markgrāfs
markgrāfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | markgrāfs | markgrāfi |
| Ģen. | markgrāfa | markgrāfu |
| Dat. | markgrāfam | markgrāfiem |
| Akuz. | markgrāfu | markgrāfus |
| Lok. | markgrāfā | markgrāfos |
1.Karolingu impērijas pierobežas apgabala (markas) pārvaldnieks.
2.Vēlāk – dažu vācu firstu tituls (starp grāfu un hercogu); persona, kurai ir šāds tituls.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1155. gadā Austrijas markgrāfs Heinrihs II izvēlējās Vīni par Austrijas galvaspilsētu.
- No 1530. gada tajā pastāvīgi dzīvoja arhibīskapa koadjuktors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms.
- Viņš rekomendēja izvēlēties Brandenburgas markgrāfu Kārli vai Braunšveigas princi Antonu Ulrihu.
- Saksijas sadalīšanās padarīja to vājāku politiskajos cīniņos ar Hoencollernu dinastijas Brandenburgas markgrāfiem.
- Markgrāfs Georgs Frīdrihs bija ieinteresēts palielināt Hohencollernu valdījumus Kurzemē.