Paplašinātā meklēšana
Meklējam pāri.
Atrasts vārdos (69):
- pāri:1
- pārim:1
- pārin:1
- pāris:2
- pāris:1
- spāri:1
- pāriet:1
- pārijo:1
- pārijs:1
- pārirt:1
- pārirt:2
- pupāri:1
- apāris:1
- spāris:1
- pārička:1
- pārilgs:1
- pārilgt:1
- pārināt:1
- pārinēm:1
- vispāri:1
- nepāris:1
- Spāriņi:1
- umpāris:1
- lappāris:1
- pārpārim:1
- pašpāris:1
- pupārijs:1
- vispārim:1
- pārieskāt:1
- pārieties:1
- pārinieki:1
- pārinieks:1
- pārirties:1
- jaunopāri:1
- dzijpāris:1
- jaunpāris:1
- optopāris:1
- sikspāris:1
- spārinīca:1
- spēkpāris:1
- vispārin.:1
- pāridesmit:1
- pāriemaksa:1
- karaļpāris:1
- pakaļpāris:1
- riteņpāris:1
- termopāris:1
- vedējpāris:1
- vispārināt:1
- vivipārija:1
- pārilgoties:1
- stereopāris:1
- pāridarījums:1
- pāridarītājs:1
- jaunaispāris:1
- plunžerpāris:1
- puspārinieks:1
- vaļniekpāris:1
- vilcienpāris:1
- pēdējaispāris:1
- vispārinājums:1
- vispārināšana:1
- pārinodarījums:1
- pārinstrumentēt:1
- pārinventarizēt:1
- pārietotemporals:1
- vispārinātājvārds:1
- vispārizglītojošs:1
- pārinventarizācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- (pār)šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī (pār)šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai)
- (pār)vilkt krustu (pāri)
- augt pāri galvai
- cirst pušu (arī pāri), arī sist pušu
- darbs pāri galvai
- darīt pāri
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- iet pāri
- iet pāri līķiem
- iet pāri mēram (arī pār mēru)
- kāpt pāri galvai
- kūsāt (arī plūst, iet) pāri malām
- mest pāri galvai
- nākt pāri
- nodarīt pāri
- pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam)
- palikt pāri
- pār (arī pāri par) mēru, arī pāri mēram
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas (arī pārlaižas) ēna
- pār seju (arī pāri sejai) nolaižas ēna
- pār seju (arī pāri sejai) pārlaižas (arī nolaižas) ēna
- pārdabūt pār (arī pāri) lūpām
- pāri darījums
- pāri galvai
- pāri nodarījums
- pāri par
- pāri pārēm
- pārkāpt pāri savai ēnai
- pārkāpt sev pāri
- pāršaut pāri pār strīpu
- pāršaut pāri pār svītru
- pāršaut pāri strīpai
- pāršaut pāri svītrai
- pārskriet (kam) pāri
- pārsprukt pār (arī pāri) lūpām
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu)
- pārvilkt svītru pāri
- pat mušai nedara pāri
- plūst (arī kūsāt, iet) pāri malām
- šaut (arī cirst) pār svītru (arī strīpu), arī šaut (arī cirst) pāri svītrai (arī strīpai)
- sist (arī cirst) pušu (arī pāri)
- sist pāri
- stāvēt pāri
- strīpa (arī svītra) pāri
- svītra (arī strīpa) pāri
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri
Atrasts skaidrojumos (5542):
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi.
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums).
- beznaģība Abstrakts vispārinājums --> beznaģe.
- abstrahēšana Abstraktu jēdzienu veidošana; vispārināšana.
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru.
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārairēties Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizmirdzināt Aiziet pāri, garām (par lietu).
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam.
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties).
- aizblieķēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- aizblietēt Aizsprostot ar māla kārtu, pārklājot to pāri un cieši noblietējot.
- pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
- spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs.
- drabiņi Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas; drabiņas.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pāri pēc šķīstošo sastāvdaļu izskalošanas no pārcukurotas iejavas.
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
- betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru.
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem.
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri.
- bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- lēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens.
- lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
- pārmuities Ar grūtībām pārkļūt pāri (kam).
- pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdzīties Ar grūtībām pārvietoties, pārkļūt (kam pāri).
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- uzlēkt Ar lēcienu, strauji liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā, piemēram, uz zirga, velosipēda).
- pārmocīt Ar lielām grūtībām pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārmest Ar metienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest (1).
- šļaupēt Ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām).
- pārstiept Ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko).
- pārstrūgāties Ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri).
- pārsteberēt Ar pūlēm, grūtībām pāriet.
- pārmocīties Ar pūlēm, grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (kam pāri).
- pārskrapāties Ar pūlēm, grūtībām pārvirzīties (pār ko, kam pāri).
- pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri.
- pārslidināt Ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību pārlēkt, pārkrist u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pārspert Ar spērienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārspļaut Ar spļāvienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pārsviesties Ar sviedienu, tikt pārvirzītam (pāri kam, pār ko).
- pārtriekt Ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko).
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- zindīki Arābiešu sekta 8. gadsimtenī, kas atmeta korānu un Muhamedu un vispārim jebkuru pozitīvu reliģiju.
- stopbits Asinhronā pārraidē pēc katras rakstzīmes pārraidāmais bits, kas atļauj uztverošai iekārtai pāriet tukšgaitā pirms nākošās rakstzīmes uztveršanas.
- startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām.
- pārnesāt Atkārtoti pārnest (pāri).
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- izsijas atlikumi (sēnalas, pelavas), kas paliek pāri pēc kā izsijāšanas.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- pārgalviski Atmuguriski pāri galvai.
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- pārsprukt Ātri pārbēgt (pāri kam, pār ko).
- pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pārcilpot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārlingot Ātri pāriet, pārnākt, pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārlobt Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
- pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par parādībām dabā, piemēram, veļu.
- pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- pārmesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri).
- pārjūgties Ātri, strauji pāriet, pārskriet, arī pārlēkt.
- pārjozt Ātri, strauji pārskriet, arī pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārsperties Ātri, strauji pārvirzīties (pār ko, kam pāri); pārlēkt, pārskriet u. tml.
- pārdiegt Ātri, veikli pārskriet (pāri kam, pār ko).
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai.
- Aegvīdas-Nelijervas ainavu liegums atrodas Igaunijas ziemeļu daļā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Tallinas, augsti osi, tiem pāri paceļas Nelijerva kalns, piekājē ezeri.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis.
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam).
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums).
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu.
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem.
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2.
- ataudi Audumu nobeidzot pāri palikušie velku gali.
- dažādvecuma audze audze, kuras koku vecuma atšķirība ir pāri par 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 gadiem (skujkokiem).
- pārstiepties Augot izstiepties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā.
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- Dubņiku svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļaustrumu daļā, biezums - 5-17 m, uz rietumiem pāriet Salaspils svītā, dienvidaustrumos - Pasvales svītā.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša.
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai.
- murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- pāraulekšot Aulekšojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārauļot Auļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei.
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī.
- avioatbalsts Aviācijas kaujasdarbības vispārināts apzīmējums, kad tā darbojas sauszemes karaspēka (t. sk. gaisa desanta) un jūras kara flotes interesēs, tiem veicot savus kaujas uzdevumus.
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi).
- donors Baktēriju ģenētikā - šūna, kuras dezoksiribonukleīnskābe dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā pāriet uz otru šūnu.
- recipients baktēriju ģenētikā - šūna, uz kuru dzimumvairošanās (konjugācijas) procesā no citas šūnas - t. s. donora - pāriet dezoksiribonukleīnskābe.
- virulentie bakteriofāgi bakteriofāgi, kas var izraisīt tikai lītisko ciklu un nevar pāriet profāga stadijā.
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- pārbangot Bangojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par viļņiem, bangām.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m).
- apbārstīt Bārstot (ko virsū), apklāt (vispāri vai vietumis).
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus.
- pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- mazpadsmitgadnieks bērns pāri desmit gadu vecumam, visticamāk pirms tīņu vecuma.
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē.
- pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
- mazdzimta Bezbērnu laulāts pāris.
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu.
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki.
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienē; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai.
- bikšturi Biksēm piepogājamas, pāri pleciem pārliekamas lences.
- pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbizot Bizojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
- čakarēt Bojāt; traumēt; darīt pāri.
- nobradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), notraipīt (to).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- piebraukt Braucot (pa ko, pāri kam), pieblīvēt (to).
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- pārbraukt Braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- krustot Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) - par transportlīdzekļiem.
- pārbraukt Braukšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem.
- pārlauzties Bruņotā cīņā pārklāt (pāri kam, pār ko).
- finiera nodrāznis brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros; drāztas brusas atlieka.
- mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā.
- dubultbungas Bungu pāris, divu bungu komplekts, kur instrumenti atšķiras ar izmēru un citiem parametriem.
- pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas.
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu.
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu.
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- pārmest Būt par cēloni tam, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- pārgāzt Būt par cēloni tam, ka (samērā daudz šķidruma) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- nosegt Būt pārsegtam pāri, aizsegtam priekšā.
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par ceļiem, takām u. tml.
- slieties Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju.
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- vilināšana cenšanās panākt, ka (kāds) ko dara, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur), ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur)
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- iniciācija Cilvēka pāriešana jaunā sociālajā statusā; rituāli un ceremonijas, kas saistīti ar šo pāreju.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; arī cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- pāraiņi Cimdu pāris.
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi.
- babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā.
- krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst.
- pārčāpāt Čāpājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārčāpot Čāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- tetragāmija Četri ģimeņu pāri, kas uztur ciešas, stabilas savstarpējas laulības attiecības.
- pretdeja Četru pāru deja, kurā katri 2 pāri dejo viens pret otru, tās paveidi ir franksēze jeb kadriļa, ačkups, jandāls.
- izsmēķis Daļa (cigaretei, papirosam, cigāram), kas paliek pāri pēc (tā) izsmēķēšanas.
- dreifa ātrums daļiņu sistēmas (atomu, jonu, elektronu, caurumu u. c.) lēnas virzītas kustības ātrums, kas klājas pāri to haotiskajai kustībai.
- pāreja Darbība --> pāriet (4).
- pāreja Darbība --> pāriet (5).
- veids darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
- inaktivācija Darbīguma, aktivitātes novēršana, apturēšana; pāriešana neaktīvā stāvoklī.
- skrūves pārvads darbmašīnas mehānisms ar skrūves un uzgriežņa kinemātisku pāri, kas skrūves rotāciju pārveido uzgriežņa virzes kustībā.
- pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- krudīt Darīt (kādam) pāri.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- ēdināt Darīt pāri (kādam).
- pieskarties Darīt pāri (kādam).
- lēkt uz auguma (kādam) darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- apbižot Darīt pāri; kaitēt.
- abižot Darīt pāri.
- abužāt Darīt pāri.
- apbužāt Darīt pāri.
- apkrāmēt Darīt pāri.
- noraudzīt Darīt pāri.
- piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos.
- pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums.
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga.
- pogosts (pyrmais, ūtrais) dāvanu mešana jaunajam pārim (uz galda).
- cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
- skapulārs Dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- pārītis Dem. --> pāris.
- pašpārītis Dem. --> pašpāris.
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis.
- serafims Dievišķa būtne ar trim spārnu pāriem; serafs; zēravs.
- pārdimdināt Dimdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdimdēt Dimdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdipēt Dipot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma.
- pārejams Divd. --> pāriet (1).
- pārejošs Divd. --> pāriet.
- divaju Divēji; divi pāri.
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris.
- epitēlijķermenīši Divi iekšējās sekrēcijas dziedzeru pāri, kas atrodas aiz vairogdziedzera.
- pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3).
- divai Divi pāri; divēji.
- divej Divi pāri; divēji.
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem.
- biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- dipteri Divspārņi - kukaiņu kārta, kuriem attīstīts tikai pirmais spārnu pāris (odi, mušas, moskīti u. c.).
- divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris.
- anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- replikācija DNS molekulas dubultošanās specifisku fermentu klātbūtnē; autosintēze; tā nodrošina ģenētiskās informācijas saglabāšanos un pāriešanu nākamajās paaudzēs.
- pārdot Dodot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- transferkarte Dokuments par sportista pāriešanu citā klubā.
- gatavības apliecība dokuments par vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanu.
- abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
- nodrāznis Drāztas brusas atlieka - finiera brusas daļa, kas paliek pāri pēc tās drāšanas finieros.
- apdrupināt Drupinot (ko virsū, pāri), apbārstīt.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi.
- pārducināt Ducinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdūkt Dūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārdunēt Dunot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris.
- adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā.
- čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
- pārdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- auds Dzija, kas aužot stiepjas auduma platumā, šķērsām pāri velkiem.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- parafimoze Dzimumlocekļa galviņas sažņaugtība, ko izraisa priekšādas pārbīdīšanās tai pāri.
- uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība, kas izpaužas spējā reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem, pāriet no fizioloģiska miera stāvokļa uzbudinājuma stāvoklī.
- parazitoīdisms dzīvnieku valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; tās ir tādas nomācošās attiecības, kurās parazītisms pāriet plēsonībā.
- idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips.
- osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos.
- ogdoāde Ēģiptiešu mitoloģijā - astoņu pirmatnējo dievību grupa, kas personificē haosa spēkus, sastāvēja no četriem dievību pāriem.
- pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
- ratiņu ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir divasu vai trīsasu ratiņu rāmjos (modernajām lokomotīvēm).
- rāmja ekipāža ekipāža, kurai riteņpāri ir lokomotīves galvenajā rāmī (tvaika lokomotīvēm un pirmajām dīzeļlokomotīvēm).
- neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku.
- ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%.
- ekotons ekosistēmu saskares josla, kurā viena ekosistēma pāriet otrā.
- karcinomatoīds Eksperimentālajā onkoloģijā epitēlija proliferācija inducētās papillomās, kas nepāriet uz apkārtējiem audiem.
- drempelis Ēku ārsienas pacēlums no augstākā stāva pārseguma līdz tās sadurvietai ar spāri.
- elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs.
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
- savilce Elements, kas saista savā starpā spāru pāri un daļēji to arī balsta.
- mielomērs Embrija muguras smadzeņu segments, kas atbilst mezoblasta somītu pārim.
- ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga ārkārtīga sajūsma, kura pāriet afektā.
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu.
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers.
- Subates ezeri ezeru pāris Augšzemes augstienē, Subates pilsētā un Lietuvā, 120,2 m vjl.
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini.
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis.
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri.
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
- Ozolmuižas ezeri ezeru pāris Limbažu viļņotā līdzenuma ziemeļu galā, Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā pie Ozolmuižas; Ozolezeri.
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
- kuthasta Ezoterismā augstākais es, daļa no tā, kas stāv pāri visam, kas ir mainīgajā pasaulē.
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis.
- minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā atšķiras tikai viens segments vienā un tajā pašā pozīcijā, bet pārējiem segmentiem sakrīt arī to secība.
- aptuvenais minimālais pāris fonētikā - vārdu pāris, kurā fonētiskā apkaime ap pētāmo parādību ir līdzīga, bet ne identiska.
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā.
- frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi.
- sedlu punkts funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
- fugicitāte Gaistamība - termodinamisks lielums, kas raksturo vielu spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielu īpašības tajā; aprēķina analītiski vai grafiski, izsaka spiediena vienībās paskālos (Pa).
- portiks Galerija nelielas, atklātas piebūves veidā ar kolonnām, stabiem vai arī segta lieveņa veidā ar vairākiem kolonnu pāriem.
- diplobacilis Galos savienotu baciļu pāris.
- amilalkohols Galvenā sīveļļas (fūzeļa) sastāvdaļa, kas paliek pāri tīrot spirtu; izmantoja kaučuka un laku rūpniecībā.
- tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
- čagiņas Gaļas krikumi, kas paliek pāri pēc tauku grauzdēšanas.
- Selvanga Gandu (Uganda, Tanzānija) mitoloģijā - dievs - pitons, ūdeņu un zivju pavēlnieks, kurš dāvā arī bērnus, tā svētību izlūdzās jaunais pāris.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- dzisamais Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- dzisams Garš koka kauss, ar ko putru vāroties maisa, lai neiet pāri malām.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) novietojas pāri (kam), pār (ko).
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml).
- pārgāzt Gāžot panākt, ka (kas) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
- pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- konjunktīva gļotāda ("tunica conjunctiva"), kas apklāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei; saistene.
- gurktas Gļotaini nogulumi, kas paliek pāri, ūdenim izžūstot.
- degranulācija Granulu zaudēšanas process, piem., heparinocītu metahromatisko granulu pāriešana saistaudos.
- pārlīkāt Greizi, nolīkušam pāriet pāri.
- Harons grieķu mitoloģijā - mirušo pārcēlājs pāri pazemes valstības upēm līdz Aīda vārtiem; attēlot kā skrandains, drūms vecis.
- plānotā grūtniecība grūtniecība, kuru pirms tās iestāšanās vēlas (plāno) pāris vai viens no partneriem.
- pārgrūst Grūžot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai.
- kāzu gulta guļasvieta, kurā guļ jaunais pāris kāzu naktī.
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu).
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki.
- pilna ģimene ģimenes tips kuru veido laulātais pāris.
- pedipalpas helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris.
- heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- bremze hidrauliska enerģijas disipācijas (izkliedēšanas) ierīce, ko izmanto motoru jaudas noteikšanai; sastāv no rotora ar vairākiem ratiem, kas griežas ar ūdeni pildītā tvertnē; bremzē mehāniskā jauda pāriet ūdens virpuļos un pārvēršas siltumā.
- pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
- navigācija Hipertekstu pārlūkošana, kuras gaitā datora lietotājs, ar peli aktivizējot hipersaites, pēc savas izvēles pāriet no dokumenta uz dokumentu.
- melazma Hloazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņa likvidēšanas.
- homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi.
- dzimumhromosomas Hromosomu pāris, viens no 23 cilvēka hromosomu pāriem, kas ir atšķirīgs sievietēm (XX) un vīriešiem (XY).
- eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā.
- ringuts iejūga daļa, kas iet pāri zirga mugurai.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli.
- inervācija Ierosas nokļūšana kādā orgānā; kāda orgāna pāriešana ierosas stāvoklī.
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam).
- sidērisms Iespaids, kādu uz cilvēku dara dzelzs, citi minerāli un vispārim neorganiskā pasaule.
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem.
- ievārīties Ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to).
- nobraukt Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
- noslidināt Ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nošļokāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- sašļukāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu.
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
- notekāt Ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū.
- tabla Indiešu mūzikas instruments - mazu bungu pāris, ko spēlē ar roku pirkstiem.
- melotridīms Indivīds ar vienu lieku locekļu pāri.
- vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri.
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet.
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā.
- Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
- pārirt Irot (piemēram, laivu), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārirt Irot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, laivu); pārairēt.
- pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
- transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās.
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas.
- realitāte Īstenošanas iespējamība; vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
- izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- krītaka Izbūve aizsprostam pāri krītošo ūdeņu uztveršanai.
- izslaistīties Izcelties, pacelties pāri apkārtnei; atšķirties.
- ekselence izcilība; pacelšanās pāri.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
- pieļūrēt Izliet, pārliet pāri.
- izplīkšķēt Izlīt, izklīst, pāriet.
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām.
- gulties Izplatīties (kam pāri) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- nogulties Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, tumsu.
- noklāties Izplatīties (pār ko, pāri kam) - piemēram, par miglu, mākoņiem.
- pārskanēt Izplatīties (pāri kam, pār ko) - par skaņu.
- pārgulties Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, ēnu.
- pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
- nolīt Izplatīties un pārstāt izplatīties lejā, zemē (pār ko, pāri kam u. tml.) - par gaismu.
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
- pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
- pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
- nolīkt Izplesties lokveidā, kupolveida (pāri kam, pār ko).
- noklāties Izplesties, nokarāties (pār ko, pāri kam u. tml.).
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml.; nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- nostiept Izstiepjot pāri, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- aforisms Izteiciens, kurā lakoniskā formā pausta vispārināta doma.
- domu grauds izteiciens, kurā lakoniskā formā pausts kāds vispārinājums; aforisms.
- pārot Izveidot, sakārtot pa pāriem.
- pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare.
- izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
- tipoloģija Izziņas metode, saskaņā ar kuru objektus grupē, izmantojot vispārinātus, idealizētus modeļus (tipus).
- domāšana Izziņas process - pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
- pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri.
- Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami.
- Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
- jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta.
- pārkorēm Jāteniski, pāri.
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros).
- guldāmais pāris jaunais pāris, kas kāzu naktī tiek guldīts ar dažādām tradicionālām izdarībām.
- jaunači Jaunais pāris.
- jaunāpāra Jaunaispāris: jaunā pāra; jaunlaulāto.
- jaunopāri Jaunaispāris: jauno pāri; jaunlaulātos.
- kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā.
- godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās.
- maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās.
- jaunpāris Jaunlaulātie, jaunais pāris.
- jaunaispāris Jaunlaulātie; jaunais pāris.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- Siāmas dvīņi jebkurš saistīts vai nešķirams pāris.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- koncepts Jēdziens, vispārināta doma.
- pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam.
- pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas.
- pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai.
- uzjume Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu.
- uzjumis Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu.
- uzjums Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību.
- adverbializācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāriešana apstākļa vārdos.
- folija Kādas grāmatvedības grāmatas divas pretējās lappuses jeb lappāris.
- starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā.
- pārmucis Kāds, kas aizmucis pāri robežai.
- čepēsls Kāds, kas grib otram pāri darīt.
- pirslis Kāds, kas pavada jauno pāri pie mācītāja.
- peslis Kāds, kurš jauno pāri pie mācītāja ved.
- apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri), apklāt; apbārstīt.
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kista Kapsula, kurā iekūņojas daži zemāki dzīvnieki, pāriedami miera stāvoklī.
- rausties Kāpt, arī rāpties (kur, no kurienes, kam pāri) smagnēji, neveikli, arī ar grūtībām.
- tiltlicis Kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta tilta konstrukcijas transportēšanai, uzstādīšanai pāri šķērslim vai noņemšanai no tā.
- nokārt Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
- uzkarāties Karāties virs, pāri kaut kam.
- Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris.
- Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris.
- pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
- parastā kāršroze kāršrožu suga ("Alcea rosea"), ko kultivē, paretam tā pāriet savvaļā; kokroze.
- anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem.
- pārkāst Kāšot pārliet pāri malām.
- pārraust Kaušot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- rubikons Kaut kas tāds, kam tikai vēl jātiek pāri, lai viss būtu skaidrs.
- pagasts kāzu viesu ziedojumi jaunajam pārim.
- varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- jumties Klāties, plesties (kam pāri).
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
- pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārklidzināt Klidzinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārklāt Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
- pārklidzināt Kliedzot pārlidot (pāri kam).
- pārklupt Klupšus, arī strauji, ar sparu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ošlapu kļava kļavu suga ("Acer negundo"), kas Latvijā vietām pāriet arī savvaļā.
- pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
- vadze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- vādze Kļūme darbā, kaut kas, kas paliek pāri, ir lieks.
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- atsaieties Kļūt veselam (par ķermeņa daļu); pāriet, izzust (par iekaisumu, slimību).
- drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu.
- kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
- jūgs Koks, kas piestiprināts pāri dīstelei un pie kura jūdz zirgus.
- lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
- volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
- līt Kondensējoties pilienos, klāties (kam pāri), arī plūst (par miglu, rasu).
- konteinerizācija Konteineru izmantošana darba procesā (gk. preču transportēšanā); pāriešana uz konteineru izmantošanu; transportēšanas sistēmas pārkārtošana darbam ar konteineriem.
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
- attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2).
- piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām.
- Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros.
- atomārā saite kovalentā saite - ķīmiskā saite, ko veido divu atomu kopīgais elektronu pāris.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
- luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti.
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
- pārkrustis Krustām - perpendikulāri vai slīpi pāri.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- vienādspārņi Kukaiņu kārta, pie kuras pieder kukaiņi, kam abi spārnu pāri ir vienādi.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- spāre Kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri.
- spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
- lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- pārkūleņot Kūleņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- kausēt Kūsāt, vāroties tecēt pāri malām.
- Lagranža vienādojumi kustības vienādojumi vispārinātās koordinātās; ir pirmā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (sistēmai ar vienpusīgām neholonomām saitēm) un otrā veida Lagranža diferenciālvienādojumi (diferenciālvienādojumi vispārinātās koordinātās).
- Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā.
- pārķemmēt Ķemmējot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles.
- tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārlabināt Labinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- vispārinātais impulss Lagranža funkcijas parciālais atvasinājums pēc vispārinātā ātruma.
- tropiskais gads laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
- plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
- parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- ģimenes kodols laulātais pāris (ar vai bez bērniem, kuri nesastāv laulībā) vai viens no vecākiem ar bērnu(-iem), kurš nesastāv laulībā; dažkārt par ģimenes kodolu uzskata tikai laulāto pāri ar vai bez bērniem.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- bezbērnu laulība laulība, kurā laulātajam pārim nav kopīgu bērnu.
- konjugāls Laulības-; attiecīgs uz laulātu pāri.
- pārlēkt Lecot, ar lēcienu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- pārliet Lejot (ko), nevijas, negribēti pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
- pārlēkāt Lēkājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkties Lēnā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- strucināt Lēnām iet pāri trauka malai (par alu).
- pārvilkties Lēnām pārvirzīties, (ar pūlēm) lienot, rāpojot u. tml. (pāri kam, pār ko).
- pārrāpties Lēnām, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem.
- nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
- pārsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- trīsplāksnis Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; triplāns.
- triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; trīsplāksnis.
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- pārlidināt Lidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- pārslīdēt Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par putniem.
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē.
- tuvums līdzība ar kādu, kopējas pazīmes, īpašības; vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amforisks Līdzīgs skaņai, kāda rodas, pūšot pāri pudeles atverei.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
- kārties Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par cilvēku.
- sliekties Liekties (parasti kam pāri).
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- kārties Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) - par priekšmetiem.
- palielinājums Liela apjoma, izmēra, daudzuma u. tml. vispārināta nozīme, ko vārdam parasti piešķir attiecīgi afiksi.
- dižgulta Liela gulta, kurā laulāts pāris gulēja kopā ar mazgadīgajiem bērniem.
- Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
- fibrinogēns Lielmolekulāra ūdenī šķīstoša olbaltumviela, kas asins plazmā var pāriet nešķīstošajā fibrīnā, veidojot asins recekli.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- spāre Liels, slaids kukainis ar kustīgu galvu, lielām fasetacīm un diviem caurspīdīgiem, gandrīz vienādu spārnu pāriem.
- pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
- vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
- integrētā programmatūra lietojumprogrammu sistēma, kas nodrošina lietotājiem vienotu piekļuvi tās komponentiem un iespēju brīvi pāriet no vienas lietojumprogrammas uz otru.
- piegāza Lietus gāze, kas strauji uznāk un pāriet.
- auka Lietus, kas ātri pāriet.
- pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris.
- pārlīgot Līgojoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- guldīt Likt jaunajam pārim iet gulēt kāzu naktī pēc mičošanas.
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām.
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana.
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci.
- pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
- s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā.
- augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā.
- lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā.
