Paplašinātā meklēšana

Meklējam dēt.

Atrasts vārdos (633):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

dori dēt

Atrasts skaidrojumos (4335):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
blenderēt [blendēt]{e:56921}
voņīt [smirdēt]{s:2538}
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
tonafāzija Afāzijas veids, kad zaudēta spēja dziedāt
attraucēt Aizbiedēt, iztraucēt
aizdardēt Aizdārdēt
aizdārdināt Aizdārdēt
aizdimt Aizdimdēt
aizdindēt Aizdimdēt
izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
nokniedēt Aizkniedēt
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
aizcinīt Aizlodēt
aizliedināt Aizlodēt
aizpojīt Aizlodēt
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
aizņaukstēties Aizņaudēties, ieņaudēties
aizmaut Aizpeldēt
dapeldēt Aizpeldēt (līdz kādai noteiktai vietai)
aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
damaut Aizpeldēt līdz kādai vietai
aizpērt Aizpeldēt, vicinot spārnus
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
aizsklidēt Aizslīdēt
slīdzēt Aizslīdēt
aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm
aizsklenst Aizslīdēt sāņus
aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes)
aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
aizštopēt Aizsprostot, aizspundēt
aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt
kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) - par vēju; izkaisīt; izkliedēt
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
akūta anēmija anēmija, kas radusies strauji, piem., ja zaudēts daudz asiņu
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
retorte aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām
piranometrs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas mērīšanai
piranogrāfs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai
filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
apsmakoties Apbezdēties
apsuķēties Apbezdēties
aptrepēt Apdēdēt, apdrupt
aptrenēt Apdēdēt, apirt
apberzt Apdeldēt
apdilināt Apdeldēt, apdilt
sadraudēt apdraudēt
aizskart Apdraudēt, ierobežot
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
apdrunēt Apdrupt, apdēdēt
apdzīdēt Apdziedēt
ķembt Apēst, izšķērdēt
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
apglūdēt Apglīdēt
apgraudēt Apgrauzdēt apkārt
apgrūst Apgrauzdēties
apgremzdot Apgremzdēt 1
apgozēt Apgruzdēt, apcepties visapkārt (uz oglēm)
apmirdīt Apklusināt, nomierināt, apremdēt (sāpes)
sist plaukstas aplaudēt
plaudēt Aplaudēt
applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko)
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu
apneidēt Apnīdēt
Lātona Apollona un Diānas māte, titāna meita, kas sargāja dzemdētājas un deva veselību jaunpiedzimušiem
apnirt Appeldēt apkārt ienirstot
apknaibīt Appūst, apsaldēt tā, ka kļūst sārts, kaist (par vēju, salu)
apdēnēt Appūt visapkārt, sairt, sadrupt, sadēdēt, satrūdēt
apdrupēt Appūt, aptrūdēt
stūkās iet apraudzīt dzemdētāju
apriņķa valde apriņķa pašvaldības sastāvdaļa Latvijā 1920.-1935. g., apriņķa valdē bija priekšsēdētājs, ko iecēla iekšlietu ministrs, un 2-4 valdes locekļus, ko vispārējās vēlēšanās ievēlēja uz 3 gadiem
apsalties Apsaldēties
ieaukstēties Apsaldēties
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
apliesmot Apspīdēt
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1)
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība
apspiguļot Apstarot, apspīdēt
apspīguļot Apstarot, apspīdēt
zibznēt Apstarot, apspīdēt
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī)
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
izaicināt apstrīdēt kādus apgalvojumus vai uzskatus
notiepties Apstrīdēt, noliegt
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
sakrēslēties apsūbēt, zaudēt spīdumu
impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs
apdraiskāt Apvalkāt, nodeldēt
apdraskāt Apvalkāt, nodeldēt
uzārdīt Apvēršot, izsvaidot izkliedēt (piemēram, sienu)
ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā
dzērums ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis
saalvot ar alvu salodēt
rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
atbadīt ar badīšanu atbildēt uz badīšanu vai sitienu
atšņākt ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt
saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
atpurināt ar galvas kustību atbildēt noraidoši
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību)
uzvaidēt ar piepūli novaidēties
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
izgrauzties ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
likme ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs
atkliest ar sitienu atbildēt uz sitienu
tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
izspert ar triecienu radīt, izveidot (kur, piemēram, bedri); ar triecienu izkliedēt, izsvaidīt
terorizēt ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
krievu rulete ar vienu patronu pielādēta revolvera izšaušana sev deniņos; pirms šāviena magazīna tiek pagriezta uz labu laimi
saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to)
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
sameklēt bērnu ārlaulībā nonākt grūtniecības stāvoklī, dzemdēt bērnu
ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
aizart Arot likvidēt
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu)
aizdziedēt Ārstējot panākt, ka (brūce, čūla u. tml.) aizdzīst; sadziedēt
aizārstēt Ārstējot sadziedēt
aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni
aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni)
lāpīt Ārstēt, dziedēt
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm
izmist asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
atcirst Asi un īsi atbildēt
atplāt Asi un īsi atbildēt
atsviest Asi, arī ātri un nevērīgi atteikt, atbildēt (kādam)
tvanot Asi, nepatīkami smirdēt; tvanēt (1)
tvanēt Asi, nepatīkami smirdēt; tvanot (1)
atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt
nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti atbildēt, ko pateikt
satrīt Asinot sadeldēt
replicēt Asprātīgi atbildēt, celt iebildumus
dusot Astmatiski stenēt, vaidēt
nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt
aizbildēt Atbildēt
atbilst Atbildēt
atlenkt Atbildēt
atzadēties Atbildēt
bildēt Atbildēt
lāgadīt Atbildēt
peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti
nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi)
atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu)
uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto)
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot)
atjemt Atbildēt (uz sveicienu)
atjokot Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku
atgānīties Atbildēt ar lamām
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties)
atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu
atkratīt galvu atbildēt ar noraidošu galvas kustību
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko)
atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī
atdūkt Atbildēt dobjā balsī
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī
atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas
NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās)
atmelot Atbildēt nepatiesību
atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto)
atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt
noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.)
noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā)
atūkšēties Atbildēt saucienam
atūkšķēt Atbildēt saucienam
atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt
atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī
atmēdīties Atbildēt uz mēdīšanos ar mēdīšanos
celt klausuli atbildēt uz telefona zvanu
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
atrunāt Atbildēt, atteikt
impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu)
atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā)
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu)
izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties
atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī
atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu
izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu
atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu
atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā
atdārdināt Atdārdēt
atdimdināt Atdimdēt
atdimt Atdimdēt
atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt
atdzimdināt Atdzemdēt
admonēt Atgādināt, biedēt
reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas
atdzimt atjaunoties - plaucēt pumpurus, zaļot un ziedēt no jauna (par dabu pavasarī)
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts)
apgrimdināt atkārtoti nogremdēt
ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
atniedēt Atkniedēt
pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem
grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
atļubt Atļukt, noslīdēt uz leju
atļupt Atļukt, noslīdēt uz leju, noļukt
jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu)
noskultēt Atņemt (kāršu spēlē); nospēlēt, pazaudēt (kāršu spēlē)
atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt
atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
atmaut Atpeldēt
atplīvēt Atpeldēt
atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem)
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
izpļekarēt ātri [iztērēt]{e:57016}, [izšķērdēt]{e:57017} (parasti par naudu)
attraukt ātri atbildēt, atteikt
izplakarēt ātri iztērēt, izšķērdēt
aplidot ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu)
pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu
noslaucīt ar vienu spalvas vilcienu ātri, arī pārsteidzīgi ko neatzīt, likvidēt, bargi nokritizēt
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
atridāt Atridēt
atridīt Atridēt
Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties
nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam
ataukstēt Atsaldēt, atkausēt
ataukstināt Atsaldēt, atkausēt
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm
nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību
apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus
atsklidēt Atslidēt
atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi
atšļūdēt Atslīdēt, atšļūkt
otmazatsja Atspēlēt zaudēto naudu
atspīst Atspīdēt
atšvist Atspīdēt
atšvitēt Atspīdēt
atstarot Atspīdēt (1)
lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm
atspulgāties atspīdēt, atspoguļoties
sažibēt Atspīdēt, iespīdēties
šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot
atviesties Atspīdēt, parādīties
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt
atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt
lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi)
lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi
laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt
vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.)
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto)
atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt
atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt
lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
bezzudumu saspiešana attēlu saspiešanas metode, ar kuru samazina bitu skaitu, ko izmanto attēla katra pikseļa veidošanai. Saspiešanas rezultātā netiek zaudēta ne informācija, ne attēla asums
apiknomorfs attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu)
spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi)
atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt
raidieraksts audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē
fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju
haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
kanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglija); lordkanclers
lordkanclers augšpalātas priekšsēdētājs (Lielbritānijā)
galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
refrižeratorautomobilis automobilis ar saldēšanas iekārtu (-18-+4 °C), kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājautomobilis
saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
mērdīt Badināt vai lēnām indēt
apliet Bagātīgi apspīdēt (piemēram, par sauli, uguni)
izbailināt Baidīt, izbiedēt
gant Baidīt; gandēt
aizbaidīt Baidot panākt, ka attālinās; aizbiedēt
toksifobija Bailes saindēties
baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu
grampozitivitāte Baktērijas spēja nokrāsoties, to krāsojot ar Grama metodi un nezaudēt krāsu pēc apstrādes ar spirtu vai acetonu
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
bālēties Bāli atspīdēt
balgot Bāli vai bālgani mirdzēt, spīdēt
sabalināt Balinot ļaut sadēdēt
blist Baltot, spīdēt
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
cisināt Bārt, lamāt, biedēt (bērnu)
likt pretī bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi
pinacianols Bāziska anilīna krāsviela, ko lieto supravitālai mitohondriju un saldētu audu griezumu krāsošanai
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot
bendēties Bendēt sevi
aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt
izberzēt Berzējot likvidēt
izberzt Beržot likvidēt
rīvēt Beržoties gar ko, deldēt
noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt
ģiezēties bez iemesla īgt un strīdēties
nogreznēt bez panākumiem kādu laiku sēdēt
nokūkot Bezdarbīgi nosēdēt, arī uzturēties (kur visu laikposmu)
svēpēt bezdēt
čušāt Bezdēt
švākšēt Bezdēt
švapstīties Bezdēt
dīrāt sesku bezdēt; piesmakot gaisu
izdirškāt Bezjēdzīgi izšķērdēt
ķēst Bezjēdzīgi izšķiest, izšķērdēt
Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
šugaķ Biedēt
biedināt Biedēt (2)
bužot Biedēt bērnus ar bužu
aizbiedēt Biedēt prom
dzīt biedēt zvērus medībās, panākot, ka tie dodas vēlamā virzienā
bubuļot Biedēt, baidīt
budžināt Biedēt, baidīt
draudēt Biedēt, draudīgi izturoties
bidināt Biedēt, padzīt
traumēt Biedēt, traucēt
čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt
baiglis Biedētājs, spoks; putnu biedēklis; briesmu stāsts; baismas
kucināties Biezi saģērbtam salīkušam sēdēt
sakucināties Biezi saģērbtam sēdēt salīkušam
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē
magnētiskā kodēšana binārā kodā kodētas informācijas ierakstīšanas veids diskā, lentē vai magnētiskajā kartē
biti sekundē bināri kodētās informācijas pārraides ātruma mērvienība - bitu skaits sekundē
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
oficiālis Bīskapa iecelta persona, kas viņa kā ordinārija vietā izpilda kārtējās baznīcas tiesas funkcijas kādā diecēzē un priekšsēdētāja pienākumus koleģiālā tiesas iestādē
sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
apblāzmot Blāzmojot apspīdēt; mazliet apgaismot
apmaitāt Bojāt, sagandēt, sabojāties, virzīt uz leju
pūpēt Bojāties, kļūt mīkstam, zaudēt kvalitāti; kurtēt
ģendēties Bojāties, zaudēt kvalitātu (par pārtiku)
bumbot Bombardēt
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
brīdēt Brīdināt, draudēt, rāt; mācīt bērnu sitot
briedināt Briedēt
grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
Kāšjapa Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kurš pēc skolotāja nāves kļuva par pirmā budistu koncila priekšsēdētājs
marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt
svīnīties Burzīties, zaudēt krāsu
būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
būt (arī saiet) lielajā būt dusmīgam; sastrīdēties (ar kādu)
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
trīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām būt ļoti izbiedētam, ļoti baidīties
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
sēdēt aizkrāsnē būt mājās sēdētājam, kūtram, ne par ko neinteresēties
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
būt ar bārdu būt novecojušam, visiem zināmam, nodeldētam
gaisināt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek izkliedēts (par vēju)
vajāt būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu)
izliedēt būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt
prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
gremžāt būt saīgušam, kurnēt, ņurdēt
apknidis būt sākušam viscaur kņudēt, niezēt (no netīrības)
grandēt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
grandīt būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5)
tiesāties būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu)
žilbt būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par acīm
grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
plandīt būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt
(palikt) jaņos būt zaudētājam; neiegūt (ko tādu, kas pienākas)
trūkt būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu)
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt
lobelanīns C22H25NO2, lobēlijas alkaloīds, oksidēta lobelīna forma
perforācija Caurumu izveidošana urbumā iegremdētās caurulēs, lai pa tiem šajās caurulēs varētu ieplūst nafta vai gāze
pārnodot Cedēt
plēvot Celties augšup un izkliedēties gaisā (par ko sīku, plēvjveidīgu); kūpēt
oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām
orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā
meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
ziedināt Cepjot (maizi) ļaut saziedēt
lanuškeņa cepļa sāni, kur var gulēt un sēdēt
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem)
staukšķināt Cept taukos; grauzdēt
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
mikrotrons Cikliskas darbības lādētu daļiņu paātrinātājs, kuru izmanto, lai paātrinātu elektronus
nozieguma priekšmets cilvēka ārējā pasaulē objektīvi eksistējoša lieta (nozieguma objekts), pret kuru tieši vērsts noziedzīgs nodarījums un līdz ar to tiek apdraudētas ar likumu aizsargātās intereses
drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
ziņkārīgs cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
liecinieks cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto
strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
peldētnepratējs cilvēks, kas neprot peldēt
peldētpratējs cilvēks, kas prot peldēt
nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas
lazdzonks cinis ar ledu apsaldēts (ar vidū iesaldētu striķi, pie kā turēties) braukšanai no kalna metenī (aizgavēnī)
rauties Cīnīties, arī strīdēties; spēkoties
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku
trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības
griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses
pralinē Cukurā grauzdētu sasmalcinātu riekstu un augļu kauliņu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šādu maisījumu
amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
ņammāt Čapstināt, ņurdēt
dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas
šņargzdēt Čīkstēt, vaidēt
atčukstēt Čukstot atbildēt
aizčukstēt Čukstus aizslīdēt
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
aizklaust Dabūt dzirdēt
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
daiveris Daivinga speciālists, nirējs, zemūdens peldētājs
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2)
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
pusdilu daļēji nodilis, nodeldēts
apdziedināt daļēji sadziedēt, apārstēt
puspūdēts daļēji sapūdēts
aizsmakt daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem)
aizsmakt daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi)
piesmakt daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku)
piesmakt daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi)
pusizklaidus daļēji, pa pusei izkliedēti
autofāzēšana Daļiņu kūļa trajektorijas (fāzes) stabilizācija augstu enerģiju rezonanses cikliskajos lādētu daļiņu paātrinātājos
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
grambāt Dangāt, sliedēt
grambot Dangāt, sliedēt
iegremde darbība --> iegremdēt (1)
lādēšana darbība --> lādēt
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
revīzija darbība, arī rezultāts --> revidēt (2)
atindēšana darbība, process --> atindēt
deldēšana darbība, process --> deldēt
noslīde darbība, process --> noslīdēt (5)
noslīde darbība, process --> noslīdēt (7)
oksidēšanās darbība, process --> oksidēties
peldēšana darbība, process --> peldēt
pelde darbība, process --> peldēties, arī peldēt (1); peldēšanās, arī peldēšana
sadēdēšana darbība, process --> sadēdēt
sasaldēšana darbība, process --> sasaldēt
slīde darbība, process --> slīdēt (1)
spīde darbība, process --> spīdēt (1); arī spīdums (1)
uzlāde darbība, process --> uzlādēt (1), uzlādēties (1)
trūde darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt
spundējums darbība, rezultāts --> spundēt; spundētu dēļu savienojums
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
bīdīt zinātni darboties zinātnē; studēt
darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt
dardēt Dārdēt
dipēties Dārdēt
grauties Dārdēt
ducināt Dārdēt (par lielgabalu šāvieniem tālumā)
žvurgzdēt Dārdēt (piemāram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
žvurgt Dārdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem, motoriem)
taukšēt Dārdēt, ar skaņu "taukš" skanēt
barkšēt Dārdēt, rībēt
duņot Dārdēt, rībēt
tindēt Dārdēt, rībēt
skrēdāt Dārdēt, rībēt, sprakstēt
sadārdēt dārdēt, rībēt; iedārdēties
dundināt Dārdēt, skanēt, grabēt
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
izkliedētājs darītājs --> izkliedēt
kniedētājs darītājs --> kniedēt
oksidētājs darītājs --> oksidēt
peldētājs darītājs --> peldēt
piesēdētājs darītājs --> piesēdēt
strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
izpumpēties Darot ko, pilnīgi pazaudēt spēkus
summators datora bloks, kas paredzēts mašīnvārdu formā kodētu skaitļu saskaitīšanai
lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
pamatjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, kas par nesēju izmanto kodētu signālu
konversija datu vai programmu formāta izmaiņa, piemēram, skaitļu pārveidošana no binārās formas decimālajā, vai programmu, kas uzrakstītas asamblervalodā, pārveidošana mašīnvalodā; šaurākā nozīmē šo terminu lieto ziņojumu apdares sistēmās, lai apzīmētu ziņojuma satura daļas pārveidošanu no viena kodētas informācijas tipa citā
magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
displejs Datu vizualizācijas ierīce - ierīce, kas ar elektriskiem signāliem kodētus datus attēlo vizuāli uztveramā formā
apdzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert
nodzert daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
maklačīt daudz muldēt, melot
pārkartavāties daudz pazaudēt kāršu spēlē
piedziedināt Daudzkārt dziedināt, daļēji sadziedēt
ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
bioluminiscence dažu organismu spēja spīdēt
diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ)
diedēt Dēdēt (2) - nīkt (bezdarbībā)
tilt Dēdēt, balēt, nīkt
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties
trapēt Dēdēt, sausi pūt
debatēt Dedzīgi, dzīvi pārrunāt (ko), arī strīdēties (par kādu jautājumu)
apustulis Dedzīgs (kā) aizstāvis, propagandētājs
zvīlēt Dedzināt, spīdēt
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
nonarkoties Degradēties narkotiku lietošanas rezultātā
noklīst (arī noiet) no ceļa, arī noklīst neceļos (arī uz neceļiem) degradēties, pagrimt
noiet no ceļa degradēties, pagrimt
noiet (arī noklīst) no ceļa degradēties, pagrimt
noklīst Degradēties, pagrimt
līpenēt Degt ar šaudīgu liesmu; mirdzēt, spīdēt
lāktīt Degt, spīdēt, liesmot; degt nevienmērīgi
pārdancāt Dejojot pazaudēt
dekodieris Dekoders - ierīce daļējai vai pilnīgai automātiskai informācijas dekodēšanai kodētu signālu pārraides sistēmās
deldināt Deldēt
trīt Deldēt
urlāt Deldēt
rēdīt Deldēt, izdeldēt
dildināt Deldēt, nolietot
remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu
dētava Desu dētava - dasu darbnīca
izdēties Dēt un pabeigt dēt (olu)
parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
Theotokas Dieva dzemdētāja, Kristus māte Marija
embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība
nodilt Dilstot kļūt plānākam, arī īsākam, samazināties izmēros, daļēji zaudēt sākotnējo formu
dimēt Dimdēt
dimt Dimdēt
dindēt Dimdēt
dindēties Dimdēt
dudzēt Dimdēt
dunināt Dimdēt
rimdēt Dimdēt
burēt Dimdēt, rībēt
dinkšēt Dimdēt, rībēt
dinkšķēt Dimdēt, rībēt
dibēt Dimdēt, skanēt
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
koloīds Dispersa sistēma ar dispersās fāzes daļiņu lielumu no 1-1000 nanometriem, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē
koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē
nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
draudošs divd. --> draudēt
izkaisīts divd. --> izkaisīt; izkliedēts
kņudošs divd. --> kņudēt
nolādēts divd. --> nolādēt
peldošs divd. --> peldēt
sēdams divd. --> sēdēt
sēdošs divd. --> sēdēt
sēžams divd. --> sēdēt
slīdošs divd. --> slīdēt
spīdošs divd. --> spīdēt
kuiļoties Divgadīgam augam ziedēt jau pirmajā gadā
molizācija Divu pretēji lādētu jonu savienošanās neitrālā molekulā disociētā elektrolītā
būkstēt Dobji skanēt, dārdēt
atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes
atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi)
drauvāt Draudēt
grasāt Draudēt
grasīt Draudēt
gremst Draudēt
grezāt Draudēt
grezāties Draudēt
grezēt Draudēt
grezot Draudēt
grostīties Draudēt
grozt Draudēt
padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu
apžāžināt Draudēt ar vārdiem, pamācīt, aizrādīt, norāt
likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla) Draudēt nogalināt
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties
dravēt Draudēt, biedēt
grazāt Draudēt, biedēt
grosīties Draudēt, biedēt
nogrozt Draudēt, biedēt, piedraudēt (ar atriebību)
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko
piedraudīt Draudēt, piedraudēt
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt) - par acīm
tējot Draudzīgi pasēdēt draugu pulkā, arī dzerot tēju
dripēt Drebēt, trīcēt, dārdēt
beilbonds Drošības naudas zīme - dokuments, kas garantē vai nu atbildētāja ierašanos tiesā, vai arī naudas summas, ko sauc par drošības naudu, zaudēšanu
atdudināt Dudinot atbildēt
atrēkt Dusmīgā balsi atbildēt
urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot)
narkšēt Dusmīgi ņurdēt, rūkt
ežoties Dusmoties, strīdēties, ķildoties
lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
dzeldināt Dzeldēt (1)
dzeldīt Dzeldēt (1)
dzeldināt Dzeldēt (2)
dzeldīt Dzeldēt (2)
dzeldināt Dzeldēt (3)
dzeldīt Dzeldēt (3)
dzeldīt Dzeldēt (4)
dzaldīt Dzeldēt (par augiem)
atdzelt Dzēlīgi atbildēt
izdzelt Dzeļot zaudēt dzeloni
sēdēt Māras krēslā dzemdēt
sešās nākt dzemdēt
dot dzīvību dzemdēt
dzemdināt Dzemdēt
dzimdināt Dzemdēt
dāvāt dzīvību Dzemdēt
padzimdīt Dzemdēt
piedzemdēt Dzemdēt
piedzimdināt Dzemdēt
atnest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
atvest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
nest Dzemdēt (par dzīvniekiem)
paturēties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
pavadāties Dzemdēt (par dzīvniekiem)
bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties
bērnoties dzemdēt bērnu
izbērnoties Dzemdēt bērnu
bērnoties dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni)
pieradīt Dzemdēt vairākus, daudz
laist pasaulē dzemdēt, radīt
theria Dzemdētājzīdītāji
padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes)
dzesēt Dzerot remdēt (slāpes)
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas
aukstināt Dzesēt, saldēt
dainot Dziedāt, skandēt
aizglābt Dziedēt
repināt dziedēt (salauztus kaulus)
dzīdēt Dziedēt 2
repēt dziedēt, ārstēt
krezināt Dziedēt, ārstēt
dzijāt Dziedēt, dziedināt, sadzīt
izveseļot Dziedināt, izdziedēt
ielaist Dziļi iespiest, iegremdēt (kur iekšā)
nogremdēt Dziļi, pilnīgi iegremdēt (gāzē, irdenā vielā)
iegremde Dziļums, kurā kas ir iegremdēts
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
dzirēt Dzirdēt
klaust Dzirdēt
sluhāt Dzirdēt
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
čutēt Dzirdēt, manīt
saklaust dzirdēt, sadzirdēt
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
rēdēt dzīt, nīdēt; līst (līdumu)
zoogons Dzīvdzemdētājs
cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
šķinkstēt Džinkstēt, šķindēt
Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
kamputra Ēdiens, ko pagatavo, rūgušpienā iejaucot grauzdētu rudzu, miežu, zirņu un pupu miltu maisījumu
duata Ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kur mirušie var nokļūt pa kāpnēm, pa saules stariem, ar vīraka dūmiem vai aizpeldēt tur ar laivu
eksoni Eikariota gēna rajoni, kuros iekodēta ģenētiskā informācija par viena vai otra polipeptīda struktūru (aminoskābju secību)
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
pārsvārstīties Ejot atkārtoti zaudēt līdzsvaru
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
pārsprāgt Eksplodēt (par šāviņiem, lādiņiem)
izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem)
virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma
ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli
kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli)
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu
jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde
bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas
bremzēšanās starojums elektromagnētiskais starojums, ko izstaro ātra lādēta daļiņa, bremzēdamās atoma kodola vai elektrona kuloniskjā laukā
elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
elektrostatiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu vai vairāku elektriski uzlādētu, savstarpēji izolētu elektrodu elektrisko lauku mijiedarbība
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām
akumulatora elements elementārs akumulators, ko veido elektrolītā iegremdētas viena pozitīvā un viena negatīvā plate
tvest Elsot, stenēt, īdēt
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
enerdžeizers Enerģijas avots; bateriju lādētājs
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m
Menrva etrusku mitoloģijā - māšu dieviete un dzemdētāju sargātāja, amatu un amatnieku aizgādne un karotāja, etrusku pilsētu aizstāve
kovu Ezoterismā - studēt un pētīt okultās zinības, kā arī labot tās kļūdas, kas ieviesušās ieprikšējās mācībās
sinhrociklotrons Fazotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
ciltsvietība Feodālās hierarhijas sistēma Krievijā 15.-17. gs.; dižciltīgākas izcelsmes feodālis varēja pretendēt uz augstāku amatu un pie galda uz vietu tuvāk valdniekam
Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā
mahisms Filozofiskās domas virziens (20. gadsimta sākumā), kas uzskata lietas par sajūtu kompleksiem, cenšas likvidēt atšķirību starp subjektu
žilbumfiltrs Filtrs, ko izmanto, lai likvidētu spožus gaismas atstarojumus displeja ekrānā
RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta
kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos
kodolfotoemulsija Fotoemulsija lādētu daļiņu reģistrācijai
izgaiņāt Gaiņājot izkliedēt (piemēram, dūmus)
dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums
migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā)
gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
gaišīties Gaiši atspīdēt
balsnēt Gaiši, bāli spīdēt, vīdēt
upurēt Galda spēlēs - ar noteiktu mērķi zaudēt (figūru, kauliņu, kārti u. tml.)
aizgalvot Galvojot pazaudēt
ciešs Garīgi saliedēts, vienots (par cilvēku grupu)
ķemēks Gars baidētājs
ķemēklis Gars baidētājs, biedēklis
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
blurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
bļurbāt Gausties, kurnēt, šķendēties, būt nemierā
špļaudīties Gausties; šķendēties
izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā
brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup
atburt Glābt (apburto), likvidējot būrumu; likvidēt (būrumu)
glīst Glīdēt - tapt vai būt gludam, glumam, gļotainam, arī tumīgam
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
glīstēt Glīzdēt 1
gļīvēt Glīzdēt 1
glūgzdēt Glūzdēt
glūgzdināt Glūzdēt
godēt Godēties
iekļirkstēties Graboši iešķindēties
kļirkstēt Graboši šķindēt
zviedris Grantaina, smilšaina vieta upē vai ezerā, kur labi peldēties
iegrasīties Grasīties sist, piedraudēt
graudot Graudēt, trokšņot
gurzēt grauzdēt
graudēt Grauzdēt
gruzdināt Grauzdēt
restēt Grauzdēt (pārtikas produktus)
aptaukšķēt Grauzdēt (visapkārt, mazliet)
taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas)
nograuzdēt Grauzdēt un pabeigt grauzdēt
spradzināt Grauzdēt, cept
grūzdināt Grauzdēt, cept; panākt, ka sāk gruzdēt
pralinēt Grauzdēt, vai cepināt riekstus, mandeles, augļus u. c., iepriekš apcukurojot
taušķēt Grauzdēt; taukos sutināt, cepināt (kaņepes, zirņus)
popkorns Grauzdēta kukurūza, uzpūsta kukurūza; jebkuri graudi, kas uzpūšas, ja tos karsē, piemēram, uzpūstie rīsi
brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
tosts Grauzdēta maizes šķēle
krutoni Grauzdētas maizītes, bieži figūriņu veidā
vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
griljāža grauzdēti cukuroti rieksti
gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests
gremdināt Gremdēt
grimdināt Gremdēt
grimdīt Gremdēt
topēt Gremdēt (bumbu volejbolā)
topīt Gremdēt (bumbu volejbolā)
mērcēt Gremdēt, arī turēt šķidrumā vai kādā masā
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā)
sanirt Gremdēties ūdenī, nirt (par vairākiem)
mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē)
gramzdot Gremzdēt
zelta aunāda grieķu mitoloģijā - āda, kas piederēja zeltvilnas auniņam, kurš palīdzēja Friskam pārpeldēt jūru
Iole Grieķu mitoloģijā - valdnieka Eirita meita, kuru gribēja apprecēt Hērakls, bet tika noindēts un pirms nāves atdeva viņu par sievu savam dēlam Hillam
Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā
drugt Gruzdēt
grūzdēt Gruzdēt
apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai
izgruzdēt Gruzdēt un pabeigt gruzdēt
izgrust Gruzdēt un pabeigt gruzdēt; izgruzdēt
grust Gruzdēt, degt bez liesmas
plēņot Gruzdēt, sairt pelnos
dūlēties Gruzdēt, turpināt gailēt
nogrust Gruzdot kļūt viscaur brūnam; nogruzdēt
pārgrūst Grūžot ielādēt (lielu daudzumu)
nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu)
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
perhlorskābe HClO4, spēcīgs oksidētājs; lieto ķīmiskajās analīzēs
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību un mijiedarbību ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām
perjodskābe HIO4, bezkrāsaina kristāliska skābe, lieto par oksidētāju
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi
hipnāls Hlorālhidrāta antipirīns, balts kristallisks pulveris, lieto kā maigu miega un sāpju remdētāju līdzekli
Saules uzliesmojums hromosfēras apgabala spožuma pēkšņa palielināšanās, kas ilgst no dažām minūtēm līdz dažām stundām, tajā rodas spēcīgs radiostarojums, ultravioletais starojums, rentgenstarojums, un tiek izsviesta lādētu daļiņu plūsma
hromāti hromskābes sāļi H~2~CrO~4~, indīgas vielas, stipri oksidētāji
īdāt Īdēt
īgt Īdēt
īdzēt Īdēt (1)
dīkt Īdēt (par govīm, teļiem)
nīdēt Īdēt, dīkt
šantažēt Iebaidīt (kādu), draudēt (kādam), ka rīkosies vardarbīgi, izpaudīs patiesus vai izdomātus apkaunojošus faktus, ziņas (nolūkā gūt ko sev vēlamu)
iečamdīt Iebiedēt
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu
apdūzenēt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
apurdīt Iebiedēt, bieži sitot vai grūstot
nostrāžīt Iebiedēt, iedresēt
izbrīdināt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
izbrīdīt Iebiedēt, nobiedēt, iedzīt bailes
iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti
iečākstēt Iebojāties; ietrūdēt
iedārdināt Iedārdēt
nodrakšķēt Iedārdēties, īsu brīdi dārdēt
iedimdināt Iedimdēt
izdāvināt Iedot par dāvanu (daudz vai visu); dāvinot izšķērdēt
biedināt Iedvest bailes; biedēt (1)
iedzaldēt Iedzeldēt
iedžaldēt Iedzeldēt
iedžalstēt Iedzeldēt
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
ieart Iedzīt, iegremdēt (piemēram, zemē, ūdenī)
iegrimdēt Iegremdēt
ieslīcināt Iegremdēt
iestidzināt Iegremdēt
sagremdint Iegremdēt (daudz)
iemērkt Iegremdēt (kādā masā)
pagremdēt Iegremdēt (ko šķidrumā) tā, ka (tas to) nosedz, pārņem
sagremdēt Iegremdēt (ko) lielākā daudzumā; iegremdēt (kā lielāku daudzumu)
iemērcēt Iegremdēt (šķidrumā vai kādā masā); iemērkt
iemērkt Iegremdēt (šķidrumā)
aizgremdēt Iegremdēt aiz kaut kā
nolaist dibenā iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam, nogremdēt
pabāzt zem ūdens iegremdēt, ievirzīt (ko) ūdenī tā, ka ūdens (to) nosedz, pārklāj
ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku)
dziļināties Iegremdēties, iegrimt
iedīkties Ieīdēties (par govīm)
dzirksteļu kamera iekārta lādēto daļiņu reģistrēšanai vai fotografēšanai
elementārdaļiņu paātrinātājs iekārta lielas enerģijas lādētu daļiņu (elektronu, protonu, atomu kodolu) iegūšanai, tos paātrinot elektriskajā laukā; daļiņas kustas vakuumkamerā, un to trajektorijas veido magnētiskais lauks
defrosters Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
defrostieris Iekārta sasaldētu produktu atlaidināšanai
ūdens attīrīšanas filtrs iekārta suspendētu, koloidālu un izšķīdušu piemaisījumu atdalīšanai no ūdens
pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā
slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku
daļiņu paātrinātājs iekārta, kurā paātrina lādētās daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko vai magnētisko lauku
jutība Iekārtas (ierīces, bloka, mezgla) spēja atbildēt ar attiecīgu darbību uz ienākošo komandu vai signālu
bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
ieliedēt Iekausēt; ielodēt
ieknudēties Iekņudēties
apniezēties Iekņudēties, ieniezēties uz īsu mirkli
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties, izpeldēties (pret savu gribu)
sapīties Ieķeroties (kur), aizķeroties (aiz kā), zaudēt iespēju pārvietoties, brīvi kustēties
nošvitēt Iemirdzēties, nospīdēt
aizdzirkstēties Iemirdzēties, sākt spīdēt
uzlaistīties Iemirdzēties, uzspīdēt
iemuldēties Iemuldēt, ieklīst
ieknidēties Ieniezēties, iekņudēties
ieņaukšēties Ieņaudēties
ieņeudēties Ieņaudēties
iemaut Iepeldēt
nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.)
pamatīt Ieraudzīt, pamanīt, viedēt
aizdimdēt Ierībēties, iedunēties; (pēkšņi, uz īsu mirkli) sākt rībēt, dārdēt
aizdudzēt Ierībēties, nodārdēt
kurināma elements ierīce ķīmiskās enerģijas tiešai pārveidošanai elektroenerģijā, jonizējot un oksidējot kurināmo elektrolīta klātbūtnē (piemēram, kurināmais – ūdeņradis, oksidētājs – skābeklis); ierobežoti izmanto autonomās energoiekārtās
difuzometrs ierīce Saules izkliedētās radiācijas mērīšanai
ultrafiltrs ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru
transakciju apstrādes pārraugs ierīce, kas nodrošina, ka transakcijas pārraides procesā netiek zaudētas vai bojātas
lasītājs ierīce, kas nolasa datu vidē ierakstīto kodēto informāciju un pārveido to formā, kas piemērota tālākai apstrādei
protokola pārveidotājs ierīce, kas pārveido viena veida kodētus datus cita veida kodētos datos to apstrādei
krāsu kodētājs ierīce, kas saņem sarkano, zaļo un zilo separācijas signālu un veido pilnīgu kodētu videosignālu
perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu
spermas banka ierīce, kurā cilvēka vai mājdzīvnieku spermatozoīdi tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai
magnetrons ierīce, kurā iegūst augstas enerģijas plazmu, uz kustībā esošām lādētām daļiņām iedarbojoties ar spēcīgu magnētisko lauku
duša ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas
iedārdēties iesākt dārdēt (par parādībām dabā, sprādzieniem, artilērijas šāvieniem); īsu brīdi dārdēt
iedārdēties iesākt dārdēt (par skaņu); īsu brīdi dārdēt
iedimdēties iesākt dimdēt (par mūzikas instrumentiem); īsu brīdi dimdēt
iedimdēties iesākt dimdēt (par skaņām); īsu brīdi dimdēt
iedimdēties iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt
iedimdēties iesākt dimdēt (piemēram, par transportlīdzekļiem); īsu brīdi dimdēt
iedimdēties iesākt dimdēt (piemēram, par zemi); īsu brīdi dimdēt
aizgrauzdēt iesākt grauzdēt, bet nepabeigt; mazliet, viegli apgrauzdēt
iegruzdēties iesākt gruzdēt
aizgruzdēt iesākt gruzdēt; mazliet apgruzdēt
ieīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust
aizīdēties iesākt īdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieīdēties
iekņudēties iesākt kņudēt un tūlīt pārstāt
ieņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust
aizņaudēties iesākt ņaudēt un tūlīt apklust: _(biežāk)_ ieņaudēties
ieņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust
aizņurdēties iesākt ņurdēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ieņurdēties
ierībināties iesākt rībēt, nodārdēt
iesmirdēties iesākt smirdēt; īsu brīdi smirdēt
iespīdēties iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt
iespīdēties iesākt spīdēt (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt
iedegties iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm
uzliesmot iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu
iespīdēties iesākt spīdēt, atstarojot gaismu; īsu brīdi spīdēt, atstarojot gaismu
uzspīdēt iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt
uzplaiksnīt iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzplaiksnīties iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm, acu spīdumu); īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot gaismu
uzmirdzēt iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
uzliesmot iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt
uzlaistīties iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
iešķindēties iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt
aizšķindēties iesākt šķindēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iešķindēties
aizšķindēt iesākt šķindēt; iešķindēties
ievaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust
aizvaidēties iesākt vaidēt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ ievaidēties
apvaidēt iesākt vaidēt, jo sākas dzemdību sāpes
iesmakt iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku)
iebālēt iesākt zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu; mazliet, arī vietumis pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu
iesmakt iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi)
iezilgmoties iesākt zilgani spīdēt; īsu brīdi zilgani spīdēt
iezilnēties iesākt zili spīdēt; īsu brīdi zili spīdēt
ieknaidīt Iesist, iekniedēt
iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
iesklidēt Ieslīdēt
iesklidināties Ieslīdēt
ieslidēt Ieslīdēt
ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu)
iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties
iesliedot Iesliedēt
ieslēpēt Iesliedēt (taku, ceļu)
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru
paternitātes noteikšana iespējama tiesā pēc bērna mātes, aizbildņa, pilngadīga bērna vai faktiskā bērna tēva prasības neatkarīgi no bērna dzimšanas laika, nepieciešama bērna bioloģiskās izcelšanās nodibināšana no atbildētāja, likums pieļauj visa veida pierādījumu, arī zinātnisku, izprasīšanu un pārbaudīšanu
iespīst Iespīdēt
iespiesties Iespīdēt (kur iekšā pa spraugu, šauru vieta u. tml.) - par gaismu, arī par gaismas avotu
iespraukties Iespīdēt (pa spraugu, šauru vietu) - par gaismu
iesprikstēt Iespīdēties, nomirdzēt
nolīpēt Iespīdēties, nomirdzēt
pazvirēt Iespīdēties, nomirdzēt
sazibēt Iespīdēties, nomirdzēt
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
uzlāktīt Iespīdēties, uzliesmot
fosforescējoša iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kura turpina spīdēt pēc tam, kad uz to iedarbojusies gaisma (redzamā vai UV); atšķirībā no fluorescences fosforescence norisinās daudz izlgākā laika periodā (līdz pat vairākām stundām)
aizstenēties Iestenēties, ievaidēties
atjaunot Iestudēt atkal, no jauna (izrādi)
uzvest iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
uzvest Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.)
iešķinst Iešķindēties
iešķinsties Iešķindēties
iežvikstēties Iešķindēties
sažvadzēt Iešķindēties, iegrabēties
putēt Iet bojā, tikt zaudētam (piemēram, par saimniecību, īpašumu)
izkūpēt (zilā) gaisā (arī skurstenī) iet zudumā; tikt izšķērdētam
rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1)
iesust Ietrūdēt
ietresēt Ietrūdēt, iepūt
ietropēt Ietrupēt, ietrūdēt
pielādēt Ievadīt (aparātā, ierīcē u. tml.) elektrisko lādiņa; uzlādēt
aizavaidēties Ievaidēties
aizsēkties Ievaidēties, iestenēties
atbruņoties Ievērojami samazināt vai pilnīgi likvidēt apbruņojumu, bruņotos spēkus
iemērkt Ievietot, iegremdēt (traukā ar šķidrumu vai kādu masu)
iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
murkstīt Īgni ņurdēt, murmināt
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt
dorra Īgņa, ņurdētājs, rūcējs
izklaiņoties Ikliedēties, izgaist
atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas
kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
nodzīvoties ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt
iesēdēt ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
atpūdēt ilgāku laiku pūdēt
izsēdēt ilgāku laiku sēdēt
izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
atspārdīt ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu)
atdēt ilgāku laiku, daudz dēt
izadēties ilgāku laiku, daudz dēt
nodēties ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt
izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izgrandēties ilgāku laiku, daudz grandēt
izīdēties ilgāku laiku, daudz īdēt
izlādēties ilgāku laiku, daudz lādēties
izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
atsventēt ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt
izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
atziedēt ilgāku laiku, daudz ziedēt
izziedēties ilgāku laiku, daudz ziedēt
izkašķēties ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties
sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
plēsnēt Ilgi kur sēdēt
olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
šķindināties Ilgstoši, intensīvi šķindēt
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ģiftēt Indēt
mērdēt Indēt
nodīt Indēt
trucēt Indēt
tručēt Indēt
trucīt Indēt
ģiftēties Indēties
indīgā kaujas viela indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus
ķīmiskais ierocis indīga viela vai vielu maisījums, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus, dzīvniekus, augus, pārtikas produktus; indīgā kaujas viela
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt)
sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt
vides inženierija inženiertehniskie pasākumi vides piesārņojuma novēršanai, dabas resursu racionālai izmantošanai un aizsardzībai, degradēto vides un ainavas elementu atjaunošanai un atveseļošanai
magnētiskā lēca īpaša veida magnētiskais lauks, kuram piemīt spēja fokusēt elektriski lādētu daļiņu kūli
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to)
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom
knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts
nobruzdēt Īsi, skaļi dārdēt
dārdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4)
dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3)
dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4)
ņaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1)
ņurdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1)
skandiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2
šķindiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5)
grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
uzdārdēt īsu brīdi dārdēt, rībēt
aizdārdēties īsu brīdi dārdēt; _(biežāk)_ iedārdēties
uzdīkt īsu brīdi dīkt, īdēt
nolādēties īsu brīdi lādēties un pabeigt lādēties
pamurkšķēt īsu brīdi ņurdēt; noburkšķēt
nopurpuļāt īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt
noplandēt īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt (2)
noplandēties īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties
nosmirdēt īsu brīdi smirdēt
paspīdēt īsu brīdi spīdēt
nospīdēt īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt
pašķīst īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni)
palaistīties īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu
uzzvadzināt īsu brīdi šķindēt, zvadzināt
novīdēt īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt
nodārdēt īsu brīdi, vienu reizi dārdēt
nodimdēt īsu brīdi, vienu reizi dimdēt
nograndēt īsu brīdi, vienu reizi grandēt
noīdēt īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm)
nokņudēt īsu brīdi, vienu reizi kņudēt
nomurdēt īsu brīdi, vienu reizi murdēt
noņaudēt īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt
noņaudēties īsu brīdi, vienu reizi ņaudēt; noņaudēt (1)
noņurdēt īsu brīdi, vienu reizi ņurdēt
nošķindēt īsu brīdi, vienu reizi šķindēt
novaidēties īsu brīdi, vienu reizi vaidēt
nožvargzdēt īsu brīdi, vienu reizi žvargzdēt
vīpsnēt īsu mirkli spīdēt, zaigot
polenta Itāliešu virtuves ēdiens: grauzdētu miltu biezputra
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt
uzdziedēt Izārstēt, sadziedēt
saārstēt Izārstēt; arī sadziedēt (brūci)
aizmirt Izbadēties
izkāsties Izbadēties
melnēt Izbadēties
saplukt Izbalot, zaudēt krāsu
atplukt Izbalot, zaudēt krāsu (par apģērbu)
saģunnēt Izbārt, piedraudēt
izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt
izspīdēt Izbeigt spīdēt
izdzist Izbeigt, pārstāt spīdēt, mirdzēt (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
izbaidēt Izbiedēt
pārbrāzt Izbiedēt
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni)
sabaiļināt Izbiedēt, radīt bailes
sabaiļot Izbiedēt, radīt bailes
trauvēt Izbiedēt, traucēt
izšļokāt Izbradāt, izsliedēt
čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā
izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist
apdrošināt Izdarot attiecīgas iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu nelaimes gadījumā (kad zaudēts īpašums, darba spējas, arī dzīvība)
izblinēt Izdēdēt
izdeidēt Izdēdēt
izdēnēt Izdēdēt
izdērdēt Izdēdēt
izdiedēt Izdēdēt
iztrapēt Izdēdēt, sausi izpūt
izurlāt Izdeldēt, nolietot
uzdēt Izdēt
iedēt Izdēt (kur iekšā)
sadēt Izdēt (olas) lielākā daudzumā; izdēt (olu lielāku daudzumu)
piedēt Izdēt (olas) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
nodēt Izdēt (olu)
dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
laist no (saviem) pirkstiem (laukā, arī ārā) izdot (naudu); izšķērdēt
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Izdot (naudu); izšķērdēt
tresēt Izdot rīkojumus, kommandēt, pamācīt
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
izdzaldīt Izdzeldēt
atveseļot Izdziedēt
izdzīdīt Izdziedināt, izdziedēt
atdzirst Izdzirdēt
izdzirst Izdzirdēt
uzdzirdēt Izdzirdēt
novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu)
kavēt (arī īsināt) laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
patusēt pīrāgus izklaidēties
tusēt bulkas izklaidēties
ietusēt Izklaidēties
patusēt Izklaidēties
tusovatsja Izklaidēties
vīzēties Izklaidēties
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā)
tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1)
klaids Izklaidus novietots; izkliedēts
izklaidēt Izkliedēt (1)
izklīdināt Izkliedēt (1)
izkliest Izkliedēt (1)
klīdīt Izkliedēt (1)
pakliezt Izkliedēt (1)
izklīdināt Izkliedēt (2)
izkliest Izkliedēt (2)
izgaiņāt Izkliedēt (4)
izklaidēt Izkliedēt (kādam) uzmanību
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu)
izsēt Izkliedēt (organisma)
izgaisināt Izkliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
izgaiņāt Izkliedēt (piemēram, miglu) - par vēju, sauli
izretināt Izkliedēt (priekšmetus)
izkaisīt Izkliedēt (skaņu) - par vēju
dakratīt Izkliedēt papildus (piemēram, kūtsmēslus)
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu)
sakliedēt Izkliedēt, izdzenāt
izskleist Izkliedēt, izklīdināt
izskliest Izkliedēt, izklīdināt
izdzanāt Izkliedēt, piemēram, vielu
blokķēde Izkliedēta datubāze, kas ir pastāvīgi augošs sakārtotu ierakstu, kurus dēvē par blokiem, saraksts, katrs bloks satur laika zīmogu un norādi uz iepriekšējo bloku, sistēma ir īpaši droša pret ierakstu izmainīšanu
avoksnājs Izkliedēta pazemes ūdeņu, visbiežāk gruntsūdeņu, izplūdes vieta, kur palielināta mitruma apstākļos veidojas kūdra, saldūdens kaļķi vai limonīti; avotaina vieta
krēsla izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
difūzeris Izkliedētājs
difuzors Izkliedētājs, difūzeris
izklaidēties Izkliedēties (1)
izklīst Izkliedēties (dažādos virzienos, pa dažādām vietām)
noplaikšķināt Izkliedēties (par mākoņiem), noskaidroties (par debesīm vai drūmu seju)
izšķīst Izkliedēties (par šķidrumu, masu)
izšķīst Izkliedēties (uz visām pusēm) - piemēram, par sīkiem priekšmetiem
pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu)
izklaiņāties Izkliedēties, izgaist
gaist Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.)
difūzs Izkliedēts
disperss Izkliedēts
izklīdināts Izkliedēts
izplāts Izkliedēts
izklīdināties Izklīst, izkliedēties
izkamiderēt Izkomandēt, izrīkot
izkandžierēt Izkomandēt, izrīkot
izkanģerēt Izkomandēt, izrīkot
izkamandavāt Izkomandēt; izrīkot
plukt Izkrist, izkristies (miesā, formā u. tml.), zaudēt sākotnējo izskatu
sakūpēt Izkūpēt; izšķērdēt
izstrēbt putru izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
izstrēbt Izlabot, novērst izdarīto aplamību, kļūdu; atbildēt par izdarīto aplamību, kļūdu
izšķenēt Izlamāt, nosunīt, nozākāt; izšķendēt
izlīdēt Izliedēt (par lietu)
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
izmērdināt Izmērdēt
izgraust Izmest un pazaudēt
nahrenizēt iznīcināt, likvidēt
aizslaucīt Iznīcināt, likvidēt (parādības sabiedrībā)
apnīdēt Iznīdēt
iznīst Iznīdēt
izskaust Iznīdēt (augus)
nūspruodzēt Iznīdēt, izindēt
izvainot Izniecēt, nosmādēt
izpeizēt Izniekot, izšķērdēt, izšķiest, izputināt
izžirgt Iznīkt, zaudēt samaņu vai dzīvību
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens
izmaudāt Izpeldēt
izplāvāt Izpeldēt
izmaut Izpeldēt no kurienes
izamūdāties Izpeldēties
izapeldēties Izpeldēties
izmauties Izpeldēties
izmūdāties Izpeldēties
nodžubīt Izpeldēties
nodžumpoties Izpeldēties
izmaudāties Izpeldēties (upē)
izpļunckāties Izpeldēties, izmazgāties
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot
vizēt Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizmot, vizuļot
ost Izplatīt smaku; smirdēt
zaigot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu)
zalgot Izplatīt spilgtu, spožu mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu spilgti, spoži spīdēt (par gaismu); arī zaigot
pārliet Izplatot (gaismu), apspīdēt (ko); izplatīt (gaismu kur)
ziest Izplaukt, uzziedēt
izblarkšķēt Izpļāpāt, izmuldēt
izgvergzdēt Izpļāpāt, izmuldēt
izžaut Izpļāpāt, izmuldēt
pūlis izpūdēta un izkarsēta zeme, ko lieto lecektīm
aizlaist vējā izputināt, izšķērdēt
gražīties Izrādīt tieksmi aizskart (kādu); strīdēties (ar kādu)
spīdzināt izraisīt (kādam) fiziskas sāpes, psihiskas ciešanas vai draudēt ar tām, lai panāktu, ka (tas), piemēram, atzīstas, piekrīt veikt kādu uzdevumu, darbību
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt
izčudīt Izrīkot, izkomandēt
izrīpelēt Izrīkot, izkomandēt
izsaltināt Izsaldēt
izasēdēties Izsēdēties
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību)
izārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību); panākt, ka (cilvēkam) izzūd nevēlamas īpašības
izsklidēt Izslīdēt
izsklīdēt Izslīdēt
izslidēt Izslīdēt
izšļūdēt Izslīdēt
izslīgt Izslīdēt (1)
izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem)
atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
pasprūdīties Izslīdēt, izsprukt
izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu)
izslīst Izslīdēt, paslīdēt
atzoboties Izsmejoši atbildēt
atmēdīt Izsmejot, izmēdot atbildēt
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota (piemēram, ārēja starojuma, elektriska lādiņa, ķīmisku procesu) ietekmē
satiesāt izstrīdēt
izaplēsties Izstrīdēties
izasporīties Izstrīdēties
izastrīdēties Izstrīdēties
izkašāties Izstrīdēties
izkasīties Izstrīdēties
izecēties Izstrīdēties, izbārties
izvārdoties Izstrīdēties, izbārties; izrunāties
izškandālēties Izstrīdēties, izlamāties
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties
isčavkaķ Izstudēt
izkost Izstudēt
izštudierēt Izstudēt; izmācīties
izdiršļāt Izšķērdēt
izpalaidņot Izšķērdēt
izsaimniekāt Izšķērdēt
izsaimniekot Izšķērdēt
izšķaidīt Izšķērdēt
izšķārdēt Izšķērdēt
izsvaidīt Izšķērdēt
iztirgot Izšķērdēt
iztrallināt Izšķērdēt
klakarēt Izšķērdēt
klīrēt Izšķērdēt
palaist vējā (arī pa vējam) Izšķērdēt
noblēņot Izšķērdēt
notraišķīt Izšķērdēt
pabrammēt Izšķērdēt
pāršķērst Izšķērdēt
šķelderēt Izšķērdēt
šlūderēt Izšķērdēt
notrallāt Izšķērdēt (mantu, naudu)
notrellināt Izšķērdēt (mantu, naudu)
izšķiest Izšķērdēt (naudu)
palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto
novazāt Izšķērdēt laiku
noplenkot Izšķērdēt, izniekot
nobūt Izšķērdēt, izputināt
izšēķāt Izšķērdēt, izsaimniekot, izšķiest
izkrēst Izšķērdēt, izšķiest
izplaust Izšķērdēt, izšķiest
izpļēgurot Izšķērdēt, izšķiest
izpleikāt Izšķērdēt, izšķiest
izšvitināt Izšķērdēt, izšķiest
noklakarēt Izšķērdēt, izšķiest
pajedināt Izšķērdēt, izšķiest
peizēt Izšķērdēt, izšķiest
pleikāt Izšķērdēt, izšķiest
pleizerēt Izšķērdēt, izšķiest
pliģerēt Izšķērdēt, izšķiest
škaidīt Izšķērdēt, izšķiest
trēst Izšķērdēt, izšķiest
plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties
nošvitināt Izšķērdēt, nodzert
noballēt Izšķērdēt, rīkojot viesības, balles u. tml.
