atjaust
atjaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | atjaušu, atjaužu | atjaušam, atjaužam | atjautu, atjaudu | atjautām, atjaudām | atjautīšu, atjaudīšu | atjautīsim, atjaudīsim |
2. pers. | atjaut, atjaud | atjaušat, atjaužat | atjauti, atjaudi | atjautāt, atjaudāt | atjautīsi, atjaudīsi | atjautīsiet, atjautīsit, atjaudīsiet, atjaudīsit |
3. pers. | atjauš, atjauž | atjauta, atjauda | atjautīs, atjaudīs |
Pavēles izteiksme: atjaut, atjaud (vsk. 2. pers.), atjautiet, atjaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjaušot, atjaužot (tag.), atjautīšot, atjaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjaustu
Vajadzības izteiksme: jāatjauš, jāatjauž
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagaidām gan nesaprotamā, taču ar dvēseli atjaušamā valodā.
- – Lai mans ceļvedis nespētu atjaust manis izieto gājumu.
- Vienreiz ielāgotu virzienu viņš spēja atjaust gadiem ilgi.
- Neizkustējies, tikai pēc acu kaktiņos atjaušamām atēnām viņš mēģināja noteikt, kurā pusē atrodas neapšaubāmais ļaundaris.
- Taču bija kāda lieta, par kuru Sirmais ilgstoši domāja, tā arī nevarēdams atjaust vispareizāko atbildi.