- pātaine Lūpziežu dzimtas ģints ("Betonica"), daudzgadīgs lakstaugs, 50-80 cm augsts stublājs ar 1 (retāk 2 vai 3) lapu pāri, ziedi purpursārti, sakopoti pušķos vārpveidīgā ziedkopā stulbāja galā; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- apkūsināt Ļaut kūsāt pāri.
- pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko); valkāt (apģērba gabalu) tā, ka daļa (no tā) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārstiepties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārzibēt Ļoti ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri.
- klase Mācību posma daļa (parasti vispārizglītojošā skolā), kurā skolēni viena mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- dziedāšana Mācību priekšmets - vokālo dotību izkopšana, vokālu skaņdarbu iestudēšana; arī muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā).
- darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā: rokdarbi, praktiskie darbi.
- mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas; meža skola.
- meža skola mācību un ārstniecības iestāde (piepilsētas zaļajā zonā) skolas vecuma bērniem, kuriem nepieciešama ārstēšana sanatorijā un kuru veselības stāvoklis pieļauj mācību slodzi pēc vispārizglītojošās skolas programmas.
- komūnskola Mācību un audzināšanas iestāde Padomju Savienībā 1918.-1930. g.; parasti ietvēra vispārizglītojošu skolu un internātu, dažkārt arī bērnudārzu; audzēkņi strādāja lauks., rūpn. raž., darbnīcās; 1919. g. tika organizētas arī Latvijā.
- skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- tēls Mākslā - specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
- simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā; komponista prasme mērķtiecīgi izmantot simfoniskā orķestra izteiksmes līdzekļus, rakstot attiecīgā žanra mūziku.
- pārosis Māla trauks (Austrumlatvijā), kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- lavatera Malvu dzimtas ģints ("Lavatera"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, arī puskrūmi un koki, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, ko kultivē, bet pāriet arī savvaļā.
- tonsillas Mandeles - limfātisku dziedzeru pāris cilvēka mutē.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris.
- algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas.
- topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju).
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
- kriptols Materiāls elektriskās strāvas pretestībām, grafita, mālu un karborunda vaļējs graudains maisījums, kas spēj sakarst pāri par 2500 grādiem.
- pārpalikums Materiāls, viela u. tml., kas ir palicis pāri pēc kāda tehnoloģiska procesa.
- ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri.
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- apbalēt Mazliet nobālēt; izbalēt (vispāri vai vietumis).
- aptīrīt Mazliet notīrīt (visapkārt, vispāri).
- izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi mehāniskas sistēmas kustības diferenciālvienādojumi vispārinātajās koordinātās.
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml).
- pārmeimurot Meimurojot pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- hloazma Melazma - norobežoti dzeltenbrūni neregulāras formas plankumi uz ādas, kuri nav iedzimti un gandrīz vienmēr pāriet pēc cēloņu likvidēšanas.
- Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
- Kūpera efekts metālu vadāmības elektronu apvienošanās pāros (Kūpera pāri) – cēlonis supravadāmībai; pāri veidojas, vienam kustošam elektronam vielas polarizācijas rezultātā radot aiz sevis pozitīvi lādēta apgabala sliedi, kura velk līdzi citu elektronu, radot starp diviem elektroniem pievilkšanās spēku; apraksta kā elektronu mijiedarbību ar fononiem.
- sprādziena meteorīta krāteris meteorīta krāteris, ko veido lielas masas meteorīts, ar lielu ātrumu ietriecoties debess ķermeņa virsmā; sadursmes brīdī meteorīta kinētiskā enerģija pāriet siltumā, notiek sprādziens, kurā liela daļa meteorīta iztvaiko, bet sprādziena vietā paliek sekls, apaļš krāteris.
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti.
- lāpsaniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet).
- lāpseniski Metot vienu kāju otrai it kā drusku pāri un priekšā (iet).
- bērzājs Meža tips ar bērzu audzēm, kas vēlāk pāriet priežu vai egļu audzēs.
- taisnais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis recta"), konstatēta pāris vietās Daugavas ielejā.
- deformācijas temperatūra mīksttapšanas intervāla augšējā robeža, temperatūra, kurā stikls no plastiska stāvokļa pāriet šķidrā stāvoklī.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- močīt Mocīt (ko); darīt pāri (kam).
- neoplasticisms Modernisma virziens plastiskajās mākslās, kura pamatā ir vispārinātu ģeometrizētu formu ("tīro formu") kombinācijas.
- morfs Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā; konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
- biartikulārais muskulis muskulis, kas iet pāri divām locītavām.
- pārmutuļot Mutuļojot pārplūst (pāri kam, pār ko) - parasti par verdošu šķidrumu.
- obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi.
- pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kāzu nakts nakts pēc laulībām; nakts, kurā jaunais pāris pirmo reizi guļ kopā.
- zieda (arī ziedu) nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem.
- pārkumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko); arī pārklumburot (1).
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu.
- pārbraukties Nejauši pārbraukt kaut kam pāri.
- kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
- nospirgt Nelaikā pāriet (par miegu).
- skripsta neliels daudzums drēbes, kas paliek pāri pēc apģērba šūšanas.
- iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
- vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- umpa Nepāris, umpāris.
- umpis Nepāris; umpāris.
- nepārs Nepāris.
- umpāris Nepāris.
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā.
- pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- svietene Nevainīga meitene, kurai jau pāri 20 gadiem.
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pārpekot Neveikli pāriet (kam pāri, pār ko).
- pārklamburēt Neveikli pāriet (pār ko, kam pāri); pārklibot.
- pāržauties Neveikli pārlēkt pāri.
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām pāriet, pārnākt.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- Imana Njaruandu un rundu (Ruanda) mitoloģijā - galvenais dievs, demiurgs, kas radījis debesis, zemi, augus, dzīvniekus un pirmo cilvēku pāri.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- libertēns No dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā.
- luckuris No kažoka pāri palicis ādas gabaliņš.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- legalizēties No nelegāla stāvokļa pāriet uz legālu.
- apbežīt Nodarīt (kādam) pāri.
- apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri.
- darīt (arī nodarīt, padarīt) gauži nodarīt pāri
- aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
- ielikt kloķi nodarīt pāri, ar savu rīcību tīši kaitēt, nodarīt ko ļoti nepatīkamu kādam, pārāk nostrādināt kādu.
- izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
- atrubīt Nodarīt pāri.
- obužāt Nodarīt pāri.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
- nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- nepārejams Nolieguma divdabis --> pāriet.
- nepārejošs Nolieguma divdabis --> pāriet.
- neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
- viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
- tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
- tu Norāda uz vispārinātu personu.
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
- ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu).
- homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā.
- apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
- apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
- struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot.
- līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne).
- noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2).
- pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2).
- noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu.
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu.
- pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
- pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
- pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko).
- pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2).
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2).
- pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko).
- pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām.
- pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3).
- pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5).
- noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu.
- nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu.
- segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām.
- pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko).
- ģeļaga Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā.
- ģelovojs Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā.
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns.
- pārņirbēt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārņirbt Ņirbot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- parlamentārs Oficiāla persona, ko viena no karojošām pusēm pilnvarojusi sarunām ar otru karojošo pusi un kas sarunu vešanai dodas pāri frontes līnijai.
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai.
- sūcgāze Ogļskābļa (ogļoksīda) un ūdeņraža maisījums, ko iegūst laižot ūdens tvaikus pāri kvēlojošām oglēm (ģeneratoros), degot attīsta lielu siltumu, bet bīstama ar savu indīgo ogļskābi (tvanu); ūdensgāze.
- stereoprojektors Optiski mehāniska ierīce, kas ļauj vienlaicīgi projicēt uz ekrāna divus objekta attēlus, kuri uzņemti no diviem dažādiem punktiem, t. i., stereopāri; rodas telpiska attēla iespaids.
- starporbīta Orbīta, no kuras kosmiskais lidaparāts pāriet uz stacionāro orbītu.
- ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- dubultvārpa Pa pārim kopā saaugušas vārpas; jumala.
- dubultauglis Pa pārim kopā saauguši augi; jumala.
- portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ.
- paugurs Pacelta ieapaļa vai nenoteikta apveida zemes virsas forma ar izteiktām nogāzēm un virsotni (retāk ar plakanu virsu), kas ievērojami (līdz 200 metriem) paceļas pāri apkārtnes pazeminājumiem (līdzenumiem, starppauguru ieplakām, ielejām).
- uzplīvoties Pacelties pāri.
- apraibināt Padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās).
- pludot Pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.).
- griezties Pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus.
- kāpt Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu); plūst (pāri trauka malām) - par šķidrumu; būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
- pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
- atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
- attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
- atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
- palikt pārāk palikt pāri.
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- šķiemiņi Pamīši ejošs velku pāris; velku šķīruma vieta.
- šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos.
- nomierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, uzbudinājums, sāpes) samazinās, pāriet.
- saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, cilvēku attiecībās) rodas saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests u. tml. (pāri kam, pār ko).
- kristalizēt Panākt, ka (viela) pāriet kristāliskā stāvoklī.
- pārvietot panākt, ka mājdzīvnieks pāriet uz citu mītni, uzturēšanās vietu
- pārraut Panākt, piemēram, velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē.
- Saules aktivitāte parādību kopums, kas saistīts ar Saules plankumu, fotosfēras lāpu, protuberanču skaita, Saules uzliesmojumu biežuma un Saules radiācijas palielināšanos; Saules aktivitātei raksturīgs apmēram 11 gadu aktivitātes cikls, kam klājas pāri garāki cikli.
- Kirī–Veisa likums paramagnētiķu magnētiskās uzņēmības (k) temperatūras atkarība: k=C/(T–D) (C, D ir konstantes, kas vispārina Kirī likumu).
- pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt).
- uksorilokāla dzīvesvietas izvēle paraža, kur jaunais pāris pēc laulībām apmetas pie sievas tuviniekiem vai radiniekiem.
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā.
- pārbirdināt Pārbērt pāri.
- nobraukt Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
- pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām.
- pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna).
- pārsacelties Pārcelties pāri ar ūdens transportlīdzekli.
- pārvākties pārcelties, pārkļūt pāri.
- pontonpārceltuve Pārceltuve pāri ūdensšķērslim ar pontoniem vai pa pontontiltu.
- pārlīferēt Pārdabūt (kam pāri, parasti nelegāli, neatļauti).
- pārbēdzināt Pārdzīt pāri, ļaut pārbēgt.
- pāri nodarījums pārestība, apbēdinājums; pāridarījums.
- dieva svaidīts pāri citiem stāvošs; ar izcilām spējām apveltīts.
- pārrobežis pāri robežai.
- sinhronais kompensators pārierosināts sinhronais dzinējs, ko darbina tukšgaitā tikai reaktīvās jaudas ražošanai, t. i., sistēmas jaudas koeficienta uzlabošanai.
- reliģiskā konvertācija pāriešana no neticības ticībā vai no vienas ticības citā.
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis, baļķis u. tml., no dēļiem, baļķiem u. tml. izveidota šaura pāreja (piemēram, pāri šaurai upei, grāvim, staignai vietai).
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- mesties no vienas galējības otrā pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
- pārplencēt pāriet pāri (dubļiem u. tml.).
- krist galējībās pāriet savā rīcībā, uzskatos no viena viedokļa uz citu - pilnīgi pretēju viedokli.
- pārin Pārinēm, pārim.
- pikts bērniņš pāris dienu vai nedēļu vecs bērns.
- pārmīties pārkāpt (kam pāri; nejauši).
- pārlipt Pārkāpt pāri.
- robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar nelikumīgu, slepenu došanos pāri kādas valsts robežai vai ar šāvienu raidīšanu pāri kādas valsts robežai.
- pārkabināt Pārkārt (pāri kam).
- pārtikt Pārklāt (pāri kam, pār ko).
- apaust Pārklāt (vispāri), apņemt (visapkārt, piemēram, ar tīklu, audumu, pinumu).
- aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
- apledot Pārklāties ar ledu (visapkārt, vispāri).
- pārtapt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- pārkacēties Pārliekties pāri (kam).
- pārsaliekties Pārliekties pāri.
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
- pārlaistīt Pārliet (pāri trauka malai).
- pārskaloties Pārlieties (pāri trauka malām).
- pāršļakāties Pārlīt (pāri malai).
- regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
- klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- pārsamesties Pārmesties pāri.
- atgriezumi Pārpalikumi, gaļas gabali, kas paliek pāri no kautķermeņa, atdalot gaļu pirmajām divām gaļas šķirām.
- pāriet Pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu.
- pārrietēt Pārplūst, pāriet.
- pārtriekt Pārpūst, pārdzīt (piemēram, mākoņus, pāri kam, pār ko) - par vēju.
- pārdiebt Pārskriet, parasti ātri (pāri kam, pār ko).
- pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu.
- hiperkompensācija pārspīlēta kompensācija, piemēram, asinsspiediena paaugstināšanās pāri normai mitrālās stenozes gadījumā; pārmērīgs eritrocītu skaita pieaugums pēc asins zuduma vai hemolīzes gadījumā.
- pārstūrēt Pārstūrēt pāri.
- izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību.
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām.
- pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- noslēpēt Pārvietojoties joslā (pa ko, kam pāri), nogludināt, pieblīvēt (šo joslu); nosliedēt.
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- šķalderiski pārvietot pilnu trauku tā, ka uz visām pusēm skalojas pāri malām.
- sastaipīt Pārvilkt pāri (pār vairākiem priekšmetiem).
- pārmaut Pārvilkt pāri.
- pārstīvēt Pārvilkt pāri.
- pārkāpšana Pārvirzīšanās, kāpjot pāri kaut kam.
- pārvilkt Pārvirzīt (piemēram, roku, pāri kam, pār ko), skarot (to).
- pārdabūt Pārvirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (pāri kam, pār ko).
- pārcelties Pārvirzīties (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); pārvirzīties (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par mākoņiem, vēju u. tml.
- pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par skatienu.
- pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
- pārmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārlavīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršmaukt Paslepus, arī bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārkacēt Pasniegt pāri (kam).
- aizteikties Pateikt pāris vārdu.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt(1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā.
- aiziet Pazust, pāriet (par parādībām, kas saistītas ar atsevišķa indivīda dzīvi, ar viņa pārdzīvojumiem).
- leporello Pēc Don-Žuana sulaiņa vārda: iztapīgs dienestnieks; vispārim dienestnieks.
- tips Pēc kādām pazīmēm (vispārinot, idealizējot) veidota kategorija, grupa, modelis.
- bokas Pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- kimmjosla Peldlīdzekļa korpusa daļa rajonā, kur laivas dibens pāriet bortos.
- pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pelēkuma skala pelēko nokrāsu sērija, kas no balta pāriet melnā.
- krustām Perpendikulāri vai slīpi pāri.
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras.
- robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežas pārkāpējs.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai vai raida šāvienus pāri kādas valsts robežai; robežpārkāpējs.
- tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes.
- empīrisms pētījumu metode - faktu aprakstīšana, neizdarot teorētiskus vispārinājumus.
- reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- pārblīst Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
- pārblīzt Pieņemoties apjomā, pārklāties pāri (kam), pār (ko) - par parādībām dabā.
- gnauzties Piepūlēties, strādāt darbu, kas ir pāri spēkiem.
- robežļaudis Pierobežas iedzīvotāji, kaimiņi pāri robežai.
- pārpilēt Pilēt pāri (malai).
- noslaucīt kā ar slotu pilnīgi iznīcināt (biežāk ugunsgrēkā), nopostīt tā, ka nekas pāri nepaliek.
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos.
- Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs.
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu.
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- virsspārni Pirmais spārnu pāris, kas pārsedz otro spārnu pāri (parasti vabolēm).
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- aizviņdie Pirms pāris dienām.
- pleura Plāna saišķaudaina plēve, kas sedz plaušu virsu, cieši saaug ar plaušu audiem un pāriet uz krūšu kurvja sienu un diafragmu.
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas).
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei.
- klāties Plesties (kam pāri) - par debesīm.
- plandēt Plesties kam pāri (par, parasti mākoņainām, debesim).
- līkt Plesties lokveidā, kupolveidā (pāri kam, pār ko) - parasti par debesīm.
- klāties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- segties Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.) - piemēram, par miglu, mākoņiem; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- pārplest Plešot novietot pāri (kam), pār (ko).
- grumsteles Plēvainās daļas u. c. atliekas, kas paliek pāri, kausējot taukus.
- pārplivināt Plivinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārplivināt Plivinoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- nākt pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu, masu; būt piepildītam ar šķidrumu, masu tā, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
- iet pāri Plūst pāri (piemēram, trauka malām) par šķidrumu; būt piepildītam ar šķidrumu tā, ka tas plūst pāri trauka malām (par trauku).
- bēgt Plūst pāri trauka malai (par ko verdošu); kūsāt.
- pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
- apnest Plūstot (pāri), pārklāt (parasti ar ūdens sanesumiem).
- applūdināt Plūstot (virsū, pāri), apklāt.
- pārslīdēt Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par ūdeni.
- pārvelties Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parviļņiem, miglu u. tml.
- pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- planartragra Podagra, kas pāriet no vienas locītavas uz otru.
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī.
- Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām.
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas.
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
- metanefrīdiji Posmtārpiem caurulītes, kas sākas ar skropstainu piltuvi celomā un atveras ar izvadporu ārvidē; pa pāriem atkārtojas katrā posmtārpu posmā un veido posmtārpu izvadsistēmu.
- prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- pāraiņi Precēts pāris.
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus.
- attīrīšana Pretinieka pretošanās palieku iznīcināšana aplenktā vai izolētā zonā, vai zonā kurai, pilnībā visu aktīvo pretošanos neiznīcinot, pāri gājušas citas sabiedroto vienības.
- epi- Priedēklis - uz, virs; pāri, pie, klāt; aiz, pēc, vēlāk (piem., epilogs).
- per- Priedēklis ar nozīmēm "pār-", "pāri-", "caur-".
- Itālijas priede priežu suga ("Pinus pinea") ar ēdamām sēklām, skujas pa pāriem, aug Vidusjūras zemēs.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- paralēlskaldnis prizma, kuras pamats ir paralelograms un pretējās skaldnes - pa pāriem vienādi paralelogrami.
- pāreja Process --> pāriet (7).
- ierosināšana Process, kurā fizikālā sistēmā (atoma kodols, atoms, molekula utt.), saņemot papildu enerģiju no apkārtējās vides, pāriet no stāvokļa ar vismazāko enerģiju kādā citā stāvoklī ar lielāku enerģiju.
- determinoloģizācija Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
- determinoloģizēšanās Process, kurā kādas nozares termins pāriet vispārlietojamā leksikā.
- pārnese Process, pateicoties kuram neapzinātas tieksmes pāriet uz citiem objektiem mijiedarbībā ar tiem.
- pāreja Process, rezultāts, arī stāvoklis --> pāriet (8).
- iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam.
- dragonāde Protestantu vajāšanas veids Francijā Ludviķa XIV laikā: protestantu mājās novietoja uz dzīvi dragūnus, kas pret saviem saimniekiem izlietoja dažādus spaidus un patvarības, kamēr tie beidzot jutās spiesti pāriet katolicismā.
- aktīvā protuberance protuberance, kura strauji mainās un kurā novērojama ātra vielas kustība; šādas protuberances pastāv no pāris desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm un ir bieži saistītas ar Saules plankumiem.
- apraksts Prozas žanrs, kam pamatā ir dokumentalitāte un kas mākslinieciskā vispārinājumā attēlo reālus faktus un personas; šī žanra sacerējums.
- apostāze Publiska atteikšanās no savas ticības vai pāriešana citā ticībā.
- pārpūlēt pūloties paveikt, tikt pāri (kam).
- brukslājs Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg.
- brukslis Purvaina vieta, kur pāri ejot stieg.
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
- staigatnis Purvs ar akačiem, kur pāri nevar iet.
- pārpūst Pūšot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārputināt Putinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārputēt Putot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ragate Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- zagata Ragata - baļķis, ko pārvelk pāri upei, lai saturētu pludināmos kokus.
- pārraidīt Raidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piemēram, bumbu, ripu).
- pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārvelties Rāpjoties, veļoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- vientuļniekvēži Rāpotājvēžu dzimta ("Paguridae"), ap 550 sugu, dzīvo visās pasaules jūrās; ķermeņa aizmugures daļa ir mīksta un asimetriska un parasti ievietota tukšā gliemežnīcā; krūškāju pirmais pāris ar lielām spīlēm, pēdējais āķveidīgs.
- shēma Rasējums, zīmējums u. tml., kurā vispārināti ar pieņemtiem grafiskiem apzīmējumiem ir attēlota (kā) uzbūve, sastāvdaļu savstarpējās attiecības.
- pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- izslieties Refl. --> izsliet (3); būt izvirzītam (uz augšu, arī uz priekšu); pacelties (kam pāri).
- noklāties Refl. --> noklāt (3); tikt noklātam (pār ko, pāri kam).
- pārvelties Refl. --> pārvelt (1); gāžoties, krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- panenteisms Reliģiski filozofiska mācība, kas cenšas savienot panteismu (kas Dievu identificē ar pasauli) ar teistisku priekšstatu par Dievu kā personu, kas stāv pāri pasaulei (dabai).
- rep Rentgena fizikālais ekvivalents - jonizējošā korpuskulārā starojuma (alfa, beta daļiņu, neitronu plūsmas) doza, kuras iedarbībā veidojas tikpat daudz jonu pāru, kā 1 rentgenu lielas rentgenstarojuma dozas iedarbībā; 1 rep atbilst 2080000000 jonu pāriem uz 0,001293 g gaisa.
- serbomis Resna, apaļa kārts, bomis, ko liek pāri labības vezumam (lai vezumu varētu nosiet, lai tas būtu stabils, neapgāztos).
- pārrībināt Rībinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārrībēt Rībot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos.
- Vasjugaņje Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļa Obas un Irtišas upstarpā, Krievijā, dienvidos tas pāriet Barabas stepē, lielākais augstums - 166 m vjl., 70% teritorijas aizņem purvi.
- humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- pārrikšot Rikšojot, rikšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- aizripot Ripot prom; ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- pārritināt Ritinot pārvirzīt, (pāri kam, pār ko).
- pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- mīksttapšanas temperatūra robežtemperatūra, virs kuras amorfie materiāli sāk pāriet plastiskā stāvoklī.
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies.
- pēdējaispāris Rotaļa - pēdējais pāris.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- pārrūgt Rūgstot pārplūst (pāri trauka malām); kļūt tādam, kuram (kas) rūgstot pārplūst pāri malām (par trauku).
- sapārot Sagrupēt pa pāriem.
- Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
- jēdzienisks Saistīts ar jēdzienu, vispārinātu priekšstatu u. tml., tiem raksturīgs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (1), tai raksturīgs; dzīvdzemdētājs.
- vivipārs Saistīts ar vivipāriju (2), tai raksturīgs.
- jucekņi Sajukušie īsie salmi, kas paliek pāri, savācot garos.
- skrien (retāk skraida) mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida, mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skraida (biežāk skrien), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- skrien (retāk skraida), mēli izkāris Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (no kā) vairs nekas nav palicis pāri.
- salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
- smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
- uz deguna krizdams saka, ja kāds ļoti daudz, pāri saviem spēkiem strādā fizisku darbu.
- klupdams krizdams saka, ja kāds strādā pāri spēkiem.
- mironiski Saka, ja lej kādu šķidrumu nevis virzienā pret sevi, bet otrādi, pāri pār roku.
- mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām.
- (nav) ne miņas Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri.
- (nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
- dzīvo kā divi balodīši saka, ja precēts pāris dzīvo mīļi, saticīgi.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobs pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- zobu pret zobu saka, ja rīkojas pēc principa atdarīt, atriebt par pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru.
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas.
- žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi.
- tuvums samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgāze Samērā liela šķidruma daudzuma strauja virzīšanās (pāri kam, pār ko).
- tuvums samērā mazs attālums, atstatums; vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārkrist Samērā nedaudz brīvi nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
- Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām.
- Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja.
- kontrdeja Sarīkojumu pāru deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim.
- izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu).
- ģeneralizācija satura atlase un vispārināšanas process ģeogrāfijas karšu sastādīšanā, lai kartēs saglabātu un izceltu attēlojamo parādību svarīgākās iezīmes un raksturīgākās īpatnības atbilstoši kartes uzdevumam, tās tematikai un mērogam.
- pārsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē.
- kritizētājs Savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi.
- pārēm Savienojumā "pāri pārēm": pārpārēm.
- pārum Savienojumā "pārum pāri" raksturo lielu daudzumu, apjomu, bagātību.
- augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
- no- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam), retāk pār (ko), pāri (kam).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt pārākam (par kādu, ko), pārspēt (kādu, ko); būt pārsvarā (par ko citu).
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.).
- sapārot Savienot, sasaistīt pa pāriem (piemēram, detaļas, vielu daļiņas); izveidot (ko), savienojot divas detaļas, elementus u. tml.
- pārdoties Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) nodot draugus, līdzcilvēkus, pāriet pretinieka pusē.
- seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim.
- svings seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
- sietā mešana sena kāzu paraža, rituāla naudas mešana ar nolūku apdāvināt jauno pāri.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst.
- Aherona Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles.
- Aheronta Sengrieķu mitoloģijā - viena no upēm Aīdā, pāri kurai Harons veda mirušo dvēseles.
- Djauss Senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, debesu personifikācija, kas kopā ar dievieti Prithivī veido sākotnējo laulāto pāri.
- keira Senindiešu traktātos par mīlestību oroģenitālo kontaktu vispārināts nosaukums, nešķirojot vīrieša un sievietes lomu.
- hiksi Senu cilšu grupa, kas ap 1700. g. p. m. ē. no Priekšāzijas pāri Suecas zemesšaurumam iebruka Ēģiptē un apmetās Lejasēģiptē, 16. gs. sāk. p. m. ē. ēģiptieši piespieda tos atkāpties uz Palestīnu.
- baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs.
- hekelisms Shematisks dzīvnieku valsts izcelsmes vispārināts un virspusējs skaidrojums.
- šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru.
- kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā.
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas.
- termoelastoplasti Sintētiski polimēri, kam parastajā temperatūrā piemīt gumijas īpašības, bet kas paaugstinātā temperatūrā pāriet viskozi tekošā stāvoklī.
- Hisa kūlītis sirds muskuļšūnu atrioventrikulārais (priekškambaru un kambaru) veidojums, kas pāriet kambaru starpsienā un sadalās divās kājiņās.
- krīzes teorija sistematizēti vispārinājumi, kas skaidro krīzes veidošanās mehānismus, attīstības fāzes, krīzes ietekmi uz indivīda psihosociālo funkcionēšanu, stresa radītās pārmaiņas cilvēka uzvedībā.
- kociņš Sitaminstruments, skanīgu kociņu pāris ritma un koloristisku efektu atskaņošanai.
- smešs Sitiens, ar ko raida pāri galvai lidojošu bumbu uz leju pretinieka laukumā.
- pagaidu bezbērnotība situācija, kad sieviete, vīrietis vai pāris vēl nav nonācis līdz brīdim, kad ir vēlme izdarīt izvēli vai nepieciešamība pieņemt lēmumu kļūšanai par vecāku.
- gribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim bērnu nav, apzināti izvēloties neradīt pēcnācējus, jo nav bijusi šāda vēlēšanās vai nav izjusts aicinājums kļūt par vecākiem.