izkakaļāt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu
izkakalēt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu
izšalīt Izšķērdēt; iztērēt
izšelderēt Izšķērdēt; iztērēt
šķērdaunīca izšķērdētāja
prodigi Izšķērdētāji
šķaids izšķērdētājs
šķaists izšķērdētājs
šķiedons izšķērdētājs
caurbira Izšķērdētājs
izsaimniekotājs Izšķērdētājs
izšķērdējs Izšķērdētājs
izšķērdnieks Izšķērdētājs
izšķiedējs Izšķērdētājs
iztērētājs Izšķērdētājs
kakale Izšķērdētājs
kamars Izšķērdētājs
laidējs Izšķērdētājs
peizums Izšķērdētājs
plausējs Izšķērdētājs
plausis Izšķērdētājs
šķērdnieks Izšķērdētājs
traišķis Izšķērdētājs
ķembis Izšķērdētājs, kas iekrāto izšķērdē
tērmanis Izšķērdētājs, tērētājs; postītājs
aptelzt Izšķiest, izšķērdēt
izķērzt Izšķiest, izšķērdēt
izpērt Izšķiest, izšķērdēt
izšvipstināt Izšķiest, izšķērdēt
iztramšķināt Izšķiest, izšķērdēt
noplaudēt Izšķiest, izšķērdēt
nopļaukāt Izšķiest, izšķērdēt
noplaust Izšķiest, izšķērdēt
nopleicēt Izšķiest, izšķērdēt
nopleikāt Izšķiest, izšķērdēt
noslīcināt Izšķiest, izšķērdēt
plakarēt Izšķiest, izšķērdēt
izklakarēt Izšķiest, izšķērdēt, izniekot
izšēkāt izšķiest, izšķērdēt, izputināt
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst
plaust Izšķiest; izšķērdēt
izplakāt Iztērēt, izšķērdēt
izplencēt Iztērēt, izšķērdēt
izplencīt Iztērēt, izšķērdēt
izplenčot Iztērēt, izšķērdēt
izplizerēt Iztērēt, izšķērdēt
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvniekus) tā, ka (tie) sāk lidot, skriet
izdadāt Iztrūdēt
agresija Izturēšanās veids, kuru indivīds izmanto, lai iebiedētu vai ievainotu citu tās pašas vai citas sugas būtni
gradēt Iztvaicēt, sabiezināt sāļu šķīdumus gaisa iedarbībā; gradēšanu izdara sāls vārītavās (gradētavās)
printeris izvadierīce, kas no datora saņem kodētus datus, tos pārveido lasīšanai piemērotā formā un uz papīra vai citā vidē izveido atbilstošu tekstu vai grafiku
sakļaut izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2)
iebērnoties izveidot migu un dzemdēt tur mazuļus
izšpuntavāt izveidot spundētu gropi
Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
izveldēties Izveldēt
izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1)
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt
izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu)
izžaudināt Izžaudēt
iedrenēt Izžūt, sākt trūdēt
komodors jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs vai prezidents
komandors jahtkluba vecākais jeb priekšsēdētājs
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
apžērbām Jāteniski sēdēt
nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt
incidents jebkurš ar gaisa kuģa izmantošanu saistīts notikums, izņemot, aviācijas nelaimes gadījumu, kas apdraud vai var apdraudēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošību
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
zvērināts advokāts jurists, kas ir nokārtojis Latvijas Republikas Advokātu kolēģijas eksāmenu, ir nodevis zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam un atbilst arī pārējām Latvijas Republikas Advokatūras likumā norādītajām prasībām un kas var pārstāvēt citas personas visos (iekļaujot kriminālos) pirmstiesas un tiesas procesos
kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas
izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
kritala kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
kritaļa kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
kritals kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
kritelis kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
izgatavošana kāda priekšmeta izveidošana, tā zaudēto īpašību atjaunošana vai kāda priekšmeta pārtaisīšana, kā rezultātā tas iegūst cita priekšmeta derīgās īpašības
enkurs kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā
kreša kāds, kas bieži dodas pasēdēt
dolkata kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt
dalkata kāds, kas runājot bieži novirzās no temata vai nevar īsi un konkrēti atbildēt; dolkata
pabezdēt kādu brīdi bezdēt
pagrebzdīt kādu brīdi grebzdīt (gremzdēt)
patrūdināt kādu brīdi ļaut trūdēt
pavalšķoties kādu brīdi muldēt; nepatiesi izrunāties
nosmirdēties kādu brīdi smirdēt
pārsēdēt kādu laika posmu (piemēram, nakti) sēdēt
paplāvāt kādu laiku atspīdēt, paspīdēt
notītīt kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam
pasēsties kādu laiku ērti sēdēt
noklaknīt kādu laiku notupēt (nosēdēt)
munčāties kādu laiku peldēties
pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
nokleknīt kādu laiku tupēt (sēdēt)
iztramdīties kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt
grauzdulis Kafijas grauzdētājs
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
Bertolē sāls kālija hlorāts KClO~3~, labs oksidētājs; lieto medicīnā (dezinficēšanai), kā arī sērkociņu ražošanā un pirotehnikā
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Tamditavs Kalnu masīvs Kizilkuma dienvidrietumos, Uzbekistānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 922 m (Aktavs), klinšainas grēdas un augstienes, erodēti uvāli
stērdēt Kalst, trūdēt
sublimācijas kalte kalte, kurā karstumjutīgus materiālus (piemēram, medicīnas preparātus) sasaldētus kaltē vakuumā
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijā iebrukušu pretinieku, lai atjaunotu zaudēto stāvokli
ļubt karāties, slīdēt uz leju
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu
rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte
virpeles Karuselis uz ledus - uz ledū iesaldēta mieta uzvilkts ritenis, kurā iestiprināta gara kārts ar ragaviņām galā
erbīt kasīt, skrāpēt; ķildoties, strīdēties
erbijāties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
erbīties Kasīties, skrāpēties; ķildoties, strīdēties
nosaucināt Katoļu baznīcā nolādēt
gremžuļi Kausēti un grauzdēti tauki
nirva kaut kas mazs un plāns, ko viegli pazaudēt (piemēram, cara laika sudraba piecu kapeiku monēta)
plūkties Kauties; arī strīdēties
čīgāties Kauties; strīdēties
čīgoties Kauties; strīdēties
Kiribati Kiribati Republika - valsts Okeānijā, Klusā okeāna dienvidrietumu daļā abpus ekvatoram, platība - 811 kvadrātkilometri, 99500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Teinainano, plašā akvatorijā izkliedēti 33 koraļļu atoli un zemas salas, lielākais augstums - 81 m vjl.
izklaģīt Kladzinot izdēt
claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa
zvārkšēt Klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma)
klidināt Klīdināt, kliedēt
klaidināt Kliedēt
klaidēt Kliedēt (1)
klīdināt Kliedēt (1)
kliest Kliedēt (1)
kliezt Kliedēt (1)
kliest Kliedēt (2)
klāt Kliedēt (piemēram, krāsu, masu uz kādas virsmas)
pulverizēt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu
smidzināt Kliedēt (šķidrumu, pulverveida vielu) kādā vidē, uz kā ar gaisa, gāzes strūklu
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā
klaidīt Kliedēt, izšķērdēt
segties Kliedēties, tikt kliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu
revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu
noklīst Klīstot, virzoties nodalīties (no citiem); novirzīties (no ceļa) un pazaudēt (to)
paklupt Klūpot pazaudēt līdzsvaru
knīkstēt Klusām ņurdēt
tītot Klusi īdēt
noīdēties Klusu novaidēties, nostenēties, noīdēt (1)
noīdēt Klusu novaidēties, nostenēties; noīdēties (2)
īdēt Klusu vaidēt, stenēt
vieglkļūda Kļūda, ko pati programma vai operētājsistēma var likvidēt
nodēdēt Kļūstot ļoti irdenam, arī sadrūpot, nolūpot virsējai kārtai, samazināties izmēros; izdēdēt (2)
nokārt degunu kļūt bēdīgam, bezcerīgam, noskumt, zaudēt pašpaļāvību
blīgznēt kļūt dzeltenam un izdēdēt
gaišoties kļūt gaišākam; gaiši spīdēt, mirdzēt
izpaurēties kļūt izsalkušam, izbadēties
uzsprāgt gaisā kļūt ļoti dusmīgam, zaudēt savaldību
izkalst kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.)
nokalst kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu)
nodēdināties kļūt ļoti vājam, izdēdēt, nīkuļot
nodēdēt kļūt ļoti vājam; izdēdēt (1)
atkust kļūt maigākam; zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju)
izļurkāties kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu
izļurkt kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļukt
izļukt kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu; izļurkt
nosalaisties kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību
aizkalst kļūt par daudz sausam, zaudēt mitrumu
paspēlēt kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās)
atvīdēt kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam
kalst kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.)
izžūt kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (par strautu, aku, zemi u. tml.)
izžūties kļūt sausam, zaudēt ūdeni, mitrumu (piemēram, par upi, aku)
mērcēties kļūt slapjam lietū; liedēties
mērcēties kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī
jūgties kļūt stulbam; zaudēt saprātu
atsvešināties kļūt svešākam, zaudēt tuvību, draudzīgumu
nokāpt (arī nokrist) no pjedestāla kļūt tādam pašam kā citi, zaudēt savu slavu, pārākumu
pārziedēt kļūt tādam, kam iestājusies ziedēšanas beigu stadija; arī noziedēt
uzziedēt kļūt tādam, kur augi sākuši ziedēt (par pļavu, dārzu u. tml.)
tievēt kļūt tievākam, zaudēt svaru
sūpēt kļūt tumšs, netīrs, trūdēt, bojāties
sakrist kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
sakristies kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
atdzist kļūt vienaldzīgam (pret ko); pazaudēt sajūsmu, dedzīgumu; atsalt
apgrabēt kļūt viscaur nolietotam, notrītam, nodeldētam
sadilt kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus
kņīde Kniedēt
knietēt Kniedēt
niedēt Kniedēt
nitavāt Kniedēt
pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna
knaulēt Kniedēt, aizkniedēt
situla Kniedēts bronzas skārda spainis, nereti lietots kā pelnu urna
knietēt Kniest 1, kņudēt un sūrstēt
ņadzēt Kņadēt
ņogāties Kņadēt 1
knudēt Kņudēt
knutināt Kņudēt
kniest Kņudēt un sūrstēt
ņirbēt Kņudēt, arī trīsēt
ņirbt Kņudēt, arī trīsēt
kūvēt Kņudēt, kniest
knidināties Kņudēt, niezoši kutēt
kņutēt Kņudēt; niezēt
kodeks kodera un dekodera komplekss daudzkanālu sakaros telefonijā un informācijas sistēmās; kodētājs-dekodētājs
kodificēt Kodēt
datnes formāts kodēta informācija par datnes uzbūvi
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai
kriptogramma Kodēta vai šifrēta informācija
ciparkods Kodētā ziņojuma pieraksts ciparu vai skaitļu secības veidā
dekodēšana kodētas informācijas pārveidošana izejas formā (kodēšanai pretēja operācija); atkodēšana
atkodēšana Kodētas informācijas pārveidošana sākotnējā formā; kodēšanai pretējs process
taktētie dati kodētie dati, kas satur datu plūsmu un taktimpulsus
mikroprogramma Kodēts komandas izpildei nepieciešamās mikrooperāciju virknes pieraksts
dešifrēšana Kodētu tekstu, ciparu u. c. datu pārveides process to sākotnējā vai citā nolasīšanai ērtā formā
dekodēt Kodētus datus pārveidot sākotnējā formā; dešifrēt
jonizācijas kamera kodolstarojuma detektors, kura darbības pamatā ir lādēto daļiņu radītā gāzes jonizācija
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
vagarēt Komandēt
drillēt Komandēt, pamācīt; dīdīt; dresēt; apmācīt
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
melanža Koncentrētu skābju vai oksidētāju maisījums ķīmiskajā rūpniecībā un raķešu tehnikā
labējs konservatīvās partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad konservatīvākie Nacionālajā sapulcē nosēdās pa labi, radikālie - pa kreisi, skatoties no priekšsēdētāja puses
konzolidet Konsolidēt
atkļūdot Konstatēt, uzmeklēt un likvidēt kļūdas programmās
Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs)
CITES Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (angļu "Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora")
operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
Alakranesas rifs koraļļu rifs Meksikas līcī (_Alacránes, Arrecife_), biosfēras rezervāts, kas ir nozīmīgs patvērums apdraudētām un endēmiskām sugām
radiācijas korekcijas korekcijas, kuras kvantu elektrodinamikā aprēķina dažādiem fizikālajiem lielumiem, ievērojot elektriski lādētas mikrodaļiņas mijiedarbību ar tās radīto elektrisko lauku
korespondējošais loceklis korespondētājloceklis
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents
kora diriģents korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kordiriģents
korodēties Korodēt (1)
korodēties Korodēt (2)
korodēties Korodēt (3)
oldermenis Korporācijas, apvienības, lauku kopienas priekšsēdētājs
anodstars Korpuskulāras dabas stars, kas nāk no sakarsēta vai jonu bombardēta anoda
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns
radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
aizkratīties Kratoties aizklīst, aizslīdēt (kam garām, aiz kā u. tml.)
apkratīties Kratoties pavirzīties, paslīdēt zem kā
bīstamā krava krava, kas pārvadāšanas, iekraušanas, izkraušanas vai uzglabāšanas procesā savu īpašību dēļ noteiktos apstākļos var izraisīt sprādzienu, ugunsgrēku vai nodarīt citus kaitējumus, apdraudēt cilvēku dzīvību, veselību, personas mantu vai vidi
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
sabrīdināt Krietni nobrīdināt, piedraudēt
saduktēt Krietni sabārt, piedraudēt
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
tetrahlorhinons Kristāli zelta dzeltenumā, sublimējas nekūstot un nesadaloties, bieži rodas hlorējot dažādus organiskus savienojumus, lieto par oksidētāju un tehnikā dažu krāsvielu pagatavošanai
submersija Kristīšanas veids, kad kristāmais tiek pilnīgi pagremdēts zem ūdens
aizkritne Krītošas durvis uz pazemi: skatuves gremdētava; lūka, piemēram, peļu slazda aizvars
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis
refrižeratorkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; saldētājkuģis
zemūdens spārnu kuģis kuģis ar ūdenī iegremdētiem spārniem, kas pie noteikta ātruma paceļ kuģa korpusu virs ūdens
zemūdene Kuģis, kas var peldēt arī zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā)
izkuģot Kuģojot pazaudēt
unkstēt Kunkstēt, smilkstēt, vaidēt, stenēt
nokūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt
pārkūpēt Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt (par augiem, to ziediem)
atmurkšķēt Kurnot atbildēt (nedraudzīgi)
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem)
plunčoties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem)
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem)
pērties Kustinot spārnus, vairākkārt gremdēties ūdenī (par ūdensputniem)
šilierēt Kustoties mirgot, spīdēt
skudēt Kutēt, kņudēt, niezēt
duzēt Kvēlot, gruzdēt
sēroties Kvēlot, gruzdēt
zvērēt Kvēlot, gruzdēt
zvērāt Kvēlot, spīdēt
zviedrīt Kvēlot, spīdēt
ķērdēt Ķēdēt
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties
brančukoties Ķildoties, strīdēties
eņķēties Ķildoties, strīdēties
kašķēties Ķildoties, strīdēties
naizoties Ķildoties, strīdēties
pekstēties Ķildoties, strīdēties
pešļoties Ķildoties, strīdēties
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties
īverēt Ķildoties, strīdēties, prāvoties
jonu saite ķīmiska saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
heteropolārā saite ķīmiskā saite, kas rodas lādētu daļiņu - jonu - elektrostatiskās mijiedarbības rezultātā
metāliskā saite ķīmiskā saite, kuras cēlonis ir lielā vadāmības elektronu koncentrācija; negatīvi lādētā elektronu gāze notur pozitīvi lādētos jonus noteiktos attālumos
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
kompleksie savienojumi ķīmiski savienojumi, kas sastāv no centrālā (parasti metāla) jona, kam apkārt ir neitrālas daļiņas vai pretēji lādēti joni (piemēram, hlorofils)
hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem
duczjuns Ķīnā pēc 1911. g. revolūcijas - gubernators, īstenībā provinces diktators, kura rokās atradās civilā un militārā vara; pēc tautas revolūcijas uzvaras duczjuna institūts Ķīnā tika pilnīgi likvidēts
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
kupt Labi uzziedēt; kupēt
kupēt Labi uzziedēt; kupt
consonanza Labskanīga, saliedēta saskaņa
negantāt Lādēt
lādāt Lādēt (ieroci)
lodāt Lādēt (šauteni)
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2
sventēt Lādēt, arī lamāt
ģunnēt Lādēt, lamāt
zvendēt Lādēt, lamāt
klenst Lādēt, sodīt
klantīt Lādēt, sodīt; klenst
klentēt Lādēt, sodīt; klenst
sventēties Lādēties, lamāties
zvendēties Lādēties, lamāties
kanālēšana kristālos lādētu daļiņu kustība paralēlo atomu slāņu veidotos virzienos
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV)
pretkūļu paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā notiek 2 pretēji vērstu daļiņu kūļu sadursme
pestīt laist, lādēt
plederēties Laisties, plivināties, peldēt
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu)
aizlaizīt Laizot darīt veselu, dziedēt
lāt Lamāt, lādēt kaut ko
kabelēties Lamāties, strīdēties
kupels Lampas daļa - gaismas izkliedētājs
landmaršals Landtāga (1) priekšsēdētājs
landmaršals Landtāga (2) priekšsēdētājs
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja teiktais nav patiesība vai ir kas ļoti nepatīkams
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību
Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs
Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas
atkačāt Lejupielādēt
iekačāt Lejupielādēt (no interneta)
nokačāt Lejupielādēt no interneta
nosūkt Lejupielādēt no interneta
nopumpēt Lejuplādēt
kačāt Lejuplādēt (datorā)
uzšļukt lēnām noslīdēt uz (kā)
šlukt lēnām slīdēt
iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni
slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts
lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai
sklandīties Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties
sklenst Lidojot slīdēt lejup; šūpoties, ļodzīties
traumatika Līdzeklis, ar ko vātes dziedēt
klakaris Līdzekļu izšķērdētājs
leidēt Liedēt
līdēt Liedēt 1
leidēties Liedēties
līdēties Liedēties
jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris
Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
imperatorpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 130 cm, svars - 40 kg, apdraudēts
lēcējpingvīns liels nelidojošs putns, pingvīnu suga, garums - 55 cm, svars - 4 kg, apdraudēts
pārliesmot Liesmojot apspīdēt (ko)
civilatbildētājs Lietā personīgi ieinteresētais procesa dalībnieks, kas par tādu atzīts ar procesa virzītāja motivētu lēmumu; par civilatbildētāju var atzīt vecākus, aizbildņus, aizgādņus vai citas personas, kā arī uzņēmumus, iestādes un organizācijas, kuras saskaņā ar likumu ir materiāli atbildīgas par zaudējumu, kas nodarīts apsūdzētā noziedzīgas rīcības rezultāta dēļ
atradums Lieta, kas pret īpašnieka vai nozaudētāja gribu nav viņa varā, pārziņā, un cita persona, atradējs, atklāj tās atrašanās vietu un ņem savā varās, turējumā, valdījumā
čipt lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts
nost lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli (ko) likvidēt, izbeigt, novērst; lieto, lai izteiktu kategorisku prasību (ko) attālināt
vai nu ne lieto, lai pozitīvi atbildētu uz jautājumu
pārklājlogi Lietotāja saskarnē - divi vai vairāki logi, kas displeja ekrānā ir daļēji pārklājušies; kaskadēti logi
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties
gudzēt Līki sēdēt
uzdot likt atbildēt uz jautājumu; izvirzīt (jautājumu)
saucināt likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
nolādināt likt nolādēt
dasēdināt likt sēdēt blakus
izsēdināt likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās
pārpeldināt likt un palīdzēt pārpeldēt
sadēdināt Likt, ļaut sadēt
samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku)
civilprocesa likums likumdošanas akts, kura uzdevums ir procesuāli nodrošināt ikvienai fiziskai vai juridiskai personai tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai interešu aizstāvību tiesā
Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
saīsināt Likvidēt
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga)
dzēst Likvidēt elektronisko informāciju (piem., ziņas, attēlus, video ierakstus)
dekolonizēt Likvidēt koloniālo atkarību (kādā teritorijā)
vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
noslēpt pēdas likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus
iziet brīvgājienu likvidēt spēli
atveldzēt Likvidēt vai mazināt (parasti slāpes, arī sāpes)
neitralizēt Likvidēt vai samazināt kā spēku, iedarbību
degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas)
noslēpt (visus) galus ūdenī likvidēt, noslēpt pārkāpuma, nozieguma pēdas
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Likvidēt, novērst (piemēram, kādas vielas, ierīces) kaitīgo, nevēlamo iedarbību
nožņaugt Likvidēt, panākt, ka vairs nepastāv
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu)
putināties Likvidēt, piemēram, savu saimniecību, iedzīvi
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu); salodēt
cinīt Lodēt
pojīt Lodēt
cinnēt Lodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
aizlodēt Lodēt ciet
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna
pojētājs Lodētājs
pamatjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā dati tiek kodēti un pārraidīti, neizmantojot nesēja modulēšanu
pieviņģot Lokoties pielīst, piepeldēt
izbrukt Lūstot vai brūkot (kam), izvirzīties cauri (tam), caur (to); strauji izkrist, izslīdēt cauri (kam), caur (ko)
atšālināt Ļaut atvadēties, novadēties
izlaist Ļaut brīvi slīdēt (pār ko)
aizsprādzināt Ļaut gandrīz nosprāgt, daļēji nomērdēt
zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt
izvadināt Ļaut novadēties
vadināt Ļaut novadēties
aiztrūdināt Ļaut satrūdēt (aizpūdēt)
izlecināt Ļaut šurp un turp lēkāt, izslīdēt
notrūdināt Ļaut trūdēt, pūt
izdēdināt Ļaut vistai dēt olas
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ
Dienvidķīnas tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga, kopš 1983. g. brīvā dabā nav redzēti, pasuga atjaunota no 70 nebrīvē dzīvojošiem īpatņiem
kā ar cirvi atskaldīt ļoti asi, strupi, arī kategoriski atbildēt
kā ar nazi nogriezt ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi noskaldīt (arī nocirst) ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
kā ar cirvi nocirst ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt
nogriezt kā ar nazi ļoti asi, strupi, kategoriski pateikt, atbildēt
pārkrest ļoti ātri izšķērdēt (piemēram, mantu, pārtiku)
atbērt ļoti ātri runājot, atbildēt
pusmežonīgs ļoti bikls, arī iebiedēts (par cilvēku)
līdz nāvei izbiedēt ļoti izbiedēt
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
kā uz nātrēm ļoti nemierīgi (sēdēt, gulēt)
sastingt ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
difūzā matērija ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī
ģeokorona ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā; to veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras
pūst (vai) dvēseli laukā ļoti saldēt, būt ļoti aukstam un stipram vējam
pārmērcēt ļoti saliedēt (kādu) - par lietu
zied kā laba diena ļoti skaisti, kupli ziedēt
atkliegt ļoti skaļā balsī atbildēt
atriet ļoti skaļi un nikni atbildēt
atrieties ļoti skaļi un nikni atbildēt
pārtrūcināt ļoti stipri izbiedēt
nolādēt no zemes virsas ļoti stipri nolādēt
nolādēt no zemes virsas (retāk virsus) ļoti stipri nolādēt
nolādēt no zemes virsus (biežāk virsas) ļoti stipri nolādēt
ūdelēt Mācīt, rīkot, komandēt
atdūdot Maigi, dūdojoši atbildēt
diafragmēt Mainīt (ar diafragmu) gaismas staru kūļa platumu; blendēt
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
mājāssēdis Mājās sēdētājs, uztups
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips
eristika Māksla strīdēties, polemizēt
ansamblis Mākslinieciski apvienots, saliedēts izpildītāju kolektīvs
Jinlugenbuds Malajiešu mitoloģijā - koku gars, kas Malajas čevongiem iemācījis dalīties ar medījumu un dzemdēt un audzināt bērnus
nomalt Maļot (ko), atraut, zaudēt (ķermeņa daļu)
apdegt Materiāli ciest, zaudēt visu iedzīvi ugunsgrēkā
plazmapstrāde Materiālu apstrādes paņēmieni, kuros izmanto zemas temperatūras plazmas termisko, mehānisko, lādēto daļiņu un starojuma iedarbību
bādāties Mazgāties (vannā, pirtī); peldēties; vannoties
balsināties Mazgāties, peldēties
mauties Mazgāties, peldēties
