muižnieķelis
muižnieķelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds, ironiska ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muižnieķelis | muižnieķeļi |
| Ģen. | muižnieķeļa | muižnieķeļu |
| Dat. | muižnieķelim | muižnieķeļiem |
| Akuz. | muižnieķeli | muižnieķeļus |
| Lok. | muižnieķelī | muižnieķeļos |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To visu - nepieminot vienīgi, protams, to vēstuli - viņa izklāstīja Uršulei, izklāstīja ar mīlestību un labu vēlēdama, tikai meitenes pašas interesēs, jo viņai tā visnotaļ labi patika - meitene mācēja pazemīgi pierauties un arī tās lepnība jau gandrīz bija izravēta ar visām saknēm, bet vienlaikus tai piemita arī dzīvīgums, spēks un rakstura stingrība; tieši no šādām meitenēm sanāk labas mūķenes, varētu pat teikt - diženas mūķenes, un tieši no tādām vēlāk rodas nākamās klosteru priekšnieces, bet, protams, pirms tam viņām visām vajag kārtīgi aplauzt ragus, galu galā, kā mēdz sacīt, per aspera ad astra, un viņa patiešām no visas sirds negribēja, lai Uršule tiktu kādam muižnieķelim un pieredzētu visu bēdīgo sievietes likteni, kuru pati tikko bija tik izteiksmīgi aprakstījusi; un viņa patiešām no visas sirds ticēja, ka klosteris ir labākais liktenis, kādu var vēlēties sieviete, kas nav muļķe.