ņārba
ņārba apvidvārds
1.Vājš mājdzīvnieks.
3.Izspūrusi, nogrieztas drēbes mala.
Avoti: EH, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Lai nav jāvelk tā ņārba,” skaļi pavēsta Ineses Traumanes mamma, kas arī kleitu šuvēja. „
- Labi, ka Latvieši šitās ņārbas neieveda, tad mums arī būtu bijis pi*ģec.
- Velkam un pēkšņi jūtam, ka ņārbā iepinies arī kaut kas brangs un tas sāk spuroties pretī.