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt
egērija Mazlēpju dzimtas ģints ("Egeria"), dekoratīvs, ūdenī iegrimis augs, kas var iesakņoties dīķa dibenā vai brīvi peldēt, tas bagātina ūdeni ar skābekli
apdziedēt mazliet (no virspuses) sadziedēt
aptrupināt mazliet appūdēt
paklaidēt mazliet izklaidēt
paklaidēties mazliet izklaidēties
pabumbulēt mazliet izklaidēties; paslaistīties
knūdēt mazliet niezēt, kņudēt
apbrūķēt mazliet nolietot, apdeldēt; apvalkāt
aizgrasīties mazliet piedraudēt
apaukstēt mazliet saaukstēt; apsaldēt
apaukstēties mazliet saaukstēties; apsaldēties
aptrūdēt mazliet satrūdēt (visapkārt, no virspuses)
ietrūdēt mazliet, arī vietumis satrūdēt
padēdēt mazliet, daļēji izdēdēt (parasti par iežiem)
paklīdināt mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2)
pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (piemēram, miglu, mākoņus)
pakliedēt mazliet, daļēji izkliedēt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām)
pašķērdēt mazliet, daļēji izšķērdēt
paplūst mazliet, daļēji pazaudēt kontūras
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu
paplukt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu)
pabalēt mazliet, daļēji pazaudēt spilgtumu, kļūt mazliet gaišākam (par krāsu)
patrūdēt mazliet, daļēji satrūdēt
pavīst mazliet, daļēji zaudēt jaunības svaigumu, pievilcību (parasti par cilvēku, tā seju)
piegrozt mazliet, nedaudz draudēt, biedēt
pašķērst mazliet, nedaudz izšķērdēt
paveldzēt mazliet, nedaudz remdēt (slāpes)
pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
sēdeklis Mēbele, priekšmets, kas ir paredzēts sēdēšanai; vieta, kur var sēdēt, kas ir paredzēta sēdēšanai
dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei
aeromehānika Mehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu līdzsvaru un kustību
atrast Meklējot ieraudzīt, dabūt (ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo)
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties
meļņot Melnīgsnēji spīdēt
mulst Melot; muldēt
ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt
milzēt Melst, muldēt
mēnešots Mēness apspīdēts, Mēness caurspīdēts
džībināt Mērdēt
mirdēt Mērdēt
mirdināt Mērdēt
mirināt Mērdēt
salināt Mērdēt
izmirdināt Mērdēt badā
tīpēt Mērdēt badā
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem
sviedināt Metināt metālu, lodēt
izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās
ilgtspējīga apsaimniekošana meža un meža zemju pārvaldīšana un lietošana tā, ka saglabājas to bioloģiskā daudzveidība, produktivitāte, atjaunošanās spēja, vitalitāte un potenciāls un netiek apdraudētas citas ekosistēmas
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945. gadā
reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta
pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt
žibu mirdzēt, spīdēt
mergot Mirdzēt, spīdēt
švitēt Mirdzēt, spīdēt
zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt
kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm)
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm)
kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu)
gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu)
ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot
pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko)
līpināties Mirgot, paspīdēt
šilerēt Mirgot, spīdēt
šilerēties Mirgot, spīdēt
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu
plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu)
izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu
izkliedētājs mobila mašīna mēslojuma pievešanai uz lauka un vienlaidu izkliedēšanai joslās, kuru platums ir lielāks par izkliedētāja konstruktīvo platumu
sarkanzaļzilais monitors monitors, kas sarkanās, zaļās un zilās krāsas signālus no datora pievada tieši katodstaru lampai, neizmantojot dekodētājus
slīgt Morāli degradēties
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst
krist Morāli pagrimt, degradēties; nonākt stāvoklī, ko sabiedrība uzskata par peļamu, necienīgu
slīkt Morāli pilnīgi degradēties
grimt Morāliski degradēties
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties
muldēties Muldēt
mulstīt Muldēt
ņorkstēt Muldēt
sturbuļot Muldēt
tuldēt Muldēt
bļemmāt Muldēt, gvelzt, pļāpāt
rāzēt Muldēt, jokoties; plosīties, trakot
pluksterēt Muldēt, maldināt, runāt nepatiesību
mudot Muldēt, murgot drudzī
svamplīt muldēt, pļāpāt
pļūtīt Muldēt; apmelot
dirst šķidru muldēt; melot
dirst Muldēt; runāt muļķības
čerpaks Muldētājs
mūdēt Murgot, vaidēt
puntuļot Murmināt pie sevis, ņurdēt
dundināt Murmināt, ņurdēt, dūkt
atmurmināt Murminot atbildēt
atņurkstēt Murminot, neskaidri atbildēt
notrampelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā
notrembelēt Naudu izšķērdēt, nodzert krogā
nopļundurēt Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest
nopļundurot Neapdomīgi izšķērdēt, izšķiest
dross Neapdraudēts
pampurāt Neapmierināti murmināt, ņurdēt, strīdēties
nurrāt Neapmierināti ņurdēt
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids
palikt atbildi parādā neatbildēt
neteikt ne jā, ne nē neatbildēt, klusēt; nedot skaidru atbildi
ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko)
uzgruzdināt nedaudz apgrauzdēt; uzgrauzdēt
uzgrust nedaudz apgruzdēt
uzgruzdēt nedaudz apgruzdēt
iesaldēties nedaudz apsaldēties
aizblāvāties nedaudz iespīdēties
pakāzoties nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās
paviesēt nedaudz novadēties
patrūcināt nedaudz sabiedēt
patrepēt Nedaudz, mazliet izdēdēt vai sausam sapūt
pamaudāties Nedaudz, mazliet mazgāties, peldēties
pamīkstināt Nedaudz, mazliet mīkstināt, remdēt
paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom
anjons Negatīvi lādēts jons
hidroksiljons Negatīvi lādēts jons, kas sastāv no skābekļa un ūdeņraža atoma
beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts
stročīt Neierasties (kur); nebūt (kur klāt); kavējot darbu, daudz ko zaudēt
džemošana neiestudēta saspēle un improvizācija muzikāla priekšnesuma laikā
pakūkot neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
paplaukšināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
pabiedēt neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1)
pabriedēt neilgu laiku, mazliet briedēt
padārdēt neilgu laiku, mazliet dārdēt
pagrust neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt
padēt neilgu laiku, mazliet dēt
padimdēt neilgu laiku, mazliet dimdēt
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
padziedēt neilgu laiku, mazliet dziedēt
pagrauzdēt neilgu laiku, mazliet grauzdēt
pagruzdēt neilgu laiku, mazliet gruzdēt
paīdēt neilgu laiku, mazliet īdēt
pakņudēt neilgu laiku, mazliet kņudēt
pakomandēt neilgu laiku, mazliet komandēt
pakveldēt neilgu laiku, mazliet kveldēt
pamērdēt neilgu laiku, mazliet mērdēt
pamērdēties neilgu laiku, mazliet mērdēties
paņaudēt neilgu laiku, mazliet ņaudēt
paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
papeldēties neilgu laiku, mazliet peldēties
papūdēt neilgu laiku, mazliet pūdēt
pasaldēt neilgu laiku, mazliet saldēt
pasaldēties neilgu laiku, mazliet saldēties
paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
pasmirdēt neilgu laiku, mazliet smirdēt
pastrīdēties neilgu laiku, mazliet strīdēties
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā)
pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
pašķendēties neilgu laiku, mazliet šķendēties
pašķindēt neilgu laiku, mazliet šķindēt
pavaidēt neilgu laiku, mazliet vaidēt
paziedēt neilgu laiku, mazliet ziedēt
pazondēt neilgu laiku, mazliet zondēt
parhēliji Neīstas saules - gaiši plankumi abpus Saulei 22⁰, 46⁰ vai 90⁰ atstatumā; tie rodas, saules stariem lūstot atmosfērā suspendētos ledus kristālos
aizdancināt nejauši aiznest, pazaudēt
atrast Nejauši, negaidīti ieraudzīt, uziet (ko cita pazaudētu vai noslēptu)
šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza
nekur šāstīties nekur dēties
krupt Nekustīgi bez darba sēdēt
dvakot Nelabi smakot, smirdēt
abortēt Nelaikā dzemdēt
sprauds neliels kociņš, ko vērpšanas laikā (vairākus) ievieto spoles galos, lai dzija nenoslīdētu
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums)
izplinderēt Nelietderīgi iztērēt, izšķērdēt
sēt Nelietderīgi tērēt, šķērdēt
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt
pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties
kusnot Nemierīgi vaidēt, stenēt
dreboņa Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt
drebene Nemierīgs cilvēks, kas nevar nosēdēt uz vietas; drabans
badēt Nemitīgi rīkot, komandēt
badīt Nemitīgi rīkot, komandēt
bakstēt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.)
bakstīt Nemitīgi rīkot, komandēt, sūtīt (no viena darba pie otra, no vienas vietas uz otru u. tml.)
datu nesējs nemodulēts signāls, ko izmanto kodētu datu pārraidei
nesējs Nemodulēts signāls, ko izmanto kodētu datu pārraidei
nenovīst Nenovīdēt
neohrons Neogejs - Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) - par priekšmetu, vielu
nejaucīgs Nepatīkams, arī kaitīgs; tāds, ko ir grūti iznīdēt, izskaust
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju
ieroča pārvadāšana nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārvietošana sev līdzi tādā veidā, ka tā pielietošanas iespēja ir izslēgta
saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam
noraidīt Nepievienoties teiktajam, atbildēt noliedzoši
iegrauzdēt Nepilnīgi sagrauzdēt
nosaplēsties Nesaderīgi dzīvot; strīdēties
mulstīties Nesakarīgi runāt, muldēt
atmuldēt Nesakarīgi, nesaprotami atbildēt
karīcāt Nesaprātīgi lietojot izšķērdēt
atbubināt Neskaidri atbildēt
atņurkšēt Neskaidri atbildēt
atpenterēt Neskaidri atbildēt
attost Neskaidri atbildēt
tilšķēt Neskaidri šķindēt (piemēram, saskaroties divām pudelēm)
atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
infertilitāte Nespēja dzemdēt dzīvotspējīgu bērnu, lai gan apaugļošana iespējama; bezbērnība
motoriskā amūzija nespēja dziedāt vai spēlēt, lai gan mūzikas izpratne nav zaudēta
atrēmija Nespēja staigāt, stāvēt vai sēdēt histērijas gadījumos; visas kustības viegli veicamas guļus
blāvot Nespodri spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
noklust Netikt vairs izplatītam (par ziņām, valodām); pazaudēt nozīmīgumu
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt
atmēļot Nevērīgi atbildēt
lāsēt Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsmot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
lāsot Nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži, arī daudzkrāsaini spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
mirgot Nevienmērīgi spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
turēties nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos)
neidēt Nīdēt
ņīdēt Nīdēt
knist Niezēt, kņudēt
knūst Niezēt, kņudēt
kutēties Niezēt, kņudēt
knūt Niezēt, kņudēt, knūst
niezināties Niezēt, kutēt, kņudēt
tiedēt Nirt, grimt; tedēt
maut Nirt, peldēt
tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē
sleja no ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu
aizdžinkstēt no džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt
uzgrauzdēt no jauna grauzdēt
atziedēt no jauna uzziedēt
šlūžāt no kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt
apdēdēt no virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt
noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni
nobiedināt Nobiedēt
nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt
samīzties Nobīties, zaudēt drosmi
jundēt Noburt, nolādēt
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos)
nodērdēt Nodārdēt
nodrimēt Nodārdēt
noducēt Nodārdēt
nodudzēt Nodārdēt
nopekstēt Nodārdēt
norībēties Nodārdēt
sadunēt Nodārdēt
sagraust Nodārdēt
sarūkt Nodārdēt
nobīkšķēt nodārdēt (1)
nodārdināt Nodārdēt (1)
uzdimdināt Nodārdēt (atkārtoti)
sarucināt Nodārdēt (par pērkonu)
sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu)
nodeldināt Nodeldēt
nodilināt Nodeldēt
noīvelēt Nodeldēt
stuba Nodeldēta slota
stubs Nodeldēta slota
stucele Nodeldēta slota
stupērklis Nodeldēta slota
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms
stubis Nodeldēta slota; stuba
stupene Nodeldēta zeru slota
kandze Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
stupa Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
nodimēt Nodimdēt (1)
nodimt Nodimdēt (1)
pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt
izdzievāt Nodzīvot, pazaudēt
nodžerkstēt Nodžergzdēt
lauzt sprandu kādam nogalināt, draudēt nogalināt; pieveikt cīņā
apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt
nodirkstēt Nograndēt
nograust Nograndēt (par pērkonu)
norūcināt Nograndēt (par pērkonu)
nograuzdināt Nograuzdēt
notaukšēt Nograuzdēt, nošmorēt
notaukšķēt Nograuzdēt, nošmorēt
nogrimdēt Nogremdēt
nogrimdināt Nogremdēt
noslīcināt Nogremdēt
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā
apgremdēt Nogremdēt, iegremdēt
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu)
nogrimties Nogremdēties
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt
noīgt Noīdēt
noīdēties Noīdēt (1)
noģiftēt Noindēt
notrucēt Noindēt
nozāļāt Noindēt
nozālēt Noindēt
nozālināt Noindēt
nozāļot Noindēt
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
noģiftēties Noindēties
nosaindēties Noindēties
nosatrucēties Noindēties
nosazāļāties Noindēties
nozāļoties Noindēties
nosatvanīties Noindēties, saindēties ar tvanu
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu
saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties
saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt
apdolbīties nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti narkotisku vielu ietekmē)
nokamiderēt Nokomandēt
noļurkt Nokrist, noslīdēt
nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties
apkraut (ar) lāstiem nolādēt
aizlādēt Nolādēt
lādināt Nolādēt
noģundēt Nolādēt
nojunnēt Nolādēt
nolādināt Nolādēt
palādēt Nolādēt
pārlādēt Nolādēt
pārsventēt Nolādēt
salādēt Nolādēt
nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā
atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas
detestēt Nolādēt, ļaunu vēlēt, nicināt
sasodīt Nolādēt, nosodīt
ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt
noģunēt Nolādēt; noģundēt
noģunnēt Nolādēt; noģundēt
maledetto Nolādēts
sasodāms Nolādēts, riebīgs
goddam Nolādēts! Dievs sodi!
nolīdēties Noliedēties
nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt
neapstrīdams nolieguma divdabis --> apstrīdēt
nedziedējams nolieguma divdabis --> dziedēt
nedzirdams nolieguma divdabis --> dzirdēt
nedzirdēts nolieguma divdabis --> dzirdēt
neremdējams nolieguma divdabis --> remdēt
dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
nofīrēt Nolikvidēt
nodžibināt Nomērdēt
nomirdēt Nomērdēt
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes)
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu)
aptrollēts Nomētājies, pazaudēts
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt
pazust nonākt galējā bezizejas stāvoklī; pagrimt, degradēties
palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu
dabūt bērnu nonākt grūtniecības stāvoklī; dzemdēt bērnu
noknukšēt Noņurdēt
noknukšēties Noņurdēt
noknukšķēt Noņurdēt
noknukšķēties Noņurdēt
noņurdēties Noņurdēt (2)
nomuļļāt Noņurdēt bārdā
novirt Noņurdēt bārdā
nomaut Nopeldēt
nodžumpīt Nopeldēties
nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots
applītēt Noplītēt, izšķērdēt
nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt
notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu
notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu
nokusnīt Nopūsties, novaidēties
nokusnīties Nopūsties, novaidēties
pagalam norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms
pa norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā
pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2)
aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā)
norust Norudēt
noruzēt Norudēt
nosaldināt Nosaldēt
nosaldīt Nosaldēt
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu
atsēdēt Nosēdēt
dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu)
nounkstēt Noskanēt, noskandēt
noalināt Noslēpt, pazaudēt
noslidēt noslīdēt
atslīst Noslīdēt
nosklidēt Noslīdēt
nosklidēties Noslīdēt
noslīst Noslīdēt
nošļūdēt Noslīdēt
sašmukt Noslīdēt
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku)
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties
atļukt Noslīdēt uz leju; noļukt
apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt
nosklenst Noslīdēt, aizslīdēt
nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem)
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
noslāt Nosliedēt
noslēdēt Nosliedēt
piešļūkāt Nosliedēt
sasliedēt Nosliedēt
nošņākāt Nosmādēt
nosmirst Nosmirdēt
nobliznāties Nospīdēt
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt
nolaipot Nostaigāt, staigājot nodeldēt (laipu)
nosastrīdēties Nostrīdēties
nosvīdināt Nosvīdēt
nošķinst Nošķindēt
nozvadzēt Nošķindēt, nožvadzēt
nozvādzēt Nošķindēt, nožvadzēt
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup
ģeosinklinālā sistēma noteikts ģeosinklinālā apgabala posms vai atzars, ko norobežo senākas konsolidētas struktūras
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba
šālēt Novadēt
apmudīties Novadēties
atgarot Novadēties
atšķaidīties Novadēties
atvadēties Novadēties
atvadināt Novadēties
atvadināties Novadēties
atviesēt Novadēties
izšālēties Novadēties
nogarināties Novadēties
noodēties Novadēties
noraudzēties Novadēties
nošālēties Novadēties
nosavadēties Novadēties
noviesēt Novadēties
odēties Novadēties
šālēties Novadēties
viesēt Novadēties
novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem)
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
novaidēt Novaidēties (1)
novaidēt Novaidēties (2)
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām)
dojķi Novājēt, zaudēt spēkus
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos)
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt
noģinst Novārgt, izdēdēt
norūzēt Novecojot zaudēt krāsu
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu)
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā)
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1)
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
izgubīt Nozaudēt
atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana
izziedēt Noziedēt
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai
knaukt Ņaudēt
naukšēt Ņaudēt
ņaukt Ņaudēt
ņeudēt Ņaudēt
ņeuvāt Ņaudēt
ņauvāt Ņaudēt (bērnu runā)
ņaut Ņaudēt (kā kaķis)
noņaudēt Ņaudēt (visu laikposmu) un pārstāt ņaudēt
ņaugt Ņaudēt kaķu pārošanās laikā
ņauga Ņaudētājs, kas vienmēr mēdz žēloties
ņaukšis Ņaudētājs, ņauda (2)
vargāns Ņaudētājs; nesaticīgs, ķildīgs cilvēks; bērns, kas raud, trokšņo, skaļi, nemierīgi izturas, uzvedas
ņauksa Ņaukšis, ņaudētājs
atņirgt Ņirgājoties atbildēt
ķirbināt Ņudzēt, kņudēt
ķirbināties Ņudzēt, kņudēt
ņurrāt Ņurdēt
purkšt Ņurdēt (par suni)
urkšināt Ņurdēt, kurnēt, rukšināt
duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt
žmurkstēt Ņurdēt, muldēt
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties
īkšķēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties
īkstēt Ņurdēt, murmulēt, tūļāties
ņurkšt Ņurdēt, murrāt
murkšt Ņurdēt, neskaidri runāt
pamurkšt Ņurdēt, neskaidri runāt
svurkšt ņurdēt, rūkt
dorrēt Ņurdēt, rūkt
jundēt Ņurdēt, rūkt
rūkoņoties Ņurdēt, rūkt
urkšt Ņurdēt, rūkt
urkstēt Ņurdēt, rūkt
vurkt Ņurdēt, rūkt
vurkšt Ņurdēt, rūkt (par suni)
ņurķēt Ņurdēt, rūkt, dūkt
ņurkt Ņurdēt, rūkt, dūkt
vurkšķēt Ņurdēt, rūkt, rukšķēt
purpans Ņurdētājs, īgņa
purpins Ņurdētājs, īgņa
ņurītis Ņurdētājs, ņurrātājs, runcis
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
amorfikācija Oficiāls paziņojums par kādu tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem
amortifikācija Oficiāls paziņojums par tiesību anulēšanu vai nozaudētu dokumentu atzīšanu par spēkā neesošiem
redokspotenciāls Oksidēšanās-reducēšanās potenciāls - ķīmiski inerta elektroda potenciāls šķīdumā, kas satur oksidēties un reducēties spējīgas vielas
tomasēt Oksidēt (fosforu saturošu čugunu), lai attīrītu (to) no fosfora piemaisījumiem un pārstrādātu tēraudā
benzoilperoksīds Oksidētājs antiseptisks līdzeklis, kura farmakoloģiskā darbība ir līdzīga ūdeņraža pārskābei
indofenoloksidāze Oksidētājs ferments dzīvnieku un augu audos, kas katalizē indofenolzilās veidošanos; identiska ar citohromoksidāzi
pārskābļoties Oksidēties
kombinētā pernica oksidētu vai polimerizētu augu eļļu un sikatīva šķīdums terpentīnā vai lakbenzīnā
deokupācija Okupācijas pārtraukšana, pasākumi, kuru mērķis ir likvidēt okupāciju un tās sekas
iedēklis Ola, ko noliek, lai vista dētu zināmā vietā
ovipars Oldējējs, kas vairojas, dējot olas, atšķirībā no dzīvdzemdētāja
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju
turbidimetrs Optiska ierīce šķidrumā suspendētu vielu koncentrācijas noteikšanai
trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos
hinons Organisks savienojums vai sarežģītāku savienojumu ciklisks struktūras elements ar oksidētāja īpašībām; ir daudzu krāsvielu struktūras pamatā
oksipātija Organisma konstitucionāla nespēja izvadīt neoksidētas skābes, un tās saistās ar audos esošām bāziskām vielām; izpaužas kā artrītisms, litēmija
reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste)
remineralizācija Organismam nepieciešamo minerālvielu ievadīšana, kuras zaudētas slimības vai nepareiza uztura dēļ
elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim
juridiskā persona organizācija, kam ir atsevišķa manta un kas savā vārdā var iegūt mantiskas un nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, un var būt prasītāja vai atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā
diriģents Orķestrim vai korim rakstīta skaņdarba, muzikāli dramatiska sacerējuma muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija
puerperālā osteomalācija osteomalācija sievietēm pēc dzemdībām vai laktācijas periodā, biežāk daudzdzemdētājām
papurtināt Pa daļām izšķērdēt
atdēties pabeigt dēt
izdzemdēt pabeigt dzemdēt
izdzemdēties pabeigt dzemdēt
aizlodējums pabeigta darbība, rezultāts --> aizlodēt
pabiedināt Pabiedēt
padraudēt Pabiedēt, draudīgi izturoties
pabriedināt Pabriedēt
padārdināt Padārdēt
atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
dziļināt padarīt dziļāku, gremdēt
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
padēt Padēt (metot)
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs
celt Padot bumbu volejbolā, lai otrs varētu gremdēt
pagrozt Padraudēt
pagrasīties Padraudēt (kādam)
padzirst Padzirdēt
dzirst Padzirdēt, saklausīt
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs; pagastvecākais
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs
izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību
noiet pie māla pagrimt, zaudēt nozīmīgumu, jēgu; panīkt
padīkt Paīdēt (par govīm, teļiem)
atmirt pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā)
slīdēt pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā)
nosēsties pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu)
skaust pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu)
slīdēt pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties
sēsties pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu)
raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
izspirgt pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu
iežūt pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem)
plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt (lejup)
paklaidēt Pakliedēt (1)
paklīdināt Pakliedēt (1)
pagaisināt Pakliedēt (piemēram, dūmus, miglu) - par vēju
paklaidēties Pakliedēties (1)
paņirbēt Pakņudēt, arī patrīsēt
paņirbt Pakņudēt, arī patrīsēt
pakamiderēt Pakomandēt
pakašķēties Paķildoties, pastrīdēties
nopalaidņot Palaidnīgi izšķērdēt
akušers Palīdzētājs dzemdētājām
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1)
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
izplēnēt Pamazām pazaudēt spilgtumu, izdzist (par gaismas avotu, gaismu)
pamērdināt Pamērdēt
paspulgt Pamirdzēt, paspīdēt
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
žilbināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml.)
