cieminieks
cieminieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cieminieks | cieminieki |
| Ģen. | cieminieka | cieminieku |
| Dat. | cieminiekam | cieminiekiem |
| Akuz. | cieminieku | cieminiekus |
| Lok. | cieminiekā | cieminiekos |
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Visi cieminieki Lauztuves sauc par Granķenēm, – iejaucās Mareks.
- Pēc laupījuma atgriezušies krietni vēlāk, kad cieminieki pārtraukuši meklējumus un rimušies.
- Lietum beidzoties, ceļinieki pateicas cieminiekiem par pajumti un atkal dodas ceļā.
- Pa vienam, pa diviem laukumā pulcējās vienkārši ģērbušies cieminieki.
- Nesen te cieminieki vaicāja, kāpēc esmu izsūtīta, ko man bija atbildēt?