atjautāt
atjautāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjautāju | atjautājam | atjautāju | atjautājām | atjautāšu | atjautāsim |
| 2. pers. | atjautā | atjautājat | atjautāji | atjautājāt | atjautāsi | atjautāsiet, atjautāsit |
| 3. pers. | atjautā | atjautāja | atjautās | |||
Pavēles izteiksme: atjautā (vsk. 2. pers.), atjautājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjautājot (tag.), atjautāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjautātu
Vajadzības izteiksme: jāatjautā
Uz jautājumu atbildēt ar jautājumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāpēc tad dzemdējāt, ja audzināšana ir tādas mocības – gribas atjautāt.
- Pirmkārt, es atjautāju: " No kurienes es tālu dzīvoju?"
- - atjautāja Junda, un viņas balss bija salta kā ledus gabals.
- Viņa atjautāja: " Bet tu, vai tu tici Brežņevam?"
- — vai nu atjautā pretī: kas tas tāds, bekets?