Paplašinātā meklēšana

Meklējam dēt.

Atrasts vārdos (634):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

dori dēt

Atrasts skaidrojumos (4320):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību.
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri.
tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt.
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt.
aizdardēt Aizdārdēt.
aizdārdināt Aizdārdēt.
aizdimt Aizdimdēt.
aizdindēt Aizdimdēt.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt.
nokniedēt Aizkniedēt.
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt.
aizcinīt Aizlodēt.
aizliedināt Aizlodēt.
aizpojīt Aizlodēt.
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt.
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties.
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai).
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai.
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus.
aizmaut Aizpeldēt.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi.
aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm.
aizsklenst Aizslīdēt sāņus.
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot).
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes).
aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt.
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
aizsklidēt Aizslīdēt.
slīdzēt Aizslīdēt.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
aizštopēt Aizsprostot, aizspundēt.
aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt.
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt.
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi.
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi.
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos.
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem.
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums.
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot.
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm.
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu.
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
ciklons Aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku.
dezintegrators Aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās.
retorte Aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām.
piranometrs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai.
piranogrāfs Aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai.
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās.
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi.
apsmakoties Apbezdēties.
apsuķēties Apbezdēties.
aptrepēt Apdēdēt, apdrupt.
aptrenēt Apdēdēt, apirt.
apdilināt Apdeldēt, apdilt.
apberzt Apdeldēt.
aizskart Apdraudēt, ierobežot.
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
sadraudēt apdraudēt.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.).
apdrunēt Apdrupt, apdēdēt.
apdzīdēt Apdziedēt.
ķembt Apēst, izšķērdēt.
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai.
apglūdēt Apglīdēt.
apgraudēt Apgrauzdēt apkārt.
apgrūst Apgrauzdēties.
apgremzdot Apgremzdēt 1.
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm).
apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes).
sist plaukstas aplaudēt.
plaudēt Aplaudēt.
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
apneidēt Apnīdēt.
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem.
apnirt Appeldēt apkārt ienirstot.
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu).
apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt.
apdrupēt Appūt, aptrūdēt.
stūkās iet apraudzīt dzemdētāju.
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem.
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
apsalties Apsaldēties.
ieaukstēties Apsaldēties.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
apliesmot Apspīdēt.
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
zibznēt Apstarot, apspīdēt.
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
notiepties Apstrīdēt, noliegt.
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas.
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu.
impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
apdraiskāt Apvalkāt, nodeldēt.
apdraskāt Apvalkāt, nodeldēt.
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu).
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta.
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu.
aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā.
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
saalvot Ar alvu salodēt.
rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
atbadīt Ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
atpurināt Ar galvas kustību atbildēt noraidoši.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
uzvaidēt Ar piepūli novaidēties.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai.
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
atkliest Ar sitienu atbildēt uz sitienu.
tēlot Ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
izspert Ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi.
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt.
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt.
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu.
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos.
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
aizart Arot likvidēt.
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt.
aizārstēt Ārstējot sadziedēt.
aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni).
aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni.
lāpīt Ārstēt, dziedēt.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atcirst Asi un īsi atbildēt.
atplāt Asi un īsi atbildēt.
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam).
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt (1).
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1).
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt.
satrīt Asinot sadeldēt.
replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus.
dusot Astmatiski stenēt, vaidēt.
nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt.
peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi).
atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto).
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
atjokot Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku.
atgānīties Atbildēt ar lamām.
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
atmelot Atbildēt nepatiesību.
atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
atūkšēties Atbildēt saucienam.
atūkšķēt Atbildēt saucienam.
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
atmēdīties Atbildēt uz mēdīšanos ar mēdīšanos.
celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu.
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
atrunāt Atbildēt, atteikt.
aizbildēt Atbildēt.
atbilst Atbildēt.
atlenkt Atbildēt.
atzadēties Atbildēt.
bildēt Atbildēt.
lāgadīt Atbildēt.
impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
atdārdināt Atdārdēt.
atdimdināt Atdimdēt.
atdimt Atdimdēt.
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
atdzimdināt Atdzemdēt.
admonēt Atgādināt, biedēt.
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
apgrimdināt Atkārtoti nogremdēt.
ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
atniedēt Atkniedēt.
pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties.
atļupt Atļukt, noslīdēt uz leju, noļukt.
atļubt Atļukt, noslīdēt uz leju.
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu).
noskultēt Atņemt (kāršu spēlē); nospēlēt, pazaudēt (kāršu spēlē).
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
atmaut Atpeldēt.
atplīvēt Atpeldēt.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
izplakarēt Ātri iztērēt, izšķērdēt.
aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu.
noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt.
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu).
atridāt Atridēt.
atridīt Atridēt.
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m.
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā.
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
ataukstēt Atsaldēt, atkausēt.
ataukstināt Atsaldēt, atkausēt.
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus.
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
atšļūdēt Atslīdēt, atšļūkt.
atsklidēt Atslidēt.
otmazatsja Atspēlēt zaudēto naudu.
atstarot Atspīdēt (1).
lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot.
atviesties Atspīdēt, parādīties.
atspīst Atspīdēt.
atšvist Atspīdēt.
atšvitēt Atspīdēt.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt.
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums.
apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju.
haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu.
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers.
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā).
galvanotropisms Augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā.
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem).
refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis.
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis.
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
mērdīt Badināt vai lēnām indēt.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni).
izbailināt Baidīt, izbiedēt.
gant Baidīt; gandēt.
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt.
toksifobija Bailes saindēties.
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu.
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
bālēties Bāli atspīdēt.
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt.
sabalināt Balinot ļaut sadēdēt.
blist Baltot, spīdēt.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu).
likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai.
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt.
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
bendēties Bendēt sevi.
aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt.
izberzēt Berzējot likvidēt.
izberzt Beržot likvidēt.
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt.
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt.
ģiezēties Bez iemesla īgt un strīdēties.
nogreznēt Bez panākumiem kādu laiku sēdēt.
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu).
dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu.
svēpēt bezdēt.
čušāt Bezdēt.
švākšēt Bezdēt.
švapstīties Bezdēt.
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt.
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt.
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme.
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
biedināt Biedēt (2).
bužot Biedēt bērnus ar bužu.
aizbiedēt Biedēt prom.
dzīt biedēt zvērus medībās, panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā
bubuļot Biedēt, baidīt.
budžināt Biedēt, baidīt.
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties.
bidināt Biedēt, padzīt.
traumēt Biedēt, traucēt.
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt.
šugaķ Biedēt.
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas.
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt.
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam.
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
magnētiskā kodēšana binārā kodā kodētas informācijas ierakstīšanas veids diskā, lentē vai magnētiskajā kartē.
biti sekundē bināri kodētās informācijas pārraides ātruma mērvienība - bitu skaits sekundē.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē.
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai.
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot.
blenderēt Blendēt.
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju.
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt.
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku).
bumbot Bombardēt.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks.
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju.
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot.
briedināt Briedēt.
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs.
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
bruščeta Brušeta - grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem.
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs.
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt.
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu.
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā.
nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu).
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām Būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties.
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties.
neuzvīdēties Būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties.
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam.
gaisināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju).
vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.).
gremžāt Būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt.
apknidis Būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības).
grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm.
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
(palikt) jaņos Būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas).
trūkt Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma.
perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze.
pārnodot Cedēt.
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt.
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām.
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt.
lanuškeņa cepļa sāni, kur var gulēt un sēdēt.
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm).
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus.
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses.
drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
strīdekls Cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties.
strīdeklis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties.
peldētnepratējs Cilvēks, kas neprot peldēt.
peldētpratējs Cilvēks, kas prot peldēt.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
šovmenis Cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus.
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī).
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties.
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis.
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu.
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa.
ņammāt Čapstināt, ņurdēt.
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas.
šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt.
atčukstēt Čukstot atbildēt.
aizčukstēt Čukstus aizslīdēt.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā.
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
aizklaust Dabūt dzirdēt.
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs.
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pusdilu daļēji nodilis, nodeldēts.
apdziedināt Daļēji sadziedēt, apārstēt.
puspūdēts Daļēji sapūdēts.
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
pusizklaidus daļēji, pa pusei izkliedēti.
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
grambāt Dangāt, sliedēt.
grambot Dangāt, sliedēt.
iegremde Darbība --> iegremdēt (1).
lādēšana Darbība --> lādēt.
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu.
revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2).
atindēšana Darbība, process --> atindēt.
deldēšana Darbība, process --> deldēt.
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (5).
noslīde Darbība, process --> noslīdēt (7).
peldēšana Darbība, process --> peldēt.
pelde Darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana.
sadēdēšana Darbība, process --> sadēdēt.
sasaldēšana Darbība, process --> sasaldēt.
slīde darbība, process --> slīdēt (1).
spīde Darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1).
uzlāde Darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1).
oksidēšanās Darbība, process => oksidēties.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
spundējums Darbība, rezultāts --> spundēt; spundētu dēļu savienojums.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs.
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt.
darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt.
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā).
žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem).
taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt.
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt.
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties.
barkšēt Dārdēt, rībēt.
duņot Dārdēt, rībēt.
tindēt Dārdēt, rībēt.
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt.
dardēt Dārdēt.
dipēties Dārdēt.
grauties Dārdēt.
jaukt Darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus).
izkliedētājs Darītājs --> izkliedēt.
kniedētājs Darītājs --> kniedēt.
oksidētājs Darītājs --> oksidēt.
peldētājs Darītājs --> peldēt.
piesēdētājs Darītājs --> piesēdēt.
strīdinieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
strīdnieks Darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas.
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus.
summators datora bloks, kas paredzēts mašīnvārdu formā kodētu skaitļu saskaitīšanai.
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
pamatjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, kas par nesēju izmanto kodētu signālu.
konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā. Šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā.
magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju.
displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā.
apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
izdrillēt Daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt.
maklačīt Daudz muldēt, melot.
pārkartavāties Daudz pazaudēt kāršu spēlē.
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt.
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus).
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību.
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
bioluminiscence Dažu organismu spēja spīdēt.
diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ).
diedēt Dēdēt (2) - nīkt (bezdarbībā).
tilt Dēdēt, balēt, nīkt.
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
trapēt Dēdēt, sausi pūt.
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu).
apustulis Dedzīgs (kā) aizstāvis, propagandētājs.
zvīlēt Dedzināt, spīdēt.
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta.
nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā.
noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) degradēties, pagrimt.
noiet no ceļa degradēties, pagrimt.
noiet (arī noklīst) no ceļa degradēties, pagrimt.
noklīst Degradēties, pagrimt.
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt.
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi.
pārdancāt Dejojot pazaudēt.
dekodieris Dekoders - ierīce daļējai vai pilnīgai automātiskai informācijas dekodēšanai kodētu signālu pārraides sistēmās.
rēdīt Deldēt, izdeldēt.
dildināt Deldēt, nolietot.
deldināt Deldēt.
trīt Deldēt.
urlāt Deldēt.
remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu.
dētava Desu dētava - dasu darbnīca.
izdēties Dēt un pabeigt dēt (olu).
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija.
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu.
burēt Dimdēt, rībēt.
dinkšēt Dimdēt, rībēt.
dinkšķēt Dimdēt, rībēt.
dibēt Dimdēt, skanēt.
dimēt Dimdēt.
dimt Dimdēt.
dindēt Dimdēt.
dindēties Dimdēt.
dudzēt Dimdēt.
dunināt Dimdēt.
rimdēt Dimdēt.
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē.
nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode.
draudošs Divd. --> draudēt.
izkaisīts Divd. --> izkaisīt; izkliedēts.
kņudošs Divd. --> kņudēt.
nolādēts Divd. --> nolādēt.
peldošs Divd. --> peldēt.
sēdams Divd. --> sēdēt.
sēdošs Divd. --> sēdēt.
sēžams Divd. --> sēdēt.
slīdošs Divd. --> slīdēt.
spīdošs Divd. --> spīdēt.
kuiļoties Divgadīgam augam ziedēt jau pirmajā gadā.
molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā.
būkstēt Dobji skanēt, dārdēt.
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes.
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt.
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt.
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību).
dravēt Draudēt, biedēt.
grazāt Draudēt, biedēt.
grosīties Draudēt, biedēt.
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
piedraudīt Draudēt, piedraudēt.
drauvāt Draudēt.
grasāt Draudēt.
grasīt Draudēt.
gremst Draudēt.
grezāt Draudēt.
grezāties Draudēt.
grezēt Draudēt.
grezot Draudēt.
grostīties Draudēt.
grozt Draudēt.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm.
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju.
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt.
beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu.
atdudināt Dudinot atbildēt.
atrēkt Dusmīgā balsi atbildēt.
urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot).
narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt.
ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties.
lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
dzeldināt Dzeldēt (1).
dzeldīt Dzeldēt (1).
dzeldināt Dzeldēt (2).
dzeldīt Dzeldēt (2).
dzeldināt Dzeldēt (3).
dzeldīt Dzeldēt (3).
dzeldīt Dzeldēt (4).
dzaldīt Dzeldēt (par augiem).
atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
izdzelt Dzeļot zaudēt dzeloni.
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
atvest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem).
paturēties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
pavadāties Dzemdēt (par dzīvniekiem).
bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
bērnoties dzemdēt bērnu.
izbērnoties Dzemdēt bērnu.
bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
pieradīt Dzemdēt vairākus, daudz.
laist pasaulē dzemdēt, radīt.
laist Dzemdēt, radīt.
sēdēt Māras krēslā dzemdēt.
sešās nākt dzemdēt.
dot dzīvību dzemdēt.
dzemdināt Dzemdēt.
dzimdināt Dzemdēt.
dāvāt dzīvību Dzemdēt.
padzimdīt Dzemdēt.
piedzemdēt Dzemdēt.
piedzimdināt Dzemdēt.
theria Dzemdētājzīdītāji.
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes).
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes).
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas.
aukstināt Dzesēt, saldēt.
dainot Dziedāt, skandēt.
repināt dziedēt (salauztus kaulus).
dzīdēt Dziedēt 2.
repēt dziedēt, ārstēt.
krezināt Dziedēt, ārstēt.
dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt.
aizglābt Dziedēt.
izveseļot Dziedināt, izdziedēt.
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā).
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā).
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
čutēt Dzirdēt, manīt.
saklaust dzirdēt, sadzirdēt.
