četvjora Četrinieks (atzīme skolā).
- četvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- četvorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čičņiks Četrinieks (atzīme skolā).
- čiekurs Četrinieks (atzīme skolā).
- cīķis Četrinieks (atzīme skolā).
- čiķis Četrinieks (atzīme skolā).
- čiks Četrinieks (atzīme skolā).
- čīlis Četrinieks (atzīme skolā).
- čitaks Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvjorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvjorkins Četrinieks (atzīme skolā).
- čitvorka Četrinieks (atzīme skolā).
- čoris Četrinieks (atzīme skolā).
- čors Četrinieks (atzīme skolā).
- čotka Četrinieks (atzīme skolā).
- čovoks Četrinieks (atzīme skolā).
- čučela Četrinieks (atzīme skolā).
- čulis Četrinieks (atzīme skolā).
- čūlis Četrinieks (atzīme skolā).
- čūris Četrinieks (atzīme skolā).
- čurķis Četrinieks (atzīme skolā).
- fierciks Četrinieks (atzīme skolā).
- fir Četrinieks (atzīme skolā).
- fīreris Četrinieks (atzīme skolā).
- for Četrinieks (atzīme skolā).
- franis Četrinieks (atzīme skolā).
- ķeblis Četrinieks (atzīme skolā).
- ķieģelis Četrinieks (atzīme skolā).
- krēsliņš Četrinieks (atzīme skolā).
- stuļķis Četrinieks (atzīme skolā).
- četracis Četrinieks kāršu spēlē; tāda spēļu kārts, kurai ir četras acis (6).
- činaunieks Činavnieks.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- dabaspētnieks dabaszinātnieks; naturālists.
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
- naturālists Dabaszinātnieks.
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- kompanjons Dalībnieks uzņēmumā.
- daļenieks Dalībnieks, akcionārs.
- daļinieks Dalībnieks, akcionārs.
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
- dalinieks Dalībnieks.
- paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā.
- parts Daļa; loma teātrī; pretinieks (saka it sevišķi tiesā par advokātiem).
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem.
- daļnieks Daļenieks.
- danenieks Dāņas zemnieks.
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā.
- atpūtas laiks darba likumdošanā regulēts laiks, kad darbinieks ir brīvs no tiešo darba pienākumu veikšanas.
- darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks.
- arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā.
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
- dzīšana darbība, process, kad ar varu, draudiem, biedēšanu tiek panākts, ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- darbonis Darbinieks (2).
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- ierādītājs darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas; darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko); cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt (1).
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi; pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- čakarnieks Darbinieks, kas ar kārti vai ķeksi lejtecē pārbauda upes gultni, meklējot nogrimušos pludinātos baļķus.
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- pasportists Darbinieks, kas kārtoja pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
- statītājs Darbinieks, kas labības pļaujā salika kūlīšus un izveidoja statiņus uz tīruma.
- atlasītājs darbinieks, kas lielā tirdzniecības centrā digitālu tehnoloģiju vadībā komplektē nosūtāmās preces.
- marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- pasportists Darbinieks, kas pārzin personu dokumentu reģistrāciju.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- pieņēmējs Darbinieks, kas pieņem (preces, pasūtījumus u. tml.).
- gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- marķieris Darbinieks, kas uzliek marku 1(2).
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
- nedēļnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- nedēļstrādnieks Darbinieks, kas visu nedēļu strādā noteiktu darbu.
- hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
- hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte.
- bāksargs Darbinieks, kura amata pienākums ir ugunsgrēku novērošana (tornī).
- istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- normētājs Darbinieks, kura uzdevums ir normēšana.
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā.
- nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā.
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
- darbnieks Darbinieks.
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- virsstundu darbs darbs, kuru darbinieks veic virs normatīvajos aktos noteiktā normālā darba laika.
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- dārzinieks Dārznieks; dārzkopis.
- dārzenieks Dārznieks.
- dāržinieks Dārznieks.
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- jūras vilks daudz pieredzējis jūrnieks.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
- klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā.
- pluralia tantum daudzskaitlinieks.
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
- drēbelis Dauzoņa, palaidnieks.
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks).
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- Bhaga Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - laimes dievs, dāvanu dalītājs, bagātību īpašnieks, upuru svētītājs un saules vedējs, saules dieva Savitara pavadonis, viņa labvēlību mēdza izlūgties kāzu ceremonijas laikā.
- Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.).
- degutnieki Degutnieks.
- budelēns Dem. --> budēlis; ķekatnieks.
- dzīvnieciņš Dem. --> dzīvnieks.
- gruntnieciņš Dem. --> gruntnieks.
- jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
- kurpnieķelis Dem. --> kurpnieks.
- miesniecēns Dem. --> miesnieks.
- nebēdniecēns Dem. --> nebēdnieks.
- nieciņš Dem. --> nieks.
- saimnieķelis Dem. --> saimnieks.
- trijnieciņš Dem. --> trijnieks.
- valdnieķelis Dem. --> valdnieks.
- virsnieķelis Dem. --> virsnieks.
- zemnieķelis Dem. --> zemnieks.
- demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks.
- desenieks Desinieks.
- čiriks Desmitnieks (atzīme skolā).
- cēneris Desmitnieks (naudas zīme).
- cēners Desmitnieks (naudas zīme).
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- patvars Despots, patvaldnieks.
- devīņa Deviņnieks.
- deviņš Deviņnieks.
- devīņš Deviņnieks.
- devītnieks Deviņnieks.
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- deviņacis Devītnieks (spēļu kārts).
- dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
- diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
- kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt.
- šublaka Diedelnieks, plikadīda.
- šublaks Diedelnieks, plikadīda.
- diedelis Diedelnieks.
- ķinklāviņš Diedelnieks.
- slūtaģis Diedelnieks.
- slūtāķis Diedelnieks.
- dienonis Dienas strādnieks, dieninieks, algādzis.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks.
- družiņš Dienestnieks.
- Inka Dienvidamerikas indiāņu cilšu savienības (inku impērijas) valdnieks un augstākais priesteris 11.-16. gs.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- čučmeks Dienvidnieks vai aziāts.
- čurka Dienvidnieks vai aziāts.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- komunikants Dievgaldnieks.
- sacerdos Dievībai veltīta persona, svētnieks, priesteris.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- nemākslinieks Diletants (mākslā); tas, kas nav mākslinieks.
- delme Diloņslimnieks.
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem.
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas.
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
- mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem.
- diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla).
- duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- vicedirektors Direktora vietnieks.
- dirvinieks Dirvas īpašnieks vai apstrādātājs.
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani.
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus.
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- dividesmitnieks Divdesmitnieks.
- pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3).
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- tū Divnieks (atzīme skolā, angļu "two").
- āķis Divnieks (atzīme skolā).
- baķis Divnieks (atzīme skolā).
- banāns Divnieks (atzīme skolā).
- banis Divnieks (atzīme skolā).
- bonifacija Divnieks (atzīme skolā).
- bonis Divnieks (atzīme skolā).
- cāberis Divnieks (atzīme skolā).
- cīpars Divnieks (atzīme skolā).
- coberis Divnieks (atzīme skolā).
- coļs Divnieks (atzīme skolā).
- cuņķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāberis Divnieks (atzīme skolā).
- cvābis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāģeris Divnieks (atzīme skolā).
- cvai Divnieks (atzīme skolā).
- cvaibaks Divnieks (atzīme skolā).
- cvaiķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvaiņāgs Divnieks (atzīme skolā).
- cvainers Divnieks (atzīme skolā).
- cvainieks Divnieks (atzīme skolā).
- cvainis Divnieks (atzīme skolā).
- cvāķis Divnieks (atzīme skolā).
- cvēbaks Divnieks (atzīme skolā).
- cveibers Divnieks (atzīme skolā).
- cvo Divnieks (atzīme skolā).
- cvoibāns Divnieks (atzīme skolā).
- cvoibers Divnieks (atzīme skolā).
- cvulis Divnieks (atzīme skolā).
- danis Divnieks (atzīme skolā).
- dvaiņiks Divnieks (atzīme skolā).
- dvaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- dvīnītis Divnieks (atzīme skolā).
- dvobelis Divnieks (atzīme skolā).
- dvoička Divnieks (atzīme skolā).
- dvoika Divnieks (atzīme skolā).
- dvoikins Divnieks (atzīme skolā).
- dvoiņiks Divnieks (atzīme skolā).
- dvoka Divnieks (atzīme skolā).
- dvolis Divnieks (atzīme skolā).
- dvopsis Divnieks (atzīme skolā).
- dvubulis Divnieks (atzīme skolā).
- dvulis Divnieks (atzīme skolā).
- gulbis Divnieks (atzīme skolā).
- gulbītis Divnieks (atzīme skolā).
- jājamzirgs Divnieks (atzīme skolā).
- kabans Divnieks (atzīme skolā).
- kabāns Divnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris Divnieks (atzīme skolā).
- kraķis Divnieks (atzīme skolā).
- kuprainītis Divnieks (atzīme skolā).
- mīkstais Divnieks (atzīme skolā).
- pālis Divnieks (atzīme skolā).
- pūkainais Divnieks (atzīme skolā).
- šķībais Divnieks (atzīme skolā).
- svaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- tranis Divnieks (atzīme skolā).
- tvaņķis Divnieks (atzīme skolā).
- bipatrīds Divvalstnieks, divpavalstnieks - persona, kas ir divu vai vairāku valstu pilsonis vai pavalstnieks.
- augstmanis Dižciltīgais; bagātnieks; arī augsts ierēdnis.
- lielrads Dižciltīgs, aristokrātisks radinieks.
- dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs.
- varinieks Dižvīrs, stiprinieks.
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
- bifelis Dobradžu dzimtas ģints ("Bubalus"), liels vēršu dzimtas pārnadzis, dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu, 3 sugas.
- bizons Dobradžu dzimtas suga ("Bison bison"), savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
- gaurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos gaurus"), liels pārnadzis, ragi līki, līdz 80 cm gari, savvaļas dzīvnieks, kas dzīvo Indijā, Birmā, Malajas pussalā; džungļu vērsis.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- govs dobradžu dzimtas tauru sugas domasticēts atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks ("Bos primigenius f. taurus"), kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- nobarāt Dodot nepietiekamā daudzumā barību, pieļaut, ka (mājdzīvnieks) kļūst vājš un nobeidzas.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- ķīlu zīme dokuments par to, ka parādnieks ir ieķīlājis nekustamo īpašumu, kas dod kreditoram tiesības pārdot ieķīlāto mantu izsolē, gadījumā, ja parāds nav laikā nomaksāts.
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus.
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- anagnostiķis Drāmas rakstnieks, kas savus darbus raksta tikai lasīšanai.
- ļerļaks draņķis, nieks.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- presbiters Draudzes priekšnieks, vispār garīdznieks.
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- burtumetis Dravnieks vai arī tas, kas izdara iegriezumus bišu kokos.
- dravenieks Dravnieks, biškopis.
- dravnieki Dravnieks.
- dravnīks Dravnieks.
- skrauķis drēbnieks, skroderis.
- skroderis Drēbnieks; amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skrodelis Drēbnieks.
- skrūdels Drēbnieks.
- šneideris Drēbnieks.
- dreimanis Dreijātājs, virpotājs; amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks; drosminieks.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- bezbailis Drosminieks.
- drošelnieks Drosminieks.
- drosenieks Drosminieks.
- drošenieks Drosminieks.
- drošnieks Drosminieks.
- drosonis Drosminieks.
- drošprātis Drosminieks.
- dross Drosminieks.
- drosulis Drosminieks.
- drošulis Drosminieks.
- šnifts Drošības dienesta darbinieks.
- gestapovecs Drošības policijas darbinieks.
- drošgalvis Drošinieks, drosminieks.
- dūšinieks Drošsirdis, drosminieks.
- drudzinieks Drudža slimnieks.
- stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- dubultnieki Dubultnieks.
- duelants Dueļa dalībnieks.
- dumpenieks Dumpinieks.
- dumpiniece Dumpinieks.
- dumpinieks Dumpja 1 dalībnieks, nemiernieks; cilvēks, kas pauž neapmierinātība (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi 1.
- Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā.
- balādists Dzejnieks, balāžu sacerētājs.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- tirtajs Dzejnieks, kas apdziedāja spartiešu varoņu darbus.
- tirtajs Dzejnieks, kas dzied kara dziesmas.
- verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
- dziesminieks Dzejnieks.
- dziesmnieks Dzejnieks.
- pantnieks Dzejnieks.
- pantotājs Dzejnieks.
- poēts Dzejnieks.
- sikšņotājs Dzejnieks.
- vārsmotājs Dzejnieks.
- Philydor rufus dzeltenpieres lapmūrnieks.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- bānceļnieks Dzelzceļnieks.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- pitka Dzērājs, diedelnieks.
- pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis.
- plančka Dzērājs, žūpa, plītnieks.
- hīlers Dziednieks (angļu "to heal" - "dziedināt").
- demopāts dziednieks, kas izmanto tautas medicīnas līdzekļus.
- pūšļa dziednieks, vārdotājs, pūšļotājs, kas ārstē ar pūšanu.
- kaktu dakteris dziednieks.
- dzieģis Dziednieks.
- riņķa dziesma (tekstā) dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- burtnieks Dziesminieks.
- dzievinieks Dzievenieks.
- dzievnieks Dzievenieks.
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes.
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- dzimtzemnieks Dzimtcilvēks; zemnieks, kas ir personīgi atkarīgs no feodāļa.
- dzimtīpašniece Dzimtīpašnieks.
- dzimtsnomnieks Dzimtnomnieks.
- dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
- gonāda Dzimumdziedzeris, sēklinieks vai olnīca; orgāns, kurā attīstās gametas.
- cirslis Dzimumloceklis, sēklinieks.
- dzīrinieks Dzīrenieks.
- ūdensmelderis Dzirnavnieks ūdensdzirnavās; ūdensdzirnavu vadītājs.
- vējmelderis Dzirnavnieks vējdzirnavās; vējdzirnavu īpašnieks.
- miltmopsis Dzirnavnieks, kas visus samaltos miltus neatdod malējam, atstāj tos dzirnavu iekārtā.
- pistor Dzirnavnieks, maiznieks.
- melderis Dzirnavnieks.
- patmalnieks Dzirnavnieks.
- sudmalnieks Dzirnavnieks.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- dzīrenieks Dzīru dalībnieks, viesis.
- dzīrotājs Dzīru dalībnieks, viesis.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- ļempurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- ļēpurs Dzīvnieks (ar īsām kājām), kas neveikli, gāzelējoties iet.
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
- baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
- baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
- miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka.
- kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- košķacis Dzīvnieks (parasti zirgs), kam balti acu āboli.
- kaucis Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- kauka Dzīvnieks (piemēram, cūka, aita), kas skaļi kviec, blēj, mauj u. tml.
- lapausis Dzīvnieks (piemēram, sivēns) ar lielām ausīm.
- baltausis Dzīvnieks ar baltām ausīm.
- balgalvis Dzīvnieks ar baltu (vai ļoti gaišu) galvas apspalvojumu, apmatojumu; šāda dzīvnieka vārds.
- baltvēdere Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
- baltvēderis Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- ausainis Dzīvnieks ar garām ausīm.
- ļunkausis Dzīvnieks ar garām ausīm.
- lekausis Dzīvnieks ar garām, nokarenām ausīm; lutausis.
- giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
- kuplastis Dzīvnieks ar kuplu asti.
- lielragainis Dzīvnieks ar lieliem ragiem, liellops.
- baltradzis Dzīvnieks ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
- melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- lakausis dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
- ļakausis Dzīvnieks ar nokarenām ausīm.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- raibulis dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
- sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
- svilpjaste dzīvnieks ar tievu asti.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības; dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ; konkurences (3) dalībnieks.
- skrullastis Dzīvnieks, kam aste ir gredzenā.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki; barvedis.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
- četrkāji Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
- kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
- lampausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis; lutausis; neveiklis, lempis; neaudzināts cilvēks.
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
- skraidalis Dzīvnieks, kam ir tieksme skraidīt.
- moka Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- mokāns Dzīvnieks, kam trūkst attiecīgajai sugai raksturīgo iemaņu, gudrības.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- mērnieks Dzīvnieks, kas atbilst noteiktam mēram, standartam.
- saēdājs Dzīvnieks, kas barībā nav izvēlīgs, labi ēd.
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
- čapainis Dzīvnieks, kas čāpo.
- dzirla Dzīvnieks, kas daudz dzer.
- bļauris Dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo noteiktā vietā.
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
- čamma Dzīvnieks, kas ēd visu.
- šķītūzis Dzīvnieks, kas ēd, izmētājot, izsvaidot barību.
- ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
- ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds.
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- līsmens Dzīvnieks, kas izstiepies sildās saulītē.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds.
- izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
- špidilga Dzīvnieks, kas mēdz aiziet no ganāmpulka uz labības lauku; lamuvārds par kaut kā ļaunprātīgu izmantošanu.
- badīklis Dzīvnieks, kas mēdz badīties.
- badāksne Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- badāksnis Dzīvnieks, kas mēdz, bieži badīties.
- migrants Dzīvnieks, kas migrē.
- naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu.
- škādnīca Dzīvnieks, kas nodara materiālu zaudējumu.
- škādnieks Dzīvnieks, kas nodara materiālu zaudējumu.
- entozojs Dzīvnieks, kas parazitē otrā dzīvniekā.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- lēcējs Dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības; rīma (1).
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- turkšins Dzīvnieks, kas rada pazemas balss skaņas.
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
- spertava Dzīvnieks, kas sper, mēdz spert.
- strespozitīvs Dzīvnieks, kas stresjutības pārbaudē atzīts par stresjutīgu.
- jājamdzīvnieks Dzīvnieks, kas tiek izmantots jāšanai.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- luteklis Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- oldzīvdzemdētājs dzīvnieks, kura mazuļi ķermenī attīstās kā olas, kas izšķiļas olu dēšanas brīdī, piemēram, gludenā čūska.
- monofiodonts Dzīvnieks, kura zobi individuālās attīstības gaitā nenomainās, t. i., dzīvnieks ar vienu dentīciju.
- polis Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir).
- piesiets medījums dzīvnieks, kurš ar lielu varbūtību medniekam būs nomedījams, piemēram, droši ielenkts.
- spertuvnīca Dzīvnieks, kurš mēdz spert.
- kūna Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- kūns Dzīvnieks, kustonis, būtne.
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- četrkājains Dzīvnieks.
- dzīvinieks Dzīvnieks.
- dzīvonis Dzīvnieks.
- dzīvotnis Dzīvnieks.
- kustonis Dzīvnieks.
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
- komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
- moels Ebreju reliģiskā rituāla dalībnieks, kas veic apgraizīšanu.
- Rafaēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - eņģelis, pusdievišķa būtne, Dieva pavadonis un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- Hylobius piceus egļu lielais smecernieks.
- Apiss Ēģiptiešu mitoloģijā - arhaisks auglības dievs, kura svētais dzīvnieks un iemiesojums bija melns vērsis ar īpašām pazīmēm uz ķermeņa un baltu zīmi pierē.
- Ozīriss ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, vēlāk arī aizkapa pasaules valdnieks.
- Nehbeta ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete pirmsdinastiskos laikos Augšēģiptes pilsētā Nehenā; viņas emblēma un svētais dzīvnieks bija klija.
- Apops Ēģiptiešu mitoloģijā - milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums, gaismas un kārtības aizstāvja, saules dieva Ra pretmets un ienaidnieks.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
- Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole.
- Ra ēģiptiešu mitoloģijā - viens no galvenajiem dieviem, saules dievs, kura svētais dzīvnieks bija piekūns.
- ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- ellaunieks Ellenieks.
- staraunieks Enerģisks, centīgs strādnieks.
- ķeneris Enerģisks, mundrs, prasmīgs cilvēks; kustīgs, mundrs dzīvnieks.
- enfant Enfant terible - nebēdnieks, palaidnieks; cilvēks, kas uzvedas pretēji sabiedrībā pieņemtām normām.
- Mihaēls Eņģeļu valdnieks, Izraēlas sargeņģelis, lielais cīnītājs beidzamajā cīņā pret ļauno.
- organists Ērģelnieks.
- varganists Ērģelnieks.
- imitators estrādes mākslinieks, kurš profesionāli nodarbojas ar imitēšanu.
- entertainer Estrādes mākslinieks.
- konfidencialitāte ētikas princips, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks vai cits profesionālis nedrīkst atklāt informāciju par klientu (klienta identitāti, sarunu saturu, profesionālo viedokli par klientu, ierakstu materiālus utt.) bez paša klienta piekrišanas.
- neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.).
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi.
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza.
- Agdi Evenku (Aizbaikāls, Ķīna) mitoloģijā - pērkona un zibens saimnieks, debesu vecis, kas mostas pavasarī un izšķiļ uguni, kuras dzirksteles satriec ļaunos dēmonus.
- ezerietis Ezernieks.
- Muižnieka ezers ezers Idumejas augstienē, Straupes pagastā, 62 m vjl., platība - 10,5 ha, garums - 800 m, platums - 110-170 m, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - >1/3; Muižnieku ezers; Muižnieks.
- Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks.
- Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks.
- Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers.
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- antifašists Fašisma pretinieks.
- fazendeiro Fazendas īpašnieks.
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- buržuā Feodālisma laikmetā - pilsētnieks, vidējās (pilsoņu) kārtas pārstāvis.
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- privātzinātnieks Finansiāli neatkarīgs zinātnieks, kurš nodarbojas ar pētījumiem tikai sava prieka pēc.
- finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
- disponents Firmas pilnvarnieks, rīkotājs, pārvaldnieks.
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- būvētājs Fiziskā vai juridiskā persona (nekustamā īpašuma īpašnieks, nomnieks vai lietotājs), kas veic būvniecību saviem spēkiem (Būvniecības likums).
- obligacionārs Fiziska vai juridiska persona, kas noteiktā kārtībā ir iegādājusies obligācijas; obligācijas īpašnieks (turētājs).
- bīstamās iekārtas valdītājs fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs.
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks; spēcinieks.
- navarhs flotes priekšnieks (kā arī kuģa komandieris) Senajā Grieķijā.
- triksteris Folkloras varoņa jeb kultūrvaroņa komiskais dubultnieks; tas nojauc tradīcijas, palīdzot atrast ceļu jaunai tradīcijai, arī noņem sociālo spriedzi.
- Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem.
- kancelejas žurka formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- fragmentists Fragmentu rakstnieks vai izdevējs.
- abats Francijā - katoļu garīdznieks.
- konētabls Francijā no 13. gs. sākuma līdz 17. gs. - armijas virspavēlnieks.
- gvardiāns Franciskāņu vai kapucīņu klostera priekšnieks.
- šasērs Franču jātnieku strēlnieks.
- frankofobs Franču kultūras ienaidnieks.
- Zilbārdis Franču tautas pasaku varonis, bruņinieks, kas nogalinājis vienu pēc otras savas sešas sievas (to ziņkārības dēļ).
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- frondists Frondas dalībnieks.
- gūcinieks Gācinieks.
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
- kastelāndarījums Gadījums, kad tirdzniecības uzņēmuma nomnieks saņem tirdzniecības pilnvaru no iznomātāja.
- gādinieks Gādnieks.
- tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- gaitenieks Gaitnieks (2).
- gultnieks Galdnieks, kas gatavo gultas.
- modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
- sniķeris Galdnieks, kokgriezējs.
- dišlēris Galdnieks.
- dišļeris Galdnieks.
- dišlers Galdnieks.
- dišļērs Galdnieks.
- galdinieks Galdnieks.
- stoļars Galdnieks.
- stoleris Galdnieks.
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6).
- senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
- kambarkungs galminieks cara Krievijā un dažās citās monarhistiskās valstīs.
- galmenieks Galminieks.
- kurtizānis Galminieks.
- kurtizāns Galminieks.
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- principāls Galvenais darījuma dalībnieks.
- protagonists Galvenās lomas izpildītājs sengrieķu traģēdijās; galvenais izpildītājs, galvenais dalībnieks.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas.
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- nosaganīties Ganot panākt, ka (dzīvnieks) nobarojas.
- gaučo Gans jātnieks Dienvidamerikā.
- luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
- liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību.
- ēdgardis Gardēdis, kārumnieks.
- gurmans Gardēdis, kārumnieks.
- kārumdirša Gardēdis, kārumnieks.
- gardumlaiža Gardēdis, našķis; kārumnieks.
- gardumnieks Gardēdis, našķis; kārumnieks.
- kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- prēbendārijs Garīdznieks ar draudzi un zināmiem gada ienākumiem.
- oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā.
- svētmoceklis Garīdznieks, kas dodas mocekļa nāvē, neatsacīdamies no ticības.
- konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu.
- dekāns garīdznieks, kura pārziņā ir [dekanāts]{s:2042}; katedrāles vecākais garīdznieks
- dieva kalps garīdznieks.
- dvēseļu gans garīdznieks.
- garīgais tēvs garīdznieks.
- eklēsiasts Garīdznieks.
- privātierēdnis Garīga darba izpildītājs privātā iestādē, kantorī vai uzņēmumā, piem., bankas vai apdrošināšanas darbinieks.
- sadrahs Garu valdnieks; ļauns cilvēks.
- džungļu vērsis gaurs, vēršu ģints savvaļas dzīvnieks.
- gaviļnieki Gaviļnieks.
- liberis Glaimotājs, pļāpa, lielībnieks.
- glāznieki Glāznieks (1).
- glumenīca Glumenieks.
- glumiķis Glumenieks.
- glumnieks Glumenieks.
- lābis Glumenieks.
- pendere Glumenieks.
- glumiķis Gļotains dzīvnieks, molusks.
- gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
- badeklis Govs, arī cits dzīvnieks, kas mēdz bieži badīties.
- vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs.
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās.
- grafitists Grafiti izpildītājs, grafiti mākslinieks.
- karstaknis Grāmatnieks - viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām.
- grēmaklis Grāmatnieks (4).
- gremoklis Grāmatnieks (4).
- divdarbis Grāmatrūpniecībā darbinieks, kas reizē ir burtlicis un iespiedējs.
- grāmatspiedējs Grāmatspiestuves īpašnieks, kas nodarbojas ar iespieddarbu pagatavošanu.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- graudenieks Graudnieks.
- grūdnieks Graudnieks.
- garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
- diversija graujoša, kaitnieciska darbība pretinieka aizmugurē, pretinieka teritorijā vai savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks
- grauzeklis Grauzējs dzīvnieks.
- lēcējpele Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu.
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- ondatra Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Ondatra zibethica"), dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu; bizamžurka.
- nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- murkšķis Grauzēju kārtas vāveru dzimtas ģints ("Marmota"), dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām ausīm, 13 sugu, gk. stepēs, kalnos.
- grēcnieks Grēcinieks; grēcenieks.
- grēcenieks Grēcinieks.
- kārtākslis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem; kārtakslis.
- kārtaklis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
- kārtaks Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem.
- piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks.
- mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
- lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
- Hēsiods Grieķu dziesminieks ("Hēsiodos"; ap 700. g. p. m. ē.), poēma heksametrā "Darbi un dienas", eposā "Teogonija" aprakstīta sengrieķu dievu ģenealoģija, kā arī pasaules radīšanas process.
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs.
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā.
- Patrokls Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahileja līdzgaitnieks Trojas karā, kas vadīja viņa kaujas ratus un aprūpēja aizjūgu.
- Meleagrs Grieķu mitoloģijā - Aitolijas novada Kalidonas valdnieku Oineja un Altajas dēls, argonautu jūrasbrauciena dalībnieks un Kalidonas medību vadītājs.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā.
- Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi.
- Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Kapanejs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kas piedalījās septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām.
- Akrisijs Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieks, kuram bija pareģots, ka viņš ies bojā no savas meitas dēla rokas.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
- Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
- Adrasts Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, kurš vadīja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām un kurš vienīgais palika dzīvs.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu.
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls.
- Peans Grieķu mitoloģijā - dievība, kas uzveic ļaunos spēkus; Olimpa dievu dziednieks.
- Paiāns grieķu mitoloģijā - dievu dziednieks, kas izārstējis Aīdu un Areju; arī citu dziedinātāju dievu epitets.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Ēģiptes Tēbu valdnieks, kurš uzņēma savā namā Menelāju un Helenu, kad viņi atgriezās no Trojas.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Alkinojs Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieks Sherijas salā, Amfiarāja un Eirifīles dēls, jūras dieva Poseidona mazdēls.
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Feru valdnieks Tesālijā, viens no argonautiem, Kalidonas medību dalībnieks.
- Mids grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Pānu un Apollonu par labāko atzinis Pānu.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus.
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos.
- Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs).
- Eirits Grieķu mitoloģijā - izcils strēlnieks no Oihalijas, Ioles tēvs.
- Busirīds Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona dēls, Ēģiptes valdnieks, kura zemi deviņus gadus postīja sausums.
- Agēnors Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Tiras un Sīdonas valdnieks.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Kinirs Grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, Apollona (variants: Sandaka) dēls, kurš Pafas pilsētā iedibināja šās dievietes kultu.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Edipa audžutēvs.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas.
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, Sīsifa dēls un Bellerofonta tēvs.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Kosas salas valdnieks, Poseidona un Astipalejas dēls, kuru nogalināja Herakls, kas pa jūru atgriezās no Trojas
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā.
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
- Īksions Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks Tesālijā, kas mēģināja iegūt dievu valdnieka Zeva sievu Hēru, bet tika apmānīts ar mākoni, no kā radās kentauri.
- Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai.
- Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās.
- Krētas vērsis grieķu mitoloģijā - liels, skaists vērsis, ko Poseidons bija dāvājis Mīnojam, kad Krētas valdnieks bija svinīgi apsolījis jūram dievam upurēt to radību, kas izpeldēs no jūras.
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
- Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
- Liks grieķu mitoloģijā - Mariandīnu valdnieks (Mazāzijā), Likijas eponīms; kaujā ar bebrikiem viņam palīdzēja Hērakls.
- Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
- Nīss grieķu mitoloģijā - Megaru valdnieks, Pandīona dēls, kuram piedēvē Megaru ostas Nīsejas izbūvi, viņu pazudināja paša meita, kas bija iemīlējusies valdniekā Mīnojā, kas aplenca Megaras.
- Eirials grieķu mitoloģijā - Mēkisteja dēls, Bianta mazmazdēls, Trojas kara dalībnieks, veikls dūru cīnītājs.
- Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas.
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Admēts Grieķu mitoloģijā - Molosijas valdnieks, pie kura atrada patvērumu Temistokls.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Likurgs grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieks, kam pirāti pārdeva Hipsipili.
- Kalidonas medības grieķu mitoloģijā - notikums Aitolijas pilsētā Kalidonā, kad valdnieks, novācis bagātīgu ražu, nebija upurējis dievietei Artemīdai, un viņa dusmās bija uzsūtījusi pilsētai milzīgu meža kuili, kas postīja apkārtni; tā medībās piedalījās daudzi Hellādas varoņi.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu.
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls.
- Aīds grieķu mitoloģijā - pazemes dievs, mirušo ēnu valstības valdnieks, kā arī pati šī valstība; arī Plūtons.
- Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls.
- Nestors grieķu mitoloģijā - Pilas valdnieks, Trojas kara dalībnieks; "Iliādā" attēlots kā gudrs sirmgalvis.
- Kitairons Grieķu mitoloģijā - Plataju valdnieks, kas dievu valdniekam Zevam palīdzēja salabt ar greizsirdīgo Hēru, iesakot vadāt savos ratos pārklājā ietītu kailas sievietes figūru.
- Nausitojs grieķu mitoloģijā - Poseidona un Peribojas dēls, faiāku valdnieks Sheriju salā, Alkinoja tēvs.
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu.
- Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves.
- Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
- Kikns grieķu mitoloģijā - Stenelāja dēls, ligūru valdnieks, Faetona draugs, kurš tā apraudāja draugu, ka tika pārvērsts par gulbi un pārvietots uz debesīm, kļūstot par Gulbja zvaigznāju.
- Īnahs grieķu mitoloģijā - tāda paša nosaukuma upes dievs Argosā un Argosas valdnieks, Okeāna un Tētijas dēls, pirmā Peleponēsas cilvēka Foroneja, Zeva iemīļotās Īo un Īo sarga Argosa tēvs.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
- Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā.
- Akasts grieķu mitoloģijā - tesāliešu varonis, Iolkas pilsētas valdnieka Pēleja dēls, argonautu ceļojuma un Kalidonas medību dalībnieks, kurš kļuva pa Iolkas valdnieku.
- Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju.
- Ferēts grieķu mitoloģijā - Tīro un mirstīgā vīra Krēteja dēls Tesālijas pilsētas Feru valdnieks un eponīms, Admēta tēvs.
- Aiēts Grieķu mitoloģijā - titāna Krona un titanīdas Rejas dēls, dievu valdnieka Zeva un jūras dieva Poseidona brālis - veļu valstības valdnieks, kā arī pati pazemes valstība.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Polimēstors Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, Priama znots, kas nogalināja trojiešu valdnieka dēlu Polidoru.
- Fīnejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks un pareģis.
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, kam piederēja briesmīgi zirgi.
- Tērejs Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, saskaņā ar dažiem mītiem kara dieva Areja dēls.
- Rēss Grieķu mitoloģijā - Trāķijas valdnieks, Trojas sabiedrotais kara laikā.
- Trojs Grieķu mitoloģijā - Trojas dibinātājs un pirmais valdnieks.
- Epejs Grieķu mitoloģijā - Trojas kara dalībnieks, koka zirga izgatavotājs.
- Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
- Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus.
- Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks.
- Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs.
- Anhīss Grieķu un romiešu mitoloģijā - Dardanijas valdnieks, kuru bija iemīlējusi dieviete Afrodīte, viņu dēls Ainejs kļuva par Trojas varoni un romiešu ciltstēvu.
- gripinieks Gripas slimnieks.
- grumadnieks Grumadas dalībnieks.
- pops Grunduļu zvejnieks.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- gruntenieks Gruntnieks.
- necistums Grūti valdāms dzīvnieks.
- rupucis Grūti valdāms dzīvnieks.
- šterva Grūti valdāms dzīvnieks.
- šterve Grūti valdāms dzīvnieks.
- šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
- Armazi Gruzīnu mitoloģijā - senākā dievība, debesu, pērkona, lietus un augu valsts pavēlnieks, kā arī dievs karotājs.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem.
- vicegubernators Gubernatora vietnieks.
- makars Gudrinieks, krāpnieks.
- nakums Gudrinieks, viltnieks, liels blēdis.
- gudriņš Gudrinieks; pašlabuma meklētājs.
- gudrenieks Gudrinieks.
- gudrgalvis Gudrinieks.
- gudrībnieks Gudrinieks.
- gudriķis Gudrinieks.
- gudrūnis Gudrinieks.
- sapratnieks Gudrinieks.
- saprātnieks Gudrinieks.
- umņiks Gudrinieks.
- gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
- gudrinieks Gudrs dzīvnieks.
- vecs buks gudrs, pieredzējis mednieks.
- guldenis Gulošs slimnieks.
- guldens Gulošs slimnieks.
- ģenealogs Ģenealoģijas pētnieks.
- Alberihs Ģermāņu mitoloģijā - sirmbārdis rūķis un burvis, Nībelungu un Šilbungu dārgumu glabātājs; vēlāk Zigfrīda vietvaldis un rūķu pavēlnieks.
- Hāgens Ģermāņu un skandināvu eposu tēls, burgundiešu valdnieka Gunnara (Guntera) radinieks un vecākais vasalis, varonīgs cīnītājs.
- ģimenes galva ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
- piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas.
- landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas.
- virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
- Dhanvantari Hindu mitoloģijā - dievu dziednieks, acīmredzot sākumā identificēts ar sauli, "kas virzās pa loku".
- Kansa Hindu mitoloģijā - ļaunais Mathuras valdnieks, Krišnas ienaidnieks.
- Mahara Hindu mitoloģijā - milzīgs jūras briesmonis, kas līdzīgs valim, krokodilam, haizivij, delfīnam un bija vairāku dievu jājamdzīvnieks.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls.
- Rāvana Hindu mitoloģijā - rākšasu valdnieks un eposa "Rāmājana" galvenā varoņa Rāmas pretinieks.
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Dušjanta Hindu mitoloģijā - valdnieks, kas medību laikā iemaldījās vientuļnieka Kanvas mājoklī un daiļo Šakuntalu, kuru māte pēc dzimšanas bija pametusi.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
- zebu Hinduistu svētais dzīvnieks.
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
- bumburnieks Iebūvietis, bandinieks, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- kurļaks Iebūvietis, mazmājnieks, 3-15 pūrvietu lielas saimniecības īpašnieks.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- imigrants ieceļotājs ārvalstnieks vai bezvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- chinčhilla Iecienīta sudraboti pelēka kažokādiņa, ko dod šis dzīvnieks.
- iedzīvnieks Iedzīvotājs, iemītnieks.
- dzīvotājs Iedzīvotājs; iemītnieks.
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- laidējs Iekšā laidējs - strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā, vai linus linu maļamajā mašīnā.
- apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem.
- pielicējs Ielaidējs - strādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- iekšnieks Iemītnieks, iedzīvotājs.
- iemītnis Iemītnieks.
- naidinieks Ienaidnieks (1).
- naidnieks Ienaidnieks (1).
- naidinieks Ienaidnieks (2).
- naidnieks Ienaidnieks (2).
- nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
- ienīdējs Ienaidnieks, nīdējs.
- ienīdnieks Ienaidnieks.
- ienīnieks Ienaidnieks.
- naidēklis Ienaidnieks.
- naidenieks Ienaidnieks.
- jauna seja Iepriekš neredzēts dalībnieks kādā norisē, jaunpienācējs.
- fotofinišs Ierīce, ar ko precīzi noteic, kad kurš sporta sacensību dalībnieks finišējis.
- tripalts Ierīce, ar kuru mucinieks liek stīpas.
- rindinieks Ierindnieks, kareivis.
- molodņaks Iesācējs noziedznieks vai narkomāns.
- sjavka Iesācējs, nepieredzējis noziedznieks.
- dalībnieks Iestāde, centrālais darījumu starpnieks, norēķinu aģents vai klīringa centrs.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- mācībnieks iesvētībnieks.
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- ievadnieki Ievadnieks.
- Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
- diždzejnieks Ievērojams dzenieks.
- dižtautietis Ievērojams tautietis vai novadnieks.
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- Pikne Igauņu mitoloģijā - pērkona un lietus pavēlnieks, auglības devējs.
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts.
- ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- Kālidāsa Indiešu dzejnieks un dramaturgs (ap 5. gs.), rakstījis sanskritā; daiļradei raksturīgs humānisms, cilvēcība un apkārtējās pasaules vienotības apziņa; drāma "Pēc uzpirksteņa pazītā Šakuntala" (latv. 1920).
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos.
- Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
- aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts.
- medības alās individuālo medību veids, kurā izmanto alu suņus — takšus, foksterjerus, medību terjerus —, kuru uzdevums ir medījamo dzīvnieku (lapsu, āpsi, jenotsuni, bebru) izdzīt no alas medniekam pa šāvienam vai arī alā iedzīt strupceļā, tad mednieks alu atrok un aizturēto dzīvnieku nogalina.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda.
- jati Indusu vientuļnieks askēts, kas atteicies no sakariem ar pasauli.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- intervents intervences dalībnieks.
- būvinženieris Inženieris celtnieks.
- ITD Inženiertehnikas darbinieks (spec.).
- Aisons Iolkas valdnieks Tesālijā (Grieķijā), varoņa Jāsona tēvs.
- Olofats Iolofats - mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā kultūrvaronis un krāpnieks, bieži vien identificēts ar sauli.
- savinieks Īpašnieks.
- daļenieks Īpašuma daļas nomnieks.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- Ažidahaks Irāņu mitoloģijā - pūķis; mitoloģiskajā historiogrāfijā - svešzemju valdnieks uzurpators, kas sagrābis varu Irānā, - Zahaks.
- Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
- Džamšids Irāņu mitoloģijā - un eposā valdnieks no Pišdadīdu dinastijas.
- Vidarafšs Irāņu mitoloģijā un eposā - karotājs un burvis, zoroastrisma pretinieks.
- Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
- Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators.
- namsaimnieks Īres nama vai namu īpašnieks.
- šinfeiners Īrijas Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībnieks; partijas "Sinn Fein" biedrs.
- piemītnieks Īrnieks, apakšīrnieks.
- gultinieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- gultnieks Īrnieks, kas īrē gultas vietu.
- paksis Īrnieks, kurš ar savu darbu atlīdzina īpašniekam zemes izmantošanu.
- īrenieks Īrnieks.
- īrinieks Īrnieks.
- kortelnieks Īrnieks.
- kvaterancs Īrnieks.
- mītnieks Īrnieks.
- naudenieks Īrnieks.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri.
- šeihs Islāma garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
- Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju.
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi.
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
- Ādams Islāma ticībā - Dieva vietnieks uz zemes.
- repsis Īss resns dzīvnieks.
- repšs Īss resns dzīvnieks.
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks.
- gultasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīnieks; gultas vieta.
- guļasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks; gultas vieta.
- gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando".
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
- Utleigons Itelmeņu (Kamčatka) mitoloģijā - gars radītājs, jūras saimnieks.
- Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem.
- izbāzenis Izbāzts dzīvnieks vai tā daļa.
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks; izbāzts priekšmets.
- monstrs Izcilnieks (piem., sportā).
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- imams Izcils musulmaņu zinātnieks.
- vārda (mākslas) meistars izcils rakstnieks, dzejnieks.
- tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs.
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni.
- kastrāts Izkastrēts dzīvnieks.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks.
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- lūks Izlūks, precinieks.
- lutis Izlutināts bērns vai mājdzīvnieks.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību.
- badika Izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
- badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
- vairāksolītājs Izsoles dalībnieks, kurš paaugstina cenu.
- aukcijonators Izsolītājs, ūtrupnieks.
- Figaro Izveicīgs un asprātīgs intrigants, kuru kā skatuves tipu literatūrā ievedis franču komēdiju rakstnieks P. Bomaršē ("P. Beaumarchais").
- tribulis Izveicīgs, čakls strādnieks.
- EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
- draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
- komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
- olonhosuts Jakutu tautas dziesminieks.
- čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei.
- Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.).
- Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans.
- Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā.
- mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls.
- Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā.
- Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks.
- Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks.
- Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem.
- Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks.
- Vani japāņu mitoloģijā — brīnumains dzīvnieks, ko iztēlojās kā krokodilu, jūras čūsku un haizivi.
- Urasima japāņu mitoloģijā — zvejnieks, kas ciemojies jūras valdnieka pilī.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Abe Kobo japāņu rakstnieks, dramaturgs un fotogrāfs (1924.-1993. g.), eksistenciālisma pārstāvis.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- jātika Jātavnieks.
- caballero Jātnieks, bruņinieks, dižciltīgais, kungs, kavalērists.
- rītelis Jātnieks, bruņinieks.
- voltižērs Jātnieks, kas uz neseglota zirga izdara dažādus grūtus jāšanas paņēmienus.
- raitars jātnieks.
- jājējs Jātnieks.
- jātenieks Jātnieks.
- jotnīks Jātnieks.
- raitenieks Jātnieks.
- raitnieks Jātnieks.
- reitenieks Jātnieks.
- zirdzinieks Jātnieks.
- hiparhs Jātnieku vienības priekšnieks senajā Grieķijā.
- mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks).
- delegāts Jaunais parādnieks, kam delegants pārnesis savu parādu.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks.
- subalterns Jaunākais virsnieks.
- nouveau riche jaunbagātnieks.
- tautu (retāk tautas) dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; [tautietis]{s:986}.
- jaunulis Jauns cilvēks vai dzīvnieks.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- ļēpucis Jauns dzīvnieks, kas nav vēl īsti iemācījies staigāt.
- šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties.
- jauneklis Jauns dzīvnieks.
- atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
- žīkars Jauns iemītnieks, līdumnieks (mežā).
- šņerglis Jauns mājdzīvnieks, kurš nav iemācjies padzerties.
- penālis Jauns skolnieks vai students.
- šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks.
- zemniekpuisis Jauns zemnieks.
- tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos.
- zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
- strāvnieks Jaunstrāvnieks.
- jautrinieks Jautrībnieks.
- jautrītis Jautrībnieks.
- jautrprātis Jautrībnieks.
- jautrulis Jautrībnieks.
- saldene jebkas, ko cilvēks vai dzīvnieks meklē, pēc kā tiecas.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks.
- mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks.
- ķeks Jokdaris, ķekatnieks.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks.
- dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis.
- gojs Jūdaismā - citticībnieks.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
- Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
- Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks.
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu.
- flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.).
- akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens.
- narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis.
- astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks.
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- jūrmalietis Jūrmalnieks.
- jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
- jūras braucējs jūrnieks.
- journīks Jūrnieks.
- jūrasbraucējs Jūrnieks.
- jūrenieks Jūrnieks.
- jūrgājējs Jūrnieks.
- jūrinieks Jūrnieks.
- sailor Jūrnieks.
- bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks.
- jumsrads Jūsu radinieks.
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē.
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- širmans Kabatzaglis, krāpnieks.
- širmens Kabatzaglis, krāpnieks.
- širmušņiks Kabatzaglis, krāpnieks.
- tirščiks Kabatzagļa līdzdalībnieks.
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem.
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks.
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā.
- šišņaks Kāda neliela lieta, sīkums, nieks.
- nāibs Kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
- trestijs Kādas apvienības (biedrības, savienības) uzticības persona; pilnvarnieks.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs radītājs vai paudējs; politisks darbinieks, kas veic vai vada ideoloģisko darbu.
- kapellāns Kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku.
- nodaļnieks Kādas organizācijas nodaļas darbinieks.
- amatbrālis Kādas profesijas darbinieks attieksmē pret citiem šīs pašas profesijas darbiniekiem.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm; jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs.
- kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
- savalnis kāds (īpaši saimnieks), kurš ēd atsevišķi.
- izamast Kāds dzīvnieks abortējas.
- žīvats Kāds dzīvnieks, mājdzīvnieks.
- qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime.
- māršēns Kāds radinieks.
- mūlis Kāds ūdensdzīvnieks (vai putns), kas mauro kā govs.
- ārrobežnieks Kāds, kas dzīvo aiz robežas, ārzemnieks.
- upinieks Kāds, kas dzīvo pie upes, upenieks.
- tupelnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- tupeļnieks Kāds, kas izgatavo koka apavus; kurpnieks.
- gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
- nemuižnieks Kāds, kas nav muižnieks.
- ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
- kaitētājs Kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks.
- šniķeris Kāds, kurš griež, izgriež; galdnieks, kokgriezējs.
- šusteris Kāds, kurš skraida šurp un turp; kustīgs cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- zivotājs Kaislīgs zvejnieks.
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
- kājenieks Kājinieks.
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- banderiljero Kājnieks, kas, bruņojies ar banderilju, piedalās vēršu cīņās Spānijā.
- infantērists Kājnieks.
- kājumnieks Kājnieks.
- kaklenīca Kaklenieks.
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
- felinologs Kaķu pētnieks.
- kalnēnietis Kalnenieks (1).
- kalnnieks Kalnenieks (1).
- kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
- kalnagalietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalnenieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalnenietis Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- kalninieks Kalnu iemītnieks, apdzīvotājs.
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
- priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks.
- lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- dienestpuisis Kalps, strādnieks (lauku saimniecībā).
- gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
- bleste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
- leste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
- kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
- šnirjs Kameras dieninieks.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- spalvaskāta jājējs kancelejas darbinieks.
- kantenieks Kantas (10-15 pūrvietu) zemes īpašnieks.
- kapelāns Kapelas (1) garīdznieks.
- kāpinieks Kāpenieks.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas iegulda naudu uzņēmējdarbībā.
- dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.
- kāpurnieks Kāpurķēžu traktors; kāpurķēdnieks, kāpurķēžnieks.
- kāpurķēdnieks Kāpurķēžu traktors; kāpurnieks.
- kāpurķēžnieks Kāpurķēžu traktors; kāpurnieks.
- sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs.
- reiks Karalis, valdnieks.
- vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
- kamerārijs Karaļa galma saimniecības pārvaldnieks.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- tamburs Karaspēka bundzinieks.
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- platais Kārava dūzis vai desmitnieks (zolītē).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā); vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam); vojevoda (1).
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- kārklinieki Kārklinieks (1).
- karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
- lauka kapelāns karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- markgrāfs Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- pojezdņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
- pojezdušņiks Kāršu krāpnieks, kas nodarbojas ar krāpšanu vilcienos.
- pakaļroka Kāršu spēles dalībnieks, kas atrodas pa labi no kāršu dalītāja.
- kāravs Kārtībnieks, policists.
- kārdibens Kārumnieks, gardēdis.
- karmēklis Kārumnieks, gardēdis.
- kārsprāklis Kārumnieks, gardēdis.
- laižņa Kārumnieks, gardēdis.
- lamsteris Kārumnieks, gardēdis.
- lamsters Kārumnieks, gardēdis.
- ližga Kārumnieks, gardēdis.
- smakars Kārumnieks, gardēdis.
- pupkāris Kārumnieks, kas prasa zīst mātes pienu.
- lizga Kārumnieks, laiža.
- dākla Kārumnieks, rīma.
- laiziķis Kārumnieks; gardēdis, našķis; laiža.
- smagurs kārumnieks; rādītājpirksts.
- kāraste Kārumnieks.
- kārdabis Kārumnieks.
- kārmeklis Kārumnieks.
- kārulis Kārumnieks.
- kārumlaiža Kārumnieks.
- kārzobis Kārumnieks.
- laiža Kārumnieks.
- līžotājs Kārumnieks.
- naska Kārumnieks.
- našķētājs Kārumnieks.
- podlaiža Kārumnieks.
- podlaizis Kārumnieks.
- šņadaris Kārumnieks.
- šņarka Kārumnieks.
- šņarķis Kārumnieks.
- sunkārsis Kārumnieks.
- auns kastrēts aitu sugas vīrišķais dzīvnieks.
- vepris Kastrēts cūku ģints vīrišķais dzīvnieks (kuilis).
- kašķainis Kašķains dzīvnieks.
- protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- superiors Katoļu baznīcā reliģiska ordeņa vai kongregacijas priekšnieks.
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- solicitācija Katoļu baznīcas tiesībās noziegums, ko izdara svētnieks, pamudinādams sakarā ar nožēlas sakramentu pie viņa ieradušos grēku sūdzētāju uz smagu, ārēji vērojamu 6. baušļa pārkāpumu.
- plebāns Katoļu draudzes mācītājs (svētnieks), gk. laukos.
- ksendzs katoļu garīdznieks Polijā, Baltkrievijā un Ukrainā.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- clericus Katoļu garīdznieks.
- abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
- tetuks Katoļu svētnieks.
- kataržnieks Katordznieks.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- kontra Kaujinieks, kas cīnījās pret sociālistiski orientēto Nikaragvas valdību (20. gs. 80. gados).
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
- ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
- dūrenieks Kauslis; dūru cīņas dalībnieks.
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- ķirķis Kaut kas niecīgs, neievērojams, dažos apvidos arī novājējis cilvēks vai novājējis jauns dzīvnieks, kas lāgā neaug.
- ķelne Kaut kas stīvs (piemēram, stīvs loceklis, stīvs cilvēks vai dzīvnieks).
- plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis.
- kirasietis kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- chevalier Kavalieris, bruņinieks (dižciltīgo tituls).
- žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- kāzenieks Kāzinieks, kāzu viesis.
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi.
- mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
- panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
- Hurakans Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, pasaules radītājs un tās pavēlnieks, dievs, kas dāvā dēlus un meitas, pērkona, negaisu un vētru valdnieks.
- dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- čabraks Klaidonis, bezpajumtnieks, saulesbrālis.
- gātnieks Klaidonis, diedelnieks.
- bomārs Klaidonis; bezpajumtnieks.
- dauza Klaiņojošs dzīvnieks.
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- klaids Klaiņojošs dzīvnieks.
- klimza Klaiņojošs dzīvnieks.
- īstenieks Klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu.
- derža Klaušinieks.
- gaitnieks Klaušinieks.
- klausībnieks Klaušinieks.
- klausnieks Klaušinieks.
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3).
- otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- aizkūlējs Klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā.
- vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- stidzenieks Klaušu gaitnieks.
- īstinieks Klaušu laikos nedēļas darbinieks ar zirgu pretstatā otrinieku kājniekiem.
- atkūlējs Klaušu rijas kūlēja vietnieks.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- kraucenis Klepotājs, plaušu slimnieks.
- Sitophilus granarius klēts graudsmecernieks.
- klecmers Klezmers - tradicionālā ebreju mūzika; šādas mūziķu grupas dalībnieks.
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- klosternieks Klostera iemītnieks.
- provinciāls Klostera reģionālās provinces priekšnieks.
- posadņiks Kņaza iecelts pārvaldnieks pagastos vai pilsētās Senkrievijā 10.-11. gs.
- kožņa Kodelīgs dzīvnieks, kodelīga ķēve.
