sukulents1
sukulents vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: botānikaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sukulents | sukulenti |
Ģen. | sukulenta | sukulentu |
Dat. | sukulentam | sukulentiem |
Akuz. | sukulentu | sukulentus |
Lok. | sukulentā | sukulentos |
Sausumizturīgs augs, kam ir biezas, sulīgas lapas vai stublāji un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi.
PiemēriTas nekas, kalanhoja ir sukulents.
- Tas nekas, kalanhoja ir sukulents.
- Augs labi piemērots puķu podiem un kastēm, kombinējot ar citiem sukulentiem un krāšņiem ziediem.
- Patiešām – cik gan dažādi mēdz būt sukulenti.
- Tās var būt vecās tējas servīzes, piemēram, tasītes, kurās skaisti iestādīt sukulentus, vai arī lielāka tējas kanna.
- Sukulentiem nodrošini vēsumu un gaismu.
- Būtībā vasas pārveidnes ir arī sukulentu stumbri, kādi ir daudziem kaktusiem.
Avoti: LLVV, Mež, T
Korpusa piemēri:šeit