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt.
dzirēt Dzirdēt.
klaust Dzirdēt.
sluhāt Dzirdēt.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu).
zoogons Dzīvdzemdētājs.
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
šķinkstēt Džinkstēt, šķindēt.
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums.
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu.
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu.
eksoni Eikariota gēna rajoni, kuros iekodēta ģenētiskā informācija par viena vai otra polipeptīda struktūru (aminoskābju secību).
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts.
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru.
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem).
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu.
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas.
bremzēšanās starojums elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ātra lādēta daļiņa, bremzēdamās atoma kodola vai elektrona kuloniskjā laukā.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
elektrostatiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu vai vairāku elektriski uzlādētu, savstarpēji izolētu elektrodu elektrisko lauku mijiedarbība.
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
akumulatora elements elementārs akumulators, ko veido elektrolītā iegremdētas viena pozitīvā un viena negatīvā plate.
tvest Elsot, stenēt, īdēt.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
enerdžeizers Enerģijas avots; bateriju lādētājs.
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve.
kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās.
sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam.
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu.
žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā.
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta.
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos.
kodolfotoemulsija Fotoemulsija lādētu daļiņu reģistrācijai.
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus).
dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums.
migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts.
gaišīties Gaiši atspīdēt.
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt.
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.).
aizgalvot Galvojot pazaudēt.
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu).
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis.
ķemēks Gars baidētājs.
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt.
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā.
špļaudīties Gausties; šķendēties.
izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā.
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup.
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu).
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam.
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas.
glīstēt Glīzdēt 1.
gļīvēt Glīzdēt 1.
glūgzdēt Glūzdēt.
glūgzdināt Glūzdēt.
godēt Godēties.
iekļirkstēties Graboši iešķindēties.
kļirkstēt Graboši šķindēt.
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties.
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt.
graudot Graudēt, trokšņot.
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus).
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet).
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt.
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt.
spradzināt Grauzdēt, cept.
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot.
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus).
graudēt Grauzdēt.
gruzdināt Grauzdēt.
brušeta Grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem; brusketa.
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi.
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
tosts Grauzdēta maizes šķēle.
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā.
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
griljāža grauzdēti cukuroti rieksti.
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
topēt Gremdēt (bumbu volejbolā).
topīt Gremdēt (bumbu volejbolā).
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
gremdināt Gremdēt.
grimdināt Gremdēt.
grimdīt Gremdēt.
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem).
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
gramzdot Gremzdēt.
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru.
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam.
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai.
izgrust Gruzdēt un pabeigt gruzdēt; izgruzdēt.
izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt.
grust Gruzdēt, degt bez liesmas.
plēņot Gruzdēt, sairt pelnos.
dūlēties Gruzdēt, turpināt gailēt.
drugt Gruzdēt.
grūzdēt Gruzdēt.
nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt.
pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu).
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra.
uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas.
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs.
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju.
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi.
hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli.
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma.
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji.
īdzēt Īdēt (1).
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem).
nīdēt Īdēt, dīkt.
īdāt Īdēt.
īgt Īdēt.
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu).
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu.
apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot.
nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt.
izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes.
iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
iečamdīt Iebiedēt.
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt.
iedārdināt Iedārdēt.
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt.
iedimdināt Iedimdēt.
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt.
biedināt Iedvest bailes; biedēt (1).
iedzaldēt Iedzeldēt.
iedžaldēt Iedzeldēt.
iedžalstēt Iedzeldēt.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī).
sagremdint Iegremdēt (daudz).
iemērkt Iegremdēt (kādā masā).
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem.
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu).
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt.
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā).
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā.
nolaist dibenā iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam, nogremdēt.
pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
iegrimdēt Iegremdēt.
ieslīcināt Iegremdēt.
iestidzināt Iegremdēt.
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
dziļināties Iegremdēties, iegrimt.
iedīkties Ieīdēties (par govīm).
dzirksteļu kamera iekārta lādēto daļiņu reģistrēšanai vai fotografēšanai.
elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks.
defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai.
ūdens attīrīšanas filtrs iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens.
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju.
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā.
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
daļiņu paātrinātājs iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku.
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu.
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
ieliedēt Iekausēt; ielodēt.
apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli.
ieknudēties Iekņudēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu).
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties.
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt.
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt.
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt.
iemuldēties Iemuldēt, ieklīst.
ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties.
ieņaukšēties Ieņaudēties.
ieņeudēties Ieņaudēties.
iemaut Iepeldēt.
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt.
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt.
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt.
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās.
difuzometrs Ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru.
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas.
lasītājs Ierīce, kas nolasa datu vidē ierakstīto kodēto informāciju un pārveido to formā, kas piemērota tālākai apstrādei.
protokola pārveidotājs ierīce, kas pārveido viena veida kodētus datus cita veida kodētos datos to apstrādei.
krāsu kodētājs ierīce, kas saņem sarkano, zaļo un zilo separācijas signālu un veido pilnīgu kodētu videosignālu.
perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu.
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
magnetrons Ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku.
duša Ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt.
iedārdēties Iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt.
iedimdēties Iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt.
aizgrauzdēt Iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt.
aizgruzdēt Iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt.
iegruzdēties Iesākt gruzdēt.
aizīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties.
ieīdēties Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
iekņudēties Iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt.
aizņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un tūlīt apklust.
aizņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un tūlīt apklust.
ierībināties Iesākt rībēt, nodārdēt.
iesmirdēties Iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
iespīdēties Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
aizšķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties.
iešķindēties Iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt.
aizšķindēt Iesākt šķindēt; iešķindēties.
aizvaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties.
ievaidēties Iesākt vaidēt un tūlīt apklust.
apvaidēt Iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes.
iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
iebālēt Iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu.
iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
iezilgmoties Iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt.
iezilnēties Iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt.
ieknaidīt Iesist, iekniedēt.
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt.
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu).
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties.
iesklidēt Ieslīdēt.
iesklidināties Ieslīdēt.
ieslidēt Ieslīdēt.
ieslēpēt Iesliedēt (taku, ceļu).
iesliedot Iesliedēt.
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru.
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu.
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu.
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu.
iespīst Iespīdēt.
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt.
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt.
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt.
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt.
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot.
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties.
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi).
uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties.
iešķinst Iešķindēties.
iešķinsties Iešķindēties.
iežvikstēties Iešķindēties.
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu).
izkūpēt gaisā, arī izkūpēt skurstenī iet zudumā; tikt izšķērdētam.
rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1).
ietresēt Ietrūdēt, iepūt.
iesust Ietrūdēt.
ietropēt Ietrupēt, ietrūdēt.
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt.
aizsēkties Ievaidēties, iestenēties.
aizavaidēties Ievaidēties.
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus.
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu).
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt.
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs.
izklaiņoties Ikliedēties, izgaist.
atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
kūkot Ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
nodzīvoties Ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot).
saknukstēt Ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt.
sadunēt Ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt.
saņaudēt Ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt.
samūdēt Ilgāku laiku nepārtraukti peldēt.
atpūdēt Ilgāku laiku pūdēt.
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
izsēdēt Ilgāku laiku sēdēt.
uzglabāt Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts.
uzglabāties Ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem).
nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties.
nostrīdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties.
nošķendēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties.
novaidēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt.
sapeldēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim).
sasēdēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim).
savaidēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim).
izvēkšēties Ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
atspārdīt Ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu).
nodēties Ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt.
atdēt Ilgāku laiku, daudz dēt.
izadēties Ilgāku laiku, daudz dēt.
izdraudēties Ilgāku laiku, daudz draudēt.
izpļundurēt Ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt.
nodzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
nosadzerties Ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā.
izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izgrandēties Ilgāku laiku, daudz grandēt.
izīdēties Ilgāku laiku, daudz īdēt.
izlādēties Ilgāku laiku, daudz lādēties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz ņaudēt.
izņurdēties Ilgāku laiku, daudz ņurdēt.
izņerkšēties Ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem).
noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
izpluncīties Ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties.
atsventēt Ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt.
izsēdēties Ilgāku laiku, daudz sēdēt.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties.
atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izšķendēties Ilgāku laiku, daudz šķendēties.
atvaidēt Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz vaidēt.
atziedēt Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izziedēties Ilgāku laiku, daudz ziedēt.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
sasmirdēt Ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt.
plēsnēt Ilgi kur sēdēt.
olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt.
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt.
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3).
ņaudoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1).
ņurdoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2).
skandoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1.
skanda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
šķindoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt.
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3).
dārdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2).
dimdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2).
grandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3).
klandoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt.
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1).
murdoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2).
ģiftēt Indēt.
mērdēt Indēt.
nodīt Indēt.
trucēt Indēt.
tručēt Indēt.
trucīt Indēt.
ģiftēties Indēties.
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela.
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt).
sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt.
vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai.
magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli.
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to).
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos.
dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt.
dārdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3).
dimdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4).
ņaudiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1).
ņurdiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1).
skandiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2.
šķindiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt.
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
uzdārdēt Īsu brīdi dārdēt, rībēt.
aizdārdēties Īsu brīdi dārdēt; _(biežāk)_ iedārdēties.
uzdīkt Īsu brīdi dīkt, īdēt.
nolādēties Īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties.
pamurkšķēt Īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt.
nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
noplandēt Īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt (2).
noplandēties Īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties.
nosmirdēt Īsu brīdi smirdēt.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
paspīdēt Īsu brīdi spīdēt.
pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
palaistīties Īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
uzzvadzināt Īsu brīdi šķindēt, zvadzināt.
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
nodārdēt Īsu brīdi, vienu reizi dārdēt.
nodimdēt Īsu brīdi, vienu reizi dimdēt.
nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
nokņudēt Īsu brīdi, vienu reizi kņudēt.
nomurdēt Īsu brīdi, vienu reizi murdēt.
noņaudēties Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1).
noņaudēt Īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt.
noņurdēt Īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt.
nošķindēt Īsu brīdi, vienu reizi šķindēt.
novaidēties Īsu brīdi, vienu reizi vaidēt.
nožvargzdēt Īsu brīdi, vienu reizi žvargzdēt.
vīpsnēt Īsu mirkli spīdēt, zaigot.
polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra.
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt.
uzdziedēt Izārstēt, sadziedēt.
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt (brūci).
aizmirt Izbadēties.
izkāsties Izbadēties.
melnēt Izbadēties.
atplukt Izbalot, zaudēt krāsu (par apģērbu).
saplukt Izbalot, zaudēt krāsu.
saģunnēt Izbārt, piedraudēt.
izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt.
izspīdēt Izbeigt spīdēt.
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
sabaiļināt Izbiedēt, radīt bailes.
sabaiļot Izbiedēt, radīt bailes.
trauvēt Izbiedēt, traucēt.
izbaidēt Izbiedēt.
pārbrāzt Izbiedēt.
izšļokāt Izbradāt, izsliedēt.
čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā.
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība).
iztrapēt Izdēdēt, sausi izpūt.
izblinēt Izdēdēt.
izdeidēt Izdēdēt.
izdēnēt Izdēdēt.
izdērdēt Izdēdēt.
izdiedēt Izdēdēt.
izurlāt Izdeldēt, nolietot.
iedēt Izdēt (kur iekšā).
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu).
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
nodēt Izdēt (olu).
uzdēt Izdēt.
dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās.
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) izdot (naudu); izšķērdēt.
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt.
tresēt Izdot rīkojumus, kommandēt, pamācīt.
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties.
izdzaldīt Izdzeldēt.
atveseļot Izdziedēt.
izdzīdīt Izdziedināt, izdziedēt.
atdzirst Izdzirdēt.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā).
tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā.
patusēt pīrāgus izklaidēties.
tusēt bulkas izklaidēties.
ietusēt Izklaidēties.
patusēt Izklaidēties.
tusovatsja Izklaidēties.
vīzēties Izklaidēties.
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
izklaidēt Izkliedēt (1).
izklīdināt Izkliedēt (1).
izkliest Izkliedēt (1).
klīdīt Izkliedēt (1).
pakliezt Izkliedēt (1).
izklīdināt Izkliedēt (2).
izkliest Izkliedēt (2).
izgaiņāt Izkliedēt (4).
izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību.
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
izsēt Izkliedēt (organisma).
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli.
izretināt Izkliedēt (priekšmetus).
izkaisīt Izkliedēt (skaņu) - par vēju.
dakratīt Izkliedēt papildus (piemēram, kūtsmēslus).
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
sakliedēt Izkliedēt, izdzenāt.
izskleist Izkliedēt, izklīdināt.
izskliest Izkliedēt, izklīdināt.
izdzanāt Izkliedēt, piemēram, vielu.
blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu.
avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta.
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla.
krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla.
difuzors Izkliedētājs, difūzeris.
difūzeris Izkliedētājs.
izklaidēties Izkliedēties (1).
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām).
noplaikšķināt Izkliedēties (par mākoņiem), noskaidroties (par debesīm vai drūmu seju).
izšķīst Izkliedēties (par šķidrumu, masu).
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem.
pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
izklaiņāties Izkliedēties, izgaist.
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
difūzs Izkliedēts.
disperss Izkliedēts.
izklīdināts Izkliedēts.
izplāts Izkliedēts.
izklīdināties Izklīst, izkliedēties.
izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot.
izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot.
izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot.
izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot.
plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu.
sakūpēt Izkūpēt; izšķērdēt.
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu.
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt.
izlīdēt Izliedēt (par lietu).
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas.
izmērdināt Izmērdēt.
izgraust Izmest un pazaudēt.
aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā).
nahrenizēt iznīcināt, likvidēt.
izskaust Iznīdēt (augus).
nūspruodzēt Iznīdēt, izindēt.
apnīdēt Iznīdēt.
iznīst Iznīdēt.
izvainot Izniecēt, nosmādēt.
izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt.
izžirgt Iznīkt, zaudēt samaņu vai dzīvību.
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
izmaut Izpeldēt no kurienes.
izmaudāt Izpeldēt.
izplāvāt Izpeldēt.
izmaudāties Izpeldēties (upē).
izpļunckāties Izpeldēties, izmazgāties.
izamūdāties Izpeldēties.
izapeldēties Izpeldēties.
izmauties Izpeldēties.
izmūdāties Izpeldēties.
nodžubīt Izpeldēties.
nodžumpoties Izpeldēties.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot.
ost Izplatīt smaku; smirdēt.
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot.
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu).
