zilnēt
zilnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zilnēju | zilnējam | zilnēju | zilnējām | zilnēšu | zilnēsim |
2. pers. | zilnē | zilnējat | zilnēji | zilnējāt | zilnēsi | zilnēsiet, zilnēsit |
3. pers. | zilnē | zilnēja | zilnēs |
Pavēles izteiksme: zilnē (vsk. 2. pers.), zilnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zilnējot (tag.), zilnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zilnētu
Vajadzības izteiksme: jāzilnē
Avoti: LLVV