zilonītis
zilonītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zilonītis | zilonīši |
| Ģen. | zilonīša | zilonīšu |
| Dat. | zilonītim | zilonīšiem |
| Akuz. | zilonīti | zilonīšus |
| Lok. | zilonītī | zilonīšos |
1.Dem. → zilonis.
Avoti: LLx
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pasākuma noslēgumā bērni zīmēja to, ko iemācījušies no Zilonīša stāstītā.
- Ja kurmja vietā būtu zilonīša attēls – vai kāds to pārprastu?
- Kopā ar ugunsdzēsēju zilonīti Baltiņu mācīsies ko darīt, ja telpā sajūt dūmus
- Zilonītis bērnus kopā ar vecākiem aicināja arī uzzīmēt, ko viņi iemācījušies.
- Bet porcelāna zilonīši soļo un soļo no nekurienes uz nekurieni, vienmēr palikdami tepat.