lielkunigaitis
Lietojuma biežums :
lielkunigaitis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lielkunigaitis | lielkunigaiši |
Ģen. | lielkunigaiša | lielkunigaišu |
Dat. | lielkunigaitim | lielkunigaišiem |
Akuz. | lielkunigaiti | lielkunigaišus |
Lok. | lielkunigaitī | lielkunigaišos |
Lietuvas valdnieks.
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1396. gadā virsmestrs rakstīja ordeĦa protektoram Romā, ka poĜi melojot, apgalvodami, ka lietuvieši un lielkunigaitis Vitauts esot īsti kristieši.
- 1561.gada 28.novembrī Viļņā pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers ordeņa īpašumus nodeva Lietuvas lielkunigaitim un Polijas karalim Sigismundam II Augustam.
- Pirmo reizi Ņasvižas pils minēta Lietuviešu metrikās 1445. gadā, kad Lietuvas lielkunigaitis Kazimirs IV Jagailietis esot šo teritoriju uzdāvinājis panam Njamiravičam.
- 1382. gadā Lietuvas lielkunigaitis Jagailis pateicībā par atbalstu, ko viņam cīņā par varu sniedzis Livonijas ordenis, miera līgumā apsola tam pierobežas apgabalus Žemaitijā.
- Piemēram, tas uzstāja, ka Lietuvas lielkunigaiša JagaiĜa laulība nav spēkā, jo Polijas princese Jadviga ir bijusi saderinājusies ar Austrijas hercogu Vilhelmu no Habsburgu dinastijas.