- drāzējs Kokgriezējs; tūļa, vilcinātājs, grabažnieks, pedants.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām.
- kokgriezējs Koktēlnieks.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
- Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis.
- kolkoznieks Kolhoznieks.
- kopsaimnieks Kolhoznieks.
- kopzemnieks Kolhoznieks.
- zampoļits Komandiera vietnieks politiskajā darbā (PSRS armijā).
- komandīts Komandits - partnerības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, kura mantisko atbildību ierobežo pajas lielums.
- brokerāža Komisijas atlīdzība, ko starpnieks (brokeris) saņem no klienta.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- kreiss Komunistisks, sociālistisks politisks darbinieks.
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- izstādes kondīcija kondīcija, kad dzīvnieks ir labā miesas stāvoklī, izskatīgs, bet nav pārbarots.
- konfederāts Konfederācijas (3) dalībnieks.
- Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- konkurents Konkurences (1) dalībnieks.
- konkurents Konkurences (2) dalībnieks.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas.
- prokonsuls Konsula vietnieks.
- vicekonsuls Konsula vietnieks.
- tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
- konvokants Konvokācijas dalībnieks.
- kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
- koperaķivščiks Kooperatīva darbinieks.
- līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks.
- komunerosi Kopienas dalībnieks.
- kopenieks Kopīpašnieks.
- kojinieks kopmītņu iemītnieks.
- dalailama kopš 16. gs. Tibetas lamaistu augstākais garīdznieks, senāk arī laicīgais valdnieks.
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
- šmugulmanis Krāpnieks (tirdzniecībā); blēdis.
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu.
- Bālā Lapsa krāpnieks un kultūrvaronis Mali dogonu mitoloģijā.
- mānītājs Krāpnieks, blēdis, māns.
- vaičuks Krāpnieks, blēdis, viltnieks.
- spilkankrancis Krāpnieks, blēdis.
- spituls Krāpnieks, blēdis.
- viltotājs Krāpnieks, blēdis.
- zvingulis Krāpnieks, blēdis.
- defraudants Krāpnieks, cilvēks, kas piesavinājies cita naudu.
- kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.).
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- apkrāpējs Krāpnieks, mānītājs.
- prestidižitators Krāpnieks, pūšļotājs.
- makaris Krāpnieks, viltnieks, blēdis.
- mānūžnieks Krāpnieks, viltnieks.
- šeļma Krāpnieks; arī viltnieks.
- appisējs krāpnieks.
- nagļaks krāpnieks.
- afjora Krāpnieks.
- bobjors Krāpnieks.
- kidala Krāpnieks.
- krāpenieks Krāpnieks.
- krāpinieks Krāpnieks.
- mašeiņiks Krāpnieks.
- palšenieks Krāpnieks.
- podsadčiks Krāpnieks.
- šmaucējs Krāpnieks.
- štelmanis Krāpnieks.
- žohs Krāpnieks.
- pečņiks Krāšņu mūrnieks.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- krēslenieks Krēslinieks.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- ārdoņa Krietns lauku darbu strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
- ārdams Krietns strādnieks (kas visu kā ārdīt izārda).
- ārdonis Krietns strādnieks, kas visu it kā ārdīt ārda.
- kvartīrmeistars Krievijas flotē līdz 1910. g. - jaunākais apakšvirsnieks.
- jaunais krievs krievu jaunbagātnieks.
- petimetrs Krievu literatūrā - mazkulturāls jauns muižnieks, kas verdziski seko ārzemju, lielākoties franču modei, manierēm utt.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
- krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
- torpēda Kriminālgrupas dalībnieks.
- kriminālnoziedzniece Kriminālnoziedznieks.
- banders Kriminālpolicijas priekšnieks.
- pahans Kriminālpolicijas priekšnieks.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- djavols Kriminālvides apzīmējums cilvēkam, kas, nebūdams noziedznieks, uzdodas par tādu.
- kristabnieks Kristībnieks - kristību dalībnieks, viesis.
- krustībnieks Kristībnieks.
- kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- Antikrists Kristīgajā mācībā galvenais Kristus pretinieks, kurš parādīsies pirms pasaules gala un kuru Kristus uzvarēs.
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis.
- antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais.
- eomaja Krīta perioda dzīvnieks, agrīnais zīdītājs, garums - 10 cm, dzīvojis pirms \~125 miljoniem gadu.
- ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm.
- krogus paps (arī papus, papa) krodzinieks.
- krogus papa (arī paps, papus) krodzinieks.
- krogus paps (arī papa, papus) krodzinieks.
- krogus papus (arī papa, paps) krodzinieks.
- kroga papus krodzinieks.
- seņķeris krodzinieks.
- krodzenieks Krodzinieks.
- krodznieks Krodzinieks.
- kroģeris Krodzinieks.
- kroģētājs Krodzinieks.
- kroznieks Krodzinieks.
- šķiņķis Krodzinieks.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- depis Krupis (dzīvnieks).
- kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
- parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
- buntavnieks Kūdītājs; dumpinieks; nemiernieks.
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūrnieks (1).
- armators Kuģa īpašnieks; persona, kas ekspluatē kuģi (neatkarīgi no tā, vai kuģis tai pieder vai nepieder).
- kuģturis Kuģa īpašnieks.
- kuģenieks Kuģinieks.
- kuģnieks Kuģinieks.
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- burukuģis Kuģis, kuru dzen buru uztverta un pārveidota vēja enerģija, burinieks.
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās.
- tutinieks Kūjinieks, nelūgts viesis.
- dievlūdzējs Kukainis, kas figurē afrikāņu mītos kā krāpnieks un kultūrvaronis, piemēram, Āfrikas dienvidrietumos mītošo hoisanu mītā par uguns rašanos.
- kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
- kulstamnieks Kulstavnieks.
- kulstiķis Kulstavnieks.
- kulstītava Kulstavnieks.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- kominieks Kūmenieks.
- kūminieks Kūmenieks.
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- maitre Kungs, saimnieks, īpašnieks, skolotājs, meistars.
- melns Kurinātājs; arī melnstrādnieks.
- dzīnējs Kurjers, pašvaldības tiesas darbinieks.
- kurpinieki Kurpinieks.
- zābacnieks Kurpnieks, kas (parasti) gatavo zābakus.
- šaucs kurpnieks.
- kurpenieks Kurpnieks.
- kurpinieks Kurpnieks.
- kurpnieki Kurpnieks.
- sapožņiks Kurpnieks.
- saucis Kurpnieks.
- šaucis Kurpnieks.
- saučs Kurpnieks.
- tupeļsitējs Kurpnieks.
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- puškalpis Kurzemē arī precējies sīksaimnieks, kurš divas nedēļas strādāja pie lauksaimnieka un īrēja nelielu zemes gabalu, ko kopa katru trešo nedēļu.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas (apgabala) pārvaldnieks (vācu "Oberhauptmann").
- bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs).
- žiperis kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizenis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīteris Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- bizīters Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas.
- meisters Kvalificēts amatnieks (kam ir mācekļi, palīgi).
- mazjs Kvalificēts krāpnieks.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
- skunstīgs Kvalitatīvs (izstrādājums); iemaņām bagāts (piem., amatnieks).
- ķēkatnieks Ķekatnieks (1).
- preilis Ķekatnieks, budēlis.
- andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo.
- budelis Ķekatnieks.
- būdelis Ķekatnieks.
- budēļnieks Ķekatnieks.
- budulis Ķekatnieks.
- kūjenieks Ķekatnieks.
- kulnieks Ķekatnieks.
- pirītis Ķekatnieks.
- Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija.
- Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās.
- Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Mats Ķeltu mitoloģijā - Gvinedas valdnieks un burvis, "Mabinogiona" ceturtās teikas galvenais varonis.
- Oisins Ķeltu mitoloģijā - karotājs un dzejnieks, varoņa Finna un Citpasaules sievietes Sadbas dēls.
- Turhs Truits ķeltu mitoloģijā - milzīgs burvju meža kuilis, sākotnēji valdnieks, kuru dievs sodīja par viņa ļaunumu, pārvēršot par zvēru.
- Konhobars Ķeltu mitoloģijā - Olsteras valdnieks, galvenais tēls eposā "Kulaņas buļļu nolaupīšana" un bija tautas cienīts valdnieks.
- Blodeuveda Ķeltu mitoloģijā - skaista sieviete, ko no ziediem radīja burvis Mats, Gvinedas valdnieks, un viņa māsasdēls Gvidions.
- Eohaids mak Eirks ķeltu mitoloģijā, ceturto Īrijas iekarotāju - firbolgu devītais un pēdējais valdnieks.
- Ereks Ķeltu un britu mitoloģijā - karaļa Artura Apaļā galda bruņinieks.
- ķīlenieks Ķīla, ķīlnieks 1(1).
- ķildonis Ķildavnieks.
- ķirnaklis Ķildnieks, kāds, kas izrāda rūpes par lietām, kas nav saistītas ar viņu.
- ķesis Ķildnieks, kasīklis.
- ķeška Ķildnieks, kašķis.
- ķestuvis Ķildnieks, kašķis.
- ebudzis Ķildnieks, rieklis.
- ķeslis Ķildnieks, rieklis.
- trīdmanis Ķildnieks, strīdīgs cilvēks.
- ķibelnieks Ķildnieks, strīdnieks.
- strīdspakaļa Ķildnieks, strīdnieks.
- encis Ķildnieks.
- ēška Ķildnieks.
- ēšķis Ķildnieks.
- gremslis Ķildnieks.
- kašķinieks Ķildnieks.
- ķildenieks Ķildnieks.
- ķīveklis Ķildnieks.
- ķīvenieks Ķildnieks.
- plēška Ķildnieks.
- plēšuka Ķildnieks.
- rāteklis Ķildnieks.
- rātulis Ķildnieks.
- šķenderis Ķildnieks.
- spertenis Ķildnieks.
- strīdaks Ķildnieks.
- strīdoņa Ķildnieks.
- strīdukausis Ķildnieks.
- tērpeklis Ķildnieks.
- amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs).
- Jao Ķīniešu mitoloģijā - humānais paraugvaldnieks, kurš dzīvoja ļoti vienkārši un izjuta personīgu atbildību par katru savu pavalstnieku.
- Fu-Si Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, austrumu pavēlnieks, kas cilvēkiem iemācija aust tīklus, zvejot un medīt.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos.
- Ci-Liņs Ķīniešu mitoloģijā - mitoloģisks dzīvnieks - vienradzis, labestības un skaistuma iemiesojums, kas nāca pie cilvēkiem miera un uzplaukuma laikā.
- Lo-Dzu Ķīniešu mitoloģijā - nabago un bārddziņu dievs; uzskatīja, ka viņš ir Lao-Dzi skolnieks, kas atgriezies zemes dzīvē un kā bārdskuvis pelna iztiku uz ielas.
- Di-Dzanvans Ķīniešu mitoloģijā - pazemes valstības pavēlnieks, kurš glāba dvēseles no pazemes šķīstītavas.
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- Jaņ-Di Ķīniešu mitoloģijā - saules gars, dienvidu valdnieks, kuru attēloja kā cilvēku ar vērša galvu.
- Luņ-Vans Ķīniešu mitoloģijā - ūdens stihijas valdnieks un pūķu pavēlnieks, kurš dzīvo zemūdens kristāla pilī un kuram pieder neizmērojamas bagātības.
- nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību.
- šangti Ķīniešu reliģijas augstākā dievība "valdnieks augstumos" jeb "cēlais valdnieks" ap 12. gs. p. m. ē.
- Rhynchites cupreus ķiršu augļsmecernieks.
- sudzenieks Labas sugas dzīvnieks, sugas lops.
- brangs Labi barots (dzīvnieks).
- blesis Labi barots, lēns zirgs (retāk cits dzīvnieks).
- spraunis Labi nobarots, liels dzīvnieks (piemēram, suns).
- ķevēns Labi paaudzis dzīvnieks.
- dižtēvs Labi pārticis saimnieks.
- skaks Labības mērs 1/10 pūra, ko dzirnavnieks ņēma kā atlīdzību par malšanu.
- bajārs Labietis, virsaitis, bagāts saimnieks.
- gnotobionts Laboratorijas dzīvnieks, kurā nav nekādu citu mikroorganismu, izņemot tos, kas zināmi eksperimentētājam.
- koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- dzimumnobriešanas periods laikposms, kad dzīvnieks strauji aug un attīstās; intensīvi attīstās iekšējās sekrēcijas dziedzeri, sevišķi – dzimumdziedzeri; šis periods beidzas, kad dzīvnieku sāk izmantot vaislai.
- ievadnieks Laikrakstu redakcijas loceklis vai līdzstrādnieks, kas raksta ievadrakstus.
- laivenieks Laivinieks.
- laivnieks Laivinieks.
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- utricis Lamuvārds, tāds, kam nav attīstīti dzimumorgāni; tāds, kam tikai viens sēklinieks.
- lapatnieki Lapatnieks (1).
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- stāmucis Latgalē nelūgts viesis kāzās, kūjinieks.
- Varidots Latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, kurš kā Autīnes novada vecākais minēts Indriķa hronikā (lat. "Waridote"), 1208. g. piedalījies kopīgā Zobenbrāļu ordeņa un latgaļu karagājienā pret igauņiem.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis.
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- jaunstrāvnieks Latviešu inteliģences idejiskās kustības "Jaunā strāva" dalībnieks 19. gs. 90. gados.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks.
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
- Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis.
- streļķis Latviešu strēlnieks (1).
- valsts ministrs Latvijas Republikas amatpersona, ministra vietnieks, kas vada kādu atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- tīrumnieks Laucinieks, tīrumu apdzīvotājs.
- lauķis Laucinieks; neaktīvs, kautrīgs cilvēks; atkritējs.
- derevņa Laucinieks.
- laucenieks Laucinieks.
- lauķenieks Laucinieks.
- lauķinieks Laucinieks.
- lauķnieks Laucinieks.
- mājenieks Laucinieks.
- pāķis Laucinieks.
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha).
- pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha).
- pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha).
- fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
- bauers Lauksaimnieks; zemnieks.
- bauris Lauksaimnieks; zemnieks.
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu.
- akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
- linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus).
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi.
- pļavnieks Laukstrādnieks, kas strādā pļavā.
- druvasnieks Laukstrādnieks.
- druvāsnieks Laukstrādnieks.
- druvenieks Laukstrādnieks.
- druvenietis Laukstrādnieks.
- druvesnieks Laukstrādnieks.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
- saimnieks lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni.
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks.
- Apoderus coryli lazdu tinējsmecernieks.
- Vjāsa Leģendārais senindiešu gudrais - riši, eposa "Mahābhārata" autors un vientuļnieks.
- Nīns Leģendārs Asīrijas valdnieks, Asīrijas valsts un galvaspilsētas Nīnives dibinātājs.
- leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
- brīvarkls Leimaņa brīvzemes arkls, t. i. zeme, ko valda brīvzemnieks.
- lejēnietis Lejinieks.
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- moļa Lempis, neveikls strādnieks.
- rāmiķis Lēnas, rāmas dabas cilvēks vai dzīvnieks.
- tuzels Lēnīgs, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kazuls Lēns dzīvnieks.
- vīsts Lēns strādnieks, sliņķis.
- celminieks Līdumnieks.
- cirtumnieks Līdumnieks.
- līdumlīdējs Līdumnieks.
- līdumniece Līdumnieks.
- līdumnieki Līdumnieks.
- līdumplēsis Līdumnieks.
- ogļdedzis Līdumnieks.
- rājumnieks Līdumnieks.
- lielais lidvāversomainis lidvāversomaiņu suga ("Petauroides volans"), kaķa lieluma dzīvnieks, kas dzīvo Austrālijas austrumu daļā, metoties lejā no koka galotnes spēj noplanēt apmēram 100 m.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- pilskungs Līdz vācu feodāļu agresijai Latvijā - pils un tās novada valdnieks.
- propaļs Līdzdalībnieks, kam zaglis nodod nozagto.
- navodčiks Līdzdalībnieks, kas gatavo noziegumu, norāda tā objektu.
- poģeļņiks Līdzdalībnieks.
- pasažirs Līdzgaitnieks, biedrs.
- līdzgalvotājs Līdzgalvinieks.
- līdzenieks Līdzīgs cilvēks, otrinieks.
- bendrs Līdzinieks.
- divatnis Līdzinieks.
- dubultnieks Līdzinieks.
- līdzaša Līdzinieks.
- līdzaška Līdzinieks.
- līdzašķis Līdzinieks.
- līdzašņa Līdzinieks.
- otrenieks Līdzinieks.
- otrinieks Līdzinieks.
- līdzmantenieks Līdzmantinieks.
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- liecenica Liecinieks (1,2).
- taparnieks Liecinieks; taprinieks.
- brīvnieks Liecinieks.
- galvinieks Liecinieks.
- liecībnieks Liecinieks.
- taprenieks Liecinieks.
- taprinieks Liecinieks.
- testis Liecinieks.
- kārnis Liekēdis, kārumnieks.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- svētulis Liekulis, pātarnieks.
- stuburnieks Liekulis, viltnieks.
- krokšķis Liekulis; viltnieks.
- koiza Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizaka Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- koizika Liela govs (arī cits dzīvnieks), kas ātri iet, skrien.
- vērtnieks Liela īpašuma īpašnieks.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
- dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šī valdnieka tituls; ķeizars.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, Latvijā līdz 1940. g., Francijā).
- dižzemnieks Lielas zemnieku saimniecības īpašnieks, lielsaimnieks.
- čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks; Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- lielīpašnieks Lielgruntnieks.
- parsons lielībnieks, āksts.
- parsuns lielībnieks, āksts.
- brāķmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brakulainis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brammanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- brasmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- braucmanis Lielībnieks, balamute, mutes bajārs.
- renomists Lielībnieks, balamute.
- fanfarons Lielībnieks, balamutis.
- brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
- brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
- brakalainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas.
- pūslainis Lielībnieks, iedomīgs cilvēks.
- žagargailis Lielībnieks, kauslis.
- braukainītis Lielībnieks, ķildnieks.
- zvingulis Lielībnieks, modes āksts.
- žvingulis Lielībnieks, modes āksts.
- makmutis Lielībnieks, mutes bajārs.
- skaramušs Lielībnieks, pārspīlētājs.
- žvanksts Lielībnieks, pļāpa, āksts.
- klauģis Lielībnieks, pļāpa, tukšvārdis.
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks.
- mutes bajārs (arī varonis) lielībnieks.
- mutes varonis (arī bajārs) lielībnieks.
- bļerksis Lielībnieks.
- dzirklis Lielībnieks.
- gailis Lielībnieks.
- izlielība Lielībnieks.
- lielaste Lielībnieks.
- lielestis Lielībnieks.
- lielinieks Lielībnieks.
- lielins Lielībnieks.
- lielis Lielībnieks.
- lielnieks Lielībnieks.
- pauslis Lielībnieks.
- petuhs Lielībnieks.
- plātībnieks Lielībnieks.
- plātīzeris Lielībnieks.
- plātoņa Lielībnieks.
- tītarbiksis Lielībnieks.
- zaļivalo Lielībnieks.
- zīmulis Lielībnieks.
- zvauksts Lielībnieks.
- lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielības maiss lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- lielībdirša Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- plātīzers Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- vairumnieks Lielinieks, boļšviks.
- mājvērsis Liellopu bullis, vaislas mājdzīvnieks.
- lojums Lielmutis, lielībnieks.
- Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju.
- jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- čapāns Liels dzīvnieks vai augs.
- titanoterijs Liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm.
- mastodonozaurs Liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos.
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- mieskalis Liels kārumnieks.
- plainis Liels pļāpa; lielībnieks; bezprātis.
- šiška Liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- briesmonis Liels, dusmīgs dzīvnieks.
- milkāns Liels, izkāmējis dzīvnieks (kā iesauka).
- mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
- kleibacis Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns).
- kleibāns Liels, neizskatīgs dzīvnieks (parasti putns).
- klopāns Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- kolmaka Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- kolmaks Liels, neizskatīgs, arī neveikls dzīvnieks.
- lomza Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
- lomzaka Liels, neveikls dzīvnieks (parasti suns).
- balvans Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- balvāns Liels, neveikls dzīvnieks, arī cilvēks.
- tamza Liels, neveikls dzīvnieks.
- tomza Liels, neveikls dzīvnieks.
- kākans Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kākāns Liels, neveikls un nespēcīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- lamzāns Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- lamziks Liels, neveikls, lempīgs, tūļīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
- mitraks Liels, plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
- kvempa Liels, resns dzīvnieks.
- lamba Liels, slinks, gļēvs cilvēks; arī liels dzivnieks.
- blaza Liels, smagnējs (cilvēks, dzīvnieks).
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- stapāns Liels, tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- klamzaks Liels, vājš dzīvnieks.
- budzis Lielsaimnieks, bagāts cilvēks; ekspluatators.
- dižsaimnieks Lielsaimnieks.
- lielzemnieks Lielsaimnieks.
- pelēcis Lielsaimnieks.
- krēzs lielu bagātību īpašnieks; pēc pēdējā Līdijas valdnieka (Senajā Grieķijā 6. gs. p. m. ē.) vārda.
- lielvaldnieks Lielvalsts valdnieks.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- lielzemkopis Lielzemnieks, lielsaimnieks.
- civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
- piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks.
- lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- kantorists Lietvedības darbinieks; darbinieks, kas strādā kantorī (2).
- ligists Līgas 1(1) (ligas) dalībnieks.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- puse līguma slēdzējs; sadarbības partneris, procesa dalībnieks.
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem.
- mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves.
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu.
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam.
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- komplementārais dalībnieks līgumsabiedrības dalībnieks, kurš uzņemas pilnu un solidāru atbildību par līgumsabiedrības saistībām.
- komplementārs Līgumsabiedrības darbinieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības saistībām.
- stūrnieks Līgumstrādnieks, algādzis, gadījuma darbu strādnieks.
- dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto.
- kapitāla daļu turētājs likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā.
- bullītis Liliju dzimtas augs, sīpolu radinieks, diezgan parasts ēnainos mežos, arī upju ielejās.
- lingvists lingvistikas speciālists; valodnieks
- žurķis Lišķis, pielīdējs, viltnieks.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā "Trauksme".
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
- literatūras vēsturnieks literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
- literatūras zinātnieks literatūrzinātnes speciālists; literatūrzinātnieks.
- literāts Literatūrzinātnieks.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana.
- falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda.
- pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām.
- lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis.
- slaktētājs Lopu kāvējs; miesnieks.
- klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs).
- dramaturgs Lugu rakstnieks.
- lampainis Lupatlasis, lupatnieks.
- lumpatnieks Lupatnieks (1).
- pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm.
- karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
- mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; velns.
- velnenieks Ļaundaris, negantnieks.
- slimdaris Ļaundaris, noziedznieks.
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks; naudas maiss.
- naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- ķevens Ļoti jauns un mazs dzīvs radījums (dzīvnieks vai bērns).
- dzēzniņa Ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- liels kā krāsns ļoti liels (cilvēks, dzīvnieks).
- liels kā teļš ļoti liels (dzīvnieks).
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs; ļoti mazs priekšmets.
- sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
- sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
- šuška Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šušķis Ļoti netīrs, arī nevīžīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- koknauza Ļoti novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- mērdzele Ļoti novājējis dzīvnieks.
- dziezna Ļoti novārdzis dzīvnieks.
- Gordija mezgls ļoti sarežģīts mezgls, ar ko, kā teika stāsta, Frīģijas valdnieks Gordijs esot piesējis sakas pie dīseles; pēc orākula pareģojuma tas, kas šo mezglu atraisīšot, kļūšot par Āzijas valdnieku; Maķedonijas Aleksandrs neesot mēģinājis to atraisīt, bet pārcirtis ar zobenu.
- varmāka Ļoti spēcīgs strādnieks.
- varmāks Ļoti spēcīgs strādnieks.
- uzlecoša zvaigzne ļoti talantīgs, daudzsološs jauns mākslinieks.
- kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- kaulkambaris Ļoti vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- ādainis Ļoti vājš, izdilis dzīvnieks vai cilvēks.
- sprādzinis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- sprāgonis Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- sprāgums Ļoti vājš, izkāmējis dzīvnieks.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
- gratāža M. Ernsta izgudrotā skrāpējuma tehnika; strādājot šajā tehnikā mākslinieks vispirms citu uz cita uzklāj vairākus krāsas slāņus, kuros pēc tam izskrāpē attēlu.
- mācabnieks Mācībnieks, iesvētījamais.
- Dravnieki Madonas novada Sarkaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieks" nosaukuma variants.
- mainenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
- maiņenieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
- maininieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
- mainis Mainītājs, mietnieks, mijējs.
- mainnieks Mainītājs, mietnieks, mijējs.
- sprādzine maita, bojā gājis dzīvnieks.
- makans Maita, pūstošs dzīvnieks.
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs.
- beķeris Maiznieks, konditors.
- beķers Maiznieks, konditors.
- maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs.
- maizcepis Maiznieks, maizes cepējs.
- muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piemēram, izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
- mājsaimnieks Mājas īpašnieks, mājīpašnieks.
- lendlords Mājas īpašnieks.
- majordoms Mājas pārvaldnieks.
- nampārvaldnieks Mājas pārvaldnieks.
- sētenieks Mājas saimnieks.
- spardalis Mājdzīvnieks (parasti govs, zirgs), kas spārdās, mēdz spārdīties.
- čubināmzvērs mājdzīvnieks (parasti suns vai kaķis), ko tur mājās savam priekam, patikai; mīļdzīvnieks.
- poģis Mājdzīvnieks ar baltu plankumu, pinkains vai krēpjveida spalvu.
- atspuris Mājdzīvnieks ar šādu apmatojuma īpatnību.
- bļauška Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj vai blēj.
- bļauka Mājdzīvnieks, kas skaļi mauj.
- ārtecis Mājdzīvnieks, kas skraida ārā un netiek turēts aizgaldā, kā aizgaldnieks.
- gaļaslops Mājdzīvnieks, ko audzē nokaušanai un izmantošanai pārtikā.
- mājas dzīvnieks mājdzīvnieks.
- mājasdzīvnieks Mājdzīvnieks.
- mājkustonis Mājdzīvnieks.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- mājietis Mājinieks.
- žīkars Mājlops; vājš, panīcis dzīvnieks.
- brokeris Mākleris, starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos; brokers.
- atlīdzība maksājums no valsts vai pašvaldības budžeta, kas sedz zemes īpašnieka neiegūto mantisko labumu, kuru zemes īpašnieks nevar iegūt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteikto saimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ.
- kridārs Maksātnespējas parādnieks.
- bankrotētājs Maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā; bankrotējušais.
- stilists Mākslas stila pazinējs, pētnieks, realizētājs.
- akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
- muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- urbānists Mākslinieks vai literāts, kas attēlo pilsētas dzīvi.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- popārtists Mākslinieks, kas darbojas popārta virzienā.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
- ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
- keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus; keramikas (3) speciālists.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
- ilustrētājs Mākslinieks, kas ilustrē, ir ilustrējis (kādu izdevumu); ilustrators.
- illustrētājs Mākslinieks, kas ilustrē.
- fotomākslinieks Mākslinieks, kas nodarbojas ar fotomākslu.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu; gobelēnu aušanas speciālists.
- metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
- pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists.
- medaļieris Mākslinieks, kas pēc zīmējuma izgatavo medaļu paraugciļņus un kaļ iedobus.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā, ksilogrāfs.
- koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
- ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
- linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
- marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
- plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
- portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā (1).
- stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
- stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1); stājtēlnieks.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība; stājskulptors.
- skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
- tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
- kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
- fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
- animists Mākslinieks, kas zīmē, veido kadrus animācijas filmām; multiplikators.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- dekadents mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence; sākotnēji (19. gs. 80. gados) - kādas franču rakstnieku grupas pārstāvis.
- nogleznotājs Mākslinieks, kurš izgatavo kvalitatīvas gleznu kopijas.
- nebulists Mākslinieks, kurš smalki māk attēlot mākoņus un gaisu.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms; naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- žanrists Mākslinieks, sadzīves ainu tēlotājs.
- skunstnieks Mākslinieks; amata speciālists.
- dailenieks Mākslinieks.
- dailinieks Mākslinieks.
- dailnieks Mākslinieks.
- mākslenieks Mākslinieks.
- mazila Mākslinieks.
- škunstnieks Mākslinieks.
- voblerists makšķernieks, kas aktīvi izmanto voblerus (mākslīgās ēsmas).
- žibulētājs Makšķernieks, kas lieto žibuli; bļitkotājs.
- badapātadznieks Makšķernieks.
- copmanis Makšķernieks.
- fišers Makšķernieks.
- makšernieks Makšķernieks.
- pikšernieks Makšķernieks.
- plikšķernieks Makšķernieks.
- zivkārējs Makšķernieks.
- Kasandrs Maķedonijas valdnieks (306.-298. g. p. m. ē.), karavadonis, diadohs.
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
- brakonjērs Malu mednieks, kas medī bez atļaujas.
- brakonieris Malu mednieks; mednieks, kas medī bez atļaujas.
- bukģēģeris Malumednieks.
- bukzaglis Malumednieks.
- oberģēģeris Malumednieks.
- torčoks Maluzvejnieks, kas lieto elektrošoka ierīci.
- brakoņieris Maluzvejnieks.
- maliķis Maluzvejnieks.
- manifestants Manifestācijas dalībnieks.
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms.
- substitūts Mantinieka aizstājējs, rezerves mantinieks.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- legatārijs mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu^2^.
- iemantinieks Mantinieks.
- mantenieks Mantinieks.
- mantnieks Mantinieks.
- majorāts mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai dzimtā.
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
- rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks.
- Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
- laitītājs Masētājs; tautas dziednieks, kas ārstēja ar mazsāžas paņēnieniem.
- demaskēšana maskēšanās noteikumu neievērošana, kuras dēļ pretinieks var atklāt karaspēka izvietojumu, uguns sistēmu u. c.
- krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras.
- ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
- espada Matadors, toreadors - galvenais cīņas dalībnieks vēršu cīņā.
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
- Ašoka Maurju dinastijas valdnieks Senajā Indijā (Ashoka; 304.-232. g. p. m. ē.; valdnieks no 268. g.); apvienoja Indiju, Afganistānu un Pakistānu; ieviesa budismu.
- bauris Māvējs, vērsis; dzīvnieks, kas daudz un skaļi bļauj.
- vervulis Maza auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- knisis Maza auguma cilvēks; arī mazs dzīvnieks.
- strupucis Maza auguma cilvēks; arī tāds dzīvnieks.
- šēpuris Maza auguma dzīvnieks.
- puņģis maza auguma resns dzīvnieks.
- Orchesia minor mazais piepjkaruļnieks.
- mikroraptors Mazākais no zināmajiem dinozauriem, vārnas lieluma dzīvnieks, garums - 40 cm, dzīvoja tagadējā Ķīnas teritorijā pirms apmēram 125 miljoniem gadu, un to uzskata par mūsdienu putnu priekšteci.
- vombats mazam lācim līdzīgs somaiņu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo alās un ir fitofāgs; izplatīts Austrālijā;trīs sugas.
- frondieris Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
- frondiers Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
- frondietis Mazarina pretinieks frondes pilsoņu karā.
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdinieks.
- būdinieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks; būdnieks.
- būdelnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks; arī sīksaimnieks.
- mazumnieks Mazinieks, meņševiks.
- knidzis Mazs bērns (arī mazs dzīvnieks).
- knosa Mazs bērns vai sīks dzīvnieks.
- kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
- speners Mazs dzīvnieks ar lielu vēderu.
- skaka Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- skakas Mazs labības mērs, mašs, ko dzirnavnieks ņem par savu darbu.
- bebijs Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
- bebītis Mazs priekšmets vai dzīvnieks (salīdzinājumā ar citiem radniecīgiem priekšmetiem vai dzīvniekiem).
- bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
- sekseris mazs un vājš cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- pakišops Mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes.
- dušenieks Mazs zemnieciņš, kam ir piecas pūrvietas aramzemes; būdnieks, mazsaimnieks.
- degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
- čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks.
- ņauba Mazs, panīcis (dzīvnieks vai cilvēks).
- vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis.
- lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
- truslis Mazs, sīks dzīvnieks.
- kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks.
- susuris Mazs, vājš cilvēks, dzīvnieks.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
- butinieks Mazsaimnieks.
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu.
- klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs).
- kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs).
- burlaks Mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā.
- nomedījums Medībās iegūts medījamais dzīvnieks.
- halali Medībās sauciens un taures signāls, kas norāda vietu, kur atrodas suņu dzītais nokausētais dzīvnieks.
- individuālās medības medības, kurās katrs mednieks darbojas atsevišķi; izšķir medības uz gaidi, medības pievilinot, piezogoties, medības ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas.
- gaides medības medības, kurās mednieks slēpnī, medību tornī, kancelē vai luktā gaida medījamo dzīvnieku.
- medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina.
- sabotieris Medību pretinieks Anglijā.
- medicīnas māsa medicīnas darbiniece (arī darbinieks; dat.: māsam), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību; farmaceits.
- provizora palīgs medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- pusdokters Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris); pusārsts.
- pusārsts Medicīnas darbinieks ar vidējo speciālo izglītību (parasti feldšeris).
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- mednieks Medīgs dzīvnieks.
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
- lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu.
- bisinieks Mednieks, ar bisi apbruņots cilvēks.
- stalkers Mednieks, dzinējs.
- medību vadītājs mednieks, kas atbild par pareizu medību norisi un medību noteikumu ievērošanu.
- vanadznieks Mednieks, kas medī ar vanaga palīdzību.
- pūdelētājs Mednieks, kas neprecīzi šauj, dzīvnieku neievainojot.
- komercmednieks mednieks, kurš piedalās komercmedībās.
- bisnieks Mednieks.
- ģēģeris Mednieks.
- ģēģers Mednieks.
- jaktenieks Mednieks.
- jaktnieks Mednieks.
- medeklis Mednieks.
- medenieks Mednieks.
- medinieks Mednieks.
- mednīks Mednieks.
- ripā Mednieku lietots ļoti precīza šāviena raksturojums gadījumā, kad dzīvnieks krīt uz vietas pēc ātra skrējiena un inerces ietekmē it kā vēl ripo.
- meitu junkurs meitu mednieks - vīrietis, kas izmanto katru iespēju mīlas dēku uzsākšanai.
- meitulis Meitumednieks.
- zukars Meklētājs, muitnieks.
- zūķeris Meklētājs, muitnieks.
- zūkuris Meklētājs, muitnieks.
- zūkurs Meklētājs, muitnieks.
- zūneris Meklētājs, muitnieks.
- melders Melderis, dzirnavnieks.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- Pothens Melno taju (Laosa, Ziemeļvjetnama) mitoloģijā - debesu valdnieks un debesu garu - thenu pavēlnieks.
- kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags.
- melnsimtniece Melnsimtnieks.
- leibors Melnstrādnieks (angļu "labourer").
- mellais Melnstrādnieks.
- melnais Melnstrādnieks.
- gelada Mērkaķu dzimtas suga ("Theropitecus gelada"), samērā liels dzīvnieks (masa - līdz 20 kg) ar brūnganu apmatojumu, mīt Etiopijā lielos baros.
- mērenieks Mērnieks.
- mērinieks Mērnieks.
- mērnieki Mērnieks.
- landmaršals Mestra vietnieks un kara lietu pārzinis Livonijā.
- apcirtējs Metālliešanas ceha darbinieks, kas apcērt jaunā lējuma liekās detaļas.
- metālists Metālmākslinieks.
- metallists Metālrūpniecības strādnieks vai ierēdnis.
- metālists Metālrūpniecības strādnieks.
- Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
- metrobūvētājs Metropolitēna celtnieks, būvstrādnieks.
- metroceltnieks Metropolitēna celtnieks.
- mežāns Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds; mežens.
- mežens Meža apdzīvotājs, mežinieks; kāds, kurš mežā strādā; vilka pavārds.
- mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- cebrs Meža dzīvnieks.
- mežzvērs Meža dzīvnieks.
- meženieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs.
- mežnieks Meža iemītnieks, meža apdzīvotājs.
- mežānietis Meža iemītnieks, mežinieks.
- mežsaimnieks Meža īpašnieks.
- mežturis Meža īpašnieks.
- sveķu rainis meža strādnieks.
- mežakuilis Mežacūku tēviņš, medījams dzīvnieks.
- mežēnietis Meženieks.
- mežinieki Mežinieks.
- mežzemnieks Mežinieks.
- mežastrādnieks Mežstrādnieks.
- mežavīrs Mežstrādnieks.
- meženieks Mežstrādnieks.
- mežinieks Mežstrādnieks.
- mežnieks Mežstrādnieks.
- sobiķis Mežstrādnieks.
- tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks.
- fleišers Miesnieks.
- miesinieks Miesnieks.
- miesniece Miesnieks.
- skārnnieks Miesnieks.
- slakteris Miesnieks.
- čemurziežu-kārklu laputs migrējošas laputu sugas, kuru starpsaimnieks ir kārkli (pavasarī), bet vasarā pārceļotājas mātītes atrodamas uz dažādiem savvaļas un kultivētiem čemurziežiem.
- ģimenes konference mikrolīmeņa prakses metode sociālajā darbā ar ģimenēm un bērniem, viens no ģimenes sapulces veidiem, kam raksturīga ģimenes locekļu un institūciju pārstāvju (piemēram, sociālais darbinieks, policijas darbinieks, bērnu tiesību aizsardzības pārstāvis) tikšanās, lai pieņemtu kopīgus lēmumus problēmu risināšanai.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
- brunčumednieks Mīlas dēku meklētājs, pavedējs; donžuāns; meitumednieks; lovelass.
- bobsons Milicijas, policijas darbinieks.
- militārmediķis Militārā dienesta medicīnas darbinieks, kara ārsts.
- Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
- megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
- Japānas milžsalamandra milžsalamandru suga ("Megalobatrachus japonicus"), kas ir lielākais (garums - līdz 180 cm un vairāk) mūsdienu abinieks.
- draugulis Mīļākais, mīlnieks.
- knikstētājs Mīļākais, mīlnieks.
- mirmekoīdija Mīmikrijas veids, kad dzīvnieks līdzinās skudrai un atdarina tās ķermeņa formu, dzīves veidu un tipiskās kustības.
- viceministrs Ministra vietnieks.
- namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
- mītinieks Mītenieks.
- Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi.
- Džuaņsjui mītisks Ķīnas valdnieks, ziemeļu pavēlnieks, Huandi pēctecis un augstākās varas mantinieks, konfūcieši viņu uzskatīja par ideālu valdnieku, kas valdījis 2514.-2436. g. p. m. ē.
- Lugalbanda Mītisks šumeru varonis, pirmās Urukas dinastijas valdnieks, valdījis apmēram 27. gs. p. m. ē.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- mnemoniķis Mnemonikas mākslinieks.
- mnemotehniķis Mnemotehnikas mākslinieks.
- moderniece Modernieks.
- sviestnieks Modernieks.
- monetārijs Monētu kaltuves strādnieks, ierēdnis, pārzinis.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- Manahans Mongoļu mitoloģijā - medību dievs, kuru iztēlojās kā milzīga auguma cilvēku; mežu un savvaļas dzīvnieku saimnieks.
- zemindars Mongoļu Rītindijā apgabala pārvaldnieks.
- Lu Mongoļu tautu mitoloģijā - pūķis, ūdens stihijas pavēlnieks un zibeņmetis - pērkons ir pūķa rēkoņa, bet zibens rodas, kad tas uzsit ar asti.
- motorburenieks Motorburinieks.
- Mucenieku ezers Mucenieks, ezers Cesvaines pagastā.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- bucinieks Mucinieks.
- kubelnieks Mucinieks.
- kublinieks Mucinieks.
- kubulnieks Mucinieks.
- mucenieks Mucinieks.
- mucnieks Mucinieks.
- stīpātājs Mucinieks.
- stīpenieks Mucinieks.
- stīpnieks Mucinieks.
- Madenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā.
- Medinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā.
- Mudenieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā.
- Mudinieku ezers Mudenieks, ezers Mārkalnes pagastā.
- mugurkaulainis Mugurkaulnieks.
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
- muitenieks Muitnieks.
- muitinieks Muitnieks.
- tulenieks Muitnieks.
- tullenieks Muitnieks.
- antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs.
- muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks.
- remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
- puskungs Muižas pārvaldnieks; pakungs.
- junkurs Muižas pārvaldnieks.
- pakungs Muižas pārvaldnieks.
- prikasčiks Muižas pārvaldnieks.
- bumbarnieks Muižas pusgraudnieks; bumburnieks.
- karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- lielvagaris Muižkunga vietnieks.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
- pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
- dižkungs Muižnieks, dzimtkungs.
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
- muiženieks Muižnieks.
- muižinieks Muižnieks.
- muižnieķelis Muižnieks.
- koinobits Mūks, klostera iemītnieks.
- muldnieks Muldenieks.
- fufelis Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
- fufels Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
- vāpsāt Muļķīgi apkārt skatīties (kā laucinieks iebraucot pirmo reizi pilsētā).
- mesters Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- zistoks Mundrs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- ziķeris Mundrs, kustīgs dzīvnieks.
- brikleijers Mūrnieks (angļu "bricklayer").
- komornīks mūrnieks.
- mūrenieks Mūrnieks.
- mūriķis Mūrnieks.
- mūrinieks Mūrnieks.
- mūrmanis Mūrnieks.
- mūsējais Mūsējs (saimnieks, dēls).
- mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
- mumsējs Mūsu saimnieks.
- mumssaimieks Mūsu saimnieks.
- mumssaimnieks Mūsu saimnieks.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls; valdnieks, kam ir šāds tituls.
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu; galvenais mulla mošejā.
- marabuts Musulmaņu svētais; musulmaņu mūks vientuļnieks.
- ājatolla Musulmaņu šiītu darbinieks; augstākais tituls musulmaņu šiītu reliģiskajā hierarhijā.
- muftijs Musulmaņu teologs un tiesībnieks, kas var pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
- mutants Mutācijas (1) procesā radies dzīvnieks, augs, tā pazīme.
- mutenieks Mutinieks.
- muzejnieks Muzeja darbinieks.
- bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
- kamermūziķis Mūzikas mākslinieks, kas darbojas līdz kādā kamermūzikas ansamblī.
- pliksānis Nabags, tukšinieks.
- pliksāns Nabags, tukšinieks.
- plikvēderis Nabags, tukšinieks.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- naidnenieks Naidinieks.
- naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks.
- būmanis Namdaris, celtnieks.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- namturis Namīpašnieks.
- aizdevu kapitāls naudas kapitāls, ko īpašnieks aizdod citai juridiskai vai fiziskai personai, saņemot par to ienākumu procentu maksājumu veidā.
- simtelis naudas simtnieks.
- zemes cena naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- frajers Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- fucins Neattīstīts cilvēks, strādnieks.
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- trakainis Nebēdnieks.
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- nedarbis Nedarbnieks.
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- negantelis Negantnieks.
- negantenis Negantnieks.
- negantniece Negantnieks.
- negantnieks Negants dzīvnieks.
- štruntfīreris Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- štruntfīrers Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- ufologs Neidentificēto lidojošo objektu pētnieks, cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- neurastēniķis Neirastēniķis - nervu slimnieks.
- neurotiķis Neirotiķis - iedomu slimnieks.
- somatofrēnija Neiroze, kuras gadījuma slimnieks pārspīlē savas slimības pazīmes vai iedomājas, ka ir slims.
- ķebere Neizveicīgs, lēnīgs cilvēks (arī tāds dzīvnieks).
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks; nejaucēns.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- raganis Nejauks cilvēks, dzīvnieks.
- netīrums Nejauks, nepatīkams cilvēks, dzīvnieks.
- necistums Nejauks, nepatīkams dzīvnieks.
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
- švēplis Nejēga; palaidnieks.
- nomērglis Nekārtīgs, nevīžīgs, novājējis cilvēks vai dzīvnieks, vārgulis.
- figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
- pašpārvadājumi Nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks, lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks.
- ieķīlātājs Nekustamā īpašuma īpašnieks, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā un savu saistību nodrošinājumam ieķīlā šo īpašumu.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- nelaicinieks Nelaiķis; pašnāvnieks.
- būdenieks Neliela (līdz 15 ha) zemes īpašuma saimnieks.
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- sīkpilsonis Neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls.
- namelnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks; mazsaimnieks.
- būdavnieks Nelielas (parasti vecas) dzīvojamās mājas iemītnieks vai īpašnieks.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- seimurija Neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi.
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
- kverkšis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- ļipainis Neliels dzīvnieks (piemēram, zaķis, trusis), kam ir ļipa.
- lipainis Neliels dzīvnieks, kam ir ļipa.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- kārtainā lēcējpele neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- meža kaķis neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- bazilisks Neliels ķirzaku dzimtas dzīvnieks, izplatīts Amerikā.
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
- kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru; neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- nemēršs Nelietis, nemiernieks.
- nūjnieks Nelūgts, maskā tērpies viesis (parasti kāzās); kūjnieks.
- sveikulis Nemākuļa mūrnieks.
- metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas.
- šautava Nemierīgs (dzīvnieks vai cilvēks), kas šaudās (2).
- draska Nemierīgs puisēns; spēcīgs strādnieks.
- dīdika Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- drebelis Nemierīgs, kustīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- gaisons Nemierīgs, straujš dzīvnieks.
- ābeideris Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- ābīderis Nemiernieks, nesavaldīgs cilvēks.
- dumpis Nemiernieks.
- skrodelis Nenopietns, arī vājš, nespēcīgs (fiziska darba) strādnieks.
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
- milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs.
- gugāns Neparasti liels jauns dzīvnieks.
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
- bibulis Nepazīstamais, svešinieks; biedēklis.
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- goļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
- mališka Nepilngadīgs noziedznieks.
- ogoļecs Nepilngadīgs noziedznieks.
- kvēpoņa Neprasmīgs saimnieks.
- pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris.
- pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantkalis.
- rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; rīmju kalējs, pantu kalējs.
- pantu (arī rīmju) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- rīmju (arī pantu) kalējs neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- plosonis Nerātnieks, palaidnis.
- utūzis Nerātnis, nebēdnieks.
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- dandala Nerātns, trokšņains bērns (retāk pieaudzis cilvēks), arī tāds dzīvnieks.
- nereiznīca Nereiznieks.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- nesatīķoņa Nesaticīgais, ķildnieks.
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- bezputrinieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- moninieks Nespējnieks, kam pagasts deva mitekli, bet radinieki uzturu.
- monenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- monnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornenieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- mornnieks Nespējnieks, kam uzturu dod radinieki vai pašvaldība.
- pagasta nespējnieks (arī nabags) nespējnieks, ko uzturēja pagasts.
- netaisninieks Netaisnieks.
- jākuris Netiklis, meitu mednieks; jāklis.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- plocka Netīrs, nevīžīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- nāpsla Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- nāpslis Netīrs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- jākuris Nevaldāms cilvēks vai dzīvnieks.
- murmulis Nevarīgs dzīvnieks.
- neveikulis Neveiklis, neveiksminieks.
- lameika Neveikls cilvēks vai dzīvnieks.
- ķemberis Neveikls cilvēks, arī dzīvnieks.
- kluņģis Neveikls dzīvnieks vai cilvēks.
- čāpans Neveikls dzīvnieks.
- cēbars Neveikls vai lēns cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- moļļa Neveikls, arī neattapīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- sledne Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slene Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- slenis Neveikls, lempīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- mīstīklas Neveikls, nemierīgs dzīvnieks, arī cilvēks.
- lambuks Neveikls, slinks, arī muļķīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- krapšis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- krapšķis Neveikls, vecs cilvēks vai dzīvnieks, īpāši vecs, liess zirgs.
- bēdu brālis (retāk biedrs) Neveiksminieks.
- neveiksminiece Neveiksminieks.
- neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- svēps nieks, mazs daudzums.
- šeiksts nieks.
- zmeja Nikns dzīvnieks.
- Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- nikoņa Nīkulis (parasti dzīvnieks).
- Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
- Lovalangi Njasu (Indonēzija) mitoloģijā - augšējās pasaules dievs, dzīvības labestības avots un cilvēku pavēlnieks.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- leitēns No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
- leitis No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
- standartobjekts No rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu.
- novalks NO Slimīgs, vājš bērns vai šāds mājdzīvnieks.
- seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks.
- kritums Nobeidzies dzīvnieks.
- sprādzenis Nobeidzies dzīvnieks.
- sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis.
- slaktētājs Nogalinātājs, slepkavnieks.
- noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
- kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
- nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē.
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- bestarags Nomnieks, bumburnieks.
- valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
- arendators Nomnieks.
- noniks Nonieks.
- N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
- N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.
- N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
- N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
- N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks.
- žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
- plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- kolīzijas norma norma, kas norāda kādas valsts tiesības ir jāpiemēro starptautiskajām civilām, ģimenes, darba attiecībām t. i. attiecībām, kuru dalībnieki ir ārvalstnieks vai ārvalsts juridiskā persona.
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- šuška Nosmulējies bērns, nosmulējies dzīvnieks.
- piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks.
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- sociālā darba funkcijas noteiktas aktivitātes un darbības, ko veic sociālais darbinieks, īstenojot konkrētus uzdevumus un pildot noteiktas lomas.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- toparhs Novada pārvaldnieks, pilskungs.
- tautietis Novadnieks (studentu korporācijā).
- tēvzemnieks Novadnieks.
- vienvidnieks Novadnieks.
- kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- ribainis Novājējis dzīvnieks, kam ribas redzamas.
- skripka Novājējis dzīvnieks.
- knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks.
- ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka.
- vargans Novārdzis, vājš dzīvnieks vai putns.
- novelists Noveļu rakstnieks.
- bandenieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
- bandinieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks.
- zavisovalo Noziedznieks atpūšas.
- zaļjotnijs Noziedznieks iebraucējs.
- frajers Noziedznieks vienpatis.
- fucins Noziedznieks vienpatis.
- ģeļaga Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā.
- ģelovojs Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā.
- mužiks Noziedznieks, kas neievēro "zagļu likumus", kriminālvides tradīcijas.
- gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
- partizāns Noziedznieks, kas pratināšanā klusē.
- gruzčiks Noziedznieks, kas uzņēmies cita vainu.
- krimiķis Noziedznieks.
- krimināls Noziedznieks.
- noziegotājs Noziedznieks.
- pārkāpnieks Noziedznieks.
- pahans Noziedznieku perēkļa saimnieks.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns); ņiprs dzīvnieks.
- ilgstošais bezdarbs objektīva parādība, kad bezdarbnieks likumdošanā noteiktā laika periodā nevar atrast darbu.
- testants Oficiāls liecinieks studentu mensurās.
- rūķeris Okšķeris, muitnieks.
- olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
- Automolus infuscatus olīvkrāsas lapmūrnieks.
- omonietis OMON vienības kaujinieks.
- domicils Operācija, saskaņā ar ko bankas konta īpašnieks piešķir bankai tiesības regulēt maksājumus par viņa vekseļiem.
- boksjors Operatīvais darbinieks.
- čekists Operatīvais darbinieks.
- opersoss Operatīvais darbinieks.
- komforta zona optimālā vides temperatūra, kurā dzīvnieks jūtas vislabāk.
- būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
- pantofāgs organisms, kas spēj baroties ar ļoti daudzveidīgu barību; visēdājs dzīvnieks.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimnieks (5).
- dokumenta autors organizācija, tās struktūrvienība, darbinieks, ierēdnis (ierēdņa kandidāts) vai fiziska persona, kas parakstījusi dokumentu.
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- autogravīra Oriģinālgravīra, kuru mākslinieks veido pēc paša kompozīcijas.
- ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- Borhaurali Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, labības un ražas valdnieks.
- Donbetirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - ūdeņu un ūdens valstības valdnieks.
- Galagons Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - vēju valdnieks, auglības gars.
- Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
- kai-nodokļi Ostas krasta nodokļi, kas vairākās valstīs ostas valde vai krastmalas īpašnieks iekasēja par kuģa piestāšanos pie krasta.
- ostinieks Ostas strādnieks.
- oststrādnieks Ostas strādnieks.
- otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
- substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
- ortniks Otrinieks.
- otarnieks Otrinieks.
- otniks Otrinieks.
- otrziemnieks Otrklasnieks.
- sovhoznieks Padomju Savienībā - valsts lauku lielsaimniecības darbinieks.
- stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
- akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks.
- padsmitnieks Padsmitgadnieks.
- pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks.
- pajinieks Pajas īpašnieks.
- zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
- pakalnieks Pakulnieks (2).
- pakulinis Pakulnieks.
- izirgalis Palaidnieks.
- palaigs Palaidnieks.
- palainieks Palaidnieks.
- zuntris Palaidnis, bezkauņa, nebēdnieks.
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
- kūma Palaidnis, viltnieks.
- laids Palaidnis; savvaļnieks.
- kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
- antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars.
- atlangars Palīgs; palīgstrādnieks.
