hlorāts
hlorāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: ķīmijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hlorāts | hlorāti |
| Ģen. | hlorāta | hlorātu |
| Dat. | hlorātam | hlorātiem |
| Akuz. | hlorātu | hlorātus |
| Lok. | hlorātā | hlorātos |
Hlorskābes sāls.
Avoti: ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Daļa hlora atomu oksidējas un veido kālija hlorātu, bet daļa reducējas par hlorīdjoniem.
- Rūpnieciski fumārskābi iegūst no furfurola, oksidējot to ar nātrija hlorātu vanādiju saturoša katalizatora klātienē.
- Melnus dūmus iegūst, aizdedzinot kālija hlorāta ( Bertolē sāls) un antracēna vai naftalīna maisījumu.
- Rūpnieciski gatavots kino vajadzībām paredzēts baltu dūmu sastāvs satur kālija hlorātu, amonija hlorīdu, brūnogļu vasku ( kalnu vasku) un krītu.
- Militārām vajadzībām lieto maisījumu no kālija hlorāta un laktozes, kas dod baltus dūmus, bet, piejaucot lielu daudzumu piemērotas krāsvielas — krāsainus dūmus.