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur).
ziest Izplaukt, uzziedēt.
izblarkšķēt Izpļāpāt, izmuldēt.
izgvergzdēt Izpļāpāt, izmuldēt.
izžaut Izpļāpāt, izmuldēt.
pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm.
aizlaist vējā izputināt, izšķērdēt.
gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu).
spīdzināt Izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību.
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt.
izčudīt Izrīkot, izkomandēt.
izrīpelēt Izrīkot, izkomandēt.
izsaltināt Izsaldēt.
izasēdēties Izsēdēties.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības.
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izslīgt Izslīdēt (1).
izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem).
atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties.
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
pasprūdīties Izslīdēt, izsprukt.
izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu).
izslīst Izslīdēt, paslīdēt.
izsklidēt Izslīdēt.
izsklīdēt Izslīdēt.
izslidēt Izslīdēt.
izšļūdēt Izslīdēt.
atzoboties Izsmejoši atbildēt.
atmēdīt Izsmejot, izmēdot atbildēt.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē.
satiesāt izstrīdēt
izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties.
izecēties Izstrīdēties, izbārties.
izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izaplēsties Izstrīdēties.
izasporīties Izstrīdēties.
izastrīdēties Izstrīdēties.
izkašāties Izstrīdēties.
izkasīties Izstrīdēties.
izštudierēt Izstudēt; izmācīties.
isčavkaķ Izstudēt.
izkost Izstudēt.
notrallāt Izšķērdēt (mantu, naudu).
notrellināt Izšķērdēt (mantu, naudu).
izšķiest Izšķērdēt (naudu).
palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.
novazāt Izšķērdēt laiku.
noplenkot Izšķērdēt, izniekot.
nobūt Izšķērdēt, izputināt.
izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest.
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties.
izkrēst Izšķērdēt, izšķiest.
izplaust Izšķērdēt, izšķiest.
izpļēgurot Izšķērdēt, izšķiest.
izpleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
izšvitināt Izšķērdēt, izšķiest.
noklakarēt Izšķērdēt, izšķiest.
pajedināt Izšķērdēt, izšķiest.
peizēt Izšķērdēt, izšķiest.
pleikāt Izšķērdēt, izšķiest.
pleizerēt Izšķērdēt, izšķiest.
pliģerēt Izšķērdēt, izšķiest.
škaidīt Izšķērdēt, izšķiest.
trēst Izšķērdēt, izšķiest.
nošvitināt Izšķērdēt, nodzert.
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
izkakaļāt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
izkakalēt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
izšalīt Izšķērdēt; iztērēt.
izšelderēt Izšķērdēt; iztērēt.
izdiršļāt Izšķērdēt.
izpalaidņot Izšķērdēt.
izsaimniekāt Izšķērdēt.
izsaimniekot Izšķērdēt.
izšķaidīt Izšķērdēt.
izšķārdēt Izšķērdēt.
izsvaidīt Izšķērdēt.
iztirgot Izšķērdēt.
iztrallināt Izšķērdēt.
klakarēt Izšķērdēt.
klīrēt Izšķērdēt.
palaist vējā (arī pa vējam) Izšķērdēt.
noblēņot Izšķērdēt.
notraišķīt Izšķērdēt.
pabrammēt Izšķērdēt.
pāršķērst Izšķērdēt.
šķelderēt Izšķērdēt.
šlūderēt Izšķērdēt.
šķērdaunīca izšķērdētāja.
prodigi Izšķērdētāji.
ķembis Izšķērdētājs, kas iekrāto izšķērdē.
tērmanis Izšķērdētājs, tērētājs; postītājs.
šķaids izšķērdētājs.
šķaists izšķērdētājs.
šķiedons izšķērdētājs.
caurbira Izšķērdētājs.
izsaimniekotājs Izšķērdētājs.
izšķērdējs Izšķērdētājs.
izšķērdnieks Izšķērdētājs.
izšķiedējs Izšķērdētājs.
iztērētājs Izšķērdētājs.
kakale Izšķērdētājs.
kamars Izšķērdētājs.
laidējs Izšķērdētājs.
peizums Izšķērdētājs.
plausējs Izšķērdētājs.
plausis Izšķērdētājs.
šķērdnieks Izšķērdētājs.
traišķis Izšķērdētājs.
izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot.
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst.
aptelzt Izšķiest, izšķērdēt.
izķērzt Izšķiest, izšķērdēt.
izpērt Izšķiest, izšķērdēt.
izšvipstināt Izšķiest, izšķērdēt.
iztramšķināt Izšķiest, izšķērdēt.
noplaudēt Izšķiest, izšķērdēt.
nopļaukāt Izšķiest, izšķērdēt.
noplaust Izšķiest, izšķērdēt.
nopleicēt Izšķiest, izšķērdēt.
nopleikāt Izšķiest, izšķērdēt.
noslīcināt Izšķiest, izšķērdēt.
plakarēt Izšķiest, izšķērdēt.
plaust Izšķiest; izšķērdēt.
izplakāt Iztērēt, izšķērdēt.
izplencēt Iztērēt, izšķērdēt.
izplencīt Iztērēt, izšķērdēt.
izplenčot Iztērēt, izšķērdēt.
izplizerēt Iztērēt, izšķērdēt.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet.
izdadāt Iztrūdēt.
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni.
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās).
printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku.
sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
iebērnoties Izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus.
izšpuntavāt Izveidot spundētu gropi.
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
izveldēties Izveldēt.
izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1).
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt.
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
izžaudināt Izžaudēt.
iedrenēt Izžūt, sākt trūdēt.
komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni.
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni).
apžērbām Jāteniski sēdēt.
nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt.
incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību.
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi.
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās.
eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas.
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J).
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
kritala Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritaļa Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritals Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
kritelis Kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis.
izgatavošana Kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības.
enkurs Kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā.
kreša Kāds, kas bieži dodas pasēdēt.
dalkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt; dolkata.
dolkata Kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt.
pabezdēt Kādu brīdi bezdēt.
pagrebzdīt Kādu brīdi grebzdīt (gremzdēt).
patrūdināt Kādu brīdi ļaut trūdēt.
pavalšķoties Kādu brīdi muldēt; nepatiesi izrunāties.
nosmirdēties Kādu brīdi smirdēt.
pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt.
paplāvāt Kādu laiku atspīdēt, paspīdēt.
notītīt Kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam.
pasēsties Kādu laiku ērti sēdēt.
munčāties Kādu laiku peldēties.
pasēst Kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties.
nokleknīt Kādu laiku tupēt (sēdēt).
iztramdīties Kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt.
grauzdulis Kafijas grauzdētājs.
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm.
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā.
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli.
stērdēt Kalst, trūdēt.
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli.
ļubt karāties, slīdēt uz leju
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte.
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā.
erbīt Kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties.
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties.
nosaucināt Katoļu baznīcā nolādēt.
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki.
nirva Kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta).
plūkties Kauties; arī strīdēties.
čīgāties Kauties; strīdēties.
čīgoties Kauties; strīdēties.
Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
izklaģīt Kladzinot izdēt.
claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa.
zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt.
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
klidināt Klīdināt, kliedēt.
klaidēt Kliedēt (1).
klīdināt Kliedēt (1).
kliest Kliedēt (1).
kliezt Kliedēt (1).
kliest Kliedēt (2).
klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas).
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu.
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
klaidīt Kliedēt, izšķērdēt.
klaidināt Kliedēt.
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu.
revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu.
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to).
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru.
knīkstēt Klusām ņurdēt.
tītot Klusi īdēt.
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1).
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2).
īdēt Klusu vaidēt, stenēt.
vieglkļūda Kļūda, ko pati programma vai operētājsistēma var likvidēt.
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2).
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību.
blīgznēt Kļūt dzeltenam un izdēdēt.
gaišoties Kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt.
izpaurēties Kļūt izsalkušam, izbadēties.
uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību.
izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
nodēdināties Kļūt ļoti vājam, izdēdēt, nīkuļot.
nodēdēt Kļūt ļoti vājam; izdēdēt (1).
atkust Kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt.
izļukt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt.
izļurkāties Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
nosalaisties Kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību.
aizkalst Kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu.
paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
izžūt Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.).
izžūties Kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku).
mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
mērcēties Kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī.
jūgties Kļūt stulbam; zaudēt saprātu.
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu.
nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu.
pārziedēt Kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt.
uzziedēt Kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.).
tievēt Kļūt tievākam, zaudēt svaru.
sūpēt Kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties.
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
atdzist Kļūt vienaldzīgam (pret ko); pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu; atsalt.
apgrabēt Kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam.
sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
knaulēt Kniedēt, aizkniedēt.
kņīde Kniedēt.
knietēt Kniedēt.
niedēt Kniedēt.
nitavāt Kniedēt.
situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna.
knietēt Kniest 1, kņudēt un sūrstēt.
ņogāties Kņadēt 1.
ņadzēt Kņadēt.
kniest Kņudēt un sūrstēt.
ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt.
ņirbt Kņudēt, arī trīsēt.
kūvēt Kņudēt, kniest.
knidināties Kņudēt, niezoši kutēt.
kņutēt Kņudēt; niezēt.
knudēt Kņudēt.
knutināt Kņudēt.
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs.
kodificēt Kodēt.
datnes formāts kodēta informācija par datnes uzbūvi.
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
kriptogramma Kodēta vai šifrēta informācija.
ciparkods Kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā.
dekodēšana kodētas informācijas pārveidošana izejas formā (kodēšanai pretēja operācija); atkodēšana.
atkodēšana Kodētas informācijas pārveidošana sākotnējā formā; kodēšanai pretējs process.
taktētie dati kodētie dati, kas satur datu plūsmu un taktimpulsus.
mikroprogramma Kodēts komandas izpildei nepieciešamās mikrooperāciju virknes pieraksts.
dešifrēšana Kodētu tekstu, ciparu u. c. datu pārveides process to sākotnējā vai citā nolasīšanai ērtā formā.
dekodēt Kodētus datus pārveidot sākotnējā formā; dešifrēt.
jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija.
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt.
vagarēt Komandēt.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā.
labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses.
konzolidet Konsolidēt.
atkļūdot Konstatēt, uzmeklēt un likvidēt kļūdas programmās.
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs).
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora").
operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska.
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām.
radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku.
korespondējošais loceklis korespondētājloceklis.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents.
korodēties Korodēt (1).
korodēties Korodēt (2).
korodēties Korodēt (3).
oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs.
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda.
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns.
radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.).
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā.
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi.
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm.
sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt.
saduktēt Krietni sabārt, piedraudēt.
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā.
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai.
submersija Kristīšanas veids, kad kristāmais tiek pilnīgi pagremdēts zem ūdens.
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājkuģis.
zemūdens spārnu kuģis kuģis ar ūdenī iegremdētiem spārniem, kas pie noteikta ātruma paceļ kuģa korpusu virs ūdens.
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
izkuģot Kuģojot pazaudēt.
unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt.
pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem).
nokūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt.
atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem).
šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt.
skudēt Kutēt, kņudēt, niezēt.
duzēt Kvēlot, gruzdēt.
sēroties Kvēlot, gruzdēt.
zvērēt Kvēlot, gruzdēt.
zvērāt Kvēlot, spīdēt.
zviedrīt Kvēlot, spīdēt.
ķērdēt Ķēdēt.
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties.
brančukoties Ķildoties, strīdēties.
eņķēties Ķildoties, strīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
naizoties Ķildoties, strīdēties.
pekstēties Ķildoties, strīdēties.
pešļoties Ķildoties, strīdēties.
jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos.
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem.
kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils).
hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
kupt Labi uzziedēt; kupēt.
kupēt Labi uzziedēt; kupt.
consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa.
lādāt Lādēt (ieroci).
lodāt Lādēt (šauteni).
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2.
sventēt Lādēt, arī lamāt.
ģunnēt Lādēt, lamāt.
zvendēt Lādēt, lamāt.
klantīt Lādēt, sodīt; klenst.
klentēt Lādēt, sodīt; klenst.
klenst Lādēt, sodīt.
negantāt Lādēt.
sventēties Lādēties, lamāties.
zvendēties Lādēties, lamāties.
kanālēšana kristālos lādētu daļiņu kustība paralēlo atomu slāņu veidotos virzienos.
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV).
pretkūļu paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā notiek 2 pretēji vērstu daļiņu kūļu sadursme.
pestīt laist, lādēt.
plederēties Laisties, plivināties, peldēt.
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu).
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt.
lāt Lamāt, lādēt kaut ko.
kabelēties Lamāties, strīdēties.
kupels Lampas daļa - gaismas izkliedētājs.
landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs.
landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs.
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
iekačāt Lejupielādēt (no interneta).
nokačāt Lejupielādēt no interneta.
nosūkt Lejupielādēt no interneta.
atkačāt Lejupielādēt.
kačāt Lejuplādēt (datorā).
nopumpēt Lejuplādēt.
uzšļukt Lēnām noslīdēt uz (kā).
šlukt Lēnām slīdēt.
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni.
slīgt Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko).
avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts.
lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai.
sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties.
traumatika Līdzeklis, ar ko vātes dziedēt.
klakaris Līdzekļu izšķērdētājs.
līdēt Liedēt 1.
leidēt Liedēt.
leidēties Liedēties.
līdēties Liedēties.
jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju.
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
imperatorpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts.
lēcējpingvīns Liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts.
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko).
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ.
atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā.
čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt.
vai nu ne lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu.
pārklājlogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; kaskadēti logi.
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties.
gudzēt Līki sēdēt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
saucināt Likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt.
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
nolādināt Likt nolādēt.
dasēdināt Likt sēdēt blakus.
izsēdināt Likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās.
pārpeldināt Likt un palīdzēt pārpeldēt.
sadēdināt Likt, ļaut sadēt.
samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku).
civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā.
Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
dzēst Likvidēt elektronisko informāciju (piem., ziņas, attēlus, video ierakstus).
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā).
vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
noslēpt pēdas likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus.
iziet brīvgājienu likvidēt spēli.
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes).
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību.
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas.
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību.
nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu).
putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi.
saīsināt Likvidēt.
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu); salodēt.
cinnēt Lodēt (ar cinku, retāk alvu, varu).
aizlodēt Lodēt ciet.
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
cinīt Lodēt.
pojīt Lodēt.
pojētājs Lodētājs.
pamatjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā dati tiek kodēti un pārraidīti, neizmantojot nesēja modulēšanu.
pieviņģot Lokoties pielīst, piepeldēt.
