ķeģītis
ķeģītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ķeģītis | ķeģīši |
| Ģen. | ķeģīša | ķeģīšu |
| Dat. | ķeģītim | ķeģīšiem |
| Akuz. | ķeģīti | ķeģīšus |
| Lok. | ķeģītī | ķeģīšos |
1.Dem. → ķeģis.
2.žargonisms Vieninieks (atzīme skolā).
Avoti: LV93, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vai ķeģīši, vai ķivulīši
- Satiku gados vecu, bet brīnumjauku māmiņu, kura gāja ar ķeģīti.
- kā bezcerīgs, kura gāja ar ķeģīti.
- Protams, tas bija pārkāpums, bet rezultāts ir tas, ka šis ķirurgs tagad nodarbojas ar daiļdārzniecību, bet sirdzējiem, kuri pārvietojas ar ķeģīšiem un cieš milzu sāpēs, uz operāciju jāgaida trīs gadi.