atmēdīt
atmēdīt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmēdu | atmēdām | atmēdīju | atmēdījām | atmēdīšu | atmēdīsim |
| 2. pers. | atmēdi | atmēdāt | atmēdīji | atmēdījāt | atmēdīsi | atmēdīsiet, atmēdīsit |
| 3. pers. | atmēda | atmēdīja | atmēdīs | |||
Pavēles izteiksme: atmēdi (vsk. 2. pers.), atmēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmēdot (tag.), atmēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmēdītu
Vajadzības izteiksme: jāatmēda
Izsmejot, izmēdot atbildēt.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet Visvaris atmēdīja manus vārdus, piebilzdams:
- Ņum ņau piepību” viņa mani atmēdīja. “
- Šai te nozīmei pa virsu žvuāā sacītājs uzliek arī druku arogances , sak tu man te kaut ko baigi sarežģīto klārē , bet es esmu pietiekami apķērīgs , lai to saprastu un vēl atmēdītu ar žvuāā