kāpurnieks
kāpurnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāpurnieks | kāpurnieki |
| Ģen. | kāpurnieka | kāpurnieku |
| Dat. | kāpurniekam | kāpurniekiem |
| Akuz. | kāpurnieku | kāpurniekus |
| Lok. | kāpurniekā | kāpurniekos |
Kāpurķēžu traktors; kāpurķēdnieks, kāpurķēžnieks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunsaules centrā – ar « kāpurnieku»
- Autobusi, visdažādākie kāpurnieki, ceļa greideri ar milzu riteņiem, Rātslaukumā – traktoriņš ar mēslu ārdāmo piekabi.
- Mēs ar kolhoza vienīgo « kāpurnieku» tikām ievilkti Jaunsaules centrā pie vecas mājas « Vilciņi», ko pērn nodedzināja dzērājs, kas tur dzīvoja.
- Nesen atdzīvināts vecs kāpurnieks zemes šļūkšanai. „
- No sākuma ar kāpurnieku vēl tā.