hlorēt
hlorēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | hlorēju | hlorējam | hlorēju | hlorējām | hlorēšu | hlorēsim |
| 2. pers. | hlorē | hlorējat | hlorēji | hlorējāt | hlorēsi | hlorēsiet, hlorēsit |
| 3. pers. | hlorē | hlorēja | hlorēs | |||
Pavēles izteiksme: hlorē (vsk. 2. pers.), hlorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: hlorējot (tag.), hlorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: hlorētu
Vajadzības izteiksme: jāhlorē
1.Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
2.Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hlorējot pirokatehīnu, var iegūt " o"-hloranilu.
- Sūkņu mājā pirms ūdenstorņa ir uzstādīts dozators, kas dzeramo ūdeni regulāri hlorē.
- Un kas aizsargā matus peldbaseinā pret hlorēto ūdeni?
- Tādējādi hlorētais ūdens matiem kaitējumu nenodarīs.
- Ir pierādījies, ka aminēšanās sekmīgāk notiek iepriekš hlorētos lignīnos [90], kā arī oksidētāju klātbūtnē.