- apstākļu nosacīta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies dažādu apstākļu (ne tikai medicīnisku iemeslu) dēļ.
- negribēta bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav bioloģiskā bērna, kuru viņi vēlētos vai būtu vēlējušies, bet tas nav bijis iespējams vai nav piepildījies neauglības vai citu apstākļu dēļ.
- bezbērnotība situācija, kad sievietei, vīrietim vai pārim nav neviena bērna.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- Rimfakse Skandināvu mitoloģijā Sala zirgs (zv. "Rimfaxe"), kas velk Nakts ratus pāri debess jumam.
- aizskanēt Skanot aizplūst (kam garām, kam pāri, līdz kādai vietai u. tml.).
- noskanēt Skanot izplatīties pār (ko), pāri (kam).
- artikulācijas sākums skaņas izrunas sākumdaļa, kurā runas orgāni pāriet no iepriekšējā stāvokļa uz stāvokli, kāds nepieciešams skaņas izrunai; ekskursija (3).
- pārlaist Skarot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārskraidīt Skraidot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku.
- pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārslaucīt Slaukot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslēpot Slēpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- telemarks Slēpošanas nobraucienā no kalna pagrieziena veids, kad nobraucienu sāk pietupienā un pāriet klupienā.
- pārbrukt Slīdēt pāri.
- pārslidināt Slidinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslīdināt Slīdinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- laizīt Slīdoši (parasti vairākkārt) virzīt mēli (arī laizītājsūcējtipa mutes orgāna daļu) pāri (kam), skarot (to).
- panorāmas titrs slīdošs titrs, kas virzās horizontāli pāri ekrānam.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par priekšmetiem.
- pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās.
- noslīdēt Slīdot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam), pār (ko), pāri (kam).
- pārsliet Slienot pārvirzīt pāri.
- pārslieties Slieties kaut kam pāri.
- pārmija Sliežu ceļa virsbūves metāla konstrukcija ceļu savienošanai, lai ritošais sastāvs varētu pāriet no viena ceļa uz otru.
- pārveda Sliežu ceļu sakārtojums, kas ļauj vagoniem, lokomotīvēm un vilcieniem pāriet ar pietiekoši lielu ātrumu no viena sliežu ceļa uz otru, nepārtraucot kustību.
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- ģeneralizācija Slimības izplatīšanās organismā no ierobežota sākotnējā perēkļa; fizioloģiska procesa izplatīšanās pāri sākotnējām robežām.
- juveli Slīpēti dārgakmeņi, pērles, vispārim dārgas rotas.
- šķērsu Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam); šķērsām.
- šķērsām Slīpi vai perpendikulāri pāri (kam), zem (kā), arī cauri (kam).
- asslodze Slodze, ar kādu katrs ritošā sastāva riteņpāris spiež uz sliedēm.
- pārsprēgāt Smidzinot pāriet (par lietu).
- pārsniegt Sniedzot parvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- putnu auka sniega un lietus mākonis, kas ātri uznāk un ātri pāriet.
- pārsoļot Soļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko), parasti raitā, staltā gaitā.
- elektromotora pakare speciāla vadotņu un elastīgu elementu konstrukcija vilces ritošajā sastāvā, kas, tiem nepārtraukti savstarpēji pārvietojoties, novada griezes momentu no vilces elektromotora vārpstas uz riteņpāri.
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā.
- pārmīt Sperot soli, liekot (kāju), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- pārspert Sperot soli, pārvirzīt (kāju pāri kam, pār ko).
- pārspīdēt Spīdot izstarot gaismu pāri (kam), pār (ko) - par gaismas avotu; apgaismot, izplatoties pāri (kam), pār (ko) - pargaismu.
- skrituļdēlis Sporta rīks - koka, plastmasas vai stiklšķiedras dēlis (60-70 cm garš, 18-20 cm plats) ar diviem skrituļu pāriem; skeitbords.
- galda teniss sporta spēle ar bumbiņu uz speciāla galda, kam pāri nostiepts tīkls.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam.
- Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā.
- pārspraukties Spraucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- čigums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- čugums Sprauga ēkas zelminī (jumtgalē), starp ārējo kabi vai spāri un lubu segumu, dūmu novadīšanai no bēniņiem.
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- pārspurgt Spurdzot pārlidot (pāri kam, pār ko).
- ambulants Staigājošs, piem., slimnieks, kas pārcieš slimību staigājot, nemainot dzīves veidu; slimības process, kas pāriet no vienas ķermeņa daļas uz otru.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- pārstaigāt Staigājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
- izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
- plūstoša grunts statiski nenoturīgs putekļainas smilts vai mālsmilts grunts slānis ar vāju caurlaidību, kas viegli pāriet plūstošā stāvoklī (piemēram, ja to rok).
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- pārība Stāvoklis, kad kas pastāv, ir sakārtots pa pāriem.
- dristināt Steigā un pavirši strādāt; nevajadzīgi pāriet uz citu darbu.
- priešķenīca Steļļu koks, kas atrodas audējam priekšā un pār ko noaustais audekls iet pāri.
- štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
- pārstiept Stiepjot izvirzīt garumā (pāri kam, pār ko).
- pārstiept Stiepjot uz priekšu, pārvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- pārstīgot Stīgojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- gvidrons Stīgra, melna viela, kas paliek pāri naftas destilācijas gaitā un no kā ražo bitumenu.
- grapa Stiprs alkoholiskais dzēriens, ko tradicionāli ražo Itālijā, gatavo no spiedpaliekām - tā, kas paliek pāri pēc vīnogu izspiešanas (kauliņi, mizas, kātiņi).
- pārbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzskriedināt Strauji karsējot (šķidrumu) ļaut tam iet pāri trauka malām.
- nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
- krist ceļos strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem (parasti kā priekšā).
- krist pie kājām strauji pāriet stāvoklī uz ceļiem pie (kāda) kājām.
- pārskriet Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šķidrumu.
- pārsviesties Strauji pārplūst (pāri kam, pār ko).
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Strauji pārvirzīt (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju.
- pāršaut Strauji pārvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu, priekšmetu, pāri kam, pār ko).
- pārskriet Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par veļu, mākoņiem u. tml.
- pāršauties Strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- uzraut Strauji, spēcīgi velkot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- pārstrāvot Strāvojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- racionālisms Strāvojums mākslā, arī māksliniecisku paņēmienu kopums, kas pārmērīgi uzsver intelektuālu, loģisku vispārinājumu nozīmi daiļradē.
- pārstreipuļot Streipuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu; radās Itālijā 17. gs.
- pārstumdīt Stumdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārstumt Stumjot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārstumties Stumjoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārsukāt Sukājot sakārtot (parasti matus) pāri (kam), pār (ko).
- singularsukcesija Sukcesijas veids, kur no kādas personas otrai pāriet tikai atsevišķas tiesības vai pienākumi.
- supranaturālisms Sv. Augustīna nodibināta mācība par cilvēka prātam pāri stāvošo (nepieejamo) dievišķo atklāsmi.
- pārsvaidīt Svaidot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodi svarīga bināru lineāru kļūdu labojošu blokkodu saime, kas izceļas ar kļūdu labošanas iespējām, relatīvi vieglo veidošanu un dekodēšanu; šie kodi pazīstami kā Heminga kodu vispārinājums un speciāls Rīda-Solomona kodu paveids.
- nīts Šādu pavedienu pāris vai šāds pavediens.
- rokāde Šaha spēlē - gājiens (ievērojot vairākus priekšnoteikumus), kurā karali pārvieto pa horizontāli torņa virzienā pāri vienam lauciņam, bet torni pārceļ pāri karalim un novieto tam līdzās.
- literati Šajā no latīņu valodas aizgūtajā vārdā angļu valodā vispārinoši (un reizēm nievājoši) dēvē izglītotus cilvēkus un erudītus.
- pāršalkt Šalcot, ar šalkoņu pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršaut Šaujot pārvirzīt lodi, šāviņu (pāri kam, pār ko).
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās.
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- skeleta muskuļi šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- slīdēt Šķietamā kustībā virzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- pāršļākt Šļācot, ar šalti pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pāršļākties Šļācoties, ar šalti pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršļakstināt Šļakstinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- žļuncināties Šļakstīties pāri malai.
- pāršļakstīt Šļakstot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pāršļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršļūkt Šļūcošā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pāršļūcināt Šļūcot iet pāri (kam).
- pāršļūkt Šļūcot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pāršūpot Šūpojot, šūpojoties pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārsasviesties Šūpojoties pārmesties pāri.
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ.
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu.
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
- pārmaliski Tā (šūt), ka (dzija, diegs) virzās pāri malai no vienas auduma puses uz otru.
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- krustu Tā, ka ir pāri cits citam, parasti nekārtīgi, dažādos virzienos.
- pārlaidus Tā, ka kā daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- nepārām Tā, ka nav pāris.
- tīrai Tā, ka nekā nepaliek pāri.
- abidnai Tā, ka nodara pāri; tā, ka ļoti sarūgtina, apbēdina.
- beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
- pārejams Tāds, kam ir iespējams tikt pāri (parasti par dabiskiem šķēršļiem).
- vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
- pašorganizējošs Tāds, kam ir spēja pašam pāriet no viena (stabila) stāvokļa citā, parasti, lai līdzsvarotu sevi attieksmē pret ārējām iedarbībām (par kādu sistēmu).
- tēžveida Tāds, kam ir tēzēm (1) raksturīgais lakoniskais formulējums, arī satura vispārinājums.
- plakātisks Tāds, kam nevēlami piemīt plakātam raksturīgais lakoniskums, vispārinājums (par cita mākslas veida darbu, tā sastāvdaļām).
- lāsains Tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu).
- transdisciplinārs Tāds, kas aptver vairākas disciplīnas, sniedzas pāri vienas disciplīnas robežām.
- pārējais Tāds, kas atliek, paliek pāri (pēc kā dalīšanas, lietošanas u. tml.).
- immanents Tāds, kas atrodas kaut kam iekšā, neiet tam pāri.
- krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri; arī krustveida.
- pārjūra Tāds, kas atrodas pāri jūrai.
- diagonāls Tāds, kas atrodas šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam) - par līniju, virzienu.
- neirosegmentāls Tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē.
- pārrobežu tāds, kas iet pāri robežām, tās pārsniedz.
- pārairu Tāds, kas ir airējams ar airu pāriem (parasti par sporta laivu).
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- padzīvojis Tāds, kas ir pusmūžā vai pāri pusmūžam (par cilvēkiem); pavecs.
- neizbrienams Tāds, kas ir, piemēram, tik staigns, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties, pārkļūt pāri.
- termoreaktīvs Tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī.
- parasts Tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm).
- diazonāls Tāds, kas novietots pāri divām zonām vai saista tās.
- pirmsskolas Tāds, kas pastāv, noris pirms bērns sāk mācīties vispārizglītojošā skolā.
- relikto- Tāds, kas saistīts ar senāku laikmetu paliekām, pāri palikušo.
- relikv- Tāds, kas saistīts ar senāku laikmetu paliekām, pāri palikušo.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- pārnacionāls tāds, kas stāv pāri nacionālajam faktoram.
- nepārejams Tāds, kur ir grūti vai neiespējami pārvietoties, tikt pāri.
- saspīlēts Tāds, kurā ir saskaņas trūkums, nedraudzīgums, arī naidīgums, kas var pāriet sadursmē.
- pamīšs Tāds, kurā viena elementa, detaļas mala, gals u. tml. sniedzas pāri cita elementa, detaļas malai, galam u. tml. (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kā malas, gali u. tml. sniedzas pāri cits citam (parasti par priekšmetiem).
- neizbraucams Tāds, pa ko ir grūti vai neiespējami pārklāt pāri, pārvietoties braukšus.
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- panģenēze Tas, ka visas organisma pazīmes saplūst dzimumšūnās un tādējādi pāriet pēcnācējiem (pēc hipotēzes, kuru pieņēma arī Č. Darvins).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri (parasti no kāda kopuma), nav izlietots, realizēts.
- paliekas Tas, kas ir palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas un parasti vairs nav izmantojams.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- paliekas Tas, kas ir saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojāejas, iznīcināšanas; atliekas.
- sijas Tas, kas ir sijājot palicis pāri.
- izvāres Tas, kas izvārīts, kas vārot palicis pāri.
- nepāris Tas, kas neveido pāri; tas, kura sastāvdaļas nav kārtotas pa pāriem.
- atliekas Tas, kas palicis pāri pēc (kā) lietošanas, pārstrādāšanas u. tml. un parasti nav vairs lietojams.
- izdegums Tas, kas palicis pāri, kam izdegot; rezultāts --> izdegt (1).
- pārpalicis Tas, kas palicis pāri.
- atlikums Tas, kas paliek pāri (no kāda ieņēmuma, ienākuma) pēc izdevumu segšanas.
- atlasas Tas, kas paliek pāri labāko atlasot.
- nosijas Tas, kas paliek pāri sijājot.
- pārgājējs Tas, kas pāriet robežu; tas, kas pāriet no vienas ticības otrā.
- atliekas Tas, kas saglabājies, palicis pāri pēc (kā) bojā ejas, iznīcināšanas; paliekas.
- ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu.
- pārtaustīties Taustoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- pārtecēt Teciņus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- semantiskā loma teikuma semantiskās struktūras komponents, vispārināts teikuma atspoguļotās situācijas dalībnieks.
- apskalot Tekot (kam) pāri vai garām, apšļākt (ko) - par straumi, viļņiem.
- apskalāt Tekot pāri vai garām, apšļākt (ko).
- pārtecēt Tekot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- lappuses pārtraukums tekstapstrādē - kods, kas norāda, ka jābeidz teksta drukāšana kārtējā lappusē un jāpāriet uz jaunu lappusi.
- zilbjdale Tekstu apstrādes un izklājlapu programmās - operācija, kas automātiski sadala vārdu zilbēs, ja tas sniedzas pāri labajai dokumenta malai, un pārnes daļu no tā uz nākošo teksta rindiņu.
- stilizēt Tēlot (ko) mākslas darbā, vispārinot (to), piemēram, dekoratīvās, ornamentālās formās.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- guldāmā istaba telpa, kurā kāzu naktī gulda jauno pāri (parasti klēts).
- stiklošanās temperatūra temperatūra, kurā amorfi materiāli dziestot pāriet no elastīga vai viskozi plūstoša stāvokļa stiklveida stāvoklī.
- tecēšanas temperatūra temperatūra, kurā amorfs materiāls karsējot pāriet no elastīga stāvokļa viskozi plūstošā stāvoklī.
- cietēšanas temperatūra temperatūra, par kuru zemākā temperatūrā amorfi materiāli pāriet cietā stāvoklī.
- mīksttapšanas intervāls temperatūras intervāls, kura materiāls pakāpeniski pāriet no cieta stāvokļa šķidrā.
- pārtenterēt Tenterējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kontaktteorija Teorija elektriskās strāvas metalliskās vadīšanas izskaidrošanai, kas pieņēma metāla atomi ir kontaktā viens ar otru tā, ka elektroni var viegli pāriet no viena atoma uz otru.
- mezomērijas teorija teorija, kas apraksta organiskās vielas molekulas, kurās ir konjugētas dubultsaites un atomi ar nesadalītajiem elektronu pāriem.
- laulātā pāra terapija terapijas veids, lai palīdzētu laulātajam pārim atrisināt savstarpējo attiecību problēmas.
- terminēma Termins kā abstrakta vispārināta terminoloģiskās leksikas struktūrvienība, kas aptver ar vienu un to pašu jēdzienu saistīto dažādu vārdšķiru vārdu un vārdformu kopu, kurā lietvārds vai lietvārda vārdkopa ir šīs kopas pamatkomponents, bet citu vārdšķiru vārdi - kopas sekundārie komponenti.
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- tiesību pēctecība tiesību pāreja uz mantiniekiem un citiem pēcniekiem; uzņēmuma nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no uzņēmuma pārejas brīdī spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāriet uzņēmuma ieguvējam.
- juridiskā mantošana tiesību un pienākumu vai atsevišķu tiesību pāriešana no vienas personas (tiesību subjekta) - citai; tā var notikt uz likuma, līguma u. c. juridiskā pamata.
- jaunlaulāts Tikko vai nesen laulāts pāris.
- izplaiksnīties Tikt aizpūstam, izzust, pāriet.
- noslīdēt Tikt lēni, slīdoši vērstam pār (ko), pāri (kam) - par skatienu.
- cirkulēt Tikt nodotam (pēc kārtas) daudziem, pāriet no cita pie cita (par rakstītu tekstu).
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- pārlasīties Tikt pāri (grūti pārbraucamai vietai).
- pārlieties Tikt pārlietam (pāri kam, pār ko), parasti neviļus, negribēti.
- ķerties Tikt traucētam kustībā, sadurties ar pretestību (piemēram, virzoties kam pāri, garām).
- gaisa tilts tilts pāri, piemēram, ceļam, gravai.
- akvedukts Tilts ūdensvada cauruļu, apūdeņošanas un hidroenerģētisko kanālu pārvadīšanai pāri aizām, upēm, ceļiem.
- pārtipināt Tipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārvērst Traucējot (kā) saskatāmību, pārklājoties pāri (kā) virsmai, būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par miglu, tumsu, sniegu u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) izskatās citāds (par gaismu).
- pārtraukties Traucoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārtriekties Triecoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ménage à trois triju cilvēku kopdzīve (precēts pāris un vīra vai sievas mīļākais).
- trigāmija Triju ģimeņu pāri, kas uztur stabilas savstarpējas laulāto attiecības.
- trijai Trīs (pāri).
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri.
- drošības trose trose, kas vētrainā laikā nostiepta visā jahtas garumā, vai pāri kuģa klājam, lai pasargātu cilvēkus no noskalošanas vai iekrišanas jūrā.
- pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu).
- dublets tuvu stāvošu spektra līniju pāris.
- ņemt uz klāja ūdeni ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī.
- sublimācijas kaltēšana ūdens iztvaicēšana no sasaldētiem produktiem, kad kristāliskā viela pāriet gāzveida stāvoklī.
- prāmis Ūdens transportlīdzeklis sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem.
- ūdenspārgāze Ūdens virzīšanās pāri kādam šķērslim.
- Sēna Upe Francijas ziemeļu daļā (fr. val. _Seine_), garums - 776 km, augštece šaurā ielejā Langras plato, ietek Lamanšā pie Havras, estuārs (platums - līdz 25 km) pāriet Sēnas līcī.
- Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute.
- Hatanga Upe Vidussibīrijas ziemeļos, Krievijā (Krasnojarskas novadā), veidojas satekot Hetai un Kotujai, garums - 227 km (kopā ar Kotuju - 1636 km), ietek Laptevu jūrā, upes estuārs pāriet Hatangas līcī.
- censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
- mugursoma Uz muguras nēsājama soma ar siksnām, kas ir novietojamas pāri pleciem.
- kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
- braukt virsū Uzbrukt; darīt pāri.
- pārmest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Uzcelt (tiltu, laipu u. tml.) pāri (kam), pār (ko).
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- pārplezdināties uzmanīgi, šūpojot rokas (spārnus) pāriet pāri.
- apgrozāmie fondi uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- pārprofilēšana Uzņēmuma ražošanas profila izmainīšana jeb pāriešana uz jauna profila produkcijas ražošanu.
- pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi.
- stingrā atgrieze vadības kods, kas liek kursoram vai printerim pāriet uz jaunu rindiņu. Teksta apstrādes programmās, kas automātiski kārto rindiņas lappusē, šo atgriezi lieto tikai rindkopas beigās.
- pārvadīt Vadot (dodoties līdzi, rādot ceļu, palīdzot pārvietoties), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārvadīt Vadot pārvirzīt (transportlīdzekli pāri kam, pār ko).
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- kārstīt Vairākkārt kārt, bāzt, stiept ārā (parasti galvu), vairākkārt stiept (parasti galvu, kaklu gar ko, pāri kam u. tml.); staipīt, snaikstīt.
- kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
- lēkāt Vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena domu, runas temata uz citu); vairākkārt pēkšņi pāriet (no viena temata uz citu) - par domām, runu u. tml.
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- variants valodas vienības kā vispārinātas abstrakcijas (invarianta, ēmas) konkrētais īstenojums; variantos mainās skaniskais sastāvs, forma, bet nemainās būtiskais, invariantais, saglabājas attiecīgās valodas vienības funkcionālās īpašības un vienības.
- atsavināšana Valsts (pašvaldību) mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībā un nodošana bez atlīdzības, kā rezultātā īpašuma tiesības no mantas atsavinātāja pāriet mantas ieguvējam.
- vaļniekpāris Vaļinieku pāris.
- topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
- partikula Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas vārdam vai vārdu savienojumam piešķir īpašas nozīmju nianses (parasti ierobežojuma, pastiprinājuma, pavājinājuma, vispārinājuma, nenoteiktības, apgalvojuma, nolieguma niansi); šīs vārdšķiras vārds.
- ķauzēt Vāroties iet pāri.
- iet ugunī vāroties plūst pāri trauka malām (parasti par ēdienu).
- izkusēt Vāroties, ceļoties uz augšu, iet pāri katla malām (par šķidru ēdienu, dzērienu).
- vedējs vedējtēvs un vedējmāte; vedējpāris
- pārvest Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (pāri kam, pār ko); nogādāt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli.
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- ģeometrizēt Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot ģeometrijas abstrakcijas paņēmienus.
- skaldņot Veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes.
- objektivizēt Veidot māksliniecisku vispārinājumu, tipizēt.
- virsvējš Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
- indosaments Vekseļa, čeka vai kāda cita uz personas vārda izdota dokumenta otrā pusē uzrakstīts apliecinājums, ka šis dokuments pāriet citas personas rokās.
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko); velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko); velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pārvilkt Velkot (parasti apģērba gabalu), pārvirzīt (to pāri kādai ķermeņa daļai).
- pārvilkt Velkot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- uzraust Velkot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī pāri kam).
- pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko).
- eternizācija Vēlme pagarināt savu zemes dzīvi (ļaužu atmiņās, nostāstos u. tml.) pāri nāves robežai.
- pārvelt Velot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai.
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- izkūsēt Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
- izkūsot Verdošam izvirt, pārvārīties, pārplūst pāri.
- izkūsāt Verdošam izvirt, pārvārīties, plūst pāri; izkūsēt.
- atbruka Vērpjot spoles malai pāri nobrukušā dzijas daļa.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas.
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā.
- mandibula Vēžu, daudzkāju un kukaiņu pirmais žokļu pāris.
- desmitkāji Vēžveidīgo kārtas dzīvnieki, kam raksturīga ar kaļķiem piesātināta čaula un pieci ejkāju pāri.
- ārējie vibratori vibratori biezi stiegrotu plānsieniņu konstrukciju blīvēšanai; piestiprināti veidņu ārpusē, vibratori izraisa veidņa vibrāciju, kas pāriet uz betona masu; ir lieli enerģijas zudumi, jo bez betona masas jāiesvārsta arī veidņi.
- Rīgas licejs vidēja vispārizglītojoša mācību iestāde ("Schola Carolina) Rīgā, 1675. g. - 1804. g., gatavoja ierēdņus guberņu un pilsētu administrācijas iestādēm.
- vidusskola Vidējā vispārizglītojošā, arī vidējā speciālā mācību iestāde.
- ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep.
- nobili Viduslaikos vispārim muižnieki.
- pārslīdēt Vieglā, slīdošā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kārtslēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai, izmantojot kārti.
- augstlēkšana Vieglatlētikas disciplīna - lēkšana augstumā pāri latiņai.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- sausais atlikums vielas daudzums, kas paliek pāri pēc pilnīgas izžāvēšanas.
- parasītisms Viena cilvēka dzīvošana uz otra vai sabiedrības rēķina, vispārim dzīvošana uz svešu rēķinu, liekēdība.
- priekšautsvārki Viena gabala, sānos nesašūti svārki, kuru daļas mugurpusē pārliek vienu otrai pāri un viduklī sasien ar piešūto jostu.
- transformācija Viena mikroorganisma īpašību pāriešana uz citu mikroorganismu ar DNS starpniecību.
- tiešais sociālais darbs viena no sociālā darba pieejām, kas attiecas uz sociālā darbinieka intervenci mikrolīmenī – sociālo darbu ar indivīdu, pāri, ģimeni vai mazo grupu.
- rudzsmilgas Viengadīgs cerots stiebraugs graudzāļu dzimtā gludiem stiebriem, šaurām lapām un sīkām vienziedu, akotainām vārpiņām lielā, pāri 20 cm garā, irdenā skarā, kas bieži garāka par stiebru.
- slīdēt Vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm).
- monoplāns Vienplāksnis, lidmašīna, kurai ir tikai viena nesējvirsma (viens spārnu pāris).
- šķiebe Viens no ķermeņu veida deformācijas gadījumiem, kas rodas, ja ķermeņa pretējām virsmām pieliek spēka pāri, neļaujot tam tomēr griezties.
- ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
- agregēšana Vienveidīgu lielumu apvienošana, lai iegūtu vispārinātākus rādītājus.
- denotāts Vienveidīgu reāliju grupa, ko valodas vienība nosauc, pamatojoties uz vispārinātu priekšstatu par šo grupu.
- rūgts Viesu sauciens kāzās, lai jaunais pāris skūpstās.
- pāreja Vieta, kas paredzēta pāriešanai, pārkļūšanai vai pa ko var pāriet, pārkļūt (piemēram, pāri ielai, dabiskam šķērslim).
- sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē.
- sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi.
- glema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gluma Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur dibenā nostājas dūņas.
- gleme Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur nostājas dūņas.
- gļema Vieta, kur pavasaros iet ūdens pāri un kur sakrājas dūņas.
- ķimenes Vieta, kur peldlīdzekļa sāni (borti) pāriet dibendaļā.
- noteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz zināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai vispārinātām to pazīmēm.
- tangenciālā jauda vilces ritošā sastāva dzenošo riteņpāru jauda, ko realizē, ritošam sastāvam pārvietojoties ar aprēķina kustības ātrumu, kad uz dzenošiem riteņpāriem attīstās aprēķina vai ilgstošā režīma tangenciālais vilcējspēks.
- saķeres masa vilces ritošā sastāva masa kas spiež uz tā dzenošajiem riteņpāriem.
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur); vilinot panākt, ka (kāds) pāriet strādāt, darboties u. tml. (pie kāda cita, kur citur).
- pārvilināt Vilinot panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- ņemt uz klāja jūru viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni.
- pārviļņot Viļņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- ultra viņpus; pāri; augstākajā mērā; galējs.
- sako Vīriešu svārki, kas sniedzas mazliet pāri jostas vietai, līdzeni pieguļ augumam un ir ar 2 pogu rindām.
- puspārš vīrietis un sieviete (kā pāris), kas pieder dažādām reliģiskajām konfesijām.
- pārvirmot Virmojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pārvirpuļot Virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- Grosvenedigers Virsotne Austrumalpos ("Grossvenediger"), Augstajā Tauernā, Austrijā, augstums - 3674 m, zobainas kāru virsotnes paceļas pāri firna laukiem un šļūdoņiem.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- noviras Virums, kas pārkūsājis pāri katla malai.
- kaķis Virves galā piesiets divu vai trīs žuburu āķis, ko uzmet uz sētas, lai pārkļūtu tai pāri.
- kārt Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē.
- pārvirzīt Virzot pārvietot (pāri kam, pār ko).
- pārlaist Virzot, piemēram, gaismas avotu, panākt, ka (gaisma) izplatās pāri (kam), pār (ko).
- ieķerties Virzoties (kam pāri, garām u. tml), pieķerties, iesprūst (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to).
- pārvirzīties Virzoties pārvietoties (pāri kam, pār ko).
- sacipt Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
- ledus lauks vislielākie dreifējošā ledus veidojumi: gigantiskie ledus lauki ir pāri par 10 km caurmērā, plašie - 2-10 km caurmērā, lielie - 0,5-2 km un ledus lauku atlūzas - ledus gabali ar 100-500 m caurmēru.
- vispār Vispāri (1).
- vispārēm Vispāri; viscaur kādā platībā.
- tūtors Vispārim aizstāvis, aizbildnis.
- sukāda Vispārim ievārījums cukurā.
- popurrijs Vispārim jocīgs un diezgan bezgaršīgs sakopojums.
- Samiēls Vispārim ļauns gars.
- parcella Vispārim maza daļa.
- eksercicijs Vispārim mēģināšanās.
- nullis Vispārim nekas, nieks.
- lātitūdinārieši Vispārim reliģiskā ziņā vienaldzīgi cilvēki, arī brīvdomātāji.
- vispārin. Vispārināmais (vietniekvārds).
- ģeneralizēt Vispārināt.
- uzskats Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).
- lētība Vispārināta īpašība - lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lētums.
- neredzamība Vispārināta īpašība - neredzams.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (1).
- varenums Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (2).
- varenība Vispārināta īpašība - varens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenums Vispārināta īpašība - varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenība (3).
- variabilitāte Vispārināta īpašība - variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme; variablums.
- grodums Vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
- abējādība Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abējādums Vispārināta īpašība --> abējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusība Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abpusīgums Vispārināta īpašība --> abpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- absolūtums Vispārināta īpašība --> absolūts 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (1).
- abstraktums Vispārināta īpašība --> abstrakts (2).
- absurdums Vispārināta īpašība --> absurds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acainums Vispārināta īpašība --> acains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acīgums Vispārināta īpašība --> acīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnība Vispārināta īpašība --> ačgārns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ačgārnums Vispārināta īpašība --> ačgārns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- adekvātums Vispārināta īpašība --> adekvāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aerodinamiskums Vispārināta īpašība --> aerodinamisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aforistiskums Vispārināta īpašība --> aforistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- agrums Vispārināta īpašība --> agrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomīgums Vispārināta īpašība --> aizdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizdomība Vispārināta īpašība --> aizdomīgs.
- aizmāršība Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aizmāršīgums Vispārināta īpašība --> aizmāršīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akačainums Vispārināta īpašība --> akačains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (1).
- aklība Vispārināta īpašība --> akls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aklums (2).
- akmeņainība Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akmeņainums Vispārināta īpašība --> akmeņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainība Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akotainums Vispārināta īpašība --> akotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akrobātiskums Vispārināta īpašība --> akrobātisks.
- ākstība Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ākstīgums Vispārināta īpašība --> ākstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktieriskums Vispārināta īpašība --> aktierisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktīvums Vispārināta īpašība --> aktīvs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aktuālums Vispārināta īpašība --> aktuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akurātums Vispārināta īpašība --> akurāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- akvareliskums Vispārināta īpašība --> akvarelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- āķīgums Vispārināta īpašība --> āķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alegoriskums Vispārināta īpašība --> alegorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; alegorisks izteiksmes veids.
- alerģiskums Vispārināta īpašība --> alerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainība Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkainums Vispārināta īpašība --> alkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanība Vispārināta īpašība --> alkans 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkanums Vispārināta īpašība --> alkans 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- alkatīgums Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
- aloģiskums Vispārināta īpašība --> aloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amerikāniskums Vispārināta īpašība --> amerikānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amizantums Vispārināta īpašība --> amizants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālība Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorālums Vispārināta īpašība --> amorāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- amorfums Vispārināta īpašība --> amorfs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analfabētiskums Vispārināta īpašība --> analfabētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analītiskums Vispārināta īpašība --> analītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- analoģiskums Vispārināta īpašība --> analoģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anekdotiskums Vispārināta īpašība --> anekdotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- anonīmums Vispārināta īpašība --> anonīms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antagoniskums Vispārināta īpašība --> antagonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antireliģiskums Vispārināta īpašība --> antireliģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antiseptiskums Vispārināta īpašība --> antiseptisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- antitoksiskums Vispārināta īpašība --> antitoksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apalums Vispārināta īpašība --> apals (1).
- apaļīgums Vispārināta īpašība --> apaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apaļums Vispārināta īpašība --> apaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotība Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apgarotums Vispārināta īpašība --> apgarots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (1).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apjomība Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; apjomīgums (2).
- apjomīgums Vispārināta īpašība --> apjomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apķērība Vispārināta īpašība --> apķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība, attapība.
- apnicīgums Vispārināta īpašība --> apnicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apņēmīgums Vispārināta īpašība --> apņēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aprautība Vispārināta īpašība --> aprauts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apriorība Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprioritāte Vispārināta īpašība --> apriors.
- aprobežotība Vispārināta īpašība --> aprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenība Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aptuvenums Vispārināta īpašība --> aptuvens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apzinīgums Vispārināta īpašība --> apzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- arhaiskums Vispārināta īpašība --> arhaisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- aristokrātiskums Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārišķība Vispārināta īpašība --> ārišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aritmiskums Vispārināta īpašība --> aritmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārprātīgums Vispārināta īpašība --> ārprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- artistiskums Vispārināta īpašība --> artistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ārzemnieciskums Vispārināta īpašība --> ārzemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainība Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asakainums Vispārināta īpašība --> asakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainība Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asarainums Vispārināta īpašība --> asarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asimetriskums Vispārināta īpašība --> asimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārīgums Vispārināta īpašība --> asinskārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asinskārība Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskāre (2).
- asinskāre Vispārināta īpašība --> asinskārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; asinskārība (1).
- asnainums Vispārināta īpašība --> asnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asprātība Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; prāta asums.
- asprātīgums Vispārināta īpašība --> asprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- asums Vispārināta īpašība --> ass 1(9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ašums Vispārināta īpašība --> ašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atbildīgums Vispārināta īpašība --> atbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjaunotība Vispārināta īpašība --> atjaunots.
- atjautība Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atjautīgums Vispārināta īpašība --> atjautīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atkarīgums Vispārināta īpašība --> atkarība.
- atkarums Vispārināta īpašība --> atkars (2); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; atklātība (1).
- atklātība Vispārināta īpašība --> atklāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- atklātums Vispārināta īpašība --> atklāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atlētiskums Vispārināta īpašība --> atlētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atminība Vispārināta īpašība --> atminīgs, īpašības konkrēta izpausme; spēja labi atminēties.
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpalicība Vispārināta īpašība --> atpalicis (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kas rodas, ja atpaliek darbā, darbībā, attīstībā.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atraisītība Vispārināta īpašība --> atraisīts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātraudzība Vispārināta īpašība --> ātraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbība Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrdarbīgums Vispārināta īpašība --> ātrdarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atriebīgums Vispārināta īpašība --> atriebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ātrsirdība Vispārināta īpašība --> ātrsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaucība Vispārināta īpašība --> atsaucīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atskabargainums Vispārināta īpašība --> atskabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsperīgums Vispārināta īpašība --> atsperīgs, šīs īpašība konkrēta izpausme.
- atšķirīgums Vispārināta īpašība --> atšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- attapība Vispārināta īpašība --> attapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; atjautība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; atturīgums; savaldība.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstprātība Vispārināta īpašība --> augstprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražība Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstražīgums Vispārināta īpašība --> augstražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstums Vispārināta īpašība --> augsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdība Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstsirdīgums Vispārināta īpašība --> augstsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstasinība Vispārināta īpašība --> aukstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- aukstums Vispārināta īpašība --> auksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra.
- aušība Vispārināta īpašība --> aušīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- autentiskums Vispārināta īpašība --> autentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātīgums Vispārināta īpašība --> bagātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātība Vispārināta īpašība --> bagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bagātums Vispārināta īpašība --> bagāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baigums Vispārināta īpašība --> baigs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baismīgums Vispārināta īpašība --> baismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balamutība Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība, lielība.
- balamutīgums Vispārināta īpašība --> balamutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālasinīgums Vispārināta īpašība --> bālasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balganums Vispārināta īpašība --> balgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālganums Vispārināta īpašība --> bālgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bālums Vispārināta īpašība --> bāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsnējums Vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- baltums Vispārināta īpašība --> balts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainība Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bangainums Vispārināta īpašība --> bangains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- barbariskums Vispārināta īpašība --> barbarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bardainība Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārdainums Vispārināta īpašība --> bārdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; bardzība.
- bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bargums Vispārināta īpašība --> bargs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bārkstainums Vispārināta īpašība --> bārkstains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bažīgums Vispārināta īpašība --> bažīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bēdīgums Vispārināta īpašība --> bēdīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bedrainums Vispārināta īpašība --> bedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (1); bērnišķīgums (1).
- bērnišķīgums Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bērnišķība Vispārināta īpašība --> bērnišķīgs (2); bērnišķīgums (2).
- bezatbildība Vispārināta īpašība --> bezatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbēdīgums Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- bezbēdība Vispārināta īpašība --> bezbēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība, bezrūpība; jautrība.
- bezcerīgums Vispārināta īpašība --> bezcerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezcerība.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaršība Vispārināta īpašība --> bezgaršīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgaumība Vispārināta īpašība --> bezgaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negaumība.
- bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
- bezgrēcība Vispārināta īpašība --> bezgrēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezidejiskums Vispārināta īpašība --> bezidejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjēdzība Vispārināta īpašība --> bezjēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezjūtība Vispārināta īpašība --> bezjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaunība Vispārināta īpašība --> bezkaunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainība Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkrāsainums Vispārināta īpašība --> bezkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezmērķība Vispārināta īpašība --> bezmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpalīdzība Vispārināta īpašība --> bezpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpartejiskums Vispārināta īpašība --> bezpartejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersonība Vispārināta īpašība --> bezpersonīgs, bezpersonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezpersoniskums Vispārināta īpašība --> bezpersonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neprātība.
- bezprātība Vispārināta īpašība --> bezprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezrūpība Vispārināta īpašība --> bezrūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība.
- bezsātība Vispārināta īpašība --> bezsātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsaturība Vispārināta īpašība --> bezsaturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezsirdība Vispārināta īpašība --> bezsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme; vājums, nevarība.
- bezspēcība Vispārināta īpašība --> bezspēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- beztiesiskums Vispārināta īpašība --> beztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezveidība Vispārināta īpašība --> bezveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biedriskums Vispārināta īpašība --> biedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; biedriskas attiecības.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biezums Vispārināta īpašība --> biezs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biežums Vispārināta īpašība --> biežs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bijīgums Vispārināta īpašība --> bijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- biklums Vispārināta īpašība --> bikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bīstamība Vispārināta īpašība --> bīstams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blāvums Vispārināta īpašība --> blāvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdīgums Vispārināta īpašība --> blēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blēdība Vispārināta īpašība --> blēdīgs.
- blīvums Vispārināta īpašība --> blīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blondums Vispārināta īpašība --> blonds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- blusainums Vispārināta īpašība --> blusains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanība Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bramanīgums Vispārināta īpašība --> bramanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brangums Vispārināta īpašība --> brangs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brašums Vispārināta īpašība --> brašs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainība Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brāzmainums Vispārināta īpašība --> brāzmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedība Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briedīgums Vispārināta īpašība --> briedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briesmīgums Vispārināta īpašība --> briesmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- briknums Vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīnišķīgums Vispārināta īpašība --> brīnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātība Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brīvprātīgums Vispārināta īpašība --> brīvprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- brūnums Vispārināta īpašība --> brūns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bruņnieciskums Vispārināta īpašība --> bruņniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burtiskums Vispārināta īpašība --> burtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- burvīgums Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; burvība (2).
- burvība Vispārināta īpašība --> burvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neparasts skaistums; arī valdzinājums.
- burzība Vispārināta īpašība --> burzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- buržuāzisms Vispārināta īpašība --> buržuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- butaforiskums Vispārināta īpašība --> butaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- būtiskums Vispārināta īpašība --> būtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurlaicīgums Vispārināta īpašība --> caurlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdīgums Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- caurspīdība Vispārināta īpašība --> caurspīdīgs.
- caurumainums Vispārināta īpašība --> caurumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainība Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- celmainums Vispārināta īpašība --> celmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlums Vispārināta īpašība --> cēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cēlsirdība Vispārināta īpašība --> cēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centība Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- centīgums Vispārināta īpašība --> centīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cerīgums Vispārināta īpašība --> cerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cienīgums Vispārināta īpašība --> cienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietība Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietums Vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdība Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cietsirdīgums Vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cikliskums Vispārināta īpašība --> ciklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cildenība Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; cildenums.
- cildenums Vispārināta īpašība --> cildens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cilvēcība Vispārināta īpašība --> cilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī humanitāte.
- cilvēciskums Vispārināta īpašība --> cilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciniskums Vispārināta īpašība --> cinisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī cinisms.
- ciņainība Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ciņainums Vispārināta īpašība --> ciņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cīpslainums Vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cirtainums Vispārināta īpašība --> cirtains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītība Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cītīgums Vispārināta īpašība --> cītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- cūcīgums Vispārināta īpašība --> cūcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čaklība Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme; čaklums.
- čaklums Vispārināta īpašība --> čakls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čauganums Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- čauganība Vispārināta īpašība --> čaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainība Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čemurainums Vispārināta īpašība --> čemurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- červeļainums Vispārināta īpašība --> červeļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čīkstīgums Vispārināta īpašība --> čīkstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čokurainums Vispārināta īpašība --> čokurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- čulgainums Vispārināta īpašība --> čulgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabīgums Vispārināta īpašība --> dabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dabiskums Vispārināta īpašība --> dabisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļrunība Vispārināta īpašība --> daiļrunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļskanība Vispārināta īpašība --> daiļskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaistums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tikums, krietnums.
- daiļums Vispārināta īpašība --> daiļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbaspējīgums Vispārināta īpašība --> darbaspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbietilpīgums Vispārināta īpašība --> darbietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbīgums Vispārināta īpašība --> darbīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbnespējīgums Vispārināta īpašība --> darbnespējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- darbspējīgums Vispārināta īpašība --> darbspējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārdzība Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dārgums Vispārināta īpašība --> dārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dāsnība Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme; dāsnums.
- dāsnums Vispārināta īpašība --> dāsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- daudzējādība Vispārināta īpašība --> daudzējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainība Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzkrāsainums Vispārināta īpašība --> daudzkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudznozīmība Vispārināta īpašība --> daudznozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; polisēmija.
- daudzpusība Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzpusīgums Vispārināta īpašība --> daudzpusīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzpusība.
- daudzrunība Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzrunīgums.
- daudzrunīgums Vispārināta īpašība --> daudzrunīgs, šīs īpašības, konkrēta izpausme; daudzrunība.
- daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzšķautņainība Vispārināta īpašība --> daudzšķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzvārdība Vispārināta īpašība --> daudzvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzveidība Vispārināta īpašība --> daudzveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādīgums Vispārināta īpašība --> dažādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dažādība Vispārināta īpašība --> dažāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība.
- dedzība Vispārināta īpašība --> dedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dedzīgums Vispārināta īpašība --> dedzīgs (3), šīs darbības konkrēta izpausme.
- degsmīgums Vispārināta īpašība --> degsmīgs; dedzība.
- dējīgums Vispārināta īpašība --> dējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainība Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dēkainums Vispārināta īpašība --> dēkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- deklaratīvums Vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dekoratīvums Vispārināta īpašība --> dekoratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delikātums Vispārināta īpašība --> delikāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- delverība Vispārināta īpašība --> delverīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- demokrātiskums Vispārināta īpašība --> demokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderīgums.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- derīgums Vispārināta īpašība --> derīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- despotiskums Vispārināta īpašība --> despotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- devīgums Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; devība.
- devība Vispārināta īpašība --> devīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dialektiskums Vispārināta īpašība --> dialektisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktisms Vispārināta īpašība --> didaktisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- didaktiskums Vispārināta īpašība --> didaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievbijīgums Vispārināta īpašība --> dievbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dievišķīgums Vispārināta īpašība --> dievišķs (1).
- dīkdienīgums Vispārināta īpašība --> dīkdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diletantiskums Vispārināta īpašība --> diletantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dinamisms (1).
- dinamiskums Vispārināta īpašība --> dinamisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diplomātiskums Vispārināta īpašība --> diplomātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- disciplinētība Vispārināta īpašība --> disciplinēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diskrētība Vispārināta īpašība --> diskrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dīvainība Vispārināta īpašība --> dīvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divatnība Vispārināta īpašība --> divatnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdabība Vispārināta īpašība --> divdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomība Vispārināta īpašība --> divdomīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divdomīgums Vispārināta īpašība --> divdomīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādība Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divējādums Vispārināta īpašība --> divējāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkāršums Vispārināta īpašība --> divkāršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosība Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divkosīgums Vispārināta īpašība --> divkosīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divnozīmība Vispārināta īpašība --> divnozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusīgums Vispārināta īpašība --> divpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- divpusība Vispārināta īpašība --> divpusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižmanīgums Vispārināta īpašība --> dižamanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lielums, izskatīgums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums.
- diženums Vispārināta īpašība --> dižens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; cēlums 2.
- dižmanība Vispārināta īpašība --> dižmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (2), šīs; īpašības konkrēta izpausme.
- dižums Vispārināta īpašība --> dižs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobjums Vispārināta īpašība --> dobjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainība Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dobumainums Vispārināta īpašība --> dobumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dogmatiskums Vispārināta īpašība --> dogmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dokumentālisms Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; dokumentalitāte.
- dokumentalitāte Vispārināta īpašība --> dokumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domība Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- domīgums Vispārināta īpašība --> domīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- donkihotisms Vispārināta īpašība --> donkihotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskums Vispārināta īpašība --> draisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakoniskums Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drakonisms Vispārināta īpašība --> drakonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dramatisms Vispārināta īpašība --> dramatisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draņķība Vispārināta īpašība --> draņķīgs.
- drastiskums Vispārināta īpašība --> drastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudīgums Vispārināta īpašība --> draudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draudzīgums Vispārināta īpašība --> draudzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drausmīgums Vispārināta īpašība --> drausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelība Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelīgums Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drosmīgums Vispārināta īpašība --> drosmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošums Vispārināta īpašība --> drošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drošsirdība Vispārināta īpašība --> drošsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bezbailība, drosme.
- drudžainība Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drudžainums Vispārināta īpašība --> drudžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- druknums Vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drūmums Vispārināta īpašība --> drūms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanība Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drupanums Vispārināta īpašība --> drupans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dubļainums Vispārināta īpašība --> dubļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūkanums Vispārināta īpašība --> dūkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dulburība Vispārināta īpašība --> dulburīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dullums Vispārināta īpašība --> dulls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainība Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- duļķainums Vispārināta īpašība --> duļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainība Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūmakainums Vispārināta īpašība --> dūmakains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumbrainums Vispārināta īpašība --> dumbrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dumība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumjība Vispārināta īpašība --> dumjš, šīs īpašības konkrēta izpausme; muļķība.
- dumpīgums Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; dumpība.
- dumpība Vispārināta īpašība --> dumpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainība Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūņainums Vispārināta īpašība --> dūņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- durnums Vispārināta īpašība --> durns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dusmīgums Vispārināta īpašība --> dusmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dūšīgums Vispārināta īpašība --> dūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2).
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzedrums Vispārināta īpašība --> dzedrs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzejiskums Vispārināta īpašība --> dzejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1).
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums.
- dzelkšņainums Vispārināta īpašība --> dzelkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeloņainums Vispārināta īpašība --> dzeloņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenīgums Vispārināta īpašība --> dzeltenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenums Vispārināta īpašība --> dzeltens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzeltenība Vispārināta īpašība --> dzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzelžainums Vispārināta īpašība --> dzelžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzestrums Vispārināta īpašība --> dzestrs (2), šīs: īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrums Vispārināta īpašība --> dzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzidrība Vispārināta īpašība --> dzidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomība Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļdomīgums Vispārināta īpašība --> dziļdomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; dziļa vieta.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vieta, kas atrodas samērā tālu no (kā) malas, robežas.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dziļums Vispārināta īpašība --> dziļš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzirkstīgums Vispārināta īpašība --> dzirkstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvīgums Vispārināta īpašība --> dzīvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvnieciskums Vispārināta īpašība --> dzīvniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dzīvums Vispārināta īpašība --> dzīvs( 5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelīgums Vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektīgums Vispārināta īpašība --> efektīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- efektivitāte Vispārināta īpašība --> efektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- egocentriskums Vispārināta īpašība --> egocentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekonomiskums Vispārināta īpašība --> ekonomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekscentritāte Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentrisms.
- ekscentrisms Vispārināta īpašība --> ekscentrisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ekscentritāte.
- eksotiskums Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eksotisms Vispārināta īpašība --> eksotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansionisms Vispārināta īpašība --> ekspansionistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansivitāte Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspansīvums Vispārināta īpašība --> ekspansīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekspresīvums Vispārināta īpašība --> ekspresīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstensitāte Vispārināta īpašība --> ekstensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekstravagantums Vispārināta īpašība --> ekstravagants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ekvivalentums Vispārināta īpašība --> ekvivalents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (2).
- elastīgums Vispārināta īpašība --> elastīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; elastība (3).
- elegantums Vispārināta īpašība --> elegants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- elēģiskums Vispārināta īpašība --> elēģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainība Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- eļļainums Vispārināta īpašība --> eļļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionalitāte Vispārināta īpašība --> emocionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- emocionālums Vispārināta īpašība --> emocionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- empīriskums Vispārināta īpašība --> empīrisms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēnainums Vispārināta īpašība --> ēnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enciklopēdiskums Vispārināta īpašība --> enciklopēdisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- enerģiskums Vispārināta īpašība --> enerģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epidēmiskums Vispārināta īpašība --> epidēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- epizodiskums Vispārināta īpašība --> epizodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērkšķainība Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēršķainums Vispārināta īpašība --> ērkšķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmība Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmīgums Vispārināta īpašība --> ērmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērmotība Vispārināta īpašība --> ērmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erotiskums Vispārināta īpašība --> erotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errība Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- errīgums Vispārināta īpašība --> errīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtība Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtums Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- erudītums Vispārināta īpašība --> erudīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- estētiskums Vispārināta īpašība --> estētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- ezoterika Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
- familiaritāte Vispārināta īpašība --> familiārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fanātiskums Vispārināta īpašība --> fanātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fantastiskums Vispārināta īpašība --> fantastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- farizejiskums Vispārināta īpašība --> farizejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatalitāte Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fatālums Vispārināta īpašība --> fatāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- flegmatiskums Vispārināta īpašība --> flegmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- formālums Vispārināta īpašība --> formāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārisms Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fragmentārums Vispārināta īpašība --> fragmentārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainība Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frāžainums Vispārināta īpašība --> frāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolitāte Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- frivolums Vispārināta īpašība --> frivols, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- fundamentalitāte Vispārināta īpašība --> fundamentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gādīgums Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; gādība.
- gādība Vispārināta īpašība --> gādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisība Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaisīgums Vispārināta īpašība --> gaisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturība Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismizturīgums Vispārināta īpašība --> gaismizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutība Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaismjutīgums Vispārināta īpašība --> gaismjutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzība Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišredzīgums Vispārināta īpašība --> gaišredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gaisma, gaismas atspīdums.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (6), šīs īpašībaskonkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaišums Vispārināta īpašība --> gaišs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galantums Vispārināta īpašība --> galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galeniskums Vispārināta īpašība --> galenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaļīgums Vispārināta īpašība --> gaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gardums Vispārināta īpašība --> gards (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; garlaicība (1).
- garlaicība Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garlaicīgums Vispārināta īpašība --> garlaicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- garšīgums Vispārināta īpašība --> garšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (1).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (3).
- gatavība Vispārināta īpašība --> gatavs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> gatavs (4).
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums; vārgums.
- gaudenums Vispārināta īpašība --> gaudens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumība Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaumīgums Vispārināta īpašība --> gaumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gigantiskums Vispārināta īpašība --> gigantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimība Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaimīgums Vispārināta īpašība --> glaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāsainums Vispārināta īpašība --> glāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme; maigums.
- glāstīgums Vispārināta īpašība --> glāstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaudīgums Vispārināta īpašība --> glaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glaunība Vispārināta īpašība --> glauns.
- glāžainība Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glāžainums Vispārināta īpašība --> glāžains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gletums Vispārināta īpašība --> glets 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (2).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (2).
- gleznainums Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainība (1).
- gleznainība Vispārināta īpašība --> gleznains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gleznainums (1).
- gleznieciskums Vispārināta īpašība --> glezniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gleznums Vispārināta īpašība --> glezns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glītums Vispārināta īpašība --> glīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludenums Vispārināta īpašība --> gludens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gludums Vispārināta īpašība --> gluds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glumums Vispārināta īpašība --> glums (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī gļēvulība.
- gļēvums Vispārināta īpašība --> gļēvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- gļotainums Vispārināta īpašība --> gļotains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godbijīgums Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godkārīgums Vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
- godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graciozums Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; graciozitāte.
- graciozitāte Vispārināta īpašība --> graciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grambainums Vispārināta īpašība --> grambains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grandiozitāte Vispārināta īpašība --> grandiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varenums, diženums.
- grantainums Vispārināta īpašība --> grantains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainība Vispārināta īpašība --> graudains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- graudainums Vispārināta īpašība --> graudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gravainums Vispārināta īpašība --> gravains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražība Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gražīgums Vispārināta īpašība --> gražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcīgums Vispārināta īpašība --> grēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grēcība Vispārināta īpašība --> grēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizums Vispārināta īpašība --> greizs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greizsirdīgums Vispārināta īpašība --> greizsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- greznums Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznība.
- greznība Vispārināta īpašība --> grezns, šīs īpašības konkrēta izpausme; greznums (1).
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- griezīgums Vispārināta īpašība --> griezīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnība Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīnums Vispārināta īpašība --> grīns 3(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grīšļainums Vispārināta īpašība --> grīšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- groteskums Vispārināta īpašība --> grotesks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtums Vispārināta īpašība --> grūts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- grūtsirdīgums Vispārināta īpašība --> grūtsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- gudrums Vispārināta īpašība --> gudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- guleniskums Vispārināta īpašība --> gulenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gurdenība Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; gurdenums.
- gurdenums Vispārināta īpašība --> gurdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģenialitāte Vispārināta īpašība --> ģeniāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģeniālums Vispārināta īpašība --> ģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģiedrums Vispārināta īpašība --> ģiedrs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģimeniskums Vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ģirtums Vispārināta īpašība --> ģirts; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- haotiskums Vispārināta īpašība --> haotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- harmoniskums Vispārināta īpašība --> harmonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hermētiskums Vispārināta īpašība --> hermētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- heroiskums Vispārināta īpašība --> heroisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hierarhiskums Vispārināta īpašība --> hierarhisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- higiēniskums Vispārināta īpašība --> higiēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hiperboliskums Vispārināta īpašība --> hiperbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- histēriskums Vispārināta īpašība --> histērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- hronoloģiskums Vispārināta īpašība --> hronoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- huligāniskums Vispārināta īpašība --> huligānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humanitāte Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; cilvēciskums; arī cilvēcība.
