vientuļnieks
vientuļnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vientuļnieks | vientuļnieki |
Ģen. | vientuļnieka | vientuļnieku |
Dat. | vientuļniekam | vientuļniekiem |
Akuz. | vientuļnieku | vientuļniekus |
Lok. | vientuļniekā | vientuļniekos |
vientuļniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vientuļniece | vientuļnieces |
Ģen. | vientuļnieces | vientuļnieču |
Dat. | vientuļniecei | vientuļniecēm |
Akuz. | vientuļnieci | vientuļnieces |
Lok. | vientuļniecē | vientuļniecēs |
1.Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem; arī vientulis.
2.žargonisms, humoristiska ekspresīvā nokrāsa Vieninieks (atzīme skolā).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielais vientuļnieks, mūžīgais meklētājs, nesaprastais un tik bieži nepieņemtais.
- Es nekad nebiju pilnīgā vientulībā, tomēr pēc rakstura esmu vientuļnieks.
- ( Paulīniešu ordenis savu nosaukumu ieguvis no Svētā Pāvila Pirmā Vientuļnieka.
- Bet visām sugām ir sastopami indivīdi, kas dzīvo vientuļnieka dzīvi.
- Lai arī briļļainais lācis ir izteikts vientuļnieks, tas nav teritoriāls.