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko).
atšālināt Ļaut atvadēties, novadēties.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko).
aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt.
zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
izvadināt Ļaut novadēties.
vadināt Ļaut novadēties.
aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt).
izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt.
notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt.
izdēdināt Ļaut vistai dēt olas.
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem.
kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt.
kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt.
pārkrest Ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku).
atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
pusmežonīgs Ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku).
līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
kā uz nātrēm ļoti nemierīgi (sēdēt, gulēt).
sastingt Ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam.
pārmērcēt Ļoti saliedēt (kādu) - par lietu.
zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt.
atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
atriet Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
atrieties Ļoti skaļi un nikni atbildēt.
pārtrūcināt Ļoti stipri izbiedēt.
nolādēt no zemes virsas ļoti stipri nolādēt.
nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) ļoti stipri nolādēt.
nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas) ļoti stipri nolādēt.
ūdelēt Mācīt, rīkot, komandēt.
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt.
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē.
mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups.
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips.
eristika Māksla strīdēties, polemizēt.
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs.
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus.
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu).
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā.
plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību.
bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties.
balsināties Mazgāties, peldēties.
mauties Mazgāties, peldēties.
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli.
apdziedēt Mazliet (no virspuses) sadziedēt.
aptrupināt Mazliet appūdēt.
paklaidēt Mazliet izklaidēt.
pabumbulēt Mazliet izklaidēties; paslaistīties.
paklaidēties Mazliet izklaidēties.
knūdēt Mazliet niezēt, kņudēt.
apbrūķēt Mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt.
aizgrasīties Mazliet piedraudēt.
apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
aptrūdēt Mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses).
ietrūdēt Mazliet, arī vietumis satrūdēt.
padēdēt Mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem).
paklīdināt Mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus).
pakliedēt Mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām).
pašķērdēt Mazliet, daļēji izšķērdēt.
paplūst Mazliet, daļēji pazaudēt kontūras.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
paplukt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
pabalēt Mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu).
patrūdēt Mazliet, daļēji satrūdēt.
pavīst Mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju).
piegrozt Mazliet, nedaudz draudēt, biedēt.
pašķērst Mazliet, nedaudz izšķērdēt.
paveldzēt Mazliet, nedaudz remdēt (slāpes).
pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai.
dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību.
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
meļņot Melnīgsnēji spīdēt.
mulst Melot; muldēt.
ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt.
milzēt Melst, muldēt.
mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts.
izmirdināt Mērdēt badā.
tīpēt Mērdēt badā.
džībināt Mērdēt.
mirdēt Mērdēt.
mirdināt Mērdēt.
mirināt Mērdēt.
salināt Mērdēt.
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs.
Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
sviedināt Metināt metālu, lodēt.
izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt.
landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt.
lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
žibu mirdzēt, spīdēt
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
mergot Mirdzēt, spīdēt.
švitēt Mirdzēt, spīdēt.
zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
līpināties Mirgot, paspīdēt.
šilerēt Mirgot, spīdēt.
šilerēties Mirgot, spīdēt.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu.
sarkanzaļzilais monitors monitors, kas sarkanās, zaļās un zilās krāsas signālus no datora pievada tieši katodstaru lampai, neizmantojot dekodētājus.
slīgt Morāli degradēties.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu.
slīkt Morāli pilnīgi degradēties.
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
grimt Morāliski degradēties.
bļemmāt Muldēt, gvelzt, pļāpāt.
rāzēt Muldēt, jokoties; plosīties, trakot.
pluksterēt Muldēt, maldināt, runāt nepatiesību.
mudot Muldēt, murgot drudzī.
svamplīt muldēt, pļāpāt.
pļūtīt Muldēt; apmelot.
dirst šķidru muldēt; melot.
dirst Muldēt; runāt muļķības.
muldēties Muldēt.
mulstīt Muldēt.
ņorkstēt Muldēt.
sturbuļot Muldēt.
tuldēt Muldēt.
čerpaks Muldētājs.
mūdēt Murgot, vaidēt.
puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt.
dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt.
atmurmināt Murminot atbildēt.
atņurkstēt Murminot, neskaidri atbildēt.
notrampelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
notrembelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā.
nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest.
dross Neapdraudēts.
pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties.
nurrāt Neapmierināti ņurdēt.
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi.
palikt atbildi parādā neatbildēt.
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
uzgruzdināt Nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt.
uzgrust Nedaudz apgruzdēt.
uzgruzdēt Nedaudz apgruzdēt.
iesaldēties Nedaudz apsaldēties.
aizblāvāties Nedaudz iespīdēties.
pakāzoties Nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās.
paviesēt Nedaudz novadēties.
patrūcināt Nedaudz sabiedēt.
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt.
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties.
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt.
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma.
anjons Negatīvi lādēts jons.
beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt.
džemošana neiestudēta saspēle un improvizācija muzikāla priekšnesuma laikā.
pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
pasēdēt Neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī.
paplaukšināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
paplaukšķināt Neilgu laiku, mazliet aplaudēt.
pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1).
pabriedēt Neilgu laiku, mazliet briedēt.
padārdēt Neilgu laiku, mazliet dārdēt.
pagrust Neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt.
padēt Neilgu laiku, mazliet dēt.
padimdēt Neilgu laiku, mazliet dimdēt.
patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
padziedēt Neilgu laiku, mazliet dziedēt.
pagrauzdēt Neilgu laiku, mazliet grauzdēt.
pagruzdēt Neilgu laiku, mazliet gruzdēt.
paīdēt Neilgu laiku, mazliet īdēt.
pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
pakomandēt Neilgu laiku, mazliet komandēt.
pakveldēt Neilgu laiku, mazliet kveldēt.
pamērdēt Neilgu laiku, mazliet mērdēt.
pamērdēties Neilgu laiku, mazliet mērdēties.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt.
paņurdēt Neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni).
papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
papūdēt Neilgu laiku, mazliet pūdēt.
pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
pasaldēties Neilgu laiku, mazliet saldēties.
paslīdēt Neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pasmirdēt Neilgu laiku, mazliet smirdēt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu).
pašķendēties Neilgu laiku, mazliet šķendēties.
pašķindēt Neilgu laiku, mazliet šķindēt.
pavaidēt Neilgu laiku, mazliet vaidēt.
paziedēt Neilgu laiku, mazliet ziedēt.
pazondēt Neilgu laiku, mazliet zondēt.
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos.
aizdancināt Nejauši aiznest, pazaudēt.
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu).
šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
nekur šāstīties nekur dēties.
krupt Nekustīgi bez darba sēdēt.
dvakot Nelabi smakot, smirdēt.
abortēt Nelaikā dzemdēt.
sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu.
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
izplinderēt Nelietderīgi iztērēt, izšķērdēt.
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt.
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt.
drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans.
dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt.
bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.).
badēt Nemitīgi rīkot, komandēt.
badīt Nemitīgi rīkot, komandēt.
datu nesējs nemodulēts signāls, ko izmanto kodētu datu pārraidei.
nesējs Nemodulēts signāls, ko izmanto kodētu datu pārraidei.
nenovīst Nenovīdēt.
neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu.
nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
ieroča pārvadāšana nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta.
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam.
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši.
iegrauzdēt Nepilnīgi sagrauzdēt.
nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties.
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt.
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt.
karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt.
atbubināt Neskaidri atbildēt.
atņurkšēt Neskaidri atbildēt.
atpenterēt Neskaidri atbildēt.
attost Neskaidri atbildēt.
tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm).
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
infertilitāte Nespēja dzemdēt dzīvotspējīgu bērnu, lai gan apaugļošana iespējama; bezbērnība.
motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta.
atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus.
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
atmēļot Nevērīgi atbildēt.
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur).
nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
neidēt Nīdēt.
ņīdēt Nīdēt.
knūt Niezēt, kņudēt, knūst.
knist Niezēt, kņudēt.
knūst Niezēt, kņudēt.
kutēties Niezēt, kņudēt.
niezināties Niezēt, kutēt, kņudēt.
tiedēt Nirt, grimt; tedēt.
maut Nirt, peldēt.
tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
uzgrauzdēt No jauna grauzdēt.
atziedēt No jauna uzziedēt.
šlūžāt No kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt.
apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni.
nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt.
nobiedināt Nobiedēt.
samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
jundēt Noburt, nolādēt.
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
nodārdināt Nodārdēt (1).
uzdimdināt Nodārdēt (atkārtoti).
sarucināt Nodārdēt (par pērkonu).
sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu).
nodērdēt Nodārdēt.
nodrimēt Nodārdēt.
noducēt Nodārdēt.
nodudzēt Nodārdēt.
nopekstēt Nodārdēt.
norībēties Nodārdēt.
sadunēt Nodārdēt.
sagraust Nodārdēt.
sarūkt Nodārdēt.
nodeldināt Nodeldēt.
nodilināt Nodeldēt.
noīvelēt Nodeldēt.
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms.
stubis Nodeldēta slota; stuba.
stuba Nodeldēta slota.
stubs Nodeldēta slota.
stucele Nodeldēta slota.
stupērklis Nodeldēta slota.
stupene Nodeldēta zeru slota.
kandze Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
stupa Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
nodimēt Nodimdēt (1).
nodimt Nodimdēt (1).
pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt.
izdzievāt Nodzīvot, pazaudēt.
nodžerkstēt Nodžergzdēt.
lauzt sprandu kādam nogalināt, draudēt nogalināt; pieveikt cīņā.
apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
nograust Nograndēt (par pērkonu).
norūcināt Nograndēt (par pērkonu).
nodirkstēt Nograndēt.
notaukšēt Nograuzdēt, nošmorēt.
notaukšķēt Nograuzdēt, nošmorēt.
nograuzdināt Nograuzdēt.
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā.
apgremdēt Nogremdēt, iegremdēt.
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu).
nogrimdēt Nogremdēt.
nogrimdināt Nogremdēt.
noslīcināt Nogremdēt.
nogrimties Nogremdēties.
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt.
noīdēties Noīdēt (1).
noīgt Noīdēt.
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus).
noģiftēt Noindēt.
notrucēt Noindēt.
nozāļāt Noindēt.
nozālēt Noindēt.
nozālināt Noindēt.
nozāļot Noindēt.
nosatvanīties Noindēties, saindēties ar tvanu.
noģiftēties Noindēties.
nosaindēties Noindēties.
nosatrucēties Noindēties.
nosazāļāties Noindēties.
nozāļoties Noindēties.
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties.
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
nokamiderēt Nokomandēt.
noļurkt Nokrist, noslīdēt.
nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā.
atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas.
detestēt Nolādēt, ļaunu vēlēt, nicināt.
sasodīt Nolādēt, nosodīt.
ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt.
noģunēt Nolādēt; noģundēt.
noģunnēt Nolādēt; noģundēt.
apkraut (ar) lāstiem nolādēt.
aizlādēt Nolādēt.
lādināt Nolādēt.
noģundēt Nolādēt.
nojunnēt Nolādēt.
nolādināt Nolādēt.
palādēt Nolādēt.
pārlādēt Nolādēt.
pārsventēt Nolādēt.
salādēt Nolādēt.
sasodāms Nolādēts, riebīgs.
goddam Nolādēts! Dievs sodi!
maledetto Nolādēts.
nolīdēties Noliedēties.
nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt.
neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
nedziedējams Nolieguma divdabis --> dziedēt.
nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
neremdējams Nolieguma divdabis --> remdēt.
dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt.
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
nofīrēt Nolikvidēt.
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
nodžibināt Nomērdēt.
nomirdēt Nomērdēt.
aptrollēts Nomētājies, pazaudēts.
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
pazust nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties.
palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu.
dabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī; dzemdēt bērnu.
noņurdēties Noņurdēt (2).
nomuļļāt Noņurdēt bārdā.
novirt Noņurdēt bārdā.
noknukšēt Noņurdēt.
noknukšēties Noņurdēt.
noknukšķēt Noņurdēt.
noknukšķēties Noņurdēt.
nomaut Nopeldēt.
nodžumpīt Nopeldēties.
nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt.
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots.
notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu.
notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
applītēt Noplītēt, izšķērdēt.
nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt.
nokusnīt Nopūsties, novaidēties.
nokusnīties Nopūsties, novaidēties.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2).
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt.
revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
norust Norudēt.
noruzēt Norudēt.
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
nosaldināt Nosaldēt.
nosaldīt Nosaldēt.
dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam.
atsēdēt Nosēdēt.
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu).
nounkstēt Noskanēt, noskandēt.
noalināt Noslēpt, pazaudēt.
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku).
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
atļukt Noslīdēt uz leju; noļukt.
apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt.
nosklenst Noslīdēt, aizslīdēt.
nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem).
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
atslīst Noslīdēt.
nosklidēt Noslīdēt.
nosklidēties Noslīdēt.
noslīst Noslīdēt.
nošļūdēt Noslīdēt.
sašmukt Noslīdēt.
noslāt Nosliedēt
noslēdēt Nosliedēt.
piešļūkāt Nosliedēt.
sasliedēt Nosliedēt.
nošņākāt Nosmādēt.
nosmirst Nosmirdēt.
nobliznāties Nospīdēt.
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt.
nolaipot Nostaigāt, staigājot nodeldēt (laipu).
nosastrīdēties Nostrīdēties.
nosvīdināt Nosvīdēt.
nozvadzēt Nošķindēt, nožvadzēt.
nozvādzēt Nošķindēt, nožvadzēt.
nošķinst Nošķindēt.
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras.
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba.
šālēt Novadēt.
novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem).
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
apmudīties Novadēties.
atgarot Novadēties.
atšķaidīties Novadēties.
atvadēties Novadēties.
atvadināt Novadēties.
atvadināties Novadēties.
atviesēt Novadēties.
izšālēties Novadēties.
nogarināties Novadēties.
noodēties Novadēties.
noraudzēties Novadēties.
nošālēties Novadēties.
nosavadēties Novadēties.
noviesēt Novadēties.
odēties Novadēties.
šālēties Novadēties.
viesēt Novadēties.
novaidēt Novaidēties (1).
novaidēt Novaidēties (2).
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām).
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos).
dojķi Novājēt, zaudēt spēkus.
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt.
noģinst Novārgt, izdēdēt.
norūzēt Novecojot zaudēt krāsu.
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā).
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1).
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju.
izgubīt Nozaudēt.
atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
izziedēt Noziedēt.
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
ņauvāt Ņaudēt (bērnu runā).