- cukurpalma Palmu dzimtas ģints, vienmājnieks, 7-12 m augsta palma, stumbrs 40-50 cm diametrā, lapas līdz 9 m garas; no Āzijas dienvidiem līdz Austrālijas ziemeļu daļai.
- brākulnieks Paļātājs, pēlējs, lielībnieks.
- principāls Pamatparādnieks.
- pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- panāstnieks Panāksnieks.
- mācīšana panākšana, ka dzīvnieks izturas noteiktā veidā; dresēšana
- dzīt panākt (ar varu, draudiem, biedēšanu), ka kāds (cilvēks vai dzīvnieks) kustas noteiktā virzienā
- trumpēt Panākt (kāršu spēlē), ka pretinieks izdod trumpjus.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- kverkšināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.); panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- padarīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (jaunu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs3 (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā); panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- vest panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
- turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
- peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas; panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- izmantot panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- nobarāt Panākt, ka (mājdzīvnieks) uzbarojas.
- tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1).
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- svāpulis panīcis dzīvnieks.
- mērgalis Panīcis dzīvnieks.
- sebris Panīcis dzīvnieks.
- šekstelis Panīcis indivīds (arī dzīvnieks vai augs).
- baiga Panīcis un novārdzis dzīvnieks vai stāds; putnu biedēklis.
- klimeris Panīcis, nonīcis dzīvnieks vai cilvēks.
- pansionārs Pansijas (2) iemītnieks.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- žeikars paputējis saimnieks.
- delegants Parādnieks, kas pārnes savu parādu tālāk ar kreditora piekrišanu.
- maksātājs Parādnieks, persona, kurai jāmaksā pārvedu vekselī norādītā naudas summa; trasāts.
- debitors Parādnieks.
- kaltnieks Parādnieks.
- paradnieks Parādnieks.
- paradns Parādnieks.
- pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
- paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
- māsa Parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- vienaira Parasti savienojumos "vienaira divnieks", "vienaira četrinieks", "vienaira astoņnieks"; sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- proplasma Paraugs, māla tēls, pēc kura tēlnieks veido.
- liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
- bupečnieks Pārdevējs bufetē; bufetnieks.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks.
- pārdrošinieks Pārdrošnieks.
- pārdrosis Pārdrošnieks.
- pārdrosminieks Pārdrošnieks.
- dievredzis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- dievreģis Pareģis, zīlnieks, burvis zintnieks.
- šīne Pareģis, zīlnieks.
- protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- igumens Pareizticīgo klostera priekšnieks.
- kaklalauzējs Pārgalvīgs cilvēks, pašnāvnieks.
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks; pārgalvnieks.
- šmādaris Pārgudrinieks, kūdītājs.
- mēglis Pārgudrinieks.
- pārgudrelis Pārgudrinieks.
- pārgudrenieks Pārgudrinieks.
- pāris Pārinieks (1).
- pārenieks Pārinieks.
- pārinieki Pārinieks.
- komunārs Parīzes Komūnas dalībnieks 1871.
- sliežu bīdītājs pārmijnieks.
- pārmainieks Pārmijnieks.
- streločņiks Pārmijnieks.
- gazele Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Gazella"), Āfrikas un Āzijas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām, 12 sugas.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- vikuņa Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama vicugna"), dzīvnieks aitas lielumā, izplatīts nelielā skaitā Peru un Bolīvijā.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas.
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
- duālā monarhija pārvaldes forma Austroungārijā pēc 1867. g.; divām valstīm Austrijai un Ungārijai bija kopīgs valdnieks, kā arī ārlietu, kara un kopīgo finanšu ministrijas.
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- rīkotājdirektors pārvaldnieks; menedžeris.
- pārzinātnieks Pārvaldnieks.
- elektriskais gans pārvietojama vai stacionāra iekārta, kas ierobežo lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanās vai pastaigu platību – pie izolatoriem piestiprināta stieple, pa kuru impulsu ģenerators ar pārtraukumiem raida strāvas impulsus; pieskaroties stieplei, dzīvnieks saņem nepatīkamu, bet nekaitīgu strāvas triecienu, kas to atbaida.
- braukšana pārvietošanās pajūgā, ko velk dzīvnieks
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
- darmoviks Pasīvs nozieguma līdzdalībnieks, kas saņem tādu pašu laupījuma daļu kā pārējie.
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
- postmeisters Pasta priekšnieks.
- badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
- badokšņa pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- badacūka Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- postimees Pastnieks; igauņu laikraksta nosaukums.
- pastenieks Pastnieks.
- pastinieks Pastnieks.
- pastiņš Pastnieks.
- postiljons Pastnieks.
- postuļjons Pastnieks.
- vēstulnieks Pastnieks.
- de visu paša acīm, kā aculiecinieks.
- pašnieks Paša ģimenes loceklis; tuvinieks, radinieks; savējais.
- pašslepkava Pašnāvnieks.
- patalcis Patalcinieks.
- patmalnieki Patmalnieks.
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- patvaldinieks Patvaldnieks.
- patvaldonis Patvaldnieks.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- patgalvis Patvaļnieks.
- patgalvnieks Patvaļnieks.
- patvarnieks Patvarībnieks.
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks; arī patvaļnieks.
- patversmnieks Patversmes iemītnieks.
- nastenieks Paunenieks.
- paunu žīds pauninieks.
- kulnesis Pauninieks.
- paunenieks Pauninieks.
- kulinieks Paunu nēsātājs, ubags; ķekatnieks.
- pavalstenieks Pavalstnieks.
- pavalstinieks Pavalstnieks.
- valstinieks Pavalstnieks.
- sinors Pavēlnieks, kungs.
- pavēlētājs Pavēlnieks.
- pavaznieks Paveznieks.
- stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
- čāgāns Paviršs strādnieks.
- gramslis Paviršs strādnieks.
- notemēt Pavisam noēdis (priekšnieks).
- Naga Padoha pazemes valstības valdnieks -pūķis Sumatras Bataku pasaules radīšanas mītā.
- probands Pēc ciltsvērtības vērtējamais dzīvnieks; dzīvnieks, kam ir ciltsraksti.
- Nimrods pēc citas tradīcijas - varenākais mednieks.
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri.
- leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
- čūsku ķēniņš pēc tautas ticējumiem - čūska baltā krāsā vai arī ar kroni galvā, tiek uzskatīts, ka viņš ir čūsku valdnieks un ka viņam pieder akmens, kas dara brīnumus.
- pilskungs Pēc vācu feodāļu uzvaras - pils un tās novada pārvaldnieks.
- sukcesors Pēcnācējs, vietnieks, mantinieks.
- finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
- Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas.
- pelane pelavnieks.
- pajume Pelavnieks.
- palavnīks Pelavnieks.
- palūdis Pelavnieks.
- pelavnīca Pelavnieks.
- pelode Pelavnieks.
- pelude Pelavnieks.
- pelūde Pelavnieks.
- pelūtne Pelavnieks.
- munsturrullis Peldlīdzekļa komandas saraksts, kurā ierakstīti komandas locekļu amati, pases dati, uzrādīts kuģa vārds, tā īpašnieks, pieraksta osta, reisa sākums un beigu osta.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- dividende Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs.
- lielais penitenciārijs penitenciārijas priekšnieks kardināls.
- iemaksu fonda vecuma pensija pensiju sistēma, kurā darba devējs un/vai darbinieks darbinieka darbības laikā veic iemaksas fondā, kas tiek izmantots pensijas nodrošināšanai, kad darbinieks pensionējas.
- emerits Pensionēts garīdznieks vai skolotājs.
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte.
- dāreiks Persijas zelta monēta no 6 un 5 gs. p. m. ē., ko pirmie kaluši ķeizari Kīrs un Dārejs; vienā pusē ķeizars, nometies ceļos kā strēlnieks, otrā pusē kvadrātveidīgs iedobums; bija apgrozībā Mazāzijas valstīs līdz Sengrieķijas sabrukumam.
- rentes kungs persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors.
- izdevējs persona, darbinieks, kas izsniedz (ko); izsniedzējs
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- pašnodarbināta persona persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties kā darbinieks darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks.
- liecinieks krimināllietā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā pirmstiesas izmeklēšanā vai tiesā aicināta dot liecības vai kas tiek nopratināta kā liecinieks tā atrašanās vietā.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- kravdevējs Persona, kas slēdz jūras transporta darījumu ar transportieri; parasti kravas īpašnieks.
- autovadītājs Persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- hedhanters Personāla atlases konsultants ("galvu mednieks"), kura uzdevums ir nolūkot topošam vai esošam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus citos jau darbojošos uzņēmumos.
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, Krievijā līdz 1917, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
- pestulnieks Pestalnieks.
- pētītājs Pētnieks; zinātnieks.
- dižstrādnieks Pieaudzis strādnieks, kas labi veic savu darbu.
- faif Piecnieks (atzīme skolā).
- faifaks Piecnieks (atzīme skolā).
- faifiņš Piecnieks (atzīme skolā).
- faifs Piecnieks (atzīme skolā).
- faifuks Piecnieks (atzīme skolā).
- faiv Piecnieks (atzīme skolā).
- faivs Piecnieks (atzīme skolā).
- fiksais Piecnieks (atzīme skolā).
- finfķis Piecnieks (atzīme skolā).
- fuksis Piecnieks (atzīme skolā).
- funf Piecnieks (atzīme skolā).
- lepnais Piecnieks (atzīme skolā).
- pēcis Piecnieks (atzīme skolā).
- pečorka Piecnieks (atzīme skolā).
- peķis Piecnieks (atzīme skolā).
- peķorka Piecnieks (atzīme skolā).
- petjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picene Piecnieks (atzīme skolā).
- picjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picņiks Piecnieks (atzīme skolā).
- picons Piecnieks (atzīme skolā).
- pičorka Piecnieks (atzīme skolā).
- picorkins Piecnieks (atzīme skolā).
- picuļa Piecnieks (atzīme skolā).
- pieciks Piecnieks (atzīme skolā).
- piecītis Piecnieks (atzīme skolā).
- piķene Piecnieks (atzīme skolā).
- pikeris Piecnieks (atzīme skolā).
- piķeris Piecnieks (atzīme skolā).
- pīķis Piecnieks (atzīme skolā).
- piķka Piecnieks (atzīme skolā).
- piķorka Piecnieks (atzīme skolā).
- piķorkins Piecnieks (atzīme skolā).
- piķuks Piecnieks (atzīme skolā).
- piķulis Piecnieks (atzīme skolā).
- pimbers Piecnieks (atzīme skolā).
- pismennieks Piecnieks (atzīme skolā).
- pitaks Piecnieks (atzīme skolā).
- pitjora Piecnieks (atzīme skolā).
- pitjorka Piecnieks (atzīme skolā).
- pitorka Piecnieks (atzīme skolā).
- pjoris Piecnieks (atzīme skolā).
- piecacis Piecnieks kāršu spēlē.
- piedernieks Piederīgais, radinieks.
- savinieks Piederīgais, tuvinieks.
- pamīlnieks Piederīgais; tuvinieks.
- sevietis Piederīgais; tuvinieks.
- babulnieks Piedzīvotājs, īrnieks (laukos).
- submitents Piegādātājs; izsoles dalībnieks.
- pieguliņš Pieguļnieks.
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- pielēkt Piekļūt pie riestojoša medņu gaiļa; medņa dziesmas laikā ik pēc 2-3 soļiem jāpstājas - izskatās, ka mednieks lec.
- bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- zaudēt vārtus pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
- pienība Piena daudzums, ko dzīvnieks producē savā organismā vienas laktācijas laikā.
- modernieks Piena nomnieks.
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri.
- izpolņiķeļs Pieredzējis krāpnieks, kas zina kāršu spēles krāpšanas paņēmienus.
- vella sūds piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu).
- ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
- mandātārijs Pilnvarnieks.
- partorgs Pilnvarots partijas darbinieks (PSRS no 1933. g. līdz 1961. g.); partijas darba organizators.
- kastelāns Pils uzraugs; sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- Līvāni Pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā.
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs; Krievijā līdz 1917).
- brandmajors Pilsētas ugunsdzēsēju priekšnieks.
- birģeris pilsētnieks; sīkpilsonis; birģelis.
- birģelis pilsētnieks; sīkpilsonis; birģeris.
- garadskais Pilsētnieks.
- pilsātnieks Pilsētnieks.
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- pilvaris Pilvarnieks.
- pinkainis Pinkains dzīvnieks.
- pirkstaunieks Pirkstainieks.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- lamarkisms Pirmā vienotā mācība par dzīvās dabas evolūciju, kuras pamatā ir organismiem piemītoša iekšēja tieksme pilnveidoties, pamatprincipus izstrādājis franču dabaspētnieks Ž. B. Lamarks.
- protonotārijs Pirmais garīdznieks pie Konstantinopoles patriarha.
- eolipils Pirmais tvaika mašīnas prototips, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekštecis, ko 1. gs. izveidoja sengrieķu zinātnieks Aleksandrijas Hērons.
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- prīmanis Pirmās klases (prīmas) skolnieks.
- pirmziemnieks Pirmklasnieks.
- pervaks pirmkursnieks.
- fuksis Pirmkursnieks.
- priekšskolnieks Pirmskolas skolnieks.
- prabulis Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- prabuls Pirtnieks, īrnieks, kas dzīvo pirtī.
- bāderis Pirtnieks.
- bādmeistars Pirtnieks.
- banščiks Pirtnieks.
- plantators Plantācijas (1) īpašnieks.
- plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
- pledēksnis Plats, izplūdis priekšmets vai dzīvnieks; nekārtīgi ģērbies cilvēks.
- emfizemātiķis Plaušu emfizēmas slimnieks.
- dilonīgs Plaušu slimnieks.
- pļaušinieks Plaušu slimnieks.
- diloņslimnieks Plaušu tuberkulozes slimnieks.
- blesis Plecīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Lutra lutra", senāk "Lutra vulgaris"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Alopex lagopus"), vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) apmatojumu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
- bestija Plēsīgs dzīvnieks, zvērs.
- plēsoņa Plēsīgs dzīvnieks.
- plēsonis Plēsīgs dzīvnieks.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām; leopards.
- nezvērs Plēsonīgs, agresīvs dzīvnieks.
- plikmakstis Plikatnieks.
- korņiks Plosta stūrmanis, parasti pieredzējis plostnieks.
- sielejnieks plostnieks.
- sīlainīks plostnieks.
- plostenieks Plostnieks.
- plostinieks Plostnieks.
- lupatkrancis Plukata, diedelnieks.
- mutes bajārs pļāpa, lielībnieks.
- balamutis Pļāpa, lielībnieks.
- melsika Pļāpa, lielībnieks.
- melsiķis Pļāpa, lielībnieks.
- zāklis Pļāpa, lielībnieks.
- pļavenieks Pļavnieks.
- pļavoinieks Pļavnieks.
- podenieks podnieks (1).
- podinieks podnieks (1).
- podars Podnieks.
- poddaris Podnieks.
- poddars Podnieks.
- podenis Podnieks.
- smelteris Podnieks.
- virpekeklis Podnieks.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- polārnieks Polārpētnieks.
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (cariskajā Krievijā); policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā cariskajā Krievijā).
- jumts Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- kriša Policijas darbinieks, kas pasargā kriminālgrupu no atmaskošanas.
- skvorecs Policijas darbinieks.
- superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstākspar inspektoru (Lielbritānijā).
- apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
- litogrāfs Poligrāfijas darbinieks - litogrāfijas speciālists.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks; konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- kasiks Politisks darbinieks Spānijā un Latīņamerikā, kurš ieguvis varu kādā valsts rajonā.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- posesors Posesiju fabrikas īpašnieks.
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- parapodijas Posmtārpu ķermeņa izaugumi, ar kuriem dzīvnieks pārvietojas.
- postavnieks Postītājs (palaidnīgs dzīvnieks).
- nīkšis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks; velns, kas visu sabojā.
- nīkšķis Postītājs, dusmīgs ienaidnieks.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- praidists Praida dalībnieks.
- māklis Pratējs, mākslinieks (nievājoši).
- tiesinieks Prāvinieks.
- tiesnieks Prāvinieks.
- prāvenieks Prāvnieks.
- prāvinieks Prāvnieks.
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms.
- savedējs Precību starpnieks; arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- kudums Precinieks, pielūdzējs.
- ņēmājs Precinieks, vīrietis, kas vēlas, gatavojas precēt (kādu).
- brūgāns Precinieks.
- derenieks Precinieks.
- derībnieks Precinieks.
- derinieks Precinieks.
- dernieks Precinieks.
- jēmājs Precinieks.
- svāts Precinieks.
- tautietis Precinieks.
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks; pretinieks (bruņotā sadursmē).
- pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlēs).
- pretībenieks Pretinieks, ienaidnieks.
- pretībnieks Pretinieks, ienaidnieks.
- pretenieks Pretinieks.
- pretimnieks Pretinieks.
- pretīmnieks Pretinieks.
- pretnieks Pretinieks.
- pretspēks Pretinieks.
- pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
- viceprezidents Prezidenta vietnieks.
- ziņģis Priekšdziedātājs baznīcā; ērģelnieks.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- birkavnieks Priekšmets, dzīvnieks, kas sver birkavu.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- priekšenieks Priekšnieks (1).
- mīriarhs Priekšnieks par 10000 cilvēkiem.
- pr-ks Priekšnieks, -ce (kopā ar uzvārdu).
- galvinieks Priekšnieks, galva.
- virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem.
- magister Priekšnieks, meistars, skolotājs.
- prevo Priekšnieks, priekšsēdis utt.
- prēpozits Priekšnieks; prāvests.
- vieršynīks priekšnieks.
- načaļņiks Priekšnieks.
- priekšinieks Priekšnieks.
- priekšniecība Priekšnieks.
- priešķenieks Priekšnieks.
- prieškinieks Priekšnieks.
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- vicepriekšsēdis Priekšsēža vietnieks.
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā); strādnieks lauku saimniecībā, kuram saimnieks uzdod izkārtot darbā pārējos strādniekus, vadīt un kontrolēt to darbu.
- priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- priekšdzīvnieks Priekšstrādnieks.
- virskalps Priekšstrādnieks.
- priekšvēstnieks Priekšvēstnieks.
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- Hylobius abietis priežu lielais smecernieks.
- prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- braščuks procesijas dalībnieks katoļu dievkalpojumā.
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs; cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- ciņijs Prokuratūras darbinieks.
- siņaks Prokuratūras darbinieks.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- subadars Provinces pārvaldnieks Indijas lielmogulu valstī.
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā.
- Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs.
- krezomānija Psihiska slimnieka iedoma, ka viņš ir lielu bagātību īpašnieks.
- amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
- abreakcija Psihiskas traumas seku vai psihoneirozes novēršana, kur slimnieks traumējošo notikumu izdzīvo iztēlē, ļaudams brīvi izpausties emocijām tādējādi atraisīdamies no afekta.
- ekstroverts Psihisks slimnieks, kas interesējas tikai par citiem cilvēkiem un lietām.
- dereisms Psihisks stāvoklis, kad slimnieks iegrimst fantāzijā un izslēdz apkārtējo vidi.
- pseidomānija Psihisks traucējums, kad slimnieks apvaino sevi noziegumos, kuros viņš nav vainīgs.
- sofomānija Psihisks traucējums, kura gadījumā slimnieks uzskata sevi par gudrāko no visiem.
- pāresnieks Psihoanalīze pēdējais no trim cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem posmiem (tasnieks, esnieks, pāresnieks), kas pārstāv sabiedrību, t. i., sirdsapziņu un morāli, un ideālos mērķus (esnieka ideāls).
- grafoanalīze Psihoanalīzes paņēmiens, kurā slimnieks rakstveidā izteic savas domas.
- psihofiziķis Psihofizikas zinātnieks.
- dianētika Psihoterapijas paveids, kuru radījis ASV rakstnieks, zinātniskās fantastikas darbu autors L. Rons Habards (1911.-1986. g.); tā kļuvusi par scientoloģijas pamatu.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- pučists Puča dalībnieks; arī sazvērnieks.
- tamburmažors Pulka galvenais bundzinieks franču armijā 17.-19. gs. un krievu armijā 19. gs.
- pumpurgrauzis Pumpuru smecernieks; lapu smecernieks.
- purvenieks purva iemītnieks.
- pūrinieks pūrvietas lieluma lauksaimniecības zemes nomnieks.
- purmalnieks Purvmalnieks.
- šepuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks; šepuris.
- šepčuks Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
- šepuris Pusaudzis, maza auguma dzīvnieks.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- pusgadnieks Pusgadu veca cūka, arī cits dzīvnieks.
- bumburnieks Pusgraudnieks.
- gabalnieks Pusgraudnieks.
- pusgrūdnieks Pusgraudnieks.
- pusinieks Pusgraudnieks.
- pusavens puskastrēts auns (kuram izgriezts tikai viens sēklinieks).
- pusmonenieks Puspārnieks.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- pussaimnieks Pussaimniecības īpašnieks.
- fotokodinājums Pustoņa dobspieduma plākšņu kodinājums fotomehāniskas reprodukcijas ceļā, pie kam gatavo kodināto plāksni retušē mākslinieks; gaismas gravīra.
- pušnieks Pušelnieks - tāds, kas dalās kāda labuma izmantošanā ar otru uz pusēm.
- dalinieks Pušelnieks.
- daļinieks Pušelnieks.
- pusenieks Pušelnieks.
- pušenieks Pušelnieks.
- puslinieks Pušelnieks.
- pūstelnieks Pūšļotājs, burtnieks.
- kreatūra Radība, radījums; cilvēks, dzīvnieks.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis); vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku; tēvocis.
- ginta Radinieks, rads; radu kopums; saime; ģentis.
- ģencis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģente Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģentis Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinta Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģinte Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- ģints Radinieks, rads; radu kopums; saime.
- radavīrs Radinieks, rads.
- radnieks Radinieks, rads.
- rada gabals radinieks.
- radabrālis Radinieks.
- radagabals Radinieks.
- radenieks Radinieks.
- radgabals Radinieks.
- radubrālis Radinieks.
- tujenieks Radinieks.
- radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks.
- radionovērošana Radiotīklu (radiovirzienu) darbības izlūkošanas metode, ko pretinieks izmanto, lai iegūtu nepieciešamās taktiskās un operatīvās ziņas par pretējo pusi.
- archejs Radītājs, valdnieks; pēc Paracelza mācības garīgais pirmprincips, neapzinīgs dabasspēks, no kā atkarājas dzīvība un visi viņas procesi - veselība, slimība, dziedināšanau utt.
- īstenība Radniecība, tuvs radinieks.
- rao Radža - valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls.
- raitinieks Raitenieks.
- rīteris Raitnieks; jātnieks, bruņinieks.
- paragrāfija Rakstības traucējums, kura gadījumā slimnieks izlaiž burtus, zilbes vai vārdus.
- spalva rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml
- dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
- stilists Rakstnieks vai cits valodas lietotājs, kam ir savs īpatnējs stils vai labi izkopta izteiksme.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
- vārda mākslinieks rakstnieks, dzejnieks.
- autobiogrāfs Rakstnieks, kas apraksta pats savu dzīves gājumu.
- prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- rakstinieks Rakstnieks.
- scriptor Rakstnieks.
- rančero Rančo īpašnieks (gk. Meksikā).
- čapārnis Rāpulis, nejauks, kustībās neveikls dzīvnieks.
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu.
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie.
- ratu meistars ratnieks.
- ratnieki Ratnieks.
- stelmākers Ratnieks.
- raudzītājs Raudzībās gājējs; raudzībnieks.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks.
- pusgrauds Raža, ko saņem pusgraudnieks.
- rebenieks Rebinieks.
- rēderis Rēderejas īpašnieks.
- rēdinieks Rēdnieks.
- anabaptists Reformācijas laika (16. gs.) zemnieku un plebeju kustības dalībnieks; šī kustība prasīja baznīcas reformas, sociālo vienlīdzību un praktizēja otrreizēju (pieauguša cilvēka) kristīšanu.
- prorektors Rektora vietnieks.
- kalkulators Rēķinvedības darbinieks, kas veic kalkulāciju.
- rēķinvedis Rēķinvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic rēķinu izrakstīšanu, saņemšanu, uzskaiti.
- grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks.
- remiķis Remesis - namdaris, amatnieks.
- ramiķis Remesis, amatnieks, namdaris.
- remess Remesis, namdaris, amatnieks.
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis.
- rentes saimnieks rentes māju saimnieks.
- dāņenieks Rentnieks, dāņas zemnieks.
- dānenieks Rentnieks.
- randacelis Rentnieks.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- truslis Resns cilvēks (arī resns dzīvnieks).
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks; resnis.
- boķis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- gubenis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- ķurķis Resns dzīvnieks vai cilvēks.
- renkulis resns dzīvnieks.
- vambale Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
- vambele Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
- vambulis Resns jauns dzīvnieks; arī tukls bērns.
- resniķis resns puisis, arī resns sivēns vai cits dzīvnieks.
- veķis Resns sivēns vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- vaķēns Resns sivēns, vai cits šāds dzīvnieks; neliela, bet labi nobarota dzīva būtne.
- ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks.
- tuslis Resns, mazkustīgs, kūtrs cilvēks vai dzīvnieks.
- restaurators Restaurācijas (2) dalībnieks, piekritējs.
- rīdzēns Rīdzinieks.
- rīdznieks Rīdzinieks.
- rīgainis Rīdzinieks.
- driepnieks Riepnieks; virvju vijējs.
- rietu Rietu suns - ķildnieks.
- Šango Rietumāfrikā mītošo jorubu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes pirmais valdnieks, viens no nozīmīgākajiem dieviem.
- Ešu Rietumāfrikas dievība, visslavenākais krāpnieks un blēdis afrikāņu mitoloģijā.
- Iveins Rietumeiropas mitoloģiski episkajā tradīcijā un karaļa Artura leģendu ciklā Apaļā galda bruņinieks.
- Lancelots Rietumeiropas teiksmu ciklā par karali Arturu Apaļā galda bruņinieks un karalienes Ginevras iemīļotais.
- Argula Rietumkimberlijas (Austrālijā) aborigēnu mitoloģijā - krāpnieks, kas saistīts ar buršanu.
- rietrumnieks Rietumnieks.
- Kusars va Husass rietumsemītu mitoloģijā - dievs - kultūrvaronis, amatnieks, galvenokārt kalējs un ieroču meistars, minēts tekstos jau 3. gt. p. m. ē.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Danels Rietumsemītu mitoloģijā - gudrs un taisnīgs valdnieks, kuram dievi lieguši dēlus.
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
- māmuļnieks Rīgas latviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
- mājenieks Rīgas namnieks, kas kreditēja zemniekus un spaidu kārtā tirgojās ar viņiem savā mājas vietā.