- humānums Vispārināta īpašība --> humāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- humoristiskums Vispārināta īpašība --> humoristisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālistiskums Vispārināta īpašība --> ideālistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ideālums Vispārināta īpašība --> ideāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idejiskums Vispārināta īpašība --> idejisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; uzticība progresīvām idejām.
- ideoloģiskums Vispārināta īpašība --> ideoloģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- idiotiskums Vispārināta īpašība --> idiotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īdzīgums Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; īdzība.
- īdzība Vispārināta īpašība --> īdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieapaļums Vispārināta īpašība --> ieapaļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecietība Vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtība Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iecirtīgums Vispārināta īpašība --> iecirtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedarbīgums Vispārināta īpašība --> iedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iederība Vispārināta īpašība --> iederīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomība Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedomīgums Vispārināta īpašība --> iedomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iedrošība Vispārināta īpašība --> iedrošināties.
- iedzeltenums Vispārināta īpašība --> iedzeltens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iegarenums Vispārināta īpašība --> iegarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iejūsmība Vispārināta īpašība --> iejūsmīgs, šīs īpašības: konkrēta izpausme.
- iejūtīgums Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iejūtība.
- iejūtība Vispārināta īpašība --> iejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iekoptība Vispārināta īpašība --> iekopts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ienesīgums Vispārināta īpašība --> ienesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieņēmība Vispārināta īpašība --> ieņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepelēkums Vispārināta īpašība --> iepelēks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iepūtība Vispārināta īpašība --> iepūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierastība Vispārināta īpašība --> ierasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ierobežotība Vispārināta īpašība --> ierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesarkanums Vispārināta īpašība --> iesarkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesārtums Vispārināta īpašība --> iesārts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iesirmums Vispārināta īpašība --> iesirms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ieslīpums Vispārināta īpašība --> ieslīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespaidīgums Vispārināta īpašība --> iespaidīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespējamība Vispārināta īpašība --> iespējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iespītība Vispārināta īpašība --> iespītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iešķībums Vispārināta īpašība --> iešķībs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietekmīgums Vispārināta īpašība --> ietekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepība Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietiepīgums Vispārināta īpašība --> ietiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ietilpīgums Vispārināta īpašība --> ietilpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; darbietilpīgums.
- ieturība Vispārināta īpašība --> ieturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ievērīgums Vispārināta īpašība --> ievērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ikdienišķums Vispārināta īpašība --> ikdienišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ilggadība Vispārināta īpašība --> ilggadīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- imanence Vispārināta īpašība --> imanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impozantums Vispārināta īpašība --> impozants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- impulsīvums Vispārināta īpašība --> impulsīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- indīgums Vispārināta īpašība --> indīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inertums Vispārināta īpašība --> inerts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- informatīvums Vispārināta īpašība --> informatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- inteliģentums Vispārināta īpašība --> inteliģents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensivitāte Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intensīvums Vispārināta īpašība --> intensīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intransitīvums Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, nepārejamība.
- intransitivitāte Vispārināta īpašība --> intransitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitīvums, nepārejamība.
- intuitivitāte Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- intuitīvums Vispārināta īpašība --> intuitīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- invariantums Vispārināta īpašība --> invariants 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īpatnība Vispārināta īpašība --> īpatns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- irdenība Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme; irdenums.
- irdenums Vispārināta īpašība --> irdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ironiskums Vispārināta īpašība --> ironisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īslaicīgums Vispārināta īpašība --> īslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsredzīgums Vispārināta īpašība --> īsredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īsums Vispārināta īpašība --> īss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- īstums Vispārināta īpašība --> īsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izcilība Vispārināta īpašība --> izcils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdarība Vispārināta īpašība --> izdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izdevīgums Vispārināta īpašība --> izdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izkalpība Vispārināta īpašība --> izkalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izklaidīgums Vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izlaidīgums Vispārināta īpašība --> izlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmanīgums Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izmanība.
- izmanība Vispārināta īpašība --> izmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izmisīgums Vispārināta īpašība --> izmisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iznesīgums Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesība.
- iznesība Vispārināta īpašība --> iznesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iznesīgums.
- iznīcība Vispārināta īpašība --> iznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; bojāeja.
- izpalīdzība Vispārināta īpašība --> izpalīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izpaticība Vispārināta īpašība --> izpaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izskatīgums Vispārināta īpašība --> izskatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmalcinātība Vispārināta īpašība --> izsmalcināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izsmējība Vispārināta īpašība --> izsmējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķērdīgums Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izšķērdība.
- izšķērdība Vispārināta īpašība --> izšķērdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izšķirīgums Vispārināta īpašība --> izšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- iztapīgums Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; iztapība.
- iztapība Vispārināta īpašība --> iztapīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (1).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (1).
- izteiksmīgums Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmība (2).
- izteiksmība Vispārināta īpašība --> izteiksmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī izteiksmīgums (2).
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturētība Vispārināta īpašība --> izturēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izturība Vispārināta īpašība --> izturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairība Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvairīgums Vispārināta īpašība --> izvairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izveicīgums Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; izveicība.
- izveicība Vispārināta īpašība --> izveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jābūtība Vispārināta īpašība --> jābūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaukums Vispārināta īpašība --> jauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jaunavīgums Vispārināta īpašība --> jaunavīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums.
- jaunums Vispārināta īpašība --> jauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrība Vispārināta īpašība --> jautrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jautrums Vispārināta īpašība --> jautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēdzīgums Vispārināta īpašība --> jēdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jēgpilnība Vispārināta īpašība --> jēgpilns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jestrums Vispārināta īpašība --> jestrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jezuītiskums Vispārināta īpašība --> jezuītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jocīgums Vispārināta īpašība --> jocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklīgums Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmība Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūsmīgums Vispārināta īpašība --> jūsmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtamība Vispārināta īpašība --> jūtams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutekliskums Vispārināta īpašība --> juteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (1).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (1).
- jutīgums Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutība (2).
- jutība Vispārināta īpašība --> jutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; jutīgums (2).
- jūtīgums Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtība.
- jūtība Vispārināta īpašība --> jūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; jūtīgums.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kailums Vispārināta īpašība --> kails (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kairums Vispārināta īpašība --> kairs^1^, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaismīgums Vispārināta īpašība --> kaismīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitīgums Vispārināta īpašība --> kaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaitnieciskums Vispārināta īpašība --> kaitniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaleidoskopiskums Vispārināta īpašība --> kaleidoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaligrāfiskums Vispārināta īpašība --> kaligrāfisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalnainums Vispārināta īpašība --> kalnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējība Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnējums Vispārināta īpašība --> kalsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kalsnums Vispārināta īpašība --> kalsns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaļķainums Vispārināta īpašība --> kaļķains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kampaņveidīgums Vispārināta īpašība --> kampaņveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kancelejiskums Vispārināta īpašība --> kancelejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainība Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kankarainums Vispārināta īpašība --> kankarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kanoniskums Vispārināta īpašība --> kanonisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprizitāte Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaprīzums Vispārināta īpašība --> kaprīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karaliskums Vispārināta īpašība --> karalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareivīgums Vispārināta īpašība --> kareivīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kareiviskums Vispārināta īpašība --> kareivisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārīgums Vispārināta īpašība --> kārīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karnevāliskums Vispārināta īpašība --> karnevālisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārnums Vispārināta īpašība --> kārns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārpainums Vispārināta īpašība --> kārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinība Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstasinīgums Vispārināta īpašība --> karstasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturība Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstumizturīgums Vispārināta īpašība --> karstumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtainums Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainība.
- kārtainība Vispārināta īpašība --> kārtains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kārtainums.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kārtīgums Vispārināta īpašība --> kārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķība Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kašķīgums Vispārināta īpašība --> kašķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- katastrofālums Vispārināta īpašība --> katastrofāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kategoriskums Vispārināta īpašība --> kategorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaujinieciskums Vispārināta īpašība --> kaujiniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kareivīgums.
- kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaunīgums Vispārināta īpašība --> kaunīgs, īpašības konkrēta izpausme; arī kautrīgums.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrīgums Vispārināta īpašība --> kautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kautrums Vispārināta īpašība --> kautrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; kautrīgums.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kinematogrāfiskums Vispārināta īpašība --> kinematogrāfisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klasiskums Vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kleinums Vispārināta īpašība --> kleins, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klibums Vispārināta īpašība --> klibs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klijainums Vispārināta īpašība --> klijains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klinšainums Vispārināta īpašība --> klinšains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- klīrīgums Vispārināta īpašība --> klīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdainums Vispārināta īpašība --> kļūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūdīgums Vispārināta īpašība --> kļūdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kļūmīgums Vispārināta īpašība --> kļūmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašība Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- knašums Vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kniebīgums Vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kņubums Vispārināta īpašība --> kņubs.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodīgums Vispārināta īpašība --> kodīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolība Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolīgums Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kokainība (1).
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainība Vispārināta īpašība --> kokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kokainums Vispārināta īpašība --> kokains (3); kokainība (2).
- koksnainība Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koksnainums Vispārināta īpašība --> koksnains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koķetīgums Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; koķetība.
- koķetība Vispārināta īpašība --> koķetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektivitāte Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolektīvums Vispārināta īpašība --> kolektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolorītums Vispārināta īpašība --> kolorīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kolosālums Vispārināta īpašība --> kolosāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komēdijiskums Vispārināta īpašība --> komēdijisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komfortablums Vispārināta īpašība --> komfortabls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komiskums Vispārināta īpašība --> komisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompaktums Vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompetentums Vispārināta īpašība --> kompetents (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kompleksums Vispārināta īpašība --> komplekss 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplektība Vispārināta īpašība --> komplekts 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komplicētība Vispārināta īpašība --> komplicēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- komunikatīvums Vispārināta īpašība --> komunikatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentrētība Vispārināta īpašība --> koncentrēts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koncentriskums Vispārināta īpašība --> koncentrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konfidenciālums Vispārināta īpašība --> konfidenciāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kongruentums Vispārināta īpašība --> kongruents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģenialitāte Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konģeniālums Vispārināta īpašība --> konģeniāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- koniskums Vispārināta īpašība --> konisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konkrētība Vispārināta īpašība --> konkrēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konsekventums Vispārināta īpašība --> konsekvents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konservatīvums Vispārināta īpašība --> konservatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspektīvums Vispārināta īpašība --> konspektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konspiratīvums Vispārināta īpašība --> konspiratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konstruktīvums Vispārināta īpašība --> konstruktīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (1).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kontrastainums Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kontrastainība (2).
- kontrastainība Vispārināta īpašība --> kontrastains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- konvencionalitāte Vispārināta īpašība --> konvencionāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kopīgums Vispārināta īpašība --> kopīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korektums Vispārināta īpašība --> korekts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korelativitāte Vispārināta īpašība --> korelatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- korpulentums Vispārināta īpašība --> korpulents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- košums Vispārināta īpašība --> košs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krāšņums (1).
- krāčainība Vispārināta īpašība --> krāčains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāčainums Vispārināta īpašība --> krāčains.
- krampjainums Vispārināta īpašība --> krampjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (1).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (2).
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainība Vispārināta īpašība --> krāsains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains (5); šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (4).
- krāsainums Vispārināta īpašība --> krāsains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; krāsainība (3).
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krasums Vispārināta īpašība --> krass (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krāšņums Vispārināta īpašība --> krāšņs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraujums Vispārināta īpašība --> kraujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikāls vai ļoti slīps zemes virsmas veidojums.
- kraukšķīgums Vispārināta īpašība --> kraukšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainība Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kraupjainums Vispārināta īpašība --> kraupjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1).
- krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2).
- kreveļainums Vispārināta īpašība --> kreveļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krietnums Vispārināta īpašība --> krietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristālskaidrums (1).
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāldzidrums Vispārināta īpašība --> kristāldzidrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristāliskums Vispārināta īpašība --> kristālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kristāldzidrums (1).
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrība Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristālskaidrums Vispārināta īpašība --> kristālskaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kristīgums Vispārināta īpašība --> kristīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kritiskums Vispārināta īpašība --> kritisks 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krokainums Vispārināta īpašība --> krokains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3).
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (1).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (2).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplums Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplība (3).
- kroplība Vispārināta īpašība --> kropls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainība Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krūmainums Vispārināta īpašība --> krūmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainība Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainums Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainība Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainums Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūdrainums Vispārināta īpašība --> kūdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kudums Vispārināta īpašība --> kuds; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainība Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūkumainums Vispārināta īpašība --> kūkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainība Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kukuržņainums Vispārināta īpašība --> kukuržņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālība (1).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (1).
- kulturālums Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kultūrālība (2).
- kulturālība Vispārināta īpašība --> kulturāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kulturālums (2).
- kumpainums Vispārināta īpašība --> kumpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kundziskums Vispārināta īpašība --> kundzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainība Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kunkuļainums Vispārināta īpašība --> kunkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplums Vispārināta īpašība --> kupls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuplība Vispārināta īpašība --> kupls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainība Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprainums Vispārināta īpašība --> kuprains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprība Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuprums Vispārināta īpašība --> kuprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kuslums Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
- kuslība Vispārināta īpašība --> kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustīgums Vispārināta īpašība --> kustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kustoniskums Vispārināta īpašība --> kustonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kūtrums Vispārināta īpašība --> kūtrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvalitatīvums Vispārināta īpašība --> kvalitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvantitatīvums Vispārināta īpašība --> kvantitatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēlums Vispārināta īpašība --> kvēls 1 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kvēpainums Vispārināta īpašība --> kvēpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķecerīgums Vispārināta īpašība --> ķecerīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķēmīgums Vispārināta īpašība --> ķēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķepīgums Vispārināta īpašība --> ķepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte.
- ķermeniskums Vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ķildīgums Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; strīdīgums; nesaticīgums.
- ķildība Vispārināta īpašība --> ķildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabība Vispārināta īpašība --> labdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdabīgums Vispārināta īpašība --> labdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labdomība Vispārināta īpašība --> labdomīgs.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labilitāte Vispārināta īpašība --> labils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātība Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labprātīgums Vispārināta īpašība --> labprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labums Vispārināta īpašība --> labs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kvalitāte.
- labsirdība Vispārināta īpašība --> labsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labskanība Vispārināta īpašība --> labskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daiļskanība; eifonija.
- labticība Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labticīgums Vispārināta īpašība --> labticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lācīgums Vispārināta īpašība --> lācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lādzīgums Vispārināta īpašība --> lādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laicīgums Vispārināta īpašība --> laicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenība Vispārināta īpašība --> laidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laidenums Vispārināta īpašība --> laidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laikmetīgums Vispārināta īpašība --> laikmetīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laipnība Vispārināta īpašība --> laipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kūtrums; arī slinkums.
- laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums.
- lāsainums Vispārināta īpašība --> lāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainība Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsmainums Vispārināta īpašība --> lāsmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainība Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lāsumainums Vispārināta īpašība --> lāsumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- latviskums Vispārināta īpašība --> latvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- laucinieciskums Vispārināta īpašība --> lauciniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēcienveidīgums Vispārināta īpašība --> lēcienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ledainums Vispārināta īpašība --> ledains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- legalitāte Vispārināta īpašība --> legāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leģendaritāte Vispārināta īpašība --> leģendārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- leknums Vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lempīgums Vispārināta īpašība --> lempīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēndabīgums Vispārināta īpašība --> lēndabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnīgums Vispārināta īpašība --> lēnīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnprātība Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība.
- lēnprātīgums Vispārināta īpašība --> lēnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnība Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēnums Vispārināta īpašība --> lēns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārmērība, izšķērdība.
- lētprātība Vispārināta īpašība --> lētprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētums Vispārināta īpašība --> lēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticība Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lētticīgums Vispārināta īpašība --> lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainība Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēverainums Vispārināta īpašība --> lēverains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lēzenums Vispārināta īpašība --> lēzens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liberālums Vispārināta īpašība --> liberāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzatbildīgums Vispārināta īpašība --> līdzatbildīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzcietīgums Vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzenums Vispārināta īpašība --> līdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzība (1).
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzība Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzīgums Vispārināta īpašība --> līdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzjūtīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjutīgums.
- līdzjutīgums Vispārināta īpašība --> līdzjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzjūtīgums.
- līdztiesīgums Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesība.
- līdztiesība Vispārināta īpašība --> līdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdztiesiskums Vispārināta īpašība --> līdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdztiesīgums.
- līdzvainīgums Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvainība.
- līdzvainība Vispārināta īpašība --> līdzvainīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liegums Vispārināta īpašība --> liegs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekvārdība Vispārināta īpašība --> liekvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība.
- lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lieliskums Vispārināta īpašība --> lielisks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmanīgums Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielmanība.
- lielmanība Vispārināta īpašība --> lielmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielmutība Vispārināta īpašība --> lielmutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielums Vispārināta īpašība --> liels (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainība Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesmainums Vispārināta īpašība --> liesmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liesums Vispārināta īpašība --> liess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietainums Vispārināta īpašība --> lietains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (1).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietderīgums Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietderība (2).
- lietderība Vispārināta īpašība --> lietderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietiskums Vispārināta īpašība --> lietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķīgums Vispārināta īpašība --> lietišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (1).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietišķums Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lietišķība (2).
- lietišķība Vispārināta īpašība --> lietišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietojamība Vispārināta īpašība --> lietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lietpratīgums Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lietpratība.
- lietpratība Vispārināta īpašība --> lietpratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1).
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līksme (1).
- līksmība Vispārināta īpašība --> līksms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību; līksme (2).
- līkšņainums Vispārināta īpašība --> līkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainība Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līkumainums Vispārināta īpašība --> līkumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumīgums Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; likumība (1).
- likumība Vispārināta īpašība --> likumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumiskums Vispārināta īpašība --> likumisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- likumsakarīgums Vispārināta īpašība --> likumsakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līmeniskums Vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lineārisms Vispārināta īpašība --> lineārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lipīgums Vispārināta īpašība --> lipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liriskums Vispārināta īpašība --> lirisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lišķība Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; liekulība.
- lišķīgums Vispārināta īpašība --> lišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lišķība.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- loģiskums Vispārināta īpašība --> loģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lojālums Vispārināta īpašība --> lojāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokalitāte Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokālums Vispārināta īpašība --> lokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokanība Vispārināta īpašība --> lokans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lopiskums Vispārināta īpašība --> lopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- losums Vispārināta īpašība --> loss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (1).
- lunkanība Vispārināta īpašība --> lunkans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; lokanība (2).
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (1).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundabība Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaundabīgums (2).
- ļaundabīgums Vispārināta īpašība --> ļaundabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaundarība Vispārināta īpašība --> ļaundarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, noziedzīga rīcība; noziegums.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (1).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunprātīgums Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātība (2).
- ļaunprātība Vispārināta īpašība --> ļaunprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunprātīga darbība, rīcība.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (2), šīs īpašības konkrēta izpaustie.
- ļaunums Vispārināta īpašība --> ļauns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
- ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganums Vispārināta īpašība --> ļengans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļenganība Vispārināta īpašība --> ļengans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļodzīgums Vispārināta īpašība --> ļodzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumība Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ļumīgums Vispārināta īpašība --> ļumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mācītība Vispārināta īpašība --> mācīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maģiskums Vispārināta īpašība --> maģisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maigums Vispārināta īpašība --> maigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (1).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (1).
- mainīgums Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainība (2).
- mainība Vispārināta īpašība --> mainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mainīgums (2).
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- majestātiskums Vispārināta īpašība --> majestātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mājība Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mājīgums.
- mājīgums Vispārināta īpašība --> mājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākoņainums Vispārināta īpašība --> mākoņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslīgums Vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslinieciskums Vispārināta īpašība --> māksliniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mākslotība Vispārināta īpašība --> mākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mālainums Vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maldīgums Vispārināta īpašība --> maldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (1).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manierīgums Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manierība (2).
- manierība Vispārināta īpašība --> manierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (1).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (2).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- manība Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; manīgums (3).
- manīgums Vispārināta īpašība --> manīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānība Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mānīgums Vispārināta īpašība --> mānīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantīgums Vispārināta īpašība --> mantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantkārīgums Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantkārība.
- mantkārība Vispārināta īpašība --> mantkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantotība Vispārināta īpašība --> mantots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mantrausīgums Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mantrausība.
- mantrausība Vispārināta īpašība --> mantrausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māņticīgums Vispārināta īpašība --> māņticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masivitāte Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; masīvums.
- masīvums Vispārināta īpašība --> masīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- masveidība Vispārināta īpašība --> masveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materialitāte Vispārināta īpašība --> materiāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšība Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazdūšīgums Vispārināta īpašība --> mazdūšīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazefektivitāte Vispārināta īpašība --> mazefektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- māzerainums Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainība.
- māzerainība Vispārināta īpašība --> māzerains, šīs īpašības konkrēta izpausme; māzerainums.
- maziedarbīgums Vispārināta īpašība --> maziedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maziskums Vispārināta īpašība --> mazisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (1).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (1).
- mazjutīgums Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutība (2).
- mazjutība Vispārināta īpašība --> mazjutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjutīgums (2).
- mazjūtīgums Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtība.
- mazjūtība Vispārināta īpašība --> mazjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazjūtīgums.
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī kustību trūkums (organismam); hipokinēzija.
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (1).
- mazkustīgums Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mazkustība (2).
- mazkustība Vispārināta īpašība --> mazkustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmība Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- maznozīmīgums Vispārināta īpašība --> maznozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazpienīgums Vispārināta īpašība --> mazpienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražība Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazražīgums Vispārināta īpašība --> mazražīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrocība Vispārināta īpašība --> mazrocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazrunīgums Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunība.
- mazrunība Vispārināta īpašība --> mazrunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazrunīgums.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazums Vispārināta īpašība --> mazs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazspēcība Vispārināta īpašība --> mazspēcīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazsvarīgums Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; maznozīmīgums.
- mazsvarība Vispārināta īpašība --> mazsvarīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazticība Vispārināta īpašība --> mazticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturība Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazturīgums Vispārināta īpašība --> mazturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvārdība Vispārināta īpašība --> mazvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainums Vispārināta īpašība --> medains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- medainība Vispārināta īpašība --> medains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarība Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistarīgums Vispārināta īpašība --> meistarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meistariskums Vispārināta īpašība --> meistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- meitenīgums Vispārināta īpašība --> meitenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melanholiskums Vispārināta īpašība --> melanholisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melnums Vispārināta īpašība --> melns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; melns vai ļoti tumšs priekšmets, viela, laukums.
- melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melodramatiskums Vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenība Vispārināta īpašība --> mērens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērenums Vispārināta īpašība --> mērens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mērķtiecīgums Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mērķtiecība.
- mērķtiecība Vispārināta īpašība --> mērķtiecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metaforiskums Vispārināta īpašība --> metaforisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metāliskums Vispārināta īpašība --> metālisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sistemātiskums.
- metodiskums Vispārināta īpašība --> metodisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežainums Vispārināta īpašība --> mežains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (1).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (2).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (2).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (3).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (3).
- mežonīgums Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonība (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (4).
- mežonība Vispārināta īpašība --> mežonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; mežonīgums (1).
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (1).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miegainums Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miegainība (2).
- miegainība Vispārināta īpašība --> miegains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mierīgums Vispārināta īpašība --> mierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mijiedarbīgums Vispārināta īpašība --> mijiedarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstmiesība Vispārināta īpašība --> mīkstmiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstums Vispārināta īpašība --> mīksts (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstsirdība Vispārināta īpašība --> mīkstsirdīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miltainums Vispārināta īpašība --> miltains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- milzīgums Vispārināta īpašība --> milzīgs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīļums Vispārināta īpašība --> mīļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumietilpīgums Vispārināta īpašība --> mitrumietilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumizturība Vispārināta īpašība --> mitrumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mitrumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> mitrumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modernums Vispārināta īpašība --> moderns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (1).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- modrums Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; modrība (2).
- modrība Vispārināta īpašība --> modrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- momentānums Vispārināta īpašība --> momentāns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monolītums Vispārināta īpašība --> monolīts 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotoniskums Vispārināta īpašība --> monotonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monotonība Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; monotonums.
- monotonums Vispārināta īpašība --> monotons (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- monumentalitāte Vispārināta īpašība --> monumentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- moralitāte Vispārināta īpašība --> morāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- motoriskums Vispārināta īpašība --> motorisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- možums Vispārināta īpašība --> možs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudīgums Vispārināta īpašība --> mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mudrums Vispārināta īpašība --> mudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- muļķība Vispārināta īpašība --> muļķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mundrība Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mundrums.
- mundrums Vispārināta īpašība --> mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienīgums Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mūsdienība Vispārināta īpašība --> mūsdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mūsdienīgums.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mūžīgums Vispārināta īpašība --> mūžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nabadzība Vispārināta īpašība --> nabadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (1).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nadzīgums Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nadzība (2).
- nadzība Vispārināta īpašība --> nadzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naidīgums Vispārināta īpašība --> naidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (1).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (1).
- naivums Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivitāte (2).
- naivitāte Vispārināta īpašība --> naivs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; naivums (2).
- naskums Vispārināta īpašība --> nasks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naudīgums Vispārināta īpašība --> naudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- naujums Vispārināta īpašība --> naujš, šīs īpašības konkrēta izpausme; dedzība, karsta vēlme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nazālums Vispārināta īpašība --> nazāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizskaramība Vispārināta īpašība --> neaizskarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaizstājamība Vispārināta īpašība --> neaizstājams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapķērība Vispārināta īpašība --> neapķērīgs.
- neaprobežotība Vispārināta īpašība --> neaprobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapstrīdamība Vispārināta īpašība --> neapstrīdams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptēstība Vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neaptveramība Vispārināta īpašība --> neaptverams.
- neapzinātība Vispārināta īpašība --> neapzināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapzinīgums Vispārināta īpašība --> neapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatceļamība Vispārināta īpašība --> neatceļams.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriezeniskums Vispārināta īpašība --> neatgriezenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatgriežamība Vispārināta īpašība --> neatgriežams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatkārtojamība Vispārināta īpašība --> neatkārtojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (1).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatlaidīgums Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neatlaidība (2).
- neatlaidība Vispārināta īpašība --> neatlaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatliekamība Vispārināta īpašība --> neatliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatšķaidāmība Vispārināta īpašība --> neatšķaidāms.
- neatšķiramība Vispārināta īpašība --> neatšķirams.
- neattapība Vispārināta īpašība --> neattapīgs.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdība Vispārināta īpašība --> nebēdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebēdnīgums Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnība (1).
- nebēdnība Vispārināta īpašība --> nebēdnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nebēdnīgums.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nebrīvums Vispārināta īpašība --> nebrīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurlaidība Vispārināta īpašība --> necaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurspīdīgums Vispārināta īpašība --> necaurspīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilība Vispārināta īpašība --> necils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēcīgums Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; necilvēcība.
- necilvēcība Vispārināta īpašība --> necilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necilvēciskums Vispārināta īpašība --> necilvēcisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabīgums Vispārināta īpašība --> nedabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedabiskums Vispārināta īpašība --> nedabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nederīgums Vispārināta īpašība --> nederīgs.
- nedraudzīgums Vispārināta īpašība --> nedraudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (1).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (2).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedrošums Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nedrošība (3).
- nedrošība Vispārināta īpašība --> nedrošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nedzīvums Vispārināta īpašība --> nedzīvs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neestētiskums Vispārināta īpašība --> neestētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negaidītība Vispārināta īpašība --> negaidīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negantība (1).
- negantība Vispārināta īpašība --> negants (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negantums Vispārināta īpašība --> negants (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negatavība Vispārināta īpašība --> negatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
- negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neglītums Vispārināta īpašība --> neglīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negludums Vispārināta īpašība --> negluds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negudrums Vispārināta īpašība --> negudrs.
