hloramīni
hloramīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | hloramīns | hloramīni |
Ģen. | hloramīna | hloramīnu |
Dat. | hloramīnam | hloramīniem |
Akuz. | hloramīnu | hloramīnus |
Lok. | hloramīnā | hloramīnos |
Savienojumi, kuros ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
Stabili vārdu savienojumiHloramīns B. Hloramīns T.
- Hloramīns B vārdkoptermins — balts, kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; lieto roku dezinfekcijai, arī iprīta neitralizēšanai, ja tas nokļuvis uz ādas
- Hloramīns T vārdkoptermins — hlora savienojums, lieto brūču antiseptiskai apstrādei, dzeramā ūdens dezinfekcijai
Avoti: LLVV, TM