atmeimurot
atmeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmeimuroju | atmeimurojam | atmeimuroju | atmeimurojām | atmeimurošu | atmeimurosim |
| 2. pers. | atmeimuro | atmeimurojat | atmeimuroji | atmeimurojāt | atmeimurosi | atmeimurosiet, atmeimurosit |
| 3. pers. | atmeimuro | atmeimuroja | atmeimuros | |||
Pavēles izteiksme: atmeimuro (vsk. 2. pers.), atmeimurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmeimurojot (tag.), atmeimurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmeimurotu
Vajadzības izteiksme: jāatmeimuro
1.Meimurojot atkļūt šurp; meimurojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot šurp.
2.Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Meimurot nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV