atmērcēt
atmērcēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atmērcēju | atmērcējam | atmērcēju | atmērcējām | atmērcēšu | atmērcēsim |
| 2. pers. | atmērcē | atmērcējat | atmērcēji | atmērcējāt | atmērcēsi | atmērcēsiet, atmērcēsit |
| 3. pers. | atmērcē | atmērcēja | atmērcēs | |||
Pavēles izteiksme: atmērcē (vsk. 2. pers.), atmērcējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atmērcējot (tag.), atmērcēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atmērcētu
Vajadzības izteiksme: jāatmērcē
1.Mērcējot, mitrinot dabūt nost (ko pielipušu).
2.Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt.
3.apvidvārds Mērcējot samazināt vārāmā sāls piedevu.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja netīrumi ir piekaltuši, tad pirms notīrīšanas uz netīrās vietas var uzlikt slapju lupatu vai salveti, ļaujot tai atmērcēt netīrumu apmēram desmit minūtes un tad notīrot;
- Viņas auda no rīta līdz pusdienlaikam, pie sevis runājot aptuveni tādu tekstu: “ Kungs Dievs, mēs vērpjam un aužam un lietus mākoņus saucam, lai vagas samērcē, sausumu atmērcē.”
- Krūzīte, no karstuma sīki spindzēdama, stāvēja galda malā, kur citkārt atmērcējamie trauki.
- Atmērcējam?
- Papucis to savukārt nevarēja ciest, tāpēc uz viņa pārnākšanu atmērcējamos traukus parasti nomazgāja, un, ja šāda vai tāda iemesla dēļ nepaguva, papucis pacēla balsi.