mēnešnieks
mēnešnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnešnieks | mēnešnieki |
| Ģen. | mēnešnieka | mēnešnieku |
| Dat. | mēnešniekam | mēnešniekiem |
| Akuz. | mēnešnieku | mēnešniekus |
| Lok. | mēnešniekā | mēnešniekos |
mēnešniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēnešniece | mēnešnieces |
| Ģen. | mēnešnieces | mēnešnieču |
| Dat. | mēnešniecei | mēnešniecēm |
| Akuz. | mēnešnieci | mēnešnieces |
| Lok. | mēnešniecē | mēnešniecēs |
Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar « Ziemeli» laikam nekas neiznāks, tad jau gan vismaz mēnešnieks izpildītu robu.
- Kā laikraksts domāts - kā mēnešnieks?
- Nē, mēs esam mēnešnieki!
- no « D.» izdošanas, kaut gan piedzīvojumi nau labi, un tiešām tagad nau neviena progresīva mēnešnieka.
- Tas tad nu laikam arī viss, kas man ko piezīmēt pie « A.», un pēc I burt. gaiši redzams, ka « A.» ies, ka viņš varbūt caur savu noteiktību un tomēr vispusību iegūs vadošo vietu mēnešnieku starpā.