ņaut Ņaudēt (kā kaķis).
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt.
ņaugt Ņaudēt kaķu pārošanās laikā.
knaukt Ņaudēt.
naukšēt Ņaudēt.
ņaukt Ņaudēt.
ņeudēt Ņaudēt.
ņeuvāt Ņaudēt.
ņauga Ņaudētājs, kas vienmēr mēdz žēloties.
ņaukšis Ņaudētājs, ņauda (2).
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas.
ņauksa Ņaukšis, ņaudētājs.
atņirgt Ņirgājoties atbildēt.
ķirbināt Ņudzēt, kņudēt.
ķirbināties Ņudzēt, kņudēt.
purkšt Ņurdēt (par suni).
urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt.
duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt.
žmurkstēt Ņurdēt, muldēt.
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties.
īkšķēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
īkstēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties.
ņurkšt Ņurdēt, murrāt.
murkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
pamurkšt Ņurdēt, neskaidri runāt.
vurkšt Ņurdēt, rūkt (par suni).
ņurķēt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
ņurkt Ņurdēt, rūkt, dūkt.
vurkšķēt Ņurdēt, rūkt, rukšķēt.
svurkšt ņurdēt, rūkt.
dorrēt Ņurdēt, rūkt.
jundēt Ņurdēt, rūkt.
rūkoņoties Ņurdēt, rūkt.
urkšt Ņurdēt, rūkt.
urkstēt Ņurdēt, rūkt.
vurkt Ņurdēt, rūkt.
ņurrāt Ņurdēt.
purpans Ņurdētājs, īgņa.
purpins Ņurdētājs, īgņa.
ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis.
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai.
amorfikācija Oficiāls paziņojums par kādu tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
amortifikācija Oficiāls paziņojums par tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem.
redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas.
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā.
benzoilperoksīds Oksidētājs antiseptisks līdzeklis, kura farmakoloģiskā darbība ir līdzīga ūdeņraža pārskābei.
indofenoloksidāze Oksidētājs ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē indofenolzilās veidošanos; identiska ar citohromoksidāzi.
pārskābļoties Oksidēties.
kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas.
iedēklis Ola, ko noliek, lai vista dētu zināmā vietā.
ovipars Oldējējs, kas vairojas, dējot olas, atšķirībā no dzīvdzemdētāja.
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju.
turbidimetrs Optiska ierīce šķidrumā suspendētu vielu koncentrācijas noteikšanai.
trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā.
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija.
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ.
elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim.
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.
diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
puerperālā osteomalācija osteomalācija sievietēm pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, biežāk daudzdzemdētājām.
papurtināt Pa daļām izšķērdēt.
atdēties Pabeigt dēt.
izdzemdēt Pabeigt dzemdēt.
izdzemdēties Pabeigt dzemdēt.
aizlodējums Pabeigta darbība, rezultāts --> aizlodēt.
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties.
pabiedināt Pabiedēt.
pabriedināt Pabriedēt.
padārdināt Padārdēt.
atbruņot Padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus.
dziļināt Padarīt dziļāku, gremdēt.
dangot Padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu).
atcelt Padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību).
padēt Padēt (metot).
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs.
celt Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt.
pagrasīties Padraudēt (kādam).
pagrozt Padraudēt.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
padzirst Padzirdēt.
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs.
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
noiet pie māla pagrimt, zaudēt nozīmīgumu, jēgu; panīkt.
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem).
atmirt Pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā).
slīdēt Pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā).
nosēsties Pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
slīdēt Pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties.
sēsties Pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu).
raust Pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku).
izspirgt Pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu.
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
plēnēt Pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti.
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup).
paklaidēt Pakliedēt (1).
paklīdināt Pakliedēt (1).
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju.
paklaidēties Pakliedēties (1).
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt.
paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt.
pakamiderēt Pakomandēt.
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties.
nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt.
akušers Palīdzētājs dzemdētājām.
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu).
pamērdināt Pamērdēt.
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
nobriedināt Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
ietrūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt.
ziedināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1).
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2).
izklīdināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4).
izdziedināt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust.
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
iespīdināt Panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu.
iešķindināt Panākt, ka (kas) sāk šķindēt.
izklaidēties Panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1).
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
izdzēst Panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma).
sarepināt Panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt.
aizdimdināt Panākt, ka sāk dimdēt.
uzgailināt Panākt, ka sāk gailēt, spīdēt.
gruzdināt Panākt, ka sāk gruzdēt.
ieīdināt Panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt.
appeldēt Papeldēt zem kaut kā.
pamaudāt Papeldēt.
pamaut Papeldēt.
pamūdāt Papeldēt.
pasamudāties Papeldēties.
komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem.
pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību.
pārdzerties Pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt.
pārsātināties Pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko).
izkākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
aizsēdēties Pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties.
pārstāvēties Pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārbezdēties Pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas).
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt.
pārrūgt Pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārskābt Pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti.
pārtrenēties Pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu.
pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
mērdēties Parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ.
piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
nīcināt Parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt.
cirst Parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt.
nodzīvot Parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam.
papeldēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) peldēt.
nosēdēt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt.
kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.
kvests pārbaudījums, kurā tiek noskaidrots, vai pretendents spēj atrast risinājumu vai atbildēt uz jautājumu
pārdimt Pārdimdēt (1).
pārdimt Pārdimdēt (2).
apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus.
pārgrust Pārgruzdēt.
būbēt Pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu).
spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs.
kastiģēt Pārmācīt, šaust, mērdēt (miesu).
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
pārkaldināt Pārmērīgi nomērdēt, noliesināt.
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts.
pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt.
pārmaut Pārpeldēt.
pārplaust Pārpeldēt.
pārsasaldēties Pārsaldēties.
konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti).
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
pārslidēt Pārslīdēt.
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt.
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem).
E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
sasaldēšana Pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā.
E1451 Pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem.
E1404 Pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā.
E914 Pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas.
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam.
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt.
daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt.
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
pieziedēt Pārziedēt, novecot.
atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam).
pasaldīt Pasaldēt.
PASS Pasaulē apdraudēto sugu saraksts.
patupēt Pasēdēt.
paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām).
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt.
apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā.
pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt.
pašumēties Paslīdēt, izmežģīt.
pakļūdīties Paslīdēt, izslīdēt.
pašutēties Paslīdēt, izslīdēt.
paļumināties Paslīdēt, klupt.
palumt Paslīdēt, krist.
izsklidēt Paslīdēt.
lumt Paslīdēt.
pasklenst Paslīdēt.
pasklidēt Paslīdēt.
pasklīdēt Paslīdēt.
paslidēt Paslīdēt.
pašļūdēt Paslīdēt.
pašubēt Paslīdēt.
pašubīties Paslīdēt.
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
pasmirst Pasmirdēt.
pārspēlēt paspēlēt, pazaudēt (spēlējot).
prosaģiķ Paspēlēt, pazaudēt.
plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot.
krēst Paspīdēt (rūsai).
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt.
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt.
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt.
paspīst Paspīdēt.
pazibeņot Paspīdēt.
pārsklidēt Pāsrslīdēt.
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns.
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku.
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm.
lādināt Pastāvīgi lamāt, lādēt kādu.
paecēties Pastrīdēties, pabārties.
paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot.
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
pakašāties Pastrīdēties.
pakasīties Pastrīdēties.
pasastrīdēties Pastrīdēties.
paškandalēties Pastrīdēties.
pašķiest Pašķērdēt.
sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem.
sažaut Pateikt, samuldēt.
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties.
mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja.
lādējums Paveikta darbība --> lādēt 2; lāsts (1).
aizkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt.
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1).
iegremdējums Paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1).
kniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (1).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (2).
lādējums Paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (3).
lodējums Paveikta darbība, rezultāts --> lodēt; savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot.
nolādējums Paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt.
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5).
noslīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7).
pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
pārstudējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1).
peldējums Paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2).
piedraudējums Paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud.
piekniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt.
pielodējums Paveikta darbība, rezultāts --> pielodēt.
remdējums Paveikta darbība, rezultāts --> remdēt.
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
saķēdējums Paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt.
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(1).
saliedējums Paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(1).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(2).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(3).
skandējums Paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(4).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2).
slīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3).
spīdējums Paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1).
trūdējums Paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt.
uzkniedējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt.
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1).
uzlādējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3).
uzspīdums Paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt.
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1).
viedējums Paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (1).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (2).
zondējums Paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (3).
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
pavidēt Pavīdēt 1(1).
papist pazaudēt
aizsmiet Pazaudēt (aiz vieglprātības).
padirst Pazaudēt (ko).
paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē).
pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē.
pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs).
nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu).
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.).
aizzabināt Pazaudēt apetīti.
pasazemināties Pazaudēt cieņu, atzinību.
(no)kristies svarā pazaudēt daļu no savas masas.
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus).
atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm).
apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam.
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros.
izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt.
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā).
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1).
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē).
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam.
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos).
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt.
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt.
pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties.
noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt.
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus).
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties).
noģībt Pazaudēt samaņu.
noskriet no prāta pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties.
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam.
sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt.
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām).
apdullēt Pazaudēt skaidru apziņu; apdullt, apjukt.
apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju.
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma).
nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu).
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem).
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām).
atģirnīt Pazaudēt, noraut.
izdirst Pazaudēt, nozaudēt (ko).
izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt.
nogaisināt Pazaudēt, pamest.
noklīdināt Pazaudēt, pamest.
nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu).
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt.
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam.
patest pazaudēt.
apgaist Pazaudēt.
izgrauduot Pazaudēt.
izgraut Pazaudēt.
izgubāt Pazaudēt.
izkūkot Pazaudēt.
izmest Pazaudēt.
izsēt Pazaudēt.
izsviest Pazaudēt.
izzaudēt Pazaudēt.
noputināt Pazaudēt.
padēt Pazaudēt.
pagaisēt Pazaudēt.
pagaisināt Pazaudēt.
pagalināt Pazaudēt.
pakliedēt Pazaudēt.
pasēt Pazaudēt.
gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta.
zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta.
regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos.
paziest Paziedēt.
nogaist Pazust, pazaudēt.
kontribūcija Pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij.
izrauties Pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt.
pārgriezt Pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu.
saslīdēt Pēkšņi slīdēt.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt.
iztrūkties Pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties.
iztrūkties Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu).
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt.
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens.
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens.
pildēt peldēt (1).
pluovuot Peldēt (pa virsu).
iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm.
nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt.
apmaut Peldēt apkārt.
appeldēt Peldēt apkārt.
aizpeldēt Peldēt prom.
nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm.
atpeldēt Peldēt šurp.
nopeldēt Peldēt un pabeigt peldēt.
pludināties Peldēt virs ūdens.
snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
mūdāties Peldēt, peldēties.
mūdēties Peldēt, peldēties.
mūdīties Peldēt; nirt.
džumāt Peldēt; peldēties.
džumīt Peldēt; peldēties.
džumpāt Peldēt; peldēties.
džumpīt Peldēt.
džumpot Peldēt.
kuģot Peldēt.
maudāt Peldēt.
maudinēt Peldēt.
maudīt Peldēt.
mūdāt Peldēt.
mūt Peldēt.
ņurkot Peldēt.
pludoties Peldēt.
švimmeris Peldētājs.
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi.
peldiestāde Peldētava un tās administratīvā vadība.
peldotava Peldētava.
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī.
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties.
maudāties Peldēties, mazgāt.
džumpēt Peldēties; lēkt ūdenī.
peldināties peldēties.
pildināties peldēties.
bādēties Peldēties.
džumpāties Peldēties.
kupāties Peldēties.
mauduotīs Peldēties.
maustalēt Peldēties.
maustelēt Peldēties.
paldāties Peldēties.
paldoties Peldēties.
peldoties Peldēties.
pelst Peldēties.
mūdināt Peldināt, ļaut peldēt.
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem.
peldonis Peldošs, peldētājs.
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
lentes perforators perforators, kas kodētus elektriskos impulsus pārveido lentes perforējumā.
sinhrofazotrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs.
zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
muisteris Persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt).
līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
iredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
irredentists Persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas.
laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos.
bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā.
atvuršķēt Pie sevis (nesaprotami) atbildēt.
purkāties Pie sevis ņurdēt, murmināt.
kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt.
piebriedināt Piebriedēt.
pieslacīt Piedēt (izcaurumojot perējuma šūnas).
piedirst Piedēt (olas) - par kukaiņiem.
uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist.
nograzāt Piedraudēt ar pirkstu.
piegrazāt Piedraudēt ar pirkstu.
piedraudēt Piedraudēt zēnam ar pērienu.
nogrezot Piedraudēt, biedēt.
nogrozties Piedraudēt, draudēt (ar atriebību).
uzdraudēt Piedraudēt, draudēt.
apbiedēt Piedraudēt, iebaidīt.
sadrūvēt Piedraudēt, iebiedēt.
sadruvēt Piedraudēt, iebiedēt.
drembelēt Piedraudēt, iekaustīt.
iedraudēt Piedraudēt, izsludināt draudus.
sadrumzināt Piedraudēt, krietni sabārt.
sadrillēt Piedraudēt, sabārt.
nodravēt Piedraudēt, stingri norāt.
pagrozties Piedraudēt.
piedrāvēt Piedraudēt.
piedrūstēt Piedraudēt.
izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem).
izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem).
ienest Piedzimt; piedzemdēt.
atkniedēt Piekniedēt.
pieknīdēt Piekniedēt.
smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas.
pieķērdēt Pieķēdēt.
pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni).
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
dubultpielādēšana Pielādēta ieroča atkārtota lādēšana.
piecinnēt Pielodēt.
pieliedēt Pielodēt.
galvojums Pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatbrīvojot tomēr pēdējo no parāda.
dapeldēt Piepeldēt.
piegandēt Piesārņot; arī sagandēt.
kivalo Piesēdētājs tiesā.
piesēdnieks Piesēdētājs; tiesas loceklis.
bizīteris Piesēdētājs.
pieskandināt Pieskandēt.
piesklidēt Pieslīdēt.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu.
izbezdēties Pietiekoši bezdēt.
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma).
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā.
pārdzirdēt Pilnībā dzirdēt (ko).
pa tīro pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.).
visās līnijās, arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
visās līnijās arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt).
eta Pilnīgi beztiesisku iedzīvotāju kārta feodālajā Japānā no 4. gs. līdz 1871. g., kad formāli tika likvidēta.
nogremdēt Pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē).
salūzt Pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus.
neitralizēties Pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību.
lūzt Pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus.
lūzt Pilnīgi zaudēt garīgos spēkus.
nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā.
