raceklis
raceklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | raceklis | racekļi |
Ģen. | racekļa | racekļu |
Dat. | raceklim | racekļiem |
Akuz. | racekli | racekļus |
Lok. | raceklī | racekļos |
1.Rakums.
2.apvidvārds Rokamais (piem., cūkas purns).
Avoti: LLVV, KV