atjauta
atjauta sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atjauta | atjautas |
| Ģen. | atjautas | atjautu |
| Dat. | atjautai | atjautām |
| Akuz. | atjautu | atjautas |
| Lok. | atjautā | atjautās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Naivā, kurš to nezina, – Mairita smaidīdama atjautā.
- Viņa partijas bija nesakarīgs chaoss ar retām pēkšņas atjautas dzirkstīm.
- Nellija atbildēja ar atjautu, un Ludis jau neaicināts iesmējās.
- Kāpēc, pēdīgi viens no viņiem man ļoti nopietni atjautā.
- pēc laba brīža līksmi atjauta M, priecīgs par pareizā risinājuma atklāsmi.