hlorelīns
hlorelīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hlorelīns | hlorelīni |
| Ģen. | hlorelīna | hlorelīnu |
| Dat. | hlorelīnam | hlorelīniem |
| Akuz. | hlorelīnu | hlorelīnus |
| Lok. | hlorelīnā | hlorelīnos |
Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu.
Avoti: TM