Paplašinātā meklēšana
Meklējam līg.
Atrasts vārdos (501):
- līg:1
- līga:3
- līga:4
- līga:2
- līga:1
- līga:5
- līgo:1
- līgo:2
- līgt:1
- līgas:1
- līgāt:1
- līgko:1
- līgns:1
- līgot:2
- līgot:1
- alīgs:1
- ālīgs:1
- klīgt:1
- līgača:1
- līgāča:1
- līgači:1
- līgans:2
- līgans:1
- līgant:1
- līgava:1
- līgens:1
- līgoņa:1
- līgšņa:1
- līgšus:1
- līgtin:1
- līgum-:1
- līgums:1
- līgzda:2
- līgzda:1
- līgžņa:1
- bailīg:1
- amlīgs:1
- aplīgt:1
- atlīgt:1
- bīlīgs:1
- bolīgs:1
- cālīgs:1
- cilīgs:1
- cīlīgs:2
- cīlīgs:1
- cūlīgs:1
- čalīgs:1
- dalīgs:1
- dalīgt:1
- ellīgs:1
- galīgs:1
- ģēlīgs:1
- ielīgt:1
- izlīgt:1
- jēlīgi:1
- jēlīgs:1
- klīgāt:1
- kolīgs:1
- kūlīgi:1
- kulīgs:1
- kūlīgs:1
- ķūlīgs:1
- lelīgs:1
- lēlīgs:1
- melīgs:1
- mēlīgs:1
- mīlīgs:1
- nolīgt:1
- nolīgt:2
- līgabas:1
- līgačas:1
- līgaste:1
- līgavas:1
- līgmane:1
- līgmāte:1
- līgotne:1
- līgšana:1
- līgučis:1
- nežēlīg:1
- turplīg:1
- adelīgs:1
- aizlīgt:1
- amplīgs:1
- aplīgāt:1
- aplīgot:1
- apslīgt:1
- atlīgāt:1
- atlīgot:1
- atslīgt:1
- auglīgs:1
- bailīgi:1
- bailīgs:1
- bēglīgs:1
- blīgzna:1
- blīgzna:3
- blīgzna:2
- Blīgzna:1
- blīgzne:1
- blīgzne:2
- blīgžēt:1
- blīgžis:1
- brālīgs:1
- cīrlīgs:1
- collīgs:1
- čollīgs:1
- dablīgs:1
- dailīgs:1
- deglīgs:1
- dīglīgs:1
- dzēlīgs:1
- ēdelīgs:1
- fērlīgs:1
- flīgers:1
- gailīgs:1
- glīgzda:2
- glīgzda:1
- glīgzds:1
- grīlīgs:1
- ielīgot:2
- ielīgot:1
- ieslīgt:1
- izlīgāt:1
- izlīgot:1
- izslīgt:1
- jūklīgs:1
- kaslīgs:1
- kollīgs:1
- kvēlīgs:1
- ķaulīgs:1
- lielīgs:1
- lillīgs:1
- mellīga:1
- meslīgs:1
- mešlīgs:1
- mielīgs:1
- mirlīgs:1
- mollīgs:1
- neglīgs:1
- nolīgāt:1
- nolīgāt:2
- nolīgot:1
- nolīgot:2
- noslīgt:1
- līganība:1
- līganums:1
- līgāties:1
- līgātnes:1
- līgaviņa:1
- līgotājs:1
- līgoties:1
- līgotnes:2
- līgotnes:1
- līgotnis:1
- abgalīgs:1
- aizlīgot:1
- aizslīgt:1
- Alīgarha:1
- apmelīgs:1
- ārgalīgs:1
- asgalīgs:1
- atgalīgi:1
- atgalīgs:1
- aumalīgs:1
- aušalīgs:1
- aušelīgs:1
- aušulīgs:1
- bailīgai:1
- bēdulīgs:1
- bēgulīgs:1
- bijālīgs:1
- bizelīgs:1
- blīgatas:1
- blīgznēt:1
- blīgznēt:2
- braulīgs:1
- broslīgs:1
- bubulīgs:1
- čūčalīgs:1
- čumulīgs:1
- damalīgs:1
- damelīgs:1
- derglīgs:1
- deselīgs:1
- didelīgs:1
- dīkulīgs:1
- domulīgs:1
- dusulīgs:1
- erbulīgs:1
- gabalīgs:1
- galīgums:1
- gavelīgs:1
- gāzelīgs:1
- gāzulīgi:1
- iemīlīgs:1
- ievalīgs:1
- iežēlīgs:1
- izcilīgs:1
- izlīgums:1
- izpalīgs:1
- izvēlīgi:1
- izvēlīgs:1
- jutelīgs:1
- jūtelīgs:1
- kaislīgs:1
- kauslīgs:1
- kodelīgs:1
- kodolīgs:1
- krēslīgs:1
- krīklīgs:1
- kroplīgs:1
- kruilīgs:1
- kubulīgs:1
- kubulīgs:2
- kutelīgs:1
- ķemulīgs:1
- ķeselīgs:1
- ķibelīgs:1
- ķīvelīgs:1
- ķizulīgs:1
- mākslīgs:1
- melīgums:1
- mīdelīgs:1
- mīdelīgs:2
- mīlīgums:1
- mirklīgs:1
- mutelīgs:1
- nedalīgs:1
- negalīgi:1
- negalīgs:1
- neģēlīgi:1
- neģēlīgs:1
- nemīlīgs:1
- nepelīgs:1
- nežēlīgs:1
- nīkulīgs:1
- nolīgans:1
- nolīgums:1
- nomalīgs:1
- nosalīgs:1
- novēlīgs:1
- ņarglīgs:1
- līgatieši:1
- līgodiena:1
- līgumcena:1
- līgumisks:1
- līgumsods:1
- aplīgties:1
- audzelīgi:1
- audzelīgs:1
- auglīgums:1
- badeklīgs:1
- badgalīgs:1
- baidelīgs:1
- bailīgums:1
- bezdelīga:1
- bezgalīgs:1
- bezmalīgs:1
- birzelīgs:1
- brēkulīgs:1
- čaibulīgs:1
- čiebulīgs:1
- dedzelīgs:1
- diepalīgs:1
- dirbelīgs:1
- dirselīgs:1
- diršelīgs:1
- divdalīgs:1
- divgalīgs:1
- drapslīgs:1
- drebelīgs:1
- drebulīgs:1
- drepelīgs:1
- dvēselīgs:1
- dzēlīgums:1
- ēdelīgums:1
- ērmeklīgs:1
- gaiselīgs:1
- garmēlīgs:1
- gaudulīgs:1
- gļēvulīgs:1
- grabelīgs:1
- grābslīgs:1
- gramslīgs:1
- grebelīgs:1
- gribelīgs:1
- grozelīgs:1
- gurdelīgs:1
- ģiebulīgs:1
- iebailīgs:1
- iekaslīgs:1
- ielielīgs:1
- ieslīgumi:1
- ietielīgs:1
- izbailīgs:1
- izlielīgs:1
- izlīgšana:1
- juceklīgs:1
- juteklīgs:1
- jūteklīgs:1
- kaitelīgs:1
- kaseklīgs:1
- kasiklīgs:1
- kaunelīgs:1
- kavēklīgs:1
- knifelīgs:1
- koplīgums:1
- kramslīgs:1
- krāpulīgs:1
- krecelīgs:1
- kricelīgs:1
- krimslīgs:1
- krucelīgs:1
- kustelīgs:1
- kvēlīgums:1
- ķezeklīgs:1
- ķimpelīgs:1
- labvēlīgs:1
- liekulīgs:1
- lielīgums:1
- luteklīgs:1
- malīgijas:1
- māneklīgs:1
- mēlgalīgs:1
- melkulīgs:1
- mērdelīgs:1
- miegulīgs:1
- misēklīgs:1
- mujāklīgs:1
- neauglīgs:1
- nebailīgs:1
- nemielīgs:1
- neomulīgs:1
- nerselīgs:1
- nesaulīgs:1
- nieķelīgs:1
- ņaudulīgs:1
- ņaukulīgs:1
- līgatnieši:1
- līgavainis:1
- līgosvētki:1
- līgumcenas:1
- līgumdarbs:1
- līgumdiena:1
- līgumreiss:1
- līgutnieki:1
- Alīgūdarza:1
- apetītlīgs:1
- aplīgoties:1
- atlīgoties:1
- āverģēlīgs:1
- badagalīgs:1
- bezbailīgs:1
- Bezdelīgas:1
- birzūklīgs:1
- bundeslīga:1
- cimperlīgs:1
- čīkstulīgs:1
- čūkstulīgs:1
- dievpalīgs:1
- dirbeklīgs:1
- draugulīgs:1
- drekselīgs:1
- drestelīgs:1
- ēveņģēlīgs:1
- ēverģēlīgs:1
- frentelīgs:1
- gardmēlīgs:1
- gāzelīgums:1
- ielīgoties:1
- ielīgoties:2
- izgāzelīgs:1
- izlīgoties:1
- izlīgoties:2
- izvēlīgums:1
- jauneklīgs:1
- jūtelīgums:1
- kaislīgums:1
- kauslīgums:1
- kavēkslīgs:1
- klaigulīgs:1
- knibeklīgs:1
- knibēklīgs:1
- kodolīgums:1
- koplīgšana:1
- krateklīgs:1
- kroplīgums:1
- kutelīgums:1
- līdzdalīgs:1
- ļaunvēlīgs:1
- mākslīgums:1
- mālīgsnējs:1
- mazauglīgs:1
- miedzelīgs:1
- mierlīgums:1
- miermīlīgs:1
- mīkstulīgs:1
- mudžeklīgs:1
- neģēlīgums:1
- neizvēlīgs:1
- nejūtelīgs:1
- nemākulīgs:1
- nemīlīgums:1
- nenovēlīgs:1
- neuzvēlīgs:1
- nevaislīgs:1
- neveiklīgs:1
- neveselīgi:1
- neveselīgs:1
- nežēlīgums:1
- nīkulīgums:1
- noblīgznāt:1
- nolīgāties:1
- nolīgoties:2
- nolīgoties:1
- līgciemieši:1
- līgodziesma:1
- līgotņnieki:1
- acumirklīgs:1
- aģentlīgums:1
- aizlīgoties:1
- apetītelīgs:1
- aplīgošanās:1
- audzelīgums:1
- Augšlīgatne:1
- autorlīgums:1
- bezdelīgacs:1
- bezdelīgači:1
- bezgalīgums:1
- bezkaislīgs:1
- bezkodulīgs:1
- čaibstulīgs:1
- draiskulīgs:1
- drebelīgums:1
- drebstelīgs:1
- dvēselīgums:1
- dzerstelīgs:1
- gaudulīgums:1
- ietielīgums:1
- juceklīgums:1
- juteklīgums:1
- labvēlīgums:1
- liekulīgums:1
- lielkaulīgs:1
- melkulīgums:1
- mīksčaulīgs:1
- neauglīgums:1
- nelabvēlīgs:1
- neomulīgums:1
- nepiemīlīgs:1
- nesuntulīgs:1
- līgciemnieki:1
- līgmuižnieki:1
- līgumteorija:1
- apskaitulīgs:1
- atsalīgāties:1
- bezbailīgums:1
- bezdvēselīgs:1
- daudzauglīgs:1
- jauneklīgums:1
- kokbezdelīga:1
- lielgabalīgi:1
- ļaunvēlīgums:1
- mierizlīgums:1
- miermīlīgums:1
- mīkstčaulīgs:1
- mīkstulīgums:1
- neizvēlīgums:1
- nemākulīgums:1
- nenovēlīgums:1
- nepieēdelīgs:1
- neviesmīlīgs:1
- nosalīgāties:1
- līgumslēdzējs:1
- acumirklīgums:1
- atcēlējlīgums:1
- augšlīgatieši:1
- bezdelīgačiņš:1
- bezdelīgputni:1
- bezkaislīgums:1
- draiskulīgums:1
- nelabvēlīgums:1
- noblīgznāties:1
- līgumsaistības:1
- augšlīgatnieši:1
- bezdelīgactiņa:1
- bezdelīgactiņš:1
- bezdelīgsvārki:1
- daudzskaitlīgs:1
- mīkstčaulīgums:1
- līgumattiecības:1
- līgumdarbinieks:1
- līgumsabiedrība:1
- līgumstrādnieks:1
- atpakaļrāpulīgs:1
- bezdelīgactiņas:1
- bezdelīgstrazds:1
- bezdelīgtangars:1
- bezdelīgtārtiņš:1
- bezdelīguactiņš:1
- daudzskaitlīgums:1
- līgumorganizācija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5452):
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs.
- acumirklējs Acumirklīgs.
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna.
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos.
- noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
- ņemt palīgā Aicināt palīgā (kādu).
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
- aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties.
- aizļepatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizļēpatot Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu).
- aizlīgoties Aizlīgot (1).
- aizlīkt Aizlīgt.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
- cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos.
- personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks.
- pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs.
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
- spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem).
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
- Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem.
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai.
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds.
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu.
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite").
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- AHL Amerikas hokeja līga.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors.
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas.
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums.
- čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
- rullīgs apaļš (un veselīgs)
- oksigenators Aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa.
- petehiometrs Aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas.
- apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
- apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām.
- reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
- apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
- šimmijs Apģērba un apavu stils - šauras bikses, šaurpurnu kurpes no lakādas vai ar lakādas iešuvumiem u. c. (gk. 20. gs. 20. gados); arī paplašinātā nozīmē - "stilīgs".
- aplīgoties Aplīgot vienam otru, citam citu.
- aplīgāt Aplīgot.
- insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
- atķēmoties Apnicīgi muļķīgi uzvesties, arī smieklīgi, nepatīkami uzvesties.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Apprecēt (cita izredzēto, līgavu).
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā.
- konfirmēt līgumu apstiprināt līgumu augstākajā valsts pārvaldes institūcijā
- pēpele Apvainojoša iesauka melīgai sievietei.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- reperis Apvidū vai gaisā izraudzīts punkts, pēc kā izdara piešaudi vai maina artilērijas uguns mērķi; palīgpunkts, ko piešauj turpmākai uguns pārnešanai uz mērķi.
- UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā.
- ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā).
- troļļot Apzināti un mērķtiecīgi izplatīt melīgu informāciju.
- apdrošināšanas gadījums ar apdrošināto risku cēloņsakarīgi saistīts notikums, kuram iestājoties paredzēta apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- apsmiet Ar asiem, dzēlīgiem smiekliem, zobošanos izpaust savu negatīvo attieksmi, ironiju, nicinājumu u. tml. (pret kādu); izzobot; izsmiet.
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
- piezīme ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbiniekam piemērots disciplinārsods par noteiktās darba kārtības vai darba līguma pārkāpšanu
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
- operatīvā atmiņa ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati; pamatatmiņa
- Deo iuvante ar Dieva palīgu (Monako valsts devīze)
- aerokolons Ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā).
- samocīt Ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- ironicamente Ar ironiju, zobgalīgi.
- ironico Ar ironiju, zobgalīgi.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
- konfederēt Ar līgumu apvienot savienībā.
- izkārtoties Ar mērķtiecīgu rīcību izveidot sev kādam nolūkam vēlamus, labvēlīgus apstākļus.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- nokapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
- kapāt Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi, pļaut.
- pastāvīga neitralitāte ar starptautisku līgumu noteikta valsts nepiedalīšanās nevienā karā
- valstu savienība ar starptautisku līgumu veidota valstu apvienība
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- AVL Arābu valstu līga.
- ortoze ārēja palīgierīce, kas palīdz bojātai locītavai kustēties
- apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi
- vizulis Ārišķīgi, arī liekulīgi efekti (runā, uzvedībā u. tml.).
- svētulīgs Ārišķīgi, pārspīlēti, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno.
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
- arnoldisti Arnolda Brešas (1100-1155) mācību piekritēji, pāvesta varas un pasaulīguma pretinieki, racionālisti.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni).
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni.
- piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu.
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos.
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā.
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks.
- arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis.
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- mēle kā nātre asa, dzēlīga runa
- diatriba Asa, dzēlīga, kašķīga runa ar personiska rakstura uzbrukumiem.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
- knābt Asi, arī dzēlīgi teikt.
- palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību.
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri).
- koadjutors Asistents, palīgs.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs.
- dzelonains Ass, dzēlīgs.
- žubrains Ass, dzēlīgs.
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija
- piekrišana atbilde, akcepts priekšlikumam stāties līgumattiecībās uz piedāvātajiem noteikumiem
- padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem).
- elaborācija Atcerēšanās palīgtehnika.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- atgalīgi Atgalīgs.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
- izderēties Atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā.
- iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
- nomas maksa atlīdzība, ko nomnieks maksā iznomātājam par īpašuma pagaidu lietošanu saskaņā ar nomas līgumu
- atlīgoties Atlīgot (1).
- apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
- klipers Ātrgaitas okeāna burinieks tirdzniecības un kara flotē (kara flotē arī ar tvaika palīgdzinēju).
- izķerstīt Ātri, īsā laikā nolīgt (piemēram, daudzus vai visus strādniekus).
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- atslīkt Atslīgt.
- rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums.
- anahorētisms Atteikšanās no pasaulīgiem labumiem.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- (no)dzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- nodzert (arī sadzert) magaričas atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- sadzert (arī nodzert) magaričas (arī līkopus) atzīmēt ar iedzeršanu darījumu, līgumu u. tml.
- laba slava atzinīgs, labvēlīgs vērtējums
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā.
- audzelīgi Audzelīgs.
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā.
- lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
- fekunditāte Auglība, auglīgums.
- Calycanthus fertilis auglīgā kausziede
- dubra zeme auglīga māla zeme
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
- īga Auglīgais nogulums, kas pēc plūdiem paliek uz pļavām.
- auglīgais pusmēness Auglīgais pusloks.
- lekns Auglīgs (par augsni).
- dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni).
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs.
- rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens.
- rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens.
- meslīgs Auglīgs, ienesīgs.
- dāsns Auglīgs, ražens.
- rastīgs Auglīgs, ražīgs.
- devīgs Auglīgs.
- jauks Auglīgs.
- mīknains Auglīgs.
- mīkns Auglīgs.
- mīksnējs Auglīgs.
- gāds Auglīgums.
- rasma Auglīgums.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- rabarbars Augs, no kura lapu kātiem vāra gardu un veselīgu ķīseli; rabarbers.
- dinga Augs; audzelīga vieta.
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- programmēšanas valoda PROLOG augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās
- PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2.
- prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG.
- virslīga Augstākā līga 1 (2).
- akr- Augstākais, galīgais; norāda uz locekļiem.
- akro- Augstākais, galīgais.
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- degunu izslējis augstprātīgi, lielīgi, lepni
- vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
- vīzeklis Augstprātīgs, zobgalīgs cilvēks.
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās.
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- AEHL Austrumeiropas hokeja līga.
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem.
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos.
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā.
- šāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpuris Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žāpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurs Aušīgs, draiskulīgs cilvēks.
- žēpurīgs Aušīgs, draiskulīgs; žāpurīgs.
- žāpurīgs Aušīgs, draiskulīgs.
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis).
- ēveņģēlīgs Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs; palaidnīgs.
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām.
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai.
- amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni.
- aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens.
- bādin Bādin pabādis - kļuvis galīgi pretīgs.
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- ponkāt Baidot, dzenot (zivis), sist (pa ūdeni) ar īpašu zvejas palīgrīku (ponku).
- baisīgi baigi, bailīgi
- apeirofobija Bailes no bezgalīgā.
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes.
- diegs Bailīga vai nemākulīga persona.
- baiganis Bailīgais.
- šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
- timorosamente Bailīgi, atturīgi.
- timidamente Bailīgi, bikli.
- timoroso Bailīgi, bikli.
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt.
- bailīgai Bailīgi, nedroši.
- baiļi Bailīgi.
- paventoso Bailīgi.
- trūcelīgs Bailīgs (par zirgu).
- mēgls Bailīgs bērns.
- drebelis Bailīgs cilvēks; cilvēks, kas ātri uztraucas.
- očkomjot Bailīgs cilvēks.
- tireklis Bailīgs cilvēks.
- špindala Bailīgs un neizturīgs kustonis vai cilvēks.
- tramdis Bailīgs zirgs.
- tramiķis Bailīgs zirgs.
- baiļš Bailīgs, bikls nedrošs.
- dairīgs Bailīgs, bikls, izvairīgs.
- bails Bailīgs, bikls, nedrošs.
- bigls Bailīgs, bikls, tramīgs.
- baidelīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baidīgs Bailīgs, bikls; nedrošs; kautrīgs; tramīgs.
- baigans Bailīgs, bikls.
- bītīgs Bailīgs, bikls.
- drūvīgs Bailīgs, bikls.
- raustīgs Bailīgs, drebošs.
- diega dvēsele bailīgs, gļēvs cilvēks
- memļaks Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķpastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķapastala.
- zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks; zaķpastala.
- jēradvēsele Bailīgs, gļēvs cilvēks.
- zaķpastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķapastalīgs.
- zaķapastalīgs Bailīgs, gļēvs; zaķpastalīgs.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebelīgs (2).
- drebelīgs Bailīgs, nedrošs (cilvēks); nenoteikts, šaubīgs; drebulīgs (2).
- boglacis Bailīgs, nedrošs, arī neattīstīts, neveikls cilvēks.
- bogls Bailīgs, nedrošs; tramīgs.
- bailulis Bailīgs, nedrošs.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- izbailīgs Bailīgs, piesardzīgs.
- bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburīgs Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem).
- dolburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- dulburis Bailīgs, tramīgs dzīvnieks.
- stabule Bailīgs, tūļīgs cilvēks vai kustonis.
- būgns Bailīgs; kautrīgs.
- bzdelovatijs Bailīgs.
- drievīgs Bailīgs.
- tracīgs Bailīgs.
- tramjš Bailīgs.
- bailība Bailīgums.
- bādrai Baismīgi, baigi; bailīgi, nedroši.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē.
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem.
- spieķis Baltais spieķis - neredzīga cilvēka pazīšanas zīme, palīglīdzeklis šķēršļu konstatēšanai un pārvarēšanai.
- BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Artamus leucorhynchus baltkrūšu bezdelīgstrazds
- Kalvis Baltu tautu mitoloģijā - kalējs, pērkondieva Pērkona palīgs, kurš izkaļ dievam ieročus, bet saules meitai - saktu.
- korespondentbanka Banka, kas saskaņā ar līgumu veic maksājumus un norēķinus citas bankas uzdevumā.
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī.
- patronāts Bāreņa nodošana audzināšanā un viņa audzināšana ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties.
- mīkstbarība Barība (mājputniem), ko gatavo no miltiem ar pienu, piena sūkalām, gaļas buljonu vai ūdeni, piejaucot vārītus kartupeļus, sasmalcinātu sulīgo barību, zaļbarību, dzīvnieku valsts barību.
- starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- reiz (biežāk reizi) par visām reizēm beidzot; galīgi
- reizi (retāk reiz) pa visām reizēm beidzot; galīgi
- reizi (retāk reiz) par visām reizēm beidzot; galīgi
- reizi (arī reiz) par visām reizēm beidzot; galīgi
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
- dūkulis Bērns, kurš labprāt uzturas atsevišķi no citiem bērniem; raudulīgs bērns.
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu.
- bēta programmatūra bēta testa programmatūra, kas tiek nodota lietotājiem pirms programmatūras galīgās versijas izstrādes pabeigšanas
- dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
- vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- nebīlis Bezbailīgs cilvēks.
- varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
- vecs jūras vilks bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks; kādā nozarē pieredzējis cilvēks
- nebēdnieks Bezbailīgs, varonīgs.
- nebailīgs Bezbailīgs.
- čurkstēns Bezdelīdzēns, jauna bezdelīga.
- arleiga bezdelīga
- Hirundo rustica bezdelīga jeb māju bezdelīga
- begzdaliņš Bezdelīga.
- besnika Bezdelīga.
- bezdelinga Bezdelīga.
- bezdeliņš Bezdelīga.
- bezdelnieks Bezdelīga.
- bezdnieks Bezdelīga.
- bežga Bezdelīga.
- bezligs Bezdelīga.
- bezlinga Bezdelīga.
- blezdelinga Bezdelīga.
- ķursis Bezdelīga.
- asariņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdeļactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgači Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgačiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgactiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgactiņš Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdliņaciņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdlingačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdnikačiņas Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaidelīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigaliņi Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigalīši Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gaigalīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- gailene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- marenītes Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- mārpuķīte Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- putnactiņa Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- tabācene Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa"), prīmulu suga.
- bezdelīgacs Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
- jumpravpuķe Bezdelīgactiņa ("Primula farinosa").
- Primula farinosa bezdelīgactiņa, prīmulu ģints suga
- asariņa Bezdelīgactiņa.
- bezdnikačiņa Bezdelīgactiņa.
- bezlingačiņa Bezdelīgactiņa.
- bezdelnieku actiņas bezdelīgactiņas
- salangane Bezdelīgas Āzijas dienvidrītos, kuras savas ligzdas izklāj ar smalku zāli un tās apsiekalā; šīs ligzdas Ķīnā ēd kā lielu gardumu.
- lozdna Bezdelīgas pavārds.
- melnbruncīte Bezdelīgas pavārds.
- artamidae Bezdelīgstrazdu dzimta.
- artamus Bezdelīgstrazdu dzimtas ģints.
- pelēkais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus fuscus")
- baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
- lielais bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus maximus")
- Tersina viridis bezdelīgtangars
- tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta.
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints.
- Oeciacus hirundinis bezdelīgu blakts
- hirundinidae Bezdelīgu dzimta.
- kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta.
- ceropis Bezdelīgu dzimtas ģints.
- hirundo Bezdelīgu dzimtas ģints.
- petrochelion Bezdelīgu dzimtas ģints.
- ptyonoprogne Bezdelīgu dzimtas ģints.
- tachycineta Bezdelīgu dzimtas ģints.
- bezdelīdzēns Bezdelīgu mazulis.
- Falco subbuteo bezdelīgu piekūns
- sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
- diegastes bezdalīga bezdelīgu suga ("Hirundo smithii"), Latvijā nav konstatēta
- kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
- Ceratium hirundinella bezdelīgveida cerācija
- aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai
- aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai)
- potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu
- masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
- rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu.
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais.
- dzelmīgs Bezgalīgi dziļš, ļoti dziļš.
- mūžīgi mūžam bezgalīgi ilgā laikposmā
- mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma.
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības
- bezgala Bezgalīgs (1).
- nebeidzams Bezgalīgs (1).
- mūžīgs Bezgalīgs laikā.
- liekne Bezgalīgs pļavu plašums pa visu upmalas līdzenumu.
- Paskāla trijstūris bezgalīgs skaitļu trijstūris, kas satur binomialkoeficientus; katrs iekšējais skaitlis ir abu virs tā stāvošo skaitļu summa
- bezgalējs Bezgalīgs.
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- kā pa ķešu bezsaturīgi, neizprotami, juceklīgi
- mijieskaita norēķini bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumuieskaitīšanu saskaņā ar līgumu; klīrings
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem).
- atšiepties Bezspēkā noslīgt.
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1).
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- privāts muzejs biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība (nodibinājums) vai komercreģistrā reģistrēta komercsabiedrība (līgumsabiedrība, komersants), kā arī tās struktūrvienība, kas ir muzeja krājuma īpašnieks (valdītājs) un īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas.
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos).
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne.
- bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu).
- iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku).
- stāvokļa mainīgais binārais mainīgais, kuru izmanto galīgo automātu stāvokļu aprakstīšanai
- binārais vārds bināru ciparu galīga garuma secība
- biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju.
- biogēnie stimulatori bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas izolētos dzīvnieku un augu audos organismam nelabvēlīgos apstākļos un veicina dzīvības procesus audos šajos apstākļos
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos.
- taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai.
- auksiliārbīskaps Bīskapa palīgs, vietnieks.
- biškopība Bišu audzēšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu.
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties.
- bligatas Bligatas sist - rotaļāties, kačkus sist, blīgatas spēlēt.
- kazu vītols blīgzna
- Salix caprea blīgzna
- bukakārkls Blīgzna ("Salix caprea").
- bukkārkls Blīgzna ("Salix caprea").
- glūzis Blīgzna (vītolu dzimtas koks).
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
- badakoks Blīgzna.
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
- marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu.
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums.
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas.
- pušierēt Bojāt, (ko) nepareizi, nemākulīgi darot, pieļaujot kļūdas.
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu.
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
- fraternizēt Brālīgi satikties, brāļoties.
- brāliski Brālīgi.
- sābrisks brālīgs, draudzīgs
- kaukulis Brēkulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- kauka Brēkulis, raudulīgs cilvēks.
- rēkulis Brēkulis, raudulis, raudulīgs bērns.
- Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi.
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija, rezultāts u. tml.
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība
- britns Brikns un bailīgs.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi
- ievalīns Brīvs, nenodarbināts; ievalīgs.
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums.
- Māra budisma mitoloģijā - dēmondievība, kas saistīta ar ļaunumu, iznīcību, pasaulīgo kārdinājumu veltīgumu; hinduismā - nāves dieviete
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
- bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
- miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana.
- ķērdums Burāšanai labvēlīgs vējš.
- pinčēt Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- pinčot Burāt pārāk cieši "pie vēja" (gandrīz pretī vējam); pārmērīga buru daudzuma turēšana nelabvēlīgos apstākļos.
- motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
- būt labam prātam, arī turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
- turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu)
- turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu)
- krist uz deguna būt galīgi bez spēka
- sniegt roku būt gatavam izlīgt; izlīgt
- smarkačāties Būt izvēlīgam ēdiena ziņā.
- izpaurēties Būt izvēlīgam, prasīgam.
- pīties Būt juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
- režģīties Būt juceklīgam, neskaidram.
- vādīt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- vādzēt Būt kaitīgam; nelabvēlīgi iedarboties.
- lutināt Būt labvēlīgam, izdevīgam (piemēram, par apstākļiem, parādībām).
- līst Būt liekulīgam, iztapīgam.
- brūtēties Būt līgavaiņa un līgavas attiecībās; lakstoties, flirtēt; būt (neprecētam) intīmās attiecībās.
- būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies
- baidīties no savas ēnas būt ļoti bailīgam
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
- skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam
- īdēties Būt nelabvēlīgam.
- raudzīties (arī skatīties) šķībi būt nelabvēlīgi noskaņotam
- skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) būt nelabvēlīgi noskaņotam
- peinēties Būt nemierīgam, raudulīgam.
- nenovīdēt Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.).
- nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
- būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā
- mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.
- palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, vēlami mainās.
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (piemēram, ko darīt, izpaust).
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka rodas nepatikšanas, ka nonāk nelabvēlīgā stāvoklī.
- uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
- cimperlēties Būt pārspīlēti izvēlīgam, untumainam; arī niķoties.
- mīlēt sevi būt patmīlīgam
- būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir līgava (līgavainis)
- žņergāties Būt raudulīgam.
- žņergavot Būt raudulīgam.
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- ziedēt Būt veselīga izskata, arī būt skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
- divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela.
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku.
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- pulieris Būvuzņēmēja palīgs un vietnieks kā pašos būvdarbos, tā arī ar tiem saistītos uzmērījumos un norēķinos.
- izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm.
- drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
- pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu.
- līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
- CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
- CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization").
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- precības Ceremonija, kad līgavainis ar pavadoņiem brauc pie izraudzītās jaunavas, līdzi ņemot ciema kukuli un dzeramo.
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- spriskas Cienasts pēc kādas vienošanās, salīgšanas (darbā).
- kā runcis cieši ilgi; mierīgi, omulīgi; ļoti labi
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins.
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns.
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs.
- loas Cilvēkiem gan labvēlīgi, gan ļauni gari vudū ticējumos.
- mistiķis cilvēks ar juceklīgu domāšanu
- sārtvaidzis Cilvēks ar sārtiem vaigiem, veselīgu sejas krāsu.
- ļermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- ņermaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu.
- narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
- smarkačs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- ņerkstulis Cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks.
- bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- radiodiversants Cilvēks, kas gatavo, organizē melīgas informācijas pārraides pa radio.
- ļebiņš Cilvēks, kas gļēvi, nemākulīgi, bezspēcīgi (ko) dara, strādā.
- mnemonists Cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību.
- briesmonis Cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
- necilvēks Cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3).
- nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto
- melomāns Cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku.
- apsēklātājs Cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus.
- piepalīgs Cilvēks, kas mazliet palīdz (kādam); cilvēks, kas veic palīgdarbus, palīguzdevumus.
- bukņica Cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks.
- izlīdzējs Cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- kleķeris Cilvēks, kas nemākulīgi (ko) dara (piemēram, zīmē, krāso).
- pindzelmanis Cilvēks, kas nemākulīgi glezno.
- šeiplis Cilvēks, kas nemākulīgi strādā.
- smērmanis Cilvēks, kas nemākulīgi, neprofesionāli glezno, arī raksta.
- izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
- bende Cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- pusmājamatnieks Cilvēks, kas strādā mājās pēc līguma ar darba devēju, izmantojot tā materiālus, detaļas, tehniskos palīglīdzekļus.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu.
- asinssūcējs Cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators.
- gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni; nemākulīgs cilvēks; aplamnieks.
- dublieris Cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī.
- citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu.
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu.
- uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- čarpata Čarpatas zeme - neauglīga smilts zeme.
- adendums Čārtera vai frakts līguma pielikums, kas maina vai papildina kādus līguma nosacījumus.
- čarteris Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarterpartija Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šarters Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- šerpatiņš Čarterpartija - jūras kravu pārvadājuma līgums.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- svidzināt čivināt (ka bezdelīga)
- čure Čurkste, bezdelīga.
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju.
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
- tuksnesis Dabas komplekss, teritorija, kurā ļoti nelabvēlīgu (sausuma, aukstuma, cilvēku darbības radītu) apstākļu dēļ augu sega ir vāji attīstīta vai tās trūkst.
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- buferzona Dabas rezervātu, nacionālo parku vai citu aizsargājamo objektu aptveroša teritorija, kas izveidota, lai pasargātu to (kodolzonu) no nelabvēlīgas ietekmes, tajā skaitā intensīvas apsaimniekošanas; tās galvenais uzdevums ir mazināt ārējās teritorijas potenciālo negatīvo ietekmi.
- asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums.
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem.
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.).
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam.
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti.
- ar mežu apklātas zemes dabiski vai mākslīgi izcēlušās audzes
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā.
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā.
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos.
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju.
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā).
- dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu.
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- pāratjaunojums Dalībnieku sevišķs līgums, ar kuru saistību tiesība tiek atcelta un pārvērsta jaunā.
- aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi).
- līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
- pusbailīgs Daļēji bailīgs.
- sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
- puszobgalīgs Daļēji zobgalīgs.
- pusmākslīgs Daļēji, pa pusei mākslīgs, pa pusei mākslots.
- kserofāgija Daļējs gavēnis, atturēšanās no gaļas, buljona un sulīgiem augļiem.
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam.
- damalīgs Damelīgs.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu
- vienošanās par darba līguma izbeigšanu darba devēja un darbinieka rakstveida līgums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- pašnodarbinātība Darba ienākumu gūšana, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju un neieņemot amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā
- materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.)
- atlaišana no darba darba līguma izbeigšana likumā noteiktajos gadījumos; darba līguma izbeigšanas pamats ir pušu vienošanās, termiņa notecējums, darba līguma izbeigšana pēc darbinieka vai darba devēja uzteikuma vai pilnvarotu trešo personu pieprasījuma
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- darbņēmis Darba ņēmējs, līgumdarbinieks.
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi.
- palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
- grūtniece darbiniece, kurai Darba likumā noteikti atvieglojumi nodarbinātībā – var sūtīt komandējumā vai darba braucienā, ja viņa devusi rakstveida piekrišanu; darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot 101. pantā paredzētos apstākļus saistībā ar uzvedību, vai ja tiek likvidēts darba devējs
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
- piemaksa darbiniekam, kas pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veic papildu darbu, ir tiesības saņemt piemaksu par šāda darba veikšanu
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- līgumdarbinieks Darbinieks, kas veic darbu, pamatojoties uz līgumu.
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu
- papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki.
- universālā kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz vienas universālas darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var uzstiprināt dažādus griezējinstrumentus
- pasūtījumdarbs darbs, kas radīts saskaņā ar vienošanos (līgumu) starp autoru un kādu fizisku vai juridisku personu, kura autoram pasūtījusi noteiktu darbu par noteiktu samaksu
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu.
- ķepelēties Darbu nemākulīgi strādāt.
- bludīt Darbu samaitāt (nemākulīgi strādājot).
- frakts līgums darbuzņēmuma līgums par kravas pārvadāšanu
- ultimo Darījuma izpildīšana tieši līguma termiņa dienā; darījuma izpildīšana mēneša, ceturkšņa, gada pēdējā dienā.
- termiņdarījums Darījums, kurā pircājs un pārdevējs vienojas, ka tas tiks īstenots līgumā paredzētajā datumā.
- plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
- ķēpāties Darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi; vilcināties ko veikt, darīt.
- mopsēt Darīt smieklīgu; muļķot, izjokot.
- ķēmot Darīt smieklīgu; muļķot.
- mērkaķot Darīt smieklīgu; muļķot.
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu.
- izlīdzējs Darītājs --> izlīgt.
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- ķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, bojāt.
- saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti
- resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi
- servisa rutīna datora sistēmas programma, kas izpilda palīgfunkcijas un standartprocedūras (piemēram, agtmiņas sadali, datu savākšanu, utt.)
- virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai.
- satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- palīgierīce datu apstrādes sistēmas ierīce, kas nav pakļauta centrālā procesora vadībai un kas parasti izpilda palīgfunkcijas
- informacionālie resursi datu galvenie un palīgmasīvi, kas ir nozīmīgi datu apstrādes sistēmas lietotājam
- apbārt Daudz barot, iebaidīt (darīt bailīgu).
- bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
- ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā.
- rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem.
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus).
- multilaterāls Daudzpusējs (par līgumiem, sarunām u. tml.).
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus.
- virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums.
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga.
- dātala Dāvanas, ko līgava kāzās deva vīra radiem, plašāk - līgavas pūra daļa, kas bija paredzēta dāvināšanai kāzās.
- anakalipterija Dāvanas, ko līgava saņēma šīs procedūras laikā.
- amfalangi Dažādi mehāniskie palīglīdzekļi vaginālā un klitoriskā orgasma papildus psihoseksuālai stimulēšanai.
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
- bezniks Dažos apvidos bezdelīga.
- hormēze Dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos.
- bītnieks Dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā.
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram.
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- aberācija Debess spīdekļa stāvokļa šķietama nobīde, kas rodas tāpēc, ka gaismas ātrums ir galīgs un novērotājs attiecībā pret spīdekli atrodas kustībā (sakarā ar Zemes kustību).
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas
- agns Dedzīgs, enerģisks, uzņēmīgs, ugunīgs, kaislīgs.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums.
- jaunamiņa Dēla līgava.
- līgaviņa Dem. --> līgava.
- palīdziņš Dem. --> palīgs.
- dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām.
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem.
- piederēt Derot pielīgt.
- hipodiakons Diakona palīgs.
- ipodiakons Diakona palīgs.
- Hirundo smithii diegastes bezdelīga
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos.
- SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
- gottespfennig Dieva ārtava, kas no nekustamā īpašuma pirkuma līguma iemaksājami par labu baznīcām un skolām.
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- diepalīgs Dievpalīgs.
- dzejdarība Diletantiska, nemākulīga dzejošana.
- dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
- diršelīgs Dirselīgs.
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus.
- galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
- ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs.
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas.
- begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- sulīgs Divdomīgs; kodolīgs (izteiciens).
- disruptīvā izlase diviem pretējiem organismu tipiem vienlaicīgi labvēlīga izlase
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas.
- sekundants Divkaujas dalībnieka pārstāvis un palīgs.
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā.
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē).
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- sašūšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- dizainparaugu starptautiskā reģistrācija dizainparaugu reģistrācija, kas veikta saskaņā ar 1925. gada 6. novembra Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada 2. jūlija Ženēvas aktu vai citu Latvijai saistošu starptautisko līgumu par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina dažādus faktus; var būt apdrošināšanas dokuments, kas ietver apdrošināšanas līguma noteikumus un aizstāj apdrošināšanas polisi.
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā
- garantijas vēstule dokuments, kas garantē atlīdzināt zaudējumus dažādās līgumattiecībās
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- kravaszīme Dokuments, kas nosaka līguma noteikumus starp kravas nosūtītāju un transporta kompāniju, saskaņā ar kuru krava jānogādā uz noteiktu vietu par noteiktu samaksu.
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- iekukuļot Dot dāvanu (amatpersonai), lai veicinātu sev labvēlīga lēmuma pieņemšanu.
- garantēt dot garantiju (1) – uzņemties likumā vai līgumā noteiktu saistību uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi
- braukt vietraugos doties uz līgavaiņa mājām
- burzīgs Draisks, trakulīgs.
- draiskulība Draiskulīga izdarība; nebēdnība, nerātnība.
- žepere Draiskulīga sieviete.
- šķelmīgs Draiskulīgi nerātns, mazliet koķets un labsirdīgi blēdīgs (par cilvēkiem).
- lēģerīgi Draiskulīgi, arī neuzmanīgi.
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- skrebelis Draiskulīgs bērns.
- šķeternieks draiskulīgs cilvēks
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- žeiska Draiskulīgs cilvēks.
- trašķis Draiskulīgs puika.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- kramdants Draiskulīgs zēns.
- žārgalis Draiskulīgs, bērnišķīgs cilvēks.
- pirška Draiskulīgs, gražīgs cilvēks.
- drasīgs Draiskulīgs, izlaists.
- lēģerīgs Draiskulīgs, nebēdnīgs; palaidnīgs; nekārtīgs.
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
- kniķains Draiskulīgs, palaidnīgs, aušīgs.
- žervelīgs Draiskulīgs.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- šuldurs Drebelīgs, neapdomīgs, kustībās neapvaldīts cilvēks vai kustonis.
- pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
- ļepens Drebulīgi mīksts, ļumīgs taukums.
- drebulains Drebulīgs.
- drebuļains Drebulīgs.
- bereitors Dresētāja palīgs cirkā, kas sagatavo dzīvniekus izrādēm.
- kurāža Drosme, pārgalvība; lielīga drosme.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- fermamente Droši, bezbailīgi, noteikti.
- fermo Droši, bezbailīgi, noteikti.
- intrepidamente Droši, bezbailīgi.
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
- drūvīgs Drūms, ierāvies sevī; bailīgs, bikls.
- žulgains Dubļains, duļķains, smulīgs.
- tulukšot Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī ar mākslīgu apgaismojumu).
- tulukšēt Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī mākslīgā apgaismojumā).
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi
- zvērots Dusmīgs, ļauns, nežēlīgs.
- džīva Dvēsele džainismā, kas ir bezgalīga un apveltīta ar saprātu, šajā pasaulē karma velk to lejup materiālajā eksistencē, bet to var atbrīvot, uzkrājot zināšanas, kas ļauj tai pacelties augšup pasaules virsotnē.
- dvēselisks Dvēselīgs (1).
- dvēseliskums Dvēselīgums (1).
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- bakste Dzēlīga muša.
- asa mēle dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda
- apsmiekls Dzēlīga, nicīga zobgalība; izsmiekls.
- atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
- graizīt Dzēlīgi izsmiet un pelt.
- cirst Dzēlīgi, skarbi runāt.
- dzeldīgs Dzēlīgs (1).
- dzelkstīgs Dzēlīgs (1).
- dzeldīgs Dzēlīgs (2).
- dzelkstīgs Dzēlīgs (2).
- dzeldīgs Dzēlīgs (3).
- dzelkstīgs Dzēlīgs (3).
- dzeldīgs Dzēlīgs (4).
- dzelkstīgs Dzēlīgs (4).
- špiļka Dzēlīgs izteiciens.
- indīgs Dzēlīgs, ass.
- špicīgs Dzēlīgs, ass.
- kodīgs Dzēlīgs, ļauni izsmejošs.
- ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.).
- aizķerīgs Dzēlīgs, zobgalīgs.
- graizīgs Dzēlīgs; izsmējīgs.
- dzēls Dzēlīgs.
- dzēļš Dzēlīgs.
- dzeltns Dzēlīgs.
- žultīgs Dzēlīgs.
- akantocefāli Dzeloņgalvainie tārpi - parazītisku tārpu kārta; galīgie saimnieki ir mugurkaulnieki, starpsaimnieki - posmkāji.
- žvira Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- žvirs Dzeltena, grantaina, neauglīga smilts, kas lietus laikā paliek šķīsta.
- kurkumīns Dzeltens pigments, ko iegūst no kurkuma un lieto kā garšvielu, tinktūru kā indikatoru (sārmainā vidē kļūst brūna); pārtikas uzlabotājs E100, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas kairinājumu.
- šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt.
- nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
- līgot Dziedāt līgodziesmas.
- rulade Dziedot balss līgošanās no viena toņa otrā.
- ielīgot Dziedot līgo dziesmas, ievadīt (Līgo svētkus).
- nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- apdziedāšanās Dziesmu kara veids kāzās, kristībās, talkās, Jāņos (aplīgošanās) u. c. godībās.
- pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- dziļjūtīgs Dziļi jūtīgs; jūtelīgs.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
- zaļoksnis Dzīves posms, kad cilvēks ir ļauns, spēcīgs, veselīgs.
- joie de virve dzīves prieks, veselīgs prieks par dzīvi
- joie de vivre dzīves prieks, veselīgs prieks par dzīvi
- biogenosfēra Dzīvības izcelšanās sfēra; planētas apvalka daļa, kurā pamazām izveidojās apstākļi, kas ir labvēlīgi matērijas attīstībai no neorganiskām formām līdz dzīvībai.
- psihovitālisms Dzīvības norišu izskaidrojums ar dvēselīgu faktoru palīdzību.
- saēdājs Dzīvnieks, kas barībā nav izvēlīgs, labi ēd.
- mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
- inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
- diapauze Dzīvnieku attīstības pārtraukums, kura laikā krasi pazeminās vielmaiņa un palielinās organisma spēja pretoties nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
- emu eļļa dzīvnieku izcelsmes kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, izmanto roku krēmos un kosmētikā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
- avasahi Džainistu lūgšana, kas ļauj atkal atgriezties pasaulīgajā dzīvē pēc lūgšanām.
- gāga Ēdelīgs cilvēks.
- graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
- rauška ēdelīgs, nesātīgs zirgs
- stakle Ēdelīgs, vienmēr izbadējies cilvēks.
- ēdelišks Ēdelīgs.
- ēdīgs Ēdelīgs.
- ēdišks Ēdelīgs.
- Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem.
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
- jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball").
- Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
- apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi.
- Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām.
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- materiālu izmaksas ekonomikas rādītājs, kas ir pamatmateriālu, palīgmateriālu un ražošanas nodrošināšanas izmaksu summa
- apakšuzņēmēja līgums eksportētāja un apakšuzņēmēja vienošanās par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
- garantijas ņēmējs eksportētājs, kā arī kredītiestāde vai cita finanšu institūcija, kas finansē eksporta līgumu
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
- zonu teorija elektronu enerģētiskā spektra kvantu teorija, pēc kuras spektrs sastāv no citas citai sekojošām atļautām un aizliegtām enerģiju zonām; katrā no atļautajām enerģētiskajām zonām ir galīgs skaits elektronu kvantu stāvokļu, proti, zona var tikt pilnīgi aizpildīta ar elektroniem
- gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
- ellešķīgi Ellīgi.
- oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu.
- ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- pašpatēriņš Enerģijas daļa, ko patērē enerģiju ģenerējošo vai pārveidojošo galveno iekārtu palīgiekārtas.
- zellīgs Enerģisks, izdarīgs; trakulīgs.
- starpepizode Epizode, kam ir palīgfunkcijas (piemēram, daiļdarbā, izrādē).
- dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas.
- pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas.
- ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
- Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas
- žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- ņēcka Ēšanā ļoti izvēlīgs cilvēks.
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
- etnoģeogrāfija Etnogrāfijas palīgnozare, kas pētī dažādu etnisko grupu izvietojumu, apdzīvojuma formas, valstu etnisko sastāvu, atsevišķu tautu un grupu skaita dinamiku valstī un aiz tās robežām.
- asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
- čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam.
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā
- bēgļu izdošanas līgumi feodāļu savstarpējie līgumi par aizbēgušo dreļļu (parāda vergu) un zemnieku atprasīšanas un izdošanas kārtību
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- kolopeksotomija Fiksētas lokzarnas pārgriešana, izveidojot mākslīgu tūpli.
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai.
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma.
- augu miera periods fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa _piespiedu miera periodu_
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību
- trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- darba devējs fiziska vai juridiska persona (vai tiesībspējīga personālsabiedrība), kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu
- kravas saņēmējs fiziska vai juridiska persona, kas saņem pārvadājumam nodotu kravu saskaņā ar kravas pārvadājuma līgumu un kravas pavaddokumentiem
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus.
- dibinātāji Fiziskas vai juridiskas personas, kuras parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana.
- tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām.
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā.
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta.
- fotogēns Fotografēšanai labvēlīgs; fotogēnisks.
- desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā.
- ierobežota funkcija funkcija ar reālām vērtībām, kuras atrodas galīgā intervālā
- rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju
- nepārtraukta funkcija funkcija, kuras argumenta bezgalīgi mazam pieaugumam atbilst bezgalīgi mazs funkcijas pieaugums
- pilnais diferenciālis funkcijas bezgalīgi mazā pieauguma galvenā (lineārā) daļa
- lams Gabaldarbs, līgumdarbs.
- aizbāzeknis Gadījuma izpalīgs, kuru var pasaukt palīgā.
- pirmtiesības gadījumos, kad saduras vairāku konkurējošu personu intereses, likuma vai līgums var noteikt priekšrocības kādai no personām kā tiesības pirmajai izvēlēties sev attiecīgās tiesības
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- precinieks Gados vecāka precēta sieviete, retāk vīrietis, kas palīdz sarunāt līgavu (līgavaini).
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī
- gaisa pārvadājumi gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu
- velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā
- applūsmas vairogs gaisakuģa palīgkonstrukcija plūdlīnijas formā, ko uzstāda virs konstruktīvām daļām, detaļām vai agregātu salaiduma vietās, lai samazinātu aerodinamisko pretestību
- guns Gaisma (parasti mākslīga).
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums.
- atsaukšana Galējais nofraktētā kuģa ostā ierašanās termiņš, lai veiktu iekraušanu, kam beidzoties fraktētājam ir tiesības lauzt līgumu.
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs.
- apretūra Galīgā (auduma, ādas, papīra u. tml.) apstrāde ar īpašām vielām, lai izstrādājumam piešķirtu vajadzīgās īpašības (piemēram, gludumu, spīdumu).
- smalkā apstrāde galīgā apstrāde, kurā noņem ļoti planu materiāla kārtu
- protokolmašīna Galīgā automāta speciāls gadījums, ko izmanto kā protokola matemātisku modeli.
- fiasko Galīga neveiksme, neizdošanās.
- aizauss Galīga nomale.
- inter finitum et infinitumnon est proportio galīgais ar bezgalīgo nav samērojami
- negatīvs galīgais attēls (astronomijā, spektrogrāfijā, rentgenoloģijā); eksponēta un attīstīta kinofilma ar negatīvu attēlu
- galarezultāts Galīgais rezultāts; iznākums.
- dievais Galīgais, beidzamais (piem., nabags).
- beidzamais Galīgais, negrozāmais.
- pēdējais vārds galīgais, pēdējais lēmums; arī galavārds
- monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa.
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums
- apnicis kā mannas putra galīgi apnicis
- šveijā galīgi garām
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko) galīgi nekā nezināt
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu.
- apkārsties Galīgi pabeigt kāršanu.
- kā mārks galīgi piedzēries
- pilns kā zābaks galīgi piedzēries
- soldēt Galīgi samaksāt parādus.
- galgaliski Galīgi, beidzot, galu galā.
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
- mezglu spēki galīgo elementu metodē reducētie spēki mezglu vietās
- varbūtisks automāts galīgs automāts, kura ieejas signāliem ir gadījuma raksturs un kura stāvokļu maiņa ir noteikta ar zināmu varbūtību
- pārmuļķis Galīgs muļķis, muļķu muļķis.
- perempcija Galīgs spriedums, strīdus izšķiršana.
- klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu.
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
- formālā valoda galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību
- dramaturgs Galvenā režisora palīgs repertuāra jautājumos (teātrī).
- pagani Ganu izpalīgi.
- pagaņi Ganu izpalīgi.
- uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
- garantijas prēmija garantijas ņēmēja vienreizējs vai regulārs maksājums, kura apmērs atkarīgs no garantijas veida, līguma termiņa, garantijas summas, garantijas tarifa likmes un garantijas ņēmēja riska
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam.
- ģergzde Garlaikoti raudulīgs cilvēks.
- līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
- darināt pūru gatavot audumus un apģērbus līgavas pūram
- kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
- gauda Gaudulīgs cilvēks.
- gaudīgs Gaudulīgs.
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- činkstēt Gausties, žēloties; žēli, raudulīgi lūgties.
- nočinkstēt Gaužoties, žēlojoties noteikt, pateikt; žēli, raudulīgi noteikt, pateikt.
- šautīties Gāzelēties; līgoties.
- iesacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, ienākt, ieiet.
- izacilāties Gāzelīgā gaitā, mazliet uz augšu paceļoties, iziet, iznākt.
- šļaupāt Gāzelīgi iet.
- zvalstīgs Gāzelīgs, grīļīgs (piemēram, par gaitu).
- iekļautais skatītājs globālā tīmekļa pārlūkprogrammas, kas ļauj citas lietojumprogrammas izmantot kā pārlūkprogrammas sastāvdaļas, atšķirībā no palīglietojumprogrammām, kas tiek izmantotas atsevišķi
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus.
- lūšnāties Glūnēt, bailīgi skatīties apkārt.
- zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks
- larpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lerpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- lorpata Gļēvs, vājš cilvēks; arī izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- memļacisms Gļēvulība, bailīgums, neizlēmība.
- falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
- puņķis Gļēvulīgs, bailīgs cilvēks.
- pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs.
- ļurbāns Gļēvulīgs, nolaidīgs vīrietis.
- hļupiks Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
- mīkstnējs Gļēvulīgs, vārīgs.
- galerts Gļēvulis, bailīgs cilvēks.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- dīnsts Gotikas pīlāru stiebrveidīgs izlaidums; atkarībā no tā, vai izlaidums sagatavo pāreju uz spriešļu ribu, jeb tas vairāk dekoratīvas nekā funkcionālas dabas, izšķir galvenos un palīga izlaidumus.
- tprušiņa Govs (mīlīgi).
- grazioso Graciozi, vijīgi, piemīlīgi.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
- kontekstneatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulu kreisajā pusē var būt tikai viens atsevišķs palīgsimbols, bet labajā - pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdīte
- analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
- sintaktiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto vismaz divas - patstāvīgā vārda un palīgvārda - vārdformas
- ielaidējs Grāmatu spiestuvēs palīgstrādnieks iespiežamo lokšņu ielaišanai mašīnā.
- reskontrs Grāmatvedībā - palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti.
- reskonts Grāmatvedības palīggrāmata ar atsevišķu kontu katram klientam un piegādātājam.
- parastais granātkoks granātkoku suga ("Punica granatum"), augļu koks ar lieliem augļiem (300-600 g) ar daudzām sulīgā apvalkā ietvertām sēklām
- sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kaviļa Graudzāļu dzimtas ģints ("Stipa"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs lakstaugs, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga; līga.
- atruna Gribas izpausme, kas tieši izpausta un ir fiksēta saistībās vai līgumā.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
- kentauromahija Grieķu mitoloģijā - asiņaina kauja, kuru izraisīja kentaura Eiritiona mēģinājums lapitu valdnieka Peiritoja kāzās nolaupīt viņa līgavu Hipodameju.
- etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi.
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieks, Periera un Perseja meitas Gorgonas dēls, Ikarija un Tindareja brālis, Leikipīdu - Foibes un Hilaeiras (Afaretīdu - Īda un Linkeja līgavas) tēvs
- driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus
- lotofagi grieķu mitoloģijā - miermīlīga cilts, kas pārtika no lotosu augļiem, pie viņu zemes vētra piedzina Odiseja kuģus un nosūtītie izlūki tika laipni uzņemti un cienāti ar saldajiem lotosiem, kas lika viņiem aizmirst dzimteni un pienākumus, līdz Odisejam nācās tos ar varu nogādāt uz kuģiem un piesiet pie soliem
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu.
- Teāno grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieka Kiseja meita, trojieša Antēnora sieva, kas labvēlīgi izturējās pret ahajiešiem
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- Poliksene Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, kura pēc Trojas kara beigām tika upurēta uz sava līgavaiņa Ahileja kapa.
- Hekale grieķu mitoloģijā - vecenīte, kas viesmīlīgi uzņēma Tēseju, kad viņš devās medīt mežonīgo vērsi, kas postīja Maratonas līdzenumu
- Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
- faiāki Grieķu mitoloģijā - viesmīlīga un laimīga tauta Sherijas salā, kas palīdzēja visiem nelaimē nokļuvušajiem jūrasbraucējiem nokļūt dzimtenē.
- pluderēties Grīļoties, līgoties, plivināties.
- ļocīties Grīļoties, līgoties, streipuļot.
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
- putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts
- mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana
- mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski)
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju.
- ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā.
- elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem.
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
- trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- bhakti Hinduisma virziens (sanskr. "uzticīga mīlestība uz Dievu"), kas uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams, lai gūtu pestīšanu, ir bezgalīga mīlestība uz personisko Dievu.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
- hiperemizācija Hiperēmijas mākslīga radīšana terapijas nolūkā.
- ģeojurisprudence Hipotētiska tiesību zinātņu palīgnozare, kas mēģināja ar ģeogrāfijas un kartogrāfijas palīdzību izskaidrot tiesību problēmas.
- kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu.
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- mahrati Ide tauta Dekāna ziemeļrietumu daļā, novadā, kur uz bazalta lavas izveidojusies auglīga melnzeme.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu.
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku).
- cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
- iedāžāt Iedomāties ko bailīgu.
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus.
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
- spolēšana Ieejas datu lasīšana un izejas datu ierakstīšana palīgatmiņā vienlaicīgi ar darba izpildi formātā, kas piemērots to vēlākai apstrādei vai izvadei.
- iegāznis Iegātnis (zobgalīgi).
- stāties (likumīgā) spēkā iegūt juridisku spēku (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- nomakšķerēt Iegūt par līgavaini vai līgavu, vīru vai sievu.
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
- ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā)
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju).
- izmest enkuru mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka nav uztraukumu, traucējumu, ir labvēlīgi apstākļi
- ieplīvot Ielidot; līgojoties ienākt.
- ielīkt Ielīgt.
- apcelēt Iemantot (kāda) simpātijas (noskaņot labvēlīgi, darīt vēlīgu).
- nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana
- iekamsot Ienākt gāzelīgā, grīļīgā gaitā.
- iestibāt Ienākt grīļojoties, gāzelīgā gaitā.
- sabrūtēties Iepazīties un nodibināt līgavas un līgavaiņa attiecības; iepazīties un nodibināt intīmas attiecības.
- parafēšana Iepriekšēja starptautiska līguma apstiprināšana ar pilnvarotu dalībvalstu pārstāvju iniciāļiem.
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi.
- provizorisks Iepriekšējs, vēl galīgi neprecizēts.
- fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību
- oksigenators Ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā.
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- gaisma Ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu.
- apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
- aprite ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana. kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts; apbalvošana ar ieročiem; minēto priekšmetu mantošana, uzskaite, eksponēšana izstādēs vai demonstrēšana, izmatošana, pielietošana; ieroča izmantošana treniņšaušanā; glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no tās.
- angažēts Iesaistīts, nolīgts, piejaucēts.
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ielīgoties Iesākt dziedāt līgo dziesmas; iesākt dziedāt līgo dziesmas un tūlīt apklust.
- palīkt Iesākt līgt, bet nesalīgt.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- pieņemt Ieskaitīt, iekļaut (piemēram, iestādes, uzņēmuma darbinieku sastāvā); nolīgt (kāda darba veikšanai).
- ieslīkt Ieslīgt (1).
- ieslīkt Ieslīgt (2).
- noslīgt Ieslīgt (2).
- atplīst Ieslīgt dzēruma nemaņā.
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
- atpūtas nams iestāde, kur var pavadīt atvaļinājumu labvēlīgos klimatiskos un higiēniskos apstākļos
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko).
- iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē).
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
- sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādam) pozitīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
- iesildīt Ietekmēt labvēlīgi, uzmundrinoši.
- tehnisko palīglīdzekļu pakalpojums ietver personai nepieciešamo tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanu, pielāgošanu, lietošanas apmācību, remontu, aprites nodrošināšanu, kā arī piegādi personas dzīvesvietā
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
- preambula Ievaddaļa (piemēram, likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā; tas, kas ir rakstīts, arī teikts pirms (teksta) galvenās daļas.
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā.
- ieļepatāt Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļepatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- ieļēpatot Ievirzīties (kur iekšā) neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība.
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
- būviekārta Ikviena kustama vai nekustama lieta (iekārta vai palīglīdzeklis), kas tiek izmantota būvniecībā.
- mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- nomākt Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1).
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem.
- mākt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli).
- noķērnāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- izcērtāties Ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut.
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
- izčīgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli).
- izsmurgāties Ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties.
- izdauzīties Ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko) - piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem; būt par cēloni tam, ka iedarbojas, bojā (ko) nelabvēlīgi apstākļi.
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums.
- inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma.
- darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma.
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm.
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē)
- Tjūringa mašīna informācijas pārstrādes ierīces (piemēram, datora) abstrakts modelis, kam ir bezgalīga ārējā atmiņa lentes veidā
- galgans Ingvēru dzimtas Dienvidķīnas augs: zemesstumbrs labvēlīgi ietekmē kuņģa darbību.
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem
- starpintegrālis Integrālis, kam ir palīgfunkcija integrēšanas gaitā.
- ietekmētājgrupa Interešu grupa jeb lobijs - apvienība, kas izdara spiedienu uz valdību vai partijām, lai nodrošinātu savām interesēm labvēlīgus likumus un rīcību.
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
- mīlestība Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas pret citu cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes.
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
- korbīskaps Īpašs garīdznieka amats senā baznīcā; aptuveni bīskapa palīgs vai no cita bīskapa atkarīgs bīskaps.
- klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
- komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus.
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- pi Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...).
- devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
- Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
- Peri Irāņu mitoloģijā - ļauns dēmons sievietes izskatā, kurš spēja pārvērsties dažādos dzīvniekos; retāki ir nostāsti kuros viņa ir cilvēkam labvēlīga feja.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno.
- relokacija Īres vai nomas līguma atjaunošana.
- Diarmits Īru karotājs, varoņa Finna cīņubiedrs, kurā iemīlējās pavecā Finna jauniņā līgava Graine un kāzu svinību laikā abi aizbēga.
- korners Īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu.
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam.
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis; kodolīgs izteikums.
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids
- lapidārs Īss, kodolīgs, izteiksmīgs (piemēram, par stilu, izteiksmes līdzekļiem).
- nolīgot Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties; nolīgoties (1) (1).
- nolīgoties Īsu brīdi līgoties un pārstāt līgoties.
- palīgoties Īsu brīdi, mazliet līgoties, šūpoties.
- in compacto īsumā; kodolīgi
- lapidārisms Īsums, kodolīgums, izteiksmīgums (piemēram, stilā, izteiksmes līdzekļos).
- lecīgs Izaicinoši plātīgs; lielīgs.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- uzcilīgs Izcilīgs.
- iečudīt Izdarīt (ko) jocīgu, smieklīgu.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā; apmānīt (kādu), radot pārliecību, ka (tas) nonāk nepatīkamā vai bīstamā stāvoklī.
- iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai).
- izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi, vēlami apstākļi (ko darīt).
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- izaligāties Izdziedāties līgo dziesmas.
- izlīgoties Izdziedāties līgo dziesmas.
- noskreja Izejas caurums bezdelīgas ligzdā.
- izļepatāt Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļepatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izļēpatot Iziet, iznākt neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
- izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt.
- alohēzija Izkārnījumu izdalīšanās caur mākslīgu atveri.
- plāgāns Izlēpis un lielīgs plātīzers.
- izlepulis Izlepis, izlutināts, izvēlīgs cilvēks.
- izpilnēt Izlept, kļūt lielīgam, greznoties.
- izlīgoties Izlīgot.
- salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem
- izlīkt Izlīgt.
- izlīkt Izlīgt.
- starpnieks izlīguma procesa veikšanai īpaši apmācīta persona
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas.
- pēlīgs Izlutināts, izlepis, izvēlīgs.
- efeminēts Izlutināts, mīkstulīgs.
- upārts izlutināts, patmīlīgs bērns
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
- pagaidas izpalīgi
- pagaidi Izpalīgi.
- elpermanis Izpalīgs.
- pagaida Izpalīgs.
- izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot; dzēlīgi raksturot.
- pasmiet Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi; pasmieties (2).
- pasmieties Izpaust samērā, arī mazliet zobgalīgu, nievīgu, nicīgu attieksmi.
- jaukties Izpausties juceklīgi citam caur citu.
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
- ollēties Izrādīties, liekulīgi uzbāzties.
- noskatīt Izraudzīt, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīties (2).
- noskatīties Izraudzīties, izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); nolūkot.
- pralltrilleris Izrotājums mūzikā, kas sastāv no galvenās nots un augšējās palīgnots, kas var būt pustoņa vai vesela toņa atstatumā no galvenās.
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu).
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu)
- izslīkt Izslīgt.
- šplīnīgs Izsmalcināts, izvēlīgs.
- izļēpāties Izstaigāties (neveiklā, gāzelīgā gaitā).
- piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas
- nopļundurēties Izšķērdējoties slīgt nabadzībā.
- cirsmu darbi izšķir pamatdarbus (koku gāšana, atzarošana, stumbra sagarumošana, kokmater. pievešana vai treilēšana, sakraušana krautnēs un iekraušana transportlīdzekļos) un palīgdarbus, kuri iedalās priekšdarbos, ko veic pirms mežizstrādes, darbos, ko veic izstrādes laikā, un darbos, kas jāveic pēc izstrādes (mežizstrādes palīgdarbi)
- definitīvs Izšķirošs, noteicošs, galīgs, noteikts.
- ironija Izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam; izsmejoša zobgalība.
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- izvirzīt Izteikt (funkciju) ar bezgalīgas rindas palīdzību; izteikt (funkciju) ar bezgalīga reizinājuma palīdzību.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta
- panest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par augiem, to daļām.
- pārciest Izturēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- pārciest Izturēt nelabvēlīgos apstākļos (kādu laikposmu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- nest Izturēt, paciest (ko nelabvēlīgu).
- pārciest Izturēt, pārvarēt (nelabvēlīgus apstākļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- tiranizēt Izturēties (pret citiem cilvēkiem) patvaļīgi, nežēlīgi, varmācīgi.
- panicināt Izturēties (pret kādu) nelabvēlīgi, mazliet nicīgi.
- skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, būt uzpūtīgam, lielīgam, pārmērīgi lepnam
- dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
- krūtis izgāzis iet izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- krūtis izgriezis staigā izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi
- izgāzt krūtis izturēties pašpārliecināti, būt uzpūtīgam, lielīgam, lepoties
- smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
- trakot Izturēties, rīkoties ļoti ļauni, nežēlīgi.
- nebēdņot Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi; nebēdņoties.
- nebēdņoties Izturēties, rīkoties pārgalvīgi, draiskulīgi.
- vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
- dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras.
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- krancīgs Izveicīgs, zaglīgs.
- feinšmekers Izvēlīga persona.
- naiskot Izvēlīgi ēst (izmeklējot labāko).
- šņarkāt Izvēlīgi ēst, pelt ēdienu.
- kņēdzgāties Izvēlīgi, ar gariem zobiem ēst.
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izdibenis Izvēlīgs cilvēks, izvēlīgs bērns.
- šņauka Izvēlīgs, neapmierināts cilvēks; iedomīga persona.
- naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo.
- gardmēlīgs Izvēlīgs; gardēdis.
- izvēlīgi Izvēlīgs.
- šņarcīgs Izvēlīgs.
- stalgums Izvēlīgums.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors.
- flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru.
- līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana.
- taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam.
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos.
- stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem.
- līgavas māsas jaunas, neprecētas sievietes, kas īpaši pavada līgavu laulību ceremonijā, arī sagatavo tai.
- mārtene Jaunava, līgava.
- agerāzija Jauneklīgs izskats vecumā.
- jauneklisks Jauneklīgs, jaunībai raksturīgs.
- juvenils Jauneklīgs, jauns.
- zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
- zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
- zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
- tautu meita jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī līgava; tautiete
- jaunais pāris jaunlaulātie; līgava un līgavainis (kāzu dienā)
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu.
- starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā.
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs
- finanšu instruments jebkurš līgums, kas vienam uzņēmumam, rada finanšu aktīvus, bet citam uzņēmumam - finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus
- pietiekami labs vecāks jēdziens, kuru sāka izmantot 20. gs. 50. gados, to attiecinot uz vecāku spējām pietiekami veselīgi un dabiski reaģēt uz jaundzimušā vajadzībām
- spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties.
- komisks Jocīgs, smieklīgs.
- uzjautrinošs Jocīgs, smieklīgs.
- humorisks Jocīgs, viegli zobgalīgs.
- komika Jocīgums, smieklīgums.
- kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības.
- matasinade Jokmanība, smieklīga vaibstīšanās.
- mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties.
- cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība.
- jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
- maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
- ķollēt Juceklīgi runāt.
- pļertags Juceklīgs pasākums.
- klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām).
- jūklīgs Juceklīgs, jukls, haotisks.
- mudžeklīgs Juceklīgs.
- Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē.
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
- apdrošinājuma ņēmējs juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums.
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
- maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs.
- jūteklīgs Juteklīgs.
- juteklisks Juteklīgs.
- sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon).
- litterae Kā tiesisks institūts Romā nozīmēja līgumu raksta veidā vai vispār dokumentu.
- širmans Kabatzagļa palīgs.
- širmens Kabatzagļa palīgs.
- širmušņiks Kabatzagļa palīgs.
- marote Kāda "jājamais zirdziņš", smieklīgs patikas priekšmets, iedoma, untums.
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- desmitnieks kāda desmita (piemēram, 10 māju, 10 cilvēku u. tml.) pārzinis; vagara palīgs muižā; šķilteris; desētnieks
- prolapss Kāda iekšējā orgāna izspiešanās uz āru pa dabiskām vai mākslīgām atverēm.
- bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
- prolongācija Kāda līguma, nolīguma, vekseļa u. tml. termiņa pagarināšana.
- modelēšana Kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā.
- vasarnīca Kāda, kas nolīgta darbā uz vasaras mēnešiem.
- izteikums Kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa.
- kapellāns Kādas kapellas garīdznieks, ko uzskatīja par katoļu baznīckunga palīgu vai vietnieku.
- nokavējums Kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku.
- derelikcija Kādas valsts galīga atteikšanās no nodoma atgūt kādu savas teritorijas daļu, ko okupējusi cita valsts.
- akcesija Kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam.
- indigenāts Kādas valsts pilsonība jeb pavalstniecība; starptautiskos līgumos paredzēto tiesību izmantošana.
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- raugulis Kāds, kas iet līgavu nolūkot.
- ņauga Kāds, kas ir izvēlīgs un izlutināts attiecībā uz ēdienu.
- šņerka Kāds, kas ir izvēlīgs.
- drasts Kāds, kas ir nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs.
- pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
- žņarglis Kāds, kas lāgā negrib ēst, ir izvēlīgs.
- drāka Kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst.
- gaisa jaucējs kāds, kas tīši rada sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmē notiekošo
- šaipa Kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris.
- pretbrūtgāns Kāds, kurš cenšas novilt līgavu pirms kāzām.
- šķelvinis kāds, kurš līgojas, grīļojas
- līdzējs kāds, kurš vienojas par līguma saistībām un noteikumiem, uzņemas līguma saistības
- izpluities Kādu laiku (bailīgi) raizēties.
- gliests Kaila, smilšaina, neauglīga zeme.
- passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas.
- melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana.
- sakaislināt Kaislīgi uzbudināt.
- appassionato Kaislīgi, aizrautīgi.
- passionato Kaislīgi.
- kaisls Kaislīgs (1).
- baletomans Kaislīgs baleta cienītājs.
- bibliomāns Kaislīgs grāmatu vācējs un krājējs.
- Romeo kaislīgs mīlētājs
- jāslis Kaislīgs tēviņš.
- īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums.
- zivotājs Kaislīgs zvejnieks.
- krucelīgs Kaislīgs, dedzīgs.
- kūsnīgs Kaislīgs, dedzīgs.
- gribelīgs Kaislīgs, kārīgs.
- kvelds Kaislīgs, kvēls.
- nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs.
- braulīgs Kaislīgs.
- furiozs Kaislīgs.
- gailestīgs Kaislīgs.
- kaislains Kaislīgs.
- kaiss Kaislīgs.
- sveļš Kaislīgs.
- kaislums Kaislīgums (1).
- braulums Kaislīgums, miesaskārība.
- braulība Kaislīgums.
- lakstība Kaislīgums.
- arodfaktors Kaitīgie arodfaktori - dažādi ar profesionālo darbību saistīti faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka veselību un darbaspējas.
- naistīgs Kaitīgs, neveselīgs.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- Ptyonoprogne rupestris kalnu bezdelīga
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
- gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
- vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
- piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam.
- gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
- vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
- gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
- gadakalps Kalps, kas nolīgts uz gadu.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- derumdiena Kalpu līgšanas diena.
- biotrons Kamera ar mākslīgu klimatu (regulējamu temperatūru, spiedienu, mitrumu u. tml.).
- Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā.
- pastāvīgais kapitāls kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās
- lapu kāposti kāposti ar lielām, sulīgām lapām
- cacīgs Kaprīzs, izvēlīgs.
- pērlīgs Kaprīzs; izvēlīgs.
- motostunda Kāpurķēžu kaujas un palīgmašīnu darbības ilguma mērvienība.
- mamertīni Kara algādži, gk. no Kampanijas, kurus līga Sirakūzu tirāns Agatokls līdz 289. g. p. m. ē., kad tika atlaisti un sāka laupīt līdz tika sakauti 265. g. p. m. ē.
- legāts Karavadoņa palīgs (senajā Romā republikas vēlākajā periodā).
- zendgrāfs Kārļa Lielā ik gadus ieceltas divi personas, garīga un pasaulīga, apgabalu pārvaldīšanai.
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps.
- Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina līgosvētkos
- pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
- ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks.
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
- katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu
- vikārs Katoļu baznīcā - bīskapa vai draudzes mācītāja palīgs.
- ģenerālvikārs Katoļu baznīcas diecēzes kūrijas pirmais loceklis un diecēzes bīskapa palīgs un vietnieks pārvaldes lietās.
- kapelāns Katoļu draudzes garīdznieka palīgs.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
- kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā).
- svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu
- Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
- nokaulēt Kaulējoties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- sakaulēt Kaulējoties salīgt, panākt sev izdevīgākus nosacījumus.
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
- mordaks Kauslīgs gailis.
- ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
- nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem).
- ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
- kausnīgs Kauslīgs.
- kāvīgs Kauslīgs.
- apgalējams Kaut kas ar acīm vai prātu aptverams, galīgs.
- bombīgs kaut kas labs, stilīgs
- fakticitāte Kaut kas mākslīgs, ar apdomu radīts.
- čunča Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- čunčuks Kaut kas mīlīgs, ko gribas bužināt un, kuru ieraugot, gribas smaidīt.
- taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
- nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
- mērce kaut kas stilīgs, foršs, labs
- ķēpt Kaut ko nemākulīgi darīt, bojāt.
- aizderēt Kaut kur salīgt (darbu).
- bīlīgs Kautrīgs, bikls, nedrošs, bailīgs.
- saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
- pajauniķis Kāzās līgavaiņa goda viesis, kurš dodas arī uz līgavas māju.
- izdotiņas Kāzas līgavas mājā.
- lopužu meita kāzās līgavas māsa
- līdznieks Kāzās līgavas vedējs vai vedēji.
- panakstis Kāzas, skatoties no līgavas puses.
- atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām).
- brālenieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- brālinieks Kāzu ceremonijas dalībnieks - līgavaiņa pavadonis.
- vakarvistas Kāzu dalībnieces sievietes no līgavas puses.
- vakargaiļi Kāzu dalībnieki vīrieši no līgavas puses.
- pišamkrekls Kāzu naktij līgavai īpaši šūdināts garš, izrakstīts krekls.
- vedējs kāzu viesi - līgavaiņa radinieki vai draugi
- līdzenicas Kāzu viesi no līgavaiņa puses.
- panāksnieki Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- trampkuģniecība Klaiņkuģniecība - neregulāra kuģošana, kurā reisus nosaka pēc līguma, saņemot kravas.
- krūtis izgāzis klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
- ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
- dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
- voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs
- elderēt Klejot, staigalēt, draiskulīgi iet.
- revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu
- cīrlīgs Klīrīgs; izvēlīgs; kaprīzs.
- klusmalis Klusa, vientulīga vieta, nomale.
- zadināties Klusi, mīlīgi runāt.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- izalabāties Kļūt auglīgam (par augsni).
- patrūkties Kļūt bailīgam, sākt raizēties.
- atsvešināties Kļūt bailīgam, tramīgam (par mājas vai pieradinātiem meža dzīvniekiem).
- palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- atlabt Kļūt labvēlīgāk noskaņotam, laipnākam.
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem
- izzibenēt Kļūt neauglīgam, tukšam, nenest augļus.
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda)
- (uz)griezt (arī pagriezt) muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
- apsirgot Kļūt slimīgam, neveselīgam.
- sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
- izvārguļot Kļūt vārgam, vārgulīgam, slimīgam.
- kožņa Kodelīgs dzīvnieks, kodelīga ķēve.
- pregnance Kodolīgs īsums; noteiktība.
- motto Kodolīgs izteiciens (citāts, sakāmvārds u. tml.), ko liek raksta sākumā kā tā satura vai tendences norādījumu; moto 1.
- domugrauds Kodolīgs izteiciens, aforisms.
- pregnants Kodolīgs, ar saturu, nozīmīgs; svarīgs; īss.
- krumuldi Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
- krumulti Koka palīgierīce pie cūku kaušanas.
- universālā kokapstrādes darbmašīna kokapstrādes darbmašīna, kurā uz vienas universālās darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var nostiprināt dažādus griezējinstrumentus
- lauku mežsaimniecība kokaugu stādījumi lauksaimniecības zemēs, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju hidroloģisko stāvokli, mazināt klimatisko faktoru nelabvēlīgo ietekmi, panākt racionālu zemes resursu izmantošanu, uzlabot vides ainavisko un bioloģisko daudzveidību, kā arī radīt cilvēkiem labvēlīgus dzīves apstākļus
- upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor")
- vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
- lītiskais kokteilis kokteilis, kas pagatavots no dažādiem zāļu līdzekļiem, kas bloķē veģetatīvās nervu sistēmas funkcijas, kavē organisma homeostatiskās aizsargreakcijas un rada t. s. mākslīgās hibernācijas stāvokli
- nosusināto mežu augšanas gaita koku augšanas tempa maiņa pēc meža nosusināšanas, kas labvēlīgi ietekmē koku pieaugumu, kas konstatējama jau nākamajā veģetācijas periodā pēc grāvju izrakšanas
- interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
- variācija kombinatorikā — sakārtota izlase no galīga skaita elementu
- pļauku komēdija komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība
- skonto Komercdarījumos - atlaide no preces cenas par labu pircējam, ja saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- skonts Komercdarījumos - pircējam saskaņā ar pirkuma-pārdevuma līgumu dota atlaide no preces cenas, ja samaksa izdarīta skaidrā naudā vai pirms termiņa.
- franšīze Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
- frenčaizings Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
- grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- smejīgs Komisks, jocīgs, smieklīgs.
- buffo komisks, smieklīgs
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
- landža Kompromiss, izlīgums.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- aktīniskā oftalmija konjunktivīts, ko izraisījis ultravioletais (aktīniskais) starojums, piem., mākslīgā kalnu saule vai metināšanas aparāta liesmas starojums
- subkonrektors Konrektora palīgs; mācību iestādes vadītāja biedra palīgs.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- denonsācija Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- denonsēšana Kontraģenta paziņojums par agrāk noslēgtā līguma laušanu.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- moskīts Kopapzīmējums dzēlīgiem siltzemju odiem.
- līgumcena Kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi).
- vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros); kora diriģenta palīgs.
- retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
- etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
- dekspantenols Kosmētikas sastāvdaļa (pantenols, var būt dzīvnieku izcelsmes), pretiekaisuma viela, izmanto matu kopšanas līdzekļos, kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību.
- niacīnamīds Kosmētikas sastāvdaļa (specifiska B2 vitamīna forma), piedeva, izmanto matu kondicionētājos, pretnovecošanas līdzekļos, arī graudaugu miltos, tiek uzskatīts, ka var labvēlīgi ietekmēt veselību.
- tretioīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzivnieku izcelsmes), ādas uzlabotājs, izmanto pretgrumbu krēmos un pretnovecošanas krēmos, arī kā piņņu ārstēšanas līdzekli, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt ādas lobīšanos, plaisāšanu, čūlošanu un uzpampumu.
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
- cetilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kā ādas kondicionētāju kosmētikas produktos, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- cetillaktāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, nav zināma toksiska vai nelabvēlīga iedarbība.
- superoksīda dismutāze kosmētikas sastāvdaļa, bioloģiska piedeva, antioksidants, izmanto matu kopšanas līdzekļos un ādas krēmos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga iedarbība uz ādu.
- mežrozīšu eļļa kosmētikas sastāvdaļa, izmanto ādas krēmos un sauļošanās līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai piemīt labvēlīga ietekme uz ādu.
- kvecertīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, antioksidants, izmanto tumši brūnu toņu matu krāsās, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā, teratogēns.
- dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
- skvalēns Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, antistatiķis, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, matu krāsās, kā smaržu fiksētāju, uzskata, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību.
