dižmanis
dižmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižmanis | dižmaņi |
| Ģen. | dižmaņa | dižmaņu |
| Dat. | dižmanim | dižmaņiem |
| Akuz. | dižmani | dižmaņus |
| Lok. | dižmanī | dižmaņos |
dižmane sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dižmane | dižmanes |
| Ģen. | dižmanes | dižmaņu |
| Dat. | dižmanei | dižmanēm |
| Akuz. | dižmani | dižmanes |
| Lok. | dižmanē | dižmanēs |
Aristokrāts vai bagātnieks, kas lepojas ar savu varu un bagātību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palūkot, vai nevar pievienoties kāda uz ārzemēm aizceļojoša dižmaņa pavadoņiem?
- Protams, Rīgas dižmaņi viņu uzņēma laipni, tādējādi sekmējot viņas iedzimto iedomību.
- Par tiem sprieda dižmaņu salonos, buržuā mitekļos, tirgotāju kantoros, strādnieku un amatnieku mājās.
- Pietiktu ar vienu īstu – dažus tūkstošus cilvēku sapulcējošu – protesta demonstrāciju Rīgas ielās, lai no šiem dižmaņiem " izlaistu gaisu".
- Tieši viņš ir tas, kuru mēs gribējām vēlēšanu cīņā likt pretī vācu dižmaņiem un lielburžuāzijai, kura šajās provincēs ir visvarena, it īpaši Rīgā…