- klešņa Rijīgs dzīvnieks.
- badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- kaltnieks Rijnieks.
- rikmanis Rīkotājs, pavēlnieks; lielmanis.
- ādernieks Rīkstnieks - cilvēks, kam piemīt biodiagnosticēšanas spējas noteikt ūdens āderu un citu kaitīgu strāvojumu klātbūtni.
- trāba Rīma (cilvēks vai dzīvnieks).
- gamrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrija Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- gāmrīļa Rīma, āmrija, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- āmrija Rīma, cilvēks vai dzīvnieks, kas kāri aprij savu ēdienu.
- rīslis rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
- rīlis Rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
- malenieks Robežnieks.
- robežsargs Robežsardzes dienesta darbinieks.
- rocinieks Rocenieks.
- ročinieks Rocenieks.
- rocnieks Rocenieks.
- primārā astereognoze rodas, ja bojāta galvas smadzeņu paura daivas garoza, tad slimnieks spēj noteikt priekšmeta īpašības, bet to nepazīst.
- sekundārā astereognoze rodas, ja slimniekam traucēta jušana rokā, sevišķi taustes un kustības stāvokļa sajūta; tad slimnieks nespēj noteikt priekšmeta īpašības, tāpēc to nepazīst.
- romānists Romānu rakstnieks.
- pāvests Romas bīskaps, katoļu baznīcas galva un Vatikāna valsts galva; pēc katoļu mācības, apustuļa Pētera pēctecis un Dieva vietnieks zemes virsū.
- etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- Lukrēcijs Romiešu dzejnieks un filozofs (ap 100.-55. g. p. m. ē.), kurš savā poēmā "Par lietu dabu" izklāstīja epikūrisma materālistiskās un racionālistiskās doktrīnas.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Amūlijs Romiešu mitoloģijā - Albas valdnieks, kas atņēma troni savam brālim Numitoram, bet savu brāļameitu Rēju Silviju piespieda kļūt par vestālieti, viņas un dieva Marsa bērni bija Romas dibinātāji Romuls un Rems, kuri vēlāk atguva troni.
- Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs.
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
- Latīns Romiešu mitoloģijā - Laurentas valdnieks (Latijā), kas palīdzēja varonim Ainejam, kad viņš ieradās Itālijā.
- Dispaters Romiešu mitoloģijā - mirušo dievs un pazemes valstības valdnieks, identificēts ar grieķu Aīdu.
- Silvijs romiešu mitoloģijā - pirmais Albalongas valdnieks, Lavīnijas dēls, kuru Lavīnija dzemdējusi mežā (tāpēc viņam vārds, kas nozīmē "mežainis").
- Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
- agrimēnsors Romiešu zemes mērnieks, kas sākotnēji strādāja karaspēkā, sadalot nometnes un zemes gabalus.
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
- vistiņķeršana Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
- vistiņspēle Rotaļa, kurā viens dalībnieks ar aizsietām acīm cenšas notvert kādu no pārējiem rotaļas dalībniekiem.
- bēcis Rotaļas "piesitieni" dalībnieks, kuram pēdējam piesit un kuram savukārt jāskrien un jācenšas piesist kādam citam dalībniekam.
- ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
- rotuļnieks Rotaļnieks.
- racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis").
- Geositta rufipennis rudais racējmūrnieks.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- leprekons Rūķītis veca vīra izskatā īru folklorā; dažkārt - kurpnieks, kuram ir noslēpti zelta krājumi.
- hotentotisms Runas traucējuma veids, kad slimnieks no līdzskaņiem izrunā tikai skaņu "t".
- parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks.
- lielrūpnieks Rūpnieks, kam pieder liels rūpniecības uzņēmums.
- insurģents Sacelšanās dalībnieks, nemiernieks, dumpinieks.
- frīstails Sacensības, kad ikviens dalībnieks var brīvi izvēlēties stilu, kādā viņš startē.
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu); panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- soluonīts sādžas iedzīvotājs, sādžinieks.
- salainis Sādžinieks.
- ķesaklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- ķeseklis Saīdzis cilvēks, ķildnieks.
- vecsaimnieks Saimnieka tēvs, vai ļoti vecs saimnieks.
- saiminieks Saimnieks (zemnieku saimniecībā).
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks.
- dzērājtēvs Saimnieks, ģimenes galva, kas daudz lieto alkoholiskus dzērienus.
- trecinieks Saimnieks, kam bija aptuveni 8 hektāri liela zemes platība.
- graudotājs Saimnieks, kas saimnieko ar graudniekiem.
- dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
- gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2)).
- pāns Saimnieks, kungs.
- zaldārtnieks Saimnieks, kurš saņēmis zemi par dienēšanu armijā.
- pats Saimnieks, saimniece.
- oikonoms Saimnieks, zemkopis; bufetes turētājs biedrībās.
- māsters Saimnieks; kungs.
- bančaklis Saimnieks.
- saimenieks Saimnieks.
- sainiks Saimnieks.
- seimnieks Saimnieks.
- sēmiks Saimnieks.
- semnieks Saimnieks.
- sakritums Saistību tiesību izbeigšanās, kad kreditors un parādnieks apvienojas vienā personā.
- mugura kā zāģis saka, ja cilvēks vai dzīvnieks ir tik vājš, ka tam izspiežas mugurkaula skriemeļi.
- ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas.
- celt aiz astes augšā saka, ja mājdzīvnieks (parasti govs)) pavasarī ir ļoti novājējis.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699-1909.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- villāns Sākumā laucinieks, zemnieks; feodālos laikos pusbrīvs zemnieks.
- colonus Sākumā zemnieks, vēlāk dzimtcilvēks.
- branhiozaurs Salamandrai līdzīgs, sīks, 15-120 mm garš izmiris abinieks, skeleti atrodami karbona un perma pelēkā kaļķakmenī dažādās attīstības stadijās.
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
- salenietis Salas iedzīvotājs, salinieks; salenieks.
- salenieks Salas iedzīvotājs, salinieks.
- salinieki Salinieks.
- slimības pabalsts samaksa, ko darbinieks saņem slimības gadījumā.
- rēzus samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām
- parads Samērā tāls radinieks.
- pusrads Samērā tāls radinieks.
- puskaīka Samērā trūcīgs paputējušas saimniecības īpašnieks; paskops saimniekotājs.
- cauruļatslēdznieks Santehniķis, sntehnikas atslēdznieks.
- recipienss saņēmējs^1^(3) - semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk.
- pulcuons sapulces dalībnieks.
- Synallaxis ruficapilla sarkanpaura dzeloņmūrnieks.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- Nuada Argatlams saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" "Nuada Sudrabrocis" bija daniešu - dievišķas izcelsmes tautas, piekto Īrijas iekarotāju valdnieks.
- archistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks Senajā Grieķijā.
- arhistratēgs Sauszemes un jūras karaspēka virspavēlnieks.
- indivīds Savādnieks (negatīvi vērtējams).
- frīks Savādnieks, cilvēks ar dīvainībām.
- vaislis Savādnieks, ķēms.
- dīvainis Savādnieks.
- rettawis Savādnieks.
- mācinieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- mācnieks Savas lietas pratējs; mācenieks.
- savdabis Savdabīgs dzīvnieks, augs.
- svuots savedējs, precinieks.
- sevnieks Savējais; tuvinieks, radinieks.
- proksi Savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu.
- maika Savienojumā "zirgu maika" - zirgu mietnieks.
- darītājs Savienojumā ar "darba": strādātājs, strādnieks.
- cūciņa Savienojumā ar "jūras": neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- māja Savienojumā ar savvaļas dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- savenieks Savinieks - piederīgais, tuvinieks.
- aizsilnieks Savrupnieks.
- nomalietis Savrupnieks.
- nomalis Savrupnieks.
- nomalnieks Savrupnieks.
- savvalnietis Savrupnieks.
- savvaļnieks Savvaļas augs, dzīvnieks.
- zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
- savalnieks Savvaļnieks.
- savaļnieks Savvaļnieks.
- sazvērnieks Sazvērestības dalībnieks.
- šornieks Sedlinieks.
- rēdenieks seglinieks, zirglietu meistars.
- rēdnieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- siksnenieks Seglinieks, zirglietu meistars.
- ķēvskrodelis Seglinieks.
- sedlenieks Seglinieks.
- sedlinieks Seglinieks.
- sedlnieks Seglinieks.
- seglenieks Seglinieks.
- slejnieks Seglinieks.
- vizāžists Sejas kosmetologs, grima mākslinieks.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- testikuls Sēklinieks, vīrieša dzimumdziedzeris.
- sēklājs Sēklinieks; sēklainis.
- dēsteknis Sēklinieks.
- jeīcis Sēklinieks.
- sēklainis Sēklinieks.
- sēklenīca Sēklinieks.
- sēklenīce Sēklinieks.
- sēklenīdze Sēklinieks.
- sēklenieks Sēklinieks.
- sēklinīca Sēklinieks.
- sēklis Sēklinieks.
- stāžnieks Sēklinieks.
- stēdzenieks Sēklinieks.
- stēdzinieks Sēklinieks.
- vaislenieks Sēklinieks.
- vaislinieks Sēklinieks.
- cobers Sekmju vērtējums, atzīme - divnieks.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trijnieks.
- seši Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi"; sešnieks.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četrinieks.
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme "izcili"; desmitnieks.
- septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks.
- seksuologs Seksologs - dzimumdzīves pētnieks.
- pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana).
- ariāņi Sekta, kura neatzina Kristus dievišķību, ariānisma piekritēji, dibinājis Aleksandrijas kristiešu garīdznieks Ārijs.
- darītājs Semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no semantiskā subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu; agenss.
- cietējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai; pacienss.
- saņēmējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kura īpašumā (vai rīcībā) darbības rezultātā kas nonāk; recipienss.
- ieguvējs Semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; beneficienss.
- beneficienss Semantiskā loma – situācijas dalībnieks, kuru darbība ietekmē netieši un kura intereses darbība skar; ieguvējs.
- semītists Semītu valodu pētnieks vai to labs pratējs.
- Nainiekstes apmetne sena dzīvesvieta Nainiekstes labajā krastā pie tās ietekas Abainē, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.).
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
- olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks; karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- pekūlijs Senajā Romā - kustams un nekustams īpašums, ko ar zināmiem noteikumiem vergu īpašnieks nodeva lietošanā no viņa atkarīgām personām un vergiem, saglabājot sev īpašuma tiesības.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks; tiesas pilnvarotais; ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- Džužuns Senajos ķīniešu mītos uguns dievs un labdabīgs Visuma valdnieks.
- svabadnieks Senāk brīvs cilvēks, brīvnieks.
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
- burtnieks Senāk klētnieks, kas glabāja burtkokus jeb birkas; arī dravnieks.
- zīmlēmis Senāk zīlnieks vai tiesnesis, kas pēc zināmām zīmēm iztulkoja Dieva gribu.
- stegocefālis Senākais fosilais abinieks, seggalvis, kura galvaskauss bija viscaur segts ar kauliem.
- Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks.
- korektors Senās Romas mazākas provinces pārvaldnieks (gubernators).
- senatnieks Senatnes pētnieks, vēsturnieks, arheologs.
- prīmass Senējā Polijā pagaidu valdinieks, kad karaļa nebija.
- Mīnoss Senējs Krētas salas valdnieks, kas bija slavens savas taisnības dēļ.
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus.
- Anakreonts Sengrieķu dzejnieks ("Anacreon", 570.-488. g. p. m. ē.), īpaši pazīstams ar savu mīlas un dzīru liriku, no viņa vārda radies apzīmējums "anakreontisks".
- Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.).
- Arhilohs Sengrieķu dzejnieks (Archilochus; ap 680. g. - 645. g. p. m. ē.).
- Menips Sengrieķu dzejnieks, no kura darbiem līdz mūsdienām saglabājušie tikai nosaukumi.
- Ēzops Sengrieķu dzejnieks, tiek uzskatīts par fabulas žanra radītāju.
- Ferekrāts Sengrieķu dzejnieks.
- Hiponakts Sengrieķu dzejnieks.
- aoids Sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā.
- kiniķi Sengrieķu filozofijas skola, ko dibinājis Sokrāta skolnieks Antistens 4. gs. p. m. ē.; noliedza sabiedrībā pieņemto morāli, aicināja uz askētismu, vienkāršību un atgriešanos pie dabas.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- Aristotelis Sengrieķu filozofs un zinātnieks (Aristotle; 384.-322. g. p. m. ē.), Platona skolnieks, sarakstījis ap 170 darbu dažādās zinātnes nozarēs.
- Zevs Sengrieķu mitoloģijā - augstākais dievs, dievu un cilvēku tēvs, dievu valdnieks, titānu Krona un Rejas dēls.
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Sīzifs Sengrieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, vēju valdnieka Aiola dēls; par dievu noslēpumu izpaušanu un dievu apmānīšanu tika bargi sodīts: pazemes valstībā viņam mūžīgi jāveļ kalnā smags akmens, kas, uzvelts augšā, atkal noveļas lejā.
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
- Atēnodors Sengrieķu tēlnieks (Athenodoros; 1. gs. p. m. ē.), Agēsandra dēls un skolnieks.
- Agēsandrs Sengrieķu tēlnieks 1. gs. p. m. ē.
- Galēns Sengrieķu un romiešu ārsts un dabaszinātnieks (Galen; ap 130. g. - ap 200. g.), apkopoja antīkās medicīnas priekšstatus vienotā mācībā, kas ietekmēja medicīnas attīstību vairāk nekā 1000 gadus pēc viņa nāves.
- Pirrs Sengrieķu valdnieks, kurš 279. g. p. m. ē. izcīnīja uzvaru pār romiešiem, ciešot smagus zaudējumus.
- grēcists Sengrieķu valodas vai sengrieķu kultūras pētnieks.
- hellēnists Sengrieķu valodas, literatūras un kultūras speciālists, pētnieks.
- Arhimēds Sengrieķu zinātnieks (287.-212. g. p. m. ē.).
- erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām.
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba.
- Šambara senindiešu mitoloģijā - dēmons no dāsu cilts, Indras pretinieks.
- Dasju senindiešu mitoloģijā - dēmons, āriešu ienaidnieks, ko uzveicis Indra, no debesīm uzmetot viņam virsū uguni; dažkārt par viņa nogalētāju uzskata Somu.
- Vritra Senindiešu mitoloģijā - dēmons, dieva Indras pretinieks, kas apturēja upju plūsmu; haotiskā principa personifikācija.
- Angirass Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas dēls un angirasu tēvs, viens no septiņiem dievišķajiem riši, dievu un cilvēku pasaules starpnieks, kuram piedēvē daudzas "Rigvēdas" himnas.
- Jama Senindiešu mitoloģijā - mirušo dievs un elles valdnieks; vēdu dziesmās pirmais cilvēks, kas miris un rādījis ceļu uz viņpasauli.
- Prithī senindiešu mitoloģijā - pirmais valdnieks, Manu Svajambhuvas pēctecis, kurš Višnuisma mitoloģijā tiek uzskatīts par divdesmit otro Višnu avatāru.
- Garuda Senindiešu mitoloģijā - riši Kāšjapas un dieva Dakšas meitas Vinatas dēls, putnu pavēlnieks, teiksmains dieva Višnu jājamdzīvnieks.
- Pašupati senindiešu mitoloģijā - Rudras un Šivas epitets, īpaša viņu hipostāze ("zvēru (lopu) pavēlnieks, (dzīvo) radību kungs, pavēlnieks").
- Džanaka Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas jaunākā atzara valdnieks, dievišķā varoņa Rāmas iemīļotās Sītas audžutēvs.
- Hariščandra senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks, kas pazīstams ar savu labdarību un dāsnumu.
- Sagara Senindiešu mitoloģijā - Saules dinastijas valdnieks.
- Dašaratha Senindiešu mitoloģijā - svētās Ajodhjas pilsētas valdnieks un Rāmas (dieva Višnu septītās avatāras) tēvs.
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- Abhimanju Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" varonis, dieva Krišnas māsas Subhadras un mītiskā varoņa Ardžunas dēls, kurš kopš jaunības bija pazīstams kā drosminieks, cīnījie kopā ar pāndaviem un kritis kaujā pie Kurukšetras.
- Vena senindiešu mitoloģijā - valdnieks, Angi un Manu dēls (vai tā pēctecis), kas kļuvis par valdnieku paziņoja, ka cilvēkiem ir jāatsakās no upurēšanas un ka viņš pats ir upurēšanas kungs.
- Nala Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kas iemīlēja skaisto princesi Damajantī, ne reizi to neredzējis, tikai pēc nostāstiem.
- Ikšvāku Senindiešu mitoloģijā - valdnieks, kurš dzīvoja tretājugas sākumā un viņu uzskata par Saules dinastijas nodibinātāju, kuram bija simt dēlu.
- Nātarādža Senindiešu mitoloģijā - viens no dieva Šivas vārdiem, kurā viņš izpaužas kā Visuma kustības avots un deju valdnieks.
- Tišja senindiešu mitoloģijā - zvaigznes Sīriusa nosaukums un kāds personāžs, acīmredzot dievišķais strēlnieks.
- Pānini Senindiešu valodnieks (5.-4. gs. p. m. ē.), izveidojis pirmo sanskrita normatīvo gramatiku (~4000 ritmizētā valodā formulētu likumu).
- demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
- skujenieks Seno bēru rituāla dalībnieks, kas jumtgalā uzsprauda eglīti aizsargam.
- Kronoss Seno grieķu mitoloģijā Urāna (debess) un Gajas (zemes) dēls, debesu valdnieks, kamēr viņa dēls tam neatņēma troni.
- Angra Mainjū seno irāņu mitoloģijā - tumsas, nāves un ļaunuma valdnieks, Ahura Mazdas galvenais pretinieks.
- skujenieks Seno kāzu rituāla dalībnieks, kas kāzu mājas jumtgalā uzsprauda eglīti.
- bards Seno ķeltu dziesminieks.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks (2).
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- invecta Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla); illata.
- illata Seno romiešu tiesībās apzīmējums visam tam, ko dzīvokļa īrnieks vai zemes gabala nomnieks ienesis vai ievedis un kas nodrošina īrnieka vai nomnieka pienākumu kārtīgu izpildīšanu (kā ķīla).
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- septiņš Septiņnieks kāršu spēlē.
- septītnieks Septiņnieks.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- tinis Sermuļu dzimtas suga ("Gulo gulo"), vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- zaļā karte sertifikāts, kas apliecina, ka tā īpašnieks ir apguvis golfa spēles noteikumus un uzvedības etiķeti
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks.
- reālservitūts Servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam tā, kā to izlieto katrreizējais tā īpašnieks.
- ķērpa Seskam līdzīgs dzīvnieks, kas dzīvo seklās alās.
- seseris Sešnieks.
- sētaspuisis Sētnieks (krogos, iebraucamās vietās).
- dvorņaks Sētnieks.
- dvorņiks Sētnieks.
- namiķis Sētnieks.
- sidors Sētnieks.
- shismatiķis Shizmas nodibinātājs vai dalībnieks, ar shizmu radītas baznīcas vai grupas loceklis.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- pussiens Siens, ko graudnieks saņēma pļaujot saimnieka vai kunga pļavu.
- sierenieks Siera gatavotājs muižā; siernieks.
- sierdaris Siera gatavotājs; siernieks.
- kompanjone sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); [kompānijas]{s:2175}dalībnieks
- sagādnīca sieviešu dzimuma sagādnieks
- sagādnīce sieviešu dzimuma sagādnieks
- šmaukstulēns Sīks dzīvnieks, kas šmaukstina.
- skvoters sīks rentnieks.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
- rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti.
- kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā.
- krāmnieks Sīktirgotājs, grabažnieks, pauninieks.
- paunnesis Sīktirgotājs, pauninieks, kas staigā ar paunu.
- mazzemnieks Sīkzemnieks.
- pimburnieks Sīkzemnieks.
- hematotermāls Siltasiņu, piem., dzīvnieks.
- Vīzentāls Simons Vīzentāls - Austrijas ebrejs, pret ebrejiem vērsto kara noziegumu pētnieks ("Wiesenthal", 1908.-2005. g.).
- sotņiks Simtnieks (piem., 100 gramu degvīna, arī 100 rubļu).
- štuks Simtnieks (piem., naudas vienību).
- stabs Simtnieks (rubļu vai latu).
- simtenieks Simtnieks.
- sotaks Simts, simtnieks.
- sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu.
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- infarktnieks sirds miokarda infarkta slimnieks
- sira Sirotājs, sirenieks.
- trenkt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri
- triekt sitot, baidot, ar varmācīgu rīcību panākt, ka dzīvnieks vai cilvēks virzās noteiktā virzienā, parasti ātri, arī nesaudzīgi; arī [trenkt]{s:562}
- skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
- daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- ķēzeklis Skandālists, ķildnieks; cilvēks, kas rupji lamājas, ķengājas.
- ķezākls Skandālists, ķildnieks.
- Vēlunds Skandināvu mitoloģijā - alfu pavēlnieks, brīnumkalējs.
- Ulls Skandināvu mitoloģijā - āsu cilts dievs, lielisks loka šāvējs, mednieks un slēpotājs.
- Loki Skandināvu mitoloģijā - dievs, kas mītos attēlots kā pārējo dievu, piemēram, Odina, pretinieks un izsmējējs.
- Njords skandināvu mitoloģijā - jūrasbraucējs, vēju un zvejnieku valdnieks, Freira un Freijas tēvs.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- Hēnirs Skandināvu mitoloģijā - Odina pavadonis, mākoņu un pavasara dievs, gulbju pavēlnieks.
- Volsungs Skandināvu mitoloģijā - slavens ziemeļzemes valdnieks, kam ir deviņi dēli un viena meita, kuru valdnieks pret viņas gribu izprecināja Gotlandes valdniekam.
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- Starkadrs Skandināvu vikingu teiku varonis, ideāltips; tulkojumā - Stiprinieks.
- balss Skaņu kopums, rada dzīvnieks.
- mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs.
- bleķinieks skārdnieks.
- klempneris Skārdnieks.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- aktieris Skatuves mākslinieks - lomas tēlotājs teātra izrādēs, filmās u. tml.
- komiķis Skatuves mākslinieks, komisku lomu tēlotājs (parasti teātra, cirka mākslā).
- raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
- traģiķis Skatuves mākslinieks, traģisku lomu tēlotājs.
- prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
- skolas mācību pārzinis skolas direktora vietnieks mācību darbā.
- pirmzemnieks Skolēns, kas pirmo gadu apmeklē skolu; pirmziemnieks.
- jaunarmietis Skolēnu militāro sporta spēļu "Kāvi" dalībnieks (PSRS).
- vasarasbērns Skolnieks, kas apmeklē skolu arī pavasarī un vasaras sākumā.
- ziemskolnieks Skolnieks, kas apmeklē skolu ziemas periodā.
- ceturtziemnieks Skolnieks, kas ceturto gadu iet skolā; ceturtās klases skolnieks.
- zaurētājs Skolnieks, kas cītīgi mācās.
- pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
- ziemnieks Skolnieks, kas mācās, apmeklē skolu tikai ziemās sezonā.
- māciklis Skolnieks, māceklis.
- školnieks Skolnieks, skolēns.
- skolas puika skolnieks.
- skolas zēns skolnieks.
- skolaspuika Skolnieks.
- skrambenieks skrandenieks, lupatlasis.
- skrība Skribents, maz ievērojams rakstnieks, rakstnieķelis.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- skujenieki Skujenieks.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- eskvairs skvairs (1) - lauku muižnieks vai kādā apvidū lielākais zemes īpašnieks Anglijā.
- šmurkstulis Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- šmurkstuls Slaiks cilvēks, koks vai dzīvnieks.
- Maui Slavenākais krāpnieks un kultūrvaronis polinēziešu mitoloģijā.
- Kerets Slavens valdnieks ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, kura septiņas sievas visas nomira, neatstājot bērnus, bet astotā dāvāja astoņus dēlus.
- kinoleģenda Slavens, izcils kinomākslinieks.
- Indriks Slāvu mitoloģijā - vienradzim līdzīgs dzīvnieks, ūdeņu un avotu pavēlnieks, kurus tas sargāja no briesmoņiem un čūskām.
- aģents provokators slepenpolicijas darbinieks, kas stājas sakaros ar personu (personām), iegūst tās uzticību un mēģina to pamudināt uz kādu rīcību, izprovocēt, lai pēc tam to arestētu.
- buzēzis Slepens dzīvnieks.
- blesināties Slepus slinkot (kad saimnieks neredz).
- kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
- čangaļs slikts saimnieks, dzērājs.
- žīga Slikts vijolnieks.
- klekeris Slikts, neprasmīgs mūrnieks.
- halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists.
- zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
- hallucinācija Slimīga jutekļu mānīšanās, sajutumi, kas rodas bez nekāda ārēja cēloņa, tā, piem., slimnieks redz dažādus tēlus, kuru patiesībā nemaz tur nav.
- mirlaka Slimīgs, izbadojies, novājējis cilvēks vai dzīvnieks.
- neveselis Slimīgs, slimnieks.
- daunis slimnieks ar garīgo atpalicību.
- konvalescents Slimnieks izveseļošanās periodā.
- galdienis Slimnieks, kam jāmirst.
- agravants Slimnieks, kas savas slimības pazīmes iztēlo smagākas, nekā tās ir īstenībā.
- kaltonis Slimnieks, kas slimo ar tuberkulozi.
- laitinis Slimnieks, kura veselība jāuzlabo ar masāžu.
- ligāns Slimnieks, vājinieks.
- sērdzītis Slimnieks, vājinieks.
- gulētājs Slimnieks.
- ligatnis Slimnieks.
- ligats Slimnieks.
- liģinieks Slimnieks.
- sērgonis Slimnieks.
- sirdzējs Slimnieks.
- slimenīca Slimnieks.
- slimiķis Slimnieks.
- sliminieks Slimnieks.
- tabiķis Slimnieks.
- vaidenieks Slimnieks.
- vaidinieks Slimnieks.
- vaidnieks Slimnieks.
- vājdienis Slimnieks.
- vājinieks Slimnieks.
- vājnieks Slimnieks.
- vārdzējs Slimnieks.
- vārgdienis Slimnieks.
- sliņķis Slinks dzīvnieks.
- vilkņa Slinks strādnieks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- blesis Sliņķis, palaidnis; arī slinks dzīvnieks.
- šnepnieks Sloku mednieks.
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- hoplīts Smagi bruņots kājnieks Senajā Grieķijā 6.-4. gs. p. m. ē.
- dūrējs Smecernieks.
- zilonītis Smecernieks.
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
- pīpinieks Smēķētājs, pīpnieks.
- iekšis Smieklīgs savādnieks.
- karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
- smirnieks Smirds; smirdnieks.
- sociālā darba prakse sociālā darba aktivitātes, ko sociālais darbinieks veic ikdienas darbā dažādos sociālā darba prakses līmeņos; ietver sociālā darba vērtību, principu, teoriju un metožu profesionālu izmantošanu.
- etnogrāfiskā intervija sociālā darba metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks izprot klientu kultūras atšķirības un novērtē to nozīmi un viņu problēmu, attiecību un palīdzības meklēšanas procesu norisē.
- vēdināšana sociālā darba metode, kas sociālais darbinieks ļauj problēmsituācijā esošam klientam izteikt visas emocijas, lai tādējādi atbrīvotu un samazinātu emocijas.
- klientu novērošana sociālā darba metode, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks cik vien iespējams neuzkrītoši novēro klientu ikdienas dzīvē un piedalās viņa ikdienas darbībās.
- problēmu risināšanas modelis sociālā darba modelis, kurā sociālais darbinieks atbalsta klientus problēmu risināšanas procesā māca klientiem, kā izmantot problēmu risināšanas metodes, lai viņi paši īstenotu savus risinājumus
- ekokarte Sociālā darba novērtēšanas metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām.
- etniski jūtīga prakse sociālā darba prakse, kurā tiek ņemtas vērā dažādu etnisko grupu kultūras tradīcijas; tās pamatā ir dialogs, kurā sociālais darbinieks noskaidro klienta priekšstatus par to, ko viņam nozīmē viņa kultūras tradīcijas un kāda ir to loma viņa dzīvē, un tiek kopīgi lemts, kā tās būtu jāņem vērā klienta un sociālā darbinieka sadarbībā.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- caunsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks.
- velnsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
- Joukahainens Somu un karēļu mitoloģijā un eposā - jauns varonis, lielībnieks un neveiksminieks, kas tiek pretstatīts vecajam un gudrajam Veinemeinenam.
- ģenerālkapteinis Spānijas karaļa iecelts kādas kolonijas teritorijas pārvaldnieks.
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem.
- sparingpartneris Sparinga dalībnieks; boksa trenincīņu partneris; arī treniņsacensību partneris citos sporta veidos.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (Mākslas augstskolā), ko vada izcils mākslinieks pedagogs.
- meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piemēram, izcils mākslinieks.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- ūzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- deņķis Spēcīgs darbinieks.
- spēcnieks Spēcinieks.
- ripenieks spēles ar ripu dalībnieks.
- manders Spēles dalībnieks.
- grāmatrūpnieks Spiestuves īpašnieks.
- spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
- abuks Spītnieks, stūrgalvis.
- grimba Spītnieks, stūrgalvis.
- atskarbins Spītnieks, tiepša.
- ēzelis Spītnieks.
- spīgstulis Spītnieks.
- spītavnieks Spītnieks.
- spīteklis Spītnieks.
- spītmanis Spītnieks.
- spītulis Spītnieks.
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks - ārzemju algotnis.
- snaiperis Sporta spēles dalībnieks, kas precīzi raida bumbu, ripu.
- aizsargs sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
- uzbrucējs Sporta spēļu (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
- skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
- krosists Sportists, kas specializējies krosā; krosa dalībnieks.
- šahīds Spridzinātājs pašnāvnieks; šahids.
- šahids Spridzinātājs pašnāvnieks; šahīds.
- spundenieks Spundes (6) īpašnieks.
- stabulnieki Stabulnieks.
- ekozīts Stacionārs parazīts, pret kuru tā saimnieks ir imūns.
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga; šīs pasugas dzīvnieks.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks; monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- vidutājs Starpnieks (1).
- precību tēvs starpnieks precībās.
- mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos.
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus.
- džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā.
- skapermanis Starpnieks, mākleris.
- taparmanis Starpnieks, savedējs (kādam līgumam).
- mackops Starpnieks, vidutājs.
- mačkups Starpnieks, vidutājs.
- vidinieks Starpnieks, vidutājs.
- moderators Starpnieks.
- starpenieks Starpnieks.
- starpinieks Starpnieks.
- videnieks Starpnieks.
- vidētājs Starpnieks.
- vidūtājs Starpnieks.
- masons Starptautiska organizācija (sākot ar 18. gadsimtu), kuras locekļi aicināja uz reliģiski tikumisku pilnveidošanos; brīvmūrnieks.
- AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
- staršiņš Staršinieks.
- stāstnieks Stāstu rakstnieks.
- slimošana stāvoklis, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir slims
- nebrīve Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- brīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- svabadība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- ielenkums Stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks; paveikta darbība --> ielenkt (2).
- parazītisms Stāvoklis, kad augs, dzīvnieks parazitē vai mēdz parazitēt uz cita organisma vai citā organismā.
- ektotermija Stāvoklis, kad ķermeņa temperatūras regulācija ir vairāk atkarīga no ārējās vides apstākļiem nekā no endogenās vielmaiņas; saistībā ar temperatūras pārmaiņām novērojamas pārmaiņas organisma uzvedībā, proti, dzīvnieks meklē pēc iespējas siltāku vietu.
- neirofonija Stāvoklis, kad slimnieks ekspirācijas un balsenes muskuļu spazmas dēļ izgrūž griezīgus kliedzienus.
- autoeholālija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto dažus paša izrunātus vārdus vai izteicienus.
- autoehopraksija Stereotipijas veids, kurā slimnieks pastāvīgi atkārto kādu sava paša veikto izdarību.
- stīdzenieks Stīdzinieks.
- glāznieks Stiklinieks.
- stiklenieks Stiklinieks.
- stikleris Stiklinieks.
- jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- lielvaris Stiprinieks.
- osilaks Stiprinieks.
- raceklis Stiprinieks.
- raciknis Stiprinieks.
- spēkoņa Stiprinieks.
- stiprenieks Stiprinieks.
- stiprrocis Stiprinieks.
- darba vīrs strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- apmetējs Strādnieks - apmešanas darbu speciālists.
- pliskavpolītis Strādnieks - ienācējs no Pleskavas.
- nesējs Strādnieks (dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
- gludinātājs strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
- algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
- rabatnieks strādnieks (pa jokam).
- matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā.
- dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā.
- kokstrādnieks Strādnieks kokrūpniecībā.
- jēmējs Strādnieks kulšanas darbos, kas uz kuļmašīnas saņem labības kūļus.
- raboķaga Strādnieks, darba rūķis.
- gadenieks Strādnieks, kam jākalpo savam kungam cauru gadu.
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu.
- gabalnieks Strādnieks, kas apstrādāja muižas ierādītu riežu.
- iekšālaidējs Strādnieks, kas ielaiž labību kuļmašīnas kuļaparātā.
- modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus.
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu; kartonāžas rūpniecības speciālists.
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus; arī kartonāžists.
- alusnesējs Strādnieks, kas izvadāja alu un vīnu.
- kārsējs Strādnieks, kas kārš (vilnu); kāršanas speciālists.
- ielaidējs Strādnieks, kas labības kūlējā ielaiž labību.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko); speciālists šādā darbā.
- cauruļu licējs strādnieks, kas liek caurules.
- novilcējs Strādnieks, kas nodarbināts ar korektūru novilkšanu.
- alvotājs Strādnieks, kas nodarbojas ar alvošanu.
- metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu; metālliešanas speciālists.
- metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu; tēraudkausēšanas speciālists.
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu; tēraudliešanas speciālists.
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
- mēnešstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz noteiktiem mēnešiem; mēnešnieks.
- mēnešnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem.
- gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps.
- pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba.
- brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks.
- sakabinātājs Strādnieks, kas sakabina (piem., vagonus).
- mēnešaldznieks Strādnieks, kas saņem mēnešalgu.
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- bagarnieks Strādnieks, kas strādā ar bagaru.
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzmašīnu; frēzēšanas speciālists.
- štancētājs Strādnieks, kas strādā ar štanci.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus; arī krāvējs (2).
- kūtnieks Strādnieks, kas veic darbus kūtī; lopkopējs.
- ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
- pamatstrādnieks Strādnieks, kas veic pamatdarbu (1).
- remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
- uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri.
- velmētājs Strādnieks, kas velmē, velmēšanas speciālists.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- kapačnieks Strādnieks, kurš izved uz lauka mēslus un tur izlīdzina.
- ķieģelnieks Strādnieks, ķieģeļu licējs.
- rabotņiks Strādnieks; melnstrādnieks.
- dzievenieks Strādnieks.
- dzīvenieks Strādnieks.
- kruķis Strādnieks.
- strādenieks Strādnieks.
- strādinieks Strādnieks.
- strānieks Strādnieks.
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums; arī strādnieks, darbinieks.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- deivelis Straujš, dedzīgs cilvēks vai tāds dzīvnieks.
- sturbulis Straujšs, paviršs strādnieks.
- streikotājs Streika dalībnieks.
- Sagittarius Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sgr Strēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- strēlis Strēlnieks, mednieks.
- strēlenieks Strēlnieks.
- strēlinieks Strēlnieks.
- strīdnieks Strīda puse, prāvnieks.
- berzeklis Strīdīgs cilvēks, ķildnieks.
- urzaks Strīdnieks, nemieris.
- kruilis Strīdnieks, strīda uzsācējs.
- šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
- šķeternieks strīdnieks.
- strīdonis Strīdnieks.
- ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks.
- lencenieks Strūdzenieks, strādnieks, kas ar virvi (lenci) velk laivu vai plostu.
- muči Strūdzinieks ar ķēdi.
- burlaks Strūdzinieks, laivu vilcējs (cariskajā Krievijā, gk. Volgas baseinā).
- strūdzenieks Strūdzinieks.
- stulbenis stulbs dzīvnieks, parasti zirgs.
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko); stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- sudmalis Sudmalnieks.
- Alberta dālderis sudraba monēta, 16.-18. gs. plaši izplatītu dālderu veids, sāka kalt 1598. g. Austrijas hercogs un Nīderlandes pārvaldnieks Albrehts kopā ar Spānijas princesi Izabellu ārējās tirdzniecības vajadzībām, 17.-18. gs. bija visvairāk izplatītā nauda Latvijas teritorijā; Kurzemē dalīja 20 zeseros, Vidzemē - 90 grašos, Krievijas valdība to pielīdzināja 125 kapeikām; Latvijas teritorijā izņēma no apgrozības 1815. g.; Krusta dālderis.
- Milda Sudraba pieclatnieks.
- antonomāze Sugasvārda aizstāšana ar īpašvārdu (piem., vārda "bagātnieks" - ar īpašvārdu "Krēzs").
- lakejs Sulainis, dienestnieks.
- seraskīrs Sultāna Turcijā - virspavēlnieks; 19. gs. - kara lietu ministrs.
- Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2").
- šakālis Suņu dzimtas suņu ģints 4 sugas ("Canis prt."), plēsīgs dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- koijots suņu ģints suga ("Canis latrans"), par vilku mazliet mazāks dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu; izplatīts gk. Ziemeļamerikā, visbiežāk prērijās.
- zupurdents Superintendents - luterāņu baznīcas augstākais garīdznieks, pārraugs.
- serenieks suselnieks.
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- ablegāts Sūtņa vietnieks.
- Barnaba Sv. Barnaba - Sv. Pāvila līdzgaitnieks, kopā ar Sv. Marku devās uz savu dzimto Kipru sludināt kristietību.
- svarenieks Svarinieks.
- svarnieks Svarinieks.
- neradenieks Svešinieks, kāds, kurš nepieder pie dzimtas.
- aliens svešinieks; tas, kurš atbraucis no citurienes.
- buba Svešinieks.
- ķirvinaks Svešinieks.
- nepaziņa Svešinieks.
- svešcilvēks Svešinieks.
- svešenieks Svešinieks.
- svešnieks Svešinieks.
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks.
- ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs.
- pilgrims Svētceļnieks, svēto vietu apmeklētājs.
- svētceļotājs Svētceļnieks.
- svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks.
- penitenciārijs Svētnieks, kas sludina grēku nožēlošanu vai pieņem pie grēksūdzes, biktstēvs.
- svētnieki Svētnieks.
- bībelnieks Svētulis, bauslinieks.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- pagasts svinības, ko saimnieks organizēja pēc ražas novākšanas.
- kečs Šāda jahta vai burinieks.
- kets Šāda jahta vai burinieks.
- kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- pašmats Šaha uzdevumu veids, kurā vienam no partneriem ar spēli jāpiespiež pretinieks nomatot paša karali.
- šahtinieks Šahtas (1) strādnieks.
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- šertaunieks Šārstaunieks.
- metšāviens Šaušana ar piesviedienu - līdz automātiskumam ietrenēta mednieka reakcija, rīkojoties ar šaujamieroci tā ieplecošanas brīdī, kad mednieks, skatoties tikai uz mērķi, "piemet" bises laidi pie vaiga un izšauj uz dzīvnieku.
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lācis).
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- gaviāls Šīs ģints suga ("Gavialis gangenticus"), līdz 6,6 m garš dzīvnieks ar garu, šauru purnu, dzīvo Indijā Gangas baseina upēs.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- jenotsuns Šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- nēģis Šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- valis Šīs kārtas dzīvnieks.
- apaļmutes Šīs klases dzīvnieks.
- masons Šīs organizācijas biedrs; brīvmūrnieks.
- džagirs šīs zemes īpašnieks, kurš saņēma daļu no valsts savāktā zemes nodokļa un uzturēja jātnieku vienību.
- šķēpnesis Šķēpnieks.
- reiznieks Šķūtnieks; cilvēks, kas pelnās, ko pārvadājot.
- šnorinieks Šņorinieks - aptuveni 3 pūrvietu zemes īpašnieks.
- šosejnieks Šosejas strādnieks.
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus.
- Anšars Šumeru mitoloģijā - viens no debesu dieva Ana vecākiem; asīrieši to identificē ar galveno dievu Ašūru, krš bija visu dievu valdnieks.
- Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks.
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans.
- Anzuds Šumeru-akadiešu mitoloģijā - milzīgs dievišķas izcelsmes putns, ko sākotnēji attēloja kā ērgli ar lauvas galvu, bet vēlāk tikai kā ērgli, viņš ietvēra sevī gan labā, gan ļaunā pirmsākumu, bija starpnieks starp debesu un dievu, zemes un cilvēku, kā arī pazemes un veļu valstību.
- Gilgamešs šumeru, hetu, akadiešu un asīriešu leģendu varonis un Šumeras pilsētvalsts Urūkas valdnieks (28. gs. p. m. ē.), tāda paša nosaukuma eposa (uzrakstīts ap 17. gs. p. m. ē.) varonis.
- lepmanis Švīts, modes āksts, lielībnieks.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- lolojumdzīvnieks Tādas sugas neproduktīvs dzīvnieks, ko baro, audzē vai tur, bet kuru parasti nelieto cilvēka uzturā.
- augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu produkciju; produktīvs.
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem; tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- kasains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kasaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- kašķaiņš Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir kašķis.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka; nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- iecienīts Tāds (cilvēks, piem., mākslinieks, speciālists), kas iemantojis cieņu, guvis piekrišanu plašā (vai kādā) sabiedrības daļā.
- baltragains Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kam balti ragi.
- bizelīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), kas mēdz daudz bizot.
- pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
- bikšains Tāds (dzīvnieks, parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- baušlakains Tāds (dzīvnieks, parasti zirgs), kas slimo ar tuberkulozi; baušlakaiņš.
- baušļakains Tāds (dzīvnieks, parasti zirgs), kas slimo ar tuberkulozi.
- dižraibs Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
- ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas, cilvēka četrkājainie draugi.
- četrrocis Tāds (dzīvnieks), kam ir četras priekšējās ekstremitātes.
- daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garausains Tāds (dzīvnieks), kam ir garas ausis.
- garvilnas Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
- īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
- lipains Tāds (dzīvnieks), kam ir ļipa.
- mellgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums.
- mellgalvaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums.
- melngalvaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir melns galvas apmatojums, apspalvojums.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkangalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanīgs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- jostains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
- jostaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšākas vai gaišākas krāsas josla, svītra pār muguru.
- tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- kūlaiņš Tāds (dzīvnieks), kam ir vēl iepriekšējā gada spalva.
- daudzauglīgs Tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība.
- dzeltenkrūtains Tāds (dzīvnieks), kam uz krūtīm ir dzeltens apspalvojums vai apmatojums.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- lāga Tāds (dzīvnieks), kas atbilst noteiktām izmantošanas prasībām.
- izvēlīgs Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
- izveicīgs Tāds (dzīvnieks), kas ir veikls.
- asinskārs Tāds (dzīvnieks), kas kāro asiņu.
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- jājams Tāds (dzīvnieks), kas paredzēts vai piemērots jāšanai.
- augļēdājs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek gk. no augļiem.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; tāds, kas spēj labi vaisloties.
- auglīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs.
- ražīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs.
- beigts Tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību; nedzīvs.
- braucams Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos).
- aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- poikilotermisks tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās, mainoties apkārtējās vides temperatūrai
- polaiņš Tāds (dzīvnieks), kuram nav ragu, bet kura sugai tie parasti ir.
- polains Tāds (dzīvnieks), kuram nav ragu, bet kura sugai tie parasti ir.
- gaļa Tāds (dzīvnieks), kuru audzē šī pārtikas produkta ieguvei.
- gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
- dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
- ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums; tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
- garlūpains Tāds (parasti dzīvnieks), kam ir garas lūpas.
- garlūpu Tāds (parasti dzīvnieks), kam ir garas lūpas.
- caurbirīgs Tāds (parasti dzīvnieks), kas daudz ēd, bet nebarojas.
- hibrīddarba režīms tāds darba izpildes veids, kad darbinieks darba pienākumus daļēji veic darba devēja uzņēmumā un daļēji – attālināti.
- baušlakaiņš Tāds dzīvnieks (parasti zirgs), kas slimo ar tuberkulozi.
- saimnieciskā vaislas gatavība tāds fizioloģiskais stāvoklis, kad dzīvnieks ir pilnīgi nobriedis pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanai.
- gvāltnieks Tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos.
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm.
- sparingpartneris tāds pretinieks strīdā vai diskusijā, ar kuru ir patīkami diskutēt.
- trijziemnieks Tāds skolnieks, kas trešo ziemu iet skolā.
- tiešs zaudējums tāds zaudējums, kas ir prettiesīgas darbības vai bezdarbības dabiskās un nepieciešamās sekas; katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas atrāvumu.
- platmugura Tāds, kam ir plata mugura (cilvēks vai dzīvnieks).
- bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- bezsaimnieku Tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks.
- plikdirsa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa.
- plikpakaļa Tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks.
- nobēgulis Tāds, kam patīk vientulība, vientuļnieks.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku; tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- daudzdzērējs Tāds, kas daudz dzer, žūpa, plītnieks.
- mežolietis Tāds, kas dzīvo meža tuvumā; mežinieks.
- nomalnieks Tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
- jaunzemis Tāds, kas iekopj zemes gabalu un apmetas tur dzīvot, jaunsaimnieks.
- senmuižnieks Tāds, kas ir muižnieks vairākās paaudzēs.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs; tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ūzains Tāds, kas ir tērpies lielās, platās biksēs; arī dzīvnieks (piemēram, aita, gailis) ar apaugušām kājām.
- pro- Tāds, kas ir vietnieks vai aizstāj (piem., prorektors).
- izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas); tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā); tāds, kam nav tiesību atrasties (kur); nepiederīgs (1).
- svešs Tāds, kas nav radinieks.
- klinostatisks Tāds, kas novērojams tikai tad, ja slimnieks atrodas guļus.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- pusbāliņš Tālāks radinieks, nozarietis.
- talcānietis Talcinieks.
- talcānis Talcinieks.
- talcāns Talcinieks.
- talcenieks Talcinieks.
- talcēns Talcinieks.
- talcnieks Talcinieks.
- talkānis Talcinieks.
- talkotājs Talcinieks.
- tālietis Tālinieks, tālumnieks.
- tālzemis Tālinieks, tālumnieks.
- tālenieks Tālinieks.
- talcinieks Talkas dalībnieks.
- talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs.
- tāļumnieks Tālumnieks.
- tāms Tāmnieks.
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs; arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti; tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
- spindele Tas (parasti dzīvnieks), kas ir straujš, nemierīgs, tramīgs, arī niķīgs.
- ienaidnieks Tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem).
- lolojums Tas (piemēram augs, dzīvnieks), kas ir rūpīgi kopts un saudzēts.
- pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
- apsaimniekotājs tas, kas (ko) apsaimnieko; pārvaldnieks; saimnieks.
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo; arī vientuļnieks.
- nīdulis Tas, kas ienīst, naidīgi izturas, naidnieks.
- smiekli Tas, kas ir niecīgs, arī nenozīmīgs; nieks, sīkums.
- galinieks Tas, kas ir priekšgalā, priekšstāvis; vadītājs, priekšnieks.
- dzinējs tas, kurš ar spēku, draudiem vai biedēšanu panāk, ka cilvēks vai dzīvnieks pārvietojas
- gabans Tauks un resns dzīvnieks (par zosīm un cūkām).
- taurnieks Taurinieks.
- vārdnieks Tautas dziednieks, burvis, vārdotājs.
- ragotājs Tautas dziednieks, kas lika slimniekiem radziņus (bankas).
- ašugs Tautas dziesminieks - dzejnieks un mūziķis (galvenokārt kaukāziešiem).
- tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
- āderētājs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; ādercirtējs.
- ādercirtējs Tautas medicīnas dziednieks, kas nodarbojās ar asins laišanu; āderētājs.
- nedēļnieks Tautskolas skolnieks, kas dežūrē visu nedēļu.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- skatuves meistars teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
- teātrinieks Teātra darbinieks; aktieris.
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- siltumtehniķis Tehniķis, arī strādnieks, kas strādā siltumtehnikā.
- Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē.
- bojans Teiksmains dziesminieks senkrievu folklorā, šamanis, kas ar vieda vārda palīdzību varēja pārvērsties gan vilkā gan ērglī.
- grifs Teiksmains dzīvnieks ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un ērgļa spārniem.
- vienradzis Teiksmains, zirgam līdzīgs dzīvnieks ar taisnu spirālveida ragu pierē; spēka un šķīstības simbols.
- semantiskā loma teikuma semantiskās struktūras komponents, vispārināts teikuma atspoguļotās situācijas dalībnieks.
- tekstilnieks Tekstilmākslinieks.
- tekstilnieks Tekstilrūpniecības speciālists, arī strādnieks.
- telefonists Telefona centrāles darbinieks, kas strādā pie komutatora.
- fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks.
- Scl Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Sculptor Tēlnieks, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma vai dievkalpojuma starplaikos.
- ace tenisā - serve, kuru pretinieks nespēj uzņemt.
- spēka perspektīva teorētiska pieeja un prakses īstenošanas veids, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks pievērš uzmanību personu, ģimeņu un kopienu stiprajām pusēm.
- terminologs terminoloģijas teorētiķis, terminzinātnieks.
- feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
- terorists Terorisma piekritējs; terora akta dalībnieks.
- riza Tērps, ko garīdznieks valkā mises ceremonijā; rizas krāsa ir atkarīga no tā, kādus svētkus vai atceres dienu svin.
- Lhathothori Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - leģendārs Tibetas valdnieks (valdījis 433.-493. g.), kurš pirmais sāka pielūgt budisma tēlus un tekstus.
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs.
- anachorēts Ticības vientuļnieks, kas vientulībā kalpo Dievam.
- apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
- sbīrs tiesas un policijas apsardzes darbinieks Itālijā un dažās citās valstīs.
- biškoku servitūts tiesības turēt uz svešas zemes bites kokos vai stropos, lai tās ievāktu tur medu; koka vai stropa īpašnieks var izņemt medu tikai zemes īpašnieka klātbūtnē, kam ir pirmpirkuma tiesības uz viņa zemē iegūto medu.
- likumsargs Tiesībsargājošās iestādes (parasti policijas) darbinieks.
- persona tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists; tiesību zinātnieks.
- tiesiskās attiecības subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks (puse), kam piemīt divas juridiskas īpašības: tiesībspēja un rīcībspēja, izšķir divu veidu tiesību subjektus - fiziskas un juridiskas personas.
- tiesību subjekts tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- tieslietnieks Tiesnesis, tiesu darbinieks, advokāts vai tml., kas nodarbojas ar tieslietām.
- tiesinieks Tiesu darbinieks.
- tiesnieks Tiesu darbinieks.
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
- šķedārnis Tievs, kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- timniķis Timinieks.
- tirga braucējs tirdzinieks.
- tirdzānis Tirdzinieks.
- tirdzenieks Tirdzinieks.
- tirdznieks Tirdzinieks.
- prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli.
- rēderis Tirdzniecības kuģa (kuģu) īpašnieks.
- šķiperis tirdzniecības kuģa kapteinis; kuģa īpašnieks.
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- maklers Tirdzniecības starpnieks.
- torgašs Tirgonis; tirdzniecības darbinieks.
- kargadieris Tirgotāja vietnieks uz kuģa; persona, kas agrākos laikos gādāja par preču kraušanu, novietošanu kuģī, apsargāšanu un izkraušanu.
- rebinieks Tirgotājs, veikalnieks, spekulants.
- tirdzēns Tirgus braucējs; tirdzinieks.
- dominējošais stāvoklis tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem.
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
- totēms Totēmismā - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers.
- traktiernieks Traktiera īpašnieks.
- trakulis Trakulīgs dzīvnieks.
- spridzeklis trakulis, nedarbnieks.
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas, arī uzbrūk (kādam).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks, parasti tramvaja vadītājs.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- akvizitors Transporta vai apdrošināšanas uzņēmuma darbinieks, kura pienākums ir jaunu transportējamu kravu vai apdrošināmu objektu meklēšana.
- akvizors Transporta vai apdrošināšanas uzņēmumu darbinieks vai aģents, kura pienākums ir jaunu transportējamu kravu vai apdrošinājumu meklēšana (akvizīcija).
- transportnieks Transportdarbinieks; arī transportstrādnieks.
- automotoamatieris Transportlīdzekļa īpašnieks, kas nav profesionāls transportlīdzekļa vadītājs.
- traucis Traucinieks.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); attriekt (1).
- ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- tercians Trešās klases (tercas) skolnieks.
- patvēruma meklētājs trešās valsts valstpiederīgais vai bezvalstnieks, kurš ierodas kādā valstī ar lūgumu pēc patvēruma un ir iesniedzis iesniegumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu.
- trešziemnieks Trešklašnieks.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās.
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp; triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.); atdzīt.
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- patriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- apaļais Trijnieks (atzīme skolā).
- drai Trijnieks (atzīme skolā).
- kliņģeris Trijnieks (atzīme skolā).
- kronītis Trijnieks (atzīme skolā).
- tifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trajbančiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trambulis Trijnieks (atzīme skolā).
- treibāns Trijnieks (atzīme skolā).
- treknulis Trijnieks (atzīme skolā).
- tričņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trifans Trijnieks (atzīme skolā).
- trifelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trinītis Trijnieks (atzīme skolā).
- trobelis Trijnieks (atzīme skolā).
- troiberis Trijnieks (atzīme skolā).
- troika Trijnieks (atzīme skolā).
- troiķis Trijnieks (atzīme skolā).
- troikuns Trijnieks (atzīme skolā).
- troiņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojaks Trijnieks (atzīme skolā).
- trojba Trijnieks (atzīme skolā).
- troka Trijnieks (atzīme skolā).
- troška Trijnieks (atzīme skolā).
- trubelis Trijnieks (atzīme skolā).
- trubulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trulais Trijnieks (atzīme skolā).
- truļka Trijnieks (atzīme skolā).
- truļņiks Trijnieks (atzīme skolā).
- trumbulis Trijnieks (atzīme skolā).
- trumulis Trijnieks (atzīme skolā).
- troibāgs Trijnieks (atzīme).
- troibāns Trijnieks (atzīme).
- trijacis Trijnieks (spēļu kārts).
- kliņģeris ar rozīnēm trijnieks ar plusu (atzīme skolā).
- dreiers Trijnieks: trīsgrašu, trīskapeiku, 3 feniņu naudas gabali.
- trambālis Trijnieks.
- eksulants Trimdinieks.
- izraidītais Trimdinieks.
- trimdenieks Trimdinieks.
- trimeris Trimmeris (2) - tvaikoņa strādnieks, kas piegādā ogles no bunkura katlu telpā, kā arī izber izdedžus jūrā.
- trijziemu Trīs ziemu vecs; trīsgadnieks.
- mizerikords Trīskantains duncis, ar ko bruņinieks deva beidzamo dūrienu uzvarētam pretiniekam.
- trijmastnieks Trīsmastnieks.
- breikšis Trokšņotājs, ķildnieks, bulduris.
- duncens Trokšņotājs, ķildnieks.
- troņprincis Troņmantnieka tituls (dažas monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls; arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās); troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- dofēns Troņmantnieks.
- babulnīca Trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; arī piedzīvotājs, īrnieks (laukos).
- babulnieks trūcīgs lauku iedzīvotājs; vaļinieks; zemākais zemnieku slānis Latvijas austrumdaļā 16.-19. gs.; babulis^2^(1).
- soluonīts trūcīgs zemnieks.
- bumbuļnieks Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; vaļinieks; sīkzemnieks.
- truše Trusis - zaķu dzimtas mājdzīvnieks.
- trušis Trusis - zaķu dzimtas mājdzīvnieks.
- truslis Trusis - zaķu dzimtas mājdzīvnieks.
- trušs Trusis - zaķu dzimtas mājdzīvnieks.
- tuberkuloznieks Tuberkulozes slimnieks.
- tubiks Tuberkulozes slimnieks.
- mīksts kā pūpēdis tukls (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
- ļakāns Tukls cilvēks vai dzīvnieks.
- ļemeks Tukls, labi nobarots dzīvnieks.
- apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks).
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
- tukšenieks Tukšinieks.
- dolmečs Tulks, valodu pratējs starpnieks.
- bīstēkls Tūļīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- kūla Tūļīgs cilvēks, grabažnieks.
- gūra Tūļīgs, slinks darbinieks.
- perža Tūplis, anālā atvere; perdavnieks.
- onbaši Turku armijā apakšvirsnieks.
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- retrakts Tuvākais radinieks, arī persona, kam pieder izpirkuma tiesība.
- savums Tuvinieks.
- tivinieks Tuvinieks.
- tujnieks Tuvinieks.
- tuvenieks Tuvinieks.
- tuvīnnieks Tuvinieks.
- īstinieks Tuvs asins radinieks.
- īstnieks Tuvs asins radinieks.
- sevenieks tuvs radinieks.
- ģimenietis Tuvs radinieks.
- īsinieks Tuvs radinieks.
- tivīms Tuvs radinieks.
- tuvenieks Tuvumnieks.
- tuvenietis Tuvumnieks.
- tuvietis Tuvumnieks.
- trimmeris Tvaikoņa strādnieks, kas katlu telpā no bunkura piegādā ogles; trimeris (1).
- miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags.
- cibinieks Ubags, diedelnieks.
- štakainis Ubags, diedelnieks.
- gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
- Akhits Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - valdnieka Danela dēls, kuram dievišķais amatnieks izgatavoja loku un bultas, kas izsauca dievietes Anates skaudību.
- ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
- haidamaks Ukraiņu atbrīvošanās kustības dalībnieks, kas Labā krasta Ukrainā 18. gs. cīnījās pret poļu šļahtu.
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
- gražotājs Untumnieks.
- niķainis Untumnieks.
- niķinieks Untumnieks.
- niķulis Untumnieks.
- niķumaiss Untumnieks.
- niķupods Untumnieks.
- upietis Upmalnieks.
- ūsainis Ūsains dzīvnieks.
- utizēda Utains, ar utīm apaudzis cilvēks vai dzīvnieks.
- okcionārs Ūtrupnieks.
- ūtrupētājs Ūtrupnieks.
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- ummāka Uzmācīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- podrjadčiks Uzņēmējs, darbu vadītājs; līgumstrādnieks.
- biznesmenis Uzņēmējs, komersants, veikalnieks.
- firmačs Uzņēmējs; firmas īpašnieks.
- starpnieksabiedrība Uzņēmējsabiedrība (komercsabiedrība), kas darbojas kā starpnieks starp pircēju un pārdevēju, par to ņemot komisijas atlīdzību.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- kalkulētājs Uzņēmuma darbinieks, kas izdara aprēķinus, kalkulāciju.
- faktūrists Uzņēmuma darbinieks, kas veic faktūru izrakstīšanu un reģistrēšanu.
- patrons Uzņēmuma īpašnieks; darba devējs.
- konsolidators Uzņēmums vai atsevišķs darbinieks, kurš veic konsolidāciju.
- epigrāfiķis Uzrakstu pētnieks.
- aksios Uzsaukums, ko Pareizticīgajā baznīcā diakona vai priestera iesvētīšanas laikā vispirms saka garīdznieks un tad atkārto koris.
- ovulisms Uzskats, ka olšūnā jau ir izveidots pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- pseidohalucinācija Uztveres traucējums, spilgta uztvere bez reāla ārēja stimula, kuru slimnieks pats uzskata par halucinatorisku.
- koleopterologs Vaboļu pētnieks.
- Hindenburgs Vācu militārs darbinieks ("Paul fon Hindenburg", 1847.-1934. g.), no 1925. g. valsts prezidents, kopā ar E. Ludendorfu bija izcilākie Vācijas armijas komandieri 1. pasaules kara laikā.
- grāmatnesis Vācu ordeņa laikā brīvzemnieks, kas jāšus nogādāja pastu no vienas pils uz otru; vēlāk pagasta ziņneša nosaukums.
- braukt vadīt transportlīdzekli (piemēram, pajūgu), kuru velk dzīvnieks (piemēram, zirgs)
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē); arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- komandieris Vadītājs, priekšnieks.
- meisters Vadītājs; priekšnieks.
- priekšgalnieks Vadonis, priekšnieks, tas, kas atrodas priekšgalā.
- premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
- pavaldnieks Vagars, uzraugs; pārvaldnieks.
- pantomīmists Vaibstu mākslinieks.
- vaidnieki Vaidnieks (1).
- grēkdaris Vaininieks, grēcinieks.
- vainenieks Vaininieks.
- vainīgais Vaininieks.
- kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis.
- zebra Vairākas zirgu ģints sugas, savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšam svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- ģenerālabats Vairāku abatiju savienību (kongregācijas) vai pat vesela mūku ordeņa priekšnieks.
- terminālais vaislinieks vaislinieks, ko izmanto krustošanas noslēdzošā posmā nobarojamo dzīvnieku ieguvei.
- vaislenieks Vaislinieks.
- vaislis Vaislinieks.
- vārgulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs; nīkulis (2).
- nīkulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs.
- vājenieks Vājinieks.
- zoantropija Vājprāta veids, kad slimniekam šķiet, ka viņš ir dzīvnieks.
- kaltaža Vājš cilvēks vai dzīvnieks; arī sakaltuši žagari.
- kūlainis Vājš dzīvnieks, kam vēl ir iepriekšējā gada apspalvojums.
- ņarba Vājš mājdzīvnieks.
- ņārba Vājš mājdzīvnieks.
- knābāns Vājš strādnieks.
- knaucis Vājš strādnieks.
- stiriks Vājš, garkājains dzīvnieks (arī cilvēks).
- ķēmeklis Vājš, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks.
- mirļa Vājš, izbadējies dzīvnieks, arī cilvēks.
- mērdelis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis; tāds, kas tikko velk dzīvību.
- mērdeklis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- mērģis Vājš, izbadojies, noliesējis dzīvnieks vai cilvēks; vārgulis, nīkulis.
- ķirnis Vājš, kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
- kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
- kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
- krankains Vājš, liess (dzīvnieks); ar pinkainu apspalvojumu.
- supuris vājš, nespēcīgs cilvēks (retāk: tāds dzīvnieks).
- mērdele Vājš, noliesējis, izbadējies dzīvnieks.
- žieblis Vājš, slimīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- vakarnieks Vakarskolnieks.
- vāknieks Vāķenieks.
- valaknieks Valacnieks.
- maharādža Valdnieks (Indijā); šī valdnieka tituls.
- rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
- kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
- faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
- tirāns Valdnieks tirānijā (1).
- tirāns Valdnieks tirānijā (2).
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- Nuds Valdnieks velsiešu mitoloģijā, radniecīgs ar romiešu Marsu, ko ķelti pielūdza kā aizsardzības dievu.
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- potentāts Valdnieks, kronēta persona; augstmanis.
- konstitucionālais monarhs valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija.
- archonts Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona Senajā Grieķijā.
- arhonti Valdnieks, vadonis; augstākā amatpersona sengrieķu polisās.
- tēvs Valdnieks; diktators.
- valdenieks Valdnieks.
- valdībnieks Valdnieks.
- valdonis Valdnieks.
- Negus negesti valdnieku valdnieks, Abesīnijas ķeizara tituls.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā - feoda īpašnieks; senjors, muižnieks, dzimtkungs.
- metonīmija Valodas traucējums: pareizā vārda vietā slimnieks lieto ar to jēdzieniski saistītu nepareizu vārdu.
- šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.).
- kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.
- cezaropapisms Valsts un baznīcas attiecību forma, kur laicīgais valdnieks ir arī augstākais garīdznieku tiesību un pienākumu noteicējs.
- valstība valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- rezidences valsts valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- novaļnieks Vaļinieks, iebūvietis.
- gaņģis Vaļinieks, kas dzīvo pie viena saimnieka, bet iet strādāt arī pie citiem; dzērājs, kas krogū iet no viena pie otra, dzērienus diedelēdams.
- budēlis Vaļinieks.
- būdelis Vaļinieks.
- savvaļnieks Vaļinieks.
- vabulnieks Vaļinieks.
- vabuļnieks Vaļinieks.
- vaļenieks Vaļinieks.
- vaļīgnieks Vaļinieks.
- vaļnieks Vaļinieks.
- vandzenieks Vaņģinieks, gūsteknis.
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- pāde Vārddošanas jeb krustību rituāla dalībnieks.
- vārdātājs Vārdotājs, dziednieks.
- hiponīms vārds, kas nosauc konkrētāku jēdzienu salīdzinājumā ar vispārīgāku jēdzienu, piemēram, vārds “tīģeris” ir hiponīms attieksmē pret vārdu “dzīvnieks”.
- kūnis Vārgs, novājējis dzīvnieks, kustonis; slimīga dzīva būtne.
- mērdziņš Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks; mērga.
- mērga Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks.
- šeķis vārgulis, nespējnieks.
- kvarpucis Vārgulis, nespējnieks.
- ģeņģis Vārgulis, nīkulis, nespējnieks.
- ligāts Vārgulis, slimnieks ar kādu nelāgu slimību.
- šutisķis Vārgulis, vājinieks.
- šutskis Vārgulis, vājinieks.
- mirelis Vārguļojošs dzīvnieks, arī augs.
- dzirulis Vārguļotājs, slimnieks.
- bagatirs Varonīgs stiprinieks krievu biļinās.
- klučniks Vārtu sargs, sētnieks.
- bādnieks Vasarnieks, atpūtnieks (pie jūras, ūdeņiem).
- vasarnieki Vasarnieks.
- budēlis Vastlāvju maskā tērpies cilvēks; ķekatnieks.
- anatēma Vecajā Derībā - upurējamais dzīvnieks vai priekšmets.
- flagkapteinis Vecākais flagvirsnieks.
- archiprezbiters Vecākais garīdznieks pareizticīgo baznīcā.
- arhiprezibetrs Vecākais garīdznieks pareizticīgo baznīcā.
- protojerejs Vecākais garīdznieks.
- seraskirs Vecos laikos - turku karaspēka virspavēlnieks; vēlāk sultānu Turcijā - kara ministrs.
- skrapāns Vecs (nespēcīgs) cilvēks vai dzīvnieks.
- patriarhs Vecs augs (parasti koks), arī dzīvnieks, no kura cēlušās nākamās paaudzes.
- rijniektēvs Vecs rijnieks.
- klamba Vecs un vārgs mājdzīvnieks (zirgs, govs u. tml.).
- veterāns vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks
- skraķis Vecs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- krancis Vecs, vājš dzīvnieks vai cilvēks.
- ādnieks Vecs, vājš zirgs; ādavnieks.
- tirekls Vecs, vārgs cilvēks, vai novārdzis dzīvnieks.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- staraveirs vecticībnieks,
- staravers Vecticībnieks.
- starovers Vecticībnieks.
- Dadhjančs vēdiskajā mitoloģijā - gudrais vientuļnieks, Atharvana dēls, kuru Indra apmāca zinībās, bet aizliedz tās nodot citiem.
- Krišānu vēdiskajā mitoloģijā - strēlnieks, acīmredzot naidīgs dieviem.
- Višvakarmans vēdiskajā un hindu mitoloģijā - dievišķais Visuma radītājs, cēlājs, dzejnieks, viņš ir rīkotājs un sadalītājs, kam piemīt ātra doma, zināšanas par visām būtnēm un vietām, arī labestība.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
- bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
- bodes kungs veikala īpašnieks; arī tirgotājs.
- bodnieķelis Veikalnieks; sīktirgotājs.
- botenieks Veikalnieks; tirgotājs; pārdevējs.
- botnieks Veikalnieks; tirgotājs; pārdevējs.
- veikalniece Veikalnieks.
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā); cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- kazuists Veikls, izveicīgs, arī viltīgs strīdnieks.
- cuciks Veiksminieks.
- vējsudmalnieks Vējdzirnavu īpašnieks.
- avalāts Vekseļtiesisks parādnieks.
- Serapiss Vēlā hellēnisma laika mitoloģijā - Aleksandrijas pilsētas dievs, auglības un mirušo dievs, dabas stihiju pavēlnieks, ūdeņu un pat saules valdnieks.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikā (līdz 18. gadsimta beigām).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pušelnieks velns (kā Dieva pušelnieks).
- velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu.
- veltuvnieks Veltuves strādnieks, arī īpašnieks.
- patriarhālā verdzība verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
- institor Vergs kā komijs sava saimnieka tirdzniecības uzņēmumā; par tā darbību saimnieks tomēr nesa pilnīgu atbildību.
- vērptuvnieks Vērpšanas darbnīcas īpašnieks vai vadītājs.
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
- kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
- matadors Vēršu cīņas dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- toreadors Vēršu cīņas dalībnieks.
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- bullis Vēršu ģints tēviņš ("Bos primigenius taurus") - vaislinieks.
- žūrētājs vērtētājs, žūrijas dalībnieks.
- arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru".
- kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem.
- jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
- ambasadors Vēstnieks.
- medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku).
- historiķis Vēsturnieks.
- Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā).
- reizenieks Vezumnieks.
- vezumniece Vezumnieks.
- dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- Enkimdu Vidējo Austrumu mitoloģijā - zemkopju dievs, kas figurē vienā šumeru mītā kā auglības dievietes Inannas (akadiešu Ištaras) precinieks.
- cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
- čairikers Vidusāzijā - algādzis, pusgraudnieks.
- bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
- meisteris Viduslaikos katrs augstāks priekšnieks.
- gruntskungs Viduslaikos tāds lielgruntnieks, kam piederēja nevien īpašuma tiesības uz ļoti daudziem gruntsgabaliem, bet arī gruntskundzība pār sīkgruntniekiem.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks.
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks.
- vidskolnieks Vidusskolnieks.
- mediators Vidutājs, starpnieks; samierinātājs; diskusijas vadītājs.
- starpeklis Vidutājs, starpnieks.
- vidzemietis Vidzemnieks.
- kārtūksnis Viena no četrām atgremotāju kuņģa daļām (grāmatnieks).
- psihosociālais darbs viena no sociālā darba ar gadījumu pamatmetodēm, kam raksturīga tiešā intervence un psihosociālā konsultēšana; sociālais darbinieks, veicot šo darbu, nepiešķir papildu pakalpojumus, bet sadarbojas ar gadījuma vadītāju līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji.
- plānotāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālajm lomām, kurā tiek plānotas nākotnes perspektīvas klientu sociālo problēmu risināšanā, un sociālais darbinieks ierosina dažādas darbības un rada tādas struktūras, kas palielina iespējamību sasniegt problēmas atrisinājumu.
- inkvilinisms viena no sugu savstarpējo attiecību formām, kad dzīvnieks iekļūst citas sugas dzīvnieka miteklī un parasti saimnieku nogalina.
- šņorinieks Vienas šņores zemes īpašnieks.
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu.
- Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
- adiņočka Vieninieks (atzīme skolā).
- banāns Vieninieks (atzīme skolā).
- biete Vieninieks (atzīme skolā).
- bonis Vieninieks (atzīme skolā).
- garais Vieninieks (atzīme skolā).
- irbulis Vieninieks (atzīme skolā).
- īsais Vieninieks (atzīme skolā).
- kāsis Vieninieks (atzīme skolā).
- kāsītis Vieninieks (atzīme skolā).
- kāts Vieninieks (atzīme skolā).
- ķeģītis Vieninieks (atzīme skolā).
- kols Vieninieks (atzīme skolā).
- kruķis Vieninieks (atzīme skolā).
- leņķis Vieninieks (atzīme skolā).
- miets Vieninieks (atzīme skolā).
- pāvs Vieninieks (atzīme skolā).
- stabiņš Vieninieks (atzīme skolā).
- stabs Vieninieks (atzīme skolā).
- štohs Vieninieks (atzīme skolā).
- štokelis Vieninieks (atzīme skolā).
- štoks Vieninieks (atzīme skolā).
- taisnais Vieninieks (atzīme skolā).
- vājiņais Vieninieks (atzīme skolā).
- vientuļnieks Vieninieks (atzīme skolā).
- spieķis Vieninieks.
- vienenieks Vieninieks.
- vienmāju Vienmājnieks.
- monoikisks Vienmāju, piem., augs, dzīvnieks.
- badakunna Vienmēr izbadējies, izsalcis cilvēks vai dzīvnieks; skops mantkārīgs cilvēks.
- badcūka Vienmēr izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- Dagda Viens no galvenajiem Īrijas ķeltu dieviem, mirušo valstības valdnieks, cilvēku cilts radītājs, gudrības un zināšanu dievs, druīdu patrons.
- Matejs Viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors.
- Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
- monopsons Viens no monopola veidiem, kurā tirgus pieprasījuma pusi pārstāv viens dalībnieks.
- liecinieka liecība viens no pierādīšanas līdzekļiem krimināllietā vai civillietā, satur ziņas, ko liecinieks sniedzis nopratināšanā par notikumiem un faktiem, kurus viņš pats uztvēris ar saviem maņu orgāniem vai arī par kuriem uzzinājis no citām personām vai citiem avotiem.
- izrakstīšanas izvērtēšana viens no plānošanas posmiem pacienta izrakstīšanā no ārstniecības iestādes, un to veic sociālais darbinieks pēc informācijas saņemšanas no ārstēšanā un aprūpē iesaistītajiem speciālistiem.
- koijots Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
- nenosodoša prakse viens no sociālā darbinieka un klienta attiecību veidošanas principiem - sociālais darbinieks ievēro toleranci, nenosoda un nevērtē klientu par viņa rīcību.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem; līdzīpašnieks.
- kutarnieks Viensētnieks.
- singls Vienspēle - tenisa spēle, kurā katrā laukuma pusē spēlē viens dalībnieks.
- savatnieks Vientulis, savādnieks.
- tuksnešnieks Vientulis, vientuļnieks.
- vienturis Vientuļnieks, vientulis, savādnieks.
- babulis Vientuļnieks, vientulis.
- klusmalis Vientuļnieks.
- tuksnītis Vientuļnieks.
- vientulnieks Vientuļnieks.
- vientuļvīrs Vientuļnieks.
- vientuls Vientuļš, noslēgts; vientuļnieks.
- vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
- monokrāts Vienvaldnieks, patvaldnieks.
- rundzinieks Viesis, parasti nelūgts; kūjinieks.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- izsūtāmais zēns viesnīcas darbinieks, kura darba vieta ir centrālais vestibils un kura pienākumos ietilpst dažādu uzdevumu izpildīšana un operatīva klientu apkalpošana viesnīcas telpās un ārpus tām.
- konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
- viesturis Viesnīcas īpašnieks.
- posadero Viesnīcas, kroga saimnieks Spānijā.
- gastarbeiters Viesstrādnieks (vācu "Gastarbeiter").
- Gast Arbeiter viesstrādnieks.
- galvenā mītne vieta (adrese), kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka vadība; ja dalībnieks vai netiešais dalībnieks neveic darbību valstī, kur atrodas tā vadība, par dalībnieka vai netiešā dalībnieka galveno mītni uzskatāma tās vietas adrese, kur atrodas dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenā darbības vieta; par Latvijas Republikā reģistrēta dalībnieka vai netiešā dalībnieka galvenās mītnes adresi uzskatāma dalībnieka vai netiešā dalībnieka juridiskā adrese.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- vāliņģis Vieta labībā vai zālē, kur kāds dzīvnieks vai cilvēks gulējis.
- dzimtene Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
- azīls Vieta, kur izbēdzis noziedznieks baudīja neaizskaramību (altāri, tempļi u. c.).
- ķutūzis Vieta, kur maiznieks mīca mīklu.
- kompradors Vietējais tirgotājs Austrumu koloniālajās un ekonomiski atpalikušajās valstīs, kas ir starpnieks starp ārvalstu firmām un vietējo tirgu.
- Bērzes muiža vietējas nozīmes kultūras piemineklis Dobeles novada Bērzes ciemā, ēku komplekss, sākotnēji piederējusi Livonijas ordenim, pēc 1795. g. — valsts muiža, ko pārvaldījis pārvaldnieks, lielākā daļa ēku celtas 19. gs. un daļēji saglabājušās līdz mūsdienām.
- vikarijs Vietnieks, vietas izpildītājs, it sevišķi garīdznieka vietnieks.
- vietinieks Vietnieks.
- skripkinieks vijolnieks; muzikants.
- skripačs vijolnieks.
- čīgātājs Vijolnieks.
- ģīgmanis Vijolnieks.
- pijolnieks Vijolnieks.
- vijolists Vijolnieks.
- vālī vilājeta valdnieks Turcijā.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- šulers Viltīgs cilvēks, krāpnieks.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs dzīvnieks.
- stukaunieks Viltīgs krāpnieks, jokdaris.
- študente Viltnieks (par dzīvnieku).
- kraupa Viltnieks, blēdis, krāpnieks.
- fokusņiks Viltnieks, blēdis; jokupēteris.
- pipka viltnieks, blēdis.
- grec Viltnieks, blēdis.
- kūmīte Viltnieks, blēdis.
- akotnieks Viltnieks, gudrinieks, jokupēteris, šķelmis.
- kumums Viltnieks, gudrinieks.
- makls Viltnieks, krāpnieks.
- kazurs Viltnieks, nerātnis, krāpnieks, draiskulis.
- zmejs Viltnieks; blēdis.
- gudre Viltnieks.
- šmaulis Viltnieks.
- viltenieks Viltnieks.
- viltinieks Viltnieks.
- lavašnieki Viļakas novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lavašnieks" iedzīvotāji.
- vīnūžnieks Vīna dzertuves īpašnieks.
- vīrinieks Vīrenieks.
- ola Vīrieša sēklinieks.
- testis Vīrieša sēklinieks.
- pauts Vīrieša vai dzīvnieku tēviņa pāra dzimumorgāns (sēklinieks), kurā veidojas spermatozoīdi.
- intris Vīriešu dzimuma dzīvnieks ar sēklinieku.
- baķa Vīrietis gados - vienības priekšnieks, arī kriminālgrupas līderis.
- zirgvīrs Vīrietis, kam ir zirgs; zirga īpašnieks.
- pauta Vīrišķā īpatņa sēklinieks.
- oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf").
- archimadrīts Virsgans, austrumzemju baznīcā klostera priekšnieks, abats.
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam).
- puceris Virsnieka apkalpotājs; dieninieks.
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos).
- militārais atašejs virsnieks, kas atsevišķās vēstniecībās ārvalstīs kārto militāra rakstura jautājumus.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- kuģa mehāniķis virsnieks, kas vada kuģa mašīnas.
- mehāniķis Virsnieks, kas vada kuģa mašīnas.
- štāba virsnieks Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- karakungs Virsnieks, komandieris; kara kungs.
- kara kungs virsnieks, komandieris; karakungs.
- oficieris Virsnieks.
- ofiķis Virsnieks.
- ofiņš Virsnieks.
- opicieris Virsnieks.
- virsaitis Virsnieks.
- virsenieks Virsnieks.
- virsinieks Virsnieks.
- viršinieks Virsnieks.
- virsunieks Virsnieks.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- protopops Virssvētnieks pareizticīgā baznīcā.
- balanģors Virtuves strādnieks.
- klumba Virtuves strādnieks.
- kombains Virtuves strādnieks.
- braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- slavofobs visa slāviskā pretinieks, nīdējs.
- aizgūtnis Visai rijīgs dzīvnieks vai cilvēks.
- arkla tiesa visas naturālās nodevas, ko dzimtbūšanas laikā maksāja katrs saimnieks atkarībā no viņa zemes lieluma arklos.
- princeps Viscienījamākais senators Senajā Rom