izlīgt
izlīgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izlīgstu | izlīgstam | izlīgu | izlīgām | izlīgšu | izlīgsim |
| 2. pers. | izlīgsti | izlīgstat | izlīgi | izlīgāt | izlīgsi | izlīgsiet, izlīgsit |
| 3. pers. | izlīgst | izlīga | izlīgs | |||
Pavēles izteiksme: izlīgsti (vsk. 2. pers.), izlīgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izlīgstot (tag.), izlīgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izlīgtu
Vajadzības izteiksme: jāizlīgst
Panākt samierināšanos; samierinoši piekāpties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa pārliecība ir šāda: « Izlīgt, izlīgt, izlīgt.
- Bet divas dzīves mums nevienam nebūs, kālab izlīgt jāpaspēj vēl šajā.
- līdz ar to arī neizlīgstot tiesa viņu tajā iecelt nevarētu.
- Neizdarīja kā Džemma, neizlīga, neizrunājās aci pret aci.
- Eduards jau nomierinājies no dusmām, mēģina izlīgt, pašam kauns.