bagatirs
bagatirs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bagatirs | bagatiri |
| Ģen. | bagatira | bagatiru |
| Dat. | bagatiram | bagatiriem |
| Akuz. | bagatiru | bagatirus |
| Lok. | bagatirā | bagatiros |
1.Varonīgs stiprinieks krievu biļinās.
2.Bagāts saimnieks, bajārs latvju dainās.
Avoti: KV