renkulis2
renkulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | renkulis | renkuļi |
| Ģen. | renkuļa | renkuļu |
| Dat. | renkulim | renkuļiem |
| Akuz. | renkuli | renkuļus |
| Lok. | renkulī | renkuļos |
1.Pika, rengulis, apaļš sacietējums.
2.Resns dzīvnieks.
Avoti: EH, LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pat ļoti neliels daudzums, pat viena skrots, viens renkulis
- – Lauders vienmēr līdzi ņēmis bisi, pielādētu ar renkuļiem.
- Cietušajam viss ķermenis esot piedzīts renkuļiem - trīs plaušās, trīs pie mugurkaula, un šādas traumas varot gūt vien no liela attāluma - piecu līdz desmit metru.
- Medību stimulatoriem ir specifiskas prasības, kuras saistītas ar izmantojamo munīciju ( skrotis, renkuļi, lodes) kā arī ar izmantojamajiem ieročiem gan gludstobra bisēm, gan vītņstobra karabīnēm.
- Un nevis ar skrotīm, bet ar renkuļiem, tad tā lieta droša.