zilnīt
zilnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zilnīju | zilnījam | zilnīju | zilnījām | zilnīšu | zilnīsim |
2. pers. | zilnī | zilnījat | zilnīji | zilnījāt | zilnīsi | zilnīsiet, zilnīsit |
3. pers. | zilnī | zilnīja | zilnīs |
Pavēles izteiksme: zilnī (vsk. 2. pers.), zilnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zilnījot (tag.), zilnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zilnītu
Vajadzības izteiksme: jāzilnī
Avoti: LLVV