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1)
ietrūdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk trūdēt
ziedināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk ziedēt (1)
pārsvītrot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, parādība sabiedrībā, psihisks stāvoklis) zūd, zaudē savu ietekmi; nīdēt 1(2)
izklīdināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis); izkliedēt (4)
izdziedināt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, jūtas); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pārvar (jūtas); izdziedēt
izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, parādība, īpašība, psihisks stāvoklis); iznīdēt, izskaust
putināt panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts
remdināt panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams, fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt
iespīdināt panākt, ka (kas) sāk spīdēt, izstarot gaismu
iešķindināt panākt, ka (kas) sāk šķindēt
izklaidēties panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1)
izšķirt panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties
izdzēst panākt, ka pārstāj spīdēt (gaisma)
sarepināt panākt, ka saaug, savienojas (kauli lūzuma vietā); sadziedēt
aizdimdināt panākt, ka sāk dimdēt
uzgailināt panākt, ka sāk gailēt, spīdēt
gruzdināt panākt, ka sāk gruzdēt
ieīdināt panākt, ka sāk īdēt; pieradināt īdēt
pamaudāt Papeldēt
pamaut Papeldēt
pamūdāt Papeldēt
appeldēt Papeldēt zem kaut kā
pasamudāties Papeldēties
komandējuma nauda papildu atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai
plankoties Parādīties vai atspīdēt plankumiem
pakratīt (arī parādīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību
parādīt (arī pakratīt) dūri parādot (kādam) dūri, draudēt, izpaust dusmas, neapmierinātību
pārdzerties pārāk daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pilnīgi pazaudēt paškontroli, arī saslimt
pārsātināties pārāk daudz ko uztverot, izjūtot u. tml., zaudēt interesi par to, kļūt vienaldzīgam pret to; kļūt pārāk aizņemtam, pārņemtam (ar ko)
izkākāt pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
aizsēdēties pārāk ilgi (kur) nosēdēt, pārāk ilgi (kur) uzturēties, aizkavēties
pārstāvēties pārāk ilgi atrodoties kādā stāvoklī, apstākļos, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
pārbezdēties pārāk ilgi bezdēt (un radīt sev smagas sekas)
pārgaidīties pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt
pārrūgt pārāk ilgi rūgstot, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
pārskābt pārāk ilgi tiekot skābētam, zaudēt vēlamās īpašības, kvalitāti
pārtrenēties pārāk intensīvi, nepareizi trenējoties, pārpūlēties, zaudēt vēlamo sportisko formu
pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
mērdēties parasti savienojumā "mērdēties badā": badoties, izsalkt, arī novājēt nepietiekamas barības dēļ
piesēdēt parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks
nīcināt parasti savienojumā ar "laukā", "ārā": panākt, būt par cēloni, ka (priekšmeti) vairs neeksistē; arī likvidēt
cirst parasti savienojumā ar "pretī" vai "pretim": skarbi, arī kategoriski runāt, atbildēt
nodzīvot parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam
papeldēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) peldēt
nosēdēt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) sēdēt
kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības
kvests pārbaudījums, kurā tiek noskaidrots, vai pretendents spēj atrast risinājumu vai atbildēt uz jautājumu
pārdimt Pārdimdēt (1)
pārdimt Pārdimdēt (2)
apskusties Pārgatavošanās dēļ pazaudēt (ļaut nokrist) akotus
pārgrust Pārgruzdēt
būbēt pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
spīkeris Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
spīkers Parlamenta, tā palātas priekšsēdētājs
kastiģēt Pārmācīt, šaust, mērdēt (miesu)
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.)
pārkaldināt Pārmērīgi nomērdēt, noliesināt
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts
pārmaut Pārpeldēt
pārplaust Pārpeldēt
pārlidināties Pārpeldēt, plandot pārkļūt
pārsasaldēties Pārsaldēties
konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru
pārslidēt Pārslīdēt
pāršļukt pārslīdēt (nejauši, negribēti)
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu
apdzist Pārstāt degt; pārstāt kvēlot, spīdēt
gaist Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu)
nodzist Pārstāt spīdēt, mirdzēt (par gaismu, debess spīdekļiem)
E479b pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes
sasaldēšana pārtikas produktu konservēšanas veids, svaigi produkti tiek sasaldēti līdz -40 Celsija grādiem, un pēc tam uzglabāti -18 Celsija grādu temperatūrā
E1451 pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
E1404 pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
E914 pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas
novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt
daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piemēram, kaudzi, saini no tiem)
savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt
aizcelt Pārvietot, aizsūtīt, aizkomandēt (prom, uz tālāku vietu); pārcelt
vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem)
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām
pieziedēt Pārziedēt, novecot
atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt
vietējā pretgaisa aizsardzība pasākumu sistēma, kuru mērķis bija aizsargāt iedzīvotājus un tautas saimniecības objektus pret pretinieka aviācijas uzbrukumiem un likvidēt to sekas (Padomju Savienībā no 1932. līdz 1961. gadam)
pasaldīt Pasaldēt
PASS Pasaulē apdraudēto sugu saraksts
patupēt Pasēdēt
izsklidēt Paslīdēt
lumt Paslīdēt
pasklenst Paslīdēt
pasklidēt Paslīdēt
pasklīdēt Paslīdēt
paslidēt Paslīdēt
pašļūdēt Paslīdēt
pašubēt Paslīdēt
pašubīties Paslīdēt
paslēpēt Paslīdēt (par kamanām, ragavām)
pabrukt Paslīdēt lejup (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
pašļumpt Paslīdēt vai pašļūkt, pavilkt
apslīdēt Paslīdēt zem kaut kā
pabraukt Paslīdēt, arī pašļūkt
pašumēties Paslīdēt, izmežģīt
pakļūdīties Paslīdēt, izslīdēt
pašutēties Paslīdēt, izslīdēt
paļumināties Paslīdēt, klupt
palumt Paslīdēt, krist
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
pasmirst Pasmirdēt
prosaģiķ Paspēlēt, pazaudēt
pārspēlēt paspēlēt, pazaudēt (spēlējot)
paspīst Paspīdēt
pazibeņot Paspīdēt
plīksnēt Paspīdēt (par uguni), atspīdēt, blāzmot
krēst Paspīdēt (rūsai)
nozibiņot Paspīdēt, pazibēt
nozibsnēt Paspīdēt, pazibēt
sazibinēt Paspīdēt, pazibēt
pārsklidēt Pāsrslīdēt
gvarāna Pasta no Brazīlijas liānas "Paullinia cupana" grauzdētām un sasmalcinātām sēklām, kurās ir kofeīns
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
Zemgales bīskapija pastāvēja 1226.-1251. g., sākotnēji robežas nebija definētas, jo lielākā daļa zemgaļu nebija kristīti, 1237. g. noteica robežas, iekļaujot zemes starp Daugavu un Nemunu (izņemot Kursu), tomēr ienākumi bija nepietiekami, lai uzturētu bīskapu un viņa kapitulu, tādēļ tika likvidēta, 2/3 pievienojot Rīgas bīskapijai, bet 1/3 Livonijas ordeņa zemēm
lādināt Pastāvīgi lamāt, lādēt kādu
pakašāties Pastrīdēties
pakasīties Pastrīdēties
pasastrīdēties Pastrīdēties
paškandalēties Pastrīdēties
paecēties Pastrīdēties, pabārties
paškandālēt Pastrīdēties, patrokšņot
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties
pašķiest Pašķērdēt
sociālais dzīvoklis pašvaldības īpašumā esošs vai pašvaldības nomāts dzīvoklis, kuru izīrē personai vai ģimenei, kam ir tiesības pretendēt uz pašvaldības dzīvokļa īri atbilstoši nacionālajiem normatīvajiem tiesību aktiem
sažaut Pateikt, samuldēt
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.)
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties
mousse Pavāru mākslā saldēts sakults krējums vai putās sakulta augļu un liķiera želeja
lādējums paveikta darbība --> lādēt 2; lāsts (1)
aizkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt
iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (1)
iegremdējums paveikta darbība, rezultāts --> iegremdēt (3)
kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1)
kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2)
lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (1)
lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (2)
lādējums paveikta darbība, rezultāts --> lādēt 1 (3)
lodējums paveikta darbība, rezultāts --> lodēt; savienojuma vieta, kas izveidojusies lodējot
nolādējums paveikta darbība, rezultāts --> nolādēt
noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (1)
noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (2)
noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (5)
noslīdējums paveikta darbība, rezultāts --> noslīdēt (7)
pametums paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets
pārstudējums paveikta darbība, rezultāts --> pārstudēt (1)
peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (1)
peldējums paveikta darbība, rezultāts --> peldēt (2)
piedraudējums paveikta darbība, rezultāts --> piedraudēt; vārdi, darbība, ar ko kādam piedraud
piekniedējums paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt
pielodējums paveikta darbība, rezultāts --> pielodēt
remdējums paveikta darbība, rezultāts --> remdēt
saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
saķēdējums paveikta darbība, rezultāts --> saķēdēt
saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(1)
saliedējums paveikta darbība, rezultāts --> saliedēt 2(2)
skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(1)
skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(2)
skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(3)
skandējums paveikta darbība, rezultāts --> skandēt 1(4)
slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(1)
slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(2)
slīdējums paveikta darbība, rezultāts --> slīdēt(3)
spīdējums paveikta darbība, rezultāts --> spīdēt (1)
trūdējums paveikta darbība, rezultāts --> trūdēt
uzkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt
uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (1)
uzlādējums paveikta darbība, rezultāts --> uzlādēt (3)
uzspīdums paveikta darbība, rezultāts --> uzspīdēt
viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (1)
viedējums paveikta darbība, rezultāts --> viedēt (2)
zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (1)
zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (2)
zondējums paveikta darbība, rezultāts --> zondēt (3)
nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju
pavidēt Pavīdēt 1(1)
papist pazaudēt
patest pazaudēt
apgaist Pazaudēt
izgrauduot Pazaudēt
izgraut Pazaudēt
izgubāt Pazaudēt
izkūkot Pazaudēt
izmest Pazaudēt
izsēt Pazaudēt
izsviest Pazaudēt
izzaudēt Pazaudēt
noputināt Pazaudēt
padēt Pazaudēt
pagaisēt Pazaudēt
pagaisināt Pazaudēt
pagalināt Pazaudēt
pakliedēt Pazaudēt
pasēt Pazaudēt
aizsmiet Pazaudēt (aiz vieglprātības)
padirst Pazaudēt (ko)
paspēlēt Pazaudēt (naudu, īpašumu u. tml., parasti azartspēlē)
pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē
pagrūst Pazaudēt (parasti galda spēlēs, sporta spēlēs)
nozaudēt Pazaudēt (priekšmetu)
apdzist Pazaudēt aktivitāti, intensitāti (par jūtām, domām u. tml.)
aizzabināt Pazaudēt apetīti
pasazemināties Pazaudēt cieņu, atzinību
(no)kristies svarā pazaudēt daļu no savas masas
paputēt Pazaudēt daļu saimniecības, īpašuma (piemēram, kļūstot nespējīgam nokārtot visus parādus, maksājumus)
atvēst Pazaudēt dedzīgumu, sajūsmu u. tml.
apdzist Pazaudēt dzīvu, spraigu, priecīgu izteiksmi (par seju, acīm)
apvecēties Pazaudēt garšu, kļūt negaršīgam
apjāt Pazaudēt jaunavību dzimumsakaros
izplūst Pazaudēt koncentrētību, satura vai formas skaidrību (parasti par mākslas darbu, tā kompozīciju)
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1)
nobalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā)
nobālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt
nobalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam (saules, vēja, lietus iedarbībā); nobālēt
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē)
izbaloties Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē)
izbālēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē); izbalēt (1)
nošļukt Pazaudēt možumu, kļūt bēdīgam, grūtsirdīgam
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
izlaist no acīm (retāk no redzes loka) pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas
atgribēties Pazaudēt prieku, izgāzt savas dusmas uz kādu, atriebties
noputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot maksājumus, parādus); izputēt
izputēt Pazaudēt saimniecību, īpašumu (piemēram, kļūstot nespējīgam kārtot parādus, maksājumus)
sagriezties Pazaudēt sākotnējo formu, apveidu (parasti bojājoties, nolietojoties)
noģībt Pazaudēt samaņu
noskriet no prāta pazaudēt saprātu, spēju saprātīgi rīkoties
izdzeltēt Pazaudēt savu sākotnējo, parasti balto, krāsu un kļūt pilnīgi, viscaur dzeltenam
sadullēt Pazaudēt skaidras domāšanas, spriešanas spējas (piemēram, no slimības, karstuma u. tml.); apjukt, apdullt
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma)
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas)
apdullt Pazaudēt skaidru apziņu (piemēram, no indīgām vielām)
apdullēt Pazaudēt skaidru apziņu; apdullt, apjukt
apgurt Pazaudēt sparu, enerģiju
pazaudēt prātu (arī saprātu) pazaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
izdzīvot prātu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma)
izdzīvot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma)
izkūkot jēgu pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma)
izdzīvot (arī izkūkot) prātu (retāk jēgu) pazaudēt spēju runāt, rīkoties saprātīgi (parasti aiz vecuma)
nobalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu)
nobalot Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam (par krāsu)
izbalēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
izbālēt Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
izbaloties Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
nobālēt Pazaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram, par debess spīdekļiem)
apdzist Pazaudēt spožumu, spilgtumu (par gaismu, krāsām)
atģirnīt Pazaudēt, noraut
izgaisināt Pazaudēt, nozaudēt
izdirst Pazaudēt, nozaudēt (ko)
nogaisināt Pazaudēt, pamest
noklīdināt Pazaudēt, pamest
nospēlēt Pazaudēt, parasti azartspēlē (visu naudu, īpašumu vai noteiktu tā daļu)
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam
sadugt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu; arī sadrūmt
sašļukt Pazaudēt, parasti pilnīgi, možumu, kļūt, parasti ļoti, bēdīgam, grūtsirdīgam
gaiseklis Pazaudēta un atkal atrasta lieta
zudinis Pazaudēta, pazudusi lieta
regenerācija Pazaudētu locekļu vai audu ataugšana dzīvos organismos
paziest Paziedēt
nogaist Pazust, pazaudēt
kontribūcija pēc kara - summa, ko zaudētāja valsts maksā uzvarētājai valstij
izrauties pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt
pārgriezt pēkšņi atspīdēt (piemēram, cauri tumsai, miglai) - par gaismu
saslīdēt pēkšņi slīdēt
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, sabiedētam, strauji piecelties; uztrūkties
iztrūkties pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
aizdūcināt Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt
aizgrabēties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgrabināties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
aizgraust Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt rībēt, dārdēt, ducināt (par pērkonu)
krauls Peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot no ūdens
brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens
džumpīt Peldēt
džumpot Peldēt
kuģot Peldēt
maudāt Peldēt
maudinēt Peldēt
maudīt Peldēt
mūdāt Peldēt
mūt Peldēt
ņurkot Peldēt
pludoties Peldēt
pildēt peldēt (1)
pluovuot Peldēt (pa virsu)
iet Peldēt (parasti uz nārstošanas vietām) - par zivīm
nopeldēt Peldēt (visu laikposmu) un pabeigt peldēt
apmaut Peldēt apkārt
appeldēt Peldēt apkārt
aizpeldēt Peldēt prom
atpeldēt Peldēt šurp
nākt Peldēt šurp (parasti uz nārstošanas vietām) - parasti par zivīm
nopeldēt Peldēt un pabeigt peldēt
pludināties Peldēt virs ūdens
snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti
mūdāties Peldēt, peldēties
mūdēties Peldēt, peldēties
mūdīties Peldēt; nirt
džumāt Peldēt; peldēties
džumīt Peldēt; peldēties
džumpāt Peldēt; peldēties
švimmeris Peldētājs
pīļveidīgie Peldētāju putnu dzimta: pīles, zosis, gauras un gulbji; Latvijā atrastas 33 sugas, daļa no tām reti maldu viesi
peldotava Peldētava
peldiestāde Peldētava un tās administratīvā vadība
peldināties peldēties
pildināties peldēties
bādēties Peldēties
džumpāties Peldēties
kupāties Peldēties
mauduotīs Peldēties
maustalēt Peldēties
maustelēt Peldēties
paldāties Peldēties
paldoties Peldēties
peldoties Peldēties
pelst Peldēties
izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; noskaloties, nomazgāties, iegremdējoties ūdenī
nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties, peldot noskaloties, kļūt tīram; izpeldēties
maudāties Peldēties, mazgāt
džumpēt Peldēties; lēkt ūdenī
mūdināt Peldināt, ļaut peldēt
vētrā cietis peldlīdzeklis ar vētrā bojātu vai zaudētu takelējumu, korpusa bojājumiem, cilvēku upuriem
peldonis Peldošs, peldētājs
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
lentes perforators perforators, kas kodētus elektriskos impulsus pārveido lentes perforējumā
sinhrofazotrons Periodiskas darbības elektriski lādētu daļiņu (parasti protonu) paātrinātājs
muisteris persona, kam patīk komandēt citus (darbos, ko pats būtu varējis viegli izdarīt)
līdzatbildētājs persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā)
loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu
iredentists persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas
irredentists persona, kas vēlas, lai tās valsts atgūtu zaudētās teritorijas
laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos
bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta
koncertmeistars Pianists, kas palīdz izpildītājiem (vokālistiem un instrumentālistiem) iestudēt viņu partijas un atskaņo pavadījumu koncertos
bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt
vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā
atvuršķēt Pie sevis (nesaprotami) atbildēt
purkāties Pie sevis ņurdēt, murmināt
kontestēt Pieaicināt par liecinieku, apliecināt; apstrīdēt
piebriedināt Piebriedēt
pieslacīt Piedēt (izcaurumojot perējuma šūnas)
piedirst Piedēt (olas) - par kukaiņiem
pagrozties Piedraudēt
piedrāvēt Piedraudēt
piedrūstēt Piedraudēt
uzgrasīties Piedraudēt (ar sitieniem), gatavoties sist
nograzāt Piedraudēt ar pirkstu
piegrazāt Piedraudēt ar pirkstu
piedraudēt Piedraudēt zēnam ar pērienu
nogrezot Piedraudēt, biedēt
uzdraudēt Piedraudēt, draudēt
nogrozties Piedraudēt, draudēt (ar atriebību)
apbiedēt Piedraudēt, iebaidīt
sadrūvēt Piedraudēt, iebiedēt
sadruvēt Piedraudēt, iebiedēt
drembelēt Piedraudēt, iekaustīt
iedraudēt Piedraudēt, izsludināt draudus
sadrumzināt Piedraudēt, krietni sabārt
sadrillēt Piedraudēt, sabārt
nodravēt Piedraudēt, stingri norāt
izbērnīties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
izbērnoties Piedzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem)
ienest Piedzimt; piedzemdēt
atkniedēt Piekniedēt
pieknīdēt Piekniedēt
smagt Piekust, zaudēt žirgtumu, darbaspējas
pieķērdēt Pieķēdēt
pietrepēt pielādēt (senu, pa stobru lādējamu šauteni)
pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna
dubultpielādēšana Pielādēta ieroča atkārtota lādēšana
piecinnēt Pielodēt
pieliedēt Pielodēt
galvojums Pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatbrīvojot tomēr pēdējo no parāda
dapeldēt Piepeldēt
piegandēt Piesārņot; arī sagandēt
bizīteris Piesēdētājs
kivalo Piesēdētājs tiesā
piesēdnieks Piesēdētājs; tiesas loceklis
pieskandināt Pieskandēt
piesklidēt Pieslīdēt
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu
izbezdēties pietiekoši bezdēt
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
Altafloresta d’Oesti pildēta Brazīlijā (_Alta Floresta d’Oeste_), Rodonijas štatā
pārdzirdēt Pilnībā dzirdēt (ko)
pa tīro pilnīgi (novākt, aizvākt, likvidēt u. tml.)
visās līnijās, arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt)
visās līnijās arī uz visas līnijas pilnīgi (piemēram, uzvarēt, zaudēt)
eta pilnīgi beztiesisku iedzīvotāju kārta feodālajā Japānā no 4. gs. līdz 1871. g., kad formāli tika likvidēta
nogremdēt pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē)
salūzt pilnīgi pazaudēt garīgos vai fiziskos spēkus
neitralizēties pilnīgi vai daļēji zaudēt savu spēku, iedarbību
lūzt pilnīgi zaudēt fiziskos spēkus
lūzt pilnīgi zaudēt garīgos spēkus
nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā
Adeta pilsēta Etiopijā (_Ādēt_), Amaras kililā
briļļainais pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 4 kg; ļoti apdraudēts
Humbolta pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; apdraudēts
Magelāna pingvīns pingvīnu suga, garums - 60 cm, svars - 5 kg; ļoti apdraudēts
dzeltenacu pingvīns pingvīnu suga, garums - 70 cm, svars - 8 kg; apdraudēts
Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
primipara Pirmdzemdētāja
aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko)
anaplastika Plastiskā, reparatīvā ķirurģija; atdalītu ķermeņa daļu (piem., pirksta) pieaudzēšana agrākā vietā; zaudētu vai defektīvu ķermeņa daļu atjaunošana vai aizvietošana, pārstādot audus
klīdums Plaši izkliedēts (kā) kopums
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem)
ķiskāties Plēsties, strīdēties
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt
drišķēties Plosīties, nemierīgi sēdēt
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu)
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi
noplukt Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu
noplukt Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu)
applukt Plūkot zaudēt krāsu
plāvāt Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt
plāvot Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt
izplūst Plūstot (piemēram tintei, krāsai), pazaudēt kontūru noteiktību (parasti par rakstu)
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu
blādēt pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
blādēties pļāpāt, melst, tukšu runāt, muldēt
blāst pļāpāt, muldēt
gatarēt pļāpāt, muldēt
gaterēt pļāpāt, muldēt
atpļurkšēt pļāpāt, pļāpājot atbildēt
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama
armētie plasti polimērkompozītmateriāli, kas sastāv no polimēra un tajā izkliedētiem stiprinātājiem
Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta
antielektrons Pozitīvi lādēts elektrons; pozitrons
katjons Pozitīvi lādēts jons
anaforēze Pozitīvi lādētu daļiņu vai jonu pārvietošanās elektriskajā laukā
aerojons Pozitīvi vai negatīvi lādēta gaisa gāzu molekula
elektrostatiskā indukcija pozitīvo un negatīvo elektrisko lādiņu atdalīšanās vadītājā cita elektriski uzlādēta ķermeņa tuvumā, ķermeņiem tieši nesaskaroties; izraisa pievilkšanās (atgrūšanās) elektriskie spēki, kas darbojas starp lādiņiem
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā
peldētprasme Prasme peldēt (cilvēkam)
šust Prātu zaudēt
premjers Premjerministrs, valdības galva, pirmais ministrs, ministru kabineta priekšsēdētājs
ambipolārā difūzija pretējas zīmes lādētu daļiņu kopīga pārvietošanās jonizētā vidē daļiņu koncentrācijas samazināšanās virzienā
reflektēt Pretendēt (uz ko), tiekties (pēc kā); būt par reflektantu
kontrmaršs Pretmaršs, marša manevrs, ko uzsāk, lai likvidētu ienaidnieka maršu-manevru un pēc tam to sakautu
joka pēc (arī dēļ) prieka pēc, lai izklaidētos
optiskais fotoattēls priekšmeta attēls, ko priekšmeta izstarotā vai izkliedētā gaisma, izejot caur optisko sistēmu (objektīvu), rada optiskās sistēmas izejā; atveido objekta kontūras un detaļas
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā
vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks
priekšsēdis Priekšsēdētājs (1)
priekšsēdis Priekšsēdētājs (2)
pr-js Priekšsēdētājs, -a (kopā ar uzvārdu)
noplūdes vadītspēja primārais parametrs (G~0~) ekvivalentai shēmai, kas aizvieto ķēdi ar izkliedētiem parametriem; mērvienība sīmenss uz kilometru (S/km); raksturo aktīvos jaudas zudumus gaisvadu (kabeļu) līnijās, kurus rada nepilnīga izolācija starp līnijas vadiem un zemi
pūšamā caurule primitīvs medību un cīņas ierocis šaušanai ar mazām bultām, parasti saindētām; līdz \~40 m, lieto Amerikā un DA-Āzijā
PostScript printeris Printeris (parasti lāzerprinteris), kurā ir speciālais mikroprocesors un 1 megabaits brīvpiekļuve atmiņas, kas nepieciešama, lai valodā _PostScript_ formulētās instrukcijas dekodētu un interpretētu drukāšanai
elektrostatiskais printeris printeris, kas izmanto elektriski pretēji uzlādētas krāsvielas (tonera) daļiņas, lai izveidotu zīmējumu (tekstu) uz papīra. Pie šī tipa printeriem pieder, piemēram, lāzerprinteris, šķidro kristālu printeris un gaismas diožu printeris
dējības intensitāte procentos izteikta izdēto olu daudzuma attiecība pret dēšanas perioda garumu
dēdēšana process --> dēdēt (3)
iesaldēšana process --> iesaldēt (1)
iesaldēšana process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs
izklaidēšanās process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1)
izkliede process --> izkliedēt (4)
izlāde process --> izlādēties
saindēšanās process --> saindēties
uzlāde process --> uzlādēt (2), uzlādēties (2)
ziedēšana process --> ziedēt
dēdēšana process, arī stāvoklis --> dēdēt (1,2)
apsaldēšana process, darbība --> apsaldēt
elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu ķermeņu un daļiņu eksistence, kustība un mijiedarbība
statiskā elektrība procesu un parādību kopums, ko nosaka elektriski lādētu nekustīgu ķermeņu eksistence un mijiedarbība
pretvīrusu programma programma datora vīrusu atklāšanai un likvidēšanai; ja vīrusu nav iespējams likvidēt, bojāto programmu iznīcina
pretvīrusu programma programma, ar kuru pārbauda datorā ievadāmās datnes, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas ar vīrusiem, kā arī atmiņas iekārtas, lai identificētu, izolētu un likvidētu tajās iekļuvušos vīrusos
vandalis programma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību; atšķirībā no vīrusa, kurš sevi piesaista esošai izpildāmai programmai, vandalis pats ir izpildāma programma, ko var lejupielādēt no interneta
segments programmas loģiski noslēgta, funkcionāli neatkarīga daļa, kas var tikt ielādēta atmiņā un izpildīta atsevišķi un kas parasti satur instrukcijas, kuras nodrošina pāreju uz cita segmenta izpildi
raidīšana Programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, lietojot radiofrekvenču spektra daļu starptautiskajos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija)
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību)
difūzija Psihisko procesu neorganizētība; izkliedētība
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad pilnīgi vai daļēji zaudēta spēja pareizi atspoguļot ārējo pasauli
akatīzija Psihisks traucējums, kas izpaužas kā slimnieka nespēja ilgstoši nosēdēt
grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti
Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos
pūdināt Pūdēt
karameļpudiņš Pudiņš, ko gatavo ar sagrauzdētu cukuru
slānīties Pukoties; šķendēties
kotērija Pulciņš, saliedēta personu grupa, kurai ir šauri, savtīgi mērķi
Arnemlenda pussala Austrālijas ziemeļos (_Arnhem Land_), starp Žozefa Bonaparta līci rietumos un Karpentārija līci austrumos, garums - \~320 km, platums - \~460 km, vidienē erodēts smilšakmens plato 200-400 m virs jūras līmeņa, ko saposmo upju ielejas
tript Pūstot dēdēt
izpūst Pūšot izkliedēt, arī izsmidzināt
denēt Pūt, trūdēt
trienēt Pūt, trūdēt
kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
peldētājputns Putns, kas spēj peldēt
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
perēšanas instinkts putnu tieksme sēdēt uz olām, kas parādās dējības samazināšanas vai pārtraukšanas laika, jo asinīs palielinās hormons prolaktīns
kreisie Radikālas, tagad gk. sociālistiskas, agrāk arī liberālas partijas; nosaukums radās franču revolūcijas laikā 1789, kad radikāļi parlamentā ieņēma vietas pa kreisi no parlamenta priekšsēdētāja
dēdināt Radināt vistu dēt noteiktā vietā
radioaktīvās kaujas vielas radioaktīvas vielas, ko izmanto kaujas apstākļos, lai saindētu cilvēkus un dzīvniekus
radiouzvedums Radiostudijā iestudēts, radio speciiikai pielāgots (kā, piemēram, lugas, operas, operetes) uzvedums, ko pārraida pa radio
smakot radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt
pārlādēt radīt pārāk lielu elektrisko lādiņu (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.); uzlādēt ar elektrisko lādiņu (kādu iekārtu, ierīci u. tml.) vēlreiz, no jauna
ņeukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem)
ņaukšēt radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt
kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
vončīt radīt smaku; smirdēt
graut radīt spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu); dārdēt (1)
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par braucošiem transportlīdzekļiem, arī par dzinējiem, ierīcēm); dārdēt (3)
grandēt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
grandīt radīt spēcīgu, parasti spalgu, nevienmērīgu, troksni (par parādībām dabā, parasti par pērkonu); dārdēt (1)
tirgoties radīt troksni, kņadu, arī skaļi strīdēties
izdzemdēt Radīt, dzemdēt
kratīt (arī rādīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
rādīt (arī kratīt) dūri (arī rādīt kulaku) rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
(pa)rādīt (arī (pa)kratīt) dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību
izrist Raisoties izjukt, izkliedēties (parasti par matiem)
homologumena Raksti, kuru uzņemšana Bībeles kanonā netika apstrīdēta
izklaidība Rakstura īpašība, arī psihisks stāvoklis, kam raksturīga izkliedēta, nenoturīga uzmanība
drāvēt Rāt, bārt (lamāt); piedraudēt
rēdīt Rāt, lamāt, lādēt
vērkšķēt Raudāt (klusināti), ņurdēt, rūkt
žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt
Rauņa leja Rauņa erodētā ieleja \~7 km garā posmā līdz ietekai Raunā, sasniedz 30 m dziļumu, daži iežu šķēlumi sniedzas visā krasta augstumā, saglabājušies reti augi
koda attālums Redundantos kodos - atbilstoši ievestai metrikai kodu raksturojoša atšķirība starp tā elementiem (koda vārdiem), kas nosaka koda spējas atklāt un labot kļūdas kodētajā informācijā
apsaldēties refl. --> apsaldēt; apaukstēties
atbildēties refl. --> atbildēt (1); pašam atbildēt, atrast atbildi formulējot jautājumu
atmagnetizēties refl. --> atmagnetizēt; zaudēt magnētiskās īpašības
gremdēties refl. --> gremdēt (1)
iegremdēties refl. --> iegremdēt (1)
izkliedēties refl. --> izkliedēt (1)
izkliedēties refl. --> izkliedēt (4)
kliedēties refl. --> kliedēt (2)
konsolidēties refl. --> konsolidēt (1); tikt konsolidētam
konsolidēties refl. --> konsolidēt (2); tikt konsolidētam
nodeldēties refl. --> nodeldēt; tikt nodeldētam
nogremdēties refl. --> nogremdēt (1), tikt nogremdētam
oksidēties refl. --> oksidēt(2); tikt oksidētam
pagrauzdēties refl. --> pagrauzdēt; tikt pagrauzdētam
pakliedēties refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam
pakliedēties refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam
plandēties refl. --> plandēt; plandīties
saindēties refl. --> saindēt; tikt saindētam
sakļauties refl. --> sakļaut(3); tikt sakļautam; saliedēties 2
saķēdēties refl. --> saķēdēt; tikt saķēdētam
uzlādēties refl. --> uzlādēt (1); tikt uzlādētam
uzlādēties refl. --> uzlādēt (2); tikt uzlādētam
žaudēties refl. --> žaudēt; tikt žaudētam
metiens Reizē dzimušo (daudzdzemdētājas dzīvnieku mātītes) mazuļu kopums
rekomandēt Rekomendēt
vakuumpolarizācija Relatīvistiskās kvantu mehānikas parādība; izpaužas kā elektriski lādēto virtuālo daļiņu un antidaļiņu pāru rašanās no vakuuma elektromagnētiskā lauka iedarbībā
apglābt Remdēt, remdināt
viegļot Remdēt, remdināt
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu
remdējs Remdētājs
rendēties remdēties
remēties Remdēties
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
izretušēt Retušējot likvidēt (ko, piemēram, attēlā)
pārrevidēt Revidēt vēlreiz, no ļauna
revizierēt Revidēt, pārbaudīt
ciklotrons Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs, lieto kodolfizikāliem pētījumiem un arī radioaktīvo izotopu iegūšanai
atspīdums rezultāts --> atspīdēt (2)
dējums rezultāts --> dēt 1
dējums rezultāts --> dēt 2
gruzdums rezultāts --> gruzdēt (1)
gruzdējums rezultāts --> gruzdēt (1); gruzdums (1)
gruzdums rezultāts --> gruzdēt (2)
gruzdums rezultāts --> gruzdēt (3)
spīdums rezultāts --> spīdēt (1)
spīdums rezultāts --> spīdēt (2)
dardzēt Rībēt, dārdēt
dārdzēt Rībēt, dārdēt
nodibēt Rībēt, dārdēt
nodindēt Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
nodindēties Rībēt, dārdēt, brīkšķēt, kraukšķēt
šļerkstēt Rībēt, tarkšķēt, šķindēt
abominēt Riebties, nolādēt, raudzīt novērst
Mazā ģilde Rīgas amatnieku apvienība, kas izveidojās 13. gs., pēc 1877. g. zaudēja savu nozīmi un kļuva par brīvprātīgu amatnieku biedrību; likvidēta 1936. g.
amatnieku kase Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība - Rīgas vācu amatnieku kredītiestāde, ko 1893. g. nodibināja Rīgas Vācu amatnieku palīdzības biedrība, likvidēta 1939. g.
burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
škandālēt Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
škandālēties Rīkot tračus; strīdēties, lamāties, ķildoties
kamandēt Rīkot, komandēt
kamandierēt Rīkot, komandēt
riedēt Rīkot, komandēt
tribulēt Rīkot, komandēt
rīpelēt Rīkot; komandēt
stebere Rīkste, nodeldēta slota
morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību
izrīvēt Rīvējot izkliedēt (parasti kādu masu); izziest
kravas pārvietošanās rodas, ja krava nav pietiekami nostiprināta, pie lielas viļņošanās tās var pārvietoties - slīdēt, kas ir sevišķi bīstami
kondemnācija Romiešu formulārā tiesas procesa institūts (beigudaļa formulā par to, kā pretora uzdevumā rīkoties viņa ieceltajam tiesnesim - notiesāt vai attaisnot atbildētāju)
provocatio Romiešu procesuālās tiesībās sūdzētāja izdarīts aicinājums atbildētājam samaksāt naudas sodu, ja atbildētāja liegšanās atzīt sūdzētāja tiesību izrādījusies nepareiza
inventarium Romiešu tiesībās mantinieka tiesība atbildēt par mantojuma parādiem nevis neaprobežoti, bet mantojuma apmērā, gadījumā, ja ir savlaicīgi sastādīts mantojuma saraksts
dergļoties Rotaļājoties nosmērēties (lai citus biedētu)
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
atstirkšt Rūcot, varkšķot atbildēt
aprūkt Rūkt, aurot, dārdēt apkārt
grudenēt Rūkt, dārdēt (par pērkonu)
bruzdēt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu)
bruzdināt Rūkt, dārdēt (piem., par pērkonu)
derkšķēt Rūkt, dārdēt, rībēt
derkstēt Rūkt, dārdēt, rībēt
purcenēt Rūkt, neapmierināti ņurdēt
rūkstēt Rūkt, ņurdēt
gulkšķēt Rūkt, rībēt, dārdēt
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri
bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, vienā laidā, raiti atbildēt ko labi zināmu
rādīt ragus, arī griezt ragus pretī runāt pretī, strīdēties pretī
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos
jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
wāitils Runātājs, priekšsēdētājs
perrastāties Runāties, arī strīdēties svešā (parasti igauņu) valodā
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
noškaldīt Rupji, asi atbildēt
rūdēt Rūsēt, trūdēt
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt
sacementēties saaugt; saliedēties
savēst saaukstēties, sasaldēties
sačauvēt sabaidīt, nobiedēt
sarūkties Sabārties, sastrīdēties
sabiedināt Sabiedēt
uzglīzdēt Sablīvēties, zaudēt šūnaino struktūru
porzāt Sabojāt, sagandēt
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
korodēt Sabrukt, sadēdēt ūdens ķīmiskās un fizikālās iedarbības rezultātā (par iežiem)
izformēt Sadalīt mazākās vienībās, sadalīt pa citām vietām, vienībām vai likvidēt (kādu organizētu veselumu)
saplosīt Sadalīt, arī izkliedēt, parasti pilnīgi (mākoņus, miglu)
pašķīst Sadalīties daļās, atsevišķos gabalos, izkliedēties uz visām pusēm, parasti pēc trieciena, sitiena (par priekšmetu, priekšmetu kopumu)
pajukt Sadalīties daļās, tikt izkliedētam uz visām pusēm (par priekšmetu, tā sastāvdaļām, parasti kāda spēka iedarbībā); izjukt (1)
nodalīties Sadaloties zaudēt saistību (ar ko); atdalīties (1)
nodot Sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraudēt (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
plaisīt Sadēdēt, nodrupt, sadrupt
nodēt Sadēt noteiktu daudzumu (olu)
sadēnēt Sadilt, satrūdēt, sapūt
izdobēt Sadrupt, izdēdēt
izdrunēt Sadrupt, izdēdēt
sadrunēt Sadrupt, satrūdēt, sapūt
sasadžaldīties Sadzeldēties
aizretināt Sadziedēt
sadzīdēt Sadziedēt
sadziedināt Sadziedēt
dadzirdēt Sadzirdēt
sadzirēt Sadzirdēt
sadzirst Sadzirdēt
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt
žņaugt Sagādāt (kādam) lielas grūtības, arī apdraudēt (kā) pastāvēšanu
sagandāt Sagandēt
apžultīt Sagandēt, samaitāt, sarūgtināt
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts
sabliezt Saglīzdēt
saglečkāt Saglīzdēt
sagļeckāties Saglīzdēt
sagletēt Saglīzdēt
saglezēt Saglīzdēt
saglecēt Saglīzdēt; sagletēt
saglicēt Saglīzdēt; sagletēt
saskaurēt Sagrauzdēt
iegrauzdēt Sagrauzdēt (ierobežotu daudzumu konkrētam mērķim)
cīcari Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi
cīceri Sagrauzdēti tauku, gaļas gabaliņu krikumi
sagrimdināt Sagremdēt
saļumstīties Sagrīļoties, zaudēt līdzsvaru
satucināt Sagrūst (grauzdētas kaņepes, lai iegūtu eļļu)
sagrust Sagruzdēt
apzālēt Saindēt
saģiftēt Saindēt
sanodīt Saindēt
sazāļot Saindēt (piemēram, ēdienu, dzērienu, arī priekšmetu) ar kādu vielu vai kādām vielām
nozālenēt Saindēt; nozāļot
saģiftēties Saindēties
sasaindēties Saindēties
apsačadīties Saindēties ar tvanu
nosačadīties Saindēties ar tvanu
notručēties Saindēties, noindēties
nozālenēties Saindēties; nozāļoties
toksiko- Saindēts; toksisks; ar indi saistīts (piem., toksikomānija)
drunēt Sairt, trūdēt, pūt
obligācija saistība atbildēt par citas personas parādiem
rezonanses starojums saistītas lādētu daļiņu sistēmas (atoma, atoma kodola) elektromagnētiskais starojums, kura frekvence ir vienāda ar ierosinātā starojuma frekvenci
aerodinamisks saistīts ar gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību, tai raksturīgs
vivipārs saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs
kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
bija un izbija, arī bijis un izbijis saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts
norīt mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies klusēt, neatbildēt, ja kāds neatbild
zeme deg zem kājām saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg
būt vējā saka, ja kas ātri zūd, tiek zaudēts, izšķērdēts
izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda
prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas
visam gals saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja nav iespējas ko turpināt, panākt, ka kas turpinās
ak tā (arī ak jā, ak nē) saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu)
galvu augšā saka, mudinot saņemt visus spēkus, nezaudēt drosmi, saglabāt optimismu, ticēt pozitīvam atrisinājumam
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt
saknīdēt Sakniedēt
saniedēt Sakniedēt
sanitavāt Sakniedēt
dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt
brīdināt Sakot biedēt, ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība; draudēt
kerma Sākotnējās kinētiskās enerģijas summa visām lādētām daļiņām, kas rodas vielas masas vienībā, neitroniem, rentgenstarojumam, gamma starojumam mijiedarbojoties ar vielu
iesmirdēt sākt bojāties un smirdēt
uzdimdēt sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt
piedziedēt sākt dziedināt, daļēji sadziedēt
aiztaukšķēt sākt grauzdēt (pēc kā radies pārtraukums)
aizgrauzdēties sākt gruzdēt
aizgrust sākt gruzdēt
iegrust sākt gruzdēt
iegruzdēt sākt gruzdēt; iegrust
apniezēt sākt kņudēt, niezēt
aizducinēt sākt mazliet rībēt, dārdēt (par pērkona negaisu)
laisties peldus sākt peldēt
drinināt sākt sasmakt, trūdēt
aizsmirdēt sākt smirdēt
uzsmirdēt sākt smirdēt
ielīņoties sākt spīdēt
atspīdēt sākt spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
aizdegties sākt spīdēt (piemēram, par debess spīdekļiem)
sarūsīt sākt spīdēt rūsganā krāsā (par debesu pamali)
atspīdēt sākt spīdēt, tiekot apgaismotam
satielēties sākt strīdēties
aizpraulēt sākt trūdēt
aizpraulot sākt trūdēt
aiztrūdēt sākt trūdēt (pūt)
izidroties sākt trūdēt serdē
startēt sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas
apknist sākt viscaur niezēt, kņudēt (sviedru dēļ)
dult sākt zaudēt skaidru apziņu
aizziedēt sākt ziedēt
ziēst sākt ziedēt
ieziedēt sākt ziedēt, pelēt, vai apaugt ar sūnām
krenēt Sakupt, sēdēt bez darba
čurknēt Sakupušam, salīkušam sēdēt, tupēt
saķērdēt Saķēdēt
apstrīdēties Saķildoties sastrīdēties savā starpā
sadracāties saķildoties, sastrīdēties
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties
Tutuila sala Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, platība - 135 kvadrātkilometri, garums - 30 km, platums - līdz 11 km, erodēts vulkānisks masīvs, krauji krasti, piekrastē koraļļu rifi
Austrumrenela sala Zālamanu salu dienvidos (_East Rennel_), kas iekļauta Apdraudēto Pasaules mantojuma objektu sarakstā, jo to apdraud mežistrādes darbi
lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
savārdoties Salamāties; arī sastrīdēties
saltināt saldēt
salināt Saldēt
kost Saldēt (parasti par salnu), arī karsēt (parasti par sauli) tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas
aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai
aukstēt Saldēt, dzesēt
saldētava Saldētājkamera
saldētājflote Saldētājkuģu flote; refrižeratorflote
vēsinātava Saldētava
saldelēties Saldēties
aukstēties Saldēties, dzesēties
defrostācija Saldētu produktu atlaidināšana
saldējums Salds, uzputots un sasaldēts pārtikas produkts, ko gatavo no piena, krējuma vai no augļu sulām vai biezeņiem (ar piedevām)
sanākt Salidot (parasti par putniem, kukaiņiem); sapeldēt, parasti nārstošanas vietās (parasti par zivīm)
apvienot Saliedēt
sacementēt Saliedēt (piemēram, cilvēku kopumu)
saleidēt Saliedēt 1
salīdēt Saliedēt 1
salīdināt Saliedēt 1
saliedināt Saliedēt 2
liedējs Saliedētājs, tas, kas sasaista, saistviela
pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums
sasalīdēties Saliedēties (lietū)
saleidēties Saliedēties 1
salīdēties Saliedēties 1
saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties
sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju
sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1)
kukurēt Salīkušam sēdēt, snaust
sapojīt Salodēt
sacinnēt Salodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
aplodēt Salodēt visapkārt
stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
apspogot Samaitāt, sagandēt, izķēmot
atsāļot Samazināt vai pilnīgi likvidēt sāls daudzumu (piemēram, ūdenī, augsnē)
nonivelēt Samazināt, arī likvidēt (kā) atšķirības, daudzveidību
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami, arī likvidēt (piemēram, starpību)
apsikt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
apsīkt Samazināties (par jaunrades spējām, entuziasmu u. tml.); zaudēt jaunrades spējas, entuziasmu (par cilvēku)
sagrebināt Sameklēt (ko nozaudētu)
plaiksnīt samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
plaiksnīties samērā spoži spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
plaiksnīt samērā spoži spīdēt, atstarojot, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu
plaiksnīties samērā spoži spīdēt, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu, izstarojot vai atstarojot gaismu; arī plaiksnīt
juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju
tavgujieši Samojedu (2) cilts, kas izkliedēti dzīvo starp Jeņiseju un Hatangas līci
samudēties Samudēt
sablakšķēt samuldēt
sablankšķēt samuldēt
sabļūdīt samuldēt
sabļurkšēt samuldēt
samudēt Samuldēt
samurdēt Samuldēt
sanīkt sanaidoties, sastrīdēties
preventorijs Sanatorija tuberkulozes apdraudētiem bērniem
iesklenst Sāniski ieslīdēt, iekrist
pārsklenst sāniski pārslīdēt
piesklenst Sāniski pieslīdēt
atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
samaut Sapeldēt (kopā)
saģērēt Saplēst; sadeldēt
sabļuznēt Sapļāpāt, samuldēt
izdribēt Sapūt, satrūdēt
sadrenēt Sapūt, satrūdēt
satrusēt Sapūt, satrūdēt
sašļaukties Sarāpties, saslīdēt kopā
uzbrīdināt Sarāt, piedraudēt (par vēl neizdarītiem nedarbiem)
sasacirsties Sarāties, sastrīdēties
saskandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
saškandalēties Sarīkot tračus; sastrīdēties, saķildoties, salamāties
gailēt Sārti mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
atrofēties Sarukt, panīkt, zaudēt spējas funkcionēt (par organisma daļām)
sasaldināt Sasaldēt
sasaldīt Sasaldēt
sakalt Sasaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
apsaldināt Sasaldēt, ļaut saaukstēties
melanžs Sasaldēta olu masa (līdz 16-17 Celsija grādiem zem nulles), ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos
atlaidināšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana
defrostēšana Sasaldēto pārtikas produktu atkausēšana ūdenī vai gaisā, atlaidināšana
uzblaukšināt Sasitot plaukstas piedraudēt
šķērmēt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
šķērmt Saskābt, pazaudēt kvalitāti, bojāties
sašņorēt Saslapināt, saliedēt
sasklidēt Saslīdēt
sašļūdēt Saslīdēt
skaidot Sasmalcināt skaidās, izkaisīt skaidas, izmētāt, izšķērdēt
-trons Sastāvdaļa lādētu daļiņu paātrinātāju nosaukumos (ciklotrons, fazotrons)
sakašāties Sastrīdēties
sakasīties Sastrīdēties
saķencēties Sastrīdēties
saķerties Sastrīdēties
salēkties Sastrīdēties
saragoties Sastrīdēties
sasarunāties Sastrīdēties
sasaskrieties Sastrīdēties
sasasporīties Sastrīdēties
sasastrīdēties Sastrīdēties
saskrieties Sastrīdēties
sastrīdīties Sastrīdēties
iestrīdēties Sastrīdēties un ilgstoši turpināt strīdēties
saecēties Sastrīdēties, saķildoties
sarauties Sastrīdēties, saķildoties
saiet (arī sanākt) ragos (arī matos) sastrīdēties, sanaidoties
saiet (arī sanākt) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties
sanākt (arī saiet) matos (arī ragos) sastrīdēties, sanaidoties
sasaplēsties Sastrīdēties, sanaidoties
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties
saplūznīties Sašķiedroties, nodeldēties
satrūst Satrūdēt
iztrūdēt Satrūdēt (viscaur vai no iekšpuses)
notrenēt Satrūdēt, sapūt
sadruvēt Satrūdēt, sapūt
satropēt Satrūdēt, satrupēt
atpurpēt Satrunēt, satrūdēt
notropēt Satrupēt, satrūdēt
pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei
saules zaķītis saules stara apspīdēts kustīgs laukumiņš; atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarota saules gaisma
izstērdēt Sausi trūdēt, izkalst
savaidāt Savaidēt
savirt savārīties (vāroties izzust vai zaudēt sākotnējo izskatu)
kāpt savienojumā "kāpt debesīs": sniegties pretī debesīm; arī atspīdēt debesīs
apsaklausīties savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto
nošķendēties savienojumā "nevarēt nošķendēties": nevarēt beigt šķendēties
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
palikt savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko)
sacirsties savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt
piesēdētājs savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības
laist savienojumā ar "cauri": ļaut publicēt, iestudēt u. tml. (parasti par cenzūru)
iekalt savienojumā ar "ledū": aizsaldēt (upi, ezeru u. tml.) - parasti par salu
cirsties savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst
mest savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu)
sviest savienojumā ar "prom", "laukā", "ārā": atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu)
ziedin savienojumā ar "ziedēt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sēdin savienojumā ar darbības vārda "sēdēt" formām izsaka šis darbības pastiprinājumu
at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto
pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko)
pēkšņa atbrīvošana savienojuma pēkšņa pārtraukšana datu pārraides procesā, pretstatā sakārtotai pārtraukšanai; pēkšņu pārtraukšanu iniciē datu saņēmējs un tā notiek bez datu avota piekrišanas, kā rezultātā var tikt pazaudēts kārtējais pārsūtāmais datu bloks
hloramīni Savienojumi, kuros ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela)
zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām)
nīdin Savienojumos ar darbības vārdiem "nīdēt", "nīst" uzsver šo darbību pastiprinājumu
pārstročīt Savlaicīgi neierodoties (kur), zaudēt, neiegūt (ko)
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991
apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību; apmainīties (2)
mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību
sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties
sasaziedēties Saziedēties
atūjināt Sazināties ūjinot, atbildēt ūjinot
klaknīt Sēdēt
sēdiņāt Sēdēt (bērnu runā)
pieplakt Sēdēt (kur) salīkušā stāvoklī; arī sakņupt
tupēt Sēdēt (parasti uz kā zema)
nosēdēt Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt
kukstēt Sēdēt bez darba
kičmaņiķ Sēdēt cietumā
atsēdēties Sēdēt ilgi, līdz apnikumam
sēdēt airos sēdēt laivā un airēt
čurnīt Sēdēt sakņupušā stāvoklī; čurnēt
bleknēt Sēdēt sakumpušam un nogurušam
aptupēt Sēdēt tupus uz kaut kā
sēdonis Sēdētājs; mājās tupētājs
zekundēt Sekundēt
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
prēkoni Senajā Romā sludinātāji, izjundētāji
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās
miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti
satisdatio Seno romiešu procesā ar galvojumu pastiprināts solījums maksāt zināmu summu, ko deva atbildētājs prāvas zaudēšanas gadījumā kā nodrošinājumu prasītājam
mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi
persulfāti Sērpārskabes sāļi, stipri oksidētāji
sēduļot Sēžot nīkt, ilgi sēdēt
siltuma bilance siltuma procesos derīgi izlietotā un zaudētā siltuma salīdzinājums
koksnes sadedzināšanas izmete siltumnīcefekta gāzu izdalīšanās atmosfērā koksnes degšanas procesā, ko veido nepilnīgās degšanas produkti, degšanas oksidētie produkti un produkti, kas rodas no kurināmā esošajām blakus vielām
kvadrupols Simetriska elektriski lādētu daļiņu sistēma, kuras pilnais elektriskais lādiņš ir vienāds ar nulli un kuru vispārējā gadījumā var uzskatīt par otrās kārtas multipolu
fazotrons Sinhrociklotrons - cikliskais rezonanses lādētu daļiņu paātrinātājs ar nemainīgu magnētisko lauku un mainīgu paātrinošā augstfrekvences elektriskā lauka frekvenci
kulērs Sīrupa konsistences tumši brūna grauzdēta cukura masa, ko lieto ruma, alus, liķieru, etiķa u. c. dzērienu un arī ēdienu krāsošanai
knapāt Sist, aplaudēt
dot pa kaklu (kādam) sist, piekaut, fiziski pārmācīt; draudēt kādu sist, piekaut, fiziski pārmācīt
pārdrāzt Sist; iebiedēt
mezoatoms Sistēma, kas sastāv no atoma kodola, elektroniem un negatīvi lādēta mezona
skaitļotāju tīkls skaitļotāju komplekss, ko veido teritoriāli izkliedēti datori
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt
izbļauties skaļi izmauroties, izblēties, izņaudēties
bļaut skaļi maurot, blēt, ņaudēt
vaukšt skaļi ņaudēt
skandalēties skaļi strīdēties, ķildoties
skandalēt skaļi strīdēties, ķildoties; skandalēties
vēršķēt skaļi vaidēt un raudāt
atsaukt Skaļi, arī nelaipni atbildēt
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
izskandēt Skandēt un pabeigt skandēt
noskandēt Skandēt un pabeigt skandēt
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt
blauškēt Skanēt, dārdēt
bucēt Skanēt, dārdēt
lauškēt Skanēt, dārdēt
žvārkstēt Skanēt, grabēt, čirkstēt, šķindēt
švārkstēt Skanēt, grabēt, šķindēt
zvārdzēt Skanēt, šķindēt, žvadzēt
strankšēt Skanēt, trinkšķēt, šķindēt
strankšķēt Skanēt, trinkšķēt, šķindēt
ansamblis Skaņdarba vienots, saliedēts izpildījums
atmest Skarbi, arī ātri un nevērīgi atbildēt
sofite Skatuves apgaismes iekārta - horizontāli izvietotu apgaismes ķermeņu kopums izkliedētas gaismas radīšanai
nošļukt Slābi pavērsties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām)
šļukt Slābi, bezspēkā vērsties, slīdēt uz leju (par ķermeņa dalām)
nitrīds Slāpekļa savienojums ar kādu citu elementu, attiecībā pret kuru slāpeklis ir oksidētājs
klapēt ciet slēgt; likvidēt
grozties Slepus biedēt, draudēt
slūžāt slīdēt
glizināties Slīdēt
sklemst Slīdēt
sklidēt Slīdēt
sklīdēt Slīdēt
šlaukt Slīdēt
šļaukties Slīdēt
sleidēti Slīdēt
slidēt Slīdēt
slist Slīdēt
slīst Slīdēt
šlūdēt Slīdēt
šļudēt Slīdēt
šļūdēt Slīdēt
šļūdzēt Slīdēt
šlumpt Slīdēt
šļupt Slīdēt
šļužāt Slīdēt
šmukt Slīdēt
šubēt Slīdēt
šļūkāt Slīdēt (1)
slederēt Slīdēt (uz ledus)
brukt Slīdēt lejup (par pietiekami nenostiprinātiem apģērba gabaliem)
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu)
atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ)
žmugt Slīdēt nost, mukt nost, bēgt, izvairīties
vizināt Slīdēt pa ledu
pārbrukt Slīdēt pāri
aizslīdēt Slīdēt prom
sklandīties Slīdēt sānis
sklenst Slīdēt sānis
žļūgāt Slīdēt sāņus
atslīdēt Slīdēt šurp
sklenderēt slīdēt uz sāniem
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu
aizšļūdināties Slīdēt, pārslīdēt
šlēderēt Slīdēt, paslīdēt
žļudzēt Slīdēt, paslīdēt
slīpt Slīdēt, slīgt
šļūškāt Slīdēt, šļūkt
šļūšķēt Slīdēt, šļūkt
brist Slīdēt, virzīties (miglas, mākoņu daļējā aizsegā) - par debess spīdekļiem
paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
slēdēt sliedēt
sliednēt Sliedēt
slienēt Sliedēt
slokot sliedēt, staigāt un nobradāt
slokāt Sliedēt, staigāt un nobradāt
vāžot Sliedēt; nobradāt, nomīdīt
pie sasistas siles sliktā situācijā (parasti attiecina uz finansiālo situāciju), kad kaut kas ir zaudēts vai nav piepildījies cerētais
nomitināt Slikti barot, nomērdēt
pļundurot Slikti peldēt
tazikinēzija Slimīga nosliece piecelties un staigāt; nespēja nosēdēt
teratofobija Slimīgas bailes dzemdēt kropli; slimīgas bailes no kropļiem
onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana
noļengāt Slinkojot izšķērdēt (laiku)
tupēksnis Slinķis, mazkustīgais, kam patīk daudz sēdēt
izslīpēt Slīpējot likvidēt
izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju
slotraža Slotas stupe, nodeldēta slota
razda Slotraža - nodeldēta slota
razga Slotraža - nodeldēta slota
ķirlāt Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
ķirlāties Smādēt (ēdienu vai dzērienu)
vaināt Smādēt, brāķēt, pelt
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt
(palikt) jaņos Smagi zaudēt (sporta spēlē)
(palikt) jaņos Smagi zaudēt kāršu spēlē (paliekot bez stiķa vai iegūstot ļoti maz punktu)
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt lejup (parasti šķidrumā)
atsmiet Smejot atbildēt
atsmieties Smejoties atbildēt
smieklināt smīdināt, smiedēt
izsmidzināt Smidzinot izkliedēt (šķidrumu)
stinkot smirdēt
vaņīt Smirdēt
vaņot Smirdēt
voņāt Smirdēt
sakot Smirdēt, izraisīt riebumu
smerdelēt Smirdēt, palaist smaku
snaudāt snaudēt, snauduļot
hinonablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
hionablepsija Sniega aklums, tīklenes jutības zudums no skatīšanās uz saules apspīdētu sniegu
ārpusģimenes aprūpe sociālās palīdzības veids, bērna aprūpes nodrošināšana pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes un audzināšanas institūcijā gadījumos, ja bērns tiek šķirts no ģimenes mājas apstākļu, noziedzīga nodarījuma, dzīvības, veselības vai attīstības apdraudētības dēļ
kājsoliņš Soliņš (sēdētājam) kāju uzlikšanai
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu
artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
dihromāti Spēcīgi oksidētāji, dihromskābes sāļi
grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4)
grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4)
dējība spēja dēt, ko raksturo ar gada laikā izdēto olu skaitu; skaita individāli, izmantojot kontrolligzdas
peldspēja Spēja peldēt (parasti ūdens transportlīdzekļiem, priekšmetiem)
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu
slīdīpašība Spēja, īpašība slīdēt (1)
noņaukšt Spēji ieņaudēties
atkartavāt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto)
atspēlēt Spēlējot (piemēram, kārtis), atgūt (zaudēto)
krupjē Spēļu namos - bankas turētājs, kas uzrauga spēli, izsniedz laimēto un iekasē pazaudēto naudu
padēt Spēt dēt
padzemdēt Spēt, varēt dzemdēt
spindēt spīdēt
degt Spīdēt
laismot Spīdēt
spīgoties Spīdēt
spīst Spīdēt
spozmēt Spīdēt
zviedrot Spīdēt
zvigot Spīdēt
zvildzēt Spīdēt
zvirgzdēt Spīdēt
caurspīdēt Spīdēt cauri
varot Spīdēt kā varš
blāzmot Spīdēt lēktā vai rietā (par debess spīdekļiem)
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta)
izspīdēt Spīdēt uz āru
piģelēt Spīdēt violetā krāsā
starot Spīdēt, atstarojot gaismu
liesmot Spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem)
mirgot Spīdēt, atstarojot samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma gaismu
spulgot Spīdēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu
margot Spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
gailot Spīdēt, gailēt
blindēt Spīdēt, laistīties
mirgt Spīdēt, mirdzēt
žibt Spīdēt, mirdzēt
zudināt Spīdēt, mirdzēt
spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizēt Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu
žilbēt Spīdēt, mirdzēt, dzirkstīt
lāsmot Spīdēt, mirdzēt, parasti nevienmērīgi (par acīm)
vizmot Spīdēt, mirdzēt, parasti, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu
blāzt Spīdēt, mirdzēt, vizuļot
mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu)
rūsot Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2 ); rūsoties 2
rūsoties Spīdēt, plaiksnīties (par rūsu 2); rūsot 2
kvitēt Spīdēt, vizēt
bližģēt Spīdēt, zaigot
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā)
mirdzēt Spilgti spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot gaismu (par asarām)
zvīļot Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
starot Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot gaismu (par acīm); būt spilgtam (par acu spīdumu)
mirdzēt Spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu
zibeņot Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm
zibēt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibināties Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zibsnīt Spilgti spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm, skatienu
zvīļot Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli - par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu)
spilgt Spilgti spīdēt; spilgot
spilgot Spilgti spīdēt; spilgt
zaigot Spilgti, spoži spīdēt (acīs, skropstās u. tml.), atstarojot mainīga stipruma gaismu (par asarām)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstaro ļoti mainīga stipruma gaismu
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu
zaigot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
zalgot Spilgti, spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm); būt spilgtam, spožam (par acu spīdumu)
spalgot spoži spīdēt
kvēlot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.)
liesmot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); būt spilgtam (parasti spoži sārtam) - par blāzmu, gaismu
zvērot Spoži spīdēt (par gaismu, gaismas avotu)
svērot spoži spīdēt, kvēlot
zildzēt Spoži zilgani spīdēt, mirdzēt
zibēt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
zibināties Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
zibsnīt Spoži, nevienmērīgi spīdēt, atstarojot gaismu; arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu; būt tādam, kam (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu
nospridzināt Sprādziena rezultātā zaudēt (locekli, ķermeņa daļu)
uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā strauji sadalīties; eksplodēt
aizsprāgt Sprāgstot, plīstot (kam), strauji aizlidot, izkliedēties (par šķembām, lauskām u. tml.)
oksilikvīts Sprāgstviela, kurā oksidētājs ir sašķidrināts skābeklis vai sašķidrināts gaiss
fulminēt Sprāgt, eksplodēt
plīst Sprāgt, eksplodēt
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt
izsprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt
pasprukt Sprūkot izkrist, izslīdēt; izsprukt (3)
spundāt Spundēt
spunnēt Spundēt
nospundēt Spundēt un pabeigt spundēt
elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
plakanstaipeknis Staipekņu dzimtas ģints ("Diphasium"), lakstaugi, sporaugi, stulbājs daļēji iegremdēts substrātā, ložņājošs, zari stāvi, vairākkārt dakšveidā zaroti; \~30 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pārstarot Starojot apspīdēt (ko)
iestarot Starojot iespīdēt (kur iekšā) - par gaismu, gaismas avotu
spaitot Starot, spīdēt
kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt
saliedētība stāvoklis --> saliedēt 2(2)
sakāve stāvoklis (bruņotā sadursmē), kad pretinieka darbības rezultātā ir zaudēta iespēja turpināt cīņu
drošība stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām
drosums stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām; drošums
beigas stāvoklis, kad (kas, parasti cerības, izredzes) ir zaudēts, gājis bojā
saticība stāvoklis, kad cilvēki, cilvēku grupa nemēdz ķildoties, strīdēties; saticīgums
bezsamaņas stāvoklis stāvoklis, kad ir zaudēta samaņa
zaudējums stāvoklis, kad trūkst (kādas ķermeņa daļas), izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis); rezultāts --> [zaudēt]{s:973}
suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
knīkstēt Stenēt, īdēt (par zirgu)
pūst Stenēt, vaidēt (piemēram, aiz sāpēm, nespēka)
izstenēt Stenot radīt (skaņas); stenot izpaust; izvaidēt
retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta, visbiežāk lietas vai parādības, kas nevar atbildēt
notiept Stingri noliegt, apstrīdēt
demēt stipri apsaldēties
sadārdzēt stipri dārdēt; izdot skaļu, dobju, kustības radītu troksni
lādēt no panckām ārā stipri lādēt
nosalādēties stipri lādēties
lamāt (arī sunīt, lādēt, zobot u. tml.) no panckām ārā stipri lamāt (sunīt, lādēt, zobot u. tml.)
izdzanāt stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju
izdzenāt stipri pūšot, izkliedēt (piemēram, mākoņus) - par vēju
apsmerdēt stipri sakompromitēties, pazaudēt labo slavu, reputāciju
svelmēt stipri saldēt
piekniebt stipri saldēt, arī ievērojami pastiprināties (parasti par salu)
svelmēties stipri saldēties, salt
sasmirst stipri smirdēt
atstostīties stostoties atbildēt
atsostīties Stostoties atbildēt
izsmelt Strādājot (parasti radošu darbu), zaudēt spējas, vairs neatrast ierosmi, idejas turpmākai darbībai
atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
peintbols Stratēģiska kaujas spēle, kurā kā galvenais ierocis tiek izmantoti šaujamie, kas lādēti ar krāsu lodītēm
sašķīst Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu)
sprikstēt strauji atdaloties (no kā), kliedēties (par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.)
atrauties strauji attālinoties, zaudēt sakarus (ar pārējiem)
iegāzties strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu
nokrist strauji noslīdēt (uz kā) -par matiem
noskriet strauji noslīdēt, nomukt nost
pabrukt strauji paslīdēt lejup
aizšauties strauji paslīdēt, pazibēt (par priekšmetu šķietamu kustību, braucot tiem garām)
salēkties strauji sakustēties, satrūkties, parasti pēkšņi, tiekot iztraucētam, sabiedētam
klupt strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem
cinkstēties Strīdēties
ecētīs Strīdēties
endzēties Strīdēties
ķezēties Strīdēties
lekties Strīdēties
pencēties Strīdēties
pirēties Strīdēties
škandalēties Strīdēties
sporīties Strīdēties
strīdīties Strīdēties
trīdēt Strīdēties
trīdēties Strīdēties
urzāties Strīdēties
sasprēķēties strīdēties bez iemesla
sparāties Strīdēties pretī
dandalēties strīdēties un kaulēties zirgu pērkot
šūmēties Strīdēties, aktīvi diskutēt
mesties (arī krist) ragos Strīdēties, apstrīdēt (ko)
ecēties Strīdēties, bārties
ķezēt Strīdēties, bārties
mienoties Strīdēties, disputēt
ēstoties Strīdēties, ēsties
kašāties Strīdēties, izraisīt strīdu
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu
čotāties Strīdēties, kārtot kādas lietas
ķemmēties Strīdēties, kašķēties
cekoties strīdēties, kauties
rāti celt strīdēties, ķildoties
rēkoties strīdēties, ķildoties
derdzēties Strīdēties, ķildoties
eņģēties Strīdēties, ķildoties
eskāties Strīdēties, ķildoties
īverēties Strīdēties, ķildoties
karmēties Strīdēties, ķildoties
ķempēties Strīdēties, ķildoties
mienīties Strīdēties, ķildoties
ņezgāties Strīdēties, ķildoties
ērcēties Strīdēties, ķildoties, bārties
ēzēties Strīdēties, ķildoties, lamāties
cankoties Strīdēties, ķildoties; bārties
cenkoties Strīdēties, ķildoties; bārties
eskoties Strīdēties, ķildoties; eskāties
vārdoties Strīdēties, lamāties
ķesāties Strīdēties, meklēt ķildas
berzēties Strīdēties, nevarēt vienoties
rīvēties strīdēties, nevarēt vienoties; berzēties (4)
nagažāties Strīdēties, paust neapmierinātību
encēties Strīdēties, plūkties
rieties Strīdēties, runājot skali, strupi; ķildoties
dakalēties Strīdēties, runāt čigāniski
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni)
dāšīties Strīdēties, sākt kaulēties, ķildoties
ļergāties Strīdēties, tiepties
negot Strīdēties, trokšņot
neģot Strīdēties, trokšņot
cērpties Strīdēties, uzsākt strīdu
plēsties Strīdēties; arī kauties
plačoties Strīdēties; nelietības darīt
šķetoņa Strīdnieks, sūdzībnieks; tāds, kurš mīl strīdēties un sūdzēties
abrupti atbildēt strupi, aprauti atbildēt
atskaldīt Strupi, asi atbildēt
studēties Studēt
študierēt Studēt
pārstudēt Studēt vēlreiz, no jauna (piemēram, problēmu, tekstu)
pārstudēt Studēt, mācīties vēlreiz, no jauna (piemēram, apgūstot citu specialitāti)
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā
dzidrināšana suspendēto daļiņu izdalīšana no šķidruma (nostādinot, filtrējot, centrifugējot); sulu dzidrināšanai lieto fizikālās, fermentatīvās, koloidāli ķīmiskās metodes
ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs
skopus Svētrunas teksta mērķis, ko interpretācijas procesā nedrīkst pazaudēt
sviedināt Sviedēt, svīdēt, sviedrēt
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt
šelderēt Šalderēt, gāzelēt, izlaistīt, izšķērdēt
svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā
efa šīs ģints suga ("Echis carinatus"), līdz 75 cm gara čūska brūnganpelēkā vai smilšu krāsā, indīga, dzīvdzemdētāja, dzīvo smilšainās vietās Āfrikā, Āzijā
gambūzija šīs ģints suga ("Gambusia affinis"), dzīvdzemdētaja zivtiņa, ko Amerikā audzē cīņai ar malārijas odiem, kuru kāpurus tā ēd
draišķīt Šķaidīt; izšķērdēt, izšķiest
izšķaidīt Šķaidot izkliedēt
laist vējā Šķērdēt
šķenēt Šķērdēt
šķennēt Šķērdēt
svaidīt Šķērdēt
trellināt Šķērdēt
trampelēt Šķērdēt (naudu, mantu)
svaidīt naudu, arī svaidīties ar naudu šķērdēt naudu
skaidināt Šķērdēt, šķiest
skaidīt Šķērdēt, šķiest
prallēt Šķērdēt, tērēt
trembelēt Šķērdēt, tērēt
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi
kakaļāt Šķērdēt, vieglprātīgi tērēt naudu
šķelderis Šķērdētājs
šķiezlis Šķērdētājs
šķenēties Šķērdēties
šķennēties Šķērdēties
šķērsties Šķērdēties
trašķīties Šķērdēties, tērēties
kakao masa šķidra, viskoza masa, ko iegūst no grauzdētam kafijas pupiņām, tās attīrot un samaļot
fotodromija Šķidrumā suspendētu daļiņu kustība pretī gaismai (pozitīvā f.) vai prom no tās (negatīvā f.)
hidrodinamika Šķidrumu un gāzu kustība un mijiedarbība ar tajos iegremdētiem ķermeņiem vai ar cauruļvadu sienām
kataforēze Šķīdumā esošu lādētu daļiņu pārvietošanās uz katodu caur šķīdumu plūstošas elektriskās strāvas iedarbībā
šķērst šķiest, šķērdēt
ķērzt Šķiest, šķērdēt
pleiķēt Šķiest, šķērdēt
izplūst Šķietami pazaudēt apveidu, kontūras (piemēram, miglā)
izšķiest Šķiežot izkliedēt
žņadzēt šķindēt
činčēt Šķindēt
šķinst Šķindēt
žvalkstēt Šķindēt
čipstēt Šķindēt, skandināt
čalkstēt Šķindēt, tirkšķēt
žļirkstēt Šķindēt, tirkšķēt
dzindžēt Šķindēt, žvadzēt
džindzēt Šķindēt, žvadzēt
džingāt Šķindēt, žvadzēt, strinkšķēt
superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs
sašķirstīt Šķirstot pazaudēt vajadzīgo vietu
jukt Šķīst, tikt kliedētam
šlūzisku Šlūzisku noiet - no kalna vai pa kāpnēm ar troksni noslīdēt
atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt
atšļupstēt Šļupstot atbildēt; neskaidri runājot, atbildēt
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
bābinīca Tā (katoļu) baznīcas daļa, kur mēdz sēdēt vecas sievas
līdz ādai tā, ka ir atņemts, zaudēts viss
uzmanīgi tā, ka tiek noturēta uzmanība, lai kaut ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
heteromorfoze Tāda parādība, ka nenotiek zaudēta orgāna reģenerācija, bet izveidojas pavisam cits orgāns, piem., dažiem vēžveidīgajiem nogrieztas acs vietā izaug kāja vai ūsas
dzirdīgs tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt
jātenisks tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž
progresīvi secīgā kodēšana tāds attēlu saspiešanas paņēmiens, kad attēlu, kas progresīvi kodēts, var secīgi atkodēt, kā arī var izdarīt šai procedūrai pretēju procedūru
dinamiskā programmu ielāde tāds programmu ielādes veids, kura rezultātā operatīvajā atmiņā tiek iesūtīta kāda programmas daļa, bet pārējie moduļi tiek ielādēti tajā brīdī, kad notiek vēršanās pie tiem
izklaidīgs tāds, kam ir izkliedēta, nenoturīga uzmanība
sterils tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai
uzmanīgs tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
ziņkārīgs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
ziņkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs
brūns tāds, kam ir, piemēram, šokolādes, grauzdētas kafijas krāsa
neuzmanīgs tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs
apiknomorfisks tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta
nodrāzts tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis
neatgūstams tāds, kas ir pilnīgi zaudēts, tāds, ko nav iespējams atgūt
organizēts tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai
prezidējošs tāds, kas ir vadītājs, priekšsēdētājs
nedzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts
škandālīgs tāds, kas mēdz rīkot tračus; tāds, kas mēdz skaļi strīdēties, lamāties, ķildoties
bļaustīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
vēkšķīgs tāds, kas mēdz skaļi blēt, maut, ņaudēt u. tml.
nagažīgs tāds, kas mēdz strīdēties, naidoties
šķindīgs tāds, kas mēdz šķindēt (pieskaroties, piesitot)
drošs tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā)
gaiķis tāds, kas ne mirkli nevar nosēdēt uz vietas, prom skrējējs (gan par cilvēku, gan par mājdzīvnieku), trakulis
pakurls tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt
saticīgs tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties (par cilvēku, cilvēku grupu)
dīdīkla tāds, kas nevar nosēdēt mierīgs; nemierīgs, nevajadzīgi rosīgs cilvēks
kurls tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt
neapstrīdams tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt
smirdens tāds, kas sācis bojāties, trūdēt, pūt
ambipolārs tāds, kas satur pretējas zīmes lādētas daļiņas
remontants tāds, kas spēj vairākkārt ziedēt un ražot augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā (par augiem)
eksplozīvs tāds, kas spējīgs eksplodēt; saistīts ar eksploziju, tai raksturīgs; sprāgstošs
plukans tāds, kas viegli var mainīt, zaudēt krāsu
saulains tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu)
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
kompakts tāds, kurā cilvēki ir vienoti (piemēram, uzskatos, centienos), organizatoriski saliedēti (par cilvēku grupu)
savāžams tāds, kura dētajās, elementus ir iespējams, parasti pagriežot ap asi, iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piemēram, pārnēsāšanai, glabāšanai); arī saliekams (3)
nesaimniecisks tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā
sadrumstalots tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas
nostiepties Taisni nokarāties (līdz kādai vietai) - parasti par matiem; zaudēt viļņainumu un nokarāties taisni lejup (par matiem)
notalkāt Talkas laikā pazaudēt
zaudējums tas, bez kā paliek, piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ; rezultāts --> [zaudēt]{s:972}
atardējs tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības
ņurdeklis tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties
repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas
ūdens attīrīšana tehnoloģisko procesu komplekss dabā esošā ūdens sastāva mainīšanai atbilstoši ūdens lietotāju prasībām; virszemes saldūdeņus parasti dzidrina un, gatavojot dzeramo ūdeni, arī dezinficē; sīkdispersās, koloidālās un lielmolekulārās daļiņas ar koagulāciju apvieno rupjdispersās daļiņās (pievienojot ūdenim alumīnija vai dzelzs sāļu šķīdumus); rupjdispersos piemaisījumus atdala nogulsnētājos, dzidrinātājos un ūdens attīrīšanas filtros; baktēriju daudzumu samazina, ūdeni dezinficējot ar hloru, ozonu, kālija permanganātu, ultravioleto starojumu; smakas un piegaršas samazina, ievadot oksidētājus un ūdeni filtrējot caur sorbenta (aktīvās ogles) slāni
aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos
RTF Teksta formatēšanas standarts (angļu "Rich Text Format"), kas ļauj šādi kodētu dokumentu dažādām tekstapstrādes programmām
vokoders Telefona sakaru sistēma, kurā runas signālam atbilstošo elektrisko signālu pārveido un pārraida kodētu impulsu veidā
novērotāja vai eksperimentētāja dreifs tendence savos spriedumos līdzināties citiem pētniekiem grupā, "peldēt pa straumi"
Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts
pleķerēt tērēt, izšķērdēt
pleicēt Tērēt, izšķērdēt
pirsāt tērēt, izšķērdēt (naudu)
gaisināt Tērēt, šķērdēt
plakāt Tērēt, šķērdēt
plinderēt Tērēt, šķērdēt
trašķīt Tērēt, šķērdēt
plizerēt Tērēt; šķērdēt
lietotājdraudzīgs termins apzīmē datu apstrādes sistēmas, datorus,ierīces vai programmas, ko viegli apgūt un izmantot un ar ko strādājot lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
pamati grīļojas zem kājām tiek apdraudēta normāla eksistence; zūd garīgais līdzsvars, pārliecība, paļāvība
apsastāvēties Tiekot ilgi glabātam, zaudēt svaigumu (par produktiem)
nokalpot Tiekot lietotam, izmantotam, pilnīgi vai daļēji zaudēt nepieciešamās īpašības
izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām)
zvērināto tiesa tiesa, kuras sastāvā ir viens vai vairāki pastāvīgie profesionālie tiesneši un zvērinātie piesēdētāji (zvērināto kolēģija, žūrija), pēc tiesas izmeklēšanas pabeigšanas un tiesu debatēm zvērinātie vieni paši izlemj fakta jautājumu un paziņo savu verdiktu - tiesājamais ir vainīgs vai nevainīgs, pamatojoties uz šo spriedumu, pastāvīgie tiesneši pieņem tiesas spriedumu - notiesā, nosakot konkrētu sodu vai attaisno
šefeņi Tiesas piesēdētāji, kuri tiesas spriešanā veido kopīgu kolēģiju ar tiesnesi - profesionālu juristu t. i. kopīgi izšķir jautājumu par personas vainu un kopīgi arī nosaka sodu
mitropolits Tiesas priekšsēdētājs
patriarhs Tiesas priekšsēdētājs
verdikts Tiesas zvērināto piesēdētāju lēmums jautājumā par tiesājamā vainīgumu vai nevainīgumu
summārā radiācija tiešo un izkliedēto Saules staru radiācija, kas sasniegusi Zemi
apsmirst tikt apņemtam ar smaku, smirdēt visapkārt
sameklēties tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos)
atsarasties tikt atrastam (par ko pazaudētu, pazudušu)
atrasties tikt atrastam, sameklētam (par ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); parādīties (par ko nozudušu)
krist tikt gāztam, likvidētam (par varu, valsts iekārtu u. tml.)
grauzdēties tikt grauzdētam
ieraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu tikt iestudētam un izrādītam
izstaigalēt tikt izkliedētam (par parādībām dabā)
klāties tikt izkliedētam (uz kādas virsmas) - piemēram, par krāsu
izanicināties tikt iznīdētam, iznīcinātam
izkūpēt tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām)
nosasviesties tikt nosviestam; arī tikt pazaudētam
pazust tikt nozaudētam; nebūt atrodamam (par priekšmetiem)
pārgrauzdēties tikt pārgrauzdētam
nojukt tikt pazaudētam, arī izzust kādos apstākļos (par pēdām)
iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam
sadzeldēties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
sadzeldīties tikt sadzeldētam (2), parasti neviļus, negribēti
tilkšēt Tinkšķēt, šķindēt
tilkšķēt Tinkšķēt, šķindēt
Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
verbālā vardarbība tīši vērsta vārdiska agresija ar mērķi pazemot, aizvainot, noniecināt, iebiedēt, apklusināt, vainot citu personu vai grupu; tās izpausmes ir draudēšana, apsaukāšana, vainošana, kritizēšana, izsmiešana; viens no psiholoģiskās vardarbības veidiem
refrižeratortraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
saldētājtraleris Traleris ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratortraleris
aiztramdīt Tramdot panākt, ka attālinās, aizbēg; aizbiedēt, aizbaidīt
eļļas transformators transformators, kura serde ar tinumiem iegremdēta ar transformatoru eļļu pildītā slēgtā tvertnē
refrižerators Transportlīdzeklis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
galvaniskā vanna trauks ar šķīdumu, kurā, laižot līdzstrāvu, šķīdumā iegremdētas detaļas virsmu pārklāj ar metālisku slāni
tramdīt Trenkāt, arī biedēt, vajāt (dzīvnieku)
knipāt Trenkāt; biedēt
pļinkstēt Trinkšķēt, šķindēt
žangdzēt Trinkšķēt, šķindēt
zvinkšēt Trinkšķēt, šķindēt
zvinkšķēt Trinkšķēt, šķindēt
notrīt Trinot nodeldēt, nolietot
dalu dalumis trokšņot (strīdētis)
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt
ģelšāties Trokšņot, trakot, strīdēties
kārpēt Trūdēt
trēpēt Trūdēt
truknēt Trūdēt
trunēt Trūdēt
trupēt Trūdēt
kūdrāt Trūdēt, kļūt irdenam, veidoties par kūdru
purpt Trūdēt, kurtēt
kraulēt Trūdēt, praulēt
tresēt Trūdēt, pūt
trūnēt Trūdēt^1^
dript Trūdot sadrupt, izdēdēt
appraulēt Trunēt, trūdēt
idrēt Trupēt, trūdēt
idrot Trupēt, trūdēt
ņidrēt Trupēt, trūdēt
murkšķēt Tukšu runāt, muldēt
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā
aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā)
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1)
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā
sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī
kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu
perhidrols ūdeņraža peroksīda (H~2~O~2~) 27,5-31% šķīdums ūdenī, spēcīgs oksidētājs
UNESCO UNESCO kalendārs - ANO rekomendētais starptautiski atzīmējamo dienu saraksts (kurā ietvertas, piemēram)
Vidusurāli Urālu zemākā daļa no Osļankas kalna (ziemeļos) līdz Ufas upei (dienvidos), Krievijā, garums - \~400 km, augstums - līdz 993 m, vairākas paralēlas grēdas, stipri denudētas
uroksānskābe Urīnskābes oksidētā forma
atdziedāt uz dziedāšanu atbildēt ar dziedāšanu
atgavilēt uz gavilēšanu atbildēt ar gavilēšanu
atglaimoties uz glaimiem atbildēt ar glaimiem
atlūgt uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu; uzlūgt pretī
atjautāt uz jautājumu atbildēt ar jautājumu
mugara uz kāda dzīvnieka (piemēram, sēdēt)
apreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
noreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
atlielīties uz lielīšanos atbildēt ar lielīšanos
apžilbt uz mirkli zaudēt spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas u. tml. ietekmē) - par cilvēku
atsveicināt uz sveicienu atbildēt ar sveicienu
šizoīds uz šizofrēniju tendēts
izsaukt Uzaicināt (skolēnu) atbildēt uzdoto
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt)
uzdzirst Uzdzirdēt
uzklaust Uzdzirdēt
uzgļīvēt Uzglīzdēt
uztaukšēt Uzgrauzdēt taukos
uztaukšķēt Uzgrauzdēt taukos
uznīdēt Uzīdēt
aiztrupināt Uzirdināt zemi (ļaujot tajā satrūdēt mēsliem)
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu)
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu)
uzkačāt Uzlādēt; uzbudināt
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt
maukt sakas kaklā uzņemties kādu grūtumu, zaudēt patstāvību, rīcības brīvību
līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma)
uzmaut Uzpeldēt
uzvērsties Uzpeldēt
pārspulgt uzplaiksnot pārspīdēt
kā ar roku atņemt uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt
kā ar roku atņemt (arī noņemt) uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
ķiš Uzsauciens ar kuru kaķi un kazas aizbiedēt
uzsklidēt Uzslīdēt
uzspīst Uzspīdēt
uzzvērot Uzspīdēt, iemirdzēties
torpedēt uzspridzināt naftas (gāzes) urbuma cirtni, lai atsegtu iezi un paaugstinātu tā atdevi, kā arī, lai urbumos likvidētu avārijas
uzstostīt Uzstostīt atbildi - stostoties, vārdus meklējot atbildēt
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto)
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu
zaudējums Uzvaras neiegūšana (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā); rezultāts --> [zaudēt]{s:974}
salaisties ziedos uzziedēt
izziedēt Uzziedēt
saziest Uzziedēt (par vairākiem, daudziem augiem)
noziēst Uzziedēt (par visiem, daudziem)
dziet Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
dzieties Uzziedēt, izdzīt (asnus, ziedus)
izziest Uzziedēt, izziedēt (1)
uzziest Uzziedēt, uzplaukt
saklaust Uzzināt (ko dzirdētu)
avota telekomunikāciju novērošana Vācijā speciāls novērošanas veids, kas aptver saziņas procesus ierīcēs, piemēram, ļauj lasīt ekrāna fotouzņēmumus, vēl pirms tie tiek kodēti vai arī pēc tam, kad tie ir atkodēti
vadāties Vadēties
priekšsēdība Vadība, priekšsēdētāju kopums
mišāt Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
mišot Vadīt, lasīt misi, lai nolādētu ienaidnieku
refrižeratorvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas
saldētājvagons Vagons ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorvagons
vaidāt Vaidēt
novaidēt Vaidēt (visu laikposmu) un pārstāt vaidēt
oikāt Vaidēt, stenēt, kunkstēt
rūktoties Vaidēt, žēloties, dusmoties
gaudāt Vaidēt, žēloties, skaļi raudāt
aizvaidēt Vaidot iekliegties, ievaidēties
dārdināt vairākkārt dārdēt (1)
dārdināt vairākkārt dārdēt (2)
dārdināt vairākkārt dārdēt (3)
dārdināt vairākkārt dārdēt (4)
dimdināt vairākkārt dimdēt (2)
dimdināt vairākkārt dimdēt (3)
spārdīt vairākkārt elektriski izlādēties (kādā vidē, priekšmetā u. tml.) - par zibeni; vairākkārt izraisīties (kādā vidē), zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu)
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
slidināties vairākkārt slīdēt (1)
šķiesties vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi
kūkot vairākkārt vaidēt vai pieminēt
slāpuļāt vairākkārt zaudēt samaņu
freons Vairāku fluoru saturošu ogļūdeņražu apzīmējums (sākotnēji preču zīme), izmanto par aukstuma aģentu ledusskapjos un saldētavās un kā aktīvo (izsmidzinošo) līdzekli aerosolu flakonos; izplūstot atmosfērā, freons veicina ozona slāņa noārdīšanos
plidīties Vairoties (gan par cilvēkiem, gan kukaiņiem un citu dzīvu radību); plidēties
pakrēsla Vāja, izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta
šļabt Vājēt, zaudēt spēkus
šļābt Vājēt, zaudēt spēkus
spīgāt Vāji spīdēt, mirguļot, zibsnīt
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu)
satumst Vājināties, parasti ievērojami, arī izzust (par psihisku stāvokli); zaudēt, parasti ievērojami, spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu)
raust Vākt vienkopus un virzīt (ko irdenu, izkliedētu kur, uz kā)
nomīt Valkājot nodeldēt, nošķiebt (parasti apavu papēžus)
apvalkāt Valkājot parasti mazliet nolietot, apdeldēt (piemēram, apģērbu, apavus)
subsidēta darbavieta valsts vai sabiedrisko, nacionālo vai starptautisko fondu pilnībā subsidēta vai līdzfinansēta darbavieta privātajā vai sabiedriskajā sektorā, lai stimulētu sociāli mazaizsargāto grupu nodarbinātību
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
fosforbronza Vara un alvas sakausējums, ko iegūstot kā dezoksidētāju, izmantojot fosfora savienojumus
logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu
deidēt Vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ); dēdēt
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt
vārti krīt vārti tiek zaudēti (sporta spēlē)
māļuks Veca brūce, ko grūti sadziedēt
atvēcināt Vēcinot atbildēt (parasti uz vēcinājumu)
fertilais vecums vecums, kurā sieviete bioloģiski spēj dzemdēt bērnus, parasti 15-49 gadi
oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas
dēdināt Vedināt, likt dēt
ligzdot veidot ligzdu, dēt un perēt tajā, izvadāt mazuļus (par putniem)
spēlēt veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties
irredentisms Vēlēšanās, ilgas, atgūt valsts zaudētās teritorijas
prezidents Vēlēts vadītājs, priekšsēdētājs dažādās iestādēs, organizācijās, firmās utt.
nodrasāt Veltīgi izdot, izšķērdēt
izšaustēt Veltīgi izdot, izšķiest, izšķērdēt
noslāt Veltīgi izšķērdēt (laiku)
nopļundurēties Veltīgi izšķērdēt laiku
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem)
nodrellēt VGrozot nodeldēt atbilstoši vajadzībai
dējības cikla garums vidējais laika intervāls starp dējības cikliem; nosaka, dalot izdēto olu daudzumu ar ciklu skaitu
Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
šefeni Viduslaikos tiesas kunga iecelti pastāvīgi tiesas kolēģijas locekļi, kam pēc tiesas priekšsēdētāja aicinājuma vajadzēja atrast sprieduma projektu
laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai
landmaršals Vidzemes landtāga priekšsēdētājs 1648.-1920. g., kurš vienlaicīgi bija bruņinieku pārstāvis landtāgā
Maneseina revīzija Vidzemes un Kurzemes vietējo pārvaldes institūciju darbības pārbaude no 1882. g. maija līdz 1883. g. augustam (vadīja senators N. Maneseins). Revīzija atklāja vietējo varas institūciju darbības nelikumības; tas tika izmantots, lai likvidētu vācu muižnieku tiesības un ciešāk piesaistītu Baltijas guberņas Krievijai
šūnbetons Vieglbetons, kurā ir vienmērīgi izkliedēti tukšumi ar 1 līdz 2 milimetru diametru
salot viegli un ar pārtraukumiem piesalt (2); sasalt; iesaldēt
pasklandots Viegli uzsalusi slīpa virsma uz kuras ātri var paslīdēt
tecēt Viegli, raiti slīdēt pa papīru uz priekšu (par rakstāmrīku)
izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt
izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt
švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt
kakalāt Vieglprātīgi izšķērdēt
izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot
nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.)
plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot
bāziskie sāļi vielas, kas sastāv no skābes atlikuma un metāliskā elementa, kas ir saistīts vēl ar hidroksīdgrupām (tie var veidoties, ja ņem pārākumā bāzi - hidroksīdu); nosaukumā pirms skābes atlikuma raksta hidrokso- (ja ir zaudēta viena OH grupa), dihidrokso- (ja zaudētas ir 2 OH grupas)
kartēšana Vienā formātā kodētu datu pārveidošana citā formātā kodētos datos
prasītājs viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju
Brieža aptieka viena no vecākajām (6. pēc kārtas) aptieka Rīgā, dibināta 1678. g., 1723.-1902. g. atradās Grēcinieku ielā 18, pēc tam Kungu ielā 20, 1941. g. likvidēta
Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
salādēties Vienam otru nolādēt
urkšēties Vienam uz otru rūkt vai ņurdēt
trests Vienas nozares uzņēmumu apvienība nolūkā likvidēt konkurenci un kontrolēt tirgu
melanža Viendabīga sasaldēta olu baltuma un dzeltenuma masa
teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju
suspendēt vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē
šķīst vienmērīgi kliedēties (kādā vidē), veidojot šķīdumu
noderēt Vienojoties izbeigt naidoties, strīdēties
kā viens vīrs vienoti, saliedēti
vienība Vienotība (2), saliedētība
ņurdiens vienreizēja paveikta darbība --> ņurdēt(2)
vis-à-vis viens otram pretī; pretimsēdētājs; pretimstāvētājs
nozvadzināt Vienu reizi šķindēt pabeigt šķindēt
pusēna vieta, kas atrodas starp pilna apgaismojuma un pilnas ēnas laukumiem; pāreja no gaismas apspīdētiem uz apēnotiem laukumiem (dabā)
peldāmvieta vieta, kur var peldēties; peldvieta, peldētava
komutējamā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, kuras izveidošana tiek pieprasīta ar virtuāla izsaukuma starpniecību, un tiek likvidēta pēc tās izmantošanas
mērkt Virzīt (ko) šķidrumā vai kādā masā, arī traukā ar šķidrumu, masu; arī gremdēt (1)
bāzt Virzīt, gremdēt (parasti šķidrumā, irdenā vielā, liesmās)
šļūkt Virzīties pa (kā) virsmu, nepārtraucot saskari ar to un pārvarot tās berzi (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī slīdēt (1)
aprucināt Visapkārt dārdēt, dimdēt no tālienes
riska koncentrācija visi riska darījumi, kurus finanšu konglomerātā uzņemas komercsabiedrības un kuru iespējamie zaudējumi ir tik lieli, ka var apdraudēt finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību maksātspēju vai finansiālo stāvokli; šādi darījumi var būt saistīti ar darījuma kredītrisku (tai skaitā partnera risku), ieguldījumu risku, apdrošināšanas risku, tirgus risku, citiem riskiem, šo risku kombinācijām vai mijiedarbību
sadrumstalotība vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums
truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums
materiālās situācijas izvērtēšana vispusīga mājsaimniecības ienākumu un citu resursu izvērtēšana, lai mājsaimniecībai varētu tikt piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statuss, kas ļauj pretendēt uz ienākumu testētajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem
Amūras tīģeris vistālāk uz ziemeļiem dzīvojošā tīģeru pasuga, apdraudēts, atlikuši 400-500 īpatņi (2008. g.)
zīrēt Vizuļot, zvīļot, spīdēt
elektrostatiskais voltmetrs voltmetrs, kura darbība balstās uz divu vai vairāku elektriski uzlādētu vadītāju elektriskās enerģijas izmantošanu; lieto lielu spriegumu (virs 1000 V) mērīšanai
ciparvoltmetrs Voltmetrs, kurā mērāmais spriegums vispirms tiek kodēts un iegūtais mērāmā lieluma skaitliskais ekvivalents parādās ciparu skalā
zalgāt Zaigot, spīdēt
žulgot Zaigot, spīdēt
saigoties Zaigoties, vizēt, atspīdēt
bluzdināt Zaimot, lādēt, gānīt, celt neslavu
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē
aerosols Zāļforma - gāzveida vidē suspendētas medikamentu daļiņas dozētai ieelpošanai vai izsmidzināšanai uz ādas
zārdīt Zārdēt
šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist
palikt (arī būt, nokļūt u. tml.) zaudētājos zaudēt
ciest zaudējumu zaudēt
gubīt Zaudēt
izķiņķelēt Zaudēt
kāst Zaudēt
saudēt Zaudēt
zūdīt Zaudēt
pamest Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; arī izšķērdēt
atstāt Zaudēt (naudu) kādas darbības rezultātā; izšķērdēt
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt
dabūt pa maku Zaudēt (sportā)
nogrūst Zaudēt (sportā)
nogrūsties Zaudēt (sportā)
norauties Zaudēt (sportā)
padirst Zaudēt (sportā)
pajāt Zaudēt (sportā)
pakāst Zaudēt (sportā)
papūst Zaudēt (sportā)
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
atrast Zaudēt agrāko prasmi, spējas (veikt ko)
reibt Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
izcerēt Zaudēt cerības
zemu krist zaudēt cieņu, pagrimt
noplēnēt Zaudēt dabisko garšu, smaržu vai izskatu ilgi stāvot, glabājot
nokristies svarā zaudēt daļu no savas masas
zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam
palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam
nolikt galvu zaudēt dzīvību (aizstāvot ko)
nobeigties Zaudēt dzīvību (par dzīvniekiem)
nosisties Zaudēt dzīvību (parasti sauszemes transportlīdzekļa, lidaparāta avārijā)
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā
atmirt Zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
atmirt Zaudēt funkcionēšanas spēju (par audiem, šūnām)
nekrotizēties Zaudēt funkcionēšanas spēju dzīvā organismā (par organisma daļām, piemēram, šūnām, audiem, orgāniem); atmirt
pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu)
zaudēt pamatu zem kājām zaudēt garīgo līdzsvaru, izmist, samulst, apjukt; zaudēt normālas dzīves priekšnosacījumus
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam
nogodāt Zaudēt godu
dehermetizēties Zaudēt hermētiskumu
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad elpvadā pārāk strauji ieplūst gaiss
aizrīties Zaudēt iespēju normāli elpot, kad kas iestrēdz rīklē
brukt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties
grūt Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties
beigties Zaudēt ietekmi (piemēram, par varu)
izlaist no (savām) rokām zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko)
atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam
atslābt Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli)
noziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot
pārziedēt Zaudēt jaunības skaistumu; novecot
vļeķeķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās
vognaķ Zaudēt kāršu spēlē vai derībās
laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu
iebalēties Zaudēt krāsas spilgtumu, izteiksmīgumu
bālot Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē)
balēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam
bālēt Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; balēt (1)
bālēties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam vai gaišākam; bālēt, balot; balināties
bāloties Zaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē); kļūt gaišam, gaišākam; bālēt, balināties
ruzēt Zaudēt krāsu, balēt; kļūt brūnganam
pēlēt Zaudēt krāsu, izbalēt
glieķēt Zaudēt kvalitāti (par pārtikas produktu)
zaudēt līdzsvaru Zaudēt ķermeņa, arī fizikālas sistēmas stāvokli
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt
noasiņot Zaudēt ļoti daudz asiņu; arī zaudēt ļoti daudz asiņu, tā ka iestājas nāve
peizāt Zaudēt mantu
krist negodā zaudēt meitas godu, zaudēt jaunavību
apmaldīties Zaudēt mērķtiecību, noteiktu virzienu (par domām, skatienu)
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli
aizmirst (arī atmest) godu zaudēt morālās, ētiskās jūtas
nolaisties Zaudēt možumu, dzīvesprieku, enerģiju
nogrūst Zaudēt naudu (azarta spēlēs, biržā)
kristies svarā zaudēt no sava svara
deģenerēties Zaudēt normālās bioloģiskās īpašības, pazīmes (par orgāniem, organisma daļām)
noiet no vēstures skatuves zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties
izžūt Zaudēt parasto mitruma daudzumu (par muti, kaklu)
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
apnikt Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu
maukt sakas galvā (arī kaklā) zaudēt patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē)
virst Zaudēt pozitīvās īpašības, degradēties, izvirst 1(1)
aizmirst zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt)
nojūgties Zaudēt prātu; apjukt
saplaņķāties zaudēt prātu; sajukt prātā
sabrukt Zaudēt psihisku līdzsvaru, nonākt galējā depresijā (aiz smagiem pārdzīvojumiem)
šķirties Zaudēt saistību (piemēram, ar vietu, vidi)
vadēt Zaudēt sākotnējo īpašību intensitāti
krist ģībonī zaudēt samaņu
krist nesamaņā (arī bezsamaņā, ģībonī) zaudēt samaņu
atrubīties Zaudēt samaņu
ģībt Zaudēt samaņu
guibt Zaudēt samaņu
otkļučitsja Zaudēt samaņu
lūzt Zaudēt samaņu dzērumā
virubitsja Zaudēt samaņu, arī piedzeroties
paģībt Zaudēt samaņu; noģībt
sadullt zaudēt saprašanu
sadumt Zaudēt saprašanu
iziet no jēgas (arī no prāta) zaudēt saprātu
norauties Zaudēt savaldību; izlādēties
aizmirsties Zaudēt savaldīšanos, kļūt nesavaldīgam
izvadēties Zaudēt savas vēlamās īpašības (par dzērienu)
krist (arī nonākt) neslavā zaudēt savu labo slavu, reputāciju
krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā
atstāties Zaudēt savu spēku, iedarbību (parasti par slimību)
denacionalizēties Zaudēt savu tautību
atsalt Zaudēt simpātijas, labvēlību u. tml. (pret kādu); zaudēt interesi
neitralizēties Zaudēt skābes īpašības, iedarbojoties sārmiem, vai sārma īpašības, iedarbojoties skābēm
noziedēt Zaudēt slavu
deklasēties Zaudēt sociālās piederības un eksistences nosacījumus, neiegūstot jaunus stabilas eksistences avotus
iesīkstēt Zaudēt spējas attīstīties, pārveidoties, arī pielāgoties (par uzskatiem, paradumiem u. tml.)
aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā
aizbraukt Zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; sajukt prātā
aptumšoties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot ārējo pasauli (par psihiskām norisēm)
šķobīties Zaudēt spēju pareizi atspoguļot īstenību (par psihi, prātu u. tml.)
guibt Zaudēt spēku; gurt
atšālēties Zaudēt spēkus; atslābt, nogurt (par cilvēku)
izlupt Zaudēt spožumu
bālēt Zaudēt spožumu, mirdzumu (piemēram par debess spīdekļiem, debesīm)
mīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem, gurķiem)
nomīkšēt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
nomīkšt Zaudēt stingrumu, kļūt mīkstam (parasti par ieskābētiem kāpostiem)
novadīties Zaudēt stiprumu, garšu (par alu)
mērdelēt Zaudēt svaru maz ēdot
dekalēt Zaudēt svaru nožuvuma dēļ
izvirst Zaudēt tikumiskās, ētiskās īpašības, arī zaudēt fiziskās, garīgās spējas; demoralizēties (2)
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss
krist Zaudēt varu, augstu amatu, stāvokli
izlaist no saviem nagiem zaudēt varu, noteikšanu pār kādu
krist Zaudēt varu, patstāvību
ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu)
palikt vienā kreklā zaudēt visu iedzīvi, īpašumu
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu)
šķirties Zaudēt, atzīt par zudušu (piemēram, domu, ideju)
atkāpties Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē)
sašļukt Zaudēt, parasti ievērojami, apjomu, arī stingrumu (par priekšmetiem)
savelties Zaudēt, parasti pilnīgi, mīkstumu, kļūt blīvam (par vilnas izstrādājumiem)
gaisināt Zaudēt, zudināt
amiostāzija Zaudēta spēja stāvēt kā muskuļu trīces un nepietiekamas koordinācijas sekas
anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus
kāgars Zaudētājs
losis Zaudētājs
lūzers Zaudētājs, neveiksminieks
lūzeris Zaudētājs; neveiksminieks
homomorfoze Zaudētas daļas atvietošana ar tai līdzīgu daļu
holomorfoze Zaudētās daļas pilnīga atjaunošana
meromorfoze Zaudētas ķermeņa daļas nepilnīga atjaunošanās
reģenerācija Zaudētas vai bojātas organisma daļas atjaunošanās; organisma atjaunošanās no kādas tā daļas
defoliācijas pakāpe zaudēto lapu (skuju) masa, izteikta procentos
beigts Zaudēts (par īpašumu)
beigts Zaudēts, izbeigts (par stāvokli, attiecībām, arī jūtām)
organoplastika Zaudētu ķermeņa daļu izveidošana ķirurģiski; orgānu, audu pārstādīšana
fizioplastika Zaudētu ķermeņa daļu mākslīgs atvietojums; plastiskā operācija
atnirt Zem ūdens atpeldēt
neogejs Zemes garozas pēdējais lielais tektoniskās attīstības posms kopš vēlā proterozoja, kad Zemes garozā izveidojās gandrīz pilnīgi konsolidēti, ģeosinklinālo joslu un okeānu norobežoti, lieli platformu bloki; neohrons
aseismisks Zemestrīču neapdraudēts vai mazapdraudēts
atzibēt Zibot atspīdēt; pazibēt
iezibēt Zibot iespīdēt (kur iekšā)
iezibsnīt Zibsnījot iespīdēt (kur iekšā)
zibskināt Zibsnīt, paspīdēt
dziedēt Ziedēt
ziedāt Ziedēt
ziet Ziedēt
noziedēt Ziedēt un izbeigt ziedēt
zilēties Zilgani mirgot, spīdēt
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu)
hidrostatika Zinātnes nozare, kas pētī šķidruma līdzsvaru, nekustīgu šķidrumu un tajos pilnīgi vai daļēji iegremdētu ķermeņu mijiedarbību
sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošas un apdraudētas augu un dzīvnieku sugas un pasugas, doti dati par to bioloģiju un izplatību, norādīti faktori, kas samazina šo augu un dzīvnieku skaitu
Sarkanā grāmata zinātnisks dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās augu, dzīvnieku, sēņu, ķērpju sugas un pasugas, sniegti dati par to bioloģisko izplatību, minēti galvenie faktori, kuru dēļ sugu skaits krasi samazinās
kodogramma Ziņojums, kas kodēts un noformēts atbilstoši pārraides noteikumiem ar tehniskajiem sakaru līdzekļiem
sondēt Zondēt, medicīniski izmeklēt ar zondi
ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt
sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem)
biezeņzupa Zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām
revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem
atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem
tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā
atžāvāties Žāvājoties atbildēt
liofilizēt Žāvēt sasaldētā stāvoklī vakuumā
vaimaņāt Žēli ņaudēt (parasti par kaķi)
atsūkstīties Žēlojoties atbildēt
peizāt Žūpot, izšķērdēt
pleikot Žūpot; arī nelietderīgi šķērdēt
plencēt Žūpot; arī šķērdēt
plenčot Žūpot; arī šķērdēt
nožūt Žūstot pazaudēt daļu no savas masas
žvardzēt Žvadzēt, šķindēt

dēt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV