saburt
saburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saburu | saburam | sabūru | sabūrām | saburšu | sabursim |
| 2. pers. | sabur | saburat | sabūri | sabūrāt | sabursi | sabursiet, sabursit |
| 3. pers. | sabur | sabūra | saburs | |||
Pavēles izteiksme: sabur (vsk. 2. pers.), saburiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saburot (tag.), saburšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saburtu
Vajadzības izteiksme: jāsabur
1.Noburt.
2.apvidvārds Sagatavot buršanas palīglīdzekļus.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un tagad mēs esam sabūrušas tā, ka Lēna dzīvos pie mums līdz pat vasarai, kamēr viņas mamma pabeigs savas mācības.”
- Un vēl paņēmu dažus audumiņus, kas iespējams tomēr ļaus saburt Ziemassvētkus : )
- Gavēņu piektdienās neva jaga laist svešus cilvēkus stallī , lai nesabur lopus
- Gav u piektdien s neva jaga laist sve us cilv kus stall , lai nesabur lopus
- Ja alus saburts un iet ārā no traukiem , tad jāņem trauku lupats , jānoslauka , kas izgājis , un jāiemet krāsnī vai citā ātrā ugunī