sasodīt
Lietojuma biežums :
sasodīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sasodu | sasodām | sasodīju | sasodījām | sasodīšu | sasodīsim |
| 2. pers. | sasodi | sasodāt | sasodīji | sasodījāt | sasodīsi | sasodīsiet, sasodīsit |
| 3. pers. | sasoda | sasodīja | sasodīs | |||
Pavēles izteiksme: sasodi (vsk. 2. pers.), sasodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasodot (tag.), sasodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasodītu
Vajadzības izteiksme: jāsasoda
Nolādēt, nosodīt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un cerēsim, ka sasodītie laika apstākļi būs pietiekoši labi.”
- — Sasodīts, kaptein, jūs lieliski zināt, ka ne!
- - Sasodīts, man gan labi sanāk, – viņš priecājās.
- Saki, ko gribi, — šī sasodītā tautiņa prot dzīvot!
- Sasodīts, biju piemirsusi, ka arī Vita iet pie Mariana!