kontrahēt2
kontrahēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kontrahēju | kontrahējam | kontrahēju | kontrahējām | kontrahēšu | kontrahēsim |
| 2. pers. | kontrahē | kontrahējat | kontrahēji | kontrahējāt | kontrahēsi | kontrahēsiet, kontrahēsit |
| 3. pers. | kontrahē | kontrahēja | kontrahēs | |||
Pavēles izteiksme: kontrahē (vsk. 2. pers.), kontrahējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kontrahējot (tag.), kontrahēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kontrahētu
Vajadzības izteiksme: jākontrahē
Nolīgt, noslēgt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažas stipri kontrahētas formas avotā tiek lietotas kā pilno formu alonomi.
- Šajā darbā par pilnajām formām tiek sauktas avotā fiksētās vācu cilmes priekšvārdu nekontrahētās divcelmu formas.
- Eozinofilo leikocītu un citu iekaisumšūnu izdalītie mediatori kontrahē bronhu gludu muskulatūru [403], palielina bronhu asinsvadu sienas caurlaidību [98] un elpceļu reaktivitāti pret specifiskiem un nespecifiskiem mediatoriem [293].
- lemesli kontrahētam dobumam pēc enukleācijas vai eviscerācijas ir a