- etilēndiamīntetraetiķskābe Kosmētikas sastāvdaļa, sekvestrants, konservants, helatinējoša viela, izmanto matu krāsās, dušas želejās, šampūnos, ziepēs, želejās sejai un rokām, var būt labvēlīga iedarbība uz veselību, bet var veicināt arī astmu, ādas un gļotādas kairinājumus, nieru bojājumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- rozmarīna ekstrakts kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, aromātviela, izmanto vannas putās, ādas krēmos, šampūnos, arī kā dabisku pārtikas garšvielu, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
- lavandas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, smaržviela, izmanto šampūnos, ādas atsvaidzinātājos, mutes skalošanas līdzekļos, smaržās, zobu tīrīšanas līdzekļos, tiek uzskatīts, ka tai ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, iespējams pastiprināts jutīgums pret gaismu
- naktssveces eļļa kosmētikas sastāvdaļa, tonizējošs līdzeklis, izmanto kosmētikā, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību
- kosmiskā platforma kosmiskais lidaparāts ar viegli nomaināmu zinātnisko vai lietišķo ekipējumu; atkarībā no konstrukcijas un lidojuma uzdevuma tā var funkcionēt kosmiskā lidaparāta kravas nodalījumā vai arī autonomā lidojumā par daudzkārt izmantojamu Zemes mākslīgo pavadoni
- starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
- krampes Krampes nauda - nauda, kas tiek savākta kāzās līgavai.
- mālderzellis Krāsotāja palīgs.
- čurksta Krastu bezdelīga; čurkste.
- čurksts Krastu bezdelīga; čurkste.
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana
- starpkrautuve krautuve, kam ir palīgfunkcijas kokmateriālu transportēšanā, nepieciešamības gadījumā to iekārto starp augšgala un lejasgala krautuvēm
- čārterpartija kravas jūras pārvadājuma līgums, kas nosaka līgumslēdzēju savstarpējās tiesības un pienākumus, tiesību pāreju, atbildību, kravas pārvadājuma nosacījumus un iespējamo strīdu noregulēšanas kārtību; čārters
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- kredītrisks Kreditora iespēja ciest zaudējumus, aizdodot naudas līdzekļus, ja parādnieks (debitors) nepilda aizdevuma līgumā noteiktās saistības pret kreditoru, t. i. nespēj vai nevēlas atmaksāt noteikto kredīta summu noteiktā laikā.
- pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu
- eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem
- Aleksandrs I Krievijas cars (dzīv. 1777.-1825. g., cars no 1801. g.), 1807. g. noslēdza savienību ar Napoleonu, bet vēlāk līgumu lauza, kas izraisīja Napoleona iebrukumu Krievijā 1812. g., viens no "Svētās savienības" dibinātājiem.
- Jamzapoļes miera līgums Krievijas un Polijas-Lietuvas valsts (Žečpospolitas) miera līgums, kas noslēgts 1582. g. 15. janvārī uz 10 gadiem, tā rezultātā visa Latvijas teritorija un Dienvidigaunija nonāca Polijas-Lietuvas varā; tas iezīmēja Livonijas kara beigas Latvijas teritorijā.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju.
- sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos
- Ursula Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - britu karaļa skaistā meita, kas, gribēdama izvairīties no laulības ar nemīlamu līgavaini, prasīja, lai tas gaida trīs gadus un turklāt pāriet kristietībā.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- kinocefālis Kroplīgs embrijs ar galvu, kas līdzīga suņa galvai.
- kinocefāls Kroplīgs embrijs ar galvu, līdzīgu suņa galvai.
- dismorfija Kroplīgums, neglītums.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- opcija Kuģa frakts līgumā ierakstīts noteikums, ka kādu kravu drīkst aizstāt ar citu kravu vai ostu ar citu ostu.
- piefraktēšana Kuģa izmantošana kravas transportēšanai noslēdzot attiecīgu līgumu.
- čīfs Kuģa kapteiņa pirmais palīgs.
- kambīznieks Kuģa pavāra palīgs.
- Dņepras-Bugas kanāls kuģojams kanāls Baltkrievijā, Brestas apgabalā, savieno Pinu (Pripetes pieteka) ar Muhavecu (Bugas pieteka), garums 196 km (110 km mākslīga gultne, 10 slūžu, 12 aizsprostu un dambju), izbūvēts 1775.-1884. g.
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas)
- jūras navigācijas nodrošinājums kuģošanas maršruta izvēle, ņemot vērā kuģošanas laiku, sezonu, kuģa kravu veidu; jūras karšu u. c. palīglīdzekļu atlase reisam
- fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu.
- navigācija Kuģu, lidaparātu vadīšanas (to atrašanās vietas, kursa noteikšanas un palīglīdzekļu izmantošanas) teorija un prakse.
- asinsblakts Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts.
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
- Mežites elkukalns kulta vieta Talsu novada Lībagu pagastā, \~300 m uz dienvidiem no Mežites pilskalna, \~25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, kas iespējams, mākslīgi izveidotas stāvākas
- kultūras un atpūtas parks kulturālai atpūtai speciāli iekārtots dabisks mežs vai mākslīgu stādījumu masīvs pilsētā
- vai acs vai galva kur pagadās, bez saudzības, nežēlīgi (sist)
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- Kolkasrags Kurzemes pussalas ziemeļu gals, zems, smilšains akumulācijas līdzenums ar smilšu vaļņiem un krasta vaļņveida kāpām, turpinājums jūrā ziemeļu virzienā ir lēzens zemūdens sēklis, kurā uz mākslīgas saliņas 1884. g. uzbūvēta Kolkas bāka.
- švunkāties Kustēties (parasti ritmiski, no vienas puses uz otru); šūpoties, līgoties.
- žoickāties Kustēties, līgoties, šūpoties, svārstīties (tā, ka skaras kam klāt).
- jautrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- jestrs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvniekiem).
- nebēdīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- nebēdnīgs Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
- akustiņš Kustīgs, draiskulīgs, arī palaidnīgs zēns.
- kutulis Kutelīgs cilvēks.
- kutīgs Kutelīgs.
- kutls Kutelīgs.
- meisters Kvalificēts amatnieks (kam ir mācekļi, palīgi).
- kvēlīgs Kvēlains, kaislīgs.
- kvēlzeķīte Kvēlsietiņa paveids no piesūcināta mākslīgā zīda vai kokvilnas auduma; kvēlsietiņš; kvēlzeķe.
- Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt.
- Nemaina Ķeltu mitoloģijā - "ārprātīgā", īru mitoloģijā kara dieviete, kura iedvesa karotājiem paniskas bailes ar šaušalīgu gaudošanu.
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā
- lāpēt Ķert zivis naktī pie mākslīga apgaismojuma (parasti durot ar žebērkli).
- lāktāt Ķert zivis, durot ar žebērkli (naktī pie mākslīgā apgaismojuma).
- rējīgs ķildīgs, dzēlīgs
- biksīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- pencīgs Ķildīgs, kauslīgs.
- amānats Ķīlnieks, kas tika dots, lai nodrošinātu kāda līguma izpildīšanu (senajā Krievzemē un dažās austrumzemēs).
- kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- amerīcijs ķīmiskais elements Am, atomnumurs 95, atommasa 243,06, aktinoīds; radioaktīvs, mākslīgi iegūts kodolreakcijās
- nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
- Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs.
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- fakoemulsifikācija Ķirurģiska kataraktas ārstniecības metode, kuras laika tiek nomainīta bojātā acs lēca un tā aizstāta ar mākslīgu lēcu.
- neoartroze Ķirurģiski izveidota mākslīga locītava.
- benigns Labdabīgs, labvēlīgs.
- lekns Labi attīstīts un sulīgs, arī kupls (par augiem, to daļām).
- tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni).
- pasīvots Labi sīvs, skarbs, dzēlīgs.
- kļova Labi, jauki, stilīgi.
- sātība labklājība, pārpilnība, auglīgums
- pavaldzīgs Labs, apetītelīgs ēdiens.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs.
- ieteikums Labvēlīga atsauksme (par kādu).
- labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- palīdzība Labvēlīga ietekme (uz darbību), kuru rada tas (piemēram, ierīce, viela, informācijas avots, parādība dabā), ko cilvēks izmanto (kādas darbības veikšanai).
- eisēmija Labvēlīga pazīme vai prognoze.
- kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā.
- patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus) - parasti par vidi, apstākļiem.
- pagoda Labvēlīgi laikapstākļi (parasti bez lietus).
- aizdevīgs Labvēlīgs aizdošanai.
- studiosus Labvēlīgs, bet drusku nicīgs nosaukums studentam.
- oportūns Labvēlīgs, izdevīgs, ienesīgs, derīgs, parocīgs, viegli pieejams.
- favorābls Labvēlīgs, laipns, izdevīgs.
- labs prāts Labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis.
- novīdīgs Labvēlīgs, vēlīgs, bez skaudības.
- nosliecīgs Labvēlīgs, vēlīgs.
- mīlprātīgs Labvēlīgs.
- nolaidens Labvēlīgs.
- nolaidīgs Labvēlīgs.
- novēlīgs Labvēlīgs.
- pruha Labvēlīgu apstākļu kopums.
- neiespēja Labvēlīgu apstākļu, nosacījumu trūkums (kā veikšanai, īstenošanai).
- profāns Laicīgs (2), pasaulīgs; nereliģisks.
- darba laiks laika sprīdis, kurā darbiniekam saskaņā ar darba līgumu un iestādes vai uzņēmuma darba kārtības noteikumiem jāveic savi darba pienākumi un jāatrodas darba devēja rīcībā
- nakts Laikposms, kurā pastāv ilgstošu ļoti nelabvēlīgu apstākļu kopums (parasti sabiedrības dzīvē); arī liela nelaime.
- operatīvais laiks laiks, ko patērē vienai operācijai (detaļas apstrādei, komplekta salikšanai u. tml.); sastāv no pamatlaika un palīglaika
- palaimīgs Laimīgs, labvēlīgs.
- radzones Laimiņi - lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu), lai panāktu, ka, piemēram, nedusmojas, piedod ko.
- pielabināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturoties (pret kādu), izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi pret sevi.
- affabile Laipni, mīļi, omulīgi.
- nepielaidība Laipnības, pretimnākšanas, vēlīguma trūkums, nepieejamība.
- lipsnīgs Laipnīgs, mīlīgs, visai tīkams.
- glaimi Laipns, arī cildinošs izteikums, ko saka, lai kādam izpatiktu; liekulīga uzslava, nepamatots cildinājums.
- lakoniskums Lakonisms - izteiksmes īsums, koncentrētība, kodolīgums.
- dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā.
- jupiters Lampa ar lokizlādes spuldzi; to lieto, filmējot mākslīgā vai kombinētā apgaismojumā.
- bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
- prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos
- Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības
- letiņš Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
- dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
- eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- starptautisko tiesību norma Latvijai saistoši starptautiskie līgumi, starptautiskās paražu tiesības un starptautisko tiesību vispārējie principi.
- LBAAL Latvijas Basketbola amatieru augstākā līga.
- LJBL Latvijas Jaunatnes basketbola līga.
- LNSL Latvijas Nacionālā sieviešu līga.
- LPVL Latvijas Pludmales volejbola līga.
- LSL Latvijas Sieviešu līga.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Baltijas Antante Latvijas, Lietuvas un Igaunijas savienība, kas tika izveidota 1934. g. 12. IX Ženēvā, Baltijas valstīm noslēdzot Saprašanās un sadarbības līgumu; likvidēta 1940. g. jūnijā pēc Baltijas valstu okupēšanas.
- agrārkrīze Lauksaimniecības grūtības, kas rodas nelabvēlīgu tirgus apstākļu rezultātā.
- akotnieki laukstrādnieki Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kurus saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai, par paveikto darbu viņi saņēma akorda algu jeb akotu
- akotnieks Laukstrādnieks Latvijā 20. gs. 20.-40. gados, kuru saimnieks nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai.
- līgumdiena Laukstrādnieku līgšanas diena, deramdiena.
- deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
- deramlaiks Laukstrādnieku līgšanas laiks.
- caicala Laulātā draudzene, līgava.
- ketubs Laulības dokuments jūdaismā, ko līgavainis paraksta pirms laulību ceremonijas, tajā viņš solās uzņemties saistības pret savu līgavu.
- lounge Laundžs - omulīga saviesīgas relaksācijas telpa.
- iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
- ledus sega ledus, kas izveidojas okeānos, jūrās, upēs, ezeros, mākslīgās ūdenskrātuvēs aukstajā gadalaikā
- legāls aborts legāla grūtniecības mākslīga pārtraukšana
- leiku Leiku leikām - līgojoties, grļojoties, bez noteiktas kārtības.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- ķaulēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
- ķaupēt Lempīgi, neveikli, nemākulīgi strādāt.
- lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks.
- savēžot Lēnām un gāzelīgi (kā vēži) sanākt.
- izvadu Lēnām, omulīgi, ērti.
- krikumot Lēnām, pa sīkam gabaliņam, košļāt; negribīgi un nemākulīgi ēst.
- atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt.
- pīties Lēni, arī nemākulīgi darboties (ar ko, ap ko).
- žilīt Lēni, nemākulīgi trīt.
- žulināt Lēni, nemākulīgi trīt.
- ļurkāties Lēni, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- tebināties Lēni, nevīžīgi, nemākulīgi ko darīt.
- ķūlīgs Lēns, nemākulīgs un slinks cilvēks.
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
- koks Lidaparāta palīgkonstrukcija konusveidīga plūsmas novirzītajā veidā gaisa aerodinamiskās pretestības samazināšanai; atrodas pirms fizelāžas vai propellera centrālās daļas.
- gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu.
- plivināties Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani (parasti par putniem, kukaiņiem).
- plandēt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plandīt Lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- čarterlidojums Lidojums, ko veic pēc nomas līguma, ārpus regulāro reisu saraksta.
- plivināt Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- plīvot Lidot, lidināties, parasti vienmērīgi, līgani.
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
- sagatavošanās noziedzīga nodarījuma izdarīšanai līdzekļu un rīku sameklēšana un pielāgošana vai citādu labvēlīgu apstākļu radīšana nozieguma izdarīšanai, ja turklāt noziegums nav turpināts no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- tartufe Liekulīgas svētulības iemiesojums (pēc Moljēra komēdijas, 1667. g.).
- kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs
- uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties.
- galšoties Liekulīgi runāt tukšas pļāpas.
- lišķēt Liekulīgi slavēt, nepamatoti cildināt (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- svētelīgs liekulīgs
- glīna Liekulīgs cilvēks.
- liekulis Liekulīgs cilvēks.
- likšķīgs Liekulīgs, divkosīgs.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- bauslinieks Liekulis tikumībā, reliģijā; svētulīgs cilvēks.
- kartons Liela formāta palīgzīmējums - mets uz šāda papīra (parasti krāsās) atbilstoši (paredzētās gleznas, freskas, mozaīkas, vitrāžas u. tml.) izmēriem.
- pa galvu pa kaklu lielā steigā; juceklīgi
- Artamus maximus lielais bezdelīgstrazds
- tīterbiksis Lielībnieks; lielīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ar platu muti lielīgi, pašpārliecināti
- lielības kule (arī maiss, biežāk gailis) lielīgs cilvēks
- lielības gailis (retāk kule, maiss) lielīgs cilvēks
- lielības gailis lielīgs cilvēks
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) lielīgs cilvēks, lielībnieks
- lielības maiss lielīgs cilvēks, lielībnieks
- lielībdirša Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- plātīzers Lielīgs cilvēks; lielībnieks.
- burbulis Lielīgs cilvēks.
- ķeists Lielīgs cilvēks.
- plāvurs Lielīgs cilvēks.
- totainis Lielīgs cilvēks.
- ēberis Lielīgs draiska; palaidnis.
- ūbiķis Lielīgs un dusmīgs cilvēks.
- brammanīgs Lielīgs, dižmanīgs, bet arī drosmīgs.
- diršīgs Lielīgs, iedomīgs, tāds, kas ātri (bez pietiekama pamata) sadusmojas.
- štātīgs Lielīgs, lepns.
- gailīgs Lielīgs.
- plātīgs Lielīgs.
- svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot
- plātīgums Lielīgums.
- kūlais Lielisks, stilīgs.
- smalcinātājs Liellopu barības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai 20-50 mm gabalos.
- dialīze Lielmolekulāru vielu, arī koloidālu šķīdumu attīrīšana no mazmolekulārām vielām, lietojot puscaurlaidīgas membrānas (piem celofānu, kolodiju, pergamentu); izmanto želatīna, farmaceitisko preparātu, mākslīgo šķiedru u. c. produktu ražošanā un medicīnā (hemodialīzē).
- gūzma Liels daudzums (piemēram, domu, izjūtu, parasti juceklīgu).
- kāgāns Liels, kauslīgs gailis.
- miekškāns Liels, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- dižstāds Lielu izmēru, 1-2 m augsts, parasti lapkoku stāds, ko audzē auglīgāku, vairāk aizzelošu platību apmežošanai, arī apzaļumošanai.
- lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
- diskrēts lielums lielums, kas mainās lēcienveidīgi (galīgā vai sanumurējamā kopā)
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana)
- kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
- kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
- čilu Lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
- čalu Lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- virkš Lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- ļapata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, ar palēcieniem.
- ļipata Lieto, lai attēlotu, parasti dzīvnieka, iešanu, skriešanu neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī ar palēcieniem.
- elele Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
- elu Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi; el.
- el Lieto, lai paustu izsmieklu, zobgalīgu attieksmi.
- ņagu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņaku Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņegu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņigu Lieto, lai raksturotu kņadu, ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- žļogana vieta līgana vieta
- Līgate Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" bijušais nosaukums.
- augšlīgatieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
- augšlīgatnieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Augšlīgatne" iedzīvotāji.
- paltmalieši Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Paltmale" (tagad - "Augšlīgatne") iedzīvotāji.
- jaunive līgava kāzās; meita precību gados
- brūtes pāris līgava un līgavainis
- jauniči Līgava un līgavainis, arī - nesen precējies pāris.
- laulubnieki Līgava un līgavainis.
- pārnieks Līgava un līgavainis.
- pašpāris Līgava un līgavainis.
- saderētais Līgavainis, līgava.
- saderinātais Līgavainis, līgava.
- izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā.
- brōlinīks līgavaiņa brālēni un citi jauni puiši kāzās
- brūtgāna brālis līgavaiņa brālis
- brōļs līgavaiņa brālis kāzās
- viņgalietis Līgavaiņa ciemiņš līgavas mājās vai līgavas ciemiņš līgavaiņa mājās.
- precībnieks Līgavaiņa pārstāvis (iespējams, starp vairākiem), kas viņa vārdā bildināja līgavu.
- vedējs līgavaiņa radi, arī draugi, kas aizved līgavu no tēva mājām
- vedēji Līgavaiņa tuvākie radi, kas pārveda līgavu uz vīra mājām un pēc tam uz baznīcu.
- brūtes krekls līgavas krekls
- lopežniece Līgavas lopu dzinēja uz līgavaiņa mājām.
- lopenieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopežnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopinieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- lopnieks Līgavas lopu dzinējs uz līgavaiņa mājām.
- brūtes māsa līgavas māsa
- pūrvedis Līgavas pavadonis, kas ved tās pūru uz līgavaiņa mājām.
- dundzotāji Līgavas pavadoņi; mūziķi pie līgavas mājas.
- veļkme līgavas plīvurs
- lopuži Līgavas pūra lopu dzinēji uz līgavaiņa mājām.
- posuogs līgavas pūrs
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- pārradu meitas līgavas radu meitenes, kas pūra mājlopus pārdzina uz līgavaiņa mājām
- brālis Līgavas vai līgavaiņa pavadonis kāzu ceremonijā.
- jaunpuisis Līgavas vedējs, līgavas brālis.
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp; līgojoties atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- palīgot Līgojoties pavirzīties; palīgoties (1).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
- rotāt līgot
- aizlīgot Līgot prom; līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
- Jāņu bērni līgotāji
- jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus.
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību).
- derināt Līgt darbā; līgt darbam.
- pārderēties Līgt vēlreiz; atjaunot (darba līgumu).
- saspriest līgt, derēt
- bonifikācija Līgumā paredzēta piemaksa par preci, kuras kvalitāte ir augstāka, nekā līgumā pieņemts par pamatu.
- puse līguma slēdzējs; sadarbības partneris, procesa dalībnieks
- pacta servanda sunt līgumi jāpilda (starptautisko tiesību princips)
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos
- uzņēmuma līgums līgums par darbu, ar kuru viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas
- koncesija Līgums par valstij vai municipālām iestādēm piederošu saimniecisku objektu (piemēram, uzņēmumu, zemes gabalu, derīgo izrakteņu) nodošanu juridiskai personai (koncesionāram), kas to apsaimnieko, ievērodama līguma noteikumus.
- Māstrihtas līgums līgums starp 12 Eiropas Kopienas valstīm par Eiropas Savienības izveidi, parakstīts 1991. gada 10. decembrī šajā pilsētā, ratificēts un stājās spēkā 1993. g. novembrī
- konkordāts Līgums starp Romas pāvestu un kādu valsti par katoļu baznīcas stāvokli līgumslēdzējas valsts teritorijā.
- neuzbrukšanas pakts līgums starp valstīm par savstarpēju neuzbrukšanu
- spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma
- graudniecības līgums līgums, ar ko viena puse – graudnieks pret atlīdzību uzņemas pastrādāt otrai – saimniekam viņa lauku saimniecībā vispār parastos darbus ar savu zirgu un cilvēku darba spēku un saviem darba rīkiem
- mantojuma atteikšanās līgums līgums, ar ko viena puse (iespējamais mantinieks) atsakās no mantošanas tiesībām, kas tai būtu piederējušas pēc otras puses (mantojuma atstājēja) nāves
- pirkums un pārdevums līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātās naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- komisijas līgums līgums, ar ko viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai saņēmējs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu
- aizpārdevums Līgums, ar kuru kāda persona apņemas nākotnē noslēgt nekustamā īpašuma pārdevuma līgumu.
- pārvadājuma līgums līgums, ar kuru pārvadātājs uzņemas nosūtītāja nodotās lietas pārvest par norunāto maksu no vienas vietas uz otru norādītu vietu un tās tur nodot adresātam
- pilnvarojuma līgums līgums, ar kuru viena puse (pilnvarnieks, uzdevuma ņēmējs) uzņemas izpildīt otrai (pilnvaras devējam, pilvarotājam, uzdevuma devējam) zināmu uzdevumu, bet pilnvaras devējs apņemas pilnvarnieka rīcību atzīt sev par saistošu
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi
- drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
- drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- papildlīgums Līgums, kas pievienojams iepriekš noslēgtajam līgumam vai kas papildina kādas saistības.
- kontingentu līgums līgums, kas valstij garantē noteikta preču daudzuma eksporta, importa vai tranzīta iespēju
- dibināšanas līgums līgums, ko savā starpā slēdz sabiedrības dibinātāji
- fiksēta maksājuma apjoma līgums līgums, kurā iekļauta pircēja un pārdevēja vienošanās, ka gadījumā, ja pircējs nevēlas saņemt visu līgumā noteikto preces apjomu, tas maksā par visu līgumā noteikto preces apjomu
- kuģa aģentēšanas līgums līgums, pēc kura kuģa aģents saņem no pilnvarotāja kuģa aģenta norīkojumu, kurā norādītas kuģa aģenta tiesības rīkoties pilnvarotāja vārdā, kārtojot kuģa lietas
- aģentlīgums Līgums, saskaņā ar kuru aģents apņemas citas personas uzdevumā un uz viņas rēķina par atlīdzību veikt juridiskas vai citas darbības; pilvarojuma līgums.
- licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei
- aģenta līgums līgums, saskaņā ar kuru, viena persona (principāls) uzdod citai (aģentam) veikt dažādas juridiskas darbības, ņemot vērā līgumā noteiktās pušu tiesības un pienākumus, aģenta pilnvaru apjomu u. c.
- komplementārais dalībnieks līgumsabiedrības dalībnieks, kurš uzņemas pilnu un solidāru atbildību par līgumsabiedrības saistībām
- komplementārs Līgumsabiedrības darbinieks, kurš uzņemas pilnu atbildību par līgumsabiedrības saistībām.
- darbuzņēmuma līgums līgumsaistības, ar ko viena no pusēm apņemas izpildīt otrai kādu darbu par noteiktu samaksu
- kontrahents Līgumslēdzēja persona vai iestāde, kas pēc līguma uzņēmusies zināmas saistības; ikkatra no līguma dalībniecēm (attiecībā pret otru).
- kapitāla daļu turētājs likuma izpratnē: akcionārs, cita persona, arī valsts, pašvaldība vai līgumsabiedrības dalībnieks, kura ieguldījums ir uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības pamatkapitālā
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē.
- zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji.
- limfangioplastika Limfvadu aizstāšana ar mākslīgiem vadiem.
- rakstzīmju virkne lineāri sakārtota rakstzīmju kopa, ko veido jebkura kāda alfabēta galīga garuma rakstzīmju secība, piemēram, burti, skaitļi, vadības un citas speciālas rakstzīmes
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- tiešais līzings līzinga objektu iznomā tiešais ražotājs un nodod to lietošanā līzinga ņēmējam uz līzinga līguma pamata
- finanšu līzings līzinga veids, kreditēšana; līzinga objekts līzinga līgumā noteiktā termiņa beigās pāriet līzinga ņēmēja īpašumā - tas ir līzings ar izpirkuma tiesībām
- vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem.
- smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos.
- pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām.
- ielaidene Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- ielaidenis Lumsts - aušanas palīgrīks, neliela līste vai skals, ko iebīda velku pavedienu starpā, lai saglabātu šķīrienu.
- izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.
- nezvērs Ļauns, briesmīgs, nežēlīgs cilvēks.
- sarkasms Ļauns, dzēlīgs izsmiekls, kas izriet no naida, sašutuma, nicinājuma.
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks
- rauns Ļauns, nenovēlīgs.
- bendeskalps Ļauns, nežēlīgs cilvēks; naidīgas varas pārstāvis.
- griezīgs Ļauns, zobgalīgs (par smīnu, sejas izteiksmi, skatienu).
- ļaunvēlis Ļaunvēlīgs cilvēks.
- ļurcka Ļengans, mīkstčaulīgs, gļēvs cilvēks.
- noļimt Ļimstot noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- grīļoties Ļodzīties no vienas puses uz otru; līgoties.
- ļobīties Ļodzīties, grīļoties, līgoties.
- ļunkāties Ļodzīties, līgoties, grīļoties.
- ļunkurēties Ļodzīties, līgoties.
- pa galvu pa kaklu, arī pa kaklu pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
- buru burām ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
- pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu ļoti ātri, lielā steigā; arī juceklīgi
- skarbs Ļoti auksts, ļoti nelabvēlīgs cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem (par laikapstākļiem, laikposmu); bargs (3).
- bailīgs kā zaķis ļoti bailīgs
- kā zaķis ļoti bailīgs
- drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
- kā pūslis ļoti iedomīgs, lielīgs, uzpūtīgs
- mūžs Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi laikposmi.
- mūžu mūžos ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi
- mūžmūžos Ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgi.
- līdz pastardienai ļoti ilgi, bezgalīgi (gaidīt)
- mūžība Ļoti ilgs, arī bezgalīgi ilgs laikposms; ļoti ilga, arī bezgalīgi ilga (kā) eksistence; (iedomātu) apstākļu kopums pēc (retāk pirms) kā eksistences.
- nikns Ļoti intensīvs, spēcīgs, arī nežēlīgs, postošs (par cīņu, tās norisi).
- zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- veiksme ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; [laime]{s:1836}
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; arī veiksme.
- lepns (arī iedomīgs, retāk lielīgs) kā pāvs ļoti lepns (lielīgs, iedomīgs)
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- bez gala un malas ļoti lielā platībā, ļoti liels, bezgalīgs
- lielīgs kā gailis ļoti lielīgs
- bez gala (un) bez malas Ļoti liels, bezgalīgs.
- sagandēt Ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu.
- inkvizīcija Ļoti nežēlīga rīcība; mocības, spīdzināšana.
- bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības
- plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda) ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
- inkvizitors Ļoti nežēlīgs cilvēks; mocītājs, spīdzinātājs.
- sīksts Ļoti noturīgs, nemainīgs nelabvēlīgos apstākļos (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- kā medus ļoti patīkams; glaimojošs, mīlīgs
- smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
- gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
- (ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
- ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs (piemēram, par cīņu, sacensību).
- sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piemēram, par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
- ugunīgs Ļoti straujš, dedzīgs, kaislīgs (par cilvēkiem).
- vesels kā ābols ļoti veselīgs
- ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu)
- bezgala Ļoti, sevišķi, ārkārtīgi; bezgalīgi.
- terle Ļurba; gļēvulīgs, nolaidīgs, neizveicīgs cilvēks.
- eitēnika Mācība par cilvēku rases uzlabošanu, radot labvēlīgus eksistences apstākļus.
- heraldika Mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos.
- mežaizsardzība Mācība par paņēmieniem, kā sargāt mežu no cilvēku nemākulīgas vai ļaunas rīcības, no kustoņu, putnu, slimību un kaitēkļu bojājumiem un kā novērst nelabvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmi uz mežu.
- līgumteorija Mācība par valsts veidošanos uz cilvēku labprātīgās vienošanās (līguma, kontrakta) pamata.
- subrektors Mācību iestādes vadītāja palīgs.
- heiristika Mācīšanas metode, kas balstās uz palīgjautājumu un uzvedinošu jautājumu uzdošanu.
- palīgmācītājs Mācītāja palīgs.
- klopčeits mācītāja piepalīgs (zēns) katoļu dievkalpojumā
- memorēt Mācīties no galvas, piesavinātie kādu mācības vielu, to vairākreiz atkārtojot un radot labvēlīgus atcerēšanās nosacījumus.
- ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
- asons Maģisks grabulis, vudū kulta priestera varas simbols; to izgatavo no izdobta ķirbja (kalebasa) un izgrezno ar čūskas mugurkaula skriemeļiem un mākslīgām pērlēm, veidojot dažādus zīmējumus.
- abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
- iedūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) ierunāties.
- izdūdoties Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) izrunāties.
- nodūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) noteikt, pateikt.
- padūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) parunāt, parunāties.
- iedūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt (parasti ausī).
- izdūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) pateikt, izrunāt.
- dūdot Maigi, mīlīgi (parasti intīmi) runāt, sarunāties.
- lalināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- lallināt Maigi, mīlīgi runāties ar bērnu, parasti, atkārtojot zilbi "la".
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2).
- mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- šmulis Maiznieka palīgs.
- arlīdza Mājas bezdelīga.
- bezdelīga Māju bezdelīga ("Hirundo rustica").
- alga maksa, atlīdzība par darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma)
- starpmaksājums Maksājuma dala, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
- izlīdzināties Maksāt līdzības naudu; salīgt mieru.
- satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām)
- lakonisms Maksimāls (domas, izteiksmes līdzekļu u. tml.) īsums, koncentrētība, arī kodolīgums.
- impresionisms Mākslas (tēlotājas mākslas, daiļliteratūras, mūzikas) virziens (aptuveni 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga cenšanās attēlot acumirklīgus iespaidus, sīkas nianses, detaļas.
- acs protēze mākslīga acs.
- dermatīns Mākslīgā āda - īpašs audums, kas pārklāts ar nitrocelulozes kārtu.
- sindēze Mākslīga ankiloze, artrodēze.
- papildappute Mākslīga appute, ko veic papildus dabiskajai apputei.
- inseminācija Mākslīgā apsēklošana.
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
- desikācija Mākslīga augu žāvēšana ar desikantiem, paātrina sēklu nobriešanu, augļu ienākšanos un atvieglo mehanizēto novākšanu.
- globus Mākslīga debesu vai zemes lode.
- karboleins Mākslīga degviela - koka vai ogļu putekļu un darvas maisījums.
- voblers Mākslīgā ēsma, māneklis, kas līdzinās dabiskam zivju barošanās objektam; gatavo no koka, plastmasas vai metāla un izmanto zivju pievilināšanai.
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli.
- silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu.
- bituminācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā bituminozas vielas.
- cementācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot tajā cementa javu, mīklu vai pienu.
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos
- individuālā izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc pēcnācējiem, resp. pēc individuālā genotipa
- kalnusaule Mākslīgā kalnu saule.
- kalnu saule Mākslīgā kalnu saule.
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
- fitotrons Mākslīgā klimata stacija, ko veido kameru un palīgtelpu komplekss.
- plasts mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas
- suberits Mākslīga masa korķa atvietošanai, ko pagatavo apstrādājot korķu smalkumus ar kādu saistvielu.
- ernolits Mākslīga masa no rauga un formaldehīda ar darvas eļļas, līme u. c. piemaisījumiem, ko izmantoja ebonīta un celuloīda atvietošanai.
- ondulācija Mākslīga matu sprogošana.
- melnā izplešana mākslīga nelinearitātes radīšana televīzijas signālā, liekot tā melnās daļas amplitūdai izplesties uz pārējās signāla daļas rēķina
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- hemodializators Mākslīgā niere - ierīce nieru funkcijas aizstāšanai nieru mazspējas, kā arī akūtas saindēšanas gadījumā; ar tās palīdzību tiek atdalītas vielas, kas parasti izdalās ar urīnu; ierīci pievieno slimnieka asinsvadiem.
- sintētiskā degviela mākslīga oglekļa ūdeņraža degviela iekšdedzes dzinējiem; iegūst no akmeņoglēm, degakmens, bitumu smiltīm
- indigokarmīns Mākslīga organiska krāsviela, ko iegūst no indigo; pārtikas piedeva E132, var izraisīt alerģiskas reakcijas, astmu, hiperaktivitāti, sirds problēmas, nav ieteicams bērniem, kancerogēns; indigotīns.
- pleirodēze Mākslīga parietālās un viscerālās pleiras savienošana ilgstoša pneimotoraksa vai smaga pleiras izsvīduma ārstēšanā; parasti izmantojot ķīmisku sklerotizējošu preparātu.
- couveuse Mākslīga perinātava; sildāmā kaste.
- pieslietenis Mākslīga piebūve.
- pieslietnis Mākslīga piebūve.
- keramzīts Mākslīga pildviela vieglajiem betoniem un dzelzsbetoniem, kuru iegūst no māliem ar zemu kušanas temperatūru īpatnējā apdedzināšanas procesā.
- silons mākslīgā poliamīnšķiedra; izstrādājumi no šīs šķiedras
- valorizācija Mākslīga preces cenas paaugstināšana (parasti samazinot šās preces ražošanu).
- krsitalloze Mākslīga saldumviela, saharīna natrija sāls.
- kongo Mākslīga sarkana krāsviela.
- interlingva Mākslīgā starptautiskā valoda, it īpaši saziņai medicīnas un zinātnes jomā.
- acetātzīds Mākslīgā šķiedra (kas izgatavota no acetilcelulozes); no šādas šķiedras izgatavots audums.
- acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem; izmanto audumu, trikotāžas, elektroizolācijas materiālu ražošanai.
- kaprons Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no kaprolaktāma.
- videne Mākslīga šūnu vidējā siena.
- viskoze Mākslīgā tekstilšķiedra; higroskopiska, labi vada siltumu, mazelastīga; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
- apkurināšana Mākslīga telpu sasildīšana.
- kurčatovijs Mākslīgā transurāna ķīmiskā elementa rezerfordija nosaukums bijušajā PSRS un Krievijā līdz 1997. gadam; tika lietots simbols Ku (Kurchatovium).
- baseins Mākslīga ūdens tvertne.
- Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
- Amistada ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve un dambis uz ASV un Meksikas robežas (_Amistad, Presa la_), Riograndes / Riobravo upē, kas būvēta, lai nodrošinātu ūdens uzglabāšanu apūdeņošanai, plūdu kontroli un hidroenerģijas ražošanu
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
- Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m
- baseins mākslīga ūdenstilpe ar piepildīšanas, maisīšanas un iztukšošanas ierīcēm
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni
- rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes.
- linkoss Mākslīga valoda, ko veido matemātiskas zīmes un kas paredzēta sakariem ar citu planētu iedzīvotājiem.
- kollodija zīds mākslīgā zīda veids
- piscikultūra Mākslīga zivju audzināšana.
- legālais aborts mākslīgais aborts, kas veikts ārstniecības iestādē
- kriminālais aborts mākslīgais aborts, ko izdara grūtniece pati vai kāda cita persona ārpus ārstniecības iestādes
- ugunsgaisma Mākslīgais apgaismojums.
- terrezins Mākslīgais asfalts (no akmeņogļu darvas, sēra un kaļķiem).
- MI mākslīgais intelekts
- AI Mākslīgais intelekts (angļu "Artificial Intelligence").
- ģeneratīvais mākslīgais intelekts mākslīgais intelekts, kas spēj ģenerēt tekstu, attēlus vai citus datus, izmantojot modeļus, bieži vien reaģējot uz uzvednēm
- meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku.
- MZP Mākslīgais Zemes pavadonis.
- sputņiks Mākslīgais Zemes pavadonis.
- sigmoidostomija Mākslīgas anālās atveres izveidošana S veida zarnas sienā.
- vazostomija Mākslīgas atveres radīšana sēklvadā.
- ventrikulostomija Mākslīgas atveres radīšana smadzeņu ventrikula, lai novadītu šķidrumu hidrocefālijas gadījumā.
- cekosigmoidostomija Mākslīgas atveres veidošana starp S veida un aklo zarnu.
- pneofors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
- pulmotors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
- gaismas ķermenis mākslīgās gaismas avots
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis
- putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
- kolpopoēze Mākslīgas maksts radīšana ar plastiskās ķirurģijas līdzekļiem.
- solārijs Mākslīgās sauļošanās ierīce; telpas, kur notiek mākslīgās sauļošanās procedūras.
- triacetātšķiedras Mākslīgās šķiedras, ko iegūst no celulozes etiķskābes esteriem, acetilējot vairāk par 92% celulozes hidroksilgrupu.
- jonons Mākslīgas vijolīšu smaržas galvenā sastāvdaļa; dabā nav atrodams.
- koremorfoze Mākslīgas zīlītes izveidošana.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
- sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi
- struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
- dziris Mākslīgi barots dzīvnieku mazulis (parasti jērs), kas ir mazāks, vārgāks.
- mākslīgie minerāli mākslīgi iegūti kristāliski produkti, kas pēc ķīmiskā sastāva un fizikālajām īpašībām atbilst dabiskajiem minerāliem (dimanti, rubīns, safīrs, kvarcs u. c.); plaši izmanto optikā, elektrotehnikā un juvelierizstrādājumiem
- mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos
- berklijs Mākslīgi iegūts radioaktīvs ķīmiskais elements, Bk, atomnr. 97, atommasa – 247, pieder pie aktinīdiem, pussabrukšanas periods 1380 gadi.
- tritijs mākslīgi iegūts radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3; T.
- aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
- apvadkanāls Mākslīgi ierīkota, parasti liela izmēra atklāta gultne, kas apvada ūdeni apkārt kādam objektam.
- blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
- olu pulveris mākslīgi izkaltēts olu saturs, kurā ir 45% un vairāk olbaltumvielu, 35% tauku un ap 9% ūdens
- zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
- traheostoma Mākslīgi izveidota atvere elpvadā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- segtās platības mākslīgi izveidota vide kultūraugu audzēšanai, steidzināšanai un uzziedināšanai - siltumnīcas, lecektis, īslaicīgi segumi ar stacionāru vai pārvietojamu karkasu
- starptautiskie kanāli mākslīgi izveidoti starptautiski ūdensceļi, kas šķērso valsts vai valstu teritoriju un atrodas to suverenitātē
- vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām).
- kultūrsubstrāts Mākslīgi izveidots substrāts (2).
- alvoda Mākslīgi konstruējamas valodas versija Katrīnas Neiburgas un domubiedru versijā.
- sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju
- titāna pigmenti mākslīgi no titāna rūdas rutila un ilmenīta un boksīta atkritumiem alumīnija rūpnīcā pagatavota pildviela, ko lieto papīra caurspīdīguma samazināšanai un baltuma palielināšanai
- izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš
- pupinizēt Mākslīgi palielināt induktivitāti (elektriskajā kabelī), ieslēdzot (tajā) pēc noteikta attāluma induktivitātes spoles.
- dempinga cena mākslīgi pazemināta preču pārdošanas cena, ko lieto kā līdzekli, lai piespiestu konkurentus bankrotēt un palielinātu savu preču noietu
- agroekosistēma Mākslīgi radīta ekosistēma.
- divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība
- kultūrcenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma; agrofitocenoze.
- agrofitocenoze Mākslīgi radīta, komplicēta kultūraugu kopdzīves forma.
- gadījumskaitlis mākslīgi radītas skaitļu secības elements, kura atrašanās varbūtība šajā secībā ir zināma
- ķīmija mākslīgi radītas, sintezētas vielas pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- mākslīgais klimats mākslīgi radīti laika apstākļi
- provokācijas foni mākslīgi radīti nelabvēlīgi augu augšanas un attīstības apstākļi selekcijas materiāla vai šķirņu bioloģisko un saimniecisko īpašību pārbaudei
- izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
- flebostāze Mākslīgi radīts asins sastrēgums perifērijas vēnās, lai atslogotu iekšējos orgānus.
- tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi.
- plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi
- pretspiediens Mākslīgi radīts spiediens hidrosistēmas izejā vienmērīgas kustības radīšanai.
- neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju
- kosmiskā stacija mākslīgi radīts Zemes, arī citu planētu vai Saules pavadonis, kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem un var noderēt par bāzi starpplanētu lidojumiem
- pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
- kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
- darmstadijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements, atomskaitlis 110, simbols Ds.
- dubnijs Mākslīgi sintezēts radioaktīvs ķīmiskais elements, atomnumurs - 105, simbols - Db.
- faturāns Mākslīgi sveķi, fenola un formaldehida kondensācijas produkts, lieto kā ebonīta u. c. atvietotāju.
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- gliftāli Mākslīgi sveķi, kurus iegūst no glicerīna un ftalskābes; izmanto laku ražošanai.
- polimērās šķiedras mākslīgi šķiedrmateriāli no polimēriem, piem., no poliamīdiem (kaprons, neilons, dederons), no poliesteriem (lavsāns, dakrons), no poliakrilnitrila (nitrons), no celulozes (viskoze)
- kāpnes Mākslīgi ūdensbaseini atšķirīgos līmeņos (pie hidroelektrostacijām).
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā
- angļu parks mākslīgi veidota ainava, kurai raksturīgs brīvs plānojums, nelielas koku grupas, plaši zālāji, arī brīvi plūstoši strauti
- esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
- starpniekvaloda Mākslīgi veidota stingri formalizēta valoda mašīntulkošanā uz kuru vispirms pārveido tekstu, lai pēc tam tulkotu citā (arī vairākās) valodā.
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- šūņas Mākslīgi veidota vaska pamatne ar regulāra sešstūra kontūrām, ko iestiprina kārē.
- grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai).
- afiviela Mākslīgi veidots neliels proteīns, kas identificē konkrētus marķierus uz šūnu virsmas.
- permutīti Mākslīgie alumosilikāti, jonīti; tos lieto ūdens attīrīšanai un mīkstināšanai.
- preileņu sūdi mākslīgie mēsli
- ammofoss Mākslīgie mēsli, kuri satur amonija fosfātus un amonija sulfātu.
- gvano mākslīgie mēsli, kurus ražo no zivju atkritumiem
- kaiši Mākslīgie mēsli.
- zobu protēze mākslīgie zobi
- florists Mākslīgo ziedu izgatavotājs.
- elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- klintājs Mākslīgs akmeņains ainavas veidojums (piemēram, dekoratīvā dārzā).
- betons Mākslīgs būvmateriāls - saistvielu, ūdens un pildvielu maisījums.
- ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma.
- fiziopireksija Mākslīgs drudzis.
- dūmu aizsegs mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai
- dildo Mākslīgs dzimumloceklis.
- ambroīns Mākslīgs dzintars, ko lietoja elektrības izolatoriem.
- peremička mākslīgs elektriskās ķēdes savienojums, kas izveidots, lai īslaicīgi apietu kādu mezglu vai slēdzi
- spuldze Mākslīgs gaismas avots, kurā starojumu iegūst, karsējot kvēldiegu vai gāzi, tvaikus; šāds gaismas avots kopā ar ierīci tā iestiprināšanai un savienošanai ar enerģijas avotu.
- steatīts Mākslīgs izolācijas materiāls, ko iegūst no talka apstrādes atliekām.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ar ko, veidojot frizūru, papildina dabiskos matus.
- trese Mākslīgs matu veidojums, kurā tie ir iepīti starp trijiem, retāk diviem vai četriem diegiem.
- nanomežs Mākslīgs nanoizmēra mežs.
- litīns Mākslīgs nededzināts akmens, ko lieto elektrības izolācijai.
- maigle Mākslīgs orientieris, kārts vai ar krāsainām ģeometriskām figūrām, karodziņiem vai lampu speciāli ierīkota zīme.
- sagāznis Mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā, tā lai stumbrs būtu savienots ar celmu.
- galaktofors Mākslīgs pups, ko uzliek zīšanas atvieglināšanai un krūtsgala aizsardzībai no iesprēgājumiem.
- sīborgijs Mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, atomskaitlis 106, simbols Sg.
- flerovijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Fl un atomskaitli 114, atklāts 1998. g.
- livermorijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Lv un atomskaitli 116, atklāts 2000. g.
- rezerfordijs Mākslīgs transurāna ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, pussabrukšanas periods \~13 stundas; līdz 1997. g. tā starptautiski pieņemtais nosaukums bija "unilkvadijs", bet bijušajā PSRS - "kurčatovijs".
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
- aizsprosts Mākslīgs vai dabisks šķērslis, kas aiztur (kādu kustību vai plūsmu).
- ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
- loda Mākslīgs zīds ar vilnas raksturu.
- karonka Mākslīgs zoba kronis.
- zoba implantāts mākslīgs zobs, ko ieaudzē žokļa kaulā
- mākslisks Mākslīgs, mākslots.
- lieks Mākslīgs, neīsts.
- likts Mākslīgs.
- dūmošana Mākslīgu dūmu vai miglas mākoņa radīšana, traucējot pretiniekam novērošanu, tēmētu šaušanu vai bombardēšanu, noslēpjot savējokaraspēka, lidmašīnu vai kuģu darbību.
- odontoplastika Mākslīgu zobu ielikšana.
- mušiņmakšķere Makšķere ar elastīgu kātu, spoli un īpašu (biezāku un smagāku) auklu, ar kuru ūdenī iemet mākslīgo mušiņu.
- voblerists makšķernieks, kas aktīvi izmanto voblerus (mākslīgās ēsmas)
- kolmatāža Māla daļiņu dabiska vai mākslīga ieskalošana grunts porās.
- rambutāns Malaizijā augoša koku suga; šī koka auglis - sarkans, sarains, ar sulīgu mīkstumu.
- demagoģija Maldināšana ar pieglaimošanos, ar melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
- likumiskā mantošana mantojuma pāreja mantiniekam likumā paredzētajā kārtībā, ja nav mantojuma līguma vai testamenta vai ja tie nav spēkā, vai arī, ja ar testamentu vai mantojuma līgumu novēlēta mantojuma daļa
- līgumiskā mantošana mantošanas kārtība, ko nodibina ar līgumu, ar kuru viens līdzējs (domāts nākotnē mantojuma atstājējs) otram (domātam nākotnē mantiniekam) vai vairāki līdzēji cits citam piešķir tiesību uz savu nākamo mantojumu vai tā daļu
- ab intestato mantot, likumiska mantošanas kārtība, bez testamenta vai līguma
- rīkļurāvējs Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļu rāvējs.
- rīkļu rāvējs mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu; rīkļurāvējs
- masu mediji masu informācijas līdzekļi; tehniski palīglīdzekļi informācijas izplatīšanai starp cilvēkiem, gk. radio, TV, kino un laikraksti
- programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).
- kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus)
- diskrētā matemātika matemātikas nozaru kopums, kuras aplūko diskrētus lielumus un objektus, kas veido galīgas un sanumurējamas kopas; algebra, kombinatorika, skaitļu teorija, matemātiskā loģika u. c.
- algebriskā lingvistika matemātiskās lingvistikas nozare, kas izmanto gk. algebras, kopu teorijas, matemātiskās loģikas, algoritmu teorijas, automātu teorijas idejas un metodes; viens no pamatuzdevumiem ir formālo gramatiku izveide dabisko vai mākslīgo valodu analīzei
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīta vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu
- liesinātāji materiāli, ko ievada keramikas masā, lai samazinātu keramisko materiālu žāvēšanas un apdedzināšanas sarukumu; izmanto dabiskos (kvarcu, kvarca smiltis u. c.) un mākslīgos (šamotu, dehidratizētus mālus, ķieģeļu lauskas) liesinātājus
- vājbetons Materiāls (piemēram, siltumizolācijai), ko iegūst, pievienojot betona masai vieglus (dabisku vai mākslīgu) papildvielu maisījumus vai ievadot tajā gaisu poru veidošanai.
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis.
- mūrējums Materiāls, ko bezdelīgas savāc ligzdas izveidei.
- rūķītis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķis (1).
- rūķis Maza cilvēkveida mitoloģiska būtne, kas dara brīnumus, parasti uzturas pazemē, mežos, koku dobumos un ir cilvēkiem labvēlīga, retāk ļauna; rūķītis.
- skaistuma kārpiņa maza dzimumzīme sejā; mākslīgi izveidota dzimumzīme sejā
- piešūšana mazākas piegriezumdetaļas vai furnitūras detaļas (piemēram, pogas) galīgā pievienošana lielākai piegriezumdetaļai, to piešujot
- mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
- skops Mazauglīgs (par augsni, platību).
- ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
- nabagdvēsele Mazdūšīgs, vārgulīgs cilvēks.
- paslīgt Mazliet, daļēji slīgt.
- paļerkšināt Mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas).
- riests Mazražīga priežu audze ar purva bērza piemistrojumu, nīkulīgu egļu paaugu un vidēji biezu, nabadzīgai videi raksturīgu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- kvaņķis Mazs bērns, parasti raudulīgs.
- knospiņš Mazs, draiskulīgs zēns.
- čabulītis Mazs, mīlīgs dzīvnieks.
- nav lāģišķs mazvērtīgs; neauglīgs (par augsni)
- feldšeris medicīnas darbinieks (ārsta palīgs)
- primārās veselības aprūpes māsa medicīnas māsa, kas ir ārsta palīgs un strādā primārās veselības aprūpes ārsta darba vietā vai darbības teritorijā un veic iedzīvotāju un viņu veselības stāvokļa apzināšanu un profilakses darbu
- higiēna Medicīnas nozare, kas pētī ārējo dzīves apstākļu ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, izstrādā pasākumus un normas veselības aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo faktoru iedarbību.
- fizikālā medicīna medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmantošanai ārstniecībā un profilaksē
- fizioterapija Medicīnas nozare, kas pētī dabisko un mākslīgo fizikālo faktoru ārstnieciskās īpašības un izstrādā metodes to izmatošanai ārstniecībā; arī fizioterapeitiskās procedūras.
- pasigrāfija Mēģinājums izgudrot mākslīgu rakstu valodu visām tautām, tā ka rakstu būtu iespējams ik vienam lasīt lai vai kurā valodā.
- augsnes blīvēšana mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos
- gada meita meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
- ilgsēdīte Meita, kas ilgi paliek neprecēta, kas ir izvēlīga.
- pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
- čukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- šukarēt Meklēt, zaglīgi skatīties.
- melsoņa Melīgs cilvēks.
- mermelis Melīgs cilvēks.
- vāvulis Melīgs cilvēks.
- gvelsis Melīgs pļāpa.
- aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā.
- mīenīgs Melīgs, ķildīgs.
- melkulīgs Melīgs.
- nieķelīgs Melīgs.
- melkulība Melīgums.
- melkulīgums Melīgums.
- mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto.
- dumbra zeme melna, purvaina, auglīga zeme
- savada Melni pelēka, smalki graudaina aluvija zeme Mezopotāmijas dienvidos, kad apūdeņota, ļoti auglīga.
- Glareola nordmanni melnspārnu bezdelīgtārtiņš
- bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni").
- nomelot Melojot izbārt, aprunāt, melīgi apsūdzēt.
- aposelēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Mēness.
- periselēnijs Mēness mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kurā pavadonis atrodas vistuvāk Mēnesim.
- apogejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
- perigejs Mēness orbītas vai Zemes mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Zemes centram.
- vernjers Mēraparāta palīgskala, uz kuras nolasa pamatskalas iedaļu iedaļas; nonijs.
- iežirgts Mēreni spirgts, veselīgs.
- audzes papildināšana mērķa vai palīgmērķa koku sugu eksemplāru stādīšana mazas biezības nesaslēgušās kultūrās, nepabeigtās rekonstrukcijās, nepabeigtās dabiskās atjaunošanās zemēs, kā arī līdz 15 gadu vecās jaunaudzēs
- veselīgs Mērķtiecīgs, labvēlīgi iedarbīgs, rosinošs (piemēram, par uzskatu, domu).
- meteopavadonis Meteoroloģiskais mākslīgais planētas pavadonis.
- tālizpētes aktīvās metodes metodes datu ieguvei izmantojot mākslīgi radītu elektromagnētisko starojumu
- mizas bojājumi meža dzīvnieku radīti koku un krūmu mizas bojājumi; izšķir bojājumus, kas radušies, dzīvniekiem noberžot ragus (ragu berzumi), un bojājumus, kas radušies, dzīvniekam plēšot mizu barošanās vajadzībām; sevišķi daudz jauno ozolu, ošu, apšu, blīgznu, pīlādžu mizas barībā izmanto aļņi un staltbrieži rudenī un ziemā; ja lapkoku jaunaudžu ir maz, tad dzīvnieki plēš mizu arī jaunām priedēm un eglēm
- mistrotā kultūra meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām; tās sastāvā var iekļaut tikai galvenās sugas, galveno sugu un palīgsugu vai arī galveno sugu, palīgsugu un krūmu sugu
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
- acumēra taksācija mežierīcības lauka darbu metode, pēc kuras mežaudzes sastāvu, biezību, vecumu, augstumu un vidējā koka caurmēru nosaka vizuāli, papildus izmantojot loģiskās kontroles sakarību palīgtabulas un datus par pārmaiņām konkrētajā taksācijas nogabalā
- mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
- meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
- junkurs Mežziņa palīgs.
- miegājs Miegains, snaudulīgs.
- miegojs Miegains, snaudulīgs.
- separāts miers miera līgums, ko karojošā valsts noslēdz ar otru karojošo valsti atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina
- mierlīgums Mierizlīgums.
- sačalot miermīlīgi samurmināties, pļāpāt
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- miera mika miermīlīgs vīrietis
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remens Miermīlīgs, remdens.
- lēnīgsnējs Miermīlīgs.
- satīrs Miesaskārīgs, kaislīgs cilvēks.
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
- četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
- mijieskaits Mijieskaita norēķini - bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumu ieskaitīšanu saskaņā ar līgumu.
- mijmaiņa Mijmaiņas līgums - ārpusbiržas atsavinātais līgums, kas paredz maksājumu plūsmas apmaiņu starp diviem līgumslēdzējiem, kuri vienojas par dažādu nosacījumu parādu apmaiņu.
- pseidomikroriza mikorizas paveids, kas veidojas nelabvēlīgos augšanas apstākļos
- atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem.
- involūcija Mikroorganismu deģenerēšanās, izviršana nelabvēlīgā vidē.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos.
- zīdeklis Mīksta materiāla, parasti gumijas, priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm; arī sievietes krūts galam līdzīgs šāda materiāla priekšmets, ko zīdainim dod zīšanas ilūzijas radīšanai.
- mīžabruols Mīksta, sulīga zāle, aug zemās pļavās.
- lekmenis Mīkstčaulīga cilvēka palama; mīkstmiesis.
- eiēmināts Mīkstčaulīgs, izlutināts, kļuvis sievietei līdzīgs.
- ļurbans Mīkstčaulīgs, vārgs, neveikls.
- mīksčaulīgs Mīkstčaulīgs.
- mīkstčauls Mīkstčaulīgs.
- mīkstgarīgs Mīkstčaulīgs.
- mīkstulis Mīkstulīgs cilvēks.
- minka Mīlīga meitene.
- atglāsīt Mīlīgi atglaust.
- kvildēt Mīlīgi starot kā saule.
- atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
- žubināties Mīlīgi, draudzīgi sarunāties.
- piemīlīgs Mīlīgs, draudzīgs (par cilvēkiem).
- špidīgs Mīlīgs, glīts (par jaunu dzīvnieku).
- mīdelīgs Mīlīgs, laipns, draudzīgs.
- mīļens Mīlīgs, patīkams, mīļš, laipns.
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- dubultnieks Mīļākais, līgavainis.
- šmāksteris Mīļākais, līgavainis.
- tibītis Mīļvārdiņš cālim, arī "mīlīgam cilvēkam".
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds dabiskam vai mākslīgam materiālam objektam jāiegūst pie Saules sistēmas debess ķermeņa virsmas, lai turpmākās kustības gaitā tas vairs neatgrieztos uz šīs virsmas
- valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto limitu ietvaros piešķirtā pilnvara noslēgt līgumus tādu valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai, kurus apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
- eksogēnā mirstība mirstība, ko izraisa nelabvēlīgi vides vai citi ārēji cēloņi
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
- tērce Mitra, auglīga pļava.
- lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava.
- valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
- mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā
- kruta Moderni; stilīgi.
- krutais Moderns, stilīgs puisis.
- foršs Moderns, stilīgs.
- kūls Moderns, stilīgs.
- firmīgs Moderns; stilīgs; tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- kruts Moderns; stilīgs.
- kūlīgs Moderns; stilīgs.
- restrikcija Monopolu realizēta ražošanas, pārdošanas un eksporta ierobežošana, lai mākslīgi paaugstinātu preču cenas un gūtu lielāku peļņu.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- palīgmotors Motors, ko izmanto kādas palīgkustības radīšanai, palīgiekārtas, palīgietaises darbināšanai, galvenā motora iedarbināšanai, motoru kopuma jaudas palielināšanai.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēkiem); arī augstprātīgs.
- Osmāns bin Afans Muhameda znots, kurš 644. gadā kļuva par halīfu un valdīja līdz 656. gadam, kad sacelšanās laikā viņu nogalināja; viņa halifāta laikā tika radīta Korāna galīgā autoritatīvā versija.
- konvencionālā muita muita, kas noteikta ar līgumu starp valstīm un ir atvieglota salīdzinājumā ar vispārējā tarifa likmēm
- konvencionālās likmes muitas tarifa likmes, ko nosaka līgums starp valstīm
- ģenerāltarifs Muitas tarifs, kas attiecas uz to valstu precēm, kas savā starpā nav saistītas ar tirdzniecības līgumiem.
- lopu muiža muižas galvenā palīgsaimniecība
- lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē.
- abderītiski Muļķīgi, aušīgi, smieklīgi.
- alberīgs Muļķīgs, negudrs, aušīgs, draiskulīgs, palaidnīgs, nebēdnīgs.
- pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
- ampļot Muļķoties, aušoties, draiskulīgi, palaidnīgi uzvesties.
- buntavāt Musināt; nelabvēlīgi ietekmēt.
- papildkauls Muskuļa palīgierīce, kas izmaina cīpslas piestiprināšanas leņķi un atvieglo muskuļa darbu.
- nīka Musulmaņu laulības līgums ar kuru abi jaunlaulātie uzņemas savstarpējas juridiskas saistības dzīvot kopā saskaņā ar islāma mācību.
- džentlmeņu vienošanas mutiski noslēgts līgums bez juridisko formalitāšu ievērošanas, kura izpildes vienīgā garantija ir līgumslēdzēju uzticība dotajam solījumam
- novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt.
- oratorijs Muzikāla drāma, kuras saturs ņemts no svētajiem rakstiem, bet vēlāk no pasaulīgās dzīves; oratorija pamats ir koris, bet bez tā piedalās arī orķestris un solisti; oratorija.
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
- NHL Nacionālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
- naftas fontānieguve naftas urbumu izmantošanas paņēmiens, kurā naftas izplūdi nodrošina dabisks vai mākslīgi radīts iežu slāņu spiediens
- radiodiversija Naidīgas, melīgas informācijas pārraide pa radio uz pretinieka teritoriju.
- ienaidīgs Naidīgs, nelabvēlīgs.
- fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
- tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi; stimulē centrālo nervu sistēmu, rada eiforiju, halucinācijas.
- kalims Nauda līgavas pirkšanai (dažām tautām).
- klētsnauda nauda, kas līgavainim bija jāmaksā līgavas mātei, lai piekļūtu klētij, kur līgava nobēgusi
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
- atpirkuma summa naudas summa, kuras lielums vai aprēķināšanas kārtība noteikta dzīvības apdrošināšanas līgumā un kuru izmaksā apdrošinājuma ņēmējam, ja pēc viņa iniciatīvas apdrošināšanas līgums tiek izbeigts pirms termiņa
- satelītnavigācija Navigācijas nozare, kurā par orientieriem izmanto Zemes mākslīgos pavadoņus (navigācijas pavadoņus) - ar radiotehniskiem paņēmieniem uztver kustībā esošo navigācijas pavadoņu raidīto radiosignālu frekvences nobīdi Doplera efekta dēļ un nosaka uztverošās iekārtas atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- nagaža Neapmierināts, raudulīgs cilvēks.
- nagažīgs Neapmierināts, raudulīgs, arī uzmācīgs.
- bezrobežu Neaprobežots, bezgalīgs.
- špikers Neatļauts palīglīdzeklis, ko skolnieki lieto īpaši rakstu darbos, uzrakstot jau iepriekš atminamos datus, formulas vai nosaukumus.
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- Anisantha sterilis neauglīgā jumtauza
- Bromus sterilis neauglīgā jumtauza (tagad "Anisantha rubens")
- nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
- bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
- čārba Neauglīga smiltszeme.
- žvyry neauglīga, grantaina zeme
- plancka Neauglīga, smilšaina vieta, kas satur daudz ūdens.
- posns Neauglīgs (par augsni).
- pusts Neauglīgs (par augsni).
- švaks Neauglīgs (par zemi, augsni); nemēslots.
- frimartīns Neauglīgs dzīvnieks ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, neattīstītu dzemdes kaklu un maksts priekšējo daļu, bet pārmērīgi attīstītu kutekli.
- bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns.
- vēja zieds neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma
- sholastika Neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids.
- kārns Neauglīgs, liess (par augsni).
- neproduktīvs Neauglīgs; tāds, kas nedod rezultātus; bez radītspējas.
- nerasmīgs Neauglīgs.
- nevaislīgs Neauglīgs.
- irgoties Nebēdnīgi, zobgalīgi, arī ņirdzīgi jokoties, smieties.
- trucīgs Nedaudz bailīgs.
- dirba Nedrošs, drebelīgs cilvēks, kas ne par ko nav pārliecināts.
- žākla Negodīga, draiskulīga meita.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- neģēlis Neģēlīgs cilvēks.
- neģēls Neģēlīgs.
- apeirons Neierobežota, bezgalīga, mūžīgā kustībā esoša pirmviela sengrieķu filozofijā.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam
- paķēpāties Neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi.
- patrakot Neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties.
- parāpāties Neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- profesionālā neiroze neiroze, kas rodas nelabvēlīgu darba apstākļu dēļ; īpaši roku pirkstu toniskas vai kloniskas spazmas pēc ilgstošas atsevišķu muskuļu grupu pārpūles
- falšs Neīsts; mākslīgs.
- sprastai Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
- sprastam Neizsmalcināti, neizvēlīgi.
- dzelžains Neizturams, grūti paciešams; nežēlīgs, varmācīgs.
- nekrēts Nejauks, neķītrs, nežēlīgs.
- nekādi Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekā (1).
- nekā Nekādā veidā; tā, ka nav labvēlīgu apstākļu, lai, piemēram, kas notiktu, ko paveiktu; nekādi.
- ņudzelīgs Nekārtīgi kustīgs, ņudzeklīgs.
- pļurkāties Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt, rīkoties (ar ko, ap ko).
- pļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi (ko) darīt.
- sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ļurbāties Nekārtīgi, nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt; ilgi, nemākulīgi darboties (ap ko).
- čuža Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; tūļīgs, neveikls, arī nemākulīgs cilvēks.
- lakstīgs Nekaunīgs, kaislīgs.
- pasūtītājs Nekustama īpašuma īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona, kuras uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība.
- akinēti Nekustīgas aļģu šūnas ar biezu apvalku, kas izveidojas veģetatīvās vairošanās ceļā; izturīgas pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
- aplanosporas Nekustīgas daudzu aļģu sporas, kas veidojas, iestājoties nelabvēlīgiem apstākļiem; labvēlīgos apstākļos no tām rodas jauns organisms.
- ģīga Nekvalitatīva vijole; raudulīgs bērns; raudas.
- demogrāfiskā problēma nelabvēlīga demogrāfisko procesu un struktūru attīstība ar sociāli bīstamām sekām
- ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu)
- disbakterioze Nelabvēlīgas pārmaiņas zarnu mikroflorā, piem., pārmērīgi savairojušās rūgšanas vai pūšanas baktērijas.
- grūtības nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi
- vajāt Nelabvēlīgi iedarboties (uz kādu), parasti ilgstoši, arī intensīvi - par domām, nelabvēlīgu psihisku stāvokli.
- noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
- gandēt Nelabvēlīgi ietekmēt, arī bojāt.
- pešīgs nelabvēlīgi noskaņots un kašķīgs
- šķību aci nelabvēlīgi, arī neuzticīgi
- nelabi Nelabvēlīgi, ļauni (piemēram, izturēties, rīkoties, runāt).
- kā zivs sausumā nelabvēlīgos apstākļos, grūtā stāvoklī, nedroši, nebrīvi
- drenns Nelabvēlīgs (par laikapstākļiem).
- iebiedēšana Nelabvēlīgs mijiedarbības stils, kas izpaužas gan attiecībās starp pieaugušajiem, gan arī attiecībās starp bērniem un pieaugušajiem.
- zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci.
- nedraudzīgs Nelabvēlīgs, arī naidīgs (pret kādu).
- nesanitārs Nelabvēlīgs, kaitīgs veselībai (lat. "insanitarius"); antisanitārs.
- infausts Nelabvēlīgs, piem., prognoze.
- kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
- nenodienīgs Nelabvēlīgs.
- vakars Nelaime; briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts
- priors Neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- dīķis Neliela ūdenskrātuve (parasti mākslīgi izveidota).
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
- slotiņa Neliels rīks (piemēram, kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un (parasti) roktura, kāta.
- tenderis Neliels vienmasta sporta burinieks; neliels palīgkuģis.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
- honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām.
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu)
- čīgas Nemākulīga spēlēšana (parasti vijole).
- peksīt Nemākulīgi (ko) darīt, izmantojot tikai spēku.
- saķezēt Nemākulīgi (ko) darot, sabojāt.
- nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.
- izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām).
- jāt Nemākulīgi darbināt.
- ļerināt Nemākulīgi dziedāt.
- pindzelēt Nemākulīgi gleznot.
- ietirināt Nemākulīgi ielēkt.
- izčīgāt Nemākulīgi izspēlēt, atskaņot (uz vijoles).
- mokurēt Nemākulīgi izturēties (žestikulēt, skatīties).
- norūnīt Nemākulīgi kastrējot nogalināt.
- grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
- grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
- izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
- peckelēties nemākulīgi krāsojot kļūt netīram
- pļeckāt Nemākulīgi krāsot vai apmest.
- izķēpāt Nemākulīgi lietojot, izmantojot, izniekot.
- ar baltiem diegiem šūts nemākulīgi maskēts, nepārliecinošs, neticams
- kleķerēt Nemākulīgi mūrēt.
- buližņiks Nemākulīgi pagatavots, samērā liela izmēra priekšmets (piem., darbarīks).
- pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres).
- cērtalēt Nemākulīgi pļaut; pļaustīt.
- leikāt Nemākulīgi pļaut.
- skrebelēt Nemākulīgi rakstīt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; arī saķēpāt.
- noļurkāt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt.
- samūķerēt Nemākulīgi slēdzot, mūķējot, sabojāt.
- pleģerēt Nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu).
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- zāģēt Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
- bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres
- ķezināties Nemākulīgi strādāt un nespēt pabeigt darbu.
- jākarēties nemākulīgi strādāt, neveiksmīgi darboties
- kleķerēt Nemākulīgi zīmēt, krāsot, triept.
- izkapāt Nemākulīgi, arī īsiem, asiem vēzieniem izpļaut (kādu vietu).
- saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
- ķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
- ķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, tērēt; arī ķēpāt (2).
- noķēzīt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot; arī noķēpāt (2).
- ķērnāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt; arī ķēpāties (3).
- pinckāties Nemākulīgi, arī nevajadzīgi ko darīt.
- izcērtāt Nemākulīgi, īsiem vēzieniem izpļaustīt, izpļaut.
- ieskribelēt Nemākulīgi, neglīti ierakstīt.
- uzķeburēt Nemākulīgi, neglīti uzrakstīt.
- ieķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi iestrādāt, ievietot (kur iekšā).
- izķēpāt Nemākulīgi, nekārtīgi paveikt.
- sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- izņurkāt Nemākulīgi, nelīdzeni griežot, izbojāt, izrobot.
- zieķējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (parasti attēls, teksts).
- smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs, parasti attēls, teksts.
- izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt.
- sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt).
- ļammāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- ļemmāties Nemākulīgi, tūļīgi (ko) darīt.
- pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
- pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
- nemāķis Nemākulīgs cilvēks.
- nemākulis Nemākulīgs cilvēks.
- ģiga Nemākulīgs muzikants.
- ķemulīgs Nemākulīgs, nekārtīgs, neveikls.
- karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule.
- angoscioso Nemierīgi, bailīgi, nedroši.
- lāzerīgi Nemierīgi, nesavaldīgi, draiskulīgi (grūstoties, aizskarot citam citu).
- jādeklis Nemierīgs, draiskulīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti bērns).
- lāzeris Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs cilvēks.
- lāzerīgs Nemierīgs, kustīgs, draiskulīgs.
- didelīgs Nemierīgs, kustīgs, trakulīgs; drebulīgs no bailēm vai aukstuma.
- žņerkstis Nemierīgs, raudulīgs bērns.
- žņirka Nemierīgs, raudulīgs bērns.
- beizīteris Nemierīgs, raudulīgs cilvēks.
- dauza Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzaka Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- dauzata Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- drāzga Nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- nepiemīlīgs Nemīlīgs, nedraudzīgs.
- ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
- nenovēlis Nenovēlīgs cilvēks; arī skauģis.
- neuzvīdīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs; neuzvēlīgs.
- neuzvēlīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs.
- nenovīdīgs Nenovēlīgs; skaudīgs.
- nenoliecīgs Nenovēlīgs.
- nenoliedzīgs Nenovēlīgs.
- nenosliecīgs Nenovēlīgs.
- nenovīdīgums Nenovēlīgums; skaudīgums.
- nenosliecīgums Nenovēlīgums.
- uzbrukt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzklupt Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- uzkrist Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
- neohesperidīns Neohesperidīns DC - pārtikas piedeva E959 (gatavo no Seviljas apelsīniem), mākslīgais saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
- kā puika nepārdomāti, tiepīgi, lielīgi bravūrīgi
- akrometaģenēze Nepareiza, kroplīga locekļu attīstība.
- pasaka Nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas; nieki, muļķības, arī baumas.
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu.
- transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
- metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
- rievelīgs nerātns, draiskulīgs
- āverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
- ēverģēlīgs Nerātns, draiskulīgs.
- žaustelīgs Nerātns, trakulīgs.
- āžerīgs Nerātns, trokšņains, trakulīgs.
- ienerrot Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts; ienarrāt; iekaitināt.
- ienarrāt Nerrojot panākt, ka kļūst bailīgs, noslēgts.
- beneceptors Nervu aparāts, kas piegādā nervu centriem labvēlīga rakstura stimulus.
- horeja Nervu slimība, kurai raksturīga nepatvaļīga, juceklīga muskuļu saraušanās.
- blurstiķis Nesakarīgs, juceklīgs apcerējums, raksts.
- nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt (visu laikposmu).
- nopenterēt Nesaprotami, juceklīgi norunāt.
- ļeveris Nesaturīgs, āverģēlīgs cilvēks.
- kā miesnieks nesaudzīgi, nežēlīgi, rupji
- nikns Nesaudzīgs, nežēlīgs.
- dulburis Nesavaldīgs, draiskulīgs cilvēks; arī neveikls cilvēks.
- dulburīgs Nesavaldīgs, draiskulīgs; arī neveikls.
- donkihots Nesavtīgs, bet smieklīgs sapņotājs, kas radījis sev nereālu ideālu un šķiež spēkus cīņā ar iedomātiem šķēršļiem.
- neveicīgs Nesekmīgs, neveselīgs.
- gritelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt; gricelēt.
- gricelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- skribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt.
- saskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt (parasti daudz).
- uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
- sakrecelēt Neskaidri, nemākulīgi sarakstīt.
- sakricelēt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
- uzskribināt Neskaidri, nemākulīgi uzrakstīt.
- skribelējums Neskaidrs, nemākulīgs raksts, sacerējums.
- kliens Nespēcīgs, nīkulīgs (par dzīvniekiem, augiem).
- nepacietība Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
- sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī saļimt.
- samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
- gražoties Nevajadzīgi tiepties, arī būt ļoti izvēlīgam, kaprīzam.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- aizļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā aizskriet, aiziet.
- ļekāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
- ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
- ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
- ļēpāties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
- ļēpēt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
- ļepuroties Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet.
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā noiet, noskriet (par cilvēku).
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēkiem).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- atļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- atļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- atļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem); atļēpot.
- atļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem atklāt (parasti par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
- aizļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem); ļēpot (1).
- ļekāt Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ļepot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
- ieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - par dzīvniekiem; ieļēpot.
- ieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- ieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem ievirzīties (kur iekšā) - parasti par dzīvniekiem.
- izļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (par dzīvniekiem); izļēpot.
- izļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- izļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem izvirzīties (parasti par dzīvniekiem).
- noļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- noļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- noļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem); nolēpot.
- noļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
- noļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem noiet, noskriet (par dzīvniekiem).
- pārļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem); pārlēpot.
- pārļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pārļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
- pieļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļēpatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem; pieļēpot.
- pieļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- pieļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palecieniem pieiet, pienākt, pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - parasti par dzīvniekiem.
- uzļepatāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- uzļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem); uzļēpot.
- uzļepot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
- uzļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet (parasti par dzīvniekiem).
- iedalbāt Neveiklā, līganā gaitā ienākt.
- stemperēt Neveikli un nemākulīgi stāvēt, celties stāvus un staigāt.
- svampāt Neveikli, gāzelīgi iet.
- kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko)
- dūzenēt Neveikli, nemākulīgi strādāt.
- kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
- luitars Neveikls cilvēks; arī nemākulīgs vai nekārtīgs (kāda darba) darītājs.
- tirliņš neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi
- nepagoda Nevēlami, nelabvēlīgi laika apstākļi.
- neskaists Nevēlams, nelabvēlīgs (par laikapstākļiem).
- pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies, sagrauzts
- kā vasks neveselīgi dzeltens; ļoti bāls
- ēšanas traucējumi neveselīgi ēšanas paradumi, kas var attīstīties kā nopietni fiziskās un psihiskās veselības traucējumi, kad cilvēks pievērš pārspīlētu uzmanību savam svaram un ēdienam, atstājot novārtā citas intereses un aktivitātes; izplatītākie veidi ir anoreksija un bulīmija, kas nereti kombinējas ar depresiju, trauksmi un uzmācīgām domām
- pestilence Neveselīgs gaiss, vieta.
- smacenis Neveselīgs miglas un dūmu sajaukums.
- knerpis Neveselīgs, maza auguma bērns vai kustoņa mazulis, kas bieži dara nerātnības.
- nelabs Neveselīgs, slimīgs (parasti par cilvēka izskatu, pašsajūtu).
- neveselīgi Neveselīgs.
- lataka neviesmīlīga, vēsa sieviete
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- izglemzt Nevīžīgi, nemākulīgi izgatavot, izdarīt.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- kricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- asinsdarbs Nežēlīga slepkavība, nogalināšana.
- dūre Nežēlīga vara; varmācīgums.
- Bērtuļa nakts nežēlīga, asiņaina izrēķināšanās ar pretiniekiem; masveida iznīcināšana
- dzert (arī sūkt) asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
- sūkt asinis nežēlīgi ekspluatēt; izturēties ļoti nežēlīgi
- dzīvam ādu plēst nost nežēlīgi izmantot
- sūkt kāda asinis nežēlīgi izmantot
- dzert kāda sviedrus nežēlīgi izmantot
- raut (arī maukt, plēst, vilkt) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties
- vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm nežēlīgi izmantot; nežēlīgi izturēties
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Nežēlīgi izmantot.
- bendēt Nežēlīgi izturēties; mocīt.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- pārkost rīkli nežēlīgi nogalināt, iznīcināt; atņemt dzīvību
- dīrāt ādu kādam nežēlīgi pārmācīt
- mušķīt Nežēlīgi sist; mocīt līdz nāvei.
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- ķiridāt Nežēlīgi, bargi apieties.
- karvāt Nežēlīgi, brutāli apieties.
- spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi.
- rotaļāties kā kaķim ar peli (arī laupījumu) nežēlīgi, ilgstoši mocīt
- dīrāt ādu kādam nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
- ģērēt ādu (kādam) nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot
- dīrāt Nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
- pitkainis Nežēlīgs cilvēka, kas sit lopus.
- vampīrs Nežēlīgs cilvēks, kas moka, ekspluatē citus; asinssūcējs.
- ādģēris Nežēlīgs cilvēks.
- āģēris Nežēlīgs cilvēks.
- izuvers Nežēlīgs cilvēks.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās
- razbainieks Nežēlīgs, kauslīgs cilvēks.
- bargs Nežēlīgs, ļauns.
- briesmonīgs Nežēlīgs.
- nesaudzīgs Nežēlīgs.
- nežģelēt Nicīgi apspriest, sīkumu dēļ nelabvēlīgi spriest, kritizēt.
- knaupis Nicīgs apzīmējums iedomīgam, lielīgam cilvēkam.
- tukšīgs Niekgrabīgs, melīgs, muļķīgs.
- ģiftīgs Nikns; dzēlīgs.
- pūt Nīkt, vārgt (parasti smagos, neveselīgos apstākļos).
- šļebicka Nīkulīga sieviete.
- šēkstēt nīkulīgi augt
- grīns Nīkulīgs, nevarīgs, slimīgs, vārgs.
- krīkliņš Nīkulīgs, vājš cilvēks vai dzīvnieks.
- niļops Nīkulīgs, vārgs.
- dīcīgs Nīkulīgs.
- atbalstsiena No akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai.
- salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
- audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē
- zaudējumu atlīdzības procents no eksporta līguma izrietošs zaudējumu segšanas procentuālais apjoms
- pārlīgt No jauna līgt.
- tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
- buļļu mātes no populācijas ciltskodola izvēlētas visaugstražīgākās govis jauno bullīšu ieguvei mākslīgās apsēklošanas stacijām
- seipuls No sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem).
- plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
- zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums.
- novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
- sagrilt No vecuma vājam kļūt vai saslīgt.
- kopauglis no viena zieda vairākām auglenīcām veidojusies augļa kopa. Cik auglenīcu ir ziedā, tikpat daudz augļu ir kopauglī. Ir kauleņu kopaugļi, riekstiņu kopaugļi un someņu kopaugļi; sausi (piemēram, gundegām) un sulīgi kopaugļi (piemēram, kazenēm, avenēm)
- atdalenis No vienas vai vairākām bišu saimēm mākslīgi izveidota jauna saime.
- profesionālais sports nodarbošanās ar sportu kā pamatprofesiju, saņemot par to nolīgto samaksu vai atbilstošas sociālās garantijas pārkvalificēšsanās vai pensionēšanās nepieciešamībai pēc sporta karjeras beigšanās
- patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
- aizdot nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus)
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
- pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
- aizbeigt Nogalināt galīgi.
- sadukt Noliekties, noslīgt.
- nolīgoties Nolīgot (1) (1).
- nolīgāties Nolīgoties.
- noderēt Nolīgt (kādu) darbam.
- noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
- pajemt Nolīgt (strādnieku).
- nolīkt Nolīgt 1.
- noderēt Nolīgt darbā (pie darba devēja).
- atderēt Nolīgt darbā uz šejieni.
- aizderēt Nolīgt kādu kur projām (darbā).
- aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
- kontrahēt Nolīgt, noslēgt.
- nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt.
- kompaktāti Nolīgumi, norunas.
- komisija nolīgums starp, parasti divām, personām (diviem uzņēmumiem) par kādu darījumu, kuru veic pirmā persona (pirmais uzņēmums) uz otrās personas (otrā uzņēmuma) rēķina
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
- pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
- mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
- mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
- kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
- noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- palikt bez pēdējā krekla nonākt galīgā trūkumā, nabadzībā, zaudēt visu
- iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī; iekrist (4).
- novaiņagot Noņemt līgavas vainagu.
- izpānīgs Nopēlošs, izvēlīgs, iedomīgs.
- stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
- cac- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
- caco- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
- kak- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
- kako- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
- līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
- cif-klauzula Norādījums pirkuma līgumā vai korespondencē par cenu, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
- negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā.
- runs Noruna, līgums.
- stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu.
- atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi.
- simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu
- kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
- nodraftēt noslēgt līgumu ar sportistu
- noslīdēt Noslīgt (kur, uz kā u. tml.).
- noslīdēt ceļos noslīgt balstā uz ceļgaliem
- noslīgt uz ceļiem (arī ceļos) noslīgt balstā uz ceļgaliem
- nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- sadugt Noslīgt; arī saļimt.
- sagumt Noslīgt; arī saļimt.
- koroborēt nostiprināt kādu līgumu ar ierakstu zemes grāmatā, ierakstīt zemesgrāmatā
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu.
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi
- pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais.
- aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes.
- zona noteikta tiesiskā režīma teritorijas, sauszemes, ūdens, gaisa daļa, kas noteikta ar valsts likumu, piemēram, par robežas tiesisko režīmu vai starptautisku līgumu - pieguļošās zonas, demilitarizētās zonas u. tml.
- līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem.
- kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi.
- starptautiskā paraža noteikums, kas ir izveidojies tā ilgstošas piemērošanas rezultātā attiecībās visu vai dažu valstu starpā, bet kas nav nostiprināts starptautiskā līgumā
- tehniskā norma noteikums, kas tiek veidotsattiecību regulācijai starp cilvēkiem un neapgarotiem priekšmetiem, parādībām procesiem (dabiskiem un mākslīgiem); tie ir noteikumi, kas reglamentē tehnoloģiskos procesus, dažādu tehnisku sistēmu ekspluatāciju, dabas priekšmetu apstrādi utt.
- aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
- celīnu notīrīt novērst iespējamos kavēkļus, sarežģījumus u. tml., iepriekš noskaņojot labvēlīgi (kādu pret ko)
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- ņaukulīgs Ņaudulīgs, žēlabains, raudulīgs.
- ņaudīgs Ņaudulīgs.
- zadīt Ņemties, spēlēties, klusi, mīlīgi runāt.
- ņurkstis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis (2).
- ņurkšis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne; ņuršķis.
- ņuršķis Ņurrājoša, ņurdoša, rūcoša, raudulīga būtne.
- sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši.
- dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus.
- uzteikt Oficiāli paziņot (kādam) par tā atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu - par darba devēju vai vienu no līgumsaistību, arī norunas pusēm.
- alianse Oficiāls divu vai vairāku organizāciju nolīgums vai apvienība.
- uzteikums oficiāls paziņojums par kāda atbrīvošanu (no darba) vai par (līgumsaistību, arī norunas) laušanu
- taumatīns Olbaltumviela, ko izmanto kā mākslīgo saldinātāju; pārtikas piedeva E957, garšas un aromāta pastiprinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
- maigule Omulīga, apaļīga sieviete.
- pakūvēties Omulīgi amizēties, koķetēt.
- iztaukšēties Omulīgi gulēt siltā vietā.
- iztaukšķēties Omulīgi gulēt siltā vietā.
- čavināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- čāvināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- čolāt Omulīgi sarunāties.
- agiatamento Omulīgi, ērti.
- gioioso Omulīgi, jautri.
- izvaļītēm Omulīgi, viegli, nepiespiežoties; bez steigas; pamazām.
- izvaļām Omulīgi, viegli, nepiespiežoties; izvaļītēm.
- joviāls Omulīgs, vēlīgs, laipns (par cilvēku).
- kubulīgs Omulīgs.
- omīgs Omulīgs.
- pamatatmiņa Operatīvā atmiņa - ar datu apstrādes procesoru tieši saistīta atmiņa, kurā līdz pārsūtīšanai palīgatmiņā glabājas izpildāmā programma, starprezultāti un dati.
- pārnešana Operatīvās atmiņas satura pārsūtīšana palīgatmiņā un otrādi.
- polarizācijas gaismas filtrs optiska palīgierīce, kas daļēji vai pilnībā novirza (dzēš) caur to ejošos polarizētās gaismas starus
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus
- klimatrons Oranžērija ar mākslīgu klimatu.
- polārā orbīta orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis pārlido zemeslodes polu apgabalus; atbilstoši izvēloties orbītas raksturlielumus, var panākt, ka ilgstošā laikā pavadonis secīgi pārlūko visus Zemes virsmas apgabalus
- zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
- Leuciscus idus var. orfa orfa jeb zelta ālants - mākslīgi izveidota ālantu krāsu varietāte
- baldriānskābe Organiska alifātiska skābe C~4~H~9~-COOH, baldriāna sakņu smaržvielas un daudzu mākslīgo smaržvielu sastāvdaļa.
- pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni.
- pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas.
- virtuāluzņēmums Organizācija, kas izmanto datorus un telekomunikāciju tehnoloģijas, lai paplašinātu savu funkcionalitāti, strādājot ar darbiniekiem vai līgumslēdzējiem, kas izkaisīti pa visu valsti vai pat pa visu pasauli.
- sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
- solidaritātes streiks organizēta darba pārtraukšana vienā uzņēmumā (nozarē), lai izteiktu savu vienotību ar streikotājiem citos uzņēmumos (nozarēs) un tādējādi panāktu labvēlīgu rezultātu
- koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
- gurupantha Ortodoksālo sikhu reliģijas centrā no 1699. g. esošā kopiena, kas pārņēma dzīvā guru autoritāti un funkcijas, un vadīja ļaužu garīgo un pasaulīgo dzīvi.
- ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai.
- kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku.
- pusotrinieks Otrinieks (vasaras palīgstrādnieks), kas gāja muižas gaitās vai nu tikai pusi nedēļas vai katru otro nedēļu.
- pēcizsole Otrreizēja izsole, kad tiek noteikta galīgā cena.
- paraudus Pa pusei, gandrīz raudot, raudulīgi.
- stresjutība Paaugstināta dzīvnieku organisma reakcija uz dažādu nelabvēlīgu vides faktoru iedarbību.
- apdarināt Pabeigt (piešķirot galīgo formu).
- panest Paciest, izturēt (ko nevēlamu, nelabvēlīgu).
- ietraucēt Padarīt bailīgu, ietramdīt.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes.
- atkapināt Padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt.
- nozobīties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
- nozoboties Padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku).
- iekaislināt Padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- samudžināt Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
- izmeimuroties Padarīt sevi smieklīgu, izblamēties.
- sacūkāties Padarīt sevi smieklīgu.
- sacūkoties Padarīt sevi smieklīgu.
- izlopot Padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- piespogot Padarīt smieklīgu, piemuļķot.
- izmērkaķot Padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot.
- saasināt Padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību).
- piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs
- piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai
- akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
- palīgot Padziedāt līgodziesmas.
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- Līgatnes pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Augšlīgatnē, robežojas ar Līgatnes pilsētu, Straupes, Drabešu, Amatas un Nītaures pagastu, kā arī ar Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paltemal, krieviski — Paltemalskaja
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
- nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām.
- valīma Pakistāniešu kāzu tradīcijās - līgavaiņa radu organizētas viesības, kas parasti seko pāris dienas pēc laulību kontrakta noslēgšanas un galvenajām viesībām (nika), ko oraganizē jaunās sievas radi.
- pakulot Pakulas taisīt (nemākulīgi kulstot linus).
- sterva Palaidnīga vai zaglīga govs.
- ģeida Palaidnīga, draiskulīga meitene; izlaidīga, kāra meiča.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- draiscīgs Palaidnīgs, draisks, trakulīgs.
- pagalba Palīdzība, palīgs.
- ielielīgs Palielīgs.
- paplātīgs Palielīgs.
- palīgos Palīgā (1).
- talka Palīgā (1).
- gevalt Palīgā sauciens, kad draud briesmas.
- cetermordio Palīgā, glābiet ("zetermordio").
- auksiliārs Palīga, palīdzīgs.
- subasistents Palīgasistents.
- lielapjoma atmiņa palīgatmiņa lielu, relatīvi reti izmantojamu datu masīvu glabāšanai
- spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru.
- palīgverbs Palīgdarbības vārds - darbības vārds, kuru kopā ar patstāvīga darbības vārda divdabja formu izmanto analītiskas darbības vārda laika, veida, izteiksmes vai kārtas formas veidošanai.
- pakaļvadņa kneija palīgdetaļa, kas savieno vadni ar spoguli
- korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas.
- palīgnozare Palīgdisciplīna.
- palīgzinātne Palīgdisciplīna.
- verps Palīgenkurs uz kuģa; to laivā aizved zināmā attālumā no kuģa un izmet; izmanto, lai novilktu kuģi nost no sēkļa, pārvilktu kuģi uz citu vietu u. tml.
- traversa Palīgierīce (celtnim) kravas piestiprināšanai.
- kubla kausi palīgierīce betona padošanai būvlaukumā no automašīnām ar celtni tieši uz iestrādes vietu
- būsters palīgierīce iekārtas (mašīnas), ātruma, spēka vai citu parametru palielināšanai; starta paātrinātājs, piemēram, raķetei vai lidmašīnai
- vinda Palīgierīce kāpšanai (bišu) kokā, virves ar āķi un trīšiem.
- zāģēšanas sile palīgierīce koka sagatavju šķērszāģēšanai noteiktā leņķī pret tās garenvirsmu
- cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.).
- tākala Palīgierīce, ar ko celt smagus priekšmetus.
- konverters Palīgierīce, kas dod iespēju augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu radiouztvērēju.
- konduktors Palīgierīce, kas nodrošina griezējinstrumenta vai agregāta pareizu orientāciju.
- stelles Palīgierīces dažos darbos.
- armatūra Palīgierīces, palīgietaises (mašīnu, aparātu) darbības nodrošināšanai, novērošanai un vadīšanai.
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
- dzeinītis Palīginstruments rokas aizsardzībai pie ratiņa, caurulīte caur kuru slīd vērpjamie lini.
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās.
- peldriņķis Palīglīdzeklis peldēšanā - gumijas riņķveida kamera, kas pildīta ar gaisu.
- masturbācijas instrumenti palīglīdzekļi, ar kuriem tiek izdarīta pašapmierināšanās, kā piem., vibrators, ko sievietes ievada makstī dzimumlocekļa vietā
- lukturītis palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu
- kurāts Palīgmācītājs katoļu draudzē.
- furnitūra Palīgmateriālu, arī palīgpriekšmetu kopums.
- barotājmehānisms Palīgmehānisms, kas vajadzīgajā kārtībā piegādā galvenajam mehānismam apstrādājamos materiālus.
- palīgāt Palīgot.
- datu bāzes draiveris palīgprogramma, kas lietojumprogrammām un kompilatoriem ļauj piekļūt konkrētam datu bāzes formātam
- skatītājs Palīgprogramma, kas lietotājam ļauj redzēt attēlu un dokumentu datņu saturu, neizmantojot programmu, ar kuru šīs datnes izveidotas (angļu "viewer").
- klientūras vadīkla palīgprogramma, kas paplašina lietojumprogrammas funkcionālās iespējas; tā var nodrošināt nelielus grafiskās saskarnes uzlabojumus, gan arī būtiski paplašināt attēlu, izklājlapu un takstu rediģēšanas iespējas letojumprogrammās
- atkļūdošanas rutīna palīgprogramma, ko izmanto atkļūdošanai
- izstrādātāja aprīkojums palīgprogrammu (rutīnu) kopa, kas lietojumprogrammu izstrādātājam atvieglo programmu veidošanu, ievērojot konkrētās to darbību vides īpatnības (piemēram, grafisko lietotāja saskarni, operētājsistēmu, datu bāzu pārvaldības sistēmu u. c.)
- rīkkopa Palīgprogrammu kopa, kas atvieglo gan programmas izstrādāšanu konkrētam lietojumam konkrētā vidē, gan arī šīs programmas atkļūdošanu.
- aizbāznis Palīgs vajadzības brīdī.
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1).
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs.
- suplents Palīgs, atvietotājs.
- adlats Palīgs, biedrs.
- elpiņš Palīgs, glābiņš; neliels atbalsts.
- astrāgs Palīgs, izpalīgs.
- atstrāgs Palīgs, izpalīgs.
- liecenieks Palīgs, izpalīgs.
- liecinieks Palīgs, izpalīgs.
- līdzgādnieks Palīgs, piepalīdzētājs.
- antlangars Palīgs; palīgstrādnieks; atlangars.
- atlangars Palīgs; palīgstrādnieks.
- adjunkts Palīgs.
- helpers Palīgs.
- izpalīdzētājs Palīgs.
- izpalīgs Palīgs.
- līdzētājs Palīgs.
- palīdzētājs Palīgs.
- pamošņiks Palīgs.
- pomočņiks Palīgs.
- palīgmāte Palīgsaimes bišu māte.
- pilotsignāls Palīgsignāls, ko raida raidstacija uztvērēja vadīšanai; lieto speciālos radiosakaros.
- modelis palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs
- kolaborators Palīgskolotājs.
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos
- salīdzinājuma palīgteikums palīgteikums, kas ir salīdzinājuma attieksmē ar virsteikumu
- nosacījuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka nosacījumu, kāds nepieciešams, lai īstenotos virsteikumā izteiktais saturs
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma darbības nolūku, mērķi
- cēloņa apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikumā izteiktā satura cēloni
- pamatojuma palīgteikums palīgteikums, kas izsaka virsteikuma satura pamatojumu; šādu palīgteikumu ievada saiklis _jo_
- veida apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka, kādā veidā risinās virsteikuma darbība un var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā
- izteicēja palīgteikums palīgteikums, kas konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu sastata izteicēja nominālo daļu virsteikumā
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam
- seku palīgteikums palīgteikums, kas pauž iepriekš virsteikumā izteiktā satura sekas
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā
- teikuma priekšmeta palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās virsteikuma teikuma priekšmetam, veic virsteikuma teikuma priekšmeta funkciju vai arī konkretizē ar vietniekvārdu izteiktu teikuma priekšmetu virsteikumā
- mēra apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas raksturo virsteikuma darbību no intensitātes vai mēra viedokļa
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība
- vietas apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo vietu, kur atrodas vai notiek tas, par ko ir runa virsteikumā
- pieļāvuma palīgteikums palīgteikums, kura saturs ir loģiskā pretrunā ar virsteikuma saturu, tomēr ļauj īstenoties virsteikuma darbībai
- škera Palīgtelpa.
- lemma Palīgteorēma citas teorēmas pierādīšanai.
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu.
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
- papildapraksts Pamatapraksta papildināšanai sastādīts palīgapraksts, lai iespieddarbu varētu vieglāk sameklēt alfabētiskajā katalogā.
- sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt
- pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
- panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panākši Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- panākšņi Panākstnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par līguma saistībām, noteikumiem, savstarpēji uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu.
- uzvinnēt Panākt sev labvēlīgu rezultātu, spriedumu (piemēram, strīdā, prāvā).
- pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk galēji nevēlamā, nelabvēlīgā stāvoklī.
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, sods, apstākļi) kļūst mērenāks, mazāk nežēlīgs, naidīgs.
- svētīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti noderīgs, arī labvēlīgs.
- salīgot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) salīgojas.
- šūpāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt līgani kustas.
- izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug, radot to augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot)
- nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
- ziemināt Panākt, ka (augi, to daļas) ziemā atrodas, parasti, veģetācijas spēju saglabāšanai labvēlīgos apstākļos.
- ziemināt Panākt, ka (bites) ziemā uzturas, parasti, labvēlīgos apstākļos.
- ielīgot Panākt, ka līgojas; arī iekustināt.
- kurmulis Panīkusi, kroplīga, vecuma vai slimības dēļ salīkusi dzīva būtne.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- mnemotehnika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemonika.
- mnemonika Paņēmienu kopums, ar kuriem, izmantojot mākslīgas asociācijas, atvieglo iegaumēšanu un palielina atmiņas apjomu; mnemotehnika.
- akcesorisks līgums papildlīgums, kas pievienojams citām (galvenajām) saistībām
- flebosklerotizācija Paplašinātu vēnu ārstēšana, mākslīgi izraisot sklerozi.
- poltraki Paplati svārki, žakete (parasti nemākulīgi, neglīti šūti).
- pacērtalēt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- pacērtāt Papļaut, papļaustīt (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
- kapsorubīns Paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns.
- kapsantīns Paprikas karotinoīds, paprikas ekstrakts - pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsorubīns.
- atstrīķēt Par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu.
- autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.).
- kļūdas izplatīšanās parādība, kas novērojama datu apstrādes procesos un kuru saistība ar to, ka kādu procesu var ietekmēt kļūda, kas pieļauta iepriekšējā apstrādes posmā. Nelabvēlīgos apstākļos šāda kļūdas izplatīšanās var būtiski ietekmēt apstrādes gala rezultātus
- parādnieka pārstāvji parādnieka kapitāla daļu turētāji, parādnieka pārvaldes institūciju locekļi un amatpersonas, kuras saskaņā ar parādnieka statūtiem vai līgumiem ir tiesīgas pieņemt lēmumus attiecībā uz parādnieku vai pārstāvēt parādnieku
- ņerka Pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu).
- ņirka Pārāk izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu).
- šņerga Pārāk izvēlīgs cilvēks.
- ņarga Pārāk izvēlīgs.
- ņērga Pārāk izvēlīgs.
- pārjūtelīgs Pārāk jūtelīgs.
- pārmākt Pāraugot, aizēnojot (tuvu augošu augu), radīt (tam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus.
- repasēt Pārbaudīt zīda un mākslīgā zīda šķiedras tekstilrūpniecībā.
- izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
- feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
- zveņģis Pārdevēja palīgs.
- komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- pārlaist Pārdzīvot, pārciest (nelabvēlīgus apstākļus sabiedrībā); aizvadīt, pārciest (laikposmu, kurā pastāv nelabvēlīgi apstākļi sabiedrībā).
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- acaine Pārgalvīga, nebēdnīga, draiskulīga meitene.
- aitivars Pārgalvīgs, trakulīgs cilvēks.
- popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
- hipertermija Pārkaršana, mākslīga ķermeņa temperatūras paaugstināšana.
- uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība.
- pārlīgoties Pārlīgot.
- aplauzt degunu pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
- aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
- nolauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs)
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt
- kā pīle pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
- rijīgs kā pīlēns pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
- pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus.
- izpaļīgs Pārmetošs, izvēlīgs.
- bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
- izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu
- aizlīgot Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
- aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle.
- fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks.
- tūdaliņš Pārspīlēti pieticīgs, bailīgs latvietis.
- karikatūrisks Pārspīlēti smieklīgs, muļķīgs.
- pātarnieks Pārspīlēti, arī liekulīgi reliģiozs cilvēks.
- cimperlēšanās Pārspīlēts izvēlīgums, untumainība.
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā.
- paprikas ekstrakts pārtikas piedeva E160c, krāsviela (no oranžas līdz sarkanai), tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību; kapsantīns; kapsorubīns
- nātrija algināts pārtikas piedeva E401 (algīnskābes nātrija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- kālija algināts pārtikas piedeva E402 (algīnskābes kālija sāls), biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, dažiem dzīvniekiem aizkavē svarīgu uzturvielu uzsūkšanos organismā
- amonija algināts pārtikas piedeva E403, biezinātājs, stabilizētājs, jūraszāļu algīnskābes amonija sāls, tiek uzskatīts, ka var būt labvēlīga ietekme uz veselību
- kalcija algināts pārtikas piedeva E404, biezinātājs, stabilizētājs, var būt labvēlīga ietekme uz veselību, kavē svarīgu uzturvielu absorbciju dzīvnieku organismā
- pektīni Pārtikas piedeva E440 (iegūst no ābolu atliekām un apelsīnu mizām), biezinātājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- silīcija dioksīds pārtikas piedeva E551, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, tam ir labvēlīga ietekme uz veselību
- l-cisteīns Pārtikas piedeva E920 (ražo no dzīvnieku apmatojuma un vistu spalvām), garšas un aromāta uzlabotājs, tiek uzskatīts, ka ir labvēlīga ietekme uz veselību, var izraisīt alerģiju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- aspartāms Pārtikas piedeva E951 - mākslīgs mazkalorāžas saldinātājs, garšas un aromāta pastiprinātājs, ražo no aminoskābēm, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- laktīts Pārtikas piedeva E966 (atvasināts no piena cukura (laktozes), dzīvnieku izcelsme), mākslīgs saldinātājs, struktūras veidotājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- sutināšana Pārtikas produktu karsēšana ļoti niecīgā šķidruma daudzumā vai pat pavisam bez šķidruma (piem., sulīgus augļus vai ogas) vienmērīgā 75-90 Celsija grādu temperatūrā.
- E403 Pārtikas uzlabotājs - amonija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E163 Pārtikas uzlabotājs - antocianīni, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu.
- E300 Pārtikas uzlabotājs - askorbīnskābe (C vitamīns), antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, piemīt daudzveidīga, labvēlīga ietekme uz veselību.
- E404 Pārtikas uzlabotājs - kalcija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E402 Pārtikas uzlabotājs - kālija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz organismu.
- E100 Pārtikas uzlabotājs - kurkumīns, krāsviela (oranža, dzeltena), antioksidants, iespējamā iedarbība - drošs, piemīt daudzpusīga labvēlīga ietekme uz veselību.
- E920 Pārtikas uzlabotājs - L-cisteīns, iespējamā iedarbība - labvēlīga ietekme uz veselību.
- E160d Pārtikas uzlabotājs - likopēns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz organismu; var būt ģenētiski modificēts.
- E401 Pārtikas uzlabotājs - nātrija algināts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E160c Pārtikas uzlabotājs - paprikas ekstrakts, kapsantīns, kapsorubīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E440 Pārtikas uzlabotājs - pektīni, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var būt labvēlīga ietekme uz veselību.
- E413 Pārtikas uzlabotājs - tragakans, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, var izraisīt nelabvēlīgas reakcijas.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
- novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu).
- demeredžs Pārvadājuma līgumā paredzētais sods, ko kravas īpašnieks vai kravas nosūtītājs maksā kuģa īpašniekam par kuģa dīkstāvi ostā.
- čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
- pārvietošana pārvilkšana jeb pārvadīšana - peldlīdzekļa manevrēšana, izmantojot troses un palīgenkurus
- norūdīšanās Pasākumu komplekss, kas palielina organisma pretestību nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem faktoriem.
- pasaulisks Pasaulīgs (1).
- nesvēts Pasaulīgs, laicīgs, bezdievīgs, nelāgs.
- zemišķīgs Pasaulīgs, laicīgs.
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
- pasaulība Pasaulīgums, laicīgums.
- paslīkt Paslīgt.
- proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā.
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē
- erotisms Pastiprināta seksuāla juteklība, kaislīgums.
- storno pasūtījuma atteikšana vai dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana
- bukingnota Pasūtījuma zīme - līguma par jūras pārvadājumiem paveids tiešas satiksmes gadījumā.
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām
- filistrs Pašapmierināts un aprobežots cilvēks ar šauriem, mietpilsoniskiem uzskatiem un liekulīgu rīcību.
- darba (pasūtījuma) pašizmaksas kalkulācija pašizmaksas kalkulācijas metode, ko izmanto ražotnēs, kur ražošanai vai izpildei pieņem atsevišķus pasūtījumus vai slēdz līgumus; katrs pasūtījums vai līgums ir patstāvīgs izmaksu nesējs (kalkulācijas objekts)
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- mājīgs Patīkami, omulīgi.
- saldsapnis Patīkams, mīlīgs sapnis.
- jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- patmīlis Patmīlīgs cilvēks; arī egoists.
- sevmīlīgs Patmīlīgs, egoistisks.
- rausīgs Patmīlīgs, mantkārīgs.
- patīgs Patmīlīgs; arī egoistisks.
- pašmīlīgs Patmīlīgs.
- pašmīlīgums Patmīlīgums.
- ateunācija Patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem.
- augu slimības patoloģiski procesi, kas noris augos slimību ierosinātāju ietekmē, kur ierosinātāji var būt gan dzīvi organismi, gan nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi
- mitomānija Patoloģisks melīgums vai tieksme uz pārspīlējumiem.
- fistula Patoloģisks vai mākslīgs kanāls, kas savieno dobumu vai dobu orgānu ar ķermeņa virsmu vai citu orgānu.
- valsts cilvēktiesību birojs patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei un Latvijas saistošiem starptautiskajiem līgumiem cilvēktiesību jomā, kā arī konstitucionālajam likumam "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks; arī despots (1).
- tirānisks Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs; arī despotisks (2).
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam
- (pa)griezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), (pa)griezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- pagriezt (arī uzgriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- uzgriezt (arī pagriezt) muguru paužot nepatiku, nelabvēlīgu attieksmi (pret kādu, pret ko), pagriezties ar muguru (pret to), novērsties (no tā)
- treņķēt Pavadīt laiku pļāpājot, omulīgi tērzēt.
- pavažs Pavadonis, palīgs.
- filamentācija Pavedienu veidošanās; dažu baktēriju formas pārveidošanās, augot nelabvēlīgā vidē.
- izlīgums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīgt.
- nolīgums Paveikta darbība, rezultāts --> nolīgt (1); vienošanās par veicamo darbu, saņemamo atlīdzību.
- rīmējums Paveikta darbība, rezultāts --> rīmēt; diletantisks, nemākulīgs dzejolis, pants.
- papocēzarija Pāvesta vara pār pasaulīgiem valdniekiem.
- bakstēt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
- bakstīt Pavirši, nemākulīgi (ko) darīt (parasti adīt).
- nokņapāt Pavirši, nemākulīgi nocirst (piemēram, zarus).
- sapļepināt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- sapļokāt Pavirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- sapeķēt Pavirši, nemākulīgi samūrēt.
- visgalīgi Pavisam galīgi.
- totāls Pavisam, galīgi.
- beidzamiskis Pavisam, līdz galam, galīgi.
- mākslīgā valoda pēc dabisko valodu parauga mākslīgi izstrādāta precīzi definēta zīmju sistēma, ko izmanto sfērās, kurās dabiskās valodas lietošana ir (vai šķiet) neefektīva vai nav iespējama; mākslīgās valodas konstrukcijas plaši lieto dažāda veida programmēšanas valodās
- prasījumu un saistību dzēšana pēc parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās no līguma izrietošo parādnieka un kreditora prasījumu un saistību pilnīga savstarpēja dzēšana neatkarīgi no prasījumu un saistību apmēra
- izdeve Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdevības Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdeviņas Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- izdotenes Pēdējā maltīte līgavas mājā pirms došanās laulāties.
- sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
- peldsezona Peldēšanai labvēlīga sezona.
- varpenkurs Peldlīdzekļa palīgenkurs.
- Artamus fuscus pelēkais bezdelīgstrazds
- podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi.
- vērminderis Pērminderis - draudzes vecākais, kas veic arī garīdznieka palīga pienākumus.
- spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors
- darbuzņēmējs Persona vai organizācija, kas pēc darbuzņēmuma līguma apņemas veikt noteiktu darbu.
- pirmapdrošinātājs Persona, kas ar apdrošinājuma ņēmēju noslēgusi apdrošinājuma līgumu attiecībā uz risku, kuru tā savukārt apdrošinājusi tālāk, noslēgdama pārapdrošinājuma līgumu.
- pāradnieks Persona, kas dzen līgavas pūra liellopus uz līgavas jaunajām mājām.
- patrons Persona, kas ir noslēgusi patronēšanas līgumu par bāreņa audzināšanu savā ģimenē.
- armatieris Persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu
- cesionārs Persona, kas saņem prasījuma tiesības no cedenta saskaņā ar cesijas līgumu.
- cedents Persona, kas saskaņā ar cesijas līgumu nodod savas prasījuma tiesības cesionāram.
- superkargo Persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs.
- derenieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derībnieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- derinieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- dernieks Persona, kas ved līgavaini pie mācītāja vai uz baznīcu.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā
- ieguvējs Persona, kurai esošā situācija ir labvēlīga
- saņēmējs Persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava.
- persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai
- cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes
- skaņas karte personālo datoru palīgierīce, kas no ciparu datiem ģenerē skaņu atveidojošus analogsignālus, izmantojot vai nu ciparanalogu pārveidotājus, vai frekvences modulēšanas mikroshēmas; izmantojot ciparanalogu pārveidotāju, tā parasti nodrošina arī skaņas ieraksti ciparu formā, kā arī vada mūzikas instrumentus (piemēram, sintezatoru), kas pievienoti datoram, izmantojot saskarni _MIDI_
- komandītsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.
- pilnsabiedrība Personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).
- netiešā runa personas izteikuma atstāstījums palīgteikuma veidā
- biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi
- pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma.
- zinātni apkalpojošais personāls personas, kuras veic palīgfunkcijas zinātniski tehnisko darbu izpildē (plānošanas, ekonomisko, finanšu, zinātniski tehniskās informācijas struktūrvienību darbinieki, speciālo un zinātniski tehnisko bibliotēku darbinieki, patentu dienesta speciālisti, arhivāri, kā arī kvalificēti strādnieki, kuri nodrošina zinātniskās darbības veikšanai nepieciešamās aparatūras un ierīču montāžu, regulēšanu, apkopi un remontu)
- labuma guvējs personu apdrošināšanā persona, kurai izmaksājama apdrošināšanas atlīdzība atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- ceļošanas dokuments personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, Imigrācijas likumu un citiem normatīvajiem aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu
- eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
- papildu darbs pie viena un tā paša darba devēja līdztekus nolīgtajam pamatdarbam veiktais darbs; par papildu darba veikšanu darbiniekam ir tiesības saņemt piemaksu darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktā apmērā
- ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem
- lopužos iet piedalīties līgavas pūra lopu aizdzīšanā uz vīra mājām
- piekāpties Piedošanu, izlīgumu meklēt.
- izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
- pārdzīvot Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
- franšīze Piegādāto preču daudzuma pieļaujamā novirze no līgumā norādītā daudzuma.
- dalabināt Pielabināt, noskaņot labvēlīgi (dzīvnieku).
- oportūnisms Pielāgošanās, izlīguma politika un ideoloģija; izvairīšanās no konfrontācijas.
- pieruns Pielīgums, līguma papildinājums.
- pieplekšināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot.
- piepļekstināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot.
- piepļepināt Pielipināt; arī pavirši, nemākulīgi pievienot.
- sajaukt Pieļaut kļūdas (piemēram, norunājot kādu tekstu, izpildot skaņdarbu); kļūdaini, neprecīzi, juceklīgi atstāstīt, izklāstīt (ko).
- maigs Piemīlīgs (par dzīvniekiem).
- skābbarība Pienskābajā rūgšanā ieskābusi sulīgā dzīvnieku barība.
- pasodīt Pieņemt kādam labvēlīgu tiesas spriedumu.
- ar abām rokām saņemt pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus
- perihareja Piepeša trakulīga vai patoloģiska līksmība.
- onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- vervēt Pierunājot, pārliecinot, slēdzot līgumu, saistīt kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.
- piesviest Piesūtīt, norīkot papildus (piemēram, palīgspēkus).
- starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī
- pielīgot Pievienoties (kāda) līgošanai.
- fifīgs Pievilcīgs; interesants; stilīgs.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe; pabeigtība (1).
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- līdz pēdējam pilnīgi, galīgi
- līdz beidzamajam pilnīgi, galīgi
- līdz ķimenēm pilnīgi, galīgi
- sugām Pilnīgi, galīgi, pavisam.
- līdz pēdējam kreklam pilnīgi, līdz galīgai nabadzībai
- absolūts Pilnīgs, galīgs.
- mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, arī līgums, kas apliecina kāda pilnvaras, arī uzdevumus.
- principāls Pilnvarotājs - persona, kas nolīgst aģentu noteikta uzdevuma veikšanai.
- Alīgūdarza pilsēta Irānā (_Alīgūdarz_), Luristānas ostāna austrumos
- Kandava Pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums vai līgumi
- čurra Pilsētas bezdelīga ("Hirundo urbica").
- tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi.
- Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms
- Grūbeles kalns pilskalns Aizkraukles novada Sunākstes pagastā, savrups, 30-35 m augsts paugurs, nogāzes rietumu puses puslokā dabiski stāvas, austrumu pusē mākslīgi veidotas ar 3 terasēm
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
- Baltcepuru pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, 200 m uz rietumiem no Baltcepuru mājām un \~0,5 km uz rietumiem Aizputes pilsētas robežas, tas ir savrups, 8-10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm purvainu pļavu (tagad dīķu) vidū, plakums (~40 x 70 m) izlīdzināts, noapaļota četrstūra formas, dienvidu pusē atdalīts ar grāvi (tā platums 10 m, dziļums 4-5 m), kultūrslānis neizteiksmīgs
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
- Elka kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Durbes labajā krastā, savrups 4-8 m augsts paugurs ar līdzenu, zemu un purvainu apkārtni, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakuma garums - 80 m, platums - 10-22 m
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
- Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
- Stupeļu kalns pilskalns Rites pagastā, ir savrups \~30 m augsts iegarens paugurs, plakums - \~82 x 55 m, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 6 m zem plakuma līmeņa ierīkota terase, kas apliec gandrīz visu pilskalnu, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Grebu Bļodas kalns pilskalns Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā uz ziemeļiem no Grebu mājām, savrups, apaļš, \~10 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (diametrs \~75 m) ir ar kritumu pret ziemeļiem un zemes uzbērumu (~1 m) visapkārt, bijis apdzīvots no 2. gt. sākuma, pastāv uzskats, ka te atradusies lībiešu Metsepoles novada galvenā pils
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”)
- Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
- pīkste Pinkšķis, raudulīgs bērns.
- piegādātājs Pirkšanas-pārdošanas līguma partneris, kurš apņemas piegādāt pircējam atbilstošas kvalitātes preces noteiktā daudzumā, laikā un par noteiktu cenu.
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- pirmapdare Pirmā, sākotnējā (kā) apdare, kurā (to) sagatavo galīgai apdarei.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā (kā) apstrāde, kurā (to) sagatavo galīgai apstrādei.
- pirmais substitūts pirmais aizstājējvimpelis (palīgvimpelis) starptautiskajā signālkodā
- leksiskā analīze pirmais programmas translēšanas posms, kura rezultātā tiek atpazīti un aizstāti ar mašīnkodu pirmvalodas palīgvārdi, identifikatori un operācijas
- konsumācija Pirmās dzimumattiecības starp laulātajiem un ar tām saistītie rituāli līgavas šķīstuma pierādīšanai.
- parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu.
- prasījumu un saistību neto ieskaits pirms parādnieka likvidācijas uzsākšanas vai Kredītiestāžu likumā noteiktajā kārtībā atzītas maksātnespējas iestāšanās starp parādnieku un kreditoru uz rakstveida līguma pamata nodibinātas tiesiskas attiecības no savstarpējiem līgumiem izrietošo prasījumu un saistību izteikšanai vienā prasībā vai saistībā tā, ka tiek celta tikai viena prasība un jāizpilda tikai viena saistība
- tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem.
- flizelīns Plānāks palīgmateriāls ar līmes punktiņiem kreisajā pusē, ko izmanto, piemēram, kleitu, blūžu apkaklītēm, manšetēm un apdares detaļām, kā arī aplikāciju vai izšuvumu veidošanai.
- slieksnis Planētas virsas reljefa dabiska, arī mākslīga veidojuma valnis (piemēram, upes dibenā, arī uz sauszemes).
- štāpelis Plāns audums, ko iegūst no dabiskām un mākslīgām šķiedrām; audums, ko iegūst no štāpeļšķiedras.
- kardiālā valvuloplastika plastiska operācija mitrālās stenozes ārstēšanai; mākslīga vārstuļa veidošana
- sfinkteroplastika Plastiska slēdzējmuskuļa operācijā; mākslīga slēdzēja izveidošana.
- substantīvās krāsvielas plaša mākslīgu organisku krāsvielu grupa, kuras krāso augu šķiedras bez kodinātājiem neitrālā vai vāji sārmainā krāsas šķīdumā
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- mīžka Plātīgs, melīgs, nekārtīgs, nemierīgs cilvēks.
- riminēt plosīties, trakot, draiskulīgi trokšņot
- Rezaka Ploskava, Blīgznas pieteka.
- malacis Plosta vadītāja korņika palīgs.
- gultnes notece plūsma ar vaļēju ūdens virsu, pārvietojas smaguma spēka iedarbībā mākslīgā vai dabiskā gultnē, ko tā izveidojusi
- slapstick Pļauku komēdija - komēdija, kam raksturīga visai nežēlīga darbība.
- bauska Pļava, kurā ir sausa, neauglīga augsne.
- palnu zeme podzolēta, neauglīga zeme
- holet-10-24 polietilēnglikola ēteris vai holesterīns, kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, lieto kā komponenti roku krēmu ražošanā, nelabvēlīga iedarbība nav zināma
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju.
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai.
- poliploidizācija Poliploīdu veidošanās dabiskos apstākļos vai arī to mākslīgā iegūšana; eksperimentāli tā samērā viegli izdodas ar augiem, ja tos apstrādā ar kolhicīna šķīdumu.
- reģionālisms Politiska doktrīna, kas balstās uz viena reģiona valstu līgumiem par ciešu savienību dažādās jomās un labvēlības statusu tikai reģionā ietilpstošajām valstīm.
- Kens Populāra lelle, lelles Bārbijas "līgavainis".
- rekomendācija Pozitīva atsauksme (piemēram, par cilvēku, tā darbu, rīcību); labvēlīgs ieteikums.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers.
- sist krustā prasīt visbargāko nosodījumu, nežēlīgi tiesāt, morāli iznīcināt
- burāšanas tehnika prasme maksimāli izmantot buras un palīgierīces attiecīgajās situācijās
- diskonts preces cenas pazemināšanās sakarā ar tās kvalitātes neatbilstību līgumā noteiktajām prasībām
- izprece Precības, līgavas aizvešana no vecāku mājām (pēc kāzām).
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu
- subprefekts Prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā.
- depo Prēmijas daļa, kas pienākas apdrošinātajam un jāietur pārapdrošinātājam kā pārapdrošināšanas līgumā paredzēto saistību izpildes garantija.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs
- nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- ergamils Pret sārmiem pilnīgi izturīga mākslīga smaržviela, kādēļ sevišķi lietota smaržīgu ziepju ražošanai.
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu
- strīds pretenzijas, prasības, kas izriet no tiesiskajām attiecībām (darījumiem, līgumiem u. tml.)
- pruntelīgs Pretimnākošs, labvēlīgs.
- PRL Pretraķešu aizsardzības līgums (spec.).
- aizcirtums Prettanku meža aizsprostojums - mākslīgs prettanku šķērslis, ko veido mežos, nozāģējot kokus 0,8-1,2 m augstumā; aizcirtnis.
- kontreskarps Prettanku šķērslis - stāvs, mākslīgs uzbērums.
- izsole ar augšupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas ir augstāka par izsoles sākumcenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- izsole ar lejupejošu soli priekšlikums personai, kura par atklāti pārdodamo mantu sola visaugstāko cenu, kas var būt zemāka par nosacīto cenu, bet ne zemāka par slepeno cenu, noslēgt minētās mantas pirkuma līgumu
- augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus
- priekšgala procesors procesors, kas atvieglo resursdatora darbu, veicot dažādus palīguzdevumus, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu apdari, kodu pārveidošanu, kļūdu vadību u. c.
- līdzētājprofesija profesija, kas konkrētā darba veikšanai nav galvenā, bet nepieciešama palīgdarbu izpildei, lai nodrošinātu kvalitatīvu kopējo rezultātu
- sociālais darbs profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus
- filtrs programma, piemēram, kārtošanas palīgprogramma, kas maina elementu kārtību datu sekvencēs, vai pārvēršanas palīgprogramma, kas datus, tekstu vai grafiku pārvērš no viena formāta citā
- elektroniskā programmatūras licencēšana programmatūra, kas katrai lietojumprogrammai saglabā tās aktīvo lietotāju skaitu, lai varētu šo skaitu salīdzināt ar līgumā paredzēto licencēto lietotāju skaitu
- atbalstprogrammatūra Programmatūra, kas palīdz izstrādāt vai uzturēt citas programmas, piem., kompilatorus, ielādes programmas un citas palīgprogrammas.
- akcepttests Programmatūras vai aparatūras galīgā pārbaude, kas parāda izstrādātā produkta funkcionālās iespējas.
- diskrētā programmēšana programmēšanas nozare, kas pētī ekstrēmuzdevumu risināšanu galīgās kopās (piem., veselos skaitļos)
- izstrādes sistēma programmēšanas valoda un ar to saistītās palīgprogrammas (kompilatori, teksta redaktori, atkļūdotāji u. c.), kas atvieglo programmu sastādīšanu
- lisps Programmēšanas valoda, gk. neskaitlisko uzdevumu risināšanai (loģiskais izvedums, dabīgās valodas, mākslīgais intelekts).
- valoda Estelle programmēšanas valodas "Pascal" paplašinājums datora tīklu protokolu formātu specifikāciju izstrādāšanai. Šajā valodā protokoli tiek aprakstīti kā savstarpēji saistītu neterminētu galīgo automātu kompozīcija
- pārklāšana Programmu izpildes paņēmiens, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- lietojumprogrammu izstrādes sistēma programmu izstrādes līdzekļu komplekts, kas paredzēts lietojumprogrammu izstrādei un sastāv no redaktora, kompilatora un atkļūdotāja, tā var ietvert arī bieži lietojamu palīgprogrammu bibliotēku, ko izmanto jaunu programmu izstrādei
- vikārs Protestantismā - mācītāja vietas izpildītājs, arī draudzes mācītāja palīgs.
- protezēšana Protēžu izgatavošana; plašākā nozīmē - jebkuras mākslīgas ķermeņa daļas izgatavošana un pielāgošana.
- Henaņa Province Ķīnā ("Henan"), platība - 167000 kvadrātkilometru, atrodas abpus Huanhe upes, administrartīvais centrs Džendžou, auglīgs līdzenums austrumos, kalniene rietumos, dzelzsrūdas un ogļu iegulas.
- inkasoprovīzija Provīzija, ko saņem blakus noslēgšanas provīzijai tirgotāja palīgi, lai ieinteresētu viņus noslēgt izdevīgākus darījumus.
- receptārijs Provīzora palīgs, kas aptiekās pieņem receptes.
- bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo.
- kabalistika Pseidozinātniski secinājumi, kas pamatoti uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; tas, kas nav saprotams, ir juceklīgs.
- kabalistisks Pseidozinātnisks, pamatots uz nejaušām pazīmēm vai mākslīgi izraudzītiem faktiem; nesaprotams, juceklīgs.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- hiperfrāzija Psihiska slimnieka juceklīga pļāpība.
- pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
- Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā.
- dienestpersona Publiskas - valsts vai pašvaldības - iestādes darbinieks, kas iecelts vai ievēlēts amatā un to izpilda uz likuma (ne līguma) pamata.
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās.
- singularitāte punkts, kurā parastie aprēķini nav iespējami, jo daži fizikālie lielumi kļūst bezgalīgi; atsevišķība
- pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums
- kārkļi Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- kārklis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- kazavītols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolas Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolica Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpolis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpoļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpulis Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- pūpuļkoks Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- sīķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- šķestrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- šķetrs Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- verba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- vierba Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzda.
- blīgzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīksna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīksne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzma Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzna Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- blīzne Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- glīgzda Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- kārkls Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- pūpols Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- šķetra Pūpolvītols ("Salix caprea"); blīgzna.
- pūpolu vītols pūpolvītols; blīgzna
- izdevas Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
- izdeves Pūra izdošana, atvadīšanās mielasts, pūru izdodot, kāzas līgavas mājā.
- šķīnis Pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- šķīnis pūra nauda, ko panāksni šķiroties ziedo (samet šķīvī) līgavai
- puršīgs Purslīgs.
- lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas.
- lēna Purvaina vieta, kas līgojas, aizaugums - ezermalā.
- lēze Purvaina vieta, kas līgojas; lēza.
- lēza Purvaina vieta, kas līgojas.
- lēvens Purvaina, līgana vieta, arī izskalots krasts.
- līsmenis Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmens Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līsmins Purvaina, līgana vieta, īpaši ezera krastā.
- līvis Purvs, purvaina, līgana vieta.
- trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
- paramilitārs Pusmilitāra rakstura formējums, kas organizēts pēc bruņoto spēku parauga, bet kam ir palīgspēku loma; piem., zemessardze.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti
- sapļockāt Pvirši, nemākulīgi samūrēt, aizdarīt (ar kādu vielu).
- WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology").
- dekonstrukcija Radikāls strukturālisma virziens, kura skatījumā teksts ir "decentrēta" struktūru saspēle, kurai nepiemīt nekāda galīgi noteicama jēga.
- radionuklīds Radioaktīvā elementa kodols, kā dabisks, tā mākslīgi radīts.
- radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
- fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
- audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai un attīstībai labvēlīgus apstākļus (kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
- noapaļot Radīt (piemēram, mākslas darbam, tā elementiem) nobeigtību, galīgo izveidojumu.
- kaukt Radīt apnicīgas, gaudulīgas skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem).
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
- smuikāt Radīt gaudulīgas skaņas.
- gaudot Radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
- atļaut radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem)
- iekombinēt Radīt labvēlīgu stāvokli vai apstākļus.
- šķirt (arī dot) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- dot (arī atbrīvot, pašķirt, pavērt) ceļu Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
- liet eļļu (arī taukus) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu)
- liet taukus (arī eļļu) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu)
- (pie)liet eļļu (arī taukus) ugunī radīt labvēlīgus apstākļus (kam), sekmēt (kādu nodomu)
- atvērt durvis (kādam, kaut kam) radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus; sekmēt, veicināt
- iedegt zaļo gaismu radīt labvēlīgus apstākļus; veicināt
- šmikšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- šmakšēt Radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
- snikšēt Radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim.
- znakšēt Radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim.
- šņakstēt Radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim.
- pļērgāt Radīt pļerkšķošu skaņu (piemēram, nemākulīgi spēlējot kādu pūšamo mūzikas instrumentu).
- verkšināt Radīt žēlīgas skaņas.
- iegāzt Radīt, izraisīt (piemēram, kāda pasākuma) nelabvēlīgu iznākumu.
- uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst.
- izdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka izdīgst.
- diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka sāk dīgt.
- kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
- uzplaucēt Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt 2.
- uzziedināt Radot ziedēšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (augs) uzzied.
- Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
- pirkuma līgums rakstisks līgums par pirkšanu, ko paraksta pircējs un pārdevējs
- kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
- klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- dzinējraķete Raķete, ko izmanto par dzinēju (kosmiskajiem kuģiem, mākslīgajiem pavadoņiem).
- ložņīgs Rāpulīgs, rāpus, līšus.
- lošnīgs Rāpulīgs, rāpus.
- pašķirties Rasties (piemēram, par iespēju, labvēlīgiem apstākļiem).
- bingāšana Raudāšana; raudulīga lūgšanās (biežāk par bērnu).
- bingāt Raudāt; raudulīgi lūgties (parasti saka par bērniem).
- noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
- ņauda Raudulīga būtne, raudulīga persona.
- īkstoņa Raudulīga persona.
- pinkšķu līze raudulīga sieviete
- naudene Raudulīga sieviete.
- ņerkāties Raudulīgam būt, raudulīgi izturēties.
- žņerkstēt Raudulīgam, nemierīgam būt, ņurdēt.
- žņerkšēt Raudulīgam, nemierīgam būt.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- krankšķēt Raudulīgi žēloties.
- peinīgs raudulīgs
- pinkšīgs raudulīgs
- pinkste raudulīgs bērns
- dīka Raudulīgs bērns (kas dīc).
- žeire Raudulīgs bērns, cilvēks, kas laistās ar ūdeni, nevērīgi izlej ūdeni.
- pimpa Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- pimpara Raudulīgs bērns, raudulīgs cilvēks.
- čīksteklis Raudulīgs bērns, raudulis.
- pideldūka Raudulīgs bērns; raudulis.
- pidele Raudulīgs bērns; raudulis.
- biļļa Raudulīgs bērns.
- čīkstis Raudulīgs bērns.
- čīkstone Raudulīgs bērns.
- činkstis Raudulīgs bērns.
- činksts Raudulīgs bērns.
- denkša Raudulīgs bērns.
- dīceklis Raudulīgs bērns.
- dīga Raudulīgs bērns.
- klinkšis Raudulīgs bērns.
- krāka Raudulīgs bērns.
- kunkste Raudulīgs bērns.
- ļerkstis Raudulīgs bērns.
- merkšķis Raudulīgs bērns.
- ņarkšis Raudulīgs bērns.
- ņerkša Raudulīgs bērns.
- ņerkšenīca Raudulīgs bērns.
- pinkauliņš Raudulīgs bērns.
- pinkša Raudulīgs bērns.
- pinkškoņa Raudulīgs bērns.
- pinkstoņa Raudulīgs bērns.
- puņķlupata Raudulīgs bērns.
- stemausis Raudulīgs bērns.
- terzele Raudulīgs bērns.
- vankšķis Raudulīgs bērns.
- dūka Raudulīgs cilvēks (parasti bērns).
- ņerka Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkšis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- ņerkstis Raudulīgs cilvēks, bērns.
- bimbiķis Raudulīgs cilvēks.
- čaula Raudulīgs cilvēks.
- čura Raudulīgs cilvēks.
- gņēga Raudulīgs cilvēks.
- kņerkšķis Raudulīgs cilvēks.
- ņerkata Raudulīgs cilvēks.
- ņerksis Raudulīgs cilvēks.
- šnurka Raudulīgs cilvēks.
- vimba Raudulīgs cilvēks.
- žeira Raudulīgs cilvēks.
- žeiris Raudulīgs cilvēks.
- grašīgs Raudulīgs, bailīgs, bikls.
- džīga Raudulīgs, činkstīgs bērns.
- pīkstulis Raudulīgs, činkstīgs bērns.
- ļargans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- ļergans Raudulīgs, činkstīgs cilvēks, parasti bērns.
- kurzulis Raudulīgs, gražīgs bērns.
- ņarga Raudulīgs, izlutināts bērns.
- pintiķīgs Raudulīgs, izlutināts.
- graza Raudulīgs, kaprīzs un nerātns bērns.
- ņurkstīgs Raudulīgs, kaprīzs, neapmierināts.
- čīkstala Raudulīgs, neapmierināts cilvēks.
- narkšis Raudulīgs, nemierīgs cilvēks (īpaši šāds bērns).
- žņerksts Raudulīgs, nemierīgs, izsalcis cilvēks.
- narkšīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- žņerkstīgs Raudulīgs, nemierīgs.
- rūgulis Raudulīgs, saraudājies bērns.
- bļāvīgs Raudulīgs.
- čīkstulīgs Raudulīgs.
- dīkulīgs Raudulīgs.
- ģiebulīgs Raudulīgs.
- kaucīgs Raudulīgs.
- larmoyant Raudulīgs.
- mērkšīgs Raudulīgs.
- ņirkstīgs Raudulīgs.
- pīkstīgs Raudulīgs.
- pīkstulīgs Raudulīgs.
- piņķīgs Raudulīgs.
- pinkšķīgs Raudulīgs.
- pinkstulīgs Raudulīgs.
- raudelīgs Raudulīgs.
- raudīgs Raudulīgs.
- raudulains Raudulīgs.
- rauduļains Raudulīgs.
- snardzīgs Raudulīgs.
- šņercīgs Raudulīgs.
- šņurcīgs Raudulīgs.
- vēkšīgs Raudulīgs.
- verkšķīgs Raudulīgs.
- produktīvs Ražīgs, auglīgs; arī veiksmīgs, rezultatīvs.
- saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums
- sagaidīt Reaģēt ar (parasti nelabvēlīgu, naidīgu) izturēšanos, rīcību uz (kāda) ierašanos, parādīšanos.
- acs Redzes orgāns; sastāv no acābola un acs palīgorgāniem.
- ielīgoties Refl. --> ielīgot 1(1).
- ielīgoties Refl. --> ielīgot 1(2).
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- rojalti Regulāri procentu atskaitījumi, kurus nemainīgā apjomā izmaksā autortiesību vai patenta īpašniekam ik pēc noteikta līgumā paredzētā laika.
- slāņkārta Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa; rida.
- rida Reģionālā vai vietējā stratigrāfiskā iedalījuma palīgvienība - horizonta, svītas vai pasvītas daļa.
- Jūlijas Krajina reģions Slovēnijas rietumos, pie Itālijas robežas, ko pēc Ropallo līguma 1920. g. nodeva Itālijai, bet 1947. g. - Dienvidslāvijai (izņemot Triesti)
- slēgtais reids reids, kas ir pasargāts no vētras un ūdens viļņošanās ar dabiskiem aizsegiem (zemesragiem, zemes strēlēm, salām) vai ar mākslīgām aizsargbūvēm (moliem, viļņlaužiem)
- čarterreiss reiss, ko transportlīdzeklis (gk. lidmašīna) veic pēc nomas līguma
- finālfaktūra Rēķina galīgais variants, pēc viedokļu saskaņošanas.
- rēķināt galvā rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem)
- galvas rēķini rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem)
- starprelejs Relejs, kam ir palīgfunkcijas parametru saskaņošanā elektriskajās ķēdēs.
- svaidīšana Reliģijā, pareizticības un katolicisma sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā.
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- mūks Reliģiskas korporācijas (klostera, garīga ordeņa) loceklis, kas devis solījumu dzīvot askētiski, atsakoties no pasaulīgās dzīves.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- tresnis Resns cilvēks; slinks cilvēks, kurš neveikli un smieklīgi pārvietojas.
- goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- Jamu Rietumsemītu mitoloģijā - jūras un ūdeņu dievība, bīstams un nežēlīgs dievs, kurš pretendē uz pasaules valdnieka troni, visa ļaunā cēlonis un radītājs.
- 1297.–1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi.
- pragarīgs Rijīgs, ēdelīgs.
- baģīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs.
- ķesīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs.
- krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija
- rūpēties Rīkoties tā, lai nodrošinātu (kādam) labvēlīgus apstākļus; gādāt (2) par kādu.
- kalt dzelzi, kamēr tā karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīga situācija, apstākļi
- kalt dzelzi, kamēr (tā) (vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, samērā tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta
- rīslis rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks
- rīlis Rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks.
- parciālsumma Rindas galīgā skaita locekļu summa.
- ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu
- veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem; būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- universālais robots robots, kas var veikt dažādas ražošanas procesa operācijas – pamatoperācijas un palīgdarbus
- rokeris Rokmūzikas izpildītājs vai kaislīgs šās mūzikas entuziasts.
- salvatorieši Romā 1881. g. dibināta apustuliska mācības biedrība iekšējai un ārējai misijai, 1905. g. Sv. Krēsla atzīta un 1922. g. izstrādāta galīgā satversme.
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma.
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī.
- Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
- fetiales Romiešu priesteru kolēģija, kuras pienākums bija piedalīties starptautisku līgumu slēgšanā.
- superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām.
- societas Romiešu tiesībās uz konsensuāla līguma pamatota sabiedrība kopēju mērķu sasniegšanai kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem.
- pacta Romiešu tiesībās vienkārši līgumi (piem., noruna par līguma slēgšanu) pretstatā kontraktiem.
- sponsio Romiešu tiesībās viens no senākiem mutiska līguma (vienošanās) veidiem.
- dradzis Rosīgs, nemierīgs, trakulīgs cilvēks.
- ābele Rožu dzimtas augļu koks (ģints "Malus") ar kuplu, plašu lapotni, baltsārtiem ziediem, apaļiem vai ieapaļiem, parasti sulīgiem augļiem, 54 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga (mežābele), 16 sugas introducētas, no tām 2 pāriet savvaļā, pasaulē kultuvē \~10 tk šķirņu, Latvijā dārzos un kolekcijās \~500 šķirņu.
- korinte Rožu dzimtas ģints ("Amelanchier"), krāšņumkrūms ar veselām, ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un melniem, sulīgiem augļiem.
- ķirsis Rožu dzimtas ģints ("Cerasus"), augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem augļiem (kauleņiem), \~150 sugu, Latvijā audzē 2 sugu dažādas šķirnes.
- zemene rožu dzimtas ģints ("Fragaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem
- persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
- ruana Ruanas pīle - lēnas, miermīlīgas dabas, ātraudzīga un gaļībā pārāka par citu sugu pīlēm.
- sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu.
- platīnlapsa Rudo lapsu mākslīgi izveidota varietāte, kuras pārstāvju apmatojumam ir platīna krāsa; šīs varietātes lapsa.
- sūrains Rūgts, dzēlīgs.
- šaibrūgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis; šaibrūtgāns.
- šaibrūtgāns Runā minētās sievietes līgavainis; šās līgavainis.
- ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
- brūķēt lielu muti runāt izaicinoši, lielīgi, pārgudri
- bērt kā no maisa runāt juceklīgi, neapdomīgi, lielā steigā
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- ironizēt Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
- diligentia Rūpība, kas jāievēro, lai neaizkārtu svešas privāttiesības vai nu no līguma izrietošās attiecībās vai arī ārpus tām.
- tvirts Rūpīgi izstrādāts, izteiksmīgs, skaidrs, kodolīgs (par mākslas darbu, tā elementiem).
- barbarisms Rupjība, nežēlīgums, arī nekulturālība.
- kanva Rupjš audums ar kvadrātiskām rūtiņām, kuru izmanto par palīglīdzekli izšujot.
- mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
- barbarisks Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls (par cilvēku).
- barbars Rupjš, nežēlīgs, arī nekulturāls cilvēks.
- mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks.
- personu sabiedrība sabiedrība (pilnsabiedrība vai komandītsabiedrība), kura tiek dibināta un darbojas uz dibinātāju noslēgtā līguma pamata
- sabiedrības līgums sabiedrība ir divu vai vairāku personu apvienošanās uz sabiedrības līguma pamata kopēja mērķa sasniegšanai ar kopīgiem spēkiem vai līdzekļiem
- patērētājsabiedrība Sabiedrība, kas ir orientēta galvenokārt uz patērēšanu, nevis radīšanu, kas patēriņa preces uzskata ne vien par ekonomiskās darbības mērķi, bet arī par galīgo, izšķirošo mērķi.
- sabrisks sabiedrisks, viesmīlīgs (parasti par saimnieku)
- federāti sabiedroto kopienas, kuras ar Seno Romu saistīja līgums
- nocūkāt Sabojāt (nemākulīgi vai nevīžīgi darot ko).
- pupulellītis Sabojāts, izlutināts, trakulīgs bērns.
- rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
- taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
- stūrmanis sacīkšu automobiļa vadītāja palīgs, kas pārzina trases īpatnības
- marķieris sadalītājmašīnas (sējmašīnas, stādāmās mašīnas) palīgierīce, kas starp diviem sadalītājagregāta darba gājieniem marķē pareizu rindstarpas platumu – darba gaitā marķiera šķīvis ievelk augsnē vadziņu, pa kuru nākamajā gājienā vada traktora riteni
- aizdzert saderēt līgavu
- gaidāms Saderinātā, līgava.
- izderības Saderinātas līgavas izvadīšana no vecāku mājas.
- delderis Sadrupis, drebulīgs, sakritis cilvēks.
- iegāzt Sagādāt nepatikšanas, izdarīt tā (piemēram, pieviļot, izpaužot noslēpumu), ka nonāk nelabvēlīgā, arī bīstamā stāvoklī.
- veselības pārbaude sagatavojot darba līgumu, darba devējs var pieprasīt, lai pretendents veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņa piemērotību paredzētā darba veikšanai
- jarovizēt Sagatavot (sēklu) pirms sējas īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- saburt sagatavot buršanas palīglīdzekļus
- deformēts sagrozīts, kroplīgs
- invertāze Saharāze - ferments, kas saskalda saharozi (dabisko cukuru) divos vienkāršos cukuros - glikozē un fruktozē; pārtikas piedeva E1103, ražošanas palīglīdzeklis, iespējamā iedarbība - var būt ģenētiski modificēts un ģenētiski modificētie fermenti var izraisīt smagas saslimšanas.
- sacharīns Saharīns - mākslīga saldviela, cukura aizstājējs.
- ņarglīgs Saīdzis, raudulīgs.
- pakārtojuma saiklis saiklis, kas saista palīgteikumu ar virsteikumu vai divus savstarpēji pakārtotus palīgteikumus
- sakārtojuma saiklis saiklis, kas saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, vienlīdzīgus palīgteikumus, neatkarīgas teikuma daļas vai teikumus tekstā
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
- žē Saīsinājums no "žēlīgais".
- vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- kopš saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību secīgumu laikā (palīgteikumā minētā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības)
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kopš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- tā kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
- līdz kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
- pirms saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz
- līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
- kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko.
- tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
- tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
- līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
- kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
- līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
- ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
- kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
- ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
- kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma un nosacījuma attieksmēm starp tiem
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
- tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
- tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
- kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
- vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
- un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
- kāds Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
- kur Saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
- vai Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus šķīruma sintaktiskajā attieksmē ar saikli "vai" ievadītā palīgteikumā.
- kaut arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- lai arī saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan
- gan saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
- gan Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmi starp tiem; lai gan, kaut gan.
- pieruna Saistība, kas jāveic papildus (galvenajiem līguma noteikumiem).
- civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
- līgumsaistības Saistības starp līgumslēdzējiem.
- opcija saistību tiesībās - ar līgumu nosacītā vienas puses iespēja izvēlēties saistības izpildes veidu, apjomu vai atteikties no tās izpildes, ievērojot nosacījumus, par kuriem ir iepriekšēja vienošanās
- pārjaunojums Saistību tiesības atcelšana, pārvēršot to jaunā ar īpašu līgumu, to var izdarīt, vai nu pārgrozot tikai prasījuma tiesisko pamatu un būtiskos noteikumus, vai arī tā, ka agrākā kreditora vai parādnieka vietā iestājas jauns.
- saņemt Saistīties, uzņemties (ko) ar līgumu.
- asiņains Saistīts ar asinsizliešanu, nogalināšanu u. tml.; nežēlīgs.
- sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu, tam raksturīgs.
- satīrisks Saistīts ar satīru (1), tai raksturīgs; izsmejošs, zobgalīgs, dzēlīgi ironisks.
- kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi
- vēkšīt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- vēkt Saka par āža, kazas, aitas, arī vālodzes, kaķa, maza bērna u. c. dzīvas radības žēlām, raudulīgām, kunkstošām skaņām.
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
- dzeltens kā vasks Saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu.
- sārts kā ābuls saka par cilvēku ar sārtu, veselīgu sejas krāsu
- kā pusgatava brūklene saka par cilvēku ar veselīgi sārtu (sejas) ādu, arī par izskatīgu cilvēku
- kā labā roka saka par cilvēku, kas dzīvā ir ļoti uzticams, noderīgs, neatsverams palīgs
- mells kā zeme saka par cilvēku, kas, piemēram, pārdzīvojumu, pārpūles dēļ ļoti novājējis, zaudējis veselīgu sejas krāsu
- kā pīle uz ledus Saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
- dzīvs mironis Saka par galīgi inertu cilvēku.
- domas mezglojas saka par juceklīgu domu, ideju kopumu
- aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu
- ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
- vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu
- (vai) kūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst uz mēles saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst mutē saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu
- (vai) izkūst uz mēles (arī mutē) saka par ko ļoti garšīgu, sulīgu
- kā medū mērcēt (kājas) saka par ko ļoti patīkamu, glaimojošu, mīlīgu
- kā dārzs saka par labi iestrādātu, auglīgu zemi
- likteņa dāvana saka par labvēlīgu apstākļu, faktoru u. tml. sagadīšanos, nejaušību (kāda dzīvē)
- lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku
- gailis uz sūdu čupas saka par lielīgu cilvēku
- lielības gailis (retāk kule, maiss), arī lielās kā gailis saka par lielīgu cilvēku
- iet, degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
- iet degunu pacēlis [pa'cēlis] (arī uzmetis [uz'metis]) saka par lielīgu, iedomīgu cilvēku
- kā gailis saka par lielīgu, iedomīgu, uzpūtīgu, ķildīgu vīrieti
- viņš ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
- viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
- viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku
- kā trusītis saka par ļoti bailīgu, nobijušos cilvēku
- uz dzīvību un nāvi saka par ļoti grūtu, nežēlīgu cīņu, karu, kurā netiek žēlota dzīvība
- kā tītars saka par ļoti iedomīgu, lielīgu, augstprātīgu cilvēku
- kā liepu lapa saka par ļoti laipnu, piemīlīgu sievieti
- kā lielības dirška saka par ļoti lielīgu cilvēku, lielībnieku
- kā nazis (arī kā ar nazi) pie kakla (arī pie rīkles) Saka par ļoti nelabvēlīgas situācijas cēloni.
- kā Ēdenes dārzs saka par ļoti skaistu, auglīgu vietu
- aklais liktenis saka par nejaušu, negaidītu, parasti nelabvēlīgu, apstākļu sagadīšanos, ko nevar izmainīt
- nav sirds, arī bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
- kā kaķa acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
- kā vilka acs saka par nespodru mākslīgo gaismu
- pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) saka par neveselīgi bālu cilvēku
- cieta sirds, arī sirds no krama saka par nežēlīgu, cietsirdīgu cilvēku
- kā sviesta pika saka par pilnīgu, veselīgu sievieti
- kā gailēns saka par pusaudzi, kas izturas bravūrīgi, lielīgi, it kā būtu pieaudzis
- zied kā roze saka par skaistu, veselīgu cilvēku, parasti sievieti
- kā pimberis saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku
- zobi kā vāverei saka par stipriem, veselīgiem zobiem
- kā ābuls saka par veselīgu cilvēku ar iesārtu seju
- piens un asinis saka par veselīgu cilvēku; saka par veselīgu, sārtu sejas ādu (parasti sievietēm)
- seja (arī vaigi) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku
- vaigi (arī seja) (vai) plīst aiz veselības saka par veselīgu, sārtu cilvēku
- gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti
- dieva laime saka, izsaucas, ja labvēlīgi apstākļi ir radījuši iespēju vairīties no kā nepatīkama, briesmīga, bīstama
- vezums nekust ne no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav gaidīto labvēlīgo pārmaiņu
- karstas asinis saka, ja (kādam) ir ļoti straujš, kaislīgs raksturs, ja (kāds) ir ļoti straujš
- roka nedreb saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc
- ko (tas) palīdz saka, ja (kam) nav labvēlīgas ietekmes, ja (kas) nerada vēlamo rezultātu
- zivs asinis saka, ja cilvēks ir flegmatisks, vienaldzīgs, bezkaislīgs
- jēra dvēsele saka, ja cilvēks ir ļoti bailīgs, lēns, gļēvs
- kā velns pa dakstiņiem saka, ja darbība noris ļoti strauji, trakulīgi
- griežas kā karuselī saka, ja dažādi notikumi atkārtojas, strauji mainās, noris juceklīgi
- gaiss ir tīrs saka, ja ir labvēlīgi apstākļi un nekas netraucē, ja briesmas nedraud
- maisam gals ir vaļā saka, ja ir labvēlīgi apstākļi, lai kaut kas sāktos
- (pār galvu, retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
- pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija
- kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
- kā pīle saka, ja kāds ir laisks, neveikls, ar gāzelīgu gaitu
- sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
- izzagt zobu no mutes saka, ja kāds ir ļoti zaglīgs
- kā suns uz siena kaudzes saka, ja kāds ir nenovēlīgs, nenovīdīgs
- kā pāvs saka, ja kāds ir pārlieku lepns, iedomīgs, augstprātīgs, lielīgs
- kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni
- dūša ir kā miets saka, ja kāds jūt sevī drosmi, ir bravūrīgi bezbailīgs
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts
- dūdo kā balodis saka, ja kāds maigi, mīlīgi runā
- vēders nav grāmata saka, ja kāds nav izvēlīgs ēdamā ziņā
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs
- līdz spalam saka, ja kāds nokļuvis galīgā postā, pilnīgā trūkumā, bezizejas stāvoklī
- aiziet kapā saka, ja kāds nomirst ātrāk, nekā tas būtu varējis notikt labvēlīgākos apstākļos
- kā saulīte saka, ja kāds priecīgi, laimīgi smaida, ir ļoti laipns, labvēlīgs, mīļš
- pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko
- liela mute saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists
- velns dīda saka, ja kādu pārņēmis nemiers, ja kāds ir pārgalvīgs, trakulīgs, dara ko nevēlamu
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess
- trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu
- kā žagata saka, paužot negatīvu attieksmi pret kādu rīcību, uzsverot runāšanu nevietā, pļāpīgumu, ziņkāri, zaglīgumu
- kortežs Sakārtota kopa, kurā ir galīgs skaits (n) elementu un kurā elementi var atkārtoties.
- lagfāze Sākotnēja mikrobu augšanas aizkavēšanās mākslīgā barotnē.
- priekšlīgums Sākotnējs līgums, kas nosaka sadarbības un savstarpējās informācijas apmaiņas noteikumus līdz konkrēta līguma noslēgšanai.
- uzskatīt Sākt izjust patiku, iemīlēt, arī noskatīt (parasti līgavu).
- sagriezties Sākt, parasti juceklīgi, kustēties, virzīties, arī rosīties (kur, kā tuvumā) - par vairākiem, daudziem Sākt pievērsties (kam) - piemēram, par domām, sarunām.
- salīgoties Sākt, parasti pēkšņi, līgoties; īsu brīdi līgoties.
- silksts Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem; silksnis; pauga.
- pauga Saku koku oderējums, pagatavots no linu audeklā iešūtiem salmiem, vai (Kurzemē) mākslīgi sapīts no doņiem.
- samieroties Salabt, izlīgt; samierināties.
- izlabt Salabt, izlīgt.
- klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums.
- sagrīļoties Salīgoties, sašūpoties (parasti par priekšmetiem).
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties.
- nosaļa Salīgs cilvēks.
- sasala Salīgs cilvēks.
- sasaļa Salīgs cilvēks.
- apkāliņš Salīgs lietus ziemā.
- sasalīgs Salīgs, kas nepanes aukstumu un ātri salst.
- nosalīgs Salīgs.
- nosaļīgs Salīgs.
- saldīgs Salīgs.
- aizlīgt Salīgstot (pie kāda darbā), doties prom.
- atlīgt Salīgstot, vienojoties paturēt sev (daļu).
- derēšana Salīgšana kādam darbam.
- bernarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna.
- bērnarags Salīgšanas diena, deramdiena, mīkūna.
- sarunāt Salīgt (kādu darbā, palīgā); salīgt (darbavietu, darbu).
- saderēt Salīgt (kādu) darbam.
- nolīgt Salīgt (pie kāda) darbā.
- saderēt Salīgt darbā (pie darba devēja).
- ielīkt Salīgt īrnieku.
- saderēt Salīgt mieru, izbeigt strīdēties, naidoties.
- aplīgties Salīgt visu nepieciešamo.
- dalīgt Salīgt, nolīgt papildus; panākt papildus vienošanos.
- atdot Salīgt, sarunāt, pieteikt (darbam, mācībām vai citam nolūkam) ārpus mājas; nodot.
- nodot Salīgt, sarunāt, pieteikt (parasti darbam, mācībām) ārpus mājas.
- aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
- noderināt Salīgt.
- sadarēt Salīgt.
- salīkt Salīgt.
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
- servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums
- chlorammonijs Sālskābais amonijs, amonija hlorīds, mākslīgs slāpekļmēsls.
- sālens sāļš, sālīgs
- samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
- uzmaksāt Samaksāt vairāk, nekā ir vērts, nolīgts u. tml.; samaksāt papildus.
- pastiprs Samērā auglīgs, tāds, kas satur samērā daudz māla, grants (par augsni).
- palēns Samērā miermīlīgs, līdzsvarots.
- paciets Samērā stingrs, noteikts, arī nežēlīgs.
- pavīzīgs Samērā zobgalīgs.
- pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs (par cilvēku).
- padraiskulīgs Samērā, arī mazliet draiskulīgs.
- palielīgs Samērā, arī mazliet lielīgs.
- patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
- pazobgalīgs Samērā, arī mazliet zobgalīgs.
- saļubt Samierināties, izlīgt.
- samežģīties Sarežģīties (piemēram, par dzīvi, attiecībām); arī kļūt, parasti ļoti, neskaidram, juceklīgam (piemēram, par domām).
- knibeklains Sarežģīts, knibeklīgs.
- Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies").
- Ceropis daurica sarkanīgā bezdelīga
- START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
- akordierēt Saskanēt, saderēt, salīgt.
- tērzēšana Saskanīga, omulīga sarunāšanās, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- tērzēt Saskanīgi, omulīgi sarunāties, parasti par ko nesarežģītu, arī nesvarīgu.
- nacionālais radiofrekvenču plāns saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, konvencijām un standartiem izstrādāts plāns optimālam radiofrekvenču sadalījumam Latvijas teritorijā
- piegubt Saslīgt, saplakt.
- zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
- zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
- saderīgs Saticīgs, arī miermīlīgs.
- ielīdzīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātīgs Saticīgs, miermīlīgs.
- mierprātība Saticīgums, miermīlīgums.
- satīrs satirs - dabas dievība sengrieķu mitoloģijā, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- kliegt palīgos saukt palīgā
- sēris Sausa, smilšaina, neauglīga augsne.
- skrabi Sausi, dzeloņaini krūmāji siltās un sausās zemēs, sevišķi Austrālijā, veido pāreju no sulīgākiem zālājiem un krūmājiem uz tuksnešiem.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- pogaļa sauss, retāk sulīgs veronis, kas attīstījies no auglenīcas, kura saaugusi no vismaz trim, retumis no divām augļlapām un satur daudz sēklu
- sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi
- vonguni savi draiskulīgi bērni
- palīdzīgs Savienojumā "palīdzīgas rokas": palīgs, arī palīgi.
- līgtin Savienojumā ar "līgt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- ļenkām Savienojumā ar "ļenku" raksturo gāzelīgu, lēkājošu pārvietošanos.
- ņiku Savienojumā ar "ņagu" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- ņiku Savienojumā ar "ņaku" - lieto, lai raksturotu ko trokšņainu, arī juceklīgu.
- līgant Savienojumā ar darbības vārda "līgot 1" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- līgšus Savienojumā ar darbības vārda "līgt" formām izsaka darbības pastiprinājumu.
- slīdzin savienojumā ar slīgt (1) formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
- ļenku Savienojumos ar "ļinku" un "ļenkām" raksturo gāzelīgu, lēkājošu pārvietošanos.
- tontina Savstarpējas apdrošināšanas līgums, pēc kura vienam biedram mirstot, pārējiem izmaksā zināmu summu.
- programmatūras pakotne savstarpēji saistītu programmu kopums, kas izveidots kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai un kas ietver visas nepieciešamās palīgprogrammas un programmu dokumentāciju
- pašgribīgs Savtīgs, patmīlīgs.
- alternāts Secība, kādā līgumos mēdz minēt līgumslēdzējas valstis: katra valsts savā līguma eksemplārā stāv pirmajā vietā.
- vardarbības cikls secīgu darbību kopums, kas regulāri atkārtojas noteiktā uzvedības modelī un atspoguļo vardarbības dinamiku; šo ciklu raksturo piecas fāzes: notikumi, kas izraisa spriedzes rašanos, vardarbības akts, izlīgšana, atlabšana, viss šķietamā kārtībā
- auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
- siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai).
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dģšanas spars lielāks
- limāns Sekls dīķis ūdens uzkrāšanai lauksaimniecības platību apūdeņošanai; arī mākslīgi veidots ar dambjiem vai zemes valnīšiem.
- arils Sēklsedze - sulīgs izaugums ap sēklu.
- jarovizācija Sēklu pirmssējas sagatavošana īpašos mākslīgos apstākļos, lai paātrinātu augu attīstību un palielinātu ražību.
- banku sektors sektors, kurā darbojas viena vai vairākas šādas komercsabiedrības: banka, komercsabiedrība, kura nav banka vai finanšu iestāde, bet kuras pamatdarbība ir īpašuma pārvaldīšana, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana vai līdzīga palīgdarbība, kas papildina, paplašina vai veicina vienas bankas vai vairāku banku darbību, finanšu iestāde Kredītiestāžu likuma izpratnē
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā
- dravniecība Sena nodarbošanās palīgnozare - medus, vaska ieguve (no meža, arī māju dravām).
- stipulācija Senā Romā formāls mutisks līgums, ko noslēdza jautājuma un atbildes formā.
- feciāli Senajā Romā - 20 priesteru kolēģija, kas piedalījās starptautisku līgumu slēgšanā, kara pieteikšanas, līgumu laušanas ceremonijās un veica noteiktus rituālus.
- asesors Senajā Romā - pretora, tiesneša palīgs.
- veltīšana Senajās kāzās līgavaiņa radu apdāvināšana no līgavas puses.
- dzīparu klēts senāk klēts, kur glabājās līgavas pūrs
- vietraugas Senāk paraža pirms kāzām apskatīt līgavaiņa mājas un iedzīvi.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
- satirs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- haoss sengrieķu mitoloģijā — tumšs, dziļš bezdibenis; bezgalīga pirmatnējā masa, no kuras cēlies viss, kas eksistē pasaulē
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- pani senindiešu mitoloģijā - dēmonu grupa vai dēmoniska cilts, Indras ienaidnieki, kas attēloti kā melīgi radījumi, kam nav ne ticības, ne kulta; nav izslēgts arī, ka šīs cilts raksturojums atspoguļo mitoloģizētus priekšstatus par kādu reālu cilti, kas bija naidīga āriešiem
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls
- ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu.
- raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
- metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi.
- literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās.
- luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
- sigilogrāfija Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogus.
- sigillogrāfija sfragistika, vēstures palīgdisciplīna
- siciliāna Sicīliešu deja vai dejudziesma līganā, mierīgā kustībā, trijdaļīgā metrā.
- zakonneica sieviete, kas atteikusies no pasaulīgās dzīves
- nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
- māršaviņa Sieviete, kas pārdzen līgavas lopus uz līgavaiņa māju.
- surogātmāte sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu
- SCMAS Siguldas ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija.
- šušari Sīki palīgi, kas izpilda melnos darbus.
- pazaglis Sīks zaglis, zaglīgs cilvēks.
- noroza Sīks, vārgulīgs dārzenis, auglis, oga u. c.
- sīkstulis Sīkstulīgs cilvēks; arī skopulis.
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
- heterotermi Siltasiņu dzīvnieki, kas nelabvēlīgus apstākļus pārcieš mazaktīvā stāvoklī.
- sēņlietus Silts, auglīgs lietus rudens pusē.
- mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
- saecularis Simtgadīgs, laicīgs (iznīcīgs), pasaulīgs (šai pasaulei piederīgs).
- poliuretāns Sintētiskais polimērs, ko izmanto, piem., līmju, putuplastu, plēves, mākslīgo ādu ražošanā.
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu.
- porgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - porgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar porgu.
- purgāt Sist pa ūdeni ar zvejas palīgrīku - purgu; baidīt, dzīt (zivis tīklā), sitot pa ūdeni ar purgu.
- draftēšana Sistēma, ar kuras palīdzību profesionālās sporta komandas izvēlas jaunus spēlētājus un slēdz līgumus ar tiem.
- gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres
- spēka iekārta sistēma, kas sastāv no viena vai vairākiem dzinējiem un palīgagregātiem, kuri kopā rada gaisakuģim nepieciešamo vilci
- apakšsistēma Sistēmas daļa, kas izpilda vienu vai vairākas tās pamat- vai palīgfunkcijas.
- dīkstāve situācija, ja darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības; darba devējam ir tiesības norīkot darbinieku darba līgumā neparedzēta darba veikšanai ne ilgāk kā uz diviem mēnešiem viena gada laikā
- disfunkcija ģimenē situācija, kad kāda no būtiskām ģimenes funkcijām iztrūkst vai netiek īstenota sociāli vēlamā veidā, kā rezultātā tiek ietekmēta gan visas ģimenes kā sistēmiska veseluma labvēlīga funkcionēšana, gan atsevišķu ģimenes locekļu vajadzību apmierināšana
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts.
- sarkans kā ābuls ska par cilvēku ar sārtu, veselīgu seju
- lustrīns Skaisti spīdošs tafta veida audums; šķēri - organzinzīds, audi - trēmazīds vai mākslīgais zīds.
- jaucīgs Skaists, daiļš, piemīlīgs.
- iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis
- vidējais Skaitlis, kas raksturo galīgu skaitļu kopu zināmā vidējā nozīmē.
- reāls skaitlis skaitlis, kura daļveida daļa ir 0 vai bezgalīga decimāldaļa
- debess koordinātas skaitļi, kas raksturo astronomisko objektu un palīgpunktu stāvokli uz debess sfēras
- padauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- dauzīt Skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas).
- varšķēt Skaļi runāt; neskaidri, juceklīgi runāt.
- pļurkstināt Skaļi, juceklīgi, kārīgi ēst.
- kverķis Skaļš, raudulīgs bērns.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze
- Ēgirs Skandināvu mitoloģijā - jūras milzis, dieviem labvēlīgās, rāmās jūras personifikācija.
- Jerda Skandināvu mitoloģijā - vasarīgās, auglīgās zemes dievība, kuras un dieva Odina dēls ir pērkongrāvējs Tors.
- Geireds Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem jotuniem, dieva Tora pretinieks, kuram bija labvēlīgs dievs Odins, bet kuru ienīda dieviete Friga.
- vāni Skandināvu mitoloģijā auglības dievu grupa, t. sk. Njords, Freirs un Freija; karoja ar āsiem, tad salīga mieru un tika uzņemti viņu vidū.
- kā atskabarga skarbi, asi, dzēlīgi
- atskabargains Skarbs, dzēlīgs (par cilvēku).
- skabargains Skarbs, dzēlīgs.
- skabargainība Skarbums, dzēlīgums.
- lūrēt ar vienu aci skatīties zaglīgi, slepus (uz ko)
- bufonāde Skatuves uzvedums ar pārspīlētu komismu, smieklīgām situācijām; attiecīgais žanrs.
- noskaudīgs Skaudīgs, nelabvēlīgs.
- noskaujš Skaudīgs, nenovēlīgs.
- slaloms skeitborda disciplīna - braukšana pa slīpu ceļu starp mākslīgiem šķēršļiem
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā.
- knauzers Skopulīgs, sīkumains cilvēks.
- knauzerīgs Skopulīgs; skops.
- sērdienīgs Skumīgs; arī vientulīgs, pamests.
- žļega Slapja, neauglīga mālzeme.
- žļega Slapja, neauglīga smilts zeme; šāda zeme zem humusa slāņa.
- žļaga Slapja, neauglīga smilts zeme.
- slīt Slāt, vilkties, slīgt.
- izrietināt Slaucot (govi), parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka tesmenī neieplūst piens; slaucot, parasti lēni, nemākulīgi, panākt, ka govij pārstāj ieplūst (piens) tesmenī.
- gloriozs Slavens, cildināts; lielīgs.
- Babajaga Slāvu mitoloģijā - sākotnēji labvēlīga dievība, tradīciju aizstāve; vēlāk - meža vecene burve.
- dzert (kāda) asinis slepkavot, nogalināt; izturēties ļoti nežēlīgi
- slīpt Slīdēt, slīgt.
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- ieslīgt Slīgstot, slīdot iegrimt (kur iekšā).
- aizslīgt Slīgstot, slīdot uz leju, nokļūt (aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.); noslīgt.
- slīkt Slīgt, kļūt garākam (par audumu, apģērbu).
- zvilt Slīgt, liekties pie zemes.
- izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
- noplinkšināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
- noplinkšķināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
- paskrebelēt Slikti, nemākulīgi rakstīt.
- epikrīze Slimības apraksta kopsavilkums, galīgais slēdziens.
- nosokomiālas slimības slimības, kas ceļas no nelabvēlīgiem (ļauniem) apstākļiem slimnīcu dzīvē
- piretoterapija Slimību ārstēšana ar mākslīgi izraisītu drudzi, piem., progresīvās paralīzes ārstēšana, inficējot ar malāriju.
- patoloģiskie stāvokļi sportā slimīgas pārmaiņas organismā, kuru cēlonis ir liela slodze, nelabvēlīgi faktori treniņā vai sacensībās
- drudzīgs Slimīgs, drebelīgs; salīgs.
- slimains Slimīgs, nevesels, vārgulīgs.
- nerselīgs Slimīgs, vārgs, vārgulīgs.
- ņirbulis Slimīgs, vārgulīgs cilvēks.
- regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus.
- ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus.