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts.
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts.
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts.
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts.
Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
primipara Pirmdzemdētāja.
aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu.
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus.
klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums.
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt.
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
ķiskāties Plēsties, strīdēties.
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt.
drišķēties Plosīties, nemierīgi sēdēt.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi.
noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
applukt Plūkot zaudēt krāsu.
plāvāt Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt.
plāvot Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt.
izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu).
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
blādēt Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
blādēties Pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt.
blāst Pļāpāt, muldēt.
gatarēt Pļāpāt, muldēt.
gaterēt Pļāpāt, muldēt.
atpļurkšēt Pļāpāt, pļāpājot atbildēt.
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
armētie plasti polimērkompozītmateriāli, kas sastāv no polimēra un tajā izkliedētiem stiprinātājiem.
Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
antielektrons Pozitīvi lādēts elektrons; pozitrons.
katjons Pozitīvi lādēts jons.
anaforēze Pozitīvi lādētu daļiņu vai jonu pārvietošanās elektriskajā laukā.
aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula.
elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam).
šust Prātu zaudēt.
premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs.
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā.
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu.
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu.
joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos.
optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas.
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1).
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2).
pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu).
noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi.
pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā.
PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai.
elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris.
dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu.
dēdēšana Process --> dēdēt (3).
iesaldēšana Process --> iesaldēt (1).
iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
izklaidēšanās Process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1).
izkliede Process --> izkliedēt (4).
izlāde Process --> izlādēties.
saindēšanās Process --> saindēties.
uzlāde Process --> uzlādēt (2), uzlādēties (2).
ziedēšana Process --> ziedēt.
dēdēšana Process, arī stāvoklis --> dēdēt (1,2).
apsaldēšana Process, darbība --> apsaldēt.
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība.
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina.
pretvīrusu programma programma, ar kuru pārbauda datorā ievadāmās datnes, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas ar vīrusiem, kā arī atmiņas iekārtas, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusos.
vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta.
segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi.
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija).
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību).
difūzija Psihisko procesu neorganizētība; izkliedētība.
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli.
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt.
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos.
pūdināt Pūdēt.
karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru.
slānīties Pukoties; šķendēties.
kotērija Pulciņš, saliedēta personu grupa, kurai ir šauri, savtīgi mērķi.
Arnemlenda Pussala Austrālijas ziemeļos, starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas.
tript Pūstot dēdēt.
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt.
denēt Pūt, trūdēt.
trienēt Pūt, trūdēt.
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
perēšanas instinkts putnu tieksme sēdēt uz olām, kas parādās dējības samazināšanas vai pārtraukšanas laika, jo asinīs palielinās hormons prolaktīns.
kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja.
dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā.
radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus.
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio.
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
pārlādēt Radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna.
ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
kācināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
kākšināt Radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt.
vončīt radīt smaku; smirdēt.
graut Radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3).
grandēt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
grandīt Radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1).
tirgoties Radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties.
izdzemdēt Radīt, dzemdēt.
kratīt (arī rādīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku) rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
(pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem).
homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta.
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
drāvēt Rāt, bārt (lamāt); piedraudēt.
rēdīt Rāt, lamāt, lādēt.
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt.
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi.
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā.
apsaldēties Refl. --> apsaldēt; apaukstēties.
atbildēties Refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu.
atmagnetizēties Refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības.
gremdēties Refl. --> gremdēt (1).
iegremdēties Refl. --> iegremdēt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (1).
izkliedēties Refl. --> izkliedēt (4).
kliedēties Refl. --> kliedēt (2).
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (1); tikt konsolidētam.
konsolidēties Refl. --> konsolidēt (2); tikt konsolidētam.
nodeldēties Refl. --> nodeldēt; tikt nodeldētam.
nogremdēties Refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam.
oksidēties Refl. --> oksidēt(2); tikt oksidētam.
pagrauzdēties Refl. --> pagrauzdēt; tikt pagrauzdētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam.
pakliedēties Refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam.
plandēties Refl. --> plandēt; plandīties.
saindēties Refl. --> saindēt; tikt saindētam.
sakļauties Refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2.
saķēdēties Refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam.
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (1); tikt uzlādētam.
uzlādēties Refl. --> uzlādēt (2); tikt uzlādētam.
žaudēties Refl. --> žaudēt; tikt žaudētam.
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums.
rekomandēt Rekomendēt.
vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā.
apglābt Remdēt, remdināt.
viegļot Remdēt, remdināt.
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu.
remdējs Remdētājs.
rendēties remdēties.
remēties Remdēties.
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā).
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no ļauna.
revizierēt Revidēt, pārbaudīt.
ciklotrons Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs, lieto kodolfizikāliem pētījumiem un arī radioaktīvo izotopu iegūšanai.
atspīdums Rezultāts --> atspīdēt (2).
dējums Rezultāts --> dēt 1.
dējums Rezultāts --> dēt 2.
gruzdējums Rezultāts --> gruzdēt (1); gruzdums (1).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (1).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (2).
gruzdums Rezultāts --> gruzdēt (3).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2).
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt.
dardzēt Rībēt, dārdēt.
dārdzēt Rībēt, dārdēt.
nodibēt Rībēt, dārdēt.
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt.
abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst.
Mazā ģilde Rīgas amatnieku apvienība, kas izveidojās 13. gs., pēc 1877. g. zaudēja savu nozīmi un kļuva par brīvprātīgu amatnieku biedrību; likvidēta 1936. g.
amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties.
kamandēt Rīkot, komandēt.
kamandierēt Rīkot, komandēt.
riedēt Rīkot, komandēt.
tribulēt Rīkot, komandēt.
rīpelēt Rīkot; komandēt.
stebere Rīkste, nodeldēta slota.
morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest.
kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami.
kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju).
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza.
inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts.
dergļoties Rotaļājoties nosmērēties (lai citus biedētu).
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis.
atstirkšt Rūcot, varkšķot atbildēt.
aprūkt Rūkt, aurot, dārdēt apkārt.
grudenēt Rūkt, dārdēt (par pērkonu).
bruzdēt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu).
bruzdināt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu).
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt.
purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt.
rūkstēt Rūkt, ņurdēt.
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt.
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu.
rādīt ragus, arī griezt ragus pretī runāt pretī, strīdēties pretī.
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos.
jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties.
jokoties Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
wāitils Runātājs, priekšsēdētājs.
perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā.
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
noškaldīt Rupji, asi atbildēt.
rūdēt Rūsēt, trūdēt.
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt.
sacementēties saaugt; saliedēties.
savēst saaukstēties, sasaldēties.
sačauvēt sabaidīt, nobiedēt.
sarūkties Sabārties, sastrīdēties.
sabiedināt Sabiedēt.
uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru.
porzāt Sabojāt, sagandēt.
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem).
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu).
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu).
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu).
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1).
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1).
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
plaisīt Sadēdēt, nodrupt, sadrupt.
nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu).
sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt.
izdobēt Sadrupt, izdēdēt.
izdrunēt Sadrupt, izdēdēt.
sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt.
sasadžaldīties Sadzeldēties.
aizretināt Sadziedēt.
sadzīdēt Sadziedēt.
sadziedināt Sadziedēt.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
dadzirdēt Sadzirdēt.
sadzirēt Sadzirdēt.
sadzirst Sadzirdēt.
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu.
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt.
sagandāt Sagandēt.
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
saglecēt Saglīzdēt; sagletēt.
saglicēt Saglīzdēt; sagletēt.
sabliezt Saglīzdēt.
saglečkāt Saglīzdēt.
sagļeckāties Saglīzdēt.
sagletēt Saglīzdēt.
saglezēt Saglīzdēt.
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim).
saskaurēt Sagrauzdēt.
cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi.
sagrimdināt Sagremdēt.
saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru.
satucināt Sagrūst (grauzdētas kaņepes, lai iegūtu eļļu).
sagrust Sagruzdēt.
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām.
nozālenēt Saindēt; nozāļot.
apzālēt Saindēt.
saģiftēt Saindēt.
sanodīt Saindēt.
apsačadīties Saindēties ar tvanu.
nosačadīties Saindēties ar tvanu.
notručēties Saindēties, noindēties.
nozālenēties Saindēties; nozāļoties.
saģiftēties Saindēties.
sasaindēties Saindēties.
toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija).
drunēt Sairt, trūdēt, pūt.
obligācija saistība atbildēt par citas personas parādiem.
rezonanses starojums saistītas lādētu daļiņu sistēmas (atoma, atoma kodola) elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir vienāda ar ierosinātā starojuma frekvenci.
aerodinamisks Saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs.
vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs.
kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts.
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild.
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg.
būt vējā saka, ja kas ātri zūd, tiek zaudēts, izšķērdēts.
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt.
aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās.
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam.
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet.
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt.
saknīdēt Sakniedēt.
saniedēt Sakniedēt.
sanitavāt Sakniedēt.
brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt.
kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu.
iesmirdēt Sākt bojāties un smirdēt.
uzdimdēt Sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt.
piedziedēt Sākt dziedināt, daļēji sadziedēt.
aiztaukšķēt Sākt grauzdēt (pēc kā radies pārtraukums).
iegruzdēt Sākt gruzdēt; iegrust.
aizgrauzdēties Sākt gruzdēt.
aizgrust Sākt gruzdēt.
iegrust Sākt gruzdēt.
apniezēt Sākt kņudēt, niezēt.
aizducinēt Sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu).
laisties peldus sākt peldēt.
drinināt Sākt sasmakt, trūdēt.
aizsmirdēt Sākt smirdēt.
uzsmirdēt Sākt smirdēt.
atspīdēt Sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
aizdegties Sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem).
sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali).
atspīdēt Sākt spīdēt, tiekot apgaismotam.
ielīņoties Sākt spīdēt.
satielēties Sākt strīdēties.
aiztrūdēt Sākt trūdēt (pūt).
izidroties Sākt trūdēt serdē.
aizpraulēt Sākt trūdēt.
aizpraulot Sākt trūdēt.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas.
apknist Sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ).
dult Sākt zaudēt skaidru apziņu.
ieziedēt Sākt ziedēt, pelēt, vai apaugt ar sūnām.
aizziedēt Sākt ziedēt.
ziēst Sākt ziedēt.
krenēt Sakupt, sēdēt bez darba.
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt.
saķērdēt Saķēdēt.
apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā.
sadracāties saķildoties, sastrīdēties.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
Tutuila Sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi.
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām.
savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties.
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai.
aukstēt Saldēt, dzesēt.
saltināt saldēt.
salināt Saldēt.
saldētava Saldētājkamera.
saldētājflote Saldētājkuģu flote; refrižeratorflote.
vēsinātava Saldētava.
aukstēties Saldēties, dzesēties.
saldelēties Saldēties.
defrostācija Saldētu produktu atlaidināšana.
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām).
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm).
sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu).
saleidēt Saliedēt 1.
salīdēt Saliedēt 1.
salīdināt Saliedēt 1.
saliedināt Saliedēt 2.
apvienot Saliedēt.
liedējs Saliedētājs, tas, kas sasaista, saistviela.
pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums.
sasalīdēties Saliedēties (lietū).
saleidēties Saliedēties 1.
salīdēties Saliedēties 1.
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1).
sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust.
sacinnēt Salodēt (ar cinku, retāk alvu, varu).
aplodēt Salodēt visapkārt.
sapojīt Salodēt.
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
apspogot Samaitāt, sagandēt, izķēmot.
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē).
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību).
apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku).
sagrebināt Sameklēt (ko nozaudētu).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
plaiksnīt Samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu.
plaiksnīties Samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt.
juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju.
tavgujieši Samojedu (2) cilts, kas izkliedēti dzīvo starp Jeņiseju un Hatangas līci.
samudēties Samudēt.
sabļūdīt samuldēt
sablakšķēt samuldēt.
sablankšķēt samuldēt.
sabļurkšēt samuldēt.
samudēt Samuldēt.
samurdēt Samuldēt.
sanīkt sanaidoties, sastrīdēties.
preventorijs Sanatorija tuberkulozes apdraudētiem bērniem.
iesklenst Sāniski ieslīdēt, iekrist.
pārsklenst sāniski pārslīdēt.
piesklenst Sāniski pieslīdēt.
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu).
samaut Sapeldēt (kopā).
saģērēt Saplēst; sadeldēt.
sabļuznēt Sapļāpāt, samuldēt.
izdribēt Sapūt, satrūdēt.
sadrenēt Sapūt, satrūdēt.
satrusēt Sapūt, satrūdēt.
sašļaukties Sarāpties, saslīdēt kopā.
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem).
sasacirsties Sarāties, sastrīdēties.
saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties.
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām).
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
apsaldināt Sasaldēt, ļaut saaukstēties.
sasaldināt Sasaldēt.
sasaldīt Sasaldēt.
melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana.
atlaidināšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana.
uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt.
šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties.
sašņorēt Saslapināt, saliedēt.
sasklidēt Saslīdēt.
sašļūdēt Saslīdēt.
skaidot Sasmalcināt skaidās, izkaisīt skaidas, izmētāt, izšķērdēt.
-trons Sastāvdaļa lādētu daļiņu paātrinātāju nosaukumos (ciklotrons, fazotrons).
iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties.
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
sarauties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties.
saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties.
sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties.
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
sakašāties Sastrīdēties.
sakasīties Sastrīdēties.
saķencēties Sastrīdēties.
saķerties Sastrīdēties.
salēkties Sastrīdēties.
saragoties Sastrīdēties.
sasarunāties Sastrīdēties.
sasaskrieties Sastrīdēties.
sasasporīties Sastrīdēties.
sasastrīdēties Sastrīdēties.
saskrieties Sastrīdēties.
sastrīdīties Sastrīdēties.
saplūznīties Sašķiedroties, nodeldēties.
