palīgmācītājs
Lietojuma biežums :
palīgmācītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | palīgmācītājs | palīgmācītāji |
| Ģen. | palīgmācītāja | palīgmācītāju |
| Dat. | palīgmācītājam | palīgmācītājiem |
| Akuz. | palīgmācītāju | palīgmācītājus |
| Lok. | palīgmācītājā | palīgmācītājos |
Mācītāja palīgs.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2020. gada 14. augustā Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca Tāli Freimani ordinēja palīgmācītāja pakāpē.
- Jau 1738. gadā Valmiermuižā atvēra brāļu draudžu skolotāju semināru, bet Valmierā palīgmācītāju diakonātu.
- LEBL informē, ka Lēvalds Daugavpils diecēzē bijis palīgmācītāja statusā, bez pastāvīgas kalpošanas konkrētā draudzē.
- Nākamos lokālos dziesmusvētkus Sēlpilī 1878. gadā sarīkoja bijušais Sunākstes Stendera palīgmācītājs Heinrihs Eduards Rozenfelds ( 1833–1905).
- Palīgmācītājs tikai kalpo kāda virsmācītāja uzraudzībā un nākamais solis jau ir “ pilntiesīga” jeb patstāvīga mācītāja amata krusta saņemšana.