zvilt
zvilt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | zvilstu | zvilstam | zvilu | zvilām | zvilšu | zvilsim |
| 2. pers. | zvilsti | zvilstat | zvili | zvilāt | zvilsi | zvilsiet, zvilsit |
| 3. pers. | zvilst | zvila | zvils | |||
Pavēles izteiksme: zvilsti (vsk. 2. pers.), zvilstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zvilstot (tag.), zvilšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zviltu
Vajadzības izteiksme: jāzvilst
Slīgt, liekties pie zemes.
Avoti: LV93