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses).
notrenēt Satrūdēt, sapūt.
sadruvēt Satrūdēt, sapūt.
satropēt Satrūdēt, satrupēt.
satrūst Satrūdēt.
atpurpēt Satrunēt, satrūdēt.
notropēt Satrupēt, satrūdēt.
pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma.
izstērdēt Sausi trūdēt, izkalst.
savaidāt Savaidēt.
savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu).
kāpt Savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
nošķendēties Savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties.
pakavēt Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
piesēdētājs Savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības.
laist Savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru).
iekalt Savienojumā ar "ledū": aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu.
cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
mest Savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
sviest Savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
ziedin Savienojumā ar "ziedēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
sēdin savienojumā ar darbības vārda "sēdēt" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu.
at- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks.
hloramīni Savienojumi, kuros ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu.
pārstročīt Savlaicīgi neierodoties (kur), zaudēt, neiegūt (ko).
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību; apmainīties (2).
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties.
sasaziedēties Saziedēties.
atūjināt Sazināties ūjinot, atbildēt ūjinot.
sēdiņāt Sēdēt (bērnu runā).
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt.
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema).
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
kukstēt Sēdēt bez darba.
kičmaņiķ Sēdēt cietumā.
atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam.
sēdēt airos sēdēt laivā un airēt.
čurnīt Sēdēt sakņupušā stāvoklī; čurnēt.
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam.
aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā.
klaknīt Sēdēt.
sēdonis Sēdētājs; mājās tupētājs.
zekundēt Sekundēt.
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos.
prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji.
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem).
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam.
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
persulfāti Sērpārskabes sāļi, stipri oksidētāji.
sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt.
siltuma bilance siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums.
koksnes sadedzināšanas izmete siltumnīcefekta gāzu izdalīšanās atmosfērā koksnes degšanas procesā, ko veido nepilnīgās degšanas produkti, degšanas oksidētie produkti un produkti, kas rodas no kurināmā esošajām blakus vielām.
kvadrupols Simetriska elektriski lādētu daļiņu sistēma, kuras pilnais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli un kuru vispārējā gadījumā var uzskatīt par otrās kārtas multipolu.
fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci.
kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai.
knapāt Sist, aplaudēt.
dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt.
pārdrāzt Sist; iebiedēt.
mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona.
skaitļotāju tīkls skaitļotāju komplekss, ko veido teritoriāli izkliedēti datori.
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
izbļauties Skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties.
bļaut Skaļi maurot, blēt, ņaudēt.
vaukšt Skaļi ņaudēt.
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties.
skandalēties Skaļi strīdēties, ķildoties.
vēršķēt Skaļi vaidēt un raudāt.
atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt.
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties.
izskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
noskandēt Skandēt un pabeigt skandēt.
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt.
blauškēt Skanēt, dārdēt.
bucēt Skanēt, dārdēt.
lauškēt Skanēt, dārdēt.
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt.
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt.
zvārdzēt Skanēt, šķindēt, žvadzēt.
strankšēt Skanēt, trinkšķēt, šķindēt.
strankšķēt Skanēt, trinkšķēt, šķindēt.
ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums.
atmest Skarbi, arī ātri un nevērīgi atbildēt.
sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai.
nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa dalām).
nitrīds Slāpekļa savienojums ar kādu citu elementu, attiecībā pret kuru slāpeklis ir oksidētājs.
klapēt ciet slēgt; likvidēt.
grozties Slepus biedēt, draudēt.
šļūkāt Slīdēt (1).
slederēt Slīdēt (uz ledus).
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem).
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ).
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties.
vizināt Slīdēt pa ledu.
pārbrukt Slīdēt pāri.
aizslīdēt Slīdēt prom.
sklandīties Slīdēt sānis.
sklenst Slīdēt sānis.
žļūgāt Slīdēt sāņus.
atslīdēt Slīdēt šurp.
sklenderēt slīdēt uz sāniem.
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
aizšļūdināties Slīdēt, pārslīdēt.
šlēderēt Slīdēt, paslīdēt.
žļudzēt Slīdēt, paslīdēt.
slīpt Slīdēt, slīgt.
šļūškāt Slīdēt, šļūkt.
šļūšķēt Slīdēt, šļūkt.
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem.
slūžāt slīdēt.
glizināties Slīdēt.
sklemst Slīdēt.
sklidēt Slīdēt.
sklīdēt Slīdēt.
šlaukt Slīdēt.
šļaukties Slīdēt.
sleidēti Slīdēt.
slidēt Slīdēt.
slist Slīdēt.
slīst Slīdēt.
šlūdēt Slīdēt.
šļudēt Slīdēt.
šļūdēt Slīdēt.
šļūdzēt Slīdēt.
šlumpt Slīdēt.
šļupt Slīdēt.
šļužāt Slīdēt.
šmukt Slīdēt.
šubēt Slīdēt.
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku.
slokot sliedēt, staigāt un nobradāt.
slokāt Sliedēt, staigāt un nobradāt.
vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt.
slēdēt sliedēt.
sliednēt Sliedēt.
slienēt Sliedēt.
nomitināt Slikti barot, nomērdēt.
pļundurot Slikti peldēt.
tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt.
teratofobija Slimīgas bailes dzemdēt kropli; slimīgas bailes no kropļiem.
onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu.
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
noļengāt Slinkojot izšķērdēt (laiku).
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt.
izslīpēt Slīpējot likvidēt.
izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju.
slotraža Slotas stupe, nodeldēta slota.
razda Slotraža - nodeldēta slota.
razga Slotraža - nodeldēta slota.
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu).
vaināt Smādēt, brāķēt, pelt.
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
(palikt) jaņos Smagi zaudēt (sporta spēlē).
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā).
atsmiet Smejot atbildēt.
atsmieties Smejoties atbildēt.
smieklināt smīdināt, smiedēt.
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu).
sakot Smirdēt, izraisīt riebumu.
smerdelēt Smirdēt, palaist smaku.
stinkot smirdēt.
vaņīt Smirdēt.
vaņot Smirdēt.
voņāt Smirdēt.
snaudāt snaudēt, snauduļot.
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu.
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ.
kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai.
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt.
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
dihromāti Spēcīgi oksidētāji, dihromskābes sāļi.
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
dējība spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu; skaita individāli, izmantojot kontrolligzdas.
peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem).
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1).
noņaukšt Spēji ieņaudēties.
atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto).
krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu.
padēt Spēt dēt.
padzemdēt Spēt, varēt dzemdēt.
caurspīdēt Spīdēt cauri.
varot Spīdēt kā varš.
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem).
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
izspīdēt Spīdēt uz āru.
piģelēt Spīdēt violetā krāsā.
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem).
starot Spīdēt, atstarojot gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu.
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
gailot Spīdēt, gailēt.
blindēt Spīdēt, laistīties.
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm).
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
mirgt Spīdēt, mirdzēt.
žibt Spīdēt, mirdzēt.
zudināt Spīdēt, mirdzēt.
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2.
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2.
kvitēt Spīdēt, vizēt.
bližģēt Spīdēt, zaigot.
spindēt spīdēt.
degt Spīdēt.
laismot Spīdēt.
spīgoties Spīdēt.
spīst Spīdēt.
spozmēt Spīdēt.
zviedrot Spīdēt.
zvigot Spīdēt.
zvildzēt Spīdēt.
zvirgzdēt Spīdēt.
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām).
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu).
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm).
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu.
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm.
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
spilgt Spilgti spīdēt; spilgot.
spilgot Spilgti spīdēt; spilgt.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu).
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu.
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
svērot spoži spīdēt, kvēlot.
spalgot spoži spīdēt.
zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt.
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
nospridzināt Sprādziena rezultātā zaudēt (locekli, ķermeņa daļu).
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties; eksplodēt.
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.).
oksilikvīts Sprāgstviela, kurā oksidētājs ir sašķidrināts skābeklis vai sašķidrināts gaiss.
fulminēt Sprāgt, eksplodēt.
plīst Sprāgt, eksplodēt.
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt.
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt; izsprukt (3).
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt.
nospundēt Spundēt un pabeigt spundēt.
spundāt Spundēt.
spunnēt Spundēt.
elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
pārstarot Starojot apspīdēt (ko).
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu.
spaitot Starot, spīdēt.
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
saliedētība Stāvoklis --> saliedēt 2(2).
sakāve Stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu.
drosums Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām; drošums.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
beigas Stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā.
saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
invaliditāte Stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudētas darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ).
zaudējums Stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}.
suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu).
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka).
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt.
retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta, visbiežāk lietas vai parādības, kas nevar atbildēt.
notiept Stingri noliegt, apstrīdēt.
demēt Stipri apsaldēties.
sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni.
lādēt no panckām ārā stipri lādēt.
nosalādēties Stipri lādēties.
lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.).
izdzanāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
izdzenāt Stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju.
apsmerdēt Stipri sakompromitēties, pazaudēt labo slavu, reputāciju.
piekniebt Stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu).
svelmēt Stipri saldēt.
svelmēties Stipri saldēties, salt.
sasmirst stipri smirdēt.
atsostīties Stostoties atbildēt.
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai.
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm.
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
sprikstēt Strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.).
atrauties Strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
nokrist Strauji noslīdēt (uz kā) -par matiem.
noskriet Strauji noslīdēt, nomukt nost.
pabrukt Strauji paslīdēt lejup.
aizšauties Strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām).
salēkties Strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam.
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
sasprēķēties strīdēties bez iemesla.
sparāties Strīdēties pretī.
dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot.
šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt.
mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko).
ecēties Strīdēties, bārties.
ķezēt Strīdēties, bārties.
mienoties Strīdēties, disputēt.
ēstoties Strīdēties, ēsties.
kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu.
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas.
ķemmēties Strīdēties, kašķēties.
cekoties strīdēties, kauties.
ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties.
ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties.
cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties.
eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties.
rāti celt strīdēties, ķildoties.
rēkoties strīdēties, ķildoties.
derdzēties Strīdēties, ķildoties.
eņģēties Strīdēties, ķildoties.
eskāties Strīdēties, ķildoties.
īverēties Strīdēties, ķildoties.
karmēties Strīdēties, ķildoties.
ķempēties Strīdēties, ķildoties.
mienīties Strīdēties, ķildoties.
ņezgāties Strīdēties, ķildoties.
vārdoties Strīdēties, lamāties.
ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties; berzēties (4).
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību.
encēties Strīdēties, plūkties.
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties.
dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties.
ļergāties Strīdēties, tiepties.
negot Strīdēties, trokšņot.
neģot Strīdēties, trokšņot.
cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu.
plēsties Strīdēties; arī kauties.
plačoties Strīdēties; nelietības darīt.
cinkstēties Strīdēties.
ecētīs Strīdēties.
endzēties Strīdēties.
ķezēties Strīdēties.
lekties Strīdēties.
pencēties Strīdēties.
pirēties Strīdēties.
škandalēties Strīdēties.
sporīties Strīdēties.
strīdīties Strīdēties.
trīdēt Strīdēties.
trīdēties Strīdēties.
urzāties Strīdēties.
šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties.
abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt.
atskaldīt Strupi, asi atbildēt.
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu).
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti).
studēties Studēt.
študierēt Studēt.
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes.
ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt.
sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt.
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
šelderēt Šalderēt, gāzelēt, izlaistīt, izšķērdēt.
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
efa Šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā.
gambūzija Šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd.
draišķīt Šķaidīt; izšķērdēt, izšķiest.
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt.
trampelēt Šķērdēt (naudu, mantu).
svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu šķērdēt naudu.
skaidināt Šķērdēt, šķiest.
skaidīt Šķērdēt, šķiest.
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
prallēt Šķērdēt, tērēt.
trembelēt Šķērdēt, tērēt.
kakaļāt Šķērdēt, vieglprātīgi tērēt naudu.
laist vējā Šķērdēt.
šķenēt Šķērdēt.
šķennēt Šķērdēt.
svaidīt Šķērdēt.
trellināt Šķērdēt.
šķelderis Šķērdētājs.
šķiezlis Šķērdētājs.
trašķīties Šķērdēties, tērēties.
šķenēties Šķērdēties.
šķennēties Šķērdēties.
šķērsties Šķērdēties.
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot.
fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.).
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām.
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā.
šķērst šķiest, šķērdēt.
ķērzt Šķiest, šķērdēt.
pleiķēt Šķiest, šķērdēt.
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā).
izšķiest Šķiežot izkliedēt.
čipstēt Šķindēt, skandināt.
čalkstēt Šķindēt, tirkšķēt.
žļirkstēt Šķindēt, tirkšķēt.
džingāt Šķindēt, žvadzēt, strinkšķēt.
dzindžēt Šķindēt, žvadzēt.
džindzēt Šķindēt, žvadzēt.
činčēt Šķindēt.
šķinst Šķindēt.
žvalkstēt Šķindēt.
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu.
jukt Šķīst, tikt kliedētam.
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt.
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt.
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes.
bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas.
līdz ādai tā, ka ir atņemts, zaudēts viss.
heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru.
dinamiskā programmu ielāde tāds programmu ielādes veids, kura rezultātā operatīvajā atmiņā tiek iesūtīta kāda programmas daļa, bet pārējie moduļi tiek ielādēti tajā brīdī, kad notiek vēršanās pie tiem.
izklaidīgs Tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
brūns Tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa.
neuzmanīgs Tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs.
apiknomorfisks Tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
neatgūstams Tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt.
organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
prezidējošs Tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
škandālīgs Tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties.
bļaustīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs Tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
nagažīgs Tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties.
šķindīgs Tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot).
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
gaiķis Tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis.
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu).
dīdīkla Tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks.
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt.
ambipolārs Tāds, kas satur pretējas zīmes lādētas daļiņas.
remontants Tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem).
eksplozīvs Tāds, kas spējīgs eksplodēt; saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs; sprāgstošs.
plukans Tāds, kas viegli var mainīt, zaudēt krāsu.
saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
kompakts Tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu).
savāžams Tāds, kura dētajās, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai); arī saliekams (3).
nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
sadrumstalots Tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas.
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem).
notalkāt Talkas laikā pazaudēt.
zaudējums Tas, bez kā paliek, piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ; rezultāts --> [zaudēt]{s:972}.
atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni.
aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos.
RTF Teksta formatēšanas standarts (angļu "Rich Text Format"), kas ļauj šādi kodētu dokumentu dažādām tekstapstrādes programmām.
vokoders Telefona sakaru sistēma, kurā runas signālam atbilstošo elektrisko signālu pārveido un pārraida kodētu impulsu veidā.
novērotāja vai eksperimentētāja dreifs tendence savos spriedumos līdzināties citiem pētniekiem grupā, "peldēt pa straumi".
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
pirsāt tērēt, izšķērdēt (naudu).
pleķerēt tērēt, izšķērdēt.
pleicēt Tērēt, izšķērdēt.
gaisināt Tērēt, šķērdēt.
plakāt Tērēt, šķērdēt.
plinderēt Tērēt, šķērdēt.
trašķīt Tērēt, šķērdēt.
plizerēt Tērēt; šķērdēt.
lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība.
apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem).
nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības.
izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām).
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno.
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu.
mitropolits Tiesas priekšsēdētājs.
patriarhs Tiesas priekšsēdētājs.
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu.
summārā radiācija tiešo un izkliedēto Saules staru radiācija, kas sasniegusi Zemi.
apsmirst Tikt apņemtam ar smaku, smirdēt visapkārt.
sameklēties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos).
atsarasties Tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu).
atrasties Tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu).
krist Tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.).
grauzdēties Tikt grauzdētam.
ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu tikt iestudētam un izrādītam.
izstaigalēt Tikt izkliedētam (par parādībām dabā).
klāties Tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu.
izanicināties Tikt iznīdētam, iznīcinātam.
izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
nosasviesties Tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam.
pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem).
pārgrauzdēties Tikt pārgrauzdētam.
nojukt Tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām).
iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
sadzeldēties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
sadzeldīties Tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti.
tilkšēt Tinkšķēt, šķindēt.
tilkšķēt Tinkšķēt, šķindēt.
Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus.
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem.
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris.
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt.
eļļas transformators transformators, kura serde ar tinumiem iegremdēta ar transformatoru eļļu pildītā slēgtā tvertnē.
refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni.
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku).
knipāt Trenkāt; biedēt.
pļinkstēt Trinkšķēt, šķindēt.
žangdzēt Trinkšķēt, šķindēt.
zvinkšēt Trinkšķēt, šķindēt.
zvinkšķēt Trinkšķēt, šķindēt.
notrīt Trinot nodeldēt, nolietot.
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt.
ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties.
kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru.
purpt Trūdēt, kurtēt.
kraulēt Trūdēt, praulēt.
tresēt Trūdēt, pūt.
kārpēt Trūdēt.
trēpēt Trūdēt.
truknēt Trūdēt.
trunēt Trūdēt.
trupēt Trūdēt.
trūnēt Trūdēt^1^.
dript Trūdot sadrupt, izdēdēt.
appraulēt Trunēt, trūdēt.
idrēt Trupēt, trūdēt.
idrot Trupēt, trūdēt.
ņidrēt Trupēt, trūdēt.
murkšķēt Tukšu runāt, muldēt.
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā).
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1).
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā.
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī.
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu.
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs.
UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram).
Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas.
uroksānskābe Urīnskābes oksidētā forma.
atdziedāt Uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu.
atgavilēt Uz gavilēšanu atbildēt ar gavilēšanu.
atglaimoties Uz glaimiem atbildēt ar glaimiem.
atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu; uzlūgt pretī.
atjautāt Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
mugara Uz kāda dzīvnieka (piemēram, sēdēt).
apreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
noreibt Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
pamirt Uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam.
atlielīties Uz lielīšanos atbildēt ar lielīšanos.
apžilbt Uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku.
atsveicināt Uz sveicienu atbildēt ar sveicienu.
šizoīds Uz šizofrēniju tendēts.
Galvu augšā! uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto.
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt).
uzdzirst Uzdzirdēt.
uzklaust Uzdzirdēt.
uzgļīvēt Uzglīzdēt.
uztaukšēt Uzgrauzdēt taukos.
uztaukšķēt Uzgrauzdēt taukos.
uznīdēt Uzīdēt.
aiztrupināt Uzirdināt zemi (ļaujot tajā satrūdēt mēsliem).
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu).
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
uzkačāt Uzlādēt; uzbudināt.
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
maukt sakas kaklā uzņemties kādu grūtumu, zaudēt patstāvību, rīcības brīvību.
līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
uzmaut Uzpeldēt.
uzvērsties Uzpeldēt.
pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
kā ar roku atņemt uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt.
ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt.
uzsklidēt Uzslīdēt.
uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties.
uzspīst Uzspīdēt.
torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas.
uzstostīt Uzstostīt atbildi - stostoties, vārdus meklējot atbildēt.
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu.
zaudējums Uzvaras neiegūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā); rezultāts --> [zaudēt]{s:974}.
saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem).
noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem).
dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus).
izziest Uzziedēt, izziedēt (1).
uzziest Uzziedēt, uzplaukt.
salaisties ziedos uzziedēt.
izziedēt Uzziedēt.
saklaust Uzzināt (ko dzirdētu).
avota telekomunikāciju novērošana Vācijā speciāls novērošanas veids, kas aptver saziņas procesus ierīcēs, piemēram, ļauj lasīt ekrāna fotouzņēmumus, vēl pirms tie tiek kodēti vai arī pēc tam, kad tie ir atkodēti.
vadāties Vadēties.
priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums.
mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku.
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons.
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas.
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt.
oikāt Vaidēt, stenēt, kunkstēt.
rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties.
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt.
vaidāt Vaidēt.
aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties.
dārdināt Vairākkārt dārdēt (1).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (2).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (3).
dārdināt Vairākkārt dārdēt (4).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (2).
dimdināt Vairākkārt dimdēt (3).
spārdīt Vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
slidināties Vairākkārt slīdēt (1).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
kūkot Vairākkārt vaidēt vai pieminēt.
slāpuļāt Vairākkārt zaudēt samaņu.
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos.
plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties.
pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta.
šļabt Vājēt, zaudēt spēkus.
šļābt Vājēt, zaudēt spēkus.
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt.
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā).
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus).
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus).
subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību.
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas.
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus.
logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu.
deidēt Vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ); dēdēt.
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
vārti krīt vārti tiek zaudēti (sporta spēlē).
māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt.
atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu).
fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi.
oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas.
dēdināt Vedināt, likt dēt.
ligzdot Veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem).
spēlēt Veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties.
irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas.
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
nodrasāt Veltīgi izdot, izšķērdēt.
izšaustēt Veltīgi izdot, izšķiest, izšķērdēt.
noslāt Veltīgi izšķērdēt (laiku).
nopļundurēties Veltīgi izšķērdēt laiku.
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
nodrellēt VGrozot nodeldēt atbilstoši vajadzībai.
dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu.
Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali.
šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu.
laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim.
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai.
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā.
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai.
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru.
salot viegli un ar pārtraukumiem piesalt (2); sasalt; iesaldēt.
pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt.
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku).
izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt.
izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt.
švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
kakalāt Vieglprātīgi izšķērdēt.
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas).
kartēšana Vienā formātā kodētu datu pārveidošana citā formātā kodētos datos.
prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta.
Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
salādēties Vienam otru nolādēt.
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt.
trests Vienas nozares uzņēmumu apvienība nolūkā likvidēt konkurenci un kontrolēt tirgu.
melanža Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa.
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
šķīst Vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu.
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties.
kā viens vīrs vienoti, saliedēti.
vienība Vienotība (2), saliedētība.
ņurdiens Vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2).
vis-a-vis Viens otram pretī; pretimsēdētājs; pretimstāvētājs.
vis-à-vis viens otram pretī; pretimsēdētājs.
nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt.
pusēna Vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā).
peldāmvieta Vieta, kur var peldēties; peldvieta, peldētava.
komutējamā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, kuras izveidošana tiek pieprasīta ar virtuāla izsaukuma starpniecību, un tiek likvidēta pēc tās izmantošanas.
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu; arī gremdēt (1).
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās).
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1).
aprucināt Visapkārt dārdēt, dimdēt no tālienes.
riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību.
sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
materiālās situācijas izvērtēšana vispusīga mājsaimniecības ienākumu un citu resursu izvērtēšana, lai mājsaimniecībai varētu tikt piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statuss, kas ļauj pretendēt uz ienākumu testētajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem.
Amūras tīģeris vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošā tīģeru pasuga, apdraudēts, atlikuši 400-500 īpatņi (2008. g.).
zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt.
elektrostatiskais voltmetrs voltmetrs, kura darbība balstās uz divu vai vairāku elektriski uzlādētu vadītāju elektriskās enerģijas izmantošanu; lieto lielu spriegumu (virs 1000 V) mērīšanai.
ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā.
zalgāt Zaigot, spīdēt.
žulgot Zaigot, spīdēt.
saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt.
bluzdināt Zaimot, lādēt, gānīt, celt neslavu.
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
aerosols Zāļforma - gāzveida vidē suspendētas medikamentu daļiņas dozētai ieelpošanai vai izsmidzināšanai uz ādas.
zārdīt Zārdēt.
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
palikt (arī būt, nokļūt u. tml.) zaudētājos zaudēt
pamest Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; arī izšķērdēt.
atstāt Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; izšķērdēt.
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst.
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt.
dabūt pa maku Zaudēt (sportā).
nogrūst Zaudēt (sportā).
nogrūsties Zaudēt (sportā).
norauties Zaudēt (sportā).
padirst Zaudēt (sportā).
pajāt Zaudēt (sportā).
pakāst Zaudēt (sportā).
papūst Zaudēt (sportā).
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties.
atrast Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko).
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
izcerēt Zaudēt cerības.
zemu krist zaudēt cieņu, pagrimt.
noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot.
nokristies svarā zaudēt daļu no savas masas.
zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam.
nolikt galvu zaudēt dzīvību (aizstāvot ko).
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem).
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā).
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
atmirt Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām).
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām).
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem); atmirt.
pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu).
zaudēt pamatu zem kājām zaudēt garīgo līdzsvaru, izmist, samulst, apjukt; zaudēt normālas dzīves priekšnosacījumus.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
nogodāt Zaudēt godu.
dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss.
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē.
brukt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
grūt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
beigties Zaudēt ietekmi (piemēram, par varu).
izlaist no (savām) rokām zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli).
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot.
vļeķeķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās.
vognaķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās.
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.
iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu.
bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1).
bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties.
balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam.
bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties.
bālot Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē).
ruzēt Zaudēt krāsu, balēt; kļūt brūnganam.
pēlēt Zaudēt krāsu, izbalēt.
glieķēt Zaudēt kvalitāti (par pārtikas produktu).
zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli.
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt.
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve.
peizāt Zaudēt mantu.
krist negodā zaudēt meitas godu, zaudēt jaunavību.
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu).
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli.
aizmirst (arī atmest) godu zaudēt morālās, ētiskās jūtas.
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju.
nogrūst Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā).
kristies svarā zaudēt no sava svara.
deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām).
noiet no vēstures skatuves zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties.
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu).
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties.
apnikt Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu.
maukt sakas galvā (arī kaklā) zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
virst Zaudēt pozitīvās īpašības, degradēties, izvirst 1(1).
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
nojūgties Zaudēt prātu; apjukt.
saplaņķāties zaudēt prātu; sajukt prātā.
sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem).
šķirties Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi).
vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti.
lūzt Zaudēt samaņu dzērumā.
virubitsja Zaudēt samaņu, arī piedzeroties.
paģībt Zaudēt samaņu; noģībt.
krist ģībonī zaudēt samaņu.
krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī) zaudēt samaņu.
atrubīties Zaudēt samaņu.
ģībt Zaudēt samaņu.
guibt Zaudēt samaņu.
otkļučitsja Zaudēt samaņu.
sadullt zaudēt saprašanu.
sadumt Zaudēt saprašanu.
iziet no jēgas (arī no prāta) zaudēt saprātu.
norauties Zaudēt savaldību; izlādēties.
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam.
izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu).
krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
krist (arī nonākt) neslavā zaudēt savu labo slavu, reputāciju.
atstāties Zaudēt savu spēku, iedarbību (parasti par slimību).
denacionalizēties Zaudēt savu tautību.
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu); zaudēt interesi.
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm.
noziedēt Zaudēt slavu.
deklasēties Zaudēt sociālās piederības un eksistences nosacījumus, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus.
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.).
aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā.
aizbraukt Zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; sajukt prātā.
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm).
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.).
guibt Zaudēt spēku; gurt.
atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku).
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm).
izlupt Zaudēt spožumu.
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem).
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem).
novadīties Zaudēt stiprumu, garšu (par alu).
mērdelēt Zaudēt svaru maz ēdot.
dekalēt Zaudēt svaru nožuvuma dēļ.
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2).
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
krist Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli.
izlaist no saviem nagiem zaudēt varu, noteikšanu pār kādu.
krist Zaudēt varu, patstāvību.
ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
palikt vienā kreklā zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju).
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem).
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem).
gaisināt Zaudēt, zudināt.
ciest zaudējumu zaudēt.
gubīt Zaudēt.
izķiņķelēt Zaudēt.
kāst Zaudēt.
saudēt Zaudēt.
zūdīt Zaudēt.
amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas.
anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus.
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks.
lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks.
kāgars Zaudētājs.
losis Zaudētājs.
homomorfoze Zaudētas daļas atvietošana ar tai līdzīgu daļu.
holomorfoze Zaudētās daļas pilnīga atjaunošana.
meromorfoze Zaudētas ķermeņa daļas nepilnīga atjaunošanās.
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas.
defoliācijas pakāpe zaudēto lapu (skuju) masa, izteikta procentos.
beigts Zaudēts (par īpašumu).
beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām).
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski; orgānu, audu pārstādīšana.
fizioplastika Zaudētu ķermeņa daļu mākslīgs atvietojums; plastiskā operācija.
atnirt Zem ūdens atpeldēt.
neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons.
aseismisks Zemestrīču neapdraudēts vai mazapdraudēts.
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt.
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā).
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā).
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt.
noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt.
dziedēt Ziedēt.
ziedāt Ziedēt.
ziet Ziedēt.
zilēties Zilgani mirgot, spīdēt.
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu).
hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu.
Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās.
kodogramma Ziņojums, kas kodēts un noformēts atbilstoši pārraides noteikumiem ar tehniskajiem sakaru līdzekļiem.
sondēt Zondēt, medicīniski izmeklēt ar zondi.
ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī.
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām.
revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem.
tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā.
atžāvāties Žāvājoties atbildēt.
liofilizēt Žāvēt sasaldētā stāvoklī vakuumā.
vaimaņāt Žēli ņaudēt (parasti par kaķi).
atsūkstīties Žēlojoties atbildēt.
peizāt Žūpot, izšķērdēt.
pleikot Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt.
plencēt Žūpot; arī šķērdēt.
plenčot Žūpot; arī šķērdēt.
nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas.
žvardzēt Žvadzēt, šķindēt.

dēt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV