sasnigt
sasnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | sasniegu | sasniegam | sasnigu | sasnigām | sasnigšu | sasnigsim |
2. pers. | sasniedz | sasniegat | sasnigi | sasnigāt | sasnigsi | sasnigsiet, sasnigsit |
3. pers. | sasnieg | sasniga | sasnigs |
Pavēles izteiksme: sasniedz (vsk. 2. pers.), sasniedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sasniegot (tag.), sasnigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sasnigtu
Vajadzības izteiksme: jāsasnieg
1.Sniegot uzkrāties (kur), parasti lielākā daudzumā (par sniegu).
1.1.Uzkrājoties sniegam, izveidoties (par, parasti lielām, kupenām, arī par, parasti biezu, sniega kārtu).
1.2.Sniegot sniegam, tikt pārklātam pilnīgi, viscaur ar sniegu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sevišķi ziemā, kad sasniga sniegs, tad mēs bridām pamatīgi.
- No rīta atnākot uz darbu, sevišķi, ja ir sasnidzis,
- Bija sasnidzis daudz sniega, un gājiens cauri mežam nebija viegls.
- Cik pa dienu ātrakām, tik pa nakti sasniga klāt.
- Es paskatījos pa logu un ieraudzīju, ka sasnidzis balts ilgi gaidītais sniegs.