- atrepsija Smagi zīdaiņu barošanās traucējumi, kas rodas, barojot zīdaiņus mākslīgi.
- pataisīt (kādu) par kotleti, arī iztaisīt (no kāda) kotleti smagi, nežēlīgi piekaut
- pataisīt par kotleti smagi, nežēlīgi piekaut
- salātu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. dulce"), lapu kāti sulīgi
- kleķeris Smērētājs; nemākulīgs gleznotājs.
- mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā.
- pēc mērkaķa smieklīgi
- čāpuks smieklīgi apģērbies cilvēks
- piedūrīgs smieklīgs
- bākšķis Smieklīgs cilvēks.
- cirks bez naudas (biežāk bez maksas) smieklīgs gadījums, notikums
- iekšis Smieklīgs savādnieks.
- balalaika Smieklīgs stāsts.
- komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums.
- karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
- rēcīgs Smieklīgs.
- zvigāties Smieties (zobgalīgi).
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice.
- guļiņa Snaudulīgs, miegains cilvēks.
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- sociālpedagoģiskā viktimoloģija sociālās pedagoģijas nozare, kas pēta cilvēka reālās vai potenciālās iespējas kļūt par nelabvēlīgas socializācijas upuri
- demuredžs Soda maksa par kuģa dīkstāvi ostā virs līgumā noteiktā laika.
- trimda Soda veids - pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā; arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
- līgumsods Sods par līgumsaistību neizpildi.
- šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
- asiento Spānijas līgumi ar Ameriku un Angliju, 16.-18. gs. par vergu tirdzniecību Spānijas Amerikas kolonijās.
- asjento Spānijas valdības līgums 16.-18. gs. ar atsevišķām personām, tirdzniecības kompānijām, valstīm par nēģeru vergu ievešanas monopolu spāņu kolonijās Amerikā.
- spindalīgs spārdelīgs (parasti par zirgu)
- mākslīgās asinsrites aparāts speciāla ierīce, ar ko var nodrošināt mākslīgu asinsriti organismā, atsevišķā orgānā, loceklī, kā arī piesātināt asinis ar skābekli
- asistents Speciālista palīgs; darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
- donkeimens Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- donkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkemanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkermans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkimanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkimans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkmanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- informācijas valoda specializēta mākslīga valoda, ko izmanto nepārprotamam informācijas pierakstam zinātnē, ekonomikā, tehnikā, lai nodrošinātu precizitāti un pilnīgumu informācijas pārraides, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas procesos dažādās informācijas sistēmās
- transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai.
- dzelzs roka spēcīga vara, nežēlīga stingrība
- alkas Spēcīga, kaislīga vēlēšanās, lielas ilgas.
- alkt Spēcīgi, kaislīgi vēlēties, ilgoties, tiekties.
- liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
- robustamente Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
- robusto Spēcīgi, stipri, droši, bezbailīgi.
- stresors Spēcīgs kairinātājs (piemēram, nelabvēlīgs ārējās vides faktors), kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
- svitrs Spēcīgs, veselīgs, spirgts.
- acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
- minigolfs Spēle ar nūjām un bumbiņu 18 speciāli izbūvētos celiņos (6-20 m gar.) ar eternīta, betona vai filca segumu; katrai bedrītei savs celiņš ar mākslīgiem šķēršļiem.
- pakalpojumu loterija spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu
- pļirkstināt Spēlēt (mūzikas instrumentu, nemākulīgi).
- plinkšināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
- plinkšķināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi.
- izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
- izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
- turēt Spēt veikt (piemēram, noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piemēram, ko nelabvēlīgu).
- apakšfaktors Spiestuves tehniskā vadītāja palīgs (lielos uzņēmumos).
- kastings Spiningošanas daudzcīņa - sacensības mērķī mešanā un tālmešanā ar spiningu un mākslīgās mušiņas makšķeri.
- slingatrons Spirālveida starta iekārta, griezkatapulta Zemes mākslīgo pavadoņu palaišanai (projekts).
- prišs Spirgts; jauneklīgs; tāds, kas labi izskatās.
- Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto izliektu palīgspoguli, kurš novietots perpendikulāri optiskajai asij un kura fokusēto gaismu izvada pa atvērumu galvenā spoguļa centrā
- Ņūtona sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto plakanu palīgspoguli, kas novietots 45° leņķī pret optisko asi.
- fārmklubs Sportā - zemākās līgas klubs, kas pieder vai piesaistīts augstākās līgas klubam.
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- stadions Sporta laukumu, vieglatlētikas sektoru, skatītāju tribīņu un palīgceltņu komplekss.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- superfināls Sporta sacensību posms (pēc finālsacensībām), kurās piedalās čempionāta pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
- lopbarības smalcinātājs stacionāra lopbarības sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sagriešanai; govīm barību sagraiza nažu trumulī 20–50 mm gabalos, cūkām vai putniem smalcināšanu turpina smalcinātājkamerā, kur iegūst 2–10 mm garus gabalus
- krāģītis staigājamais rāmis, medicīniska palīgierīce staigāšanai
- līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis
- līksmenis Staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas.
- līgotne Staigna vieta, kas līgojas, pa to staigājot.
- ļumans Staigns, tāds, kas līgojas.
- trofofils Staipekņu neauglīgā lapa.
- sastāva kopšanas cirte starpcirte, ar kuru izveido mežsaimniecības mērķim vai palīgmērķim atbilstošu sugu sastāvu audzē
- taparmanis Starpnieks, savedējs (kādam līgumam).
- ftalimids Starpprodukts mākslīgo indigo un atranilskābes rūpniecībā, ko iegūst iedarbojoties ar sausu amonjaku uz ftalskābes anhidrīdu.
- autentiskums Starptautiska līguma īstenums, juridiskā akta pašu veidotais, radītais oriģinālais teksts; autentisks iztulkojums (interpretācija) - pašu autoru dotais juridiska akta, parasti līguma skaidrojums.
- denonsēšana Starptautiska līguma izpildes vienpusēja pārtraukšana atbilstoši līgumā paredzētajiem nosacījumiem.
- reziliacija Starptautiska līguma saistību izbeigšana.
- ido starptautiska palīgvaloda, ko 1907. g. izgudrojis francūzis L. de Bofrons, par pamatu ņemot esperanto valodu
- zaļā karte starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums
- konsultatīvais pakts starptautiskais līgums, saskaņā ar kuru līguma puses uzņemas saistības apspriesties sakarā ar jautājumiem, kas tās interesē
- sankcija Starptautiskajās tiesībās - ekonomiska, finansiāla, militāra rīcība pret valsti, kas pārkāpj starptautiskus līgumus.
- nacionālais režīms starptautiskajos līgumos piemērojams princips, saskaņā ar kuru vienas līgumslēdzējas valsts fiziskām un juridiskām personām citas līgumslēdzējas valsts teritorijā tiek piešķirtas tādas pat tiesības, privilēģijas, priekšrocības, kā šīs pašas valsts fiziskām un juridiskām personām
- vūferi Starptautiskās kustības "Pasaules iespējas bioloģiskajā lauksaimniecībā" (angļu saīs. "WWOOF") brīvprātīgie palīgi.
- atbildības ierobežojumi starptautiskās tiesībās līgumos noteiktās materiālās atbildības summu robežas, ko ir jāizmaksā kompensācijas kārtībā starptautisko attiecību subjektam, kuram ir radušies zaudējumi
- protokols starptautiskas vienošanās dokuments (speciālos attiecību jautājumos), kam ir starptautiska līguma spēks
- estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ.
- starptautiskā līguma slēgšana starptautisko tiesību normas tapšanas process, kas izpaužas juridiskās darbības vairākās pēctecīgās stadijās: līgumiskās iniciatīvas, iesaistīšanās pārrunās un to kārtošana, līguma teksta veidošana un tā pieņemšana, līguma autentiskuma noteikšana, piekrišanas izpausme līguma obligātumam
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā
- reģionāls līgums starptautisks līgums, ko noslēdz valstis, kuras atrodas noteiktā ģeogrāfiskā reģionā
- konvencija Starptautisks līgums, starptautiska vienošanās (kādā speciālā jautājumā).
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- traktāts Starptautisks līgums.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
- spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos
- ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
- samocītība Stāvoklis, kad (kam, piemēram, mākslas darbam, darbībai) piemīt nemākulīgums, pretrunīgums, nevajadzīga sarežģītība.
- izlemtība Stāvoklis, kad (kas) ir galīgi izlemts.
- posts Stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
- spēkā neesamība stāvoklis, kad vairs nav juridiska spēka (piemēram, darījumam, līgumam, likumam)
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- ķeksis Stāvs, asi izlocīts, ar nemākulīgi uzrakstīts burts.
- bargs Stingrs, arī nežēlīgs (par spriedumu, sodu).
- smags Stingrs, arī nežēlīgs (parasti par tiesas spriedumu, sodu).
- skarbs Stingrs, nežēlīgs, arī naidīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām).
- ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
- snīdrs stiprs, veselīgs
- stīpotājs Stīpu licējs (mucinieka palīgs).
- mēnešstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz noteiktiem mēnešiem; mēnešnieks.
- mēnešnieks Strādnieks, kas nolīgts darbā uz vienu vai vairākiem mēnešiem.
- gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps.
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
- rendīt Strādniekus līgt, rīkot, vadīt.
- žicka Strauja, trakulīga sieviete.
- atplakt Strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt.
- diet Strauji kustēties, locīties (piemēram, par liesmām, ēnām); griezties, virpuļot (par sniega pārslām, dzirkstelēm u. tml.); līgoties, šūpoties.
- karstums Straujums, temperamentīgums, kaislīgums.
- ideāls strāvas avots strāvas avots ar nemainīgu strāvu un bezgalīgi lielu iekšējo pretestību
- inkubators Struktūra, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus kādas parādības vai procesa attīstībai.
- šmollis Studentu uzsauciens brālības sadzerot (šķietami no latīņu "sīs mihi mollis"- Esi man labvēlīgs!).
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi
- sous-prefect Subprefekts, prefekta palīgs, apriņķa augstākais valsts ierēdnis Francijā.
- līgavas kronis sudraba, bieži arī apzeltīts kronis, kas līgavai ir uz galvas laulības ceremonijas laikā baznīcā, jaunavības simbols; 19. gs. kļuva populārs miršu vainadziņš
- kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību
- ļacens Sulīga zāle vai labība.
- ļocans Sulīga zāle vai labība.
- vīnkuojs Sulīga zāle, aug zemās pļavās.
- gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- sakņu griezējs sulīgās barības sagatavošanas iekārta, sastāv no iekraušanas tvertnes, diviem diskiem ar nažiem un lāpstiņām, smalcinātājkurvja, izsviedējdiska un piedziņas
- šočno Sulīgi.
- sūlātns sulīgs
- sulains Sulīgs (1).
- sulots Sulīgs (1).
- sulots Sulīgs (2).
- oga Sulīgs auglis ar daudzām sēklām; arī jebkurš mazs, samērā sulīgs auglis (piemēram, kaulenis).
- paauglis Sulīgs auglis, kas veidojas no auglenīcas un citām zieda daļām, parasti no ziedgultnes.
- kaulenis Sulīgs auglis, parasti ar vienu sēklu - kauliņu (piemēram, ķiršiem, plūmēm), retāk ar vairākām sēklām.
- elaiosoma Sulīgs dažu augu sēklu vai augļu izaugums.
- cinarodijs Sulīgs riekstiņu kopauglis (piem., rozēm).
- zaptīgs Sulīgs, mīksts (par augļiem, ogām).
- sulojs Sulīgs, sulots.
- tauķis Sulīgs, sveķains, grumbuļains koks.
- surmēts Sulīgs, tauks, auglīgs.
- ēdūkšņains Sulīgs.
- sulaiņš Sulīgs.
- zaftīgs Sulīgs.
- zupains Sulīgs.
- zupaiņš Sulīgs.
- zupīgs Sulīgs.
- sulība Sulīgums (1).
- sulība Sulīgums (3).
- Laika Suns, pirmais dzīvnieks, kas tika nosūtīts kosmosā (1957. g. 3. novembrī, PSRS mākslīgajā Zemes pavadonī "Sputņik 2").
- sūtonis sūtņa palīgs
- konfederācija Suverēnu valstu savienība, kas parasti izveidota uz starptautiska līguma pamata.
- spirgtība Svaigums, veselīgums.
- izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
- zvārēties Svārstīties; šūpoties, līgoties; ļodzīties; kustēties.
- dematerializācija Svēto tēlu dematerializācija - Bizantijas mākslas princips, ka svētie jāattēlo tā, lai attēlos neizpaustos nekādas cilvēciskas jūtas, lai tie izskatītos pārpasaulīgi; tehniski to vislabāk varēja realizēt mozaikā.
- debesbrūte Svētulīga sieviete.
- apustulis Svētulīgs cilvēks.
- svētulis Svētulīgs cilvēks.
- debesbrūganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūgans Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtganis Svētulīgs vīrietis.
- debesbrūtgans Svētulīgs vīrietis.
- pussvēts Svētulīgs.
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus").
- zīds Šādai šķiedrai līdzīga mākslīgā šķiedra.
- sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
- drūmains Šaušalīgs, baismīgs.
- šaušalains Šaušalīgs.
- klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu
- hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
- kultūras ananass šīs ģints suga ("Ananas sativus"), tropu augs ar lieliem, sulīgiem, aromātiskiem čiekurveida augļiem
- melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
- perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā
- ķīmiskā šķiedra šķiedra, ko iegūst ķīmiskajā rūpniecībā; iedala mākslīgajās un sintētiskajās šķiedrās
- kvazi līgums šķietams, neīsts līgums, kas parasti izpaužas, pirmkārt, kā nepamatota iedzīvošanās - citas personas mantas iegūšana bez tiesiska pamata (piemēram, visas atrastās mantas piesavināšanās), un, otrkārt, tas var izpausties svešu (citu personu) lietu kārtošanā bez pilvarojuma, kad viena persona izpilda citas personas pienākumus bez iepriekšējas vienošanās
- šķiņa Šķīnis (6) - pūra nauda, ko panāksni šķiroties samet līgavai.
- superarbitrs Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas šķīrējtiesas tiesnešu nevienprātības gadījumā galīgi izšķir strīdu; galvenais arbitrs.
- Adads Šumeru-akadiešu mitoloģijā - pērkona, negaisa un vēja dievs, debesu dieva Anu dēls, kas personificēja gan dabas postošos spēkus, gan auglības spēkus un auglīgos lietus.
- līgot Šūpojoties virzīties, pārvietoties; līgoties (1).
- līgavas Šūpoles, līgačas.
- svimbināt šūpot, līgot, zvāļot
- svimbāties šūpoties, līgoties
- žvangāties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
- žvanguļoties Šūpoties, līgoties, grīļoties.
- zvenkoties Šūpoties, līgoties, iet grīļodamies.
- dajoties Šūpoties, līgoties, zvalstīties, ļodzīties.
- pederēties Šūpoties, līgoties.
- žvangoties Šūpoties, līgoties.
- deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet.
- ļunkāt Šurp un turp kustēties, grīļoties, līgoties.
- uzšūšana Šuvekļa galīgās uzlikumvīles nošūšana, uzliekot vienu detaļu uz otras.
- atšūšana Šuvekļa malas nolocījuma galīgā nostiprināšana ar rokām vai šujmašīnu, arī uz abām pusēm atlocītu sašuvumvīles uzlaižu nostiprināšana ar papildu nošuvēm.
- algots darbinieks tā darba līguma slēdzēja puse, kas par algu nodod savu fizisko vai garīgo darba spēku darba devējam neatkarīgi no atalgojuma veida un apmēra; par darba devēju var būt kā fiziska, tā juridiska persona
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- lekns Tā, ka veidojas par labi attīstītu un sulīgu, arī kuplu augu.
- stāvokļu tabula tabula, kas apraksta galīgā automāta darbību kā funkciju no tā stāvokļiem un ieejas mainīgajiem
- ālava Tāda (dzīvnieku mātīte), kas nedod pēcnācējus; neauglīga.
- atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi.
- pieprasījumienese Tāda atmiņas organizēšana, kad datu segmentus pastāvīgi uzglabā datora palīgatmiņā, izsaucot tos operatīvajā atmiņā tikai tad, kad tas nepieciešams skaitļošanas procesā.
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts)
- bilaterālisms Tāda tirdznieecības līguma slēgšana starp divām valstīm vai valstu grupām, kur abas līgumslēdzējas puses viena otrai dod kādas privilēģijas.
- vispārīgā vienošanās tāda vienošanās starp vienu vai vairākiem pasūtītājiem un vienu vai vairākiem piegādātājiem, kuras mērķis ir noteikt un raksturot attiecīgā laikposmā slēdzamos līgumus un paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem tie tiks slēgti (īpaši attiecībā uz cenām un, ja nepieciešams, paredzēto daudzumu)
- bezmalas Tāda virsma, kurai nav robežu; bezgalīga vai slēgta virsma (lodes u. tml. virsma).
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu
- muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu.
- vides piesārņojums tādas vielas vai faktori, kas, atrazdamies dabas vidē, nelabvēlīgi ietekmē gan pašu vidi, gan cilvēku, kaitējot viņa veselībai
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- audzelīgs Tāds (augs), kas spēj ātri augt, dot labu ražu; tāds, kas spēj ātri vairoties; auglīgs (1).
- ražīgs Tāds (augs), kas spēj dot bagātīgu ražu, ātri augt, zelt, kuplot; auglīgs (1).
- sārtvaidzis Tāds (cilvēks), kam ir sārti vaigi, veselīga sejas krāsa.
- egoistisks Tāds (cilvēks), kam raksturīgs egoisms; patmīlīgs.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas strauji rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes; straujš.
- ārpusbiržas Tāds (darījums, līgums u. tml.), kas netiek veikts un reģistrēts biržā.
- auglīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs.
- ražīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus; vaislīgs.
- konsensuāls Tāds (līgums), kas dibināts uz norunu, saistīts ar vienošanos (kādā būtiskā jautājumā).
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
- sutne Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- sutnes Tāds kā sasutināts, neveikls, nemākulīgs, arī laisks (par cilvēku).
- pārklājums Tāds programmu izpildes veids, kas dod iespēju ekonomēt nepieciešamo datora pamatatmiņas apjomu, paredzot, ka programmas segmenti tiek pārsūtīti no palīgatmiņas izpildei pamatatmiņā tā, ka divi vai vairāki segmenti dažādā laikā tiek izpildīti vienā un tai pašā pamatatmiņas apgabalā.
- ražens Tāds, kad ļoti labi attīstās augi (par laikposmu); auglīgs (2).
- epigrammatisks Tāds, kam epigrammas raksturs; dzēlīgs, ass.
- gaļīgs Tāds, kam ir bieza, sulīga zemmizas daļa (par auga daļām).
- sēras Tāds, kam ir līgani, uz leju nokārušies, gari zari (par dažu sugu kokiem).
- zaļš Tāds, kam ir ļoti bāla, neveselīga seja bez sārtuma (par cilvēku).
- lēndabīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs (par cilvēkiem); miermīlīgs.
- lēnprātīgs Tāds, kam ir mierīgs, lēns raksturs; miermīlīgs.
- prasīgs Tāds, kam ir nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- draisks Tāds, kam ir tieksme draiskuļot, jokot; dzīvespriecīgs, jautrs; arī nerātns; draiskulīgs.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
- sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
- bezdūšīgs Tāds, kam nav drosmes, uzņēmības; bailīgs, gļēvs.
- bezperspektīvs Tāds, kam nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu; tāds, kas nerada labvēlīgas perspektīvas, izredzes.
- mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide (par dzīvniekiem, augiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākli, vide (par dzīvniekiem).
- pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi augšanas apstākļi, īpaši rūpīga kopšana (par augiem).
- neizvēlīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi dzīves un barošanās apstākļi (par dzīvniekiem).
- neierobežots Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); bezgalīgs.
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs (par cilvēku).
- pasionārs tāds, kam piemīt paaugstināta aktivitāte, kaislīgums (par cilvēku, tautu)
- bāls Tāds, kam sejas krāsa ir gaišāka par normālo (par cilvēku); bez sārtuma; arī neveselīgs.
- spēkā neesošs tāds, kam vairs nav juridiska spēka (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- spēkā esošs tāds, kam vēl ir juridisks spēks (piemēram, par darījumu, līgumu, likumu)
- pašsterils Tāds, kas apaugļojas tikai pēc svešapputes; pašneauglīgs.
- noraidošs Tāds, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pauž noliedzošu, nelabvēlīgu attieksmi.
- dižmanīgs Tāds, kas ar stāju, izturēšanos īpaši izceļ savu bagātību, spēku vai spējas.; lielīgs, bravurīgs.
- vienmuļš Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi; monotons (1); vienmuļīgs; vienmulīgs.
- vienmuļīgs Tāds, kas atkārtojas vienveidīgi; monotons (1); vienmuļš; vienmulīgs.
- sudzīgs tāds, kas ātri vairojas, ieviešas; vaislīgs
- ārisks Tāds, kas aug vai ir audzis iekoptā, auglīgā zemē.
- jēlnadzis Tāds, kas bailīgi, vārīgiem pirkstiem ķeras pie darba; gļēvnadzis.
- drosmīgs Tāds, kas bezbailīgi pārvar grūtības, briesmas (par cilvēku).
- ņerkstīgs Tāds, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs.
- plosīgs Tāds, kas bieži ir ļoti kustīgs, izturas skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskulīgs.
- čīkstīgs Tāds, kas bieži žēlojas, gaužas; arī raudulīgs.
- briesmīgs Tāds, kas dara vai spēj izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- šaušalīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- šausmīgs Tāds, kas dara vai var izdarīt ko ārkārtīgi ļaunu, nežēlīgu.
- proamerikānisks Tāds, kas darbojas amerikāņu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs amerikāņiem.
- proanglisks Tāds, kas darbojas angļu interesēs, tāds, kas ir labvēlīgs angļiem.
- prokrievisks Tāds, kas darbojas krievu interesēs; tāds, kas ir labvēlīgs krieviem.
- pieprasīgs Tāds, kas daudz ko pieprasa; izvēlīgs.
- balamutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- balmutīgs Tāds, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpīgs, lielīgs.
- uzlielīgs Tāds, kas dažkārt mēdz palielīties; arī lielīgs.
- bramanīgs Tāds, kas dižojas; tāds, kas ir lielīgi pašapzinīgs (par cilvēku); bravūrīgs.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- mūžs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi; mūžīgs (2).
- mūžīgs Tāds, kas eksistē, pastāv ļoti ilgi, arī bezgalīgi ilgi.
- glaimīgs Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- glaims Tāds, kas glaimo, tāds, kas izturas liekulīgi.
- taukainis Tāds, kas ir ar trūdvielām bagāts, auglīgs (par augsni).
- tukls Tāds, kas ir audzis labi mēslotā augsnē; arī sulīgs.
- pēdējais Tāds, kas ir galīgi nolemts, nepārstrīdams, izšķirošs.
- ādinis Tāds, kas ir gatavots no speciāli izstrādātas dzīvnieka ādas vai mākslīgās ādas.
- ķīmisks tāds, kas ir mākslīgi radīts, sintezēts, pretstatā dabiskajām vielām (īpaši par pārtikas produktiem un to piedevām, kosmētikas līdzekļiem, lakām, līmēm u. c.)
- labsirdīgs Tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žņarksts Tāds, kas ir nemierīgs, raudulīgs.
- žipats Tāds, kas ir nenopietns, trakulīgs, palaidnīgs.
- kazēka Tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo.
- nežēlnieks Tāds, kas ir nežēlīgs.
- cimperlīgs Tāds, kas ir pārspīlēti izvēlīgs; arī niķīgs, untumains.
- maigulītis Tāds, kas ir patīkams, mīlīgs, laipns.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem).
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- līgumisks Tāds, kas ir saistīts ar līgumu; tāds, kas pamatojas uz līgumu, izriet no tā.
- totāls Tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi; galīgs.
- drausmīgs Tāds, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu, briesmīgu.
- lakstains Tāds, kas ir sulīgs, nepārkoksnējies (par stumbru); tāds, kam ir sulīgas, nepārkoksnētas virszemes daļas (par augiem).
- karstasinīgs Tāds, kas ir temperamentīgs, kaislīgs; tāds, kam ir ļoti straujš raksturs.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- netverams Tāds, kas ir tik īslaicīgs, acumirklīgs, ka to nav iespējams sajust, uztvert, arī konstatēt.
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- negandelis Tāds, kas ir trakulīgs, nevaldāms.
- neveikls Tāds, kas ir veidots bez vajadzīgās prasmes, bez vajadzīgajām iemaņām, veiklības; nemākulīgs.
- svaigs Tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības.
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi, patiku, arī tieksmi iegūt to (piemēram, par priekšmetiem).
- pikants Tāds, kas izraisa erotisku, juteklīgu interesi, arī mazliet nepieklājīgs (parasti par sievieti).
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- labvēlis Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
- lēndabīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēnīgs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- lēns Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
- labs Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku).
- laipns Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns.
- nebēdnīgs Tāds, kas izturas, rīkojas pārgalvīgi, draiskulīgi.
- ņerdzīgs Tāds, kas izvēlīgi ēd, rakājas ēdienā.
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs.
- aizdedzīgs Tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs.
- veselīgs Tāds, kas labvēlīgi ietekmē veselību, tāds, kas ir noderīgs veselības uzlabošanai, nostiprināšanai, saglabāšanai (piemēram, par uzturvielām, vidi, darbībām).
- glaims tāds, kas liekulīgi sevi pašslavina
- lišķīgs Tāds, kas liekulīgi slavē, nepamatoti cildina (kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- pederīgs Tāds, kas līgojas, šūpojas; atsperīgs.
- grīļa Tāds, kas līgojas.
- izlutināts Tāds, kas lutināšanas dēļ kļuvis kaprīzs, izvēlīgs, arī nevarīgs, gļēvs un slinks vai arī pārlieku jūtīgs.
- spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmē (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem u. tml.
- lielsirdīgs Tāds, kas mēdz ātri sadusmoties, ir ķildīgs, kauslīgs; ļoti dusmīgs.
- vēkšķīgs Tāds, kas mēdz bieži un skaļi raudāt (parasti par bērniem); raudulīgs.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- žeburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs; žaburīgs.
- žaburīgs Tāds, kas mēdz niekoties, blēņoties; aušīgs, draiskulīgs.
- bēgulīgs Tāds, kas mēdz vairīties, slēpties; kautrīgs, bailīgs.
- izlīdzniecisks Tāds, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem.
- nekonvencionāls Tāds, kas nav apstiprināts ar speciālu vienošanos, starptautisku līgumu.
- neatceļams Tāds, kas nav atceļams, galīgs (par lēmumu, spriedumu).
- vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
- trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
- viegls Tāds, kas nav stingrs, nežēlīgs (parasti par spriedumu, sodu).
- miltāts Tāds, kas nav sulīgs (par augļiem).
- neizturīgs Tāds, kas neiztur kādu (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nolietajās.
- hemotoksisks Tāds, kas nelabvēlīgi ietekmē (saindē) asinsrites sistēmu.
- slikts Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- nepacietīgs Tāds, kas nespēj paciest ko nelabvēlīgu (piemēram, sāpes, grūtības).
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- piespiedu Tāds, kas notiek, izraisās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
- dializējams Tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai.
- uzticīgs Tāds, kas paļaujas uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidās (no tā) - par dzīvniekiem.
- ņarglis Tāds, kas pārāk izvēlīgs ēdienos.
- ņerglis Tāds, kas pārāk izvēlīgs ēdienos.
- transfinīts Tāds, kas pārsniedz (kā) robežu (piemēram, par parādībām); arī bezgalīgs.
- pirmslīguma Tāds, kas pastāv, noris pirms līguma noslēgšanas.
- simpātisks Tāds, kas pret sevi izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku).
- bandītisks Tāds, kas raksturīgs bandītam (1); tāds, kas attiecas uz bandas1 darbību; nežēlīgs, necilvēcīgs.
- neizdarīgs Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku).
- mirklīgs Tāds, kas rodas, noris ļoti īsā laika sprīdī, pēkšņi; ļoti ātri pārejošs; acumirklīgs.
- smīnīgs Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
- streipulīgs Tāds, kas streipuļo; tāds, kam ir raksturīga ķermeņa, tā daļu nestabilitāte, līgošanās (par kustībām, stāvokli).
- nebeidzams Tāds, kas šķietami nav ierobežots; ļoti liels, plašs; bezgalīgs (2).
- trīsuļains Tāds, kas trīsuļo (1), trīs (1); tāds, kas mēdz trīsuļot, trīsēt; trīsulīgs (1).
- trīsuļains Tāds, kas trīsuļo (2), trīs (2); trīsulīgs (2).
- trausls Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) - par organismu, tā dalām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
- eitrofisks Tāds, kas var augt tikai auglīgā, barības vielām bagātā vietā, piem., eitrofiskie augi.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus (par augiem, to daļām).
- ražīgs Tāds, kas veicina augu augšanu, ražību (piemēram, par augsni, laikposmu); auglīgs (2).
- briedīgs Tāds, kas veicina augu, augļu, sēklu attīstību; auglīgs.
- audzelīgs Tāds, kas veicina labu ražu, augšanu; auglīgs (2).
- luteogēns Tāds, kas veicina olnīcas folikula galīgu nobriešanu un pārveidošanos par dzelteno ķermeni.
- eiplastisks Tāds, kas veido veselīgus audus; tāds, kas viegli un labi dziedē.
- netārpīgs Tāds, kas zaudējis spēkus, vājš, nīkulīgs, nelāgs.
- gaudējs Tāds, kas žēlojas; kas žēlīgi lūdz.
- sīkstulīgs Tāds, kas, parasti mantrausīgi, taupa, krāj naudu, mantu; arī skopulīgs.
- neizturīgs Tāds, kas, piemēram, trausluma, vājuma dēļ nav spējīgs izturēt kādu ārēju (parasti nelabvēlīgu) iedarbību (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- subsidiārs Tāds, ko izmanto par palīglīdzekli, (kā) aizstājēju.
- ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme, tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē (piemēram, par raksturu, izturēšanos).
- veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt (par ko nevēlamu, nelabvēlīgu); tāds, kas neizraisa ko ļaunu, bīstamu.
- neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs.
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur, piemēram, augsne, reljefs, rada grūtus dzīves apstākļus.
- papūsts Tāds, kur ir samērā neauglīga augsne.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- mistrains Tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme pret kādu ir vēlīga, laipna.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
- nepanesams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga (parasti nelabvēlīga), ka to grūti vai neiespējami paciest.
- neizciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest; neciešams (3).
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, parasti nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- lekns Tāds, kurā ir auglīga, trekna augsne (par vielu, lauku).
- rezolutīvs Tāds, kurā ir ietverti atzinumi, secinājumi, lemjoši ieteikumi galīgā veidā (par dokumentiem).
- liess Tāds, kurā ir maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne nav auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- traģikomisks Tāds, kurā ir saistīts skumjais ar smieklīgo (par notikumu, apstākļiem u. tml.).
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni); tāds, kur augsne ir samērā maz auglīga (piemēram, par tīrumu, pļavu).
- kariķēts Tāds, kura izpausme tiek smieklīgi pārspīlēta.
- apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
- ironisks Tāds, kurā izpaužas ironija; izsmejoši zobgalīgs.
- smējīgs Tāds, kurā izpaužas izsmiekls, zobgalība; zobgalīgs.
- sīvs Tāds, kurā izpaužas kas dzēlīgs, izsmejošs; tāds, kurā izpaužas sāpīgs pārdzīvojums, arī naids.
- lakonisks Tāds, kurā izpaužas lakonisms; īss, koncentrēts, arī kodolīgs.
- indīgs Tāds, kurā izpaužas naids, ļaunums; naidīgs, nežēlīgi ļauns.
- noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
- uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
- dvēselisks Tāds, kurā izteiktas bagātas, dziļas jūtas, dziļš pārdzīvojums; dvēselīgs (2).
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- neskaidrs Tāds, kurā nav noteiktības un skaidrības; juceklīgs.
- trausls Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem), tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- vārs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem); tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību); nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
- knifīgs Tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs.
- asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
- pusdabisks Tāds, kura sastāvs daļēji ir dabisks, daļēji - mākslīgs.
- mēlnesīgs Tāds, kura saturā ir kas nepatiess, melīgs.
- ļauns Tāds, kura saturā izpaužas kas naidīgs, nežēlīgs, nekrietns.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pikants Tāds, kura saturs ir erotisks, juteklīgs, arī mazliet nepieklājīgs.
- haotisks Tāds, kurā trūkst sistēmas; arī nekārtīgs, juceklīgs.
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
- grīnietis Tāds, kurš ir dusmīgs, stingrs, nežēlīgs.
- ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.).
- muaitai Taizemiešu bokss, kas tiek uzskatīts par visnežēlīgāko tuvcīņas veidu.
- klasiskais kutertakelējums tajā bija četrstūraina grotbura ar gafeli, topbura, štagbura, klīvers un ārējais klīvers (flīgers)
- mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos.
- parādnieks Tas (parasti uzņēmums, organizācija), kas nav laikā izpildījis līgumsaistības; līgumsaistību neizpildītais.
- partneris Tas (piemēram, valsts, uzņēmums, persona), ar kuru ir savstarpējas, piemēram, līguma, darījuma, attiecības.
- līgumslēdzējs Tas (tāds), kas slēdz līgumu (piemēram, valsts, iestāde, uzņēmums, organizācija, persona).
- aizdzirnieks Tas, kas ieradies uz saderināšanos; līgavainis.
- lūkmanis Tas, kas iet lūkot līgavu.
- svētība Tas, kas ir ļoti noderīgs, arī labvēlīgs (kādam, kam).
- vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
- verkšķis Tas, kas ir nīkulīgs (piemēram, sivēns).
- ļauns Tas, kas ir saistīts ar ko naidīgu, nežēlīgu, nekrietnu, arī noziedzīgu.
- kaukoņa Tas, kas kauc; raudulīgs cilvēks.
- visēdājs Tas, kas nesmādē nevienu ēdienu, neizvēlīgs ēšanā.
- lieluzņēmējs Tas, kas nodarbojas ar plaša apjoma līgumdarbu, tirdzniecisku operāciju u. tml. organizēšanu, veikšanu.
- sekul- Tas, kas saistīts ar gadsimtu, laikmetu, laikmetīgo, laicīgo, pasaulīgo.
- raugums Tas, kas tiek uzmanīgi un labvēlīgi pieskatīts.
- zāles Tas, kas, labvēlīgi iedarbojoties uz organismu, palīdz pārvarēt fiziskas vainas, arī tas, kas palīdz pārvarēt negatīvu psihisku stāvokli.
- glabātājs Tas, kurš saskaņā ar glabājuma līgumu uzņemas pienākumu glabāt kādu kustamu lietu, ko tam nodevis glabājuma devējs.
- krājīgs Taupīgs, arī skopulīgs.
- sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām.
- moabieši Tauta, kas apdzīvoja auglīgo augstieni uz austrumiem no Nāves jūras laikos pirms izraēliešu ienākšanas Palestīnā.
- apkubeklis Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls.
- apkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega; uzkubekls.
- uzkubekls Tautastērpa piederums - līgavas galvassega.
- aukstumtehnika Tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar zemas temperatūras iegūšanu un mākslīgo dzesēšanu.
- aizsargaparāts Tehniska ierīce, iekārta, kas nodrošina (kā) aizsardzību (parasti pret nelabvēlīgu apkārtējās vides iedarbību).
- satelīttelevīzija Tehnisko iekārtu komplekss televīzijas raidījumu raidīšanai un uztveršanai ar Zemes mākslīgo pavadoņu starpniecību.
- intensīvā zemkopība tehnisku un ķīmisku palīglīdzekļu, kā arī darba pastiprināts ieguldījums zemkopībā
- modificēšana Tehnoloģisks paņēmiens kristalizācijas centru skaita palielināšanai, ievadot šķidrā materiālā cietas daļiņas - modifikatorus, kas kalpo par mākslīgiem kristalizācijas centriem; čuguniem par modifikatoriem lieto magniju, alumīnijam - nātriju, polimēriem - indigo.
- vienkāršs teikuma loceklis teikuma loceklis, ko veido patstāvīgs vārds noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdu - prievārdu, partikulu vai palīgdarbības vārdu
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
- dubultloceklis Teikuma palīgloceklis ar divējām sintaktiskajām attieksmēm; divattieksmju teikuma palīgloceklis.
- papildinātājs teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības objektu, rezultātu vai darbības veikšanas līdzekli
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi.
- sekundāri predikatīvs komponents teikuma palīgloceklis, kas nosauc pazīmi vai darbību, kura īstenojas izteicēja nosauktās darbības laikā, tādējādi veidojot papildu jeb slēptu gramatisko centru
- pielikums teikuma palīgloceklis, kas piesaistīts lietvārdam (vai tā aizstājējam) kā raksturotājvārds, izteikts ar lietvārdu un saskan ar raksturojamo vārdu locījumā, parasti arī dzimtē un skaitlī
- ierobežotājs teikuma palīgloceklis, kas rāda, kādā ziņā vai kādā apjomā pazīme attiecināma uz priekšmetu vai parādību, kam tā piemīt
- apzīmētājs Teikuma palīgloceklis, kas raksturo lietvārdu vai lietvārda nozīmē lietotu vārdu.
- tekstveidne Teksta fragmenti (standartfrāzes, paragrāfi, lappuses), ko, veidojot dažādus dokumentus (vēstules, pārskatus, līgumus u. c.), atkārtoti izmanto.
- tīrraksts Teksta galīgais variants (parasti pārrakstīts, bez labojumiem).
- izlīdzinātājs Tekstilpalīgviela, ko pievieno krāsošanas vannā krāsojuma vienmērības uzlabošanai.
- tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
- transmiters Telegrāfa aparāta palīgierīce perfolentē fiksētā telegrammas teksta noraidīšanai.
- teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi.
- satīra Tēlojuma veids (daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā), kam raksturīgs dzēlīgs nopēlums, nosodījums, atmaskojums.
- karikatūra Tēlotājas mākslas (galvenokārt grafikas) žanrs, kas vēršas pret ko negatīvu un kam raksturīgs apzināti pārspīlēts, smieklīgs tā attēlojums.
- karsts Temperamentīgs; kaislīgs.
- Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē.
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- offšors termins, ko pielieto attiecībā uz dažiem pasaules finanšu centriem un dažiem banku operāciju veidiem; tie ir tādi centri kuros: 1) kredīta u. c. iestādes (nacionālās un ārvalstu) veic operācijas ar nerezidentiem (ārvalstu fiziskām un juridiskām personām) ar dotai valstij ārvalstu valūtu; 2) šeit reģistrētām iestādēm (kompānijām) tiek veidots īpaši labvēlīgs nodokļu režīms, līdz pat pilnīgai atbrīvošanai no nodokļiem
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē
- paļauties Ticēt (kam), būt pārliecinātam (piemēram, par kā pareizumu); ticēt (piemēram, kā labvēlīgai norisei, iedarbībai).
- soda ietveršana tiek piemērota gadījumos, kad persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa noteikusi sodu atsevišķi par katru nodarījumu; galīgo sodu nosaka pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākā vai arī pilnīgi vai daļēji sakaitot piespriestos sodus
- nogurt Tiekot ilgstoši vienveidīgi izmantotam, kļūt neauglīgam (par augsni).
- izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties.
- uparts Tielīgs, tiepīgs cilvēks; stūrgalvis.
- rāsnis tiepīgi raudulīgs bērns
- ķīsīgs Tiepīgs, kauslīgs.
- relatīvās tiesības tiesības, kuru nesējiem atšķirībā no absolūtām tiesībām pretī stāv personas (personu) noteiktie pienākumi; tās ir saistību tiesības, t. i. tiesības, kas izriet no līgumiem, juridiskiem faktiem, uz kā pamata rodas konkrēto personu saistību tiesiskās attiecības utt.
- neatļauta darbība tiesību aizskārums, kas izpaužas ar līgumu uzņemto saistību nepildīšanā, ārpuslīgumiskā citas personas aizskārumā (deliktā), personiskā un mantas aizskārumā
- dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukkšana uz pēcdzemdību periodu (Latvijā parasti 56 kalendārās dienas)
- grūtniecības atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu laiku pirms dzemdību termiņa (Latvijā parasti 56 vai 70 kalendārās dienas)
- grūtniecības un dzemdību atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu periodu pirms un pēc dzemdībām (Latvijā parasti 112 kalendārās dienas)
- civiltiesības Tiesību nozare, kas regulē īpašumtiesiskās, līgumiskās, mantošanas, ģimenes un citas attiecības sabiedrībā.
- juridiskā mantošana tiesību un pienākumu vai atsevišķu tiesību pāriešana no vienas personas (tiesību subjekta) - citai; tā var notikt uz likuma, līguma u. c. juridiskā pamata
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa
- ar neapbruņotu aci tikai ar redzi, bez palīglīdzekļiem
- lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
- daiļš Tikumīgs, čakls; patīkams, piemīlīgs un krietns.
- deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag").
- nesējs Tirdzniecības palīgamata strādnieks, Rīgā minēti jau 13. gs., senākā Nesēju cunftes šrāga saglabājusies no 1450. g.
- apakšaģents Tirgotāja palīgs.
- vergtirgs Tirgus, kurā līga kalpus.
- jaukt gaisu tīši radīt sajukumu, neizpratni, nelabvēlīgi ietekmēt notiekošo
- tonsura Tonzūra - katoļu garīdzniekiem 663. gadā (Toledas sinodē) noteikts izskūts plikums uz galvas, par zīmi, ka tas atsacījies no visām pasaulīgām lietām.
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- dakiņas Tradiconālajā hindu mitoloģijā dēmoniskas sievišķās būtnes dievietes Kālī svītā, kuras attēlo baismīgā un kroplīgā izskatā.
- čepčiks Traktorista palīgs, kas regulē traktora arklu darbību.
- piekabinātājs Traktorista palīgs, kas regulē traktora arklu darbību.
- deivaloties Trakulīgi dejot, mežonīgi uzvesties.
- uzampļoties Trakulīgi lēkājot vai skraidot uz kaut kā nokļūt.
- mārkļi Trakulīgi sapņi, fantastiskas ainas nemierīgā miegā.
- draišķi Trakulīgi, nevaldāmi.
- šķeteniski Trakulīgi.
- razīgs Trakulīgs (par cilvēku).
- žausteve Trakulīgs cilvēks, pusaudzis.
- trakulis Trakulīgs cilvēks.
- trakulis Trakulīgs dzīvnieks.
- žākars Trakulīgs puika, draiskulis.
- zestiks Trakulīgs puisis.
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- paugains Trakulīgs, nebēdnīgs.
- šaldars Trakulīgs, nemierīgs (piemēram, zirgs).
- ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks
- žaistīgs Trakulīgs, nevaldāms.
- žaustīgs Trakulīgs, nevaldāms.
- draisķīgs Trakulīgs, palaidnīgs; aušīgs.
- elderīgs Trakulīgs.
- tracīgs Trakulīgs.
- trakgalvīgs Trakulīgs.
- klaiņkuģniecība Trampkuģniecība, neregulāra jūras kuģniecība - kravu pārvadājumus pēc līguma (čartera) veic ar noteiktām jūras līnijām nesaistīti kuģi.
- transplantāts transplantācijas materiāls - audi, orgāns u. tml., arī mākslīgs veidojums
- līgumreiss Transportlīdzekļa, parasti lidmašīnas, reiss, ko veic, pamatojoties uz pārvadājumu līgumu starp transportlīdzekļa īpašnieku un tā nomnieku.
- tribrades Trejbridim līdzīga zvejošanas palīgierīce.
- trīcīgs Trīceklīgs.
- apaļš kā pūpols tukls, veselīgs (cilvēks), labi barots (dzīvnieks)
- bedlends Tuksnesim līdzīgs, grūti pieejams, neauglīgs apgabals priekškalnē.
- siloģistika tukša, abstrakta, vispārēja, neauglīga spriedelēšana
- pliķe Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- pliķis Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
- strīdaža Tukšs, neauglīgs strīds.
- konsolidācija Tūrisma operatoru vai aģentūru sadarbība līgumreisu komplektēšanā, lai nodrošinātu lidmašīnu pilnu noslogojumu.
- rekreatīvais tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- donkeimašina Tvaika palīgmašīna kuģa mehānismu darbināšanai.
- miklo Ubagotājs svētceļnieks; liekulīgs ubags.
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda ūdens plūsma (upe, tērce, kanāls u. tml.).
- lietēšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, laistīšana.
- laistīšana Ūdens, arī mēslojuma ievadīšana augsnē ar mākslīgā lietus iekārtām, lietēšana.
- minerālūdens Ūdens, kam ir palielināts minerālvielu (retāk organisko vielu) un gāzu daudzums un kas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu.
- dzirnavezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- dzirnezers Ūdenskrātuve (mākslīga vai dabiska), kuras ūdeni izmanto dzirnavu darbināšanai.
- Dzērves dzirnavezers ūdenstilpe Apriķu līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, 30,4 m vjl., platība — 43,2 ha, garums — 1,9 km, platums — 0,36 km, lielākais dziļums — 2,1 m, mākslīgs caurplūdes ezers 400 m platā ielejā, lēzenos krastos
- Rietumukraina Ukrainas daļa (tag. Ļvivas, Ivanofrankivskas, Ternopiles, Volīnijas un Rivnas apgabalu teritorijas), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā (1939. X).
- holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
- bosorkāņas Ungāru mitoloģijā - un folklorā raganas, kuras iztēlojās kā kroplīgas vecenes, kuras spēja lidot pa gaisu un pārvērsties par dzīvniekiem.
- Tachycineta bicolor upju kokbezdelīga
- uroplānija Urīna izplūšana no netipiski novietotas vai mākslīgas atveres.
- dienas puisis uz dienām salīgts kalps
- parūka Uz galvas uzliekams mākslīgs matu veidojums (dabisko matu aizstāšanai, arī mākslinieciskiem, dekoratīviem mērķiem).
- uz (visiem) mūžiem, arī uz mūžu mūžiem uz ļoti ilgu, arī bezgalīgi ilgu laikposmu
- terminēts uz noteiktu laiku noslēgts, ar noteiktu termiņu ierobežots (piemēram, terminēts līgums)
- ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
- uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
- bakhanālija Uzdzīve, orģijas, trakulīgas dzīres.
- snābaris Uzkožamais, azaids (zobgalīgi, nicīgi).
- uzlīgoties Uzlīgot 1.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- koplīgums Uzņēmēja un uzņēmuma darbinieku rakstisks līgums par darba un sociālo vajadzību nodrošināšanu.
- izmaksu nesējs uzņēmējdarbības rezultāti: produkcijas vienība, līdzīgu izstrādājumu grupa (partija), līgums vai pasūtījums, operācija, process u. tml.
- sociālais uzņēmums uzņēmējdarbības veids, kurā galvenais mērķis ir nevis peļņas nodrošināšana, bet gan labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, sniedzot atbalstu noteiktai mērķa grupai
- podrjadčiks Uzņēmējs, darbu vadītājs; līgumstrādnieks.
- kontraktors Uzņēmējs, līguma slēdzējs.
- līgumsabiedrība Uzņēmējsabiedrība, kas izveidota uz tās dalībnieku noslēgta līguma pamata.
- ievest Uzņemt, ierakstīt (piemēram, sarakstā, līgumā).
- ielīgt Uzņemties, salīgt.
- darba kārtība uzņēmumā to nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums, darba līgums un darba devēja rīkojumi
- uzņēmuma pāreja uzņēmuma vai tā patstāvīgas, identificējamas daļas (saimnieciskas vienības) nodošana citai personai uz līguma, administratīvā vai normatīvā akta, tiesas sprieduma vai kāda cita pamata, kas radies starp pusēm ārpus to līgumiskajām saistībām, kā arī komercsabiedrību apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana
- koncesija Uzņēmums, kas dibināts pēc šāda līguma.
- darbuzņēmums uzņēmums, kas uz līguma pamata veic pasūtījumus gan no saviem, gan no pasūtītāja piedāvātajiem materiāliem. Visbiežāk jēdzienu lieto, runājot par būvniecības organizācijām, kas uz līguma pamata veic dažādu objektu būvniecību
- pārprātīgs uzpūtīgs, lielīgs
- augstdegunīgs Uzpūtīgs, lielīgs.
- šķestrs Uzpūtīgs, lielīgs.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu
- kontrastrežģis Uztveres treniņu palīglīdzeklis - melni kvadrāti uz balta fona (dažkārt arī citās kontrastējošās krāsās).
- taisīt (arī rādīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- rādīt (arī taisīt) kumēdiņus uzvesties smieklīgi, dīvaini, ākstīgi (parasti, lai kādu apmānītu, pārliecinātu par ko nepatiesu)
- ģērdāties Uzvesties vieglprātīgi, trakulīgi, draiskuļot (par sievieti).
- diferenciālā zemes rente uzvija virs vidējās peļņas, ko iegūst saimniecības, kuras atrodas labvēlīgākos ražošanas apstākļos
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
- gaisa spēku izpalīgi Vācijas kara aviācijas palīgdienesta vienībās mobilizētie 2. pasaules kara laikā.
- Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā.
- bundeslīga Vācijas valsts augstākā līga (futbolā, hokejā u. c.).
- trejsabiedrība Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. g. 20. maijā noslēgtais sabiedrības un draudzības līgums; Antante.
- Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
- ciparotās vadīklas vadības rīki, kuru uzstādījumu skaits ir galīgs, bet tos var saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt
- jātnieks Vagara palīga šķiltera nosaukums dažos Latvijas vēstures avotos.
- šķilters Vagara palīgs, kas uzraudzīja ļaudis muižas darbos; pagasta vecākā palīgs.
- sadrillēt Vairākkārt darbinot, (nemākulīgi) regulējot, griežot u. tml., sabojāt.
- knābāt Vairākkārt teikt (kādam) ko asu, dzēlīgu.
- kopapdrošināšana Vairāku apdrošinātāju vienošanās apdrošināt vienu un to pašu apdrošināšanas objektu viena apdrošināšanas līguma ietvaros.
- antante Vairāku lielvalstu nolīgums un bloks; visvairāk pazīstama ir Lielbritānijas, Francijas un Krievijas Antante (Trejsabiedrība), kas izveidojās 1904.-1907. g. un 1. pasaules karā cīnījās pret Vāciju un tās sabiedrotajiem.
- analītiska leksiska vienība vairāku šķirti rakstītu vārdu apvienojums vienā leksiskā vienībā, kas var būt patstāvīgu vārdu savienojums, palīgvārdu savienojums, vai arī palīgvārda un patstāvīga vārda kombinācija
- vaikslīgs Vaislīgs, auglīgs.
- vaisls Vaislīgs.
- panīkt Vāji attīstoties, arī augot nelabvēlīgos apstākļos, kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgākam (par augiem); kļūt tādam, kur augi samērā vāji attīstās, nīkuļo, ir mazražīgi (piemēram, par tīrumu).
- vārgs Vājš (6), nemākulīgs.
- nevarīgs Vājš, nemākulīgs.
- blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
- vakuumarmatūra Vakuumsistēmas palīgierīču komplekts, kas nodrošina savienojumu spiedienizturību un spiediena maiņas ierīces, kā krāni, aizvari, blīves u. c.
- palīgvaloda Valoda (parasti mākslīga), kas var veikt zināmas funkcijas (parasti starptautiskā) saziņas procesā.
- mirusi valoda valoda, kas vairs netiek regulāri lietota aktīvā mutvārdu un rakstveida saziņā, piemēram, ģimenē, bet var būt saglabājusies vai nu tikai rakstu pieminekļos, vai mākslīgā reglamentētā lietošanā
- valodas noturība valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos
- mirušās valodas valodas, ko vairs nelieto runā un kas parasti zināmas tikai pēc rakstu pieminekļiem (piem., senprūšu val.) vai arī tiek lietotas mākslīgi reglamentēti kādā īpašā nozarē (lat. val. medicīnā)
- analītiskās valodas valodas, kurām raksturīgs analītisko formu pārsvars; šajās valodās gramatiskās nozīmesgalvenokārt izsaka ar palīgvārda un patstāvīga vārda kombināciju, vārdu kārtu, teikuma intonāciju
- lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
- mašīnu un traktoru stacija valsts lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu
- neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē
- denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana.
- optācija valsts piederības izvēle, ko parasti atļauj tādas teritorijas iedzīvotājiem, kura (piemēram, pēc miera līguma) ir pārgājusi citā valstī; arī dubultās pilsonības likvidēšanas veids
- bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm
- darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis
- demarkācija Valsts teritorijas robežas novilkšana un iezīmēšana dabā saskaņā ar starptautiskā līgumā noteikto šīs robežas delimitāciju.
- delimitācija Valsts teritorijas robežu apraksts saskaņā ar vienošanos starptautiskā līgumā, šīs teritorijas iezīmējums līgumam pievienotajās kartēs.
- meliorācijas mašīnu stacija valsts uzņēmums, kas pēc nolīguma ar kolhoziem vai citām organizācijām veica meliorācijas darbus
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- depozitārijs Valsts, starptautiskā organizācija vai tās galvenā amatpersona, kam līgumslēdzējas puses nodod glabāšanā līguma vai cita svarīga dokumenta oriģināltekstu.
- depozitāre Valsts, valdība, kas glabā starptautiska līguma oriģinālu un ar to saistītos dokumentus, pildot pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- alianse Valstu, grupu, ģimeņu utt. savienība, kas noformēta ar līgumu stabiliem sakariem noteiktu interešu jomā.
- valūtas grozs valūtas kursa rēķināšanas palīgmetode, kur attiecīgo valūtu salīdzina ar vairākām citu valstu valūtām
- ļuburīgs Vaļīgs, ļodzīgs, gāzelīgs.
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību
- iridotomija Varavīksnenes pārgriešana, veidojot mākslīgu zīlīti.
- gramatikalizācija Vārda patstāvīgās leksiskās nozīmes pilnīga vai daļēja zaudēšana, tam pārejot palīgvārdos vai kļūstot par gramatiskas formas veidotāju afiksu.
- ģieblis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
- ģiebulis Vārgs bērns; nespēcīgs, slimīgs, raudulīgs cilvēks.
- jērlipa Vārgs, bailīgs cilvēks.
- drebelis Vārgs, drebelīgs cilvēks.
- ņuņņa Vārgs, neizdarīgs, arī raudulīgs cilvēks.
- knapzaķis Vārgulīgs cilvēks.
- nersele Vārgulīgs dzīvs radījums.
- spitālis Vārgulīgs, neveikls, nemākulīgs cilvēks.
- mērdziņš Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks; mērga.
- mērga Vārgulīgs, novājējis, izbadojies cilvēks, arī dzīvnieks.
- šutisks Vārgulīgs, sanīcis.
- žurbulis Vārgulīgs, slimīgs cilvēks.
- varikosklerotizācija Varikozu vēnu ārstēšana, radot mākslīgu sklerozi.
- vālīte Vārpai līdzīga ziedkopa, kurai atsevišķie ziedi atrodas uz paresninātas, galīgas ass (piemēram, kalmēm, cūkaušiem, kukurūzai, vilkvālītēm).
- starpvārpsta Vārpsta, kas atrodas starp citām vārpstām un kam parasti ir palīgfunkcijas kādā norisē.
- VLO Varšavas līguma organizācija.
- jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
- līgodziesma Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesma ar refrēnu "līgo".
- līgo Vasaras saulgriežu (līgosvētku) ieražu un sadzīves dziesmu refrēns.
- Baltā dzidrā vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
- kollaborātors Vecās latīņu skolās palīgskolotājs, kam nebij īpaša amata.
- čola Vecs vīrietis, omulīgs sarunu uzturētājs.
- krenkša Vecs, nīkulīgs cilvēks.
- ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
- vegetāriānisms Veģetārisms, mācība, ka augu barība cilvēkam esot visveselīgākā.
- auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu.
- bodeszellis Veikalnieka palīgs, pārdevējs.
- bodszellis Veikalnieka palīgs, pārdevējs.
- piskars Veikls, draiskulīgs zēns.
- asistēt Veikt asistenta (1) pienākumus, būt par speciālista, darbības galvenā, atbildīgā veicēja palīgu.
- žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- spilga Vēl galīgi neizaugusi spalva, dūnu spalva.
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība
- taustīt Vēlīgi apskatīt; būt vērīgam (par acīm, skatienu).
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.).
- velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu.
- nolūkot Vērojot (parasti uzmanīgi, pārdomāti) izvēlēties (piemērotu, atbilstošu cilvēku, piemēram, līgavu); noskatīt (2).
- korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo.
- siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo.
- pretfiltrācijas aizkars vertikāla vai slīpa mākslīgi ierīkota konstrukcija filtrācijas plūsmu aizturēšanai, tādējādi samazinot filtrācijas radītos zudumus un filtrācijas spiedienu uz būves pamatni; ierīko augšpus hidrotehniskas būves, zem tās vai krastmalā
- sarķis veselīga sejas krāsa
- pilnasinīgs Veselīgi sārts (parasti par seju, tās daļām).
- veselai Veselīgi.
- pilnasinīgs Veselīgs (par cilvēkiem); fiziski un garīgi spēcīgs.
- revelis veselīgs bērns; tukls cilvēks
- zuņģis Veselīgs un apaļīgs mazs bērns.
- čagāns Veselīgs, dūšīgs bērns.
- sārts kā ābols veselīgs, sārtiem vaigiem
- kā ābols veselīgs, sārtiem, apaļiem vaigiem
- veselišks Veselīgs.
- veselns Veselīgs.
- spirgums Veselīgums, svaigums, labsajūta.
- mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus.
- veksiloloģija vēstures palīgdisciplīna, kas pētī karogu un to simbolikas rašanās vēsturi
- diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu.
- sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija
- hronoloģija vēstures palīgnozare, kas nosaka vēsturisko notikumu norises un vēsturisko avotu (dokumentu) rašanās laiku
- numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas.
- epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm).
- paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus.
- arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana.
- faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi.
- ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus.
- avotu mācība vēstures zinātnes palīgnozare; vēstures avotu pētīšanas un izmantošanas teorija un metodika
- tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās
- muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi.
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
- menestrels Viduslaikos Provansas trubadūru palīgs, kas prata gan dziedāt, bet ne dzejot.
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija.
- eitanāzija Viegla nāve; gadījums, kad ārsti atņem dzīvību neglābjami slimam pacientam, kam dzīvības mākslīga saglabāšana sagādā fiziskas ciešanas.
- kavaletta Viegla, mīlīga meldija itāļu ārijās.
- līgot Viegli šūpoties (piemēram, par priekšmetiem); tikt šūpotam; līgoties (2).
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete.
- ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
- ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- kremīzeris Viegls neveselīgums.
- piesārņojošas vielas vielas, kas, atrazdamās dabas vidē - gaisā, ūdenī, zemē, augos un dzīvniekos -, nelabvēlīgi ietekmē vidi un cilvēka veselību
- vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām
- mahāmudra Viena no galvenajām vadžrajānas skolām, kuras adepta mērķis ir "tukšuma izpratne", kas ir iluzorās būtības pamats; pasaulīgās dzīves ziņā - pilnīga garīga atbrīvošanās no jebkādas nosacītības.
- līdzenīca Viena no līgavas pavadonēm.
- pavadmeita Viena no līgavas radiniecēm, kas piedalās kāzās un pavada līgavu uz līgavaiņa mājām. .
- fuksīns Viena no pirmajām mākslīgi iegūtajām sarkanajām organiskajām krāsvielām.
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā
- neīstais mēlzieds viendzimuma vai neauglīgs mēlzieds, kas veidojies saaugot 3 vainaglapām
- terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
- spināts Viengadīgs balandu dzimtas augs (dārzenis) ar sulīgām, iegarenām lapām ("Spinacia oleracea").
- melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
- arbūzs Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ar sulīgiem augļiem ("Citrullus edulis", arī "Citrullus lanatus" un "Citrullus vulgaris").
- elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju
- vienkāršs paplašināts teikums vienkāršs teikums, kurā ir gramatiskais centrs, resp., abi virslocekļi vai galvenais loceklis, un viens vai vairāki palīglocekļi jeb paplašinātāji
- sadzīvot Vienlaicīgi būt, eksistēt kādā saistībā, kādās attiecībās, neiedarbojoties nelabvēlīgi vienam uz otru, citam uz citu (par ko atšķirīgu, piemēram, par priekšmetiem, parādībām, īpašībām).
- kristīgs Vienlīdzīgs, taisnīgs, brālīgs (par sadalījumu).
- eiritmija Vienmērīgu, harmonisku kustību un dejas veids, ko izveidojis antropozofs Rūdolfs Šteiners, pedagoģijas un terapijas palīglīdzeklis.
- vienlaids Vienmulīgs, monotons.
- vienstrobīgs Vienmulīgs.
- līgšana vienošanās par līguma saistībām, noteikumiem, līguma saistību uzņemšanās
- recess Vienošanās rezultāts, izlīgums.
- starptautiskie līgumi vienošanās starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem par dažādām kopīgām šo valstu starptautiskajām attiecībām nosakot šo līgumu dalībvalstis un to pienākumus
- kompromiss Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
- kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem.
- vienaidība Vienošanās, salīgšana.
- atlīgt Vienoties par darba līguma pārtraukšanu.
- sist saujā vienoties par ko, salīgt, parasti spēcīgi sarokojoties
- līgt vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
- (no)slēgt līgumu vienoties par līguma saistībām, noteikumiem, uzņemties līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
- akordēt Vienoties, izlīgt; saskanēt.
- sarunāt Vienoties, salīgt par (kā) nonomāšanu, maiņu, pirkšanu u. tml.
- denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi.
- atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
- pūrnesis Viens (parasti no vairākiem) līgavas pavadoņiem, kas pārvieto pūru uz jaunajām mājām.
- subsidiārā atbildība viens no civiltiesiskās atbildības veidiem; to personu papildatbildība, kuras līdz ar parādnieku atbild kreditora priekšā par saistību pienācīgu izpildi gadījumos, kas ir paredzēti likumos un līgumos
- izomalts Viens no cukura aizstājējiem, kas zarnās šķeļas nepilnīgi un tādēļ arī uzsūcas lēnāk nekā cukurs un tikai daļēji - ne vairāk kā 60%; pārtikas piedeva E953, mākslīgs saldinātājs, biezinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai pārtikā, var radīt kuņģa kairinājumu.
- gitoksīns Viens no daļēji hidrolizētiem "Digitalis purpurea L." glikozīdiem; galīgajā hidrolīzē rodas gitoksigenīns un trīs molekulas digitoksozes.
- astnesējs Viens no līgavas (arī karalienes, princeses u. tml.) šlepes nesējiem.
- līdzredaktors Viens no vairākiem redaktoriem; redaktora biedrs, redaktora palīgs.
- lutausis Vientiesīgs, neattapīgs, arī neveikls, nemākulīgs cilvēks.
- izolēts Vientulīgs, atšķirts.
- ielaidens Vientulīgs, nošķīries, ievilcies sevī.
- vienmaļš Vientulīgs, tāds, kas atrodas atsevišķi, vientuļš.
- vienumaļš Vientulīgs.
- viesināt Viesmīlīgi uzņemt.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- viesīgs Viesmīlīgs.
- kondotelis Viesnīca, kas pilnībā vai daļēji sastāv no individuālā īpašumā esošām kooperatīvajām vienībām, kuras ar to īpašnieka nolīgumu var tikt piedāvātas īslaicīgai izīrēšanai izvēlētajā laikā; kooperatīvā viesnīca.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- lingrūņas Vieta purvainā pļavā, kur virsū uzejot līgojas.
- līgoņa Vieta, kas līgojas, grīļojas.
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labi, piemēroti dzīves apstākļi (dzīvniekiem); vieta, kur ir ļoti labvēlīgi augšanas apstākļi (augiem).
- paradīze Vieta, kur ir ļoti labvēlīgi dzīves apstākļi; vieta vai vide, kur ir ļoti labi apstākļi (kā) veikšanai, norisei.
- sāls laizītava vieta, kur meža dzīvniekiem novieto vārāmo sāli (NaCl); nātrijs dzīvnieku organismā veicina pepsīna veidošanos, kas nepieciešams gremošanas procesam, tas veicina arī matu maiņu un uzlabo asinsriti; sāls dzīvniekiem sevišķi nepieciešams laikā, kad tie pāriet no sulīgās barības uz sauso barību un otrādi
- līvienis Vieta, kur zeme līgojas.
- attieksmes vietniekvārds vietniekvārds, kas parasti ievada palīgteikumu; relatīvais vietniekvārds
- čakarēties Vilcinoši, nemākulīgi rīkoties.
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā); šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- dipčāt Vilkt smagu darbu nastu bez palīgiem.
- otomans Vilnas, kokvilnas, zīda un mākslīgā zīda audums vadmalas pinumā, ko lieto dāmu mēteļiem, kā arī dekorāciju un mēbeļu drānām u. tml.
- valšķs Viltīgs, liekulīgs.
- līgavainis Vīrietis, kam ir līgava un kas gatavojas stāties laulībā.
- zēns Vīrietis, pret kuru kāds pauž labvēlīgu, draudzīgu attieksmi.
- pāra Vīrs un sieva; līgava un līgavainis; arī vīrietis un sieviete.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- tāds Virsteikumā norāda uz (kā) īpašību, pazīmi, ko konkretizē sekojošais palīgteikums.
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums vai nolūka apstākļa palīgteikums ar cēloņa niansi.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības nolūku, ko konkretizē ar saikli "lai" ievadītais nolūka apstākļa palīgteikums.
- tādējādi Virsteikumā norāda uz darbības norises veidu, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, arī uz veidu un nolūku, uz veidu un sekām, uz stāvokli, apstākļiem, ko konkretizē apstākļa palīgteikums.
- tāpat Virsteikumā norāda uz darbības, norises veidu, stāvokļa pazīmi, ko konkretizē palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa cēloni, ko konkretizē palīgteikums; tāpēc.
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums.
- tādēļ Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tālab Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tāpēc Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu, ko konkretizē ar saikli "ka" ievadītais cēloņa apstākļa palīgteikums.
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi).
- tas Virsteikumā norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- tā Virsteikumā norāda uz laika momentu, laikposmu, kas saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laika momentu, laikposmu.
- tad Virsteikumā norāda uz laikposmu, laika momentu, kas ir saistīts ar palīgteikumā minētās darbības, norises, stāvokļa laikposmu, laika momentu vai ko konkretizē laika apstākļa palīgteikums.
- te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību.
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts.
- tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums.
- tas Virsteikumā vispārināti norāda uz nojēgumu, ko konkretizē (parasti) sekojošais palīgteikums.
- pārnešana Virtuālās atmiņas gadījumā - jaunas lappuses pārsūtīšana no palīgatmiņas operatīvajā atmiņā iepriekš iesūtītās lappuses vietā.
- streipuļot Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
- internacionalizēt Visām valstīm ar līgumu piešķirt vienādas tiesības izmantot kādu teritoriju, upi u. tml.
- trešās personas visas līgumā minētās personas, kas nav līdzēji (vecāki, aizbildņi, Valsts darba inspekcija), bet var rakstveidā pieprasīt darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu, kura ir jaunāka par 18 gadiem, ja tā veic tādu darbu, kas apdraud šīs personas drošību, veselību vai tikumību vai negatīvi ietekmē tās attīstību un izglītību
- ar pilnu muti visgudri, viszinīgi, lielīgi, bez kautrības, skaļi (runāt)
- grupas iekšējie darījumi visi darījumi, kurus veicot grupā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības tieši vai netieši paļaujas uz to, ka citas tajā pašā grupā ietilpstošās komercsabiedrības vai kāda fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar šīs grupas komercsabiedrībām ir ciešas attiecības, izpildīs savas saistības neatkarīgi no tā, vai tās radušās uz līguma vai kāda cita pamata, kā arī neatkarīgi no tā, vai par šo saistību izpildi ir paredzēta samaksa vai nav.
- piesaistes izmaksas visi izdevumi, kas saistīti ar jaunu klientu piesaistīšanu vai esošo apdrošināšanas līgumu atjaunošanu
- optimums vislabvēlīgāko (kā) apstākļu vai nosacījumu kopums
- stopenkurs Vislielākais no kuģa vai jahtas orpenkuriem (palīgenkuriem).
- acumirklīgums Vispārināta īpašība --> acumirklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atpakaļrāpulība Vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- audzelība Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties.
- audzelīgums Vispārināta īpašība --> audzelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (1).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja būt auglīgam (1).
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (2).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- auglīgums Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; auglība (3).
- auglība Vispārināta īpašība --> auglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bailīgums Vispārināta īpašība --> bailīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezbailība Vispārināta īpašība --> bezbailīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezgalīgums Vispārināta īpašība --> bezgalīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezkaislība Vispārināta īpašība --> bezkaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezperspektivitāte Vispārināta īpašība --> bezperspektīvs stāvoklis, kad nav labvēlīgu perspektīvu, izredžu.
- daudzskaitlība Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzskaitlīgums Vispārināta īpašība --> daudzskaitlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulība Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- draiskulīgums Vispārināta īpašība --> draiskulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelība Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- drebelīgums Vispārināta īpašība --> drebelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- dvēselīgums Vispārināta īpašība --> dvēselīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēseliskums (1).
- dvēseliskums Vispārināta īpašība --> dvēselisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; dvēselīgums (2).
- dzēlīgums Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlība (1).
- dzēlība Vispārināta īpašība --> dzēlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; dzēlīgums.
- ēdelīgums Vispārināta īpašība --> ēdalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ēdelība Vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- galīgums Vispārināta īpašība --> galīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulība Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- gaudulīgums Vispārināta īpašība --> gaudulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- izvēlība Vispārināta īpašība --> izvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklīgums Vispārināta īpašība --> jauneklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jauneklība Vispārināta īpašība --> jauneklīgs; jauneklīgums.
- juceklība Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juceklīgums Vispārināta īpašība --> juceklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklība Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- juteklīgums Vispārināta īpašība --> juteklīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jutelība Vispārināta īpašība --> jutelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kaislīgums Vispārināta īpašība --> kaislīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslība Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kauslīgums Vispārināta īpašība --> kauslīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolība Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kodolīgums Vispārināta īpašība --> kodolīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (1).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (2).
- kroplīgums Vispārināta īpašība --> kroplīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; kroplums (3).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelība.
- kutelība Vispārināta īpašība --> kutelīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; kutelīgums (1).
- kutelīgums Vispārināta īpašība --> kutelīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlība Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- labvēlīgums Vispārināta īpašība --> labvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulība Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- liekulīgums Vispārināta īpašība --> liekulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielīgums Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; lielība.
- lielība Vispārināta īpašība --> lielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (1).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (1).
- līganums Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganība (2).
- līganība Vispārināta īpašība --> līgans (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; līganums (2).
- ļaunvēlīgums Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlība.
- ļaunvēlība Vispārināta īpašība --> ļaunvēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; ļaunvēlīgums.
- mākslīgums Vispārināta īpašība --> mākslīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- melīgums Vispārināta īpašība --> melīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (1).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- miermīlīgums Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; miermīlība (2).
- miermīlība Vispārināta īpašība --> miermīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstčaulība Vispārināta īpašība --> mīkstčaulīgs, īpašības konkrēta izpausme.
- mīkstulība Vispārināta īpašība --> mīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlība Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mīlīgums Vispārināta īpašība --> mīlīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (2).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neauglīgums Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neauglība (3).
- neauglība Vispārināta īpašība --> neauglīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neģēlīgums Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neģēlība (1).
- neģēlība Vispārināta īpašība --> neģēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizvēlība Vispārināta īpašība --> neizvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (1).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (2).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelabvēlīgums Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; nelabvēlība (3).
- nelabvēlība Vispārināta īpašība --> nelabvēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemākulīgums Vispārināta īpašība --> nemākulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nemīlīgums Vispārināta īpašība --> nemīlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenovēlība Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skaudība.
- nenovēlīgums Vispārināta īpašība --> nenovēlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nenovēlība; arī skaudīgums.
- neomulīgums Vispārināta īpašība --> neomulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepiemīlība Vispārināta īpašība --> nepiemīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (1).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nežēlīgums Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nežēlība (2).
- nežēlība Vispārināta īpašība --> nežēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (1).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nīkulīgums Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nīkulība (2).
- nīkulība Vispārināta īpašība --> nīkulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- omulīgums Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulība (2).
- omulība Vispārināta īpašība --> omulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; omulīgums (2).
- pārjūtelība Vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pašlielība Vispārināta īpašība --> pašlielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- patmīlīgums Vispārināta īpašība --> patmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (1).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (2).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- piemīlīgums Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme; piemīlība (3).
- piemīlība Vispārināta īpašība --> piemīlīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (1)
- raudulīgums vispārināta īpašība --> raudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; raudulība (2)
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- raudulība Vispārināta īpašība --> raudulīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salība Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- salīgums Vispārināta īpašība --> salīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sīkstulība Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī skopulība.
- sīkstulīgums Vispārināta īpašība --> sīkstulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; sīkstulība; arī skopulīgums.
- sīkulība Vispārināta īpašība --> sīkulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skopulīgums Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; skopulība.
- skopulība Vispārināta īpašība --> skopulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- smieklīgums Vispārināta īpašība --> smieklīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī miegainums (1); snaudulība (1).
- snaudulīgums Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; snaudulība (2).
- snaudulība Vispārināta īpašība --> snaudulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- sulīgums Vispārināta īpašība --> sulīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētulība Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svētulīgums Vispārināta īpašība --> svētulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalīgums Vispārināta īpašība --> šaušalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- šaušalība Vispārināta īpašība --> šaušalīgs.
- tielība Vispārināta īpašība --> tielīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgums Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; trakulība.
- vaislīgums Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislība.
- vaislība Vispārināta īpašība --> vaislīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vaislīgums.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (1).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārgulīgums Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme, - vārgulība (2).
- vārgulība Vispārināta īpašība --> vārgulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (1).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (1).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (2).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (2).
- vēlīgums Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlība (3).
- vēlība Vispārināta īpašība --> vēlīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēlīgums (3).
- veselīgums Vispārināta īpašība --> veselīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienmulība Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmulīgums; vienmuļība, vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmulīgums Vispārināta īpašība --> vienmulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļība; vienmuļība; vienmuļums; vienmuļīgums.
- vienmuļība Vispārināta īpašība --> vienmuļīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vienmuļums; vienmuļīgums; vienmulība; vienmulīgums.
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vientulīgums Vispārināta īpašība --> vientulīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viesmīlība Vispārināta īpašība --> viesmīlīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaglīgums Vispārināta īpašība --> zaglīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zaķapastalība Vispārināta īpašība --> zaķapastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķpastalība.
- zaķpastalība Vispārināta īpašība --> zaķpastalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zaķapastalība.
- zobgalīgums Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalība (1).
- zobgalība Vispārināta īpašība --> zobgalīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; zobgalīgums.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- žēlīgums Vispārināta īpašība --> žēlīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pāsiloģija Vispasaules valoda, arī mākslīga.
- ultramikrobi Vissīkākie dzīvie organismi, kurus parasti nevar saskatīt ar optisko mikroskopu un kuri iziet cauri porcelāna un citiem baktēriju filtriem un spēj attīstīties mākslīgās barotnēs; pie ultra-mikrobiern pieskaita sīko baktēriju, kā arī riketsiju grupu (piem., izsitumu tīfa ierosinātāju).
- aizsprostotājs Visu to palīglīdzekļu vispārējs apzīmējums, kas norīkoti mīnu aizsprostojumu ierīkošanai pret pretinieka kuģiem.
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās.
- vaļējais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura Visums ir bezgalīgs un visi attālumi tajā ar laiku nepārtraukti palielinās.
- visužēlīgs Visžēlīgs.
- pūpolvītols Vītolu suga ("Salix caprea"); blīgzna.
- atzīme Vizuāls palīglīdzeklis, kas uz izvēlnēm balstītās programmās norāda konkrēto izvēlni.
- grābstīgs Zadzīgs, zaglīgs.
- zaglene Zagle, zaglīga persona.
- zaglēns Zaglīgs (1) bērns; arī sīks zaglis.
- greza Zaglīgs cilvēks, kas zagt tomār labi neprot un tādēļ parasti tiek pieķerts.
- grābstoņa Zaglīgs cilvēks.
- gramslis Zaglīgs cilvēks.
- gramstaļa Zaglīgs cilvēks.
- knīpe Zaglīgs cilvēks.
- krāmelis Zaglīgs cilvēks.
- krujējs Zaglīgs cilvēks.
- čavains Zaglīgs, kārumnieks.
- garnadzīgs Zaglīgs.
- grābslīgs Zaglīgs.
- gramšķīgs Zaglīgs.
- gramslīgs Zaglīgs.
- krāmīgs Zaglīgs.
- zādzelīgs Zaglīgs.
- zadzīgs Zaglīgs.
- zādzīgs Zaglīgs.
- zaglība Zaglīgums (1).
- zaglība Zaglīgums (2).
- zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību
- koliinfekcija Zarnu nūjiņas ("Escherichia coli") patogēno celmu ierosināta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zīdaiņi, neiznesti, kā arī mākslīgi baroti un novājināti bērni.
- fizioplastika Zaudētu ķermeņa daļu mākslīgs atvietojums; plastiskā operācija.
- selga Zema, mitra un auglīga vieta.
- diakons Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
- nekustamais īpašums zeme, uz tās novietotās celtnes, koki, piebraucamie ceļi u. c. palīgbūves
- zemes kvalitātes novērtējums zemes dabiskās auglības novērtējums pēc 100 ballu sistēmas, ja zeme ir auglīgāka, tā vērtējama ar lielāku baļļu skaitu
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti.
- izlūkpavadonis Zemes mākslīgais pavadonis izlūkošanai no kosmosa.
- ģeodēziskais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis Zemes virsmas punktu koordinātu noteikšanai.
- ģeostacionārais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas atrodas ģeostacionārā orbītā.
- sakaru pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus.
- ģeofizikālais pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis, ko izmanto ģeofizikālos pētījumos.
- satelīts Zemes mākslīgais pavadonis.
- ZMP Zemes mākslīgais pavadonis.
- atsegums zemes virspusē atsegtu iežu virsma, kas var būt dabiska (kalnos, upju, jūru krastos) un mākslīga (karjeros, šahtās, tuneļos)
- irigācija Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; apūdeņošana.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu.
- apūdeņojumzemkopība Zemkopība sausa klimata apgabalos, kur tā iespējama tikai regulāri veicot mākslīgu apūdeņošanu.
- pēlmelderis Zemnieku pārstāvis, kas veic mācītāja palīga pienākumus baznīcas draudzes pārvaldē; pērminderis.
- zeperis Zēns (1), parasti veselīgs, spēcīgs, arī nebēdnīgs, draiskulīgs.
- fraiers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
- frajers Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
- freieris Zēns, kas izceļas ar stilīgumu (vai ko citu); zēns ar plašiem sakariem.
- vīģe Zīdkoku dzimtas augļu koks vai krūms ar sulīgiem, saldiem augļiem.
- zemeņābele Ziemas šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sulīgiem augļiem, kuru mizai raksturīgs zemeņu sārtums; attiecīgā ābeļu šķirne.
- līcenis Ziemas zvejas palīgrīks.
- NAFTA Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgums starp Kanādu, ASV un Meksiku (angļu "North American Free Trade Agreement").
- Stenlija kauss Ziemeļamerikas nacionālās hokeja līgas ikgadējā balva, kas pirmo reizi pasniegta 1894. g.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (angļu "North Atlantic Treaty Organization").
- valoda Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
- signatarvalstis Zināma starptautiska līguma parakstītājas valstis.
- astrodinamika Zinātne par mākslīgo debess ķermeņu (kosmisko lidaparātu) kustību.
- eibiotika Zinātne par veselīgu un higiēnisku dzīvesveidu.
- magnētbioloģija Zinātnes nozare, kas pētī Zemes magnētisko lauku un mākslīgi radīta magnētiskā lauka ietekmi uz dzīvām sistēmām, kā arī magnētisko lauku, ko rada dzīvās struktūras; magnetobioloģija.
- adjunkts Zinātniskā darbinieka amats (profesora vai akadēmiķa palīgs u. tml.).
- iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana.
- diagnostiskais ziņojums ziņojums, ko izstrādā diagnostikas programmas vai palīgprogrammas un kas satur informāciju par pārbaudāmās programmas vai ierīces disfunkciju raksturu un to atrašanās vietu
- sikofants Ziņu pienesējs, spiegs; melīgs sūdzētājs.
- mušiņmakšķerēšana Zivju ķeršana ar mušiņmakšķeri, izmantojot mākslīgās mušiņas.
- dabisko ūdenstilpju zivkopība zivsaimniecības veids, kura uzdevums ir zivju audzēšanas un nārstošanas apstākļu uzlabošana, zivju aklimatizācija un mākslīgā pavairošana
- inleja Zoba stumbra mākslīga atjaunošana, izpreparējot saknes kanālu.
- Aszute Zobenbrāļu ordeņa un Rīgas arhibīskapa 1211. g. līgumā minēts novada nosaukums, ko pētnieki saista ar Asoti.
- paskvinade Zobgalīga runa; vairāk asprātīgs, nekā ļauns joks.
- glosa zobgalīga, kritiska piezīme
- dzēle Zobgalīgi jautrs vīrietis ar asu mēli.
- vīpstināt Zobgalīgi smīnēt.
- zobgalība Zobgalīgs izteikums.
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
- zviedrene Zobgalīgs vīrieša dzimumlocekļa apzīmējums.
- juvenālisks Zobgalīgs, satīrisks.
- mēlgalīgs Zobgalīgs, satīrisks.
- garmēlīgs Zobgalīgs.
- garzobains Zobgalīgs.
- ornitohorija Zoohorijas paveids, sulīgo augļu sēklu izplatīšanās ar putnu palīdzību.
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba.
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai).
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu.
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā.
- loķīzeris Zvejniecības palīgrīks āķu atlocīšanai.
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu.
- melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
- pumpura zvīņas zvīņveidīgas lapas pārveidnes, kas sargā pumpuru no nelabvēlīgiem apstākļiem
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas.
- žaustulīgs Žaustelīgs.
- žaustuve Žaustelīgs.
- nokunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot noteikt, pateikt.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
- piangendo, piangevole žēli, raudulīgi, lūdzoši
- piangendo Žēli, raudulīgi, lūdzoši.
- piangevole Žēli, raudulīgi, lūdzoši.
- monseigneur Žēlīgais kungs, Francijā tituls un uzruna firstiem un augstākiem garīdzniekiem (bīskapiem); Ludviķa XIV laikā dofina tituls.
- žēliņ Žēlīgais.
- dīciens Žēlīgs, niķīgs (parasti bērna) sauciens, ko lūdzot, prasot.
- ģēlīgs Žēlīgs.
- ņaudulīgs Žēls, raudulīgs (par cilvēka balsi).
līg citās vārdnīcās:
MEV