- neģēlīgums Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1).
- neģēlība Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiecietīgums Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2).
- neiecietība Vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neierobežotība Vispārināta īpašība --> neierobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiespējamība Vispārināta īpašība --> neiespējams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neikdienišķība Vispārināta īpašība --> neikdienišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neīstums Vispārināta īpašība --> neīsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizbēgamība Vispārināta īpašība --> neizbēgams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdarīgums Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizdarība (1).
- neizdarība Vispārināta īpašība --> neizdarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdevīgums Vispārināta īpašība --> neizdevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdibināmība Vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizlēmība Vispārināta īpašība --> neizlēmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizmērojamība Vispārināta īpašība --> neizmērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznestība Vispārināta īpašība --> neiznests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neiznīcība Vispārināta īpašība --> neiznīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizpaužamība Vispārināta īpašība --> neizpaužams.
- neizprotamība Vispārināta īpašība --> neizprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskaidrojamība Vispārināta īpašība --> neizskaidrojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (1).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizskatība Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizskatīgums (2).
- neizskatīgums Vispārināta īpašība --> neizskatīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizsmeļamība Vispārināta īpašība --> neizsmeļams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizteiksmīgums Vispārināta īpašība --> neizteiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (1).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (1).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (2).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (2).
- neizturīgums Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturība (3).
- neizturība Vispārināta īpašība --> neizturīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neizturīgums (3).
- neizveicīgums Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neizveicība.
- neizveicība Vispārināta īpašība --> neizveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaucība Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaukums Vispārināta īpašība --> nejauks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejaušums Vispārināta īpašība --> nejaušs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (1).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (2).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejēdzīgums Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejēdzība (3).
- nejēdzība Vispārināta īpašība --> nejēdzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nejūtamība Vispārināta īpašība --> nejūtams.
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne jutīgums (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (1).
- nejutīgums Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutība (2).
- nejutība Vispārināta īpašība --> nejutīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums (2).
- nejūtīgums Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejūtība.
- nejūtība Vispārināta īpašība --> nejūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nejutīgums.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaitīgums Vispārināta īpašība --> nekaitīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekārtīgums Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekārtība (3).
- nekārtība Vispārināta īpašība --> nekārtīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekaunīgums Vispārināta īpašība --> nekaunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekautrīgums Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekautrība.
- nekautrība Vispārināta īpašība --> nekautrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (1).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (1).
- nekļūdīgums Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdība (2).
- nekļūdība Vispārināta īpašība --> nekļūdīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekļūdīgums (2).
- nekomplektība Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekomplektums.
- nekomplektums Vispārināta īpašība --> nekomplekts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekonkrētība Vispārināta īpašība --> nekonkrēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekrietnums Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nekrietnība (1).
- nekrietnība Vispārināta īpašība --> nekrietns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekritiskums Vispārināta īpašība --> nekritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (1).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (1).
- nekulturālums Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālība (2).
- nekulturālība Vispārināta īpašība --> nekulturāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekulturālums (2).
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (1).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad nav kustības.
- nekustīgums Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nekustība (2).
- nekustība Vispārināta īpašība --> nekustīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neķītrums Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neķītrība (1).
- neķītrība Vispārināta īpašība --> neķītrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabojamība Vispārināta īpašība --> nelabojams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzība Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelādzīgums Vispārināta īpašība --> nelādzīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelāgums Vispārināta īpašība --> nelāgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelaipnums Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelaipnība (1).
- nelaipnība Vispārināta īpašība --> nelaipns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neldzīgums Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neldzība (1).
- neldzība Vispārināta īpašība --> neldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzenums Vispārināta īpašība --> nelīdzens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdzanums Vispārināta īpašība --> nelīdzens; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesīgums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesība.
- nelīdztiesība Vispārināta īpašība --> nelīdztiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelīdztiesiskums Vispārināta īpašība --> nelīdztiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; nelīdztiesīgums.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelietīgums Vispārināta īpašība --> nelietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelikumīgums Vispārināta īpašība --> nelikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neloģiskums Vispārināta īpašība --> neloģisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (1).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (1).
- nemainīgums Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainība (2).
- nemainība Vispārināta īpašība --> nemainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nemainīgums (2).
- nemākslinieciskums Vispārināta īpašība --> nemāksliniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākslotība Vispārināta īpašība --> nemākslots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākulīgums Vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemaldīgums Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldība.
- nemaldība Vispārināta īpašība --> nemaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemaldīgums.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemierīgums Vispārināta īpašība --> nemierīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirkstamība Vispārināta īpašība --> nemirkstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemirstīgums Vispārināta īpašība --> nemirstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemitīgums Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitība.
- nemitība Vispārināta īpašība --> nemitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nemitīgums.
- nenīcība Vispārināta īpašība --> nenīcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoderība Vispārināta īpašība --> nenoderīgs.
- nenogurdināmība Vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (1).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (1).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (2).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (2).
- nenormālums Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālība (3).
- nenormālība Vispārināta īpašība --> nenormāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenormālums (3).
- nenosakāmība Vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoteiktība Vispārināta īpašība --> nenoteikts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (1).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenoturīgums Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nenoturība (2).
- nenoturība Vispārināta īpašība --> nenoturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība.
- nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums.
- nenovēršamība Vispārināta īpašība --> nenovēršams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, apstākļi, no kuriem nevar izvairīties, kuru norisi, realizēšanos nav iespējams aizkavēt, atvairīt.
- nenozīmīgums Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmība.
- nenozīmība Vispārināta īpašība --> nenozīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenozīmīgums.
- neomulīgums Vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepabeigtība Vispārināta īpašība --> nepabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; imperfektivitāte.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepacietīgums Vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepanesīgums Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesība.
- nepanesība Vispārināta īpašība --> nepanesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepanesīgums.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (1).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neparastums Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neparastība (2).
- neparastība Vispārināta īpašība --> neparasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (1).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (2).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepareizums Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepareizība (3).
- nepareizība Vispārināta īpašība --> nepareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārejamība Vispārināta īpašība --> nepārejošs, šīs īpašības konkrēta izpausme; intransitivitāte, intransitīvums.
- nepārprotamība Vispārināta īpašība --> nepārprotams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- nepārspējamība Vispārināta īpašība --> nepārspējams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārsūdzamība Vispārināta īpašība --> nepārsūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārtrauktība Vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārvaramība Vispārināta īpašība --> nepārvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (1).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (2).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepastāvīgums Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepastāvība (3).
- nepastāvība Vispārināta īpašība --> nepastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepateicība.
- nepateicība Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepateicīgums Vispārināta īpašība --> nepateicīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatiesums Vispārināta īpašība --> nepatiess, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepatvaļīgums Vispārināta īpašība --> nepatvaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienība Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiedienīgums Vispārināta īpašība --> nepiedienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieejamība Vispārināta īpašība --> nepieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (1).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiekāpīgums Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiekāpība (2).
- nepiekāpība Vispārināta īpašība --> nepiekāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepieklājīgums Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepieklājība (1).
- nepieklājība Vispārināta īpašība --> nepieklājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepielūdzamība Vispārināta īpašība --> nepielūdzams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiemīlība Vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiepildāmība Vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiesardzība Vispārināta īpašība --> nepiesardzīgs.
- nepiesātinātība Vispārināta īpašība --> nepiesātināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiespiestība Vispārināta īpašība --> nepiespiests (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepietiekamība Vispārināta īpašība --> nepietiekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (1).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnīgums Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnība (3).
- nepilnība Vispārināta īpašība --> nepilnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepraktiskums Vispārināta īpašība --> nepraktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprasmīgums Vispārināta īpašība --> neprasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neprātīgums Vispārināta īpašība --> neprātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerātnība Vispārināta īpašība --> nerātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neražīgums Vispārināta īpašība --> neražīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neredzīgums Vispārināta īpašība --> neredzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (1).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerimtīgums Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nerimtība (2).
- nerimtība Vispārināta īpašība --> nerimtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nerunīgums Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunība.
- nerunība Vispārināta īpašība --> nerunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nerunīgums.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nervozums Vispārināta īpašība --> nervozs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesabiedriskums Vispārināta īpašība --> nesabiedrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaderīgums Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaderība.
- nesaderība Vispārināta īpašība --> nesaderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaimnieciskums Vispārināta īpašība --> nesaimniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesakarīgums Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesakarība.
- nesakarība Vispārināta īpašība --> nesakarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesalaužamība Vispārināta īpašība --> nesalaužams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērīgums Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesamērība.
- nesamērība Vispārināta īpašība --> nesamērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamērojamība Vispārināta īpašība --> nesamērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamierināmība Vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesāpīgums Vispārināta īpašība --> nesāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesapratīgums Vispārināta īpašība --> nesapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaprātīgums Vispārināta īpašība --> nesaprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesaticīgums Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesaticība.
- nesaticība Vispārināta īpašība --> nesaticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (1).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (2).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesātīgums Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nesātība (3).
- nesātība Vispārināta īpašība --> nesātīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesatricināmība Vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavāktība Vispārināta īpašība --> nesavākts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavaldīgums Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavaldība.
- nesavaldība Vispārināta īpašība --> nesavaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavienojamība Vispārināta īpašība --> nesavienojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesavtīgums Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nesavtība.
- nesavtība Vispārināta īpašība --> nesavtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesekmība Vispārināta īpašība --> nesekmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesīgums Vispārināta īpašība --> nesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesimetriskums Vispārināta īpašība --> nesimetrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskaidrība Vispārināta īpašība --> neskaidrs; neskaidrums.
- neizskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāmība.
- neskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskartība Vispārināta īpašība --> neskarts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevainība.
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizisks vājums.
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (1).
- nespēcība Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nevarība (3).
- nespēcīgums Vispārināta īpašība --> nespēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nespēcība (2).
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nespējība Vispārināta īpašība --> nespējīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešaubīgums Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nešaubība.
- nešaubība Vispārināta īpašība --> nešaubīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķiramība Vispārināta īpašība --> nešķirams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīdība Vispārināta īpašība --> nešķīstošs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstība Vispārināta īpašība --> nešķīsts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešķīstums Vispārināta īpašība --> nešķīsts.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nešpetnība Vispārināta īpašība --> nešpetns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaisnīgums Vispārināta īpašība --> netaisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netaktiskums Vispārināta īpašība --> netaktisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netautiskums Vispārināta īpašība --> netautisks.
- neticamība Vispārināta īpašība --> neticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (1).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neticīgums Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neticība (2).
- neticība Vispārināta īpašība --> neticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiešums Vispārināta īpašība --> netiešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izvirtība.
- netiklība Vispārināta īpašība --> netikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumīgums Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; netikumība.
- netikumība Vispārināta īpašība --> netikumīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netikumiskums Vispārināta īpašība --> netikumisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrīgums Vispārināta īpašība --> netīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrības trūkums.
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netīrumi Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; netīrība (3).
- netīrība Vispārināta īpašība --> netīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netulkojamība Vispārināta īpašība --> netulkojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- netveramība Vispārināta īpašība --> netverams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1).
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2).
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzmanība Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība.
- neuzmanīgums Vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība.
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1).
- neuzņēmīgums Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2).
- neuzņēmība Vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzticamība Vispārināta īpašība --> neuzticams.
- neuzticīgums Vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvaramība Vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neuzvedīgums Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība.
- neuzvedība Vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; morāla tīrība, skaidrība.
- nevainīgums Vispārināta īpašība --> nevainīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainība Vispārināta īpašība --> nevainīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevainojamība Vispārināta īpašība --> nevainojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevalstiskums Vispārināta īpašība --> nevalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaļīgums Vispārināta īpašība --> nevaļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevardarbīgums Vispārināta īpašība --> nevardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (1).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (2).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevarīgums Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevarība (3).
- nevarība Vispārināta īpašība --> nevarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (1).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (2).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neveiklums Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neveiklība (3).
- neveiklība Vispārināta īpašība --> neveikls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevēlamība Vispārināta īpašība --> nevēlams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (1).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (2).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērīgums Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevērība (3).
- nevērība Vispārināta īpašība --> nevērīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērtīgums Vispārināta īpašība --> nevērtīgs.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (1).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādums Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevienādība (2).
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienādība Vispārināta īpašība --> nevienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevienlīdzība Vispārināta īpašība --> nevienlīdzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīrišķība Vispārināta īpašība --> nevīrišķīgs.
- nevīstamība Vispārināta īpašība --> nevīstams.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (1).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevīžīgums Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nevīžība (2).
- nevīžība Vispārināta īpašība --> nevīžīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nezāļainums Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; nezāļainība.
- nezāļainība Vispārināta īpašība --> nezāļains, šīs īpašības konkrēta izpausme; piesārņotība ar nezāļu sēklām, pazemes veģetatīvajām daļām.
- nezinātniskums Vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niansētība Vispārināta īpašība --> niansēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nicība Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nicīgums.
- nicīgums Vispārināta īpašība --> nicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- niecīgums Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nievīgums Vispārināta īpašība --> nievīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī nievas.
- nīgrums Vispārināta īpašība --> nīgrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niknums Vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (1).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- niķība Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; niķīgums (2).
- niķīgums Vispārināta īpašība --> niķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (1).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (2).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noderīgums Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; noderība (3).
- noderība Vispārināta īpašība --> noderīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemērotība.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nodevīgums Vispārināta īpašība --> nodevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums.
- nolaidenums Vispārināta īpašība --> nolaidens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nolaidība Vispārināta īpašība --> nolaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nopietnība Vispārināta īpašība --> nopietns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (1).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (2).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normalitāte Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; normālums (3).
- normālums Vispārināta īpašība --> normāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- normatīvums Vispārināta īpašība --> normatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- norobežotība Vispārināta īpašība --> norobežots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosacītība Vispārināta īpašība --> nosacīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēgtība Vispārināta īpašība --> noslēgts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noslēpumainība Vispārināta īpašība --> noslēpumains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosliecība Vispārināta īpašība --> nosliecīgs.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noteiktība Vispārināta īpašība --> noteikts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- noturība Vispārināta īpašība --> noturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novatorisms Vispārināta īpašība --> novatorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī jauninājums, jaunievedums.
- noveliskums Vispārināta īpašība --> novelisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- novēršamība Vispārināta īpašība --> novēršams.
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (1).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (1).
- noziedzīgums Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzība (2).
- noziedzība Vispārināta īpašība --> noziedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; noziedzīgums (2).
- nozīmīgums Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmība.
- nozīmība Vispārināta īpašība --> nozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nozīmīgums.
- ņiprums Vispārināta īpašība --> ņiprs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- objektivitāte Vispārināta īpašība --> objektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- obligātums vispārināta īpašība --> obligāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oficiālums Vispārināta īpašība --> oficiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- okeāniskums Vispārināta īpašība --> okeānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- olveidīgums Vispārināta īpašība --> olveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība (2).
- omulība Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2).
- onkogenitāte Vispārināta īpašība --> onkogēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operatīvums Vispārināta īpašība --> operatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- operativitāte Vispārināta īpašība --> operatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- opozicionārisms Vispārināta īpašība --> opozicionārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimalitāte Vispārināta īpašība --> optimāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- optimistiskums Vispārināta īpašība --> optimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oranžums Vispārināta īpašība --> oranžs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organiskums Vispārināta īpašība --> organisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- organizētība Vispārināta īpašība --> organizēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinalitāte Vispārināta īpašība --> oriģināls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- oriģinālums Vispārināta īpašība --> oriģināls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ornamentalitāte Vispārināta īpašība --> ornamentāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ortodoksālums Vispārināta īpašība --> ortodoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ovālums Vispārināta īpašība --> ovāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pabeigtība Vispārināta īpašība --> pabeigts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; perfektivitāte.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pacietība Vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevība Vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padevīgums Vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5).
- padotība Vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6).
- pakalpīgums Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība.
- pakalpība Vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakāpeniskums Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpenība.
- pakāpenība Vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļautība Vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pakļāvība Vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palaidnība Vispārināta īpašība --> palaidnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paliekamība Vispārināta īpašība --> paliekams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- palsums Vispārināta īpašība --> palss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paļāvība Vispārināta īpašība --> paļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārliecība, ticība.
- pamācīgums Vispārināta īpašība --> pamācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatīgums Vispārināta īpašība --> pamatīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pamatība Vispārināta īpašība --> pamatīgs.
- pamatotība Vispārināta īpašība --> pamatots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesamība Vispārināta īpašība --> panesams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- panesīgums Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesība (1).
- panesība Vispārināta īpašība --> panesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; panesīgums.
- panorāmiskums Vispārināta īpašība --> panrāmisks, īpašības konkrēta izpausme.
- paradoksālums Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; paradoksalitāte.
- paradoksalitāte Vispārināta īpašība --> paradoksāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārākums Vispārināta īpašība --> pārāks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paralelitāte Vispārināta īpašība --> paralēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (1).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (1).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (2).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (2).
- parastums Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastība (3).
- parastība Vispārināta īpašība --> parasts (6), šīs īpašības konkrēta izpausme; parastums (3).
- parazītiskums Vispārināta īpašība --> parazītisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbagātība Vispārināta īpašība --> pārbagāts (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbaudāmība Vispārināta īpašība --> pārbaudāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcentība Vispārināta īpašība --> pārcentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> pārcilvēcisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabīgums Vispārināta īpašība --> pārdabīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabība Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdabiskums Vispārināta īpašība --> pārdabisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdomātība Vispārināta īpašība --> pārdomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārdrošība Vispārināta īpašība --> pārdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (1).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (2).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pareizums Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pareizība (3).
- pareizība Vispārināta īpašība --> pareizs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārejamība Vispārināta īpašība --> pārejošs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; transitivitāte, transitīvums.
- pārgalvīgums Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme: pārgalvība (1).
- pārgalvība Vispārināta īpašība --> pārgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārgatavība Vispārināta īpašība --> pārgatavs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad (kas) ir pārgatavs.
- pārjuteklība Vispārināta īpašība --> pārjuteklisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtelība Vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtība Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pārjūtīgums.
- pārjūtīgums Vispārināta īpašība --> pārjūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārlaicīgums Vispārināta īpašība --> pārlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārliecīgums Vispārināta īpašība --> pārliecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārmērība Vispārināta īpašība --> pārmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parocīgums Vispārināta īpašība --> parocīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- parodiskums Vispārināta īpašība --> parodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārpilnība Vispārināta īpašība --> pārpilns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsmalcinātība Vispārināta īpašība --> pārsmalcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārsteidzīgums Vispārināta īpašība --> pārsteidzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pārsteidzība.
- pārtraukumainība Vispārināta īpašība --> pārtraukumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārvietojamība Vispārināta īpašība --> pārvietojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pasakainība Vispārināta īpašība --> pasakains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paslepenība Vispārināta īpašība --> paslepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvība Vispārināta īpašība --> pastāvīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (1).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (2).
- pastāvīgums Vispārināta īpašība --> pastāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība (3).
- pašaizliedzīgums Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašaizliedzība.
- pašaizliedzība Vispārināta īpašība --> pašaizliedzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapmierinātība Vispārināta īpašība --> pašapmierināts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašapzinīgums Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašapzinība.
- pašapzinība Vispārināta īpašība --> pašapzinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paškritiskums Vispārināta īpašība --> paškritisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašlielība Vispārināta īpašība --> pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašmērķīgums Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašmērķība.
- pašmērķība Vispārināta īpašība --> pašmērķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašnoturīgums Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturība.
- pašnoturība Vispārināta īpašība --> pašnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašnoturīgums.
- pašpaļāvīgums Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pašpaļāvība.
- pašpaļāvība Vispārināta īpašība --> pašpaļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašpārliecinātība Vispārināta īpašība --> pašpārliecināts, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pašpārliecība.
- pašpieticība Vispārināta īpašība --> pašpieticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paštaisnums Vispārināta īpašība --> paštaisns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patētiskums Vispārināta īpašība --> patētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patiesums vispārināta īpašība --> patiess (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patīkamība Vispārināta īpašība --> patīkams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhalitāte Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālums Vispārināta īpašība --> patriarhāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriarhālisms Vispārināta īpašība --> patriarhāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patriotiskums Vispārināta īpašība --> patriotisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pātums Vispārināta īpašība --> pāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvība Vispārināta īpašība --> patstavīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (1).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (2).
- patstāvīgums Vispārināta īpašība --> patstāvīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; patstāvība (3).
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvaļīgums Vispārināta īpašība --> patvaļīgs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (2).
- patvarīgums Vispārināta īpašība --> patvarīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī patvaļīgums (3).
- paugurainība Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paugurainums Vispārināta īpašība --> paugurains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavasarīgums Vispārināta īpašība --> pavasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pavēlnieciskums Vispārināta īpašība --> pavēlniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- paviršība Vispārināta īpašība --> paviršs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazemīgums Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pazemība.
- pazemība Vispārināta īpašība --> pazemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pazīstamība Vispārināta īpašība --> pazīstams(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedagoģiskums Vispārināta īpašība --> pedagoģisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pedantisms Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantiskums.
- pedantiskums Vispārināta īpašība --> pedantisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pedantisms.
- pēkšņums Vispārināta īpašība --> pēkšņs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelavainums Vispārināta īpašība --> pelavains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (1).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (2).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēcīgums Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (4).
- pelēcība Vispārināta īpašība --> pelēcīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pelēkums Vispārināta īpašība --> pelēks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pelēcība (3).
- pelnainība Vispārināta īpašība --> pelnains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perfektivitāte Vispārināta īpašība --> perfektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- periodiskums Vispārināta īpašība --> periodisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērkamība Vispārināta īpašība --> pērkams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pērļainums Vispārināta īpašība --> pērļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- permanence Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība.
- permanentums Vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perpendikularitāte Vispārināta īpašība --> perpendikulārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- personiskums Vispārināta īpašība --> personisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perspektivitāte Vispārināta īpašība --> perspektīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- perversitāte Vispārināta īpašība --> perverss, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pesimistiskums Vispārināta īpašība --> pesimistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedauzīgums Vispārināta īpašība --> piedauzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piedevība Vispārināta īpašība --> piedevīgs.
- piedodamība Vispārināta īpašība --> piedot 2.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieejamība Vispārināta īpašība --> pieejams (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaimība Vispārināta īpašība --> pieglaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieglaudība Vispārināta īpašība --> pieglaudīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekāpība Vispārināta īpašība --> piekāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieklājība Vispārināta īpašība --> pieklājīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piekļāvīgums Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piekļāvība.
- piekļāvība Vispārināta īpašība --> piekļāvīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieķērīgums Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pieķērība.
- pieķērība Vispārināta īpašība --> pieķērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pielaidība Vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība.
- pieļāvība Vispārināta īpašība --> pieļāvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemērība Vispārināta īpašība --> piemērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pienīgums Vispārināta īpašība --> pienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieņēmība Vispārināta īpašība --> pieņēmīgs.
- piepešums Vispārināta īpašība --> piepešs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pierastība Vispārināta īpašība --> pierasts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesardzība Vispārināta īpašība --> piesardzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piesātinātība Vispārināta īpašība --> piesātināts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieskanīgums Vispārināta īpašība --> pieskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piespiestība Vispārināta īpašība --> piespiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticība vispārināta īpašība --> pieticīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (1).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (2).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (3).
- pieticīgums Vispārināta īpašība --> pieticīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; pieticība (4).
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pievilcība Vispārināta īpašība --> pievilcīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantība Vispārināta īpašība --> pikants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pikantums Vispārināta īpašība --> pikants(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (1).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (2).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnasinīgums Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnasinība (3).
- pilnasinība Vispārināta īpašība --> pilnasinīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (1).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pilnība (2).
- pilnīgums Vispārināta īpašība --> pilnīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnums Vispārināta īpašība --> pilns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnskanība Vispārināta īpašība --> pilnskanīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilntiesība Vispārināta īpašība --> pilntiesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnveidība Vispārināta īpašība --> pilnveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsētnieciskums Vispārināta īpašība --> pilsētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilsoniskums Vispārināta īpašība --> pilsonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainība Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pinkuļainums Vispārināta īpašība --> pinkuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainība Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piņņainums Vispārināta īpašība --> piņņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnējība Vispārināta īpašība --> pirmatnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (1).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmatnīgums Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmatnība (2).
- pirmatnība Vispārināta īpašība --> pirmatnīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (2).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmreizīgums Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pirmreizība (1).
- pirmreizība Vispārināta īpašība --> pirmreizīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirība Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pirmšķirīgums Vispārināta īpašība --> pirmšķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piroforitāte Vispārināta īpašība --> pirofors 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plaisainums Vispārināta īpašība --> plaisains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (1).
- plakanums Vispārināta īpašība --> plakans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanība (2).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (1).
- plakanība Vispārināta īpašība --> plakans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakanums (2).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (1).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (1).
- plakātisms Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātiskums (2).
- plakātiskums Vispārināta īpašība --> plakātisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plakātisms (2).
- plankumainums Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme; plankumainība (1).
- plankumainība Vispārināta īpašība --> plankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānums Vispārināta īpašība --> plāns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plānveidība Vispārināta īpašība --> plānveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plastiskums Vispārināta īpašība --> plastisks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plašums Vispārināta īpašība --> plašs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- platoniskums Vispārināta īpašība --> platonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plecīgums Vispārināta īpašība --> plecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēkšņainība Vispārināta īpašība --> plēkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plencība Vispārināta īpašība --> plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsīgums Vispārināta īpašība --> plēsīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonība vispārināta īpašība --> plēsonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (1).
- plēsonīgums Vispārināta īpašība --> plēsonīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; plēsonība (2).
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pliekanība Vispārināta īpašība --> pliekans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; bezgaumība, banalitāte.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (1).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (2).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (3).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (4).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (5).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (6).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (7).
- plikums Vispārināta īpašība --> pliks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme; kailums (8).
- plūdenums Vispārināta īpašība --> plūdens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pļāpīgums Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pļāpība.
- pļāpība Vispārināta īpašība --> pļāpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poēmiskums Vispārināta īpašība --> poēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- poētiskums Vispārināta īpašība --> poētisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polemiskums Vispārināta īpašība --> polemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- policejiskums Vispārināta īpašība --> policejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- polifonums Vispārināta īpašība --> polifons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pompozums Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozitāte.
- pompozitāte Vispārināta īpašība --> pompozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pompozums.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- popularitāte Vispārināta īpašība --> populārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- porainība Vispārināta īpašība --> porains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainums (2).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (1).
- porainība Vispārināta īpašība --> porains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: porainums (1).
- porainums Vispārināta īpašība --> porains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; porainība (2).
- portativitāte Vispārināta īpašība --> portatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- posmainums Vispārināta īpašība --> posmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- postīgums Vispārināta īpašība --> postīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- potencialitāte Vispārināta īpašība --> potenciāls.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- praktiskums Vispārināta īpašība --> praktisks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasīgums Vispārināta īpašība --> prasīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prasmīgums Vispārināta īpašība --> prasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (1).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (1).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (2).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastums (2).
- prastums Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; prastība (3).
- prastība Vispārināta īpašība --> prasts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prātīgums Vispārināta īpašība --> prātīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pravietiskums Vispārināta īpašība --> pravietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predikativitāte vispārināta īpašība --> predikatīvs^2^(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- predisponētība Vispārināta īpašība --> predisponēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2).
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretīgums Vispārināta īpašība --> pretīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretība Vispārināta īpašība --> pretīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretlikumība Vispārināta īpašība --> pretlikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretrunīgums Vispārināta īpašība --> pretrunīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettautiskums Vispārināta īpašība --> prettautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prettiesiskums Vispārināta īpašība --> prettiesisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pretvalstiskums Vispārināta īpašība --> pretvalstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priecīgums Vispārināta īpašība --> priecīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšlaicīgums Vispārināta īpašība --> priekšlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetība Vispārināta īpašība --> priekšmetisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšmetiskums Vispārināta īpašība --> priekšmetisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- priekšzīmīgums Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; priekšzīmība.
- priekšzīmība Vispārināta īpašība --> priekšzīmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- primitīvisms Vispārināta īpašība --> primitīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- principialitāte Vispārināta īpašība --> principiāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- privātīpašnieciskums Vispārināta īpašība --> privātīpašniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problemātiskums Vispārināta īpašība --> problemātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- problēmiskums Vispārināta īpašība --> problēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- produktivitāte vispārināta īpašība --> produktīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profānisms Vispārināta īpašība --> profāns 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- profesionalitāte Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionālā meistarība; profesionālisms.
- profesionālisms Vispārināta īpašība --> profesionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; profesionāla meistarība; profesionalitāte.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- proporcionalitāte Vispārināta īpašība --> proporcionāls(2), tai raksturīgs.
- provizoriskums Vispārināta īpašība --> provizorisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (1).
- prozaiskums Vispārināta īpašība --> prozaisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; proziskums (2).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (1).
- proziskums Vispārināta īpašība --> prozisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; prozaiskums (2).
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidotautiskums Vispārināta īpašība --> pseidotautisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidovēsturiskums Vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pseidozinātniskums Vispārināta īpašība --> pseidozinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publicistiskums Vispārināta īpašība --> publicistisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- publiskums Vispārināta īpašība --> publisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puiciskums Vispārināta īpašība --> puicisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- puķainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pūkainums Vispārināta īpašība --> pūkains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- puķainums Vispārināta īpašība --> puķains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- purvainums Vispārināta īpašība --> purvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (1).
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusgatavība Vispārināta īpašība --> pusgatavs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis --> pusgatavs (3).
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusmežonība Vispārināta īpašība --> pusmežonīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pusvācietība Vispārināta īpašība --> pusvācietis (2).
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (1).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- putekļainība Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; putekļainums (2).
- putekļainums Vispārināta īpašība --> putekļains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (1).
- racionālums Vispārināta īpašība --> racionāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionalitāte (2).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (1).
- racionalitāte Vispārināta īpašība --> racionāls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; racionālums (2).
- radialitāte Vispārināta īpašība --> radiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (1).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; radnieciskums (2).
- radniecīgums Vispārināta īpašība --> radniecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- radnieciskums Vispārināta īpašība --> radniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rafinētība Vispārināta īpašība --> rafinēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raitums Vispārināta īpašība --> raits(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raksturīgums Vispārināta īpašība --> raksturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmība Vispārināta īpašība --> rāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rasmīgums Vispārināta īpašība --> rasmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnība Vispārināta īpašība --> rātns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rātnība (1).
- rātnums Vispārināta īpašība --> rātns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme: rātnība (2).
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (1).
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (2).
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raupjums vispārināta īpašība --> raupjš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (1).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (2).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (3).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raženums Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; raženība (4).
- raženība Vispārināta īpašība --> ražens(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augkopības produkcijas daudzums, ko iegūst no platības vienības (noteiktā laikposmā).
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ražība (1).
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražība Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ražīgums Vispārināta īpašība --> ražīgs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reakcionārums Vispārināta īpašība --> reakcionārs 1.
- reakcionārisms Vispārināta īpašība --> reakcionārs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(3), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- reaktivitāte Vispārināta īpašība --> reaktīvs 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālistiskums Vispārināta īpašība --> reālistisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; realitāte (2).
- reālums Vispārināta īpašība --> reāls 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reciprocitāte Vispārināta īpašība --> reciproks, šīs īpašības konkrēta izpausme; atbilstība, savstarpēja saistība.
- rēdniecība Vispārināta īpašība --> rēdnieks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzība Vispārināta īpašība --> redzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- redzīgums Vispārināta īpašība --> redzīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vērīgums.
- refleksivitāte vispārināta īpašība --> refleksīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; atgriezeniskums.
- reflektivitāte Vispārināta īpašība --> reflektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēgainība Vispārināta īpašība --> rēgains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- regularitāte Vispārināta īpašība --> regulārs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- relatīvums Vispārināta īpašība --> relatīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reliģiozitāte Vispārināta īpašība --> reliģiozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- reljefums Vispārināta īpašība --> reljefs 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenums Vispārināta īpašība --> remdens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; remdenums (1).
- remdenība Vispārināta īpašība --> remdens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rēnums Vispārināta īpašība --> rēns(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- resnums Vispārināta īpašība --> resns(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retoriskums Vispārināta īpašība --> retorisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- retums Vispārināta īpašība --> rets(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezervētība Vispārināta īpašība --> rezervēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rezultivitāte Vispārināta īpašība --> rezultatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- riebīgums Vispārināta īpašība --> riebīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (1).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (1).
- rievainums Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainība (2).
- rievainība Vispārināta īpašība --> rievains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rievainums (2).
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rijība Vispārināta īpašība --> rijīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rimtība Vispārināta īpašība --> rimts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ritmiskums Vispārināta īpašība --> ritmisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robainums Vispārināta īpašība --> robains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- robustums vispārināta īpašība --> robusts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rokpelnība Vispārināta īpašība --> rokpelnis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- romantiskums Vispārināta īpašība --> romantisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme: rosība (1).
- rosīgums Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosība (2).
- rosība Vispārināta īpašība --> rosīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rosīgums (2).
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (1).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (2).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rotaļība Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; rotaļīgums (3).
- rotaļīgums Vispārināta īpašība --> rotaļīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rožainība Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme; rožainums.
- rožainums Vispārināta īpašība --> rožains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudenīgums Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenība.
- rudenība Vispārināta īpašība --> rudenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; rudenīgums.
- rudenums Vispārināta īpašība --> rudens 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rudums Vispārināta īpašība --> ruds, šīs īpašības konkrēta izpausme; ruds priekšmets, viela, laukums.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtenums Vispārināta īpašība --> rūgtens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūgtums Vispārināta īpašība --> rūgts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- runīgums Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runība.
- runība Vispārināta īpašība --> runīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; runīgums.
- rūpestība Vispārināta īpašība --> rūpestīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (1); gādība.
- rūpība Vispārināta īpašība --> rūpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpīgums (2).
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (1); gādīgums.
- rūpīgums Vispārināta īpašība --> rūpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; rūpība (2).
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izmērs pēc šķērsgriezuma.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjība Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rupjums Vispārināta īpašība --> rupjš(8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rūsganums Vispārināta īpašība --> rūsgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sabiedriskums Vispārināta īpašība --> sabiedrisks(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saderība Vispārināta īpašība --> saderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadomātība Vispārināta īpašība --> sadomāts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saliedētības, noteiktas sistēmas trūkums.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadrumstalotība Vispārināta īpašība --> sadrumstalots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sadzīviskums Vispārināta īpašība --> sadzīvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saērcinātība Vispārināta īpašība --> saērcināts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saimnieciskums Vispārināta īpašība --> saimniecisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saistīgums Vispārināta īpašība --> saistīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sājums Vispārināta īpašība --> sājš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajutība Vispārināta īpašība --> sajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sajūtība Vispārināta īpašība --> sajūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sakarīgums vispārināta īpašība --> sakarīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salcietība vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salcietīgums Vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (1).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenums (2).
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldenums Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saldenība (3).
- saldenība Vispārināta īpašība --> saldens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldums Vispārināta īpašība --> salds (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saldība Vispārināta īpašība --> salds.
- saldsērība Vispārināta īpašība --> saldsērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saliekamība Vispārināta īpašība --> saliekams(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salība Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salīgums Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturība Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salizturīgums Vispārināta īpašība --> salizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (1).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanums (2).
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salkanums Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salkanība (3).
- salkanība Vispārināta īpašība --> salkans(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salnums Vispārināta īpašība --> salns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(2), Šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saloniskums Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; salonisms.
- salonisms Vispārināta īpašība --> salonisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saltums Vispārināta īpašība --> salts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zema temperatūra; aukstums (1).
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāļums Vispārināta īpašība --> sāļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samākslotība Vispārināta īpašība --> samākslots(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērīgums Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; samērība.
- samērība Vispārināta īpašība --> samērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samērojamība Vispārināta īpašība --> samērojams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- samiernieciskums Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samierniecība.
- samierniecība Vispārināta īpašība --> samierniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; samiernieciskums.
- samtainums Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainība.
- samtainība Vispārināta īpašība --> samtains, šīs īpašības konkrēta izpausme; samtainums.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sāpīgums Vispārināta īpašība --> sāpīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sapņainums Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sapņainība.
- sapņainība Vispārināta īpašība --> sapņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saposmotība Vispārināta īpašība --> saposmots, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; saprātība.
- sapratīgums Vispārināta īpašība --> sapratīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saprātība Vispārināta īpašība --> saprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītība vispārināta īpašība --> sarežģīts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarežģītums Vispārināta īpašība --> sarežģīts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanīgums Vispārināta īpašība --> sarkanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sarkanums Vispārināta īpašība --> sarkans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sarkanas krāsas laukums.
- sarkastiskums Vispārināta īpašība --> sarkastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārmainums Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainība.
- sārmainība Vispārināta īpašība --> sārmains, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmainums.
- sārmizturīgums Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturība.
- sārmizturība Vispārināta īpašība --> sārmizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārmizturīgums.
- sārtenums Vispārināta īpašība --> sārtens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sārtums Vispārināta īpašība --> sārts, šīs īpašības konkrēta izpausme; sārtas krāsas laukums.
- sasaistītība Vispārināta īpašība --> sasaistīt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sasārtums Vispārināta īpašība --> sasārtis, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (1).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (2).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saskanīgums Vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saskanība (3).
- saskanība vispārināta īpašība --> saskanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspiestība Vispārināta īpašība --> saspiests(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspīlētība Vispārināta īpašība --> saspīlēts(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (3).
- saspriegtība Vispārināta īpašība --> saspriegts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; sasprindzinātība (2).
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; aktīvs, koncentrēts, parasti psihisks, stāvoklis.
- sasprindzinātība Vispārināta īpašība --> sasprindzināts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saticīgums Vispārināta īpašība --> saticīgs, šīs īpašības konkrētu izpausme; saticība.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātība Vispārināta īpašība --> sātīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(1), šīs īpašības konkrēti izpausme; sātība (1).
- sātīgums Vispārināta īpašība --> sātīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sātība (2).
- satīriskums Vispārināta īpašība --> satīrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- satrauktība Vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saturīgums Vispārināta īpašība --> saturīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saudzīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saudzība Vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3).
- saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4).
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausnējums Vispārināta īpašība --> sausnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stāvoklis, kad kam ir, parasti ievērojami, samazināts mitruma daudzums.
- sausums Vispārināta īpašība --> sauss(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sausumizturība Vispārināta īpašība --> sausumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savādība Vispārināta īpašība --> savāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savaldīgums Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savaldība.
- savaldība Vispārināta īpašība --> savaldīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savdabīgums Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabība.
- savdabība Vispārināta īpašība --> savdabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savdabīgums.
- savlaicīgums Vispārināta īpašība --> savlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savrupība Vispārināta īpašība --> savrups, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savstarpība Vispārināta īpašība --> savstarpējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- savtīgums Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; savtība.
- savtība Vispārināta īpašība --> savtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- scēniskums Vispārināta īpašība --> scēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- secīgums Vispārināta īpašība --> secīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seismiskums Vispārināta īpašība --> seismisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklība Vispārināta īpašība --> sekls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seklums Vispārināta īpašība --> sekls(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sekmīgums Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sekmība.
- sekmība Vispārināta īpašība --> sekmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- selektivitāte vispārināta īpašība --> selektīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sēnalainība Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sēnalainums Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senatnīgums Vispārināta īpašība --> senatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- seniskums Vispārināta īpašība --> senisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senums Vispārināta īpašība --> sens (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionalitāte Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensacionālums Vispārināta īpašība --> sensacionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sensibilitāte Vispārināta īpašība --> sensibls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentālisms Vispārināta īpašība --> sentimentāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sentimentalitāte.
- sentimentālums Vispārināta īpašība --> sentimentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sentimentalitāte Vispārināta īpašība --> sentimentāls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- separātums Vispārināta īpašība --> separāts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērīgums Vispārināta īpašība --> sērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērijveidīgums Vispārināta īpašība --> sērijveidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sērība Vispārināta īpašība --> sērs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (1).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (1).
- sevišķums Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķība (2).
- sevišķība Vispārināta īpašība --> sevišķs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sevišķums (2).
- sezonalitāte Vispārināta īpašība --> sezonāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sfēriskums Vispārināta īpašība --> sfērisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- shematisms Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; shematiskums (2).
- shematiskums Vispārināta īpašība --> shematisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievietība Vispārināta īpašība --> sievietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī sievišķība (1).
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (1).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sievišķīgums Vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sievišķība (2).
- sievišķība vispārināta īpašība --> sievišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkaudzība Vispārināta īpašība --> sīkaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkburžuāziskums Vispārināta īpašība --> sīkburžuāzisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainība Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkgraudainums Vispārināta īpašība --> sīkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkmanīgums Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkmanība.
- sīkmanība Vispārināta īpašība --> sīkmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkplankumainība Vispārināta īpašība --> sīkplankumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkums Vispārināta īpašība --> sīks(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstums Vispārināta īpašība --> sīksts(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; skopums (1).
- sīkstulība Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
- sīkstulīgums Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums.
- sīkulība Vispārināta īpašība --> sīkulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (1).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkumainums Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkumainība (2).
- sīkumainība Vispārināta īpašība --> sīkumains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltasinība Vispārināta īpašība --> siltasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; homotermija.
- siltums vispārināta īpašība --> silts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumcaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumizturība Vispārināta īpašība --> siltumizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- siltumnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> siltumnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simboliskums Vispārināta īpašība --> simbolisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simetriskums Vispārināta īpašība --> simetrisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- simpātiskums Vispārināta īpašība --> simpātisks 1 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinantropisms Vispārināta īpašība --> sinantrops 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums.
- sinhroniskums vispārināta īpašība --> sinhronisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinhronums Vispārināta īpašība --> sinhrons, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinkrētiskums Vispārināta īpašība --> sinkrētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sinonīmiskums Vispārināta īpašība --> sinonīmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sintētisms Vispārināta īpašība --> sintētisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirdība Vispārināta īpašība --> sirdīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
- sirmums Vispārināta īpašība --> sirms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sirsnīgums Vispārināta īpašība --> sirsnīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīrupainība Vispārināta īpašība --> sīrupains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistemātiskums vispārināta īpašība --> sistemātisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sistēmiskums Vispārināta īpašība --> sistēmisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīvums Vispārināta īpašība --> sīvs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sižetiskums Vispārināta īpašība --> sižetisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainība Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skabargainums Vispārināta īpašība --> skabargains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābenums Vispārināta īpašība --> skābens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skāba viela.
- skābums Vispārināta īpašība --> skābs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skadrums Vispārināta īpašība --> skadrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (1).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (4).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (4).
- skaidrums Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrība (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme; skaidrums (5).
- skaidrība Vispārināta īpašība --> skaidrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; īpašība, īpašību kopums, kas atbilst noteiktam estētiskajam ideālam, izraisa estētiskās jūtas.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistums Vispārināta īpašība --> skaists(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaistvārdība Vispārināta īpašība --> skaistvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaļums Vispārināta īpašība --> skaļš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skandalozums Vispārināta īpašība --> skandalozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skanīgums vispārināta īpašība --> skanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaniskums Vispārināta īpašība --> skanisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skāņums Vispārināta īpašība --> skāņš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; skanīgums (2); arī skaļums (1).
- skaņums Vispārināta īpašība --> skaņš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skanīgums (1).
- skarainība Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarainums Vispārināta īpašība --> skarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skarbums Vispārināta īpašība --> skarbs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skatuviskums Vispārināta īpašība --> skatuvisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudīgums Vispārināta īpašība --> skaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrība Vispārināta īpašība --> skaudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skaudrums Vispārināta īpašība --> skaudrs(6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skeptiskums Vispārināta īpašība --> skeptisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolmeistariskums Vispārināta īpašība --> skolmeistarisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skolnieciskums Vispārināta īpašība --> skolniecisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopība vispārināta īpašība --> skops (1).
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopums Vispārināta īpašība --> skops (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopulīgums Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
- skopulība Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrajums Vispārināta īpašība --> skrajš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainība Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrandainums Vispārināta īpašība --> skrandains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrimšļainums Vispārināta īpašība --> skrimšļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrupulozums Vispārināta īpašība --> skrupulozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumīgums Vispārināta īpašība --> skumīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skumjums Vispārināta īpašība --> skumjš(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skurbīgums Vispārināta īpašība --> skurbīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābanums Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābums.
- slābanība Vispārināta īpašība --> slābans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slābums Vispārināta īpašība --> slābs, šīs īpašības konkrēta izpausme; slābanums.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaidums Vispārināta īpašība --> slaids 1(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slaikums Vispārināta īpašība --> slaiks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slaidums (1).
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāniskums Vispārināta īpašība --> slānisks(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (1).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (2).
- slāņainums Vispārināta īpašība --> slāņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainība (3).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (1).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (2).
- slāņainība Vispārināta īpašība --> slāņains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; slāņainums (3).
- slapjība Vispārināta īpašība --> slapjš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slavenums Vispārināta īpašība --> slavens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenums Vispārināta īpašība --> slepens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slepenība Vispārināta īpašība --> slepens(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slidenums Vispārināta īpašība --> slidens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainība Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīkšņainums Vispārināta īpašība --> slīkšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slimīgums Vispārināta īpašība --> slimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- slīpētība Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpētums Vispārināta īpašība --> slīpēts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slīpums Vispārināta īpašība --> slīps, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- slokšņainums Vispārināta īpašība --> slokšņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smacīgums Vispārināta īpašība --> smacīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējība Vispārināta īpašība --> smagnējs (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagnējums Vispārināta īpašība --> smagnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī masa (1).
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smagums Vispārināta īpašība --> smags (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaidīgums Vispārināta īpašība --> smaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smailums Vispārināta īpašība --> smails, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainība Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkgraudainums Vispārināta īpašība --> smalkgraudains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (1).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkjūtīgums Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; smalkjūtība (2).
- smalkjūtība Vispārināta īpašība --> smalkjūtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smaržīgums Vispārināta īpašība --> smaržīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smeldzīgums Vispārināta īpašība --> smeldzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smilšainība Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme; smilšainums.
- smilšainums Vispārināta īpašība --> smilšains, šīs īpašības konkrēta izpausme: smilšainība.
- smirdīgums Vispārināta īpašība --> smirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smuidrums Vispārināta īpašība --> smuidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainums (1); snaudulība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; snaudulība (2).
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegainums Vispārināta īpašība --> sniegains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sniegbaltums Vispārināta īpašība --> sniegbalts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snobisms Vispārināta īpašība --> snobisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solidārums Vispārināta īpašība --> solidārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- solīdums Vispārināta īpašība --> solīds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaidīgums Vispārināta īpašība --> spaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalgums Vispārināta īpašība --> spalgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainība Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spalvainums Vispārināta īpašība --> spalvains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainība Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spaļainums Vispārināta īpašība --> spaļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (1).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (1).
- sparīgums Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparība (2).
- sparība Vispārināta īpašība --> sparīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sparīgums (2).
- spārnotība Vispārināta īpašība --> spārnots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spazmatiskums Vispārināta īpašība --> spazmatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- specifiskums Vispārināta īpašība --> specifisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stiprums (5).
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spēcīgums Vispārināta īpašība --> spēcīgs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējīgums Vispārināta īpašība --> spējīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spējums Vispārināta īpašība --> spējš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spekulatīvisms Vispārināta īpašība --> spekulatīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīdīgums Vispārināta īpašība --> spīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedīgums Vispārināta īpašība --> spiedīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spiedzīgums Vispārināta īpašība --> spiedzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spožums (2).
- spilgtums Vispārināta īpašība --> spilgts (2), šīs īpašības konkrēta, izpausme.
- spiralitāte Vispārināta īpašība --> spirālisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirdzība Vispārināta īpašība --> spirdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spirgtums Vispārināta īpašība --> spirgts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spītīgums Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spītība.
- spītība Vispārināta īpašība --> spītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spīvums Vispārināta īpašība --> spīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- splīnīgums Vispārināta īpašība --> splīnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, rēgainība; spokainums.
- spocīgums Vispārināta īpašība --> spocīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spodrība.
- spodrums Vispārināta īpašība --> spodrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spokainums Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme; spocīgums (1); rēgainība.
- spokainība Vispārināta īpašība --> spokains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spontānums Vispārināta īpašība --> spontāns, šīs īpašības konkrēta izpausme; spontanitāte.
- sportiskums Vispārināta īpašība --> sportisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī spilgtums (2).
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spožums Vispārināta īpašība --> spožs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraigums Vispārināta īpašība --> spraigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spraunums Vispārināta īpašība --> sprauns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spridzīgums Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzība; arī spriganums.
- spridzība Vispārināta īpašība --> spridzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; spridzīgums; arī spriganība.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriegums Vispārināta īpašība --> spriegs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spriganums Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganība.
- spriganība Vispārināta īpašība --> sprigans, šīs īpašības konkrēta izpausme; spriganums.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainums Vispārināta īpašība --> sprogains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sprogainība Vispārināta īpašība --> sprogains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spulgums Vispārināta īpašība --> spulgs 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (1).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (1).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (2).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (2).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (3).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (3).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (4).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (4).
- spurainums Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainība (5).
- spurainība Vispārināta īpašība --> spurains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; spurainums (5).
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (1).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stabilums Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stabilitāte (2).
- stabilitāte Vispārināta īpašība --> stabils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stadialitāte Vispārināta īpašība --> stadiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staignums Vispārināta īpašība --> staigns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staipīgums Vispārināta īpašība --> staipīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- staltums Vispārināta īpašība --> stalts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- starptautiskums Vispārināta īpašība --> starptautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stateniskums Vispārināta īpašība --> statenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- statiskums Vispārināta īpašība --> statisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stāvums Vispārināta īpašība --> stāvs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzamība Vispārināta īpašība --> steidzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- steidzīgums Vispārināta īpašība --> steidzīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereofoniskums Vispārināta īpašība --> stereofonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereoskopiskums Vispārināta īpašība --> stereoskopisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (1).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (2).
- stereotipiskums Vispārināta īpašība --> stereotipisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipums (3).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (1).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (2).
- stereotipums Vispārināta īpašība --> stereotips 2(4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stereotipiskums (3).
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sterilitāte Vispārināta īpašība --> sterils (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiegrainums Vispārināta īpašība --> stiegrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīganums Vispārināta īpašība --> stīgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stigrums Vispārināta īpašība --> stigrs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viskozums.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stihiskums Vispārināta īpašība --> stihisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (1).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (2).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrums (3).
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingrums Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingrība (1).
- stingrība Vispārināta īpašība --> stingrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņa spēju pretoties deformācijai dotās slodzes gadījumā.
- stingums Vispārināta īpašība --> stings (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī stiprība.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stiprums Vispārināta īpašība --> stiprs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stīvums Vispārināta īpašība --> stīvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stoiskums Vispārināta īpašība --> stoisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stomīgums Vispārināta īpašība --> stomīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strādīgums Vispārināta īpašība --> strādīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- straujums Vispārināta īpašība --> straujš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdība Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strīdīgums Vispārināta īpašība --> strīdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- striktums Vispārināta īpašība --> strikts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strupums Vispārināta īpašība --> strups (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- strutainums Vispārināta īpašība --> strutains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- studentiskums Vispārināta īpašība --> studentisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stulbums Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbība (1); arī muļķība (1).
- stulbība Vispārināta īpašība --> stulbs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stulbums (1); arī muļķība (1).
- stupiditāte Vispārināta īpašība --> stupīds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (1).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (2).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrainums Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrainība (3).
- stūrainība Vispārināta īpašība --> stūrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- stūrgalvīgums Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stūrgalvība.
- stūrgalvība Vispārināta īpašība --> stūrgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- subjektivitāte Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektīvisms (2).
- subjektīvisms Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme; subjektivitāte.
- subjektīvums Vispārināta īpašība --> subjektīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sudrabainums Vispārināta īpašība --> sudrabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suģestivitāte Vispārināta īpašība --> suģestīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainība Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūkalainums Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suniskums Vispārināta īpašība --> sunisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- superprecizitāte Vispārināta īpašība --> superprecīzs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrums Vispārināta īpašība --> sūrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sūrstīgums Vispārināta īpašība --> sūrstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sutīgums Vispārināta īpašība --> sutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverenitāte Vispārināta īpašība --> suverēns 2 (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- suverēnums Vispārināta īpašība --> suverēns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidīgums Vispārināta īpašība --> svaidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaidība Vispārināta īpašība --> svaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svaigs gaiss, svaiga gaisa plūsma.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svaigums Vispārināta īpašība --> svaigs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svarīgums Vispārināta īpašība --> svarīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; svārstīgums (3).
- svēdrainība Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svēdrainums Vispārināta īpašība --> svēdrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (1).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (1).
- sveķainums Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainība (2).
- sveķainība Vispārināta īpašība --> sveķains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; sveķainums (2).
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainums Vispārināta īpašība --> svelmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmainība Vispārināta īpašība --> svelmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svelmīgums Vispārināta īpašība --> svelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādība Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešādums Vispārināta īpašība --> svešāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešatnīgums Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnība.
- svešatnība Vispārināta īpašība --> svešatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svešatnīgums.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svešums Vispārināta īpašība --> svešs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētbijība Vispārināta īpašība --> svētbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī dievbijība.
- svētdienīgums Vispārināta īpašība --> svētdienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētīgums Vispārināta īpašība --> svētīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētlaimīgums Vispārināta īpašība --> svētlaimīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētums Vispārināta īpašība --> svēts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētsvinīgums Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinība.
- svētsvinība Vispārināta īpašība --> svētsvinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; svētsvinīgums.
- svētulība Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētulīgums Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrainums Vispārināta īpašība --> sviedrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviedrizturība Vispārināta īpašība --> sviedrizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sviestainums Vispārināta īpašība --> sviestains.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (1), šīs īpašības konkrētā izpausme.
- svinīgums Vispārināta īpašība --> svinīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svītrainums Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainība.
- svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme; svītrainums.
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šablonisms Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- šabloniskums Vispārināta īpašība --> šablonisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šablonisms.
- šarmantums Vispārināta īpašība --> šarmants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaubīgums Vispārināta īpašība --> šaubīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudība Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaudīgums Vispārināta īpašība --> šaudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurums Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šaurība (2).
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaurība Vispārināta īpašība --> šaurs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaursirdība Vispārināta īpašība --> šaursirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šausmīgums Vispārināta īpašība --> šausmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalīgums Vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalība Vispārināta īpašība --> šaušalīgs.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautnainība (1).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķautņainums Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķautņainība (2).
- šķautņainība Vispārināta īpašība --> šķautņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķebīgums Vispārināta īpašība --> šķebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķelmīgums Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; šķelmība.
- šķelmība Vispārināta īpašība --> šķelmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķeltnieciskums Vispārināta īpašība --> šķeltniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķībums Vispārināta īpašība --> šķībs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķidrība Vispārināta īpašība --> šķidrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (1).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (2).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiedrainums Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; šķiedrainība (3).
- šķiedrainība Vispārināta īpašība --> šķiedrains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķietamība Vispārināta īpašība --> šķietams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirbainums Vispārināta īpašība --> šķirbains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirīgums Vispārināta īpašība --> šķirīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķiriskums Vispārināta īpašība --> šķirisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķirtība Vispārināta īpašība --> šķirts; nodalīšana.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstība Vispārināta īpašība --> šķīsts 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šķobīgums Vispārināta īpašība --> šķobīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šļauganums Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganība.
- šļauganība Vispārināta īpašība --> šļaugans, šīs īpašības konkrēta izpausme; šļauganums.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šmaugums Vispārināta īpašība --> šmaugs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šodienīgums Vispārināta īpašība --> šodienīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šūnainums Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainība.
- šūnainība Vispārināta īpašība --> šūnains, šīs īpašības konkrēta izpausme; šūnainums.
- švakums Vispārināta īpašība --> švaks.
- švaukstība Vispārināta īpašība --> švaukstīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- švītība Vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tagadnīgums Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tagadnība.
- tagadnība Vispārināta īpašība --> tagadnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnīgums Vispārināta īpašība --> taisnīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnprātīgums Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; taisnprātība.
- taisnprātība Vispārināta īpašība --> taisnprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taisnums Vispārināta īpašība --> taisns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taktiskums Vispārināta īpašība --> taktisks 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- talantīgums Vispārināta īpašība --> talantīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālredzīgums Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; tālredzība (2).
- tālredzība Vispārināta īpašība --> tālredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā liels attālums, atstatums.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tālums Vispārināta īpašība --> tāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; samērā ilgs laikposms.
- tālskanīgums Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanība.
- tālskanība Vispārināta īpašība --> tālskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tālskanīgums.
- tāpatīgums Vispārināta īpašība --> tāpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tārpainums Vispārināta īpašība --> tārpains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukainums Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainība.
- taukainība Vispārināta īpašība --> taukains, šīs īpašības konkrēta izpausme; taukainums.
- tauknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2).
- taukums Vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (1).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (1).
- taupīgums Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupība (2).
- taupība Vispārināta īpašība --> taupīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taupīgums (2).
- taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tautiskums Vispārināta īpašība --> tautisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teiksmainība Vispārināta īpašība --> teiksmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tekstualitāte Vispārināta īpašība --> tekstuāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēlainums Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība.
- tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- telpiskums Vispārināta īpašība --> telpisks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tematisms Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematiskums.
- tematiskums Vispārināta īpašība --> tematisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tematisms (1).
- temperamentīgums Vispārināta īpašība --> temperamentīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tendenciozitāte Vispārināta īpašība --> tendenciozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- teorētiskums Vispārināta īpašība --> teorētisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tēraudcietums Vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- termoizturība Vispārināta īpašība --> termoizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; siltumizturība.
- termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
- tēvišķīgums Vispārināta īpašība --> tēvišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķums; tēvišķība.
- tēvišķums Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tēvišķīgums; tēvišķība.
- tēvišķība Vispārināta īpašība --> tēvišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ticīgums Vispārināta īpašība --> ticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tielība Vispārināta īpašība --> tielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiepība Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ietiepība.
- tiepīgums Vispārināta īpašība --> tiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tiepība.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesīgums Vispārināta īpašība --> tiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiesiskums Vispārināta īpašība --> tiesisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiešums Vispārināta īpašība --> tiešs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tievums Vispārināta īpašība --> tievs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklība Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tiklums Vispārināta īpašība --> tikls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmīgums Vispārināta īpašība --> tiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīksmība Vispārināta īpašība --> tīksms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumīgums Vispārināta īpašība --> tikumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tikumiskums Vispārināta īpašība --> tikumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpīgums Vispārināta īpašība --> tilpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tilpumība Vispārināta īpašība --> tilpumisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tipiskums Vispārināta īpašība --> tipisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tirānisms Vispārināta īpašība --> tirānisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme, arī despotisms (2).
- tīrasinība Vispārināta īpašība --> tīrasinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrīgums Vispārināta īpašība --> tīrīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrība Vispārināta īpašība --> tīrs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīrskanīgums Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tīrskanība.
- tīrskanība Vispārināta īpašība --> tīrskanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tīšums Vispārināta īpašība --> tīšs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- titāniskums Vispārināta īpašība --> titānisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tizlums Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlība.
- tizlība Vispārināta īpašība --> tizls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tizlums.
- toksiskums Vispārināta īpašība --> toksisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolerantums Vispārināta īpašība --> tolerants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tolums Vispārināta īpašība --> tols 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; iedzimts ragu trūkums dobradžu dzimtas dzīvniekiem, parasti govīm.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tonālums Vispārināta īpašība --> tonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitārums Vispārināta īpašība --> totalitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totalitāte Vispārināta īpašība --> totāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- totālums Vispārināta īpašība --> totāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionalitāte Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tradicionālums Vispārināta īpašība --> tradicionāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šabloniskums (1).
- trafaretums Vispārināta īpašība --> trafarets 2 (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; šabloniskums (2).
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģikomiskums Vispārināta īpašība --> traģikomisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traģiskums Vispārināta īpašība --> traģisks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- traipainums Vispārināta īpašība --> traipains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakums Vispārināta īpašība --> traks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgums Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība.
- tramīgums Vispārināta īpašība --> tramīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transcendence Vispārināta īpašība --> transcendentāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- transitivitāte Vispārināta īpašība --> transitīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; pārejamība (1).
- transversalitāte Vispārināta īpašība --> transversāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trāpīgums Vispārināta īpašība --> trāpīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainība (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (1).
- trauksmainība Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trauksmainums (2).
- trauksmainums Vispārināta īpašība --> trauksmains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trauslums Vispārināta īpašība --> trausls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādība Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trejādums Vispārināta īpašība --> trejāds, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3).
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- treknums Vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- triecienizturība Vispārināta īpašība --> triecienizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trivialitāte Vispārināta īpašība --> triviāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (1).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (1).
- trokšņainums Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainība (2).
- trokšņainība Vispārināta īpašība --> trokšņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trokšņainums (2).
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trūcīgums Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcība (3).
- trūcība Vispārināta īpašība --> trūcīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trūcīgums (2); arī nabadzība (3).
- trūdainums Vispārināta īpašība --> trūdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trulība Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; trulums (2).
- trulums Vispārināta īpašība --> truls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuklība Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme; tuklums.
- tuklums Vispārināta īpašība --> tukls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnesīgums Vispārināta īpašība --> tuksnesīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuksnešainums Vispārināta īpašība --> tuksnešains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tukša vieta, telpa, vide, tās daļa.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (3), Šīs īpašības konkrēta izpausme; trūkums, nabadzība.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšība Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšums Vispārināta īpašība --> tukšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšvārdība Vispārināta īpašība --> tukšvārdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tukšziedība Vispārināta īpašība --> tukšziedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tulznainums Vispārināta īpašība --> tulznains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tūļīgums Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; tūļība.
- tūļība Vispārināta īpašība --> tūļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumīgums Vispārināta īpašība --> tumīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tumšums Vispārināta īpašība --> tumšs (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tupeniskums Vispārināta īpašība --> tupus.
- turīgums Vispārināta īpašība --> turīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzība Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvredzīgums Vispārināta īpašība --> tuvredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; tuvums (1).
- tuvība Vispārināta īpašība --> tuvs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaikcaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvaiknecaurlaidība Vispārināta īpašība --> tvaikcaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvanīgums Vispārināta īpašība --> tvanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tveicīgums Vispārināta īpašība --> tveicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tvirtums Vispārināta īpašība --> tvirts (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdenscaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdenscaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensizturība Vispārināta īpašība --> ūdensizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidība Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdensnecaurlaidīgums Vispārināta īpašība --> ūdensnecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (1).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (1).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (2).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (2).
- ūdeņainums Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainība (3).
- ūdeņainība Vispārināta īpašība --> ūdeņains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; ūdeņainums (3).
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunīgums Vispārināta īpašība --> ugunīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsbīstamība Vispārināta īpašība --> ugunsbīstams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsdrošība Vispārināta īpašība --> ugunsdrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsizturība Vispārināta īpašība --> ugunsizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ugunsnedrošība Vispārināta īpašība --> ugunsnedrošs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultimatīvums Vispārināta īpašība --> ultimatīvs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ultrajutīgums Vispārināta īpašība --> ultrajutīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- unikālums Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikalitāte.
- unikalitāte Vispārināta īpašība --> unikāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; unikālums.
- universālums Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universalitāte.
- universalitāte Vispārināta īpašība --> universāls, šīs īpašības konkrēta izpausme; universālums.
- untumainība Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- untumainums Vispārināta īpašība --> untumains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainība Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ūsainums Vispārināta īpašība --> ūsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainība Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ušņainums Vispārināta īpašība --> ušņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utainums Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainība.
- utainība Vispārināta īpašība --> utains, šīs īpašības konkrēta izpausme; utainums.
- utilitārums Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; utilitaritāte.
- utilitaritāte Vispārināta īpašība --> utilitārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzbāzība Vispārināta īpašība --> uzbāzīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītība Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzcītīgums Vispārināta īpašība --> uzcītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmācība Vispārināta īpašība --> uzmācīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzmanīgums Vispārināta īpašība --> uzmanīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzņēmība Vispārināta īpašība --> uzņēmīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzplijība Vispārināta īpašība --> uzplijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzpūtība Vispārināta īpašība --> uzpūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzstājīgums Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājība.
- uzstājība Vispārināta īpašība --> uzstājīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; uzstājīgums.
- uzticamība Vispārināta īpašība --> uzticams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticība Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzticīgums Vispārināta īpašība --> uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uztiepība Vispārināta īpašība --> uztiepīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvedīgums Vispārināta īpašība --> uzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vāciskums Vispārināta īpašība --> vācisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vainīgums Vispārināta īpašība --> vainīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
- vairākkrāsainība Vispārināta īpašība --> vairākkrāsains.
- vairība Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vairīgums; izvairība.
- vairīgums Vispārināta īpašība --> vairīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaislīgums Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība.
- vaislība Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums.
- vajadzīgums Vispārināta īpašība --> vajadzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātība Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājprātīgums Vispārināta īpašība --> vājprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājredzīgums Vispārināta īpašība --> vājredzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vājums Vispārināta īpašība --> vājš (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valdonīgums Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valdonība.
- valdonība Vispārināta īpašība --> valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valkanums Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme; valkanība.
- valkanība Vispārināta īpašība --> valkans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valodība Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valodīgums.
- valodīgums Vispārināta īpašība --> valodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valstiskums Vispārināta īpašība --> valstisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- valšķīgums Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķība.
- valšķība Vispārināta īpašība --> valšķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; valšķīgums.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļība Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļīgums Vispārināta īpašība --> vaļīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vaļsirdīgums Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaļsirdība.
- vaļsirdība Vispārināta īpašība --> vaļsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vandalisms Vispārināta īpašība --> vandalisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varbūtīgums Vispārināta īpašība --> varbūtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; varbūtiskums.
- varbūtiskums Vispārināta īpašība --> varbūtisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vardarbīgums Vispārināta īpašība --> vardarbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varenība Vispārināta īpašība --> varens (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgums Vispārināta īpašība --> vārgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (1).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (2).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- variablums Vispārināta īpašība --> variabls, šīs īpašības konkrēta izpausme. Variabilitāte.
- variatīvums Vispārināta īpašība --> variatīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varīgums Vispārināta īpašība --> varīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārīgums Vispārināta īpašība --> vārīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- varmācīgums Vispārināta īpašība --> varmācīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainība Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārpatainums Vispārināta īpašība --> vārpatains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vasarīgums Vispārināta īpašība --> vasarīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecīgums Vispārināta īpašība --> vecīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vecišķība Vispārināta īpašība --> vecišķs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veclaicīgums Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicība.
- veclaicība Vispārināta īpašība --> veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; veclaicīgums.
- vecmeitīgums Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitība.
- vecmeitība Vispārināta īpašība --> vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmeitīgums.
- vecmodīgums Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodība.
- vecmodība Vispārināta īpašība --> vecmodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecmodīgums.
- vecpuisīgums Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisība.
- vecpuisība Vispārināta īpašība --> vecpuisīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vecpuisīgums.
- vecpuisiskums Vispārināta īpašība --> vecpuisisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēderīgums Vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veicīgums Vispārināta īpašība --> veicīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veikalnieciskums Vispārināta īpašība --> veikalniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (1).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiklums Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; veiklība (2).
- veiklība Vispārināta īpašība --> veikls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veiksmīgums Vispārināta īpašība --> veiksmīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainība Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējainums Vispārināta īpašība --> vējains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vējizturīgums Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturība.
- vējizturība Vispārināta īpašība --> vējizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējizturīgums.
- vējnoturīgums Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturība.
- vējnoturība Vispārināta īpašība --> vējnoturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vējnoturīgums.
- vēlamība Vispārināta īpašība --> vēlams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlaudzība Vispārināta īpašība --> vēlaudzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (1).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (2).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (3).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3).
- vēlīnums Vispārināta īpašība --> vēlīns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīnība Vispārināta īpašība --> vēlīns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- velnišķīgums Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķums; velnišķība.
- velnišķība Vispārināta īpašība --> velnišķīgs, velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums, velnišķums.
- velnišķums Vispārināta īpašība --> velnišķs, šīs īpašības konkrēta izpausme; velnišķīgums; velnišķība.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlums Vispārināta īpašība --> vēls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veltīgums Vispārināta īpašība --> veltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- verdziskums Vispārināta īpašība --> verdzisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērienīgums Vispārināta īpašība --> vērienīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērīgums Vispārināta īpašība --> vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainība Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- versmainums Vispārināta īpašība --> versmains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vertikālums Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme; vertikalitāte.
- vertikalitāte Vispārināta īpašība --> vertikāls 1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselīgums Vispārināta īpašība --> veselīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- veselums Vispārināta īpašība --> vesels (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsums Vispārināta īpašība --> vēss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēsturiskums Vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vētrainums Vispārināta īpašība --> vētrains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vibroizturība Vispārināta īpašība --> vibroizturīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduslaicīgums Vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viduvējība Vispārināta īpašība --> viduvējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viedība Vispārināta īpašība --> vieds, šīs īpašības konkrēta izpausme; viedums.
- vieglprātīgums Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātība.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (15), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (17), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (18), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vieglprātība.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieglums Vispārināta īpašība --> viegls (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vieliskums Vispārināta īpašība --> vielisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (1).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (2).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienādums Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienādība (3).
- vienādība Vispārināta īpašība --> vienāds (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienaldzīgums Vispārināta īpašība --> vienaldzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienaldzība.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viendabīgums Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabība.
- viendabība Vispārināta īpašība --> viendabīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viendabīgums.
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1).
- viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2).
- viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2).
- vienkāršotība Vispārināta īpašība --> vienkāršots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (1).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (1).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (2).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (2).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (3).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (3).
- vienkāršums Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršība (4).
- vienkāršība Vispārināta īpašība --> vienkāršs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienkāršums (4).
- vienkrāsainība Vispārināta īpašība --> vienkrāsains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienlaicīgums Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicība.
- vienlaicība Vispārināta īpašība --> vienlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienlaicīgums.
- vienlīdzība Vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienlīdzīgums Vispārināta īpašība --> vienlīdzīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienmērīgums Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērība.
- vienmērība Vispārināta īpašība --> vienmērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmērīgums.
- vienmulība Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmulīgums Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmuļīgums Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļība; vienmuļīgums.
- vienmuļība Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums.
- vienmuļums Vispārināta īpašība --> vienmuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļīgums; vienmuļība; vienmuļīgums.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viennozīmība.
- viennozīmīgums Vispārināta īpašība --> viennozīmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienotība Vispārināta īpašība --> vienots (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatīgums Vispārināta īpašība --> vienpatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpatnīgums Vispārināta īpašība --> vienpatnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpatīgums.
- vienpersoniskums Vispārināta īpašība --> vienpersonisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienprātība Vispārināta īpašība --> vienprātīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (1).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (1).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (2).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (2).
- vienpusīgums Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusība (3).
- vienpusība Vispārināta īpašība --> vienpusīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienpusīgums (3).
- vienreizējība Vispārināta īpašība --> vienreizējs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienreizīgums Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizība.
- vienreizība Vispārināta īpašība --> vienreizīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienreizīgums.
- viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (1).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (1).
- vientiesīgums Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesība (2).
- vientiesība Vispārināta īpašība --> vientiesīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vientiesīgums (2).
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientuļums Vispārināta īpašība --> vientuļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (1).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (1).
- vienveidīgums Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidība (2).
- vienveidība Vispārināta īpašība --> vienveidīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienveidīgums (2).
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienzilbīgums Vispārināta īpašība --> vienzilbīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viesmīlība Vispārināta īpašība --> viesmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vijīgums Vispārināta īpašība --> vijīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltīgums Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viļņainums Vispārināta īpašība --> viļņains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vingrība Vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vingrums Vispārināta īpašība --> vingrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- violetums Vispārināta īpašība --> violets, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrietība Vispārināta īpašība --> vīrietisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (1).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīrišķīgums Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vīrišķība (2).
- vīrišķība Vispārināta īpašība --> vīrišķīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virspusējība Vispārināta īpašība --> virspusējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusība.
- virspusība Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; virspusējība.
- virspusīgums Vispārināta īpašība --> virspusīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- virtuozums Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme; virtuozitāte.
- virtuozitāte Vispārināta īpašība --> virtuozs 2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visgudrība Vispārināta īpašība --> visgudrs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viskozums Vispārināta īpašība --> viskozs, šīs īpašības konkrēta izpausme; stigrums.
- vispārcilvēcība Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārcilvēciskums Vispārināta īpašība --> vispārcilvēcisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispārīgums Vispārināta īpašība --> vispārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vispusīgums Vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusība.
- vispusība Vispārināta īpašība --> vispusīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispusīgums.
- visspēcīgums Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; visspēcība.
- visspēcība Vispārināta īpašība --> visspēcīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- visvarenīgums Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme; visvarenība.
- visvarenība Vispārināta īpašība --> visvarens, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viszinīgums Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinība.
- viszinība Vispārināta īpašība --> viszinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; viszinīgums.
- vitālisms Vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vitalitāte (1).
- vitalitāte Vispārināta īpašība --> vitāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vitalitāte Vispārināta īpašība --> vitāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vīzdegunība Vispārināta īpašība --> vīzdegunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vizualitāte Vispārināta īpašība --> vizuāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vizualitāte Vispārināta īpašība --> vizuāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vizuāls efektīgums.
- vokalitāte Vispārināta īpašība --> vokāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vulgārums Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vulgaritāte (1).
- vulgaritāte Vispārināta īpašība --> vulgārs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaķapastalība Vispārināta īpašība --> zaķapastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķpastalība.
- zaķpastalība Vispārināta īpašība --> zaķpastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķapastalība.
- zālainība Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zālainums Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļganums Vispārināta īpašība --> zaļgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnējība Vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnējums Vispārināta īpašība --> zaļoksnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnība Vispārināta īpašība --> zaļoksns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnība Vispārināta īpašība --> zaļoksns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļoksnums Vispārināta īpašība --> zaļoksns, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaļums Vispārināta īpašība --> zaļš (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zaļas krāsas laukums.
- zarainība Vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zarainums Vispārināta īpašība --> zarains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zeltainums Vispārināta īpašība --> zeltains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemiskums Vispārināta īpašība --> zemisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemnieciskums Vispārināta īpašība --> zemniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemums Vispārināta īpašība --> zems (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemums Vispārināta īpašība --> zems (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemsirdība Vispārināta īpašība --> zemsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdīgums.
- zemsirdīgums Vispārināta īpašība --> zemsirdīgss, šīs īpašības konkrēta izpausme; zemsirdība.
- zēnīgums Vispārināta īpašība --> zēnīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zēnišķums Vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; zēniskums.
- zēniskums Vispārināta īpašība --> zēnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenīgums Vispārināta īpašība --> zibenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibenība Vispārināta īpašība --> zibenīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zibīgums Vispārināta īpašība --> zibīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zīdainība Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme; zīdainums.
- zīdainums Vispārināta īpašība --> zīdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemcietība Vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemcietīgums Vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziemīgums Vispārināta īpašība --> ziemīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziepjainums Vispārināta īpašība --> ziepjains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilganums Vispārināta īpašība --> zilgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilgums Vispārināta īpašība --> zilgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zilums Vispārināta īpašība --> zils, šīs īpašības konkrēta izpausme; zilas krāsas laukums.
- zinātniskums Vispārināta īpašība --> zinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zinīgums Vispārināta īpašība --> zinīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziņkārība Vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ziņkārīgums Vispārināta īpašība --> ziņkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (1).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (1).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (2).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (2).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (3).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (3).
- zobainums Vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainība (4).
- zobainība Vispārināta īpašība --> zobains (5), šīs īpašības konkrēta izpausme; zobainums (4).
- zobgalīgums Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalība (1).
- zobgalība Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalīgums.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zonalitāte Vispārināta īpašība --> zonāls (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvaigžņainums Vispārināta īpašība --> zvaigžņains (1), zvaigžņots (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvanīgums Vispārināta īpašība --> zvanīgs; šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- zvērīgums Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvēriskums Vispārināta īpašība --> zvērisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvēriskums Vispārināta īpašība --> zvērisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvīļums Vispārināta īpašība --> zvīļš, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainība Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zvirgzdainums Vispārināta īpašība --> zvirgzdains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žanriskums Vispārināta īpašība --> žanrisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainība Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlabainums Vispārināta īpašība --> žēlabains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlsirdīgums Vispārināta īpašība --> žēlsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; žēlsirdība.
- žilbīgums Vispārināta īpašība --> žilbīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žirgtums Vispārināta īpašība --> žirgts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainība Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žuburainums Vispārināta īpašība --> žuburains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žulganība Vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žulganums Vispārināta īpašība --> žulgans, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žultainums Vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainība.
- žultainība Vispārināta īpašība --> žultains, šīs īpašības konkrēta izpausme; žultainums.
- saldums Vispārināta īpašība -->salds (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- senlaicīgums Vispārināta īpašība -->senlaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- karstgalvība Vispārināta īpašība karstgalvīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā paziņojums par to, ka kāds lēmums, rīkojums, pavēle, protests, priekšlikums nav vairs spēkā, ir atcelts.
- Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai.
- SGML Vispārinātā marķēšanas standartvaloda ("standard generalised mark-up language").
- valoda SGML vispārinātā marķēšanas standartvaloda (angļu "Standard Generalized Markup Language").
- arhisēma Vispārināta sēma, kas apvieno vienas leksiski semantiskās grupas vai semantiskā lauka vienības.
- semantiskais subjekts vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
- subjekts Vispārināta semantiskā loma, kas ietver darītāju, izjutēju, to, kam piemīt kāda pazīme, un citas semantiskās lomas.
- vispārīgā tiesību teorija vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskām parādībām, to būtību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā, tā pēta tiesisko īstenību (realitāti) valstī.
- flibustieri Vispārināti - pirāti, jūras laupītāji, kontrabandisti.
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1.
- tas Vispārināti norāda uz ko tādu, kas saprotams no konteksta vai konkrētas situācijas.
- vispār Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; kopumā; visumā.
- visumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; kopumā.
- kopumā Vispārināti, apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
- Hamiltona funkcija vispārināto impulsu p~j~ reizinājumu ar vispārinātiem ātrumiem q~j~' summa, no kuras atskaitīta Lagranža funkcija: H=Σ~j~p~j~q~j~' – L.
- datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana vispārināts nosaukums pētījumu un izstrādņu virzienam integrētu automatizētu projektēšanas un ražošanas vadības sistēmu jomā.
- vienkārša teikuma struktūras shēma vispārināts paraugs, kurā ietilpst vienkārša teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu minimums un kuru var attēlot ar simboliem.
- jēgums Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga.
- leksiskā nozīme vispārināts reālijas (īstenības priekšmeta, parādības, dzīvas būtnes, abstrakta jēdziena) atspoguļojums apziņā; to parasti izsaka vārda celms, gramatisko formu maiņa leksisko nozīmi neietekmē.
- salikta teikuma struktūras shēma vispārināts salikta teikuma paraugs, kurā ietilpst noteiktu tipu saliktu teikumu veidošanai nepieciešamais minimums.
- teikuma struktūras shēma vispārināts teikuma paraugs, kurā ietilpst teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu (vārdformu, teikuma daļu) minimums, ko iespējams attēlot ar simboliem.
- jeļņa Vispārināts zagļu apzīmējums.
- hlorciāns Vispārindīga kaujas viela - bezkrāsaina gāze ar asu, īpatnēju smaku.
- paraplāns Vispārinošs apzīmējums lidaparātiem ar lokanu spārnu; lai samazinātu brīva kritiena ātrumu, izmanto deltveida vai izpletņveida spārnu.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- pilsētas skola vispārizglītojoša mācību iestāde (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās citās valstīs).
- Aleksandra ģimnāzija vispārizglītojoša mācību iestāde zēniem, dibināta 1868. g., no 1873. g. atradās Suvorova (tagadējā Kr. Barona) ielā 1, viena no pirmajām krievu vidējām mācību iestādēm Rīgā, 1911.-1912. g. bija lielākā vidējā mācību iestāde Rīgā (960 skolnieku), beidza darboties 1. pasaules kara laikā.
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti.
- vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie.
- Lomonosova ģimnāzija vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde sievietēm, dibināta 1868. g. Rīgā, no 1871. g. atradās Troņmantnieka (tagadējā Raiņa) bulvārī 29, mācības notika krievu valodā, 1893./1894. mācību gadā bija 311 audzēkņu, I pasaules kara laikā tika evakuēta un Rīgā darbību vairs neatjaunoja.
- licejs vispārizglītojoša vidējā mācību iestāde vairākās pasaules valstīs.
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību.
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni.
- jaunākās klases vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases.
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā.
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži.
- ekranēts vītais pāris vītais pāris ekranētā kabelī, ko parasti izmanto gredzentīklos ātrai datu pārraidei lielos attālumos.
- neekranēts vītais pāris vītais pāris neekranētā kabelī.
- maģistrāle Vītais pāris, koaksiālais vai optiskais kabelis, kas lokālajos tīklos savieno datorus un citas iekārtas; kopne.
- pārvizināt Vizinot, vedot (ar transportlīdzekli), pārvest (pāri kam, pār ko).
- stulms Zābaka sastāvdaļa, kas aptver kāju līdz celim vai pāri tam.
- pārzagties Zagšus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kapzeķes Zeķes, kas sniedzas līdz potītes locītavai vai mazliet pāri tai; īsās zeķes.
- īszeķes Zeķes, kas sniedzas mazliet pāri potītēm.
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā.
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
- karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli).
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
- bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
- divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs.
- rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- ģimenes mācība zināšanu kopums par ģimenes veidošanos un attīstību; mācību priekšmets vispārizglītojošās skolās.
- pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi.
- lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā.
- pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem.
- pedipalpi Zirnekļveidīgo klases pārstāvju otrais ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm.
- polipteri Zivis ar vairākiem pāriem peldamu spuru.
- Martia un Martianags zoroastrisma antropogoniskajos mītos - pirmais cilvēku pāris.
- zvaigznes vieta zvaigznes stāvoklis uz debess sfēras, to nosaka astronomisko koordinātu pāris.
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums.
- optiskā dubultzvaigzne zvaigžņu pāris, kas pie debess sfēras projicējas blakus, bet kosmiskajā telpā atrodas dažādos attālumos un nav savstarpēji fizikāli saistīti.
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
- pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko).
- skuļiķ Žēloties par pāridarījumu.
- šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem.
pāri citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV