Paplašinātā meklēšana
Meklējam ž.
Atrasts vārdos (985):
- ž:1
- až:1
- už:1
- bež:1
- kož:1
- kuž:1
- ķiž:1
- līž:1
- Lūž:1
- mož:1
- nož:1
- nūž:1
- vež:1
- žaba:1
- žāba:1
- žabo:1
- žaga:1
- žaga:2
- žagi:1
- žags:1
- žāgs:1
- žaka:1
- žāka:1
- žaki:1
- žako:1
- žāks:1
- žalo:1
- žara:1
- žars:1
- žaut:2
- žaut:3
- žaut:1
- žava:1
- žāva:2
- žāva:3
- žāva:1
- alaž:1
- apaž:1
- apuž:1
- bomž:1
- budž:1
- drīž:1
- jodž:1
- kudž:1
- nauž:1
- padž:1
- reiž:1
- Adža:1
- adže:1
- adži:1
- Adži:1
- aižu:1
- Anža:1
- Anžē:1
- Anžū:1
- Aņže:1
- žabēt:1
- žabis:1
- žabīt:2
- žabīt:1
- žabot:1
- žabra:1
- žabri:1
- žacka:1
- žagas:2
- žagas:1
- žagāt:1
- žagot:1
- žagre:1
- žagri:1
- žagus:1
- žaiga:1
- žaika:2
- žaika:3
- žaika:1
- žakāt:1
- žākla:1
- žakle:1
- žākle:1
- žākle:2
- žakst:1
- žalga:1
- žalga:3
- žalga:2
- žalva:1
- žampa:1
- žands:1
- žanis:1
- žanrs:1
- žarga:2
- žarga:1
- žārga:1
- žargt:1
- žariķ:1
- žarīt:1
- žārīt:1
- žārīt:2
- žarta:1
- žarts:1
- žasts:2
- žasts:1
- žaude:1
- žauds:1
- žauga:1
- žauga:2
- žauka:2
- žauka:1
- žauks:1
- žauma:1
- žaune:1
- žauti:1
- žauts:1
- žavas:1
- žāvas:1
- žavāt:1
- žāvāt:3
- žāvāt:1
- žāvāt:2
- allaž:1
- aumež:1
- barež:1
- blāgž:1
- citāž:1
- daudž:1
- palīž:1
- pamaž:1
- straž:1
- visāž:1
- abaža:1
- Ādaži:1
- ādžņa:1
- akažu:1
- Alaži:1
- Andži:1
- Andžu:1
- Anežu:1
- Anuži:1
- apeža:1
- apīža:1
- apoži:1
- apuž-:1
- apuža:1
- apužā:1
- žabals:1
- žabars:1
- žabele:1
- žabers:1
- žabins:1
- žabkas:1
- žablis:1
- žaboņa:1
- žabris:1
- žabrot:1
- žabuls:1
- žaburs:1
- žadzēt:1
- žagals:1
- žagara:1
- žagare:1
- žagari:1
- žagāri:1
- žagata:1
- žagate:1
- žagsti:2
- žagsti:1
- žaguta:1
- žaģina:1
- žaiska:2
- žaiska:1
- žaisli:1
- žaisls:1
- žākara:1
- žākare:1
- žakars:1
- žākars:2
- žākars:1
- žakete:1
- žakets:1
- žakiņš:1
- žaklis:1
- žāklis:1
- žāklis:2
- žāksts:1
- žāksts:3
- žāksts:2
- žākurs:2
- žākurs:1
- žaķete:1
- žalkāt:1
- žalons:1
- žambāt:1
- žammāt:1
- žampāt:1
- žampēt:1
- žampot:1
- žamsli:1
- žamšļi:1
- žancka:1
- žandra:1
- žangas:1
- žapkas:1
- žāpsts:1
- žāpurs:1
- žāpurs:2
- žārbīt:1
- žarkle:1
- žarlot:1
- žarons:1
- žartot:1
- žāstēt:1
- žaudēt:1
- žaudīt:1
- žaugas:1
- žaugāt:1
- žaukle:1
- žaunas:1
- žaunāt:2
- žaunāt:3
- žaunāt:1
- žaunēt:1
- žaurēt:1
- žauska:1
- žauste:1
- žausts:1
- žauška:1
- žautīs:1
- žautra:1
- žautrs:1
- žauvāt:1
- žavaji:1
- apzērž:1
- citaiž:1
- citurž:1
- džindž:1
- vienāž:1
- visaiž:1
- vusaiž:1
- Abadži:1
- abižot:1
- abrežē:1
- Abudža:1
- abužāt:1
- abžors:1
- adadžo:1
- adažio:1
- Adidže:1
- Adžaja:1
- adžapa:1
- adžāri:1
- adžika:1
- Adžīma:1
- adžios:1
- Adžīra:1
- adžīva:1
- adžoks:1
- adžubu:1
- Adžuda:1
- Ādžūni:1
- agrežē:1
- Aidžou:1
- Aijaži:1
- Ainaži:1
- aizžūt:1
- Ajanža:1
- Akžara:1
- Akžars:1
- Akžola:1
- Aladža:1
- alažīn:1
- alažiņ:1
- Allaži:1
- alonža:1
- alonžs:1
- Alžāni:1
- Alžīra:1
- Amidžs:1
- Anciži:1
- Andžjo:1
- Antiži:1
- Antuži:1
- Antūži:1
- apežas:1
- apēžas:1
- apēžas:2
- apīžas:1
- apliži:1
- žabalēt:1
- žabanga:1
- žabaris:1
- žabelēt:1
- žaberēt:1
- žabināt:1
- žabinēt:1
- žabraks:1
- žabriņš:1
- žabroņa:1
- žaburis:1
- žadeīts:1
- žadzīgs:1
- žadzoņa:1
- žaganāt:1
- žaganēt:1
- žagarāt:1
- žagarēt:1
- žagarot:1
- žagaste:1
- žagatāt:1
- žagatēt:1
- žagatot:1
- žagieši:1
- žagināt:1
- žagstēt:1
- žagulis:1
- žagzdas:1
- žāģeris:1
- žaiksts:2
- žaiksts:1
- žaizaks:1
- žakards:1
- žākarēt:2
- žākarēt:1
- žākaris:2
- žākaris:3
- žākaris:1
- žākarot:1
- žāklēts:1
- žāklīte:1
- žāklums:1
- žākslis:1
- žākstas:1
- žākstes:1
- žākstīt:1
- žalbers:1
- žalburs:1
- žalobas:1
- žalobns:1
- žaļņiki:1
- žambrāt:1
- žambris:1
- žambris:2
- žamburs:1
- žamburs:2
- žamerīt:1
- žampurs:1
- žanckas:1
- žandārs:1
- žangels:1
- žanglēt:1
- žanītis:1
- žāpslot:1
- žāpuris:1
- žāpuris:2
- žārblis:1
- žarbsts:1
- žargons:1
- žargoņa:1
- žaronuķ:1
- žārpsts:1
- žaugule:1
- žauklis:1
- žauksts:1
- žaunata:1
- žauslis:1
- žauties:1
- žautīgs:1
- žautris:3
- žautris:2
- žautris:1
- žautuve:1
- žāvains:1
- Bradaiž:1
- gandrīž:1
- svarādž:1
- vienaiž:1
- abažūrs:1
- ādapuža:1
- Adžamka:1
- Adžanta:1
- Adždīra:1
- Adžfera:1
- Adžīdžs:1
- Adžlūna:1
- Adžmāna:1
- Adžmera:1
- adžumbi:1
- afināža:1
- aizbāža:1
- aizčoža:1
- aizmežs:1
- aizmūža:1
- aizmūži:1
- aizmūžs:1
- aizžaut:1
- aizžogs:1
- Akžužta:1
- Ālapuža:1
- allažiņ:1
- allonža:1
- Alsēdži:1
- Aludžra:1
- Amažari:1
- Ambadži:1
- ambrāža:1
- Amurdža:1
- Anažasa:1
- Andžada:1
- Andžana:1
- Andžāni:1
- Andžara:1
- Andžāra:1
- Andžera:1
- Andžiba:1
- Andžuka:1
- angažēt:1
- Anžuāna:1
- apanāža:1
- apanāžs:1
- apbežīt:1
- apbužāt:1
- apinaži:1
- apložāt:1
- apmāžot:1
- apmežot:1
- appižāt:1
- apužējs:1
- apužpus:1
- apvažot:1
- žabārkls:1
- žabeklis:1
- žabēklis:1
- žaberīgs:1
- žābīties:1
- žabravāt:2
- žabravāt:1
- žabravot:1
- žaburīgs:1
- žadzenēt:1
- žadzināt:1
- žagarājs:1
- žagarēni:1
- žagariņa:1
- žagariņi:1
- žagarots:1
- žagatene:1
- žagatēns:1
- žagāties:1
- žagatiņa:1
- žagatīte:1
- žagmiets:1
- žagoties:1
- žaikstis:1
- žaistaks:1
- žaistīgs:1
- žakāties:1
- žakērija:1
- žāklains:1
- žākliski:1
- žāklītis:1
- žākļains:1
- žākļsēde:1
- žakonets:1
- žākstība:1
- žakstins:1
- žalbiers:1
- žaldarēt:1
- žalktine:1
- žampuris:1
- žandarms:1
- žandiers:1
- žangains:1
- žangalēt:1
- žangdzēt:1
- žanrisks:1
- žanrists:1
- žāpurīgs:1
- žārbelēt:1
- žārbikla:1
- žārbuļāt:1
- žārgalis:1
- žārīties:1
- žartavāt:1
- žartavāt:2
- žartavot:1
- žatāties:1
- žaudekle:1
- žaudināt:1
- žaugties:1
- žaugzmas:1
- žaukslis:1
- žaukstāt:1
- žaunains:1
- žaunaiņi:1
- žaunkāji:1
- žaustaka:1
- žaustaļa:1
- žaustava:1
- žaustave:1
- žaustavs:1
- žausteve:1
- žausteve:2
- žaustīgs:1
- žaustuve:1
- žaustuve:2
- žaustuve:3
- žautavas:1
- žautriņš:1
- žāvāties:1
- žāvējams:1
- žāvējums:1
- Abidžana:1
- abordāža:1
- abordāžs:1
- Ačadžura:1
- ādgrauži:1
- Adzmuiža:1
- adžareli:1
- Adžārija:1
- adžgārni:1
- adžgārns:1
- Adžigela:1
- Adžigels:1
- Adžijapa:1
- adžiliti:1
- adživiki:1
- Agādžārī:1
- Airradža:1
- aizbižot:1
- aizdīžāt:1
- aizlēžāt:1
- aizložāt:1
- aiznūžāt:1
- aizregžt:1
- aizrožot:1
- aizvažāt:1
- aizvāžāt:1
- aizvažot:1
- aizvēžot:1
- aizžēlot:1
- aizžibēt:1
- aizžilbt:1
- aizžodze:1
- aizžogot:1
- Ajrandži:1
- Akžajika:1
- Akžarika:1
- Alavīdže:1
- aldžebra:1
- algādžot:1
- allažība:1
- Alžemezi:1
- Alženova:1
- Alžīrija:1
- Amadžuba:1
- ambandži:1
- amperāža:1
- Andaluža:1
- Andižāna:1
- Andžīrlū:1
- angažēts:1
- Annmuiža:1
- Ansažalē:1
- Antindža:1
- anturāža:1
- Aņjandža:1
- apbiržot:1
- apbružāt:1
- apdžaugt:1
- apgrožot:1
- apgružot:1
- apkležāt:1
- apkožļāt:1
- apkrīžāt:1
- apložņāt:1
- apmīžļāt:1
- appeižāt:1
- appūžņāt:1
- appūžņot:1
- aprežģīt:1
- apružģīt:1
- apslūžāt:1
- apspožot:1
- aptaržāt:1
- apuždaļa:1
- apužeņģe:1
- apužgals:1
- apužroka:1
- apužzeme:1
- apvaržot:1
- apžāklis:1
- žabārklis:1
- žabērklis:1
- žablēties:1
- žablīties:1
- žabravuot:1
- žabrēties:1
- žabroties:1
- žaburkača:1
- žagaraine:1
- žagarains:1
- žagariela:1
- žagariene:1
- žagariens:1
- žagarītis:1
- žagarnīca:1
- žagatieši:1
- žagatiņas:1
- žagatmēle:1
- žagnīties:1
- žagošanās:1
- žagulītis:1
- žaisteris:1
- žāklainis:1
- žākļstāja:1
- žakņāties:1
- žākstīkla:1
- žalkāties:1
- žalūzijas:1
- žambāties:1
- žampāties:1
- žampoties:1
- žanckains:1
- žandieris:1
- žankāties:1
- žarbāties:1
- žārbāties:1
- žarbīties:1
- žārbīties:1
- žārboties:1
- žārbulīte:1
- žārgāties:1
- žargoties:1
- žārgoties:1
- žārkāties:1
- žarklains:1
- žārklītis:1
- žarnīties:1
- žārnīties:1
- žāstāties:1
- žastēklis:1
- žastīties:1
- žāstīties:1
- žaudētājs:1
- žaudēties:1
- žaugāties:3
- žaugāties:1
- žaugāties:2
- žaugoties:1
- žaunastes:1
- žaunāties:1
- žaunāties:2
- žauneklis:1
- žaunēklis:1
- žaunkauls:1
- žaustelis:1
- žaustulis:1
- žāvājiens:1
- žāvāšanās:1
- ābeļapuža:1
- abižoties:1
- ādažnieki:1
- Adažskaja:1
- Adžabšīra:1
- Adždābija:1
- Adžeilāta:1
- adžigārni:1
- adžugarni:1
- adžūnieši:1
- adžurvēda:1
- Afradžola:1
- Agdžabedi:1
- Agondanža:1
- aizbāžams:1
- aizbiržot:1
- aizbružāt:1
- aizgrožāt:1
- aizgrožot:1
- aizkležāt:1
- aizklēžot:1
- aizkūžņāt:1
- aizložņāt:1
- aizmergžt:1
- aizmežģīt:1
- aizmudžēt:1
- aizmūžīgs:1
- aizpūžņāt:1
- aizpūžņot:1
- aizrežģīt:1
- aizrežģot:1
- aizrobeža:1
- aizrobežu:1
- aizslūžāt:1
- aizvadžot:1
- aizvaržāt:1
- aizvaržīt:1
- aizvižņot:1
- aizžiglot:1
- aizžmauga:1
- aizžmaugt:1
- aizžmiegt:1
- aizžņaugt:1
- Ajandžika:1
- Ajvadžika:1
- Akčakodža:1
- Akdžūdžta:1
- Aligdžera:1
- Almadžiri:1
- Alšožolca:1
- alžīrieši:1
- Andidžona:1
- Andželiko:1
- Ankoridža:1
- anužnieki:1
- apbižotie:1
- apčužināt:1
- apgramžāt:1
- apkužināt:1
- apmīžalēt:1
- appužināt:1
- aprobežāt:1
- aprobežot:1
- apružināt:1
- apšgrauži:1
- apuždeķis:1
- apuždrēbe:1
- apužējais:1
- apužzeķes:1
- apvaražot:1
- žabārkstis:1
- žabelēties:1
- žaberēties:1
- žabināties:1
- žabrinieks:1
- žaburēties:1
- žagalēties:1
- žagarbānis:1
- žagarbunte:1
- žagatnieki:1
- žagstēties:1
- žagstoties:1
- žākarāties:1
- žakarēties:1
- žākarēties:1
- žākleniski:1
- žāklumains:1
- žāksteklis:1
- žākstēties:1
- žakstīties:1
- žākstīties:2
- žākstīties:1
- žākstīties:3
- žambrāties:1
- žanckāties:1
- žandroties:1
- žanriskums:1
- žapstīties:1
- žāpstīties:1
- žāpurbānis:1
- žāpurēties:1
- žārbeniski:1
- žardinjēre:1
- žarglāties:1
- žargonisks:1
- žargonisms:1
- žārpstekle:1
- žaudzīties:1
- žauklēties:1
- žausteklis:1
- žausteklis:2
- žaustēklis:2
- žaustēklis:1
- žaustelīgs:1
- žaustiklis:1
- žaustīklis:1
- žaustītava:1
- žaustīties:2
- žaustīties:1
- žaustulīgs:1
- Adirkežiga:1
- Adžaigarha:1
- Adžbogdūls:1
- adžgāniski:1
- Adžipajama:1
- ādžņačakra:1
- afanītieži:1
- Aghdžabedi:1
- Agridženta:1
- Agridžento:1
- Aighiržals:1
- aijažnieki:1
- ainažnieki:1
- airkājvēži:1
- Aivibridža:1
- aizblīžģēt:1
- aizblūžģēt:1
- aizdzelžot:1
- aizlažerēt:1
- aizrobežas:1
- aizrobežot:1
- aizsmaržot:1
- aizvaražāt:1
- aizvaražot:1
- aizžauties:1
- aizžuburot:1
- aizžvadzēt:1
- Ajdindžika:1
- Akmesdžita:1
- Allažezers:1
- Allažmuiža:1
- allažnieki:1
- Allažskaja:1
- Alsandžaka:1
- altai-kiži:1
- Alžuštrela:1
- Amāngandža:1
- Ambeļmuiža:1
- andžānieši:1
- Andžingiča:1
- angažētība:1
- angažments:1
- Ankavandža:1
- Annasmuiža:1
- Anniņmuiža:1
- Annysmuiža:1
- Annužezers:1
- apanāžists:1
- apdžavarēt:1
- apgližināt:1
- apglužināt:1
- apgramžļāt:1
- apgraužļāt:1
- apkriželēt:1
- apmežojums:1
- apmežošana:1
- apmežotība:1
- apnižģināt:1
- appižāties:1
- aprobežots:1
- apskaužams:1
- apspožināt:1
- apužbikses:1
- apužbrunči:1
- apužbruņči:1
- apuždrēbes:1
- apuždzelze:1
- apužistaba:1
- apužkleita:1
- apužkrekls:1
- apužlakats:1
- apužmetams:1
- apužpalags:1
- apužpērlis:1
- apužstilbs:1
- apužsvārki:1
- apužtasīna:1
- apžagoties:1
- žabrovcieši:1
- žadzināties:1
- žagarblāķis:1
- žagargailis:1
- žagatavieši:1
- žaibstīties:1
- žaikstīties:1
- žaipstīties:1
- žākļlēciens:1
- žarbināties:1
- žārbiņāties:1
- žārbuļoties:1
- žargalāties:1
- žārgalēties:1
- žargonvārds:1
- žārkstīties:1
- žārpstīties:1
- žārtavāties:1
- žartavnieks:1
- žartavnieks:2
- žaukstāties:1
- žaukstīties:1
- žaunkājvēži:1
- Adildževaza:1
- Adžaekapāds:1
- Adžēra-Lamī:1
- adžubeniski:1
- Aironbridža:1
- aizažauties:1
- aizbāžamais:1
- aizbažīties:1
- aizdīžāties:1
- aizgližināt:1
- aizglužināt:1
- aizlēžāties:1
- aiznūžāties:1
- aizsargmežs:1
- aizsargžogs:1
- aizžagoties:1
- aizžāvāties:1
- aizžāvēties:1
- aizžēlnieks:1
- aizžilbināt:1
- aizžogojums:1
- aizžvīkstēt:1
- Akindžilara:1
- Aliradžpura:1
- alkālijieži:1
- Altiaghadža:1
- alženovieši:1
- Ambādžogāji:1
- Andūhdžerda:1
- Andžangaona:1
- Andžanuvuri:1
- angažements:1
- apakšžoklis:1
- apbružāties:1
- apkražāties:1
- aprežģīties:1
- žagargraudis:1
- žagargrauzis:1
- žagariņnieki:1
- žagattārtiņš:1
- žaisterēties:1
- žakardaudums:1
- žakardmašīna:1
- žakardpinumi:1
- žākstināties:1
- žalūzijveida:1
- žandarmērija:1
- žaunastvēzis:1
- žaustalnieks:1
- žaustavnieks:1
- žaustelēties:1
- žaustelnieks:1
- žavelizācija:1
- aizblūžģināt:1
- aizdžinkstēt:1
- aizkūžņāties:1
- aizlaižamais:1
- aizžņaugties:1
- aizžvinkstēt:1
- Ajrandžilara:1
- Akžaikinkels:1
- amadīnžubīte:1
- Ambundžumami:1
- angniežnieki:1
- aprobežojums:1
- aprobežotība:1
- aprobežoties:1
- apsabežīties:1
- apsaženīties:1
- apspiežamais:1
- apstrižīties:1
- apužlindraki:1
- žagaterickiņš:1
- žargonafāzija:1
- ādažmuižnieki:1
- aizbližģēties:1
- aizgriežamais:1
- aizlaižamkoks:1
- aizsargrežģis:1
- aizsargrežīms:1
- aizsmaržoties:1
- aizžuburoties:1
- akmeņlaužaugi:1
- amarantžubīte:1
- Amberjēanbižē:1
- annsmuižnieki:1
- appudžināties:1
- apsabružāties:1
- žalūzijveidīgs:1
- aizakuražēties:1
- aizsirdsžaunis:1
- aizžvakstēties:1
- aizžvīkstēties:1
- akmeņmuižnieki:1
- Alahanpandžana:1
- allažmuižnieki:1
- Ambatundžazaka:1
- Andžiamitaruka:1
- annasmuižnieki:1
- anniņmuižnieki:1
- apužstilbkauls:1
- apužzemesūdens:1
- Anžerosudženska:1
- aizsargnožogojums:1
- Amarbadžasgalants:1
- agromežmeliorācija:1
- Ambatufinandžahana:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
- kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
- laissez-aller _burtiski_ "ļauj iet"; neierobežota brīvība.
- datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
- made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
- esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
- džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
- gentelmenʽs agreement "džentelmeņu vienošanās", mutvārdu vienošanās, kur puses uzticas viena otrai.
- gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
- (cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- (cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
- (sa)laist grīstē (iz)darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- iestāšanās (kā) aizstāvēšana, cīnīšanās (par ko), paužot noteiktu viedokli, nostāju
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- taksometrs [Automobilis]{e:57021} pasažieru, kravas pārvadāšanai pēc noteiktas takses
- autobuss [Autotransporta līdzeklis]{s:2543}, kas paredzēts pasažieru (deviņu un vairāk cilvēku, neieskaitot šoferi) pārvadāšanai
- Ajačo [Ažaksjo]{e:56834}.
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- grauzdas [Dradži]{s:2043}.
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
- želantīns [želatīns]{s:2460}
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
- kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
- Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
- fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
- plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
- nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
- nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
- fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
- pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- divkāršvidējie 28 punktu burtu biezuma apzīmējums; dižie.
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
- meneni 6 muižnieki, kas bija par bendriem franču troņa mantiniekiem.
- dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
- PV A/s "Pasažieru vilciens"
- RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta"
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
- kupona Abažūrs
- širme Abažūrs
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
- malaceae Ābeļu dzimta (ko dažkārt izdala no rožu dzimtas)
- Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
- Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
- Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps")
- ābolaugļi Āboli, bumbieri, pīlādži un korintes
- vīstulis Āboliņa statiņš, kas atstāts žūšanai uz lauka
- trifolium Āboliņš - tauriņziežu dzimtas ģints
- čačot Āboliņu, zirņus u. tml. izkraut zārdos žāvēšanai
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
- absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu
- seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
- elektroparacentēze Acs ābola punkcija ar adatu, lietojot strāvas impulsu un turot adatu, kamēr priekšējās kameras šķidrumā rodas ūdeņraža burbuļi
- acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
- starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
- acs akomodācija acs spēja piemēroties priekšmeta aplūkošanai dažādā attālumā
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
- acu mīzali acu pūžņi
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
- skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
- Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- ādene Ādas jaka, ādas žakete
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
- kaunuma lūpas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- špreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- šreijas Ādas plīsumi (papēžos)
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa
- tiloma Ādas sacietējums, varžacs
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- irka Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- irks Ādas strēmeles, ar ko apšuj kažoka malas
- fustigācija Ādas šaustīšana ar tievām viciņām (masāžā)
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
- kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
- mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim
- gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita")
- kulstīkla adatu vai nažu veltnis kulstāmmašīnā
- martensīts Adatveida mikrostruktūra; novērojama dažos stipri pārdzesētos metāla sakausējumos un tīros metālos; lielākā praktiskā nozīme ir martensītam tēraudā
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
- Aahof Ādaži
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
- ādažnieki Ādažu novada Ādažu ciemata iedzīvotāji
- ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
- aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
- carnikavieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Carnikava" iedzīvotāji
- eimurieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Eimuri" iedzīvotāji
- ievinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Ieviņas" iedzīvotāji
- jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji
- līdumnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- pļavziedieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Pļavziedi" iedzīvotāji
- podnieki Ādažu novada apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
- razvedcieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Razvedka" iedzīvotāji
- sautinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
- sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji
- slejieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Slejas" iedzīvotāji
- Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
- Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
- baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
- gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
- jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji
- kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
- nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji
- straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
- Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
- holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
- dermestidae Ādgraužu dzimta
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
- graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās
- actiņas adījuma raksts, kurā izmantoti dažādu krāsu valdziņi
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem
- adenis Adīta jaka, adīts džemperis
- endzete Adīta vai tamborēta mežģīne (ko iešuj, piemēram, spilvendrānā)
- pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
- kamzols Adīts džemperis
- forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
- Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
- Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Kagajanas ieleja administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļaustrumu daļā un salās uz ziemeļiem no tās, robežojas ar Ilokosas, Kordiljeras administratīvo un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos apskalo Filipīnu jūra, ziemeļos - Baši šaurums
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo Dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- Mimaropa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Mindoras, Palavanas, Marindukes, Tablasas u. c. mazākās salās, administratīvais centrs - Kalapana, robežojas ar Calabrazon, Bikolas, Rietumu Visajas un Zamboangas pussalas reģionu, kā arī ar Malaiziju
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- Alifalifa administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Alif_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Bā, Kāfu un Afildāla atolu
- Alifdāla administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (atols) Maldīvijā (_Alif Dhaal_), atrodas Maldīvu salu rietumu pusē, robežojas ar Alifalifa, Kāfu, Vāvu un Fāfu atolu
- Babekas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomajā Republikā
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
- vilojats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Tadžikistānā un Uzbekistānā
- departaments Administratīvi teritoriāla vienība (Francijā un dažās citās valstīs)
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- Bejleganas rajons administratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, robežojas ar Fizuli, Aghdžabedi un Imišili rajonu, kā arī ar Irānu un Kalnu Karabahu
- Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps
- Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
- Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
- Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
- Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
- Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
- Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
- Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
- Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
- Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
- Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes institūcija (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šī pārvaldes institūcija
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
- Ādmiņu kalna dižakmens Ādmiņu dižakmens
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- adžareli Adžāri
- Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
- ādžņa Ādžņa čakra - smalkais saprāta elementu fizioloģiskais centrs, kas atrodas rajonā starp uzacīm un fizioloģiski atbilst hipofīzei
- kaproēra Aerobika, kuras pamatā ir dažādi brazīliešu, meksikāņu deju motīvi ar īpaši izteiktu apļveida kustību īpatsvaru
- veloaerobika Aerobikas veids, kur nodarbības notiek uz velotrenažiera
- bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
- zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
- gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
- adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
- parafēmija Afāzijas veids, kas izpaužas ar nepiemērotu vārdu lietošanu
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi
- monofāzija Afāzijas veids, kurā runa ierobežota ar vienu zilbi, vārdu vai frāzi
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
- melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
- bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros
- tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
- Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
- kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
- juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
- Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
- Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
- Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
- Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
- Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
- Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
- kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
- liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
- garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
- pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
- Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
- hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
- agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
- Ayasch Aijaži
- Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
- Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
- Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
- Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
- Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
- Insalaha Ain Sālaha, oāze Alžīrijā
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
- province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
- mežāre Ainavisko vienību tips, kurā ir lauksaimniecībā izmantojamo zemju mija ar meža masīviem un puduriem
- Gainasch Ainaži
- Haynasch Ainaži
- Heinasti Ainaži
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
- silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji
- Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants
- Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums
- Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
- Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- peldkājvēži Airkājvēži
- airkāji Airkājvēži ("Copepoda")
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- kailis Aitāda kažokam; nonēsāts kažoks
- aitnieks Aitādas kažoks
- kailenis Aitādas kažoks bez virsdrēbes
- dubļonka Aitādas puskažoks; plikādas puskažoks
- aitainis Aitādu kažoks
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
- šēperis Aitkopis muižā
- aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
- aitšēpers Aitu pārzinis (muižā)
- šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
- šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- aizrobežas aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- aizrobežu aiz kādas zemes vai valsts robežām, kādā citā zemē vai valstī pastāvošs, esošs; ārzemju
- apžēloties aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā; iežēloties
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- izgriešana aiz noteiktas robežas esošas displeja attēla daļas atdalīšana un atmešana
- pažaune aiz žaunām
- Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā
- aizbāzeknis Aizbāznis; tas ar ko aizbāž
- aizbaknīt Aizbāzt, spiežot iekšā
- plinka Aizbāžama tapiņa ratu priekšass lielajai tapai
- vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
- tēvvietis Aizbildnis, audžutēvs
- aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
- sakliņķēt Aizdarīt (durvis), nospiežot rokturi un sakabinot aizdares mehānisma daļas
- aiztaisīt Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi)
- magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
- Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
- aizstuidīt Aizdzīt (grūžot)
- aizstuknīt Aizdzīt grūžot
- aizdūmot Aizdzīt, laižot virsū dūmus
- būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī)
- aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu
- aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- aizbozēt aiziet, atspiežoties uz nūjas
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
- aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
- žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
- aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
- kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot
- Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
- Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
- Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
- pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
- pankreatolīze Aizkuņģa dziedzera audu noārdīšanās, biežāk akūta iekaisuma sekas, piedaloties šā dziedzera enzīmiem
- glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
- prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
- Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
- jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
- rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
- aizpoklēt Aizpūžņot (par acīm)
- aizpūļot Aizpūžņot (par acīm)
- aizčāpāt Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- aizčāpot Aizrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
- palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
- opistobranchia Aizsirdsžauņi
- disfunkcionāla ģimene aizskarošs un birkojošs apzīmējums, kuru dažkārt lieto darbā ar ģimenēm
- aizlaušķināt Aizskriet laužot (piem., zarus)
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- aizsmaržot Aizsmaržoties
- aizspaidīt Aizspiežot brūci, ļaut asinīm sarecēt
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizkārstīt Aizsprostot; norobežot, aizkārt priekšā
- aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes
- serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
- iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.)
- nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
- nolaisties Aizstiepties, plesties virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par mežu, tīrumu u. tml.
- uzpeidžerēt Aizsūtīt tekstu ar peidžeri
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
- nodzīvot Aizvadīt (visu laikposmu) no mūža
- obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
- 10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- alanīns Aizvietojama aminoskābe, kas ir visu olbaltumvielu un dažu citu dabas vielu sastāvā
- jasmons Aizvietots ciklisks nepiesātināts ketons, jasmīnu ēteriskās eļļas sastāvdaļa (ar jasmīnu smaržu)
- aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizspiest Aizžņaugt
- aizžmaugt Aizžņaugt
- aizžmiegt Aizžņaugt
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
- aizjemt Aizžņaugt, smacēt
- rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
- rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- tace Aizžogojums zivju ķeršanai
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
- aizsprostāt Aizžogot
- aiztaisīt Aizžogot
- sprostāt Aizžogot
- aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
- aizžuburoties Aizžuburot
- griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
- akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- priekšrocību akcija akcija, kas dod tās īpašniekam statūtos paredzētās priekšrocības dividenžu un likvidācijas kvotas saņemšanā
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri
- sabiedrības dalībnieks akciju sabiedrības akcionārs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks
- dalībnieku sapulce akciju sabiedrības akcionāru pilnsapulce vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku sapulce
- atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
- Akčakaja Akdžakajas ieplaka
- Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
- kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
- holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
- petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
- Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
- holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
- robežakmens Akmens, ar ko apzīmē (piemēram, teritorijas) robežu
- upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
- oļgrauži Akmeņgrauži
- misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī
- Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- holecistolitotomija Akmeņu izņemšana no žultspūšļa
- Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
- Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
- hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums
- trijskanis Akorda pamatveids, konstruēts no trīs dažāda nosaukuma skaņām, kuras sakārtotas pa tercām
- undecimakords Akords, kas konstruēts no 6 dažāda nosaukuma skaņām, sakārtotām pa tercām
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām
- barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
- Anthoxanthum aristatum akotainā smaržzāle
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
- akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
- ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
- pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- žomāties Ākstīties, taisīt pekstiņus, māžoties
- šākstīties Ākstīties, žākstīties
- šeikstīties ākstīties, žeikstīties
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
- Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos
- megestrols Aktīva viela, kuras acetātu izmanto prostatas un dzemdes vēža ārstēšanā
- jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
- kalpot aktīvi darboties kādas idejas vai jomas labā; veltīt mūžu izvēlētajai darbības sfērai, izraudzītam mērķim
- glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
- vērsums Akustiskā starotāja un uztvērēja īpašība būt ar dažādu efektivitāti atkarā no skaņas izstarošanas (uztveršanas) virziena
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
- reimatiskais miozīts akūts vai hronisks miozīts, kura veicinošais faktors ir atdzišana; noris ar sāpēm un kustību ierobežojumu
- Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
- piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- kolta Ala, kur vēži mājo
- Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
- Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
- Alazaņa Alazani - upe Gruzijā un Azerbaidžānā
- aubāde Alba - rīta dziesma, liriskās dzejas žanrs, ko kultivēja franču trubadūri
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
- Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
- glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
- Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
- aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās
- atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
- kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
- pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
- algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
- cikloheksanols Alicikliskais spirts, bezkrāsaini kristāli ar kampara smaržu, lieto par šķīdinātāju, kaprolaktama sintēzē
- amilspirti alifāliskie spirti C~5~H~11~OH; izmanto šķīdinātāju ražošanā
- aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
- alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem
- acidēmija Alkāliju rezervju samazināšanās asinīs, kas izpaužas kā pH pazemināšanās
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
- javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
- alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta
- libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
- alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs
- elkšņājs Alkšņu mežs
- elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs
- alksniens Alkšņu mežs, alkšņu krūmājs
- alaž Allaž
- allažiņ Allaž
- Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
- Alaži Allaži
- Allasch Allaži
- alažiņ Allažiņ
- alažīn Allažiņ
- Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
- Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
- Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
- Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
- Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- alonža Alonžs
- Tischeria ekebladella alotājkožu dzimta
- tischeriidae Alotājkožu dzimta
- tischeria Alotkājkožu dzimtas ģints
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
- Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji
- ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji
- stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
- Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
- tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
- evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
- nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
- Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
- žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
- rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
- džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
- stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
- baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
- tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
- sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta
- zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem
- DZ Alžīrija, valsts divburtu kods
- DZA Alžīrija, valsts trīsburtu kods
- alžīrieši Alžīrijas arābi, nācija, Alžīrijas pamatiedzīvotāji, runā arābu valodas dialektā
- DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
- syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- zoosporas Aļģu un dažu sēņu šūnas, ar kurām tās vairojas veģetatīva ceļā un kuras ar vicinu palīdzību pārvietojas pa ūdeni
- fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
- anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
- dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
- skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
- amadīna amadīnžubīte
- punduržubīte Amadīnžubīte
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- mundiera gods amata, sabiedriskā stāvokļa prestižs
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
- bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
- Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
- mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
- mājrūpnieks Amatniecības izstrādājumu ražotājs kas strādā mājās
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1)
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
- maģistrāts Amatpersona (dažu valstu tiesu iestādēs, valsts iestādēs, pilsētas valdē, pārvaldē)
- staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
- locmeistars Amatpersona, kas pārzina bīstamo jūras vietu norobežošanu (norobežojuma zīmju izlikšanu)
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- Ambel Ambeļmuižas (arī Ambeļa muiža) bijušais nosaukums vāciski
- Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
- greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji
- Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants
- Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
- ambrosia Ambrozijas - kurvjziežu dzimtas ģints
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- drugstore Amerikāņu medicīnas preču un ķimikāliju veikals, bieži arī kiosks un bārs
- korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
- indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
- Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
- Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis
- Fagus grandiflora Amerikas dižskābardis
- Celastrus scandens Amerikas kokžņaudzējs
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
- buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
- kolamīns Amīnoetilalkohols, dažu fosfatīdu, īpaši kefalīna šķelšanas produkts
- aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
- karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
- cistīns Aminoskābe dažādos proteīnos; dažreiz atrodama urīnpūšļa akmeņos un nierakmeņos
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
- mezohorda Amnija kroka, kas dažreiz saista nabassaiti pie placentas
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
- ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
- intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
- izmaksu mainības analīze analīze, ko veic, lai noteiktu, kā mainās vienas vienības (vai dažādu vienību) izmaksas atkarībā no produkcijas vai pārdošanas apjoma
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
- mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- apalotipija Anastatiska paņēmiena veids, kurā pavairojamo iespiedumdarbu ūdenī mitrina un tā iespiežamo pusi piespiež ar vasku vai taukiem piesūcinātam papīram, pie kam taukus pieņem tikai iekrāsotās vietas
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli
- ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu
- cistikoenterostomija Anastomozes izveidošana starp žultspūšļa izvadkanālu un tievo zarnu
- hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā
- andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums
- andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
- grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- angažments Angažements
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
- uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
- dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
- beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
- Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
- tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
- pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
- angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
- kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
- hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
- pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
- nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
- mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm
- mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- gentry Angļu zemākā muižniecība
- anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem
- anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
- Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
- pokemons animācijas filmas un mobilo telefonu videospēles "Pokemon Go" personāžs
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu
- heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
- mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
- daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
- Bona Annābas pilsētas Alžīrijā senāks nosaukums
- Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
- Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
- piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
- fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
- antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
- izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
- dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
- imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
- logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
- hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
- idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
- bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
- Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
- ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
- antipsihotisks Antipsihotiskie līdzekļi - vielas kas nomāc centrālo nervu sistēmu, neradot apziņas traucējumus, un spēj mazināt psihožu simptomus
- timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
- izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem
- Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
- sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
- plūres Ap katla malām apkaltušas, pielipušas putas; nokasījumi no dažādām virsmām
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
- rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds
- vidusjosta Ap vidukli apjožama josta
- vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- apakšžoklis Apakšējais žoklis
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam)
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
- fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
- boņdža Apaļa skārda kārba (ar vāciņu); buņdža
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
- disks Apaļa, ripas veida aptvere (automātiem, rokas ložmetējiem)
- žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
- žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
- interloks Apaļadījuma trikotāžas mašīna
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
- Celastrus orbiculatus apaļlapu kokžņaudzējs
- langermannia Apaļpūpēži
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
- apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
- ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
- limnicus Apaļvaboļu ģints, ko daži zinātnieki nodala dzimtā "Limnichidae"
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- apanāžs Apanāža
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- hidrolizors aparāts cietes sīrupa ražošanai
- mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
- panhidrometrs aparāts dažādu šķidrumu īpatnējās masas noteikšanai
- kontrollers aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos)
- Vilsona kamera aparāts elementārdaļiņu, dažādu kodolfizikālu procesu reģistrēšanai un novērošanai
- aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
- inspirometrs aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai
- kolorimetrs aparāts kažokzvēru apmatojuma krāsas un nokrāsu precīzai noteikšanai
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
- hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai
- sfigmometrs aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai
- siltummērītājs aparāts saražotā vai patērētā siltuma daudzuma mērīšanai
- kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
- vakuumaparāts aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu
- trokšņmērs aparāts tādas skaņas līmeņa mērīšanai, kurai ir sarežģīts spektrs
- batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
- mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators)
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas
- vaporimetrs Aparāts, ar ko nosaka dažādu šķidrumu tvaika elastību noteiktā temperatūrā
- griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež 2 (1)
- odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- histerodinamometrs Aparāts, kas reģistrē dzemdes kontrakciju biežumu, stiprumu un variācijas
- osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
- karotāžas stacija aparātu komplekts karotāžas mērījumiem
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
- disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
- appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- kape Apavu cietā daļa virs papēža
- naboika Apavu papēža pasitnis
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
- apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
- sažulnīt apbružāt, sakošļāt
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- apsabružāties Apbružāties
- Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
- iekškvartāls Apbūves elements - brīvs laukums starp ēkām viena kvartāla robežās
- padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
- boze Apcirsts bišu koks mežā
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
- aizskart Apdraudēt, ierobežot
- Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
- aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
- aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos
- Adamklisi apdzīvota vieta (_Adamclisi_) Rumānijā, Konstancas žudecā
- Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
- Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
- Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Katvari apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novadā 9 km no Limbažiem
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā
- Aizupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā
- Stīveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
- Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
- Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
- Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
- Babīte apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu
- Baltezers apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā
- Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
- Kadaga apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā
- Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
- Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
- Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
- Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
- Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
- Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
- Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
- Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
- Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
- Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
- Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
- Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
- Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
- Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
- Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
- Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
- Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
- Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
- Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
- Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
- Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Vecauce apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, kas ietver bijušo muižas pili un apkārtējo muižas centra apbūvi
- Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
- Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
- Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
- Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
- Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
- Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
- Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
- Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
- Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
- Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
- Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
- Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
- Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
- Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
- Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
- Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
- Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
- Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
- Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
- Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
- Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
- Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
- Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
- Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
- Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
- Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
- Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
- Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
- Silakrogs apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas
- Zaķumuiža apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa
- Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
- Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
- Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
- Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
- Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
- Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
- Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
- Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
- Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
- Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
- Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
- Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
- Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
- Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
- Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
- Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
- Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
- Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
- Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
- Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
- Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
- Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
- Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Atari apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Iļķene apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
- Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
- Auška apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Gailīši apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Brunava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novadā 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
- Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
- Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
- Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
- Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Rumpļi apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
- Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
- Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
- Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
- Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
- Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
- Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
- Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
- Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
- Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
- Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
- Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
- Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
- Viršņukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā
- Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Nāgelmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
- Ūlupji apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
- Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
- Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
- Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
- Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
- Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
- Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
- Plānupe apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā
- Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā
- Lube apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Lubbesemmen" teritorijā; bijušie nosaukumi: Lubesmuiža un Lubsmuiža
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
- Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
- Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
- Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
- Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
- Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
- Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Stapriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novadā
- Āņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
- Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
- Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Abriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Augstasils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Ausala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Begunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Bēliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Bilga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Bokova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Cērpene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Čilipīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Dambergi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Denicova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Grūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Kroni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Kvašņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Lazduleja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Ostrolīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Ploskene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Pūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Pužulova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Štikunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Stouberova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Degumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Dievžeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Eglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kadiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kāpessils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Keibinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Kuģenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Mēneši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Mežarijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Raicene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Roditeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Rutkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Siltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Spirģi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Toki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Ūdrene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Vindava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
- Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Grūznis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Lutenāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Ranguči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Rozenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Sāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Sudrabe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Vilkarūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Vuškusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
- Torkova apdzīvota vieta (skrajciems) Briežuciema pagastā
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
- Ašisola apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Augstīkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Bokši apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Dzērves apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Padole apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Pusloči apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Skūpova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Ūzulnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
- Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
- Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meždibeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Mežāres pagastā
- Kotāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lendžu pagastā
- Lampuži apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Ainažu pagastā
- Augštūja apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
- Aniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ķītas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Grūbas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
- Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Aizpore apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Aptaka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Cielauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Drēņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eņģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Eriņbirze apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gaigalova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gercāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Gulbinski apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Jaunbirzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazimirovka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kazuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kivlenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Knutenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Korsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Kūkusiliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Laivacumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Lielojuri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Liepsaliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Līpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Novomisle apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Oškalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pastalojāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Peiveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Pētermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Podusala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Prīdauka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rubeņkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Rusinova apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Samuldruva apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Skrūzmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Soltumi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stares apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stepores apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Stikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Sumanka apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Švirksti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Tomiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Upesmežs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vecāsala apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Vilmenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
- Križuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Cirmas pagastā; Križuta
- Beļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Buzdi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Ezernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Gadžiuņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Jaunivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Klonešnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Kokori apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Lakšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Plieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Ranči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mežvidu pagastā
- Aizkuja apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā 20 km no Madonas, izveidojusies bijušās Aizkujas muižas ("Aikuje") teritorijā
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Mucusala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Rimšas apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Sīkstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Stimbināja apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Taurupturciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Vaivodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Vectaurupe apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Zesersala apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Zundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežāres pagastā
- Annasmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Bringi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Brīži apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Goreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Jakulinski apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Janiki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kaki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kākuči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kaprani apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Ķeiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kopči apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Korklinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Kozuli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Masli apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Meikulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Mežainčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Mikazāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Motori apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Otrie Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Otrie Liuzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Rogukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Rulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Salinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Skūteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Stapuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Stībrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Volkova apdzīvota vieta (skrajciems) Mežvidu pagastā
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolmuižas pagastā
- Aizalksne apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Alussala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Aptacieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Augšmukti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Brieži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Dēļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Dubenca apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Dunciški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Gadzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Ploņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Prodes pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Weissensee") teritorijā
- Apši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Biži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Brusova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Ciskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Kozubērži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Križini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Leški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Livza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Midziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Morcinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Poznane apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Požogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skinči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skobuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Suņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Taudejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Vilkusola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Voskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Voverova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Zabalotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Sauna apdzīvota vieta (skrajciems) Riebiņu pagastā, pie Saunas pagasta robežas
- Gromiki apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Koveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Robežnieku pagastā
- Augšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novadā
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu pagastā
- Cepļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Cimuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Izdegas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Jadvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Kvedervecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Mizovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Lielie Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Neicenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Romānvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Spričvecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Stradiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Zeļtovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rožkalnu pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rožupes pagastā
- Vidsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rudbāržu pagastā
- Retsepi apdzīvota vieta (skrajciems) Salacgrīvas novada Ainažu pagastā
- Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
- Šalgunova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Sosnīcas apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Žeigurova apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju un Žīguru pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Zvaigznes apdzīvota vieta (skrajciems) Tilžas pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas
- Lazdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā
- Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
- Lībciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Sārnate apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Vendzavas apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā
- Janovole apdzīvota vieta (skrajciems) Zaļesjes pagasta ziemeļos, kas sāka veidoties 19. gs. vidū Briģu muižas teritorijā; atrodas aptuveni 2 km no Briģiem pie Ludzas novada robežas
- Alfa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ārņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Diāna apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kaija apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Koklītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Mežvīns apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dunte 96 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Vefa Skulte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Nākotne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Saule apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Universitāte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Ziemeļblāzma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mežaciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Lidlauka ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
- Zvirgzdusala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Mežāres pagastā
- Podkājas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā
- Bajāri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Gaidas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
- Getliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Rūķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils novada Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Mežezeri" daļa
- Ainava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas)
- Egļupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā
- Glāznieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Suntažu pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tīnūžu pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
- Maļinova apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Garciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
- Alderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā
- Garkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu pagastā
- Mērnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ainažu pagastā
- Zalve apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g, Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 35 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Lielzalves muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Zalva, Lielzalva, izloksē - Zolva, Lielzolva
- Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
- Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Ērberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 56 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Herbergen" teritorijā, Mazzalves pagasta administratīvais centrs
- Vietalva apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Fehteln" teritorijā, pagasta centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
- Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
- Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
- Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
- Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
- Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
- Dviete apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 40 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Dvīts, arī Dvīta
- Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
- Demene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Taržaks
- Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
- Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
- Dubna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubno" teritorijā, pagasta centrs
- Tabore apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 9 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ambeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā 40 km no Daugavpils, pagasta centrs; Ambeļmuiža
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs
- Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
- Kurna apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Balviem, izveidojusies bijušās Balvu muižas "Bolowsk" teritorijā, Kubulu pagasta administratīvais centrs
- Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Kurmene apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs
- Ceraukste apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Zerrauxt" teritorijā, pagasta centrs
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Cempi apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Skujene apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 35 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Stalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 17 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Stolben" teritorijā, pagasta centrs
- Raiskums apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 8 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raiskuma muiža
- Mārsnēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Marzenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Ineši apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs
- Auciems apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāš-Padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Dunalka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā), 28 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Dubenalken" teritorijā, pagasta centrs
- Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
- Kadiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā) 15 km no Liepājas un 2 km no Grobiņas pilsētas, izveidojusies bijušās Grobiņas muižas ("Amt-Grobin") teritorijā, Grobiņas pagasta administratīvais centrs
- Vērgale apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali
- Saka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 50 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Upesmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalēti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Priekules novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 48 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kalleten" teritorijā, pagasta centrs
- Bārta apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Grobiņas novadā, 1949.-2009. g. Liepājas rajonā, līdz 1949. g. Liepājas apriņķī), 32 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oberbartau" teritorijā, pagasta centrs
- Gramzda apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. Priekules novadā, 1960.-2009. g. Liepājas rajonā) 44 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Dižgramzdas muižas ("Gross-Gramsden") teritorijā, pagasta centrs
- Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Auguste apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā
- Īle apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā), 22 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Ihlen" teritorijā, pagasta centrs
- Lielauce apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. - Dobeles rajonā) 33 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielauces muižas "Gross-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ukri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Auces novadā, 1990.-2009. g. Dobeles rajonā) 46 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Zebrene apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 34 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Rengenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Reņģe
- Auri apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 8 km uz dienvidiem no Dobeles, bijušās Auru muižas ("Auermunde") teritorijā, pagasta centrs
- Apgulde apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Naudītes pagastā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Lielapguldes muižas ("Gross-Abgulden") teritorijā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
- Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
- Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
- Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
- Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
- Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
- Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
- Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
- Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
- Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
- Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
- Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Raņķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs
- Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
- Snēpele apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Schnehpeln" teritorijā, pagasta centrs
- Turlava apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 21 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Lipaiķi
- Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
- Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
- Mežvalde apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 4 km no Kuldīgas, Rumbas pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Mežmuiža
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, Padures pagasta administratīvais centrs
- Almāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Alsungas pagasta austrumu daļā, izveidojusies bijušās muižas "Almahlen" teritorijā
- Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
- Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
- Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Puikule apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada (2009.-2021. g. Alojas novada, 1990.-2009. g. Limbažu rajona) Brīvzemnieku pagastā, 22 km no Limbažiem, pagasta administratīvais centrs; izveidojusies bijušās muižas "Puikeln" teritorijā
- Vidriži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 19 km no Limbažiem
- Pāle apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Sepkull" teritorijā, pagasta centrs
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Mandegas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Adiamunde" teritorijā, Skultes pagasta administratīvais centrs
- Buiva apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
- Priedes apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Tiegaži apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Jelgavkrasti apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Mustkalni apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Prinkas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
- Dunte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Liepupes pagasta dienvidu daļā
- Kaijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Lāde apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Lādezers apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Lejasozoli apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Skultes muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Stiene apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Skultes pagastā
- Gravas apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs
- Bīriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Nabe apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu pagastā
- Rožupe apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 13 km no Līvāniem un 23 km no Preiļiem, pagasta centrs; bijušais nosaukums Rožanova, latgaliski Rūžupe
- Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
- Sutri apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Sutru pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
- Pasiene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2008.-2021. g. Zilupes novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 57 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Posin" teritorijā, pagasta centrs; arī Posīne, Pasīne
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 25 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Zabolotjes muižas "Zablocie" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Aizpūre, Zabolotje
- Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
- Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ņukši apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 11 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Nirza apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 20 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Muržinovas muižas "Murinowo" teritorijā, pagasta centrs
- Brigi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā 26 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā, 46 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
- Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
- Vestiena apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Festen" teritorijā, pagasta centrs
- Dzelzava apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 30 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Selsau" teritorijā, pagasta centrs
- Degumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās Meirānu muižas "Meiran" teritorijā, Ošupes pagasta administratīvais centrs
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
- Krape apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novadā 38 km km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Krappenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Jugla apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā
- Upespils apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Suntažu pagastā
- Ādamlauks apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Daugavmala apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Jaunikšķile apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Silajāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 19 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Upmala apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava
- Rimicāni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs
- Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
- Pelēči apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Pelecz" teritorijā, pagasta centrs; nosaukuma varianti: Pelēcis, Pelēcs, Peliecs
- Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
- Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
- Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
- Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
- Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
- Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
- Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
- Kākciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu pagastā
- Sieksāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
- Siekstāte apdzīvota vieta (vidējciems) Rudbāržu pagastā
- Kareļi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 28 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Karlshof" teritorijā, Zaņas pagasta administratīvais centrs
- Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
- Ruba apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās Reņģes muižas "Ringen" teritorijā, pagasta centrs
- Vadakste apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 61 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Waddax" teritorijā, pagasta centrs
- Reņģe apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Rubas pagastā, blakus Rubai, un dažkārt uzskatīta par tās daļu, izveidojusies bijušās muižas "Ringen" teritorijā
- Loja apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs
- More apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novadā 18 km no Siguldas, izveidojusies bijušās muižas "Moritzberg" teritorijā, pagasta centrs
- Allažmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Allažu pagasta dienvidu daļā
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Stabulnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Stabulnieku pagastā, 18 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Polkoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
- Strazde apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novadā 19 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
- Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Degole apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā
- Zentene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs
- Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Sēme apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs
- Lancenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Pienava apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
- Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
- Ērģeme apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs
- Vijciems apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vecate apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Sēļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras
- Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs
- Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
- Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
- Užava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs
- Ziras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs
- Blāzma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs
- Zlēkas apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jūrkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs
- Usma apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs
- Ventava apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Kalnaziedi apdzīvota vieta (viensēta) Aizkraukles novadā pie Aizkraukles pilsētas austrumu robežas; Kalna Ziedi
- Janova apdzīvota vieta (viensēta) Andzeļu pagastā pie Dagdas pagasta robežas
- Aišēni apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Katvaru pagastā
- Auri apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Limbažu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Lieplejas apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Umrgas pagastā
- Ķoderes apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Suntažu pagastā
- Dainas apdzīvota vieta (viensēta) Rudbāržu pagastā
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Selēkas apdzīvota vieta (viensēta) Tīnūžu pagastā
- Oltūži apdzīvota vieta (viensētu grupa) Limbažu novada Salacgrīvas pagasta dienvidu daļā
- Kaparāmuri apdzīvota vieta (viensētu grupa) Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Abdelmelek Ramdana apdzīvota vieta Alžīrijā (_Abdelmalek Ramdan_), Mustegānimas vilājā, 12600 iedzīvotāju (2000. g.)
- Ain Ben Khalīla apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Ben Khelil_), Naāmas vilājā
- Ain Džesera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Ain Djasser_), Bātnas vilājas ziemeļos
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā
- Ain Usrāra apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Ousrhar_), Džilfas vilājā
- Ain Rīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Rich_), Msīlas vilājas dienvidos
- Ain Shūna apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Skhouna_), Saīdas vilājas austrumos
- Ain Tādelesa apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn Tédélés_), Mustegānimas vilājā
- Akebli apdzīvota vieta Alžīrijā (_Akabli_), Adrāras vilājas austrumos
- Amgilda apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amguild_), Tamanrāsetas vilājā
- Amsela apdzīvota vieta Alžīrijā (_Amsel_), Tamanrāsetas vilājā
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
- Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā
- Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
- Edžele apdzīvota vieta Alžīrijā ("Edjele"), naftas ieguves rajona centrs Sahāras ziemeļaustrumos, netālu no Lībijas robežas
- Behalla apdzīvota vieta Alžīrijā, Adrāras vilājā, Tuatas oāzē
- Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
- Benī Ihlifa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas austrumu daļā, Lielā Rietumu erga rietumos
- Benī Abesa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas vidienē, Lielā Rietumu erga rietumu gala ziemeļos
- Benī Unīfa apdzīvota vieta Alžīrijā, Bešāras vilājas ziemeļos
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas rietumos, netālu no Turcijas robežas
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Džordžijas štatā
- Altavista apdzīvota vieta ASV (_Alta Vista_), Virdžīnijas štatā
- Amersta apdzīvota vieta ASV (_Amherst_), Virdžīnijas štatā
- Asotina apdzīvota vieta ASV (_Asotin_), Vašingtonas štata dienvidaustrumos, pie Aidaho štata robežas
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mančestra apdzīvota vieta ASV (_Manchester_), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Abivila apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Dariena apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Franklina apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džordžtauna apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grīnsboro apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Leiklenda apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lorela apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lebanona apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Līsbērga apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Luisbērga apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Linkolntona apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Meriona apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Martinesa apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orindža apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pītersbērga apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Prinstona apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Rokimaunta apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sauthila apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Spensera apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Stērlinga apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Samervila apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vjena apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vašingtona apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vestpointa apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vestona apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vudstoka apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bārnsvila apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā
- Beksli apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štata dienvidrietumu daļā
- Batlera apdzīvota vieta ASV, Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bakhanona apdzīvota vieta ASV, Rietumvirdžīnijas štatā
- Bedforda apdzīvota vieta ASV, Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
- Babeka apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Babәk_), Nahčivanas Autonomajā Republikā, rajona administrtīvais centrs
- Avšara apdzīvota vieta Azerbaidžanā, Aghdžabedi rajonā
- Behramtepe apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Bejleganas rajona austrumu pierobežā, Araksas krastos
- Allara apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Dželilabadas rajona ziemeļu daļā
- Ašaghi Aghdžakenta apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Goranbojas rajona dienvidu daļā
- Atbulaga apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Hadžigabulas rajona dienvidaustrumos
- Aranli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Imišli rajonā
- Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
- Ašaghi Sejfeli apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Šemkiras rajonā
- Ašaghi Gušču apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Tovuzas rajonā
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Balvu novada Tilžas pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta Bauskas novada Codes pagastā, pie Bauskas pilsētas ziemeļu robežas
- Amē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Esnē apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Evaja apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Flēmale apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Iī apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Sanktfita apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē
- Vēna apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provincē; Veismesa
- Eipene apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Velkenrāta apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Varemma apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļrietumu daļā
- Ansa apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
- Erstāla apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Ljēžas provinces ziemeļu daļā
- Alrara apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Alrar_), Alžirijā, Illīzī vilājas austrumos
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
- Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
- Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
- Annenieki apdzīvota vieta Dobeles novadā 13 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annasmuižas teritorijā
- Šķibe apdzīvota vieta Dobeles novada Bērzes pagastā, izveidojusies bijušās tāda paša nosaukuma muižas teritorijā 8 km no Dobeles, Bērzes pagasta administratīvais centrs
- Gorija apdzīvota vieta Džērsijā, salas austrumu daļā
- Sentbrelāda apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
- Sentklimenta apdzīvota vieta Džērsijā, salas dienvidrietumu daļā
- Sentpītera apdzīvota vieta Džērsijā, salas rietumu daļā
- Sentmartina apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļaustrumu daļā
- Sentouena apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļrietumu daļā
- Sentdžona apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
- Triniti apdzīvota vieta Džērsijā, salas ziemeļu daļā
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Ahau apdzīvota vieta Fidži ziemeļos (_Ahau_), Klusā okeāna Rotumas salā
- Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Aspindza apdzīvota vieta Gruzijā (_Aspindza_), Samche-Džavahetijas mharē
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
- Adigeni apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavahetijas reģiona (mhares) rietumu daļā
- Abastumani apdzīvota vieta Gruzijā, Samche-Džavanhetijas reģiona rietumu daļā
- Ahva apdzīvota vieta Indijā (_Ahwa_), Gudžarātas štata dienvidaustrumos
- Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
- Āsinda apdzīvota vieta Indijā (_Āsind_), Radžastānas štata dienvidaustrumu daļā, Arāvalli grēdas austrumu nogāzē
- Temčhoka apdzīvota vieta Indijā, Džammu un Kašmīras štata dienvidaustrumos, pie Ķīnas robežas
- Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
- Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
- Akaonuira apdzīvota vieta Īrijā, Kevanas grāfistē: angļu val. _Virdžīnija_
- Monasterevana apdzīvota vieta Īrijā, Kildēras grāfistes rietumu pierobežā
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kondīno apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Tjone di Trento apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Ronkone apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Storo apdzīvota vieta Itālijā, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Lačesa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Lasa apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Mallesa Venosta apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Prato allo Stelvio apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Silandro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provincē
- Rezija apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Bolcāno provinces ziemeļos
- Dimāro apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Fravjāno apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Pincolo apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Spjaco apdzīvota vieta Itālijas ziemeļos, Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles autonomā reģiona Trento provincē
- Ančovi apdzīvota vieta Jamaikā, Sentdžeimsas pagasta ziemeļrietumu daļā
- Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
- Emersona apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Gretna apdzīvota vieta Kanādā, Manitobas provinces dienvidos, pie ASV robežas
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
- Alabuka apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Alabuka_), Džalalabadas apgabala dienvidrietumu daļā
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Arbaža apdzīvota vieta Krievijā (_Arbaž_), KIrovas apgabalā
- Ardatova apdzīvota vieta Krievijā (_Ardatov_), Ņižņijnovgorodas apgabala dienvidu daļā
- Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Voroņežas apgabalā
- Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
- Kačanova apdzīvota vieta Krievijā (Kačanovo) 12 km no Latvijas robežas, 1925.-1944. g. saucās Kacēni
- Linava apdzīvota vieta Krievijā (Linovo) 7 km no Latvijas robežas
- Belasovka apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā
- Fokina apdzīvota vieta Krievijā, Ņižņijnovgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Beļskka apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, pie Igaunijas robežas
- Anna apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
- Belogorje apdzīvota vieta Krievijā, Voroņežas apgabalā
- Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
- Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
- Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
- Akči apdzīvota vieta Ķīnā (_Akqi_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona rietumu daļā
- Aksakmarala apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksakmaral_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā
- Akto apdzīvota vieta Ķīnā (_Akto_), Sjiņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā, Kizilsu Kirgīzu autonomās prefektūras austrumu daļā
- Andirlengara apdzīvota vieta Ķīnā (_Andirlängar_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tarimas ieplakas dienvidu malā
- Azgana apdzīvota vieta Ķīnā (_Azgan_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Hotenas prefektūrā
- Čarkilika apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Nije apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Tatrana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Vašahrī apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidu daļā
- Beituņa apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļos
- Bajanbulaka apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā apgabala ziemeļrietumu daļā, Tjanšana kalnos
- Akmečita apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Buja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Karakaša apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos
- Argana apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā apgabalā
- Balguntaja apdzīvota vieta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, Tjanšana kalnu ielejā
- Aadīsa apdzīvota vieta Libānā, Nabatijas muhāfazā, pie Izraēlas robežas
- Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
- Audžila apdzīvota vieta Lībijā (_Awjilah_; أوجلة), Adždābijas šebījā
- Osvestri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumos, netālu no Velsas robežas
- Lohpagastela apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu Uivištadžešas salas dienvidu daļā
- Šotona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Anglijas pierobežā
- Dromora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Benbridžas apgabalā
- Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
- Aģenišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Ageniškis_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
- Aleksandravēle apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleksandravėlė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajona austrumos
- Alsēdži apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsēdžiai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
- Anglininki apdzīvota vieta Lietuvā (_Anglininkai_), Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Antanaše apdzīvota vieta Lietuvā (_Antanašė_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Apašča apdzīvota vieta Lietuvā (_Apaščia_), Panevēžas apriņķa Roķišķu rajona rietumu daļā
- Ašvēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Ašvēnai_), Telšu apriņķa Mažeiķu rajona austrumos
- Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Augustinava apdzīvota vieta Lietuvā (_Augustinava_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
- Aukštakalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštakalniai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Aukštikalņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Aukštikalniai_), Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Aušrēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Aušrėnai_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Avižieņi apdzīvota vieta Lietuvā (_Avižieniai_), Viļņas apriņķa Viļņas rajonā
- Bagdonišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Bagdoniškis_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kvetki apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Medeiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pačeraukšte I apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Pabirže apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Papile apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Parovēja apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Vadokļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidos
- Žibartoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidrietumos
- Jotaiņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Krekenava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa dienvidu daļā
- Alizava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Kupišķu rajona ziemeļu daļā
- Raguva apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Panevēžas rajona austrumos
- Ķiemēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Namiši apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Saloči apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Pasvales rajonā
- Mikolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Narteiķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Naujamiests apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Pušalota apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Smiļģi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Ustuķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Vaški apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumos
- Bernatoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Daujēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Gegužine apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Krinčina apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pajiešmeņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Pumpēni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa rietumu daļā
- Bajori apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Bajorišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Barķišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jodupe apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Jūžinti apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Karmaji apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kavolišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Kraunas apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Laibgaļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Panemunēle apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Sķemi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Dembava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Ērišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Miežišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Panemunēles stacija apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūni apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Norūnī apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Piņava apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Rudiļi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šepeta apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Šimoņi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Skapišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Upīte apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Velži apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķī
- Balēnas apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Kraķi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Laižuva apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Palnosi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Piķeļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Šerkšnēni apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Tirkšļi apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Židiki apdzīvota vieta Lietuvā, Telšu apriņķa Mažeiķu rajonā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
- Araka apdzīvota vieta Māršala Salās (_Arrak_), Madžuro/Mežro salu grupā
- Talsi apdzīvota vieta Medzes pagastā, senāk saucās arī Talsu muiža jeb Talses muiža
- Asamaka apdzīvota vieta Nigērā (_Assamakka_), Agadesas reģiona rietumu daļā, pie Alžīrijas robežas
- Abonga apdzīvota vieta Nigērijā, Tarabas štatā, pie robežas ar Kamerūnu
- Ankeršmiti apdzīvota vieta Ogres novada Tīnūžu pagastā
- Abdulhakīma apdzīvota vieta Pakistānā (_Abdul Hakīm_, عبد الحكيم), Pendžābas štatā
- Amuri apdzīvota vieta Pakistānā (_Amuri_), Beludžistānas provincē
- Athārānhazāri apdzīvota vieta Pakistānā (_Athārān Hazāri_), Pendžābas provincē
- Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
- Baršora apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces ziemeļu daļā
- Aševata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas ziemeļaustrumos
- Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
- Almodovara apdzīvota vieta Portugālē (_Almodôvar_), Bežas apgabala dienvidu daļā
- Albešti apdzīvota vieta Rumānijā, Botošani žudeca dienvidaustrumu daļā
- Sfintugeorge apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
- Almaseļesa apdzīvota vieta Spānijā (_Almacelles_), Katalonijas autonomā apgabala rietumu pierobežā
- Arkabeļa apdzīvota vieta Spānijā (_Arcabell_), Katalonijas autonomā apgabala Ļeidas provinces ziemeļos, pie Andoras dienvidu robežas
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
- Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
- Balgale apdzīvota vieta Talsu novada tāda paša nosaukuma pagastā 22 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Balgales muižas ("Ballgalen") teritorijā
- Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā
- Andrijivka apdzīvota vieta Ukrainā (_Andriivka_), Zaporožjes apgabalā
- Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Balabine apdzīvota vieta Ukrainā, Zaporižjas apgabalā
- Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Baršēni apdzīvota viettta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
- Petriņciems Apdzīvotās vietas "Mārupe" daļas bijušais nosaukums līdz 19. gs., kas robežojās ar Bieriņiem
- Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
- neroli Apelsīnkoka ziedu eļļa, plaši izmantota parfimērijā; nosaukums pēc franču izcelsmes itāļu princeses Neroli vārda, kura 17. gadsimtā esot šo smaržvielu atklājusi
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs
- Barisāla apgabals Bangladešas dienvidaustrumos, robežojas ar Khulnas, Dakas un Siletas apgabalu, dienvidos apskalo Bengālijas līcis
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
- Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas
- asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm
- žagarot Apgādāt, pārklāt ar žagariem
- gādināt Apgādāt, rūpēties, bažīties
- kracis Apgaismes rīks zvejošanai ar žebērkli naktī
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas
- pretgaisma Apgaismojums, kad fotografēšanas vai filmēšanas laikā uzņemamais objekts atrodas starp uzņemšanas aparātu un gaismas avotu; kontražūrs
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors
- apostilbs Apgaismotas virsmas spožuma vienība
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām
- disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu
- apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu
- atcilāt Apgriezt ar grābekli (apžuvušo sienu, kuļamo labību u. tml.) uz otru pusi
- pārvārtīt Apgriezt, apvērst (dažreiz vai daudzkārt)
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu)
- piegriezt buru apgriežot sašūto buru, piešķirt tai vajadzīgo profilu
- piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- jencis apģērba gabals, līdzīgs žaketei
- aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2)
- kankari Apģērbs, kas (dažādu cēloņu dēļ kādam) neizraisa patiku
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- apīzes Apīžas
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
- rāmis Apjoms, robeža (darbības sfērai, zināšanu nozarei u. tml.)
- aizsklandāt Apjozt ar stangu (sklandu) žogu
- aizsklandot Apjozt ar stangu (sklandu) žogu
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts
- pajozt Apjožot nedaudz uzspraust
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
- Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
- Turdus torquatus apkakles mežastrazds
- apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus")
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- apkankarāt Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
- apkankarot Apkārt ar dažādām vecām drēbēm, kankariem
- kridžuļot Apkārt ar dažādiem niekiem
- līžņa apkārt ložņājoša sieviete
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem
- vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve
- kankarēties Apkārties ar dažādiem apģērba gabaliem
- ārpuse Apkārtne, apkārtējā vide, cita vide; vide ārpus kā norobežota, izolēta
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota
- aplēpēt Apklāties ar ūdensrožu (lēpju) lapām
- svēpēšana Apkūpināšana ar svētītām, dzidinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- svēpināšana Apkūpināšana ar svētītām, dziedinošām zālītēm, pīlādža lapām, kadiķa zariem u. c.
- iekvēpēt Apkūpināt, apžāvēt no visām pusēm
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās
- apzīšļāt Aplaizīt, apsiekalot, atkārtoti zīžot vai košļājot
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku)
- aplievas trupe aplievā ierobežota trupe, kas attīstās nokaltušos kokos, kā arī apaļajos kokmateriālos, ko ilgi uzglabā nemizotus (krautņu trupe)
- iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
- aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot
- apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
- koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi
- maināms aploks aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu
- stiepļu žogi aploku žogi, ko veido stabi līdz 4 m attālumā viens no otra un starp tiem novilktas stieples vai dzeloņstieples
- apložāt Apložņāt
- apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un horda
- koncentri Apļi (aploces), kam ir kopējs centrs, bet dažādi rādiusi
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
- apakšaudze Apmāktie un nomāktie koki mežā
- onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
- spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam)
- vilna apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.); arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra
- apmeklētība Apmeklējumu skaits, biežums
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
- mērzīme Apmērīšanas marka uz jahtas (kuģa) takelāžas detaļām un klāja
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- bražāt Apnēsāt, nobružāt
- aptvert Apņemot no visām pusēm, ierobežot, iežogot; apjozt
- apdvest Apņemt (ar gaisu, smaržu u. tml.)
- ietvert Apņemt (no vairākām vai visām pusēm), būt sajūtamam visapkārt (par smaržām, skaņām u. tml.)
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā
- ideomotoriskā apraksija apraksija, kurā atsevišķas kustības var tikt izpildītas pareizi, bet sarežģītā darbībā tās kļūst nepareizas
- šļadaks Apraksta paliela daudzuma šķidruma pēkšņu kritienu no augstuma (piemēram, apgāžoties ūdens spainim)
- žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
- saskudināt Apreibināt (galvu) griežoties riņķī (daudzkārt)
- saskurbināt Apreibināt (šūpojot, griežot riņķī u. tml.)
- saskudināties Apreibināties, daudzkārt griežoties riņķī
- sklandot Aprīkot ar žogu
- armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- aprikotīns Aprikožu liķieris
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis
- Apprikken Apriķu muiža, kas atradās tagadējā Aizputes novada Lažas pagasta teritorijā
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
- Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m)
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Batama apriņķis Indonēzijā, Riau Salu provincē, ietver Batamas, Rempanas, Galanas, Bulanas, Kapaladžernihas, Galanbaru, Abanbesaras un vairākas mazākas salas to apkārtnē
- Alītas apriņķis apriņķis Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju
- Penhu apriņķis Taivānā, aptver Penhu salas Taivānas šauruma dienvidaustrumu daļā, no Taivānas salas to norobežo Penhu šaurums
- Taiduna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Gaosjunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Gaosjuna apriņķis Taivānā, atrodas salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Dzjaji, Naņtou, Taidunas un Pindunas apriņķi, austrumos apskalo Filipīnu jūra
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- Taidžuna apriņķis Taivānā, robežojas ar Miaoli, Taojuaņas, Hualiaņas, Naņtou un Džanhua apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Miaoli apriņķis Taivānā, robežojas ar Sjiņdžu un Taidžunas apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Hualiaņa apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidunas, Gaosjunas, Naņtou un Čilaņas apriņķi, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
- Pinduna apriņķis Taivānā, salas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Tainaņas, Gaosjunas un Taidunas apriņķi, austrumos un dienvidos apskalo Klusais okeāns
- Tainaņa apriņķis Taivānā, salas rietumu daļā, robežojas ar Dzjaji, Gaosjunas un Pindunas apriņķi
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
- Taojuaņa apriņķis Taivānā, salas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, un Sjiņdžu apriņķi, rietumos apskalo Taivānas šaurums
- Dzjiluna apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļos, robežjas ar Taibejas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Taibeja apriņķis Taivānā, Taivānas salas ziemeļu daļā, robežjas ar Dzjilunas, Taojuaņas, Sjiņdžu un Ilaņas apriņķi, apskalo Taivānas šaurums un Austrumķīnas jūra
- Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
- Ilaņa apriņķis Taivānas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Hualiaņas, Taidžunas, Sjiņdžu un Taibejas apriņki, austrumos apskalo Austrumķīnas jūra
- Sjiņdžu apriņķis Taivānas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Taibejas, Ilaņas, Taidžunas un Miaoli apriņķi
- aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem
- palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu)
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu)
- losis Aprobežots cilvēks
- penka Aprobežots un izvirtis cilvēks
- pliekans Aprobežots, bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piemēram, par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); bezgaumīgs, banāls
- dumiķis Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks
- bornēts Aprobežots, muļķīgs, nejēga
- beilis Aprobežots, neatjautīgs cilvēks
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks
- aizgrūsts Aprobežots, stulbs
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks
- cietpaurains Aprobežots; truls; ietiepīgs
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- apsenājs Apsājs, apšu mežs
- apsūla Apsājs, apšu mežs
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- lielais apšgrauzis apsgraužu suga ("Saperda carcharias")
- apžaustīt Apskatīties ložņājot
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums
- samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām)
- iesvaidīt Apslakot iesmaržot
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
- prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas
- noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
- ādas grauds apstrādātas ādas labās puses kārtas dabiskais raksts, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīgs
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
- ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte
- saperda Apšgrauži
- Saperda populnea apšgraužu suga
- Saperda scalaris apšgraužu suga
- Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
- Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
- slēgtā aptauja aptaujas veids, kuras gaitā aptaujātās personas atbild uz piedāvātajiem atbilžu variantiem
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
- drogists Aptiekas preču un ķimikāliju tirgotājs (dažās valstīs)
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- aprežģīt Aptinot samežģīt, samudžināt
- ķiept Aptraipīt, apbružāt
- nopļekšēt Aptraipīt, apbružāt
- nopļekšķēt Aptraipīt, apbružāt
- nošķurstēt Aptraipīt, apbružāt
- nošķurstīt Aptraipīt, apbružāt
- nošļerpēt Aptraipīt, apbružāt
- notemēt Aptraipīt, apbružāt
- saķezināt Aptraipīt, apbružāt
- krešāt Aptraipīt, apbružāt (apģērbu)
- saķezināties Aptraipīties, apbružāties
- Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm
- apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
- Augšširvanas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānā (_ Yuxarı Șirvan kanalı_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
- Samuras-Apšeronas kanāls apūdeņošanas kanāls Azerbaidžānas austrumu daļā, sākas Samuras lejtecē (Krievijas Dagestānas Republikā), beidzas Džeiranbatanas ūdenskrātuvē (20 km uz ziemeļrietumiem no Baku), garums 182 km
- Augškarabahas kanāls apūdeņošanas kanāls Azernaidžnā (_Yuxarı Qarabağ kanalı_), Kūras ieplakas dienvidrietumu daļā
- Lielais Fergānas kanāls apūdeņošanas kanāls Fergānas ielejā, Uzbekistānā (283 km) un Tadžikistānā (62 km), izbūvēts 1939.-1940. g., sākas Narinas upē (netālu no Učkurgānas), beidzas Sirdarjā, Hudžandas tuvumā
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos
- Appussen Apuzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums
- iegrožot Apvaldīt (piemēram, jūtas), neļaut pilnīgi izpausties; ierobežot (piemēram, ieceri)
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus)
- temperando Apvaldot, ierobežojot (kustību)
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu)
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- sindikāts Apvienība, kura veic tajā iekļauto uzņēmumu produkcijas realizāciju un kuras mērķis ir ierobežot konkurenci, paaugstināt cenas un palielināt peļņu
- hibridizēt Apvienot noteiktā sistēmā (divas vai vairākas dažādas ierīces, iekārtas, ietaises)
- apvicot Apvīt, apņemt ar žagariem
- apveitēt Apvītināt, apžāvēt
- tiešsaistes sociālais darbs apzīmē dažādas sociālā darba prakses formas un sociālā darba metodes, kas tiek īstenotas ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju starpniecību tiešsaistē
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (laika posms) ir pagājis; apzīmē tādu stāvokli, kad (mūžs) ir beidzies
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums
- bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas
- DFD sindroms apzīmējums cūkgaļas kvalitātes raksturošanai – stresa faktoru iedarbībā gaļā glikoze ir ierobežota un pienskābes ir maz
- illūmināti Apzīmējums dažādām apvienībām, kas lepojas ar sevišķu apgaismību un sakariem ar garu valsti, piem., alumbrādi Spānijā, mistiķu savienība Beļģijā u. c.
- patiesības serums apzīmējums dažādiem preparātiem, kas, iedarbojoties uz galvas smadzeņu funkcijām, bloķē aizturi
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
- FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
- krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij
- marķēt Apzīmēt (preci, ražojumu, arī sūtījumu), uzliekot (tam) attiecīgu zīmi
- aizzilināt Apzīmēt, iezīmēt, ierobežot līdz noteiktai vietai
- askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- nesankcionēta pieeja apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kas izpaužas datu lasīšanā, modificēšanā vai iznīcināšanā
- nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- apkaltēt Apžāvēt
- apžaudēt Apžāvēt
- pažaudēt Apžāvēt (parasti dūmos)
- apdūmot Apžāvēt dūmos (piemēram, zivis, gaļu)
- apraut Apžāvēt, apsausēt (par veļu, sauli)
- pastila Apžāvēts sīkporains konditorejas izstrādājums, ko pagatavo, putojot saldinātu augļu biezeni (ar olas baltumu vai bez tā)
- eleison Apžēlojies
- žēlība Apžēlošana
- milapests apžēlošanas likums
- apžē Apžēlot
- apžēlāt Apžēlot
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot
- dāvāt dzīvību Apžēlot, atceļot nāves sodu
- apžēlnieks Apžēlotājs, tāds, kas ir žēlsirdīgs
- sažēlot apžēloties
- žēlināt Apžēloties
- aizžilbināt Apžilbināt
- apstulbināt Apžilbināt
- apstulbot Apžilbināt
- apzibināt Apžilbināt
- apžibināt Apžilbināt
- sažilbināt Apžilbināt
- aizspīdināt Apžilbināt uz mirkli
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
- apgunīt Apžilbināt, darīt aklu
- stulbs Apžilbis
- apstulbt Apžilbt
- apzibēt Apžilbt
- apzilbēt Apžilbt
- apžirbt Apžilbt
- nožilbt Apžilbt
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti
- aizmidzēt Apžilbt, uz brīdi zaudēt redzes spēju spilgtā gaismā
- cībante Apžmaugs (parasti metāla)
- apžmaugt Apžņaugt
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus
- apkalst Apžūt
- apsausēt Apžūt
- apvietēties Apžūt
- apvilkties Apžūt
- apžavēt Apžūt (mazliet)
- aprauties Apžūt (par augsni)
- pārvīst apžūt un sākt izkalst
- virzns Apžuvis, kļuvis sausāks
- dārzsaimniecība ar 1920. g. agrārās reformas likumu dibināta līdz 10 ha platībā, gk. sadalāmo muižu augļu dārzos iekārtota lauku saimniecība
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
- adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
- puspapuve ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī
- akcīzes preces ar akcīzes nodokli apliekamās preces; Latvijā tādas ir nafta un naftas produkti, alkohols (t. sk. alus), tabakas izstrādājumi, automašīnas un motocikli, daži bezalkoholiskie dzērieni un kafija
- apkarot ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību
- ābolajs ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains
- vikszābaki ar apavu krēmu ieziežami, spodrināmi zābaki
- ievārīt putru ar aplamu, neapdomīgu rīcību sagādāt nepatikšanas, radīt sarežģījumus
- vidējie iedzīvotāji ar aritmētiskā (vai dažkārt ģeometriskā) vidējā paņēmienu aprēķināts iedzīvotāju skaits noteiktā laika periodā
- ATM forums ar ATM režīma nodrošināšanu saistīto produktu ražotāju organizācija, kas dibināta 1991. gadā, to veido komitejas, kas izstrādā specifikācijas, pēta ATM produktu tirgu un šī režīma lietotāju atsauksmes
- augstpapēžu ar augstiem papēžiem (par apaviem)
- storas ar aukliņām uzvelkams (sarullējams) un nolaižams, visu logu aizklājošs aizkars
- dzirdamības slieksnis ar ausi uztveramo skaņu skaļuma līmeņa robeža
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- aizdobīt ar bedrītēm novilkt robežu
- bērzains ar bērziem bagātīgs (mežs)
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- bomēt ar bomi, kam piejūgts zirgs, bīdīt kopā (izžāvēto sienu)
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi
- telpa ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa
- dobes ar celiņiem norobežoti zemes iedalījumi dārzeņu u. c. kultūraugu audzēšanai
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- četržuburu ar četriem žuburiem
- nočužot ar čužiem (gružiem) nokaisīt
- dadžains ar dadžiem apaudzis, pieaudzis
- darba mūžs ar darbu saistītā mūža daļa
- daudzžuburu ar daudziem žuburiem
- dažādmalu ar dažāda garuma mātām
- tafija ar dažādām garšvielām sagatavots rums
- dažādvārpu ar dažādām vārpām
- amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- skultēt ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu)
- katuks ar dēļiem norobežota fermas telpa jaundzimušo teļu izvietošanai
- Dei gratia ar Dieva žēlastību
- divžuburu ar diviem žuburiem
- bonbonjēra ar drēbi vai krāsainu papīru aplīmēta kārba konfektēm, smaržvielām u. c.
- duškabīne ar durvīm vai starpsienām norobežota telpas daļa, kurā iekšā atrodas duša un ūdens noteces vieta; parasti vannasistabas daļa
- pastāvīgs aploks ar dzeloņstieples žogu norobežots aploks
- seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
- apgarots ar dziļām, cildenām domām un jūtām, kas izpaužas ārēji; ar bagātu garīgo pasauli (par cilvēku)
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
- pārdžindžēt ar džinkstošu troksni pārlidot
- elektroveseris ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai
- fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
- polaroīdfotogrāfija ar firmas "Polaroid" patentētu fotoaparātu izgatavota fotogrāfija, kas tiek izvadīta no šī aparāta dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
- formolvakcīna ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām
- aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
- trasa ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā)
- piegrožot ar grožiem aizjūgt
- sagrožāt ar grožiem stingri saturēt (zirgu)
- uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar grūdienu uzvirzīt uz kādas vietas
- uzgrūst ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur)
- režģīt ar grūtībām pīt, mudžināt, arī raisīt
- uzgorīties ar grūtībām, nevīžīgi uzkāpt
- nogružoties ar gružiem samaisīties
- regulēt ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms
- automašīna ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis
- Ltd ar ierobežotu atbildību (angļu "limited")
- dzīsla ar iežiem aizpildīta plaisa Zemes garozā
- sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
- nomākt ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē
- steidzināt ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika
- slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
- pārslēgt ar īpašu ietaisi pārmainīt (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīmu; ar īpašu ietaisi pārmainīt (darbības režīmu), piemēram, ierīcei, iekārtai
- septiņi gudrie ar izcilu gudrību un garīgu spēku apveltīti septiņi vīri, kas bieži figurē indiešu mītos
- izkombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko)
- sakombinēt ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1)
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
- apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
- pedālis ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai)
- kamparnais ar kampara smaržu
- ieskāties ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās
- sipnīce ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- telpa ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa
- kriokauters ar kristālisku ogļskābo gāzi pildīts pildspalvai līdzīgs instruments, kam ir apmaināmi dažādas formas uzgaļi, kuri atdziest līdz -80 Celsija grādu temperatūrai
- kakalznis ar kukuržņiem noklāts tīrums
- kulišu lauks ar kulisēm norobežots lauks
- jēlkula ar kuļmašīnu kulta nežāvēta labība
- pamatiežu virsa ar kvartāra nogulumiem pārklātais reljefs, ko veido dažāda vecuma pirmskvartāra iežu virsa
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- stangots ar laužņiem apgādāts (par zirgu)
- karogs ar lēmumu noteikts apbalvojums šāda simbola veidā (dažās valstīs)
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, labprāt (_biežāk_ saņemt, uzņemt)
- budžeta gads ar likumu apstiprināts budžeta darbības periods
- monopols ar likumu noteiktas izņēmuma tiesības (valstij, organizācijai, personai), piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- monopoltiesības ar likumu noteiktas tiesības vienīgajam, piemēram, ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- etiķešu papīrs ar līmi pārklāts papīrs, dažreiz arī krītpapīrs, ko lieto etiķešu iespiešanai
- izolācijas lente ar līpošu izolējoša materiāla kārtu pārklāta auduma vai sintētiska materiāla lente, ko lieto elektromontāžas darbos un sadzīvē
- satvert ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem)
- tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis
- apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
- balkons ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- figurācija ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra
- špicenštofs ar mežģīnēm izrotāts audums; arī mežģīne
- megžģains ar mežģīnēm rotāts
- mežgains ar mežģīnēm rotāts
- mežģiņots ar mežģīnēm rotāts
- kruncele ar mežģīņu adatām izgatavotas mežģīnes
- apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
- mežaine ar mežu apaugusi plaša zemiene; ar mežu apaugusi vieta
- ķilavas ar mežu apaugusi sala purvā
- dabiski izcēlusies audze ar mežu apklāta zeme, kuras valdošā suga izcēlusies dabiski
- klajs ar mežu neapaugusi vieta; klajums
- klajotne ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija
- klajums ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija
- lauce ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- mežots ar mežu pārklāts
- defraudācija ar muitu vai akcīzi apliekamu preču vai ražojumu nelikumīga laišana apgrozībā, šos maksājumus neizdarot
- atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
- skrodēt ar nevajadzīgām grabažām piepildīts
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
- vadīt ar noteiktām darbībām, izmantojot attiecīgās ierīces, panākt, ka transportlīdzeklis pārvietojas vēlamajā virzienā, arī ar vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu
- patenttiesības ar noteiktu laikposmu ierobežotas patenta īpašnieka tiesības izmantot savu izgudrojumu
- oranžīgs ar oranžu nokrāsu; gaiši oranžs
- uzost ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem)
- saost ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko)
- ūdensdārzs ar pāļiem un ragatām nožogota ūdens platība, kurā pludināšanas un kokrūpniecības uzņēmumi saņem, novieto, šķiro, uzglabā un nosūta patērētājiem vai pārstrādāšanai apaļos kokmateriālus
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
- pekāt ar pekaiņa tipa ecēšām iestrādāt miežus zemē
- piecžuburu ar pieciem žuburiem
- rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
- berzēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot)
- pigmentpapīrs ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā)
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- iespieddarbs ar poligrāfiskiem paņēmieniem izgatavots darbs (piemēram, grāmata, žurnāls, laikraksts, albums, atklātne, karte)
- ražošanas izmaksas ar produktu ražošanu saistītā dzīvā un materializētā darba patēriņa summa
- nožurnīt ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- grūtdzirnavas ar rokām grūti griežamas dzirnavas
- iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
- māķoties ar rokām plātīties, žestikulēt
- māties ar rokām plātīties, žestikulēt
- nostrīķēt ar rokām veikt ķermeņa masāžu (lai dziedinātu noteiktas kaites)
- taktēt ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt
- kalavrots ar rokturi griežams urbis
- paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
- griežamais ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai
- zingers ar roku vai kāju darbināma firmas "Singer" ražota šujmašīna
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana
- pergamentpapīrs ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes) smilšu ievietošanai bērnu rotaļām
- pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
- ar nemierīgu sirdi ar satraukumu, bažām
- jūra ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem nepilnīgi norobežota plaša okeāna daļa
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
- mīlināties ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu
- noslēpt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (psihisks stāvoklis) neizpaužas
- nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
- aizsargāt ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu)
- mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara
- mudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
- skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
- uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk
- skubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1)
- pamudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara
- paskubināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara, arī lai (kāds) ko dara ātrāk, labāk u. tml.; arī pamudināt
- uzmudināt ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt
- apdarene ar sētu iežogota pļava
- pasist gar zemi ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- dadrikšķināt ar smalku bērza žagaru iepērt
- smaržkociņš ar smaržīgām eļļām piesūcināts dekoratīvs kociņš
- izsmaršināt ar smaržu piepildīt, iesmaržot
- aizallēt ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā)
- gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
- uzcirst ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, apgriezt uz otru pusi (piemēram, žāvējamo sienu)
- cirst ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu)
- aizsist ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst
- izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
- izspiest ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā)
- vāršks ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu
- perkalīns ar spožu apretūru klāts, stipri impregnēts un spiests kokvilnas audums, ko lieto grāmatu iesiešanai
- joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
- saraut ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu)
- atsist ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt
- sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
- uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
- virmot ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu)
- daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements
- cista ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģiska rakstura norobežots veidojums audos
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
- teletilts ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās
- tiesvedības draugs ar tiesas lēmumu nozīmēta persona, kas tiesvedības procesā pārstāv vai nu bērna intereses, vai tāda pieaugušā intereses, kam ir garīga rakstura traucējumi un ierobežotas spējas pieņemt lēmumus
- iespiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piemēram, grāmatu, žurnālu)
- spiest ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.)
- notriekt ar triecienu nogāzt (kur, uz kā u. tml.); būt par cēloni tam, ka nogāžas (kur, uz kā u. tml.)
- pārtriekt ar triecienu pārgāzt (pāri kam, pār ko); būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) pārgāžas (pāri kam, pār ko)
- trīsžuburu ar trim žuburiem
- trijžuburu ar trim žuburiem; trīsžuburu
- anālerotika ar tūpli un sēžu saistītā erotika
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- ūdensmatracis ar ūdeni vai želeju pildīts matracis
- poleieļļa ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- zondbalons ar ūdeņradi pildīts gumijas gaisa balons, ko palaiž brīvā lidojumā ar piestiprinātu meteorogrāfu
- ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko)
- vēžupe ar vēžiem bagāta upīte, strauts
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
- vienžubura ar vienu žuburu
- izvilināt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu)
- izvilt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko)
- rings ar virvēm iežogots kvadrātveida laukums boksa cīņām
- aizridēt ar visādām grabažām aizbāzt, aizdambēt, aizsprostot
- pergola ar vīteņaugiem rotāta lapene; ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi
- plāči ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plācis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- plocis ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā
- apars ar zāli apaugusi eža apartu lauku vidū
- pade ar zāli apaugusi vieta starp tīrumiem vai mežiem
- valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas
- zempapēžu ar zemiem papēžiem (par apaviem)
- afidevits ar zvērestu apliecināta rakstveida liecība vai paziņojums tiesai vai arbitrāžai
- žagarēt ar žagaru palaidņoties, dauzīties uz visām pusēm
- žākarēt ar žākaru meklēt nogrimušus priekšmetus
- sarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
- sasarādīties ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- pārkrustīt ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko)
- stopot ar žestu lūgt garāmbraucošām automašīnām apstāties; ceļot ar šādi apstādinātām automašīnām
- pamest (biežāk atmest) ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
- atmest ar roku ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam)
- krustīt ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
- mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko)
- krustīties ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi)
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā) ar žestu veidot šādu zīmi (pār kādu, pār ko)
- dot zīmi ar žestu, mīmiku dot norādījumu, paziņot (kādam ko)
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1)
- opobalzams Arābijā augoša koka sula; lieto par ārstniecības līdzekli un smaržvielu
- makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
- zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem
- el- Arābu val. noteiktais artikuls, bieži lieto pie personu vārdiem, arī al
- Bakingema līcis Arafuru jūras līcis Austrālijas ziemeļu daļā, rietumos norobežo Vesela salas, austrumos - Ingliškompani salas
- Arrasch Āraišu muiža, kas atradās tagadējā Cēsu novada Drabešu pagasta teritorijā
- Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
- aranžierēt Aranžēt
- Ards Arces jeb Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- Ardsen Arces, Ardzes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagasta teritorijā
- ārdis Ārdi - apaļkoku (baļķu, kāršu) klājums rijā apmēram griestu līmenī labības žāvēšanai
- erozija Ārdoša (ūdens straumju) iedarbība uz iežiem
- izskalāt Ārdoši iedarboties uz iežiem (par ūdeņiem)
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
- līnija Ārējā (kā) robeža, mala, arī robeža (starp ko)
- protektors ārējā biezākā un izturīgākā pneimatiskas riepas daļa, kas saskaras ar ceļa segumu; arī dažādu tehnisku ierīču aizsargpārklājums
- virspuse Ārējā puse (9) (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi; arī virsma (1)
- apmala Ārējā robeža, mala
- apmale Ārējā robeža, mala
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci
- teleplazma Ārējā veidā ietērptas (materializētas) substances, kādas medijiem 1(1) spiritiskos seansos (transā nonākot) dažkārt šķietami izdodas izburt no garu valsts
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem)
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija
- iegansts Ārējs (bieži nejaušs) notikums, apstāklis, kas ir citu notikumu izraisītājs; fakts, apstāklis, ar ko, piemēram, aizbildina, mēģina izskaidrot (kādu rīcību, darbību u. tml.)
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā Padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- Randol Arendoles muižas bijušais nosaukums, Preiļu novada Rožkalnu pagastā
- viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
- šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
- platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
- archegoni Arhegonijs - sūnaugu, paparžaugu un kailsēkļu sievišķais dzimumorgāns
- Beitina arheoloģiskais piemineklis Ķīnā, senpilsētas drupas tagadējā Šindžanas / Sidzjanas Uiguru autonomajā apgabalā, Džungārijas līdzenuma dienvidaustrumos
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Bānčhīana arheoloģisko izrakumu vieta Taizemē, Udonthānī provinces austrumu pierobežā
- Jaunsibīrijas salas arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, platība 38000 km2, augstums līdz 374 m, to veido 3 salu grupas — Anžū, Ļahova un Delonga salas, mūžīgais sasalums
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
- industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
- atvērtā arhitektūra arhitektūra, kuras specifikācija ir publiski pieejama un kuru brīvi var izmantot citi izgatavotāji savas produkcijas ražošanai
- concha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
- koncha Arhitektūrā: gliemeža veida spriešļi virs nišas vai kora, nišas veida pandantifs, niša, apsīda
- neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
- kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs)
- kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
- ārja Ārja samādž (āriešu biedrība) - reformistiska neovēdiska reliģiska organizācija
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze
- hipersarežģīts ārkārtīgi sarežģīts; pārmērīgi sarežģīts
- karbilamīns Ārkārtīgi smirdīgs, indīgs savienojums, kurā izociānskābes ūdeņraža atoms aizvietots ar ogļūdeņraža radikāli; izocianīds
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
- atpīšas Arkla ilksis; apīža
- atpīši Arkla ilksis; apīža
- atpīžas Arkla ilksis; apīža
- spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
- dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu
- dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa
- laukmuižnieki Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Laukmuiža" iedzīvotāji
- Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
- Anahita Armēņu mitoloģijā - dabas auglības un ūdens dieve, tēlota kā skaista jaunava vaiņagā un ūdra kažokā; Anaita
- Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis
- aralezi Armēņu mitoloģijā - gari, kas radušies no suņiem, pastāvēja ticējums, ka tie nolaižas no debesīm un aplaiza ievainojumus kaujās kritušajiem, lai tos uzceltu no miroņiem
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
- Žuks u Žamanaks armēņu mitoloģijā - laika personifikācija, sirmgalvis, kurš sēž augsta kalna virsotnē (debesīs) un tur rokās baltu un melnu kamolu, kurus nolaižot līdz lejai un satinot mainās diena un nakts
- ali armēņu mitoloģijā - ļaunie gari, kas kaitē dzemdētājām un jaundzimušajiem, žņaudz un apēd dzemdētājas, dara ļaunu bērnam, kamēr tas vēl ir mātes miesās, nolaupa jaundzimušos
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars
- Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
- Sasunas Dāvids armēņu tautas veroņeposs, kurā attēlota cīņa pret arābu virskundžibu IX gs.
- gornapštikneri armēņu ticējumos - mirušo citticībnieku, pašnāvnieku, ļaundaru gari, kas parādās zoomorfiskā veidolā (kā kaķis, suns, vilks, ēzelis), stāv uz ceļiem (it īpaši pie kapsētām), baida garāmgājējus, naktīs klīst arī ap mājām, bet rītausmā atgriežas savos kapos
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
- ogļplasti Armētas plastmasas, kas pildītas ar oglekļa šķiedras kūļiem, lenti, audumu; viegls un mehāniski ļoti izturīgs konstrukciju materiāls; lieto tehnikā, kosmonautikā, sporta piederumu ražošanai u. c.
- ernikoja Arnika - kurvjziežu dzimtas (ārstniecības) augs
- kalnu arnika arniku suga ("Arnica montana"), daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedus lieto ārīgi sasitumu un sīku ievainojumu ārstēšanai, iekšķīgi - dažreiz sirdsdarbības pastiprināšanai
- sindikāts Arodbiedrība (dažās valstīs, piemēram, Francijā)
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
- tredjūnisms Arodbiedrību kustība, virziens, kas aprobežojas ar cīņu par ekonomisku prasību īstenošanu
- aminoglutetimīds Aromatāzes blokators, kas ietekmē estrogēnu sintēzi, izmanto kā pretvēža līdzekli krūts vēža gadījumā
- arilēns Aromātiska ogļūdeņraža divvērtīgs radikālis
- arils Aromātiska ogļūdeņraža vienvērtīgs radikālis
- difenilēteris Aromātiskais ēteris, bezkrāsas kristāli ar gerāniju smaržu, izmanto parfimērijā
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
- difenils Aromātiskais ogļūdeņradis, bezkrāsas kristāli, nešķīst ūdenī, labi šķīst etilspirtā, izmanto krāsvielu ražošanā
- naftohinoni Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kas satur divas karbonilgrupas CO; tos lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā
- ksiloli Aromātiski ogļūdeņraži, dimetilbenzoli, ko iegūst no akmeņogļu darvas vai naftas riforminga procesos
- mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no mastiksa (1), kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastikss (2)
- mastikss Aromātiski sveķi, ko iegūst no šī koka vai krūma, kā arī no dažiem citiem kokiem vai krūmiem; mastika (2)
- arēni aromātiskie ogļūdeņraži, piemēram, benzols
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā
- pupumētra Aromātisks panātru (lūpziežu) dzimtas augs ("Satureja"), ko izmanto par garšaugu; kalnumētras
- palmroze Aromātisks stiebraugs, kas aug un tiek kultivēts Dienvidaustrumu Āzijas zemēs; no zaļās masas iegūst ēterisku eļļu, kurai ir rožu smarža
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās
- aroma aromāts, patīkama augu vai citu vielu smarža
- ambra Aromāts, smarža
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- pārart Arot šķērsot (tīruma robežu, blakus vagu u. tml.)
- paranoija Ārprātības veids, kas izpaužas tādējādi, ka apziņā iesakņojas murgainas idejas, kamēr gara spējas un domāšana paliek gandrīz neaiztiktas; paranoja
- forex Ārpusbiržas tirgus, kurā pircēji un pārdevēji veic valūtas transakcijas ("foreign exchange")
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai
- iks vienība ārpussistēmas garuma mērvienība, kas ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai; 1 X = 10^-13^ m (0,1 pikometrs)
- rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju
- darsī ārpussistēmu mērvienība porainas vides (piemēram, iežu) caurlaidības raksturošanai; lieto galvenokārt naftas ģeoloģijā
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai
- arsēnūdeņradis Arsēna un ūdeņraža savienojums; arsīns; AsH3
- arsīns Arsēnūdeņradis, arsēna un ūdeņraža savienojums; indīga gāze
- bioterapija Ārstēšana ar bioloģiskiem ārstnieciskiem līdzekļiem (serumi, vakcīnas), dzīviem organismiem (kefīrs, raugs) vai orgāniu dzīvības produktiem (kuņģa sula, žults)
- klinoterapija Ārstēšana ar gultas režīmu
- holeterapija Ārstēšana ar žulti
- biliterapija Ārstēšana ar žulti vai žults sāļiem
- konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu)
- diatermija Ārstēšanas metode - organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos
- raksturskaitlis Ārstniecības iestāžu kvalifikācija pēc to iespējām
- asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem
- citronmelisa Ārstniecības melisa ("Melissa officinalis"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs, kas satur ēterisku eļļu ar citrona smaržu
- melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
- brumbete Ārstniecības pātaine ("Betonica officinalis"), lūpziežu dzimtas pātaiņu ģints suga
- dionīns Ārstniecības preparāts, morfīna (hlorūdeņraža etilmorfīna) atvasinājums; narkotisks līdzeklis un līdzeklis sāpju remdēšanai
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- patronāža Ārstniecības un profilakses iestāžu darba forma, kurā medicīnas darbinieki veic atveseļošanas un profilakses pasākumus, ierodoties pie pacienta mājās
- Euphrasia officinalis ārstniecības žibulītis
- paeglis Ārstniecības žibulītis ("Euphrasia officinalis")
- Sisymbrium officinale ārstniecības žodzene
- ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
- ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
- ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
- interns ārsts, kas stažējas internatūrā
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot)
- aneurisma Artērijas sieniņu norobežota paplašināšanās
- stāvšaušana Artilērijas šaušana ar pacēluma leņķiem no 20 lidz 45 grādiem, ko lieto lai ar haubicēm un lielgabalhaubicēm, veiktu dažādus ugunsuzdevumus, arī sagrautu aizsargbūves
- ugunsbrāziens Artilērijas šaušana ierobežotā laikā, kurai raksturīgs uguns atklāšanas pēkšņums un liels blīvums
- karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai nelielā attālumā
- koriģēšana Artilērijas šāviņu trāpījumu noviržu noteikšana, atbilstošo labojumu aprēķināšana un izmantošana, lai regulētu tēmēšanas aparatūru, laika degļus u. c. ugunsvadības ierīces
- celiņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- ciliņas Arumi; velēnas, blīvas zemes pikas, kukuržņi arumā; rudenī neaparta zeme
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Ituri Aruvimi augšteces (līdz Nepokas ietekai) biežāk lietots nosaukums
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana
- darbinieks stažieris ārzemnieks, kas ieguvis augstāko izglītību un tiek pārcelts darbā uzņēmumu grupu ietvaros, lai profesionāli pilnveidotos vai apgūtu komercdarbības paņēmienus vai metodes, un stažēšanās laikā Latvijas Republikā saņem darba samaksu
- ectognatha Āržokleņi
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala
- Cirsium lanceolatum asā dadža "Cirsium vulgare" nosaukuma sinonīms
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
- makroasambleris Asamblēšanas programma, kas ļauj tās lietotājam veidot un definēt makrokomandas bieži izmantojamu programmu segmentu izpildei
- Assern Asares muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Asares pagastā
- Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
- lacrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
- lagrimoso Asaru pilns; žēli; aizkustinoši
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- spīvs Asi kairinošs (par smaržu, smaku)
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam
- šūna Asinhronās pārsūtīšanas režīmā - datu bloks, kas sastāv no 53 baitiem (oktetiem), no kuriem 5 baiti ir atvēlēti galvenei, bet pārēji 48 datiem
- ATM asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu _Asynchronous Transfer Mode_)
- ATM režīms asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu "Asynchronous Transfer Mode")
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
- hematobilija Asins izplūdums žults vados
- ķepe Asins nolaižamais radziņš
- haimatoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
- hematoparazīti Asins parazīti, organismi, kas dzīvo cilvēka un dzīvnieku asinīs un bieži rada smagas sērgas
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā
- vendeta Asinsatriebība Korsikas un Sardīnijas salas dažām iedzīvotāju grupām
- Dactylorhiza cruenta asinssarkanā dzegužpirkstīte
- Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms
- anizopiēze Asinsspiediena nevienādība dažādās ķermeņa dalās
- intravaskulārs spiediens asinsspiediens dažādos asinsvados
- medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus
- angiīts Asinsvada, limfvada vai žultsvada iekaisums
- forcipresūra Asiņošanas apturēšana, aizspiežot asiņojošo asinsvadu ar speciālu maigli
- sistoles tilpums asiņu daudzums, ko kreisais vai labais sirds kambaris izgrūž vienas saraušanās laikā
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
- haimatokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā
- hematokele Asiņu veidojums; asiņu saplūdums kādā norobežotā laukumā
- terapeuti Askētiska žīdu sabiedrība Aleksandrijā 2. gadsimtenī pr. m. ē., kurā iestādamies, viņi izdalīja savu mantu un pārtrauca satiksmi ar tuviniekiem
- Geospiza difficilis asknābja zemesžube
- Ascochyta fagopyri askohitu suga, kas bieži parazitē uz ķirbjiem
- askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- ramalīna Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Ramalinaceae"), krūmu ķērpji, kam ir pelēkzaļi līdz dzeltenīgi lapoņi ar dažāda garuma un platuma daivām, 1 ģints
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
- mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
- Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
- ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
- aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
- acetilsalicilskābe Aspirīns - pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma līdzeklis
- spiritoso Asprātīgi, atjautīgi; jautri, moži, dzīvi
- cirtīgs Ass (par smaržu)
- skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs
- stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
- nejauks Ass, pretīgs (par smaržu, garšu)
- ķetrs Ass, sīvs, kodīgs (visbiežāk par šķidrumu)
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums
- pelējumu siers ass, taukains, mazliet drupans siers, ko caurauž zilgani zaļas pelējuma daļiņas; attiecīgā siera šķirne
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes
- milžsalamandra Astaino abinieku kārtas segžauņu dzimtas ģints ("Megalobatrachus")
- Astaszewa Astašovas muiža, kura atradās Augšdaugavas apriņķa Dagdas pagastā
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- pienene Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugi ar pienenei līdzīgiem ziediem
- saulespuķe Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
- tausagīzs Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
- topinambūrs Asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
- korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai
- hysterangium Astpūpēži
- hysterangeaceae Astpūpēžu dzimta
- hysterangiales Astpūpēžu rinda
- smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides")
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības
- starpzvaigžņu vides fizika astrofizikas nozare, kurā pēta starpzvaigžņu vides sastāvu un īpašības
- zvaigžņu fizika astrofizikas nozare, kurā pēta zvaigžņu izcelšanos, uzbūvi un tajās norisošos procesus; zvaigžņu atmosfēru fizika
- fotometriskā sistēma astrofotometrijas metode enerģijas sadalījuma salīdzinājumam dažādu zvaigžņu spektros
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
- meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni
- nirīca Astru un lūku pinums, ko izmanto kā aizsargapklāju, ārstējot mājdzīvnieku dažus uzpampumus, īpaši zirgiem no aizjūga saspiedumiem
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- barkšļi Asumi govs žokļu iekšpusē
- Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.)
- sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu
- Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja
- pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē
- NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association)
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
- kraislers ASV ražota automobiļu marka
- linkolns ASV ražotas automāšīnas marka
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības
- Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija
- VIR ASV Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.)
- Šaumjanovska Ašaghi Ajibli - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1990. g.
- Asase-Afua Ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - zemes dieviete, debesu dieva sieva, no viņas atkarīga zemes auglība un raža
- aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām
- āšiks Ašugs - Azerbaidžāņu, armēņu u. c. austrumu zemju tautu dziesminieks, muzikants
- Atvaru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā
- Ūdru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
- Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām)
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī
- būt pa kabatai atbilst materiālajām iespējām (biežāk nolieguma teikumos)
- izlīdzināšanas aprēķins atbilstoši likuma noteikumiem izdarīts aprēķins, lai noteiktu pašvaldību ieņēmumu un valsts budžeta dotācijas pārdali saimnieciskajā gadā
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud
- atmežot Atbrīvot (kādu platību) no meža
- atspostīt Atbrīvot no važām vai saitēm
- izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba)
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
- atķidināties Atbrīvoties no dadžiem
- atgrožoties Atbrīvoties no grožiem
- atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
- sakrausēt atdalīt miežu akotus
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko)
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas)
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu)
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam
- atdzimt no pelniem atjaunot labu, možu, enerģisku garīgo stāvokli pēc garīga sabrukuma
- pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem)
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas
- pul Atkārtojumā izmanto baložu aicināšanai, sasaukšanai
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai
- žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību
- izgraustīt atkārtoti (dažādās vietās) izgrauzt, sagrauzt
- aizspaidīt atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt)
- apspaidelēt atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot
- aizbraucīt atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt
- atložņāt atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties)
- kodāt atkārtoti kožļāt
- atkrusīties atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā
- virsmas negludums atkārtoti nelīdzenumi uz detaļas virsmas ar relatīvi mazu soli bāzes garuma robežās
- pirķelēt atkārtoti pirkt dažādus niekus
- žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
- ņerkšināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkšķināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- ņerkstināt atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt
- žvārkstināt atkārtoti radīt žvārkstošas skaņas
- pāršaustīt atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot)
- glābaļāt atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
- rekuperācija Atkārtots akciju kursu nolasīšanas seanss biržā
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas
- daudzkārtīgs Atkārtots; arī biežs
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu)
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana
- interaktīvais atkļūdotājs atkļūdošanas rutīna, kas dod iespēju veikt programmas atkļūdošanu dialogrežīmā
- lecēns atkritumi (lupatas, lūžņi)
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā
- draza Atkritumi, gruži
- ķuza Atkritumi, gruži, draza
- ņūžgums Atkritumu vai žagaru kaudze
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- žirgt Atlabt, atžirgt
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu)
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums
- banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus
- atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
- demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- hidrometeoroloģiskā stacija atmosfēras un hidrosfēras stāvokļa, procesu un režīma novērošanas vieta
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā
- atmurkšināt Atmudžināt
- atvežģerēt Atmudžināt
- izmudžināt Atmudžināt
- atpenterēt Atmudžināt (dziju)
- atvežģerēties Atmudžināties
- izmudžināties Atmudžināties, atrisināties
- atpopi Atnadži
- uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu)
- saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību; ierobežot
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.)
- koordinācijas skaitlis atoma tuvāko kaimiņatomu skaits attiecībā pret doto atomu kristāliskajā režģī, amorfā materiālā, šķidrumā; arī molekulu skaits molekulāros kristālos
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā)
- disociācija Atomāro struktūru sadalīšanas komponentos dažādu faktoru ietekmē
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu
- retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku
- metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi
- metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi; metilēngrupa
- metilgrupa atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi -CH~3~
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa
- hipsohromu grupas atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekula "paaugstina" tās krāsu, t. i., zaļu pārvērš par gaišzilu, zilu, violetu, sarkanu, oranžu un dzeltenu
- kodoltermiskā sintēze atomu kodolu sintēzes reakcija, kurā no diviem vai vairākiem vieglo elementu kodoliem veidojas smagāka elementa kodoli un izdalās ievērojams daudzums enerģijas (realizēta kā ūdeņraža bumba)
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku)
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas
- atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
- atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu)
- atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām)
- pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm)
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
- laineris Ātra daudzvietīga pasažieru lidmašīna
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī
- Lielkalnu pilskalns atradās Aizkraukles novada Iršu pagastā, mežainā apvidū, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļa, plakums bija \~70 x 30 m; 3/4 noraktas grantī, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Ziemeļčehijas apgabals atradās Čehijas ziemeļos, aptuveni tagadējā Liberecas un Ūstu apgabala robežās
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Lielkanu pilskalns atradās Iršu pagastā, \~3 km uz rietumiem no Iršiem, aizņēma \~30 m augsta, dabiski norobežota reljefa pacēluma dienvidu daļu, plakums — \~70 x 30 m, 1980. gados 3/4 pilskalna noraktas grantī
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Kaparāmura ezers atradās Ogres novada Tīnūžu pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Ikšķiles dzelzceļa stacijas, nosusināts ap 1960. g., agrākā platība - 15 ha; Gulbja ezers
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi)
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
- makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais
- atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot
- atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.)
- atšķetināt Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.)
- atmudžināt Atraisīt, atrisināt (ko samudžinātu)
- atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem)
- pārlūkošana Ātras lasīšanas paņēmiens, ko izmanto, lai lasīšanas gaitā iegūtu vispārīgu priekšstatu par informācijas avota (laikraksta, žurnāla, grāmatas vai cita plašāka teksta) saturu
- izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1)
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
- griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām)
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem)
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā)
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
- birzūklis Ātraudža egle
- ātraudzis Ātraudži
- kličkas Atraugas, žagas
- kličkot Atraugāties, žagoties
- klikačāt Atraugāties, žagoties
- HSCSD ātrdarbīgo komutēto ķēžu dati (angļu "High Speed Circuit Switched Data")
- atrežģe Atrežģījums
- atrežģināt Atrežģīt
- meningoblastoma ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu
- meduloblastoma ātri augošs, infiltrējošs ļaundabīgs smadzeņu audzējs; sastāv no sīkām šūnām, kas grupējas rozešu veidā un atgādina meduloblastus; biežāk vērojams bērnu smadzenītēs
- papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
- kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
- dvesinēt ātri elpot, elsot; bieži vāji klepot
- nožvidzināt ātri novicināt, nošvīkstināt; nožmidzināt
- pazibsnīt ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas)
- pazibsnīt ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas)
- sipenēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
- siperēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
- sīpēt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
- sipināt ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt
- gumiarābiks ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- skrejīgs ātri skrejošs, žigls
- pārcirst Gordija mezglu ātri un negaidīti atrisināt kādu grūtu jautājumu, pilnīgi likvidēt kādu sarežģījumu
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
- švirkstelēt Ātri, bieži sadusmoties
- kļobt Ātri, nevīžīgi iedzert; strēbt
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos
- kā ripa ātri, veikli (_biežāk savienojumā ar_ iet)
- rapido Ātri, žigli
- sollecitato Ātri, žigli; rosīgi
- veloce Ātri; žigli, veicīgi
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās)
- atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem)
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai
- Mazais Avotmuižas iezis atrodas \~200 m lejpus Lielā Avotmuižas ieža, ir 12-13 m augsts, līdz 9 m augstumam to veido dzeltenīgie smilšakmeņi
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers
- Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
- Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
- Madelānu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Madelānu ciemā, savrups \~20 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo ezers, ziemeļu pusē - purvaina upītes ieleja, plakums - 60 x 80 m, izmantots līdz \~13. gs.
- Jori plakankalne atrodas Aizkaukāzā, Kūras ieplakā, starp Kūru un Alazani, Gruzijā un Azerbaidžānā, augstums — 200-900 m
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Kalnaziedu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, netālu no Pļaviņu HES ūdenskrātuves pie Kalnaziedu mājām, 17 m augsts zemes izvirzījums, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, plakumam (~110 x 80 m) ir noapaļota četrstūra forma, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 9. gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Širvanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Širvānas līdzenuma dienvidaustrumos, platība — 707 kvadrātkilometri, dibināts 1969. g., lai aizsargātu džeirānus un izstrādātu to pavairošanas metodes
- Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Sahama nacionālais parks atrodas Bolīvijā, pie Čīles robežas, izveidots 1939. g., platība - 1002 km^2^
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Lielais Ozolmuižas ezers atrodas Brīvzemnieku pagastā, 78,2 m vjl., platība - 19,0 ha, garums - 950 m, lielākais platums - 660 m, lielākais dziļums - 1,8 m; Lielais Ozolezers; Ozolezers; Ozolmuižas ezers
- Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m)
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Šķirsteņu kalns atrodas Daugavpils novada Medumu pagastā, pie dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijas ziemeļu robežas, absolūtais augstums — 158 m vjl.
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
- Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Vikas-Aojas nacionālais parks atrodas Grieķijā tuvu Albānijas robežai, izveidots 1973. g., platība - 12600 km^2^
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
- Lagodehi rezervāts atrodas Gruzijā, Lielā Kakāza dienvidu nogāzē, platība 177 kvadrātkilometri, augstums - 500-3500 m, dibināts 1912 g., lai saglabātu dabas kompleksus, kā ūdenskritumi (līdz 100 m), sērūdeņraža minerālūdeņu avoti
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Turkestānas grēda atrodas Hisaras-Alaja kalnu sistēmā, Alajas grēdas rietumu turpinājums (Tadžikistānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā), garums — 430 km, augstums — līdz 5621 m
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Dangreka kalni atrodas Indoķīnas pussalā ("Dang Raek"), uz Taizemes un Kampučijas robežas, Koratas plato dienvidu malas kuestu kāple, garums \~300 km, vidējais augstums - 500-700 m, virsotne - 761 m
- Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
- Lielā Kabīlija atrodas Kabīlijas rietumu daļā, augstums - līdz 2308 m (Džurdžuras kalni)
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
- Boļšehehcira rezervāts atrodas Krievijā, Habarovskas novadā, Hehcira grēdas dienvidrietumos, platība - 447 kvadrātkilometri, augstums - 500-950 m, dibināts 1964. g., lai saglabātu skujkoku-platlapju mežus, pētītu Tālo Austrumu floru un faunu
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Paružu ezers atrodas Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — 2,4 ha; Paražu ezers; Parūžu ezers
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Guliņas un Lī upes nacionālais parks atrodas Ķīnas autonomā reģiona Guansji Džuanu ziemeļrietumos, izveidots 1982. g., platība - 2860 km^2^
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni
- Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Aijažu ezers atrodas Limbažu viļņotā līdzenuma malā, Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļrietumu daļā, 62 m virs jūras līmeņa, platība - 311 ha, garums dienvidu-ziemeļu virzienā 2,4 km, lielākais platums - 1,9 km, lielākais dziļums - 1,8 m; iztek Aģes pieteka Igate; Lielais ezers
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
- Akenstakas parks atrodas Mores pagastā , \~10 km no Nītaures, platība - 6,1 ha, reljefs paugurains, aug 20 vietējās un 19 introducētās koku un krūmu sugas, no bijušās muižas vietas paveras skats uz garu, nolaidenu lauci ar vairākām baltegļu grupām
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri
- Ančiņu Velnakmens atrodas Ogres novada Lauberes pagastā 900 m no Ozolmuižas-Madlienas ceļa, 300 m uz dienvidrietumiem no Ančiņu mājām, sena kulta vieta, garums - 4,8 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7-2,4 m, apkārtmērs - 16,5 m
- Sudrabu Edžus memoriālā māja atrodas Ogres novada Meņģeles pagasta "Siliņos", muzejs dibināts 1985. g., ekspozīcija izvietota rakstnieka dzimtajās mājās, tiek rīkoti dzejas dienu un Sudrabu Edžus piemiņas pasākumi
- Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
- Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Šahdaras grēda atrodas Pamira dienvidu daļā, starp Pjandžas un Šahdaras upi, Tadžikistānā, ietver Iškašimas grēdu (meridionāla virziena, garums - 94 km, augstums - līdz 6096 m) un tai perpendikulāro Šahdaras grēdu (garums - 103 km, augstums - līdz 6726 m), apledojums - 427,5 kvadrātkilometri
- Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Pokaiņu senvieta atrodas Pokaiņu mežā, \~14 km uz rietumiem no Dobeles, tajā ir vairāki tūkstoši akmeņu krāvumu, kuru izcelsme nav noskaidrota
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs
- Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
- Rīgas pilsētas meži atrodas Rīgas pilsētas un apkārtējo novadu teritorijā, platība 61700 ha, t. sk. 2226 ha nemeža zemes un 59,5 hameža zemes; no tiem 51700 ha meža zemes
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
- Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
- Suklades Baltais ezers atrodas Salienas pagastā, \~0,5 km no Baltkrievijas robežas, platība - 5,1 ha
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Timokas Krajina atrodas Serbijas austrumos pie Rumānijas un Bulgārijas robežas, Donavas un Timokas ielokā
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
- Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas)
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Šķeltovas ezers atrodas Šķeltovas pagastā, platība — 12,6 ha; Robežnieku ezers; Šķeltiņu ezers
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja
- Slīteres bāka atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, \~6 km no jūras, Zilo kalnu kraujas malā, celta 1849. g., sākotnēji bez gaismas avota, 1961.-1999. g. tajā bija gaismas iekārta (gaismas avota augstums - 82 m vjl.), kas demontēta, bāka tiek izmantota par skatu torni un izstāžu vietu
- Laumu dabas parks atrodas Talsu novada Īves pagastā, platība 70 ha, apmeklētājiem atklāts 2001. g., parkā tiek veikti pētījumi mežsaimniecībā, vidrūpē, meliorācijā, dabsaimniecībā, izveidotas 6 tematiskas takas
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža
- Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča
- Aizpurvju senkapi atrodas Taurupes pagastā pie Aizpurvju mājām, mežā (t. s. Čūsku purvā), ierīkoti 3 iegarenos pauguros (augstums - 2-3 m)
- Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Aizkarpatu apgabals atrodas Ukrainas dienvidrietumu daļā (_Zakarpats’ka oblast’_), platība – 12800 km^2^, administratīvais centrs – Užhoroda, kalnains reljefs, augstākā virsotne – 2061 m
- Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita)
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem
- ekspresautobuss Ātrs regulāras satiksmes autobuss, kas pietur tikai maršruta galapunktos vai dažās pieturās
- aksts Ātrs, mudīgs, žigls
- drīzs Ātrs, žigls
- drīžs Ātrs, žigls
- graitai Ātrs, žigls
- žibens Ātrs, žigls
- straujtecītis Ātrs, žigls tecējums (par strautu, upi)
- griets Ātrs, žigls, mudīgs
- masns Ātrs, žigls, veicīgs
- bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- altogravīra Ātrspiežu gaismas kodinājums iespiedtehnikā
- gulošais policists ātruma ierobežošanas valnis pie skolām, dzīvojamos masīvos un citviet
- žiglība Ātrums, mudīgums, žiglums, veiklums
- drīzums Ātrums, žiglums
- jozīte Ātrums, žiglums
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
- brauciens Atsevišķa masāžas darbība
- starpžāvētājs atsevišķa sekcija garajās lokšņu iespiedmašīnās, kas ir paredzēta tikai lokšņu žāvēšanai (parasti ar infrasarkano starojumu, karsto vai auksto gaisu)
- žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām
- vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
- etnonīmijas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu
- darbs autonomā režīmā atsevišķu vienota tehnoloģiskā procesa daļu izpilde uz dažādām iekārtām, darbgaldiem, mašīnām vai ierīcēm, kuras mehāniski, enerģētiski un informatīvi nav savstarpēji saistītas
- Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii")
- starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum")
- atsadzāns atskabarga metāla tapai (žebērklim), kas neļauj to izvilkt
- izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām
- pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā
- lentando Atslābinot, atlaižot
- risaris Atspere dažiem transportlīdzekļiem, parasti līnijdroškai, ratiem
- slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē
- divpakāpju atsperojums atsperojums, kura elastīgie elementi refrižeratorvagonos, pasažieru lokomotīvēs un vagonos ir starp ratiņu rāmi un riteņpāriem (bukšu atsperojums) un ritošā sastāva galveno rāmi un ratiņu rāmi (centrālais atsperojums)
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- stādaigs Atspiežamais koks
- širdzināt Atspirdzināt, atžirdzināt
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu)
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu)
- termiskā atstarpe atstarpe, kas mainās, detaļām sasilstot. Tāpēc termiskā atstarpe regulējama tā, lai būtu atbilstošu normu robežās kā aukstā, tā karstā detaļu stāvoklī. Piemēram, termiskā atstarpe starp motora vārstiem un bīdītājiem
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu)
- atsveķošanas fonds atsveķošanai piemērotas pieaugušas un pāraugušas priežu audzes, kā arī puse no atsveķošanai piemērotām priežu briestaudzēm visos izmantojamos mežos
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
- rītēt atšķetināt (samudžinātu dziju)
- izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt
- izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1)
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju)
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības
- pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma)
- kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas)
- savmuļība Atšķirtība, norobežotība
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur)
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku
- aizmudžēt Attālināties mudžot
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas)
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai
- gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām
- plati ganaši attālums starp abiem žokļa stūriem ir 8–9 cm
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
- ekipāžas bāze attālums starp vagona vai lokomotīves ekipāžas atbalsta pēdu balsta centriem
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā
- bremzēšanas ceļš attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku)
- atsvaidzes intensitāte attēla atkārtotas zīmēšanas reižu skaits sekundē katodstaru lampu displejos
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus
- optiskā blīvuma diapazons attēla optiskā blīvuma nepārtraukts vērtību kopums, kas robežojas ar minimālo un maksimālo vērtību
- studijas pults attēla pārslēgšanas ierīce, ko izmanto raidījuma režisors, lai no viena attēla avota pārslēgtos uz citu
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu
- pustoņu attēls attēls, kam raksturīga liela krāstoņu dažādība - reproducēšanas procesā teorētiski var iegūt 256 līmeņu pustoņus
- binārs attēls attēls, kurā visi elementi – dažāda platuma, garuma un formas līnijas, laukumi, atsevišķi punkti u. c. – ir tikai divos krāsas intensitātes līmeņos – 0 vai 1
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
- starptautiskās tiesiskās attiecības attiecības, kas tiek veidotas un pastāv uz starptautisko paražu un līgumisko tiesību normu pamata
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām
- celtniecība attiecīgā ražošanas nozare
- ģeogrāfija attiecīgais mācību priekšmets par teritoriāliem dabas un ražošanas kompleksiem un to sastāvdaļām
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- antronazāls attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu
- homofermentatīvs attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi
- heterociklisks attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi
- heterofermentatīvs attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu
- bivalents attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus
- disgnātisks attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem
- holofīts attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji)
- dimorfobiotisks attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze
- bazirhināls attiecīgs uz ožas smadzeņu pamatu
- digēnisks attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni
- išiokavernozs attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem
- išiosakrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu
- išiovagināls attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti
- išiovertebrāls attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju
- išiorektāls attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu
- išioanāls attiecīgs uz sēžu un tūpli
- jugomaksilārs attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli
- bazibranhiāls attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu
- vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu; terminu ekvivalence
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu)
- sagrūbāt attīrīt no sēnalām un noapaļot miežu graudus
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām
- nogrūbāt attīrīt un noapaļot miežu graudus
- ģerbumi Attīrīts meža gabals
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
- branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1)
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem
- vieksta Atvars, kur griežas ūdens
- atvāršas Atvāržas
- atvarši Atvāržas
- sobara Atvārži
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai
- kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu
- kopētāja apertūra atvere, kas ierobežo gaismas plūsmu kopētājā
- antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai
- torakostomija Atveres izveidošana krūškurvja sienā drenāžas nolūkā
- perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā
- izgriezt tiltu atvērt izgriežamo tiltu
- atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.)
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā
- Zelta disks atzinības zīme izpildītāju kolektīvam vai solistiem, kuras piešķiršanā vērā tiek ņemts pārdoto disku daudzums (dažādās valstīs tas ir atšķirīgs)
- izžeibt Atžeibt
- atģilbināt Atžilbināt
- atģilbt Atžilbt
- atģirbt Atžilbt
- atžilbties Atžilbt
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas
- atģeibties Atžirgt
- atžirdzēties Atžirgt
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību
- Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- ražotāji Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- ražotājnieki Auces novada Lielauces pagasta apdzīvotās vietas "Ražotāji" iedzīvotāji
- audeklenes Audekla bikses, džīnas
- virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot
- lustrēt Audeklam dot spožumu
- nītainis Audekls, ko auž vairākās nītīs
- putnactens audekls, kuru aužot veidojas reljefs raksts ar bedrītēm
- MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- avaskularizācija Audu apasiņošanas pārtraukšana kādā ķermeņa apvidū, liģējot asinsvadus vai izmantojot žņaugu
- kolikvācijas nekroze audu atmiekšķēšanās un sašķidrināšanās; visbiežāk novēro centrālās nervu sistēmas audos
- alloplastika Audu defektu aizvietošana ar dažādiem svešķermeņiem
- perikoksīts Audu iekaisums ap gūžas locītavu
- periproktīts Audu iekaisums ap tūpļa zarnu un tūpli, kas visbiežāk pāriet no tūpļa zarnas uz apkārtējiem audiem
- periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli
- periholangīts Audu iekaisums ap žultsvadiņiem
- termokoagulācija Audu iznīcināšanas paņēmiens, koagulējot tos noteiktā, norobežotā apvidū ar elektrokauteru vai augstfrekvences strāvu
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- gelotripsija Audu sacietējuma masāža
- simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
- sīkrakstainais auduma pinums auduma pinums, ko iegūst, dažādi kombinējot galvenos un atvasinātos pinumus
- trinītis auduma pinums, ko veido ar trim nīšu kārtām un kam raksturīgs diagonāls raksts; audums, kam ir šāds pinums; saržs
- trine Auduma svītra, kas rodas trinīti aužot
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- žakards audums ar sarežģītu rakstu, ko veido žakardmašīna
- žakardaudums Audums ar sarežģītu rakstu; žakards
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrāna (1)
- virsdrāna Audums, kas paredzēts apģērba (piemēram, mēteļa, kažoka) virsējās daļas gatavošanai vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai; virsdrēbe (1)
- lāpsene Audums, kuram izveidots reljefains raksts aužot vairākas dzijas daudzkārtnī un pārmaiņus vienkārtnī
- divkārtnīšu Audums, kuru aužot izmanto speciālu nīšu iekārtojumu ar īsacainām un garacainām nītīm
- pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
- mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
- izkopta audze audze, kurā paredzētajā laikā kvalitatīvi veikti visi vajadzīgie mežsaimnieciskie pasākumi
- vienvecuma audze audze, kuras koku vecums svārstās 10 (mīkstajiem lapkokiem) vai 20 (skujkokiem) gadu robežās
- briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos
- onkocitoma Audzējs pieauss, zemžokļa dziedzerī, hipofīzē, vairogdziedzerī vai citur; sastāv no onkocītiem
- hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
- branhioma Audzējs, kas saistīts ar žaunu loku vai attīstījies no embrionālo žaunu epitēlija atliekām
- pleohromocitoma Audzējs, kas sastāv no dažādas krāsas šūnām
- audzēklis Audzēknis; audžubērns
- audzēksnis Audzēknis; audžubērns
- parauglaukums Audzes daļa, pēc kuras taksācijas spriež par visu audzi
- Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- auģis Audžubērns
- audžumeita Audžubērns - meitene
- audžudēls Audžubērns - zēns
- audžubrālis Audžudēls attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņš ir pieņemts
- specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
- audzīte Audžumeita
- audžumāsa Audžumeita attieksmē pret citiem bērniem ģimenē, kurā viņa ir pieņemta
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Allažu svētliepa aug Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 100 m uz austrumiem no Burtnieku mājām (senāk pie svētliepas bijušas Allažu mājas), stumbra apkārtmērs - 6 m, augstums - 16 m, izcili ainaviska, aug tīruma vidū, stumbrā milzīgs dobums ar savdabīgiem izaugumiem
- Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
- Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
- Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
- Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
- Kvēpenes dižegle aug Raiskuma pagastā, Gaujas ielejas labajā nogāzē, 70 m no upes, stumbra apkārtmērs — 3,1 m, augstums — 39 m, augstākais dižkoks Latvijā
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
- Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
- Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
- Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- kamēla Auga "Mallotus philippinensis" sveķu dziedzerīši un matiņi, viegli izplūstošs brūnsarkans pulveris ar sīkām gaišdzeltenām daļiņām; lietoja zīda krāsošanai oranžbrūnā krāsā un medicīnā lentas tārpa izdzīšanai
- vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās
- anterozoids Auga spermatozoīds; vīrišķā kustīgā dzimumšūna, kas raksturīga dažām augu grupām (paparžaugiem, brūnajām un zaļajām aļģēm, dažiem sāgo palmu dzimtas augiem, sūnām)
- stīga Auga vasa ar gariem guļošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem
- augu kaitēkļi augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji
- stīgaini augi augi ar ložņājošu stumbru
- pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi
- izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām
- skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
- niktofiti Augi, kuru ziedi atveras vai smaržo tikai pa nakti
- gūženes Augi, piena dadži
- augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens
- dāsns Auglīgs, ražens
- rastīgs Auglīgs, ražīgs
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli
- opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
- deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
- ecbolica Augļa nodzīšanas līdzekļi; biežāk lieto latīņu "abortiva"
- autostrangulācija Augļa nožņaugšanās dzemdē, nabas saitei aptinoties ap kaklu
- fetotomija Augļa sadalīšana, dzīvnieka dzemdību sarežģījumu gadījumā, lai glābtu dzemdētāju
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
- levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze
- stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu ražošana, to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī parku un apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare
- koka vītināšana augoša koka vai nogāzta stumbra dabiska kaltēšana vasaras periodā; augošu koku vītina celma daļā visapkārt kokam pārgriežot aplievu (koku gredzeno); nogāztos stumbrus vītina, atstājot tos ar visiem zariem cirsmā žūt
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
- izaugt Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- izaugties Augot augiem, izveidoties, tapt (piemēram, par ražu, augļiem)
- stīgot Augot veidot stīgas (par augiem); būt ložņājošam (par augiem, to daļām)
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos
- divmājnieks augs, kam ir tikai sievišķie vai vīrišķie ziedi; t. i. atšķirīgā dzimuma ziedi atrodas uz diviem dažādiem auga eksemplāriem
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds
- remontantaugs Augs, kas vairākkārt zied un ražo augļus vienā un tai pašā veģetācijas periodā
- krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu, augļu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai
- lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
- spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus
- kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai)
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
- soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
- diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- Arrhenatherum elatius augstā dižauza
- Echinops ritro augstā ežziede
- valoda FORTRAN augsta līmeņa programmēšanas valoda, ko izmanto, lai veiktu matemātiskus, zinātniskus un inženiertehniskus aprēķinus
- komandvaloda Augsta līmeņa specializēta valoda ar ierobežotu komandu skaitu, ko tālāk apstrādā komandu interpretators
- prestižene Augsta prestiža skola, organizācija, iestāde
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā
- keramiskie pigmenti augstā temperatūrā stabilas vielas, kuru krāsa ir atkarīga no to kristāliskā režģa uzbūves un tajā esošiem režģa defektiem, kas absorbē noteikta viļņu garuma gaismas starus
- papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure
- Sisymbrium altissimum augstā žodzene
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
- Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
- Murovdags Augstākā kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, garums - \~70 km, augstums - līdz 3724 m, saposmo dziļas aizas
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- medžliss Augstākā likumdošanas institūcija dažās Austrumu valstīs, piemēram, Azerbaidžānā, Irānā, Uzbekistānā; madžliss
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jumprava Augstāka muižas kalpone
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
- virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs)
- griesti augstākā robeža
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- purkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- purvkāja augstāka un sausāka vieta purvā, kur aug diezgan labs mežs
- Narodnajas kalns augstākā Urālu virsotne Piepolārajos Urālos, uz Krievijas Tjumeņas apgabala un Komi Republikas robežas, augstums - 1895 m
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs
- Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Kibo Augstākā virsotne Āfrikā, Kilimandžāro masīvā, Tanzānijā, Austrumāfrikas plakankalnē, augstums - 5895 m
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
- Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
- Čerhova kalns augstākā virsotne Čehu Meža kalnu grēdā, augstums 1042 m
- Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Kapidžiks Augstākā virsotne Džavahetijas-Armēnijas kalnienē uz Armēnijas un Azerbaidžānas Nahčivanas Autonomās Republikas robežas, augstums - 3904 m
- Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
- Aždaks Augstākā virsotne Gegamas grēdā Džavahetijas-Armēnijas kalnienē, augstums - 3597 m
- Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
- Čogori Augstākā virsotne Karakorumā (angļu val. "Chogori"), uz Ķīnas un Pakistānas robežas, augstums - 8611 m (otra augstākā virsotne pasaulē); Godvina Ostena kalns ("Godwin Austen"); K-2
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m
- Dibrars Augstākā virsotne Kaspijas Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 2206 m vjl.
- Orala kalns augstākā virsotne Kravana kalnos Kambodžas un Taizemes pierobežā, augstums — 1813 m
- Boboiobs Augstākā virsotne Kuramas grēdā, atrodas uz Uzbekistānas un Tadžikistānas robežas, augstums - 3769 m
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m
- Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m
- Gjamišs Augstākā virsotne Murovdaga grēdā Mazajā Kaukāzā, Azerbaidžānā, augstums - 3724 m
- Saramati kalns augstākā virsotne Patkaja kalnos uz Indijas un Mjanmas (Birmas) robežas, augstums - 3826 m
- Dombajulgens Augstākā virsotne Rietumkaukāzā, uz Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikas robežas ar Gruziju (Abhāziju), augstums - 4046 m
- Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
- Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m
- Juišaņs Augstākā virsotne Taivānā ("Yushan"), augstums - 3997 m, metamorfo iežu masīvs ar smailu virsotni
- Sairamas smaile augstākā virsotne Talasas Alatava Ugamas grēdā, uz Kazahstānas un Uzbekistānas robežas, augstums - 4236 m
- Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Dženiša smaile augstākā virsotne Tjanšanā, atrodas uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, Kokšāltau grēdā, augstums - 7439 m; Uzvaras smaile; Zengisa smaile
- Čimtarga augstākā virsotne Zarafšonas kalnu grēdā, Tadžikistānā, augstums - 5489 m
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m
- Telposizs Augstākā virsotne Ziemeļurālos (1617 m), Krievijas Komi Republikā, nogāzēs līdz 500-600 m vjl. taigas meži, augstāk - kalnu tundra un akmeņu kliedņi
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas (_Babia Góra_, _Babia hora_), augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības
- valsts kanclers augstākais civilais amats dažās valstīs, Krievijā līdz 1917
- vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls
- Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
- gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām
- grīste Augstākās pilotāžas figūra - lidaparāta laišanās lejup pa stāvu spirāli; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē
- ranversmans Augstākās pilotāžas figūra - strauja lidojuma virziena maiņa par 180 grādiem
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā
- aerobātika Augstākās pilotāžas figūru virtuoza izpilde
- malacostraca Augstākie vēži
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas
- pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
- pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls
- amnijs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns - plēve, kas pasargā dīgli no izžūšanas un mehāniskiem bojājumiem
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
- spīļkāji Augstāko vēžu kārta; visbiežāk dzīvo pašraktās ejās jūrās un okeānos
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas
- amfipods Augstāko vēžu kārtas piederīgais, mīt galvenokārt jūrā
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
- filmu eksponētājs augstas izšķirtspējas iekārta, kas ar lāzera staru (visbiežāk) veido rastra attēlu uz filmas vai arī tieši uz iespiedformas
- nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
- profesionālā darbstacija augstas veiktspējas personālais dators, kas piemērots izmantošanai dažādiem profesionāliem lietojumiem tādās jomās kā diskrēto shēmu projektēšana, arhitektūra u. c.
- Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
- signālu ģenerators augstfrekvences ģenerators, kurā iespējams plašās robežās mainīt sprieguma amplitūdu un frekvenci
- smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
- voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- Rietumkarēlijas augstiene augstiene Krievijas Karēlijas Republikas rietumu daļā, garums - \~130 km, augstums - līdz 417 m, gneisi, granīti, kvarcīti, morēnu vaļņi, grēdas pauguri, daudz ezeru, egļu un priežu meži
- Ziemeļkurzemes augstiene augstiene Kurzemes pussalas ziemeļaustrumu daļā, Latvijā, augstums — līdz 174 m (Kamparkalns), pamatiežu pacēlums, ko klāj kvartāra nogulumi
- Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
- Kainunselke Augstiene Somijas viedienē ("Kainunselkae"), garums - 125 km, augstums - līdz 384 m, skujkoku meži, daudz ezeru un purvu
- Pieazovas augstiene augstiene Ukrainā, Zaporožjes un Doņeckas apgabalā, augstums - līdz 324 m, nogāzēs saglabājusies tipčaka-kaviļu stepe
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
- meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
- alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m)
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
- augstlabdzimtība Augstlabdzimušas personas (baronu un netitulētās muižniecības) uzrunas forma Latvijā
- augstenieki Augstmaņi, augstākajai ļaužu kārtai piederīgie
- krekprocess Augstmolekulāru ogļūdeņražu skaldīšana karstumā vienkāršākos produktos
- augstpapēdenes Augstpapēžu kurpes
- klabenes Augstpapēžu kurpes
- špiļka Augstpapēžu kurpes
- spiczābaki augstpapēžu zābaki ar tievu papēdi
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei
- blūmings Augstražīgs velmēšanas stāvs liela šķērsgriezuma tērauda lietņu (1-12 t) pārvelmēšanai kvadrātveida sagatavēs (blūmos)
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā
- maršals Augsts galma vai feodālās valsts ierēdnis; vēlēta muižniecības amatpersona
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- simarre Augstu amatpersonu mētelis, ko uzģērbj svinīgos brīžos
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
- puskonteiners augstumā samazināts konteiners dažādu smagu kravu pārvadāšanai
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Zemais Velds augstums - 300-600 m, veido kristāliskie ieži, saposmo plašas ielejas
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Krūmāju Velds augstums - līdz 900 m, veido magmatiskie ieži
- auga Augšana, attīstība, raža
- somatropīns Augšanas hormons, kas nosaka organisma audu vispārējo augšanu, olbaltumviela, kas dažādām dzīvnieku sugām ir atšķirīga
- Neicgaļa muiža Augšdaugavas novada apdzīvotās vietas "Nīcgales muiža" nosaukums latgaliski
- Kierkuži Augšdaugavas novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Kjarkuži" nosaukuma variants latgaliski
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
- Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
- Paberža Augšdaugavas novada Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" nosaukuma variants
- Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Kranciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Ikšķiles novada Tīnūžu pagastā, 6 km uz ziemeļiem no Ogres
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu
- augšnazis Augšējais nazis kartona griežamām mašīnām
- augšžoklis Augšējais žoklis
- senons Augšējās krīta formācijas nodalījums ar bieziem baltā krīta nogulumiem Dānijā un Ziemeļvācijā, bet citur arī kaļķakmeņiem, merģeļiem, smilšakmeņiem u. c. iežiem
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas
- Auschgal Augšgala muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Ceraukstes pagastā
- Oksfordas stāvs augšjuras stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu stūrī, biezums — līdz 1,6 m, Rucavas un Sikšņu apkaimē veido pamatiežu virsu
- bonitēšana augšņu auglības novērtēšana pēc iegūtajām ražām
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- virsžoklis Augšžoklis
- augšdzelzi Augšžoklis, augšējais žokļa kauls
- Haimora dobumi augšžokļa dobumi
- maksilektomija Augšžokļa izgriešana
- starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
- hemimaksilektomija Augšžokļa puses izoperēšana
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3)
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens
- staipīties Augt, būt izaugušam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem augiem, to dalām)
- sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
- zemsedze augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni
- intuskrustācija augu atlieku pārakmeņošanās, minerālvielai (kaļķim u. c.) iespiežoties šūnas iekšā
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- fitotrons augu audzēšanas kamera, ko izmanto vides temperatūras, ogļskābās gāzes daudzuma, mitruma, gaismas režīma regulēšanai
- karotinoīdi augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos
- vijolīšaugi augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte
- vīnakoks augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni)
- tējasaugi augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi
- sikatīvs augu eļļu žūšanas katalizators, ko pievieno pernicai, lakām, eļļas krāsām, lai paātrinātu plēves veidošanos
- biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
- vinblastīns augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi)
- vinkristīns augu izcelsmes pretvēža līdzeklis, kas kavē šūnu dalīšanos (mitozi)
- paklitaksels augu izcelsmes pretvēža preparāts, kas kavē šūnu dalīšanos
- mistrs augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
- fitocenoze augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe)
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
- spilvītes augu matiņi, tievi, bieži dobumoti un caurspīdīgi virsādiņas izaugumi ar vienu vai vairākām šūniņām
- himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
- galvanotropisms augu orgānu reaģēšana uz galvanisko strāvu, ko laiž cauri šķidrumam, kurā augi atrodas, piem., ūdenī iegremdētu auga sakņu izliekšanās pola virzienā
- špalera augu rinda, kas ir izveidota pie šāda režģa
- akarinoze augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām
- kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
- rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
- mozaīkslimība augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi
- pašauglība augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas
- fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
- pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
- kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās
- plastīdas augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- reproduktīvais vecums augu un dzīvnieku dzimumgatavības iestāšanās laiks, kas meža kokiem iestājas pēc juvenilā vecuma un atkarībā no to sugas un augšanas vietas ir ļoti dažāds, visagrāk tas iestājas savrupiem kokiem, augot atklātā laukā, visvēlāk — normālas biezības kokaudzē; agrāk tas iestājas arī lapkoku atvasājiem
- bioģeocenoze augu un dzīvnieku sistēma, kas izveidojas saistībā ar attiecīgo zemes virsmas rajonu, tā mikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, ūdens režīmu
- apakšģints augu un dzīvnieku sistemātikā - ģints sīkāks iedalījums, lielākas sugu dažādības gadījumos
- lopbarība augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, arī minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai
- pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
- dabiskais kaučuks augu valsts izcelsmes produkts, ko iegūst no hevejas u. c. koku lateksa; dabisko kaučuku plaši izmanto gumijas izstrādājumu ražošanai
- gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
- mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Augustow Augustovas muiža, kura atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā
- briežauka Auka briežu nārsta laikā
- izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
- paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis
- spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus
- emba Aukle, zīdītāja (muižā)
- emma Aukle, zīdītāja (muižā); emba
- Kamberlendas mērce auksta mērce no jāņogu želejas, vīna, apelsīnu un citronu sulas un garšvielām
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- dejeuner a la fourchette aukstas brokastis, uzkožamie
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
- sugāt aukstumā pārvērsties vižņos (par ūdeni upē)
- kompresijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā aukstumaģentu (amonjaku, freonu u. c.) saspiež kompresorā
- Japānas aukuba aukubu suga ("Aucuba japonica"), kurai zeltainas vai raibas lapas un sarkanas ogas, tiek bieži audzēta istabā un oranžērijās, dažkārt dēvē par zelta koku
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Serbigal Aumeisteres muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
- Auningen Auniņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Pampāļu pagastā
- Auermjundskaja Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Auerminde Auru muižas un pagasta bijušais nosaukums vācu valodā
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu
- Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež
- forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā
- kohleīts Auss gliemeža iekaisums
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža
- ziedēt Aust, būt uzausušam (par gaismu); spoži spīdēt (par debess spīdekļiem)
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
- ārējie antifoni austiņas vai spilventiņi, kas nosedz auss gliemežnīcu
- joia Austrālijas aborigēnu apzīmējums pārdabiskam spēkam, kas var iemājot cilvēkā, dievībā vai priekšmetā un izpaužas kā vara pār dzīvniekiem, augiem un dabas norisēm; melanēziešu un polinēziešu mana
- alčeringa Austrālijas aborigēnu reliģijā - mitoloģisks laiks (kuram ir sākums, bet nav beigu), kā arī sarežģīts ticējumu un rituālu komplekss, kurā liela nozīme ir totēmismam
- Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme (_Oberösterreich_), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni
- Štīrija Austrijas federālā zeme ("Steiermark"), platība - 16401 kvadrātkilometrs, 1205900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Grāca, robežojas ar Karintiju, Zalcburgu, Augšaustriju, Lejasaustriju un Burgenlandi, kā arī ar Slovēniju
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju
- Burgenlande Austrijas federālā zeme, platība - 3962 kvadrātkilometri, 2811900 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Eizenštate, robežojas ar Štīriju un Lejasaustriju, kā arī ar Slovākiju un Ungāriju
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju
- Karintija Austrijas federālā zeme, platība - 9538 kvadrātkilometri, 561094 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Klāgenfurte, robežojas ar Tiroli, Zalcburgu un Štīriju, kā arī ar Slovēniju un Itāliju
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu
- melanēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, \~300 valodas, plašāk izplatītās: fidžiešu, mola, motu
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- Kaspijas Kaukāzs Austrumkaukāza daļa uz austrumiem un dienvidaustrumiem Babadaga, Azerbaidžānā, garums - \~100 km, augstums - līdz 2206 m (Dibrars), kalni sazarojas un pazeminās dienvidaustrumu virzienā
- babajs Austrumnieks, visbiežāk indietis
- seraļs Austrumnieku pils ar harēmu (dažkārt tā nepareizi dēvē arī pašu harēmu vien)
- burdjuks Austrumos, it īpaši Kaukāzā, Aizkaukāzā un Sibīrijā - maiss no veselas kazādas (liels maiss - no zirga ādas); lieto šķidrumu uzglabāšanai, dažās Austrumu zemēs ar piepūstu burdjuku ceļas pāri upei
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums
- bema Austrumu baznīcā – paaugstināta vieta baznīcas grīdā, ko norobežo ikonostass un kurā atrodas altāris
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- Bunias orientalis austrumu dižpērkone
- masnavī Austrumu dzejas žanriskā forma - poēma, kurā visi beiti savstarpēji atskaņoti: AA BB CC ... utt.
- dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā
- Clematis orientalis austrumu mežvītenis
- mesnevī austrumu poēzijas žanrs; heroiska, romantiska vai filozofiski didaktiska poēma
- Carduelis sinica austrumu zaļžubīte
- tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
- Sisymbrium orientale austrumu žodzene
- icteridae Austrumvālodžu dzimta
- agelaius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- dolichonyx Austrumvālodžu dzimtas ģints
- euphangus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- icterus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- molothrus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- psarocolius Austrumvālodžu dzimtas ģints
- quoscalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- scaphidura Austrumvālodžu dzimtas ģints
- sturnella Austrumvālodžu dzimtas ģints
- xanthocephalus Austrumvālodžu dzimtas ģints
- sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
- dzeltenraibais kasiks austrumvālodžu dzimtas suga ("Cacicus cela")
- sarkanbrūnā strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Euphangus carolinus")
- dižastes strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Quoscalus mexicanus")
- govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora")
- dzeltengalvas melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Xanthocephalus xanthocephalus")
- oranžvēdera austrumvālodze austrumvālodžu suga ("Icterus galbula")
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
- atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
- preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
- platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
- žeburkača Aušīga, pļāpīga sieviete; žaburkača
- žēpurīgs Aušīgs, draiskulīgs; žāpurīgs
- ēveņģēlis Aušīgs, trakulīgs, draiskulīgs cilvēks; palaidnīgs cilvēks (biežāk bērns, pusaudzis)
- žēpurēties Aušoties, draiskuļoties; žāpurēties
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols autentificēšanas protokols, ko izmanto, lai protokolam PPP atbilstošajiem interneta savienojumiem pārbaudītu lietotāja vārdu un paroli; šis protokols laikā, kad tiek nodibināts sākotnējais savienojums ar attālo datoru, šis protokols veic trīs dažādus rokasspiedienus, kā arī katru reizi pēc savienojuma nodibināšanas atkārto autentificēšanu
- gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu
- taksobuss Autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām
- autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai
- šrote Autokapsēta, kur bieži darbojas arī autodetaļu tirgus
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota Padomju Savienībā)
- zapars Automašīna "Zaporožec"
- zapelītis Automašīna "Zaporožec"
- zapiņš Automašīna "Zaporožec"
- zapītis Automašīna "Zaporožec"
- zaps Automašīna "Zaporožec"
- autobetonvedējs Automašīna betonmasas transportēšanai, uz kuras šasijas ir uzmontēta aizverama, apgāžama tvertne; var transportēt betonmasu līdz 25 km attālumam
- autoražotājs automašīnu ražotājs
- ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
- optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
- matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
- dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
- pašnoskaņošanās Automātiskas adaptīvas sistēmas īpašība, kas nodrošina pielāgošanos vajadzīgajam darba režīmam
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija
- nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
- brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma; šīs sistēmas pistole
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- uzziņu sistēma automatizēta sistēma, kas darbojas dialogrežīmā un nodrošina lietotājus ar uzziņas informāciju
- APRS Automatizētas projektēšanas un ražošanas sistēma
- elastīgs automatizēts iecirknis automatizēts ražošanas i., kurā ir iespējams ātri mainīt iekārtu darbības programmas un tehnoloģisko iekārtu izmantošanas secību
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai
- mikroautomobilis Automobilis ar mikrolitrāžas motoru
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
- saldētājautomobilis Automobilis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorautomobilis
- daudzasu automobilis automobilis ar vairāk nekā divām asīm; tam ir labāka pārgājība, ilgāks riepu un automobiļa tiltu darbmūžs, daudzasu automobilis labāk saglabā ceļa segumu; pašizmaksa un ekspluatācija ir dārgāka
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru)
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- diska bremzes automobiļu berzes bremžu veids
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
- Dienvidtirole autonoms Itālijas reģions - Trentīno-Alto Adidže
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Sicīlija Autonoms reģions Itālijā ("Sicilia"), administratīvais centrs - Palermo, platība - 25711 kvadrātkilometru, 4992000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Agridžento, Kaltanisetas, Katānijas, Ennas, Mesīnas, Palermo, Ragusas, Sirakūzu un Trapāni
- fāzēšana Autonomu sistēmu spriegumu vienādu sākuma fāžu noteikšana
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
- pirātisms Autortiesību pārkāpšana, it īpaši nelikumīga videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
- karnete Autotransporta kravu pārvadājumu muitas dokuments, kas atļauj pārvadāt preces pāri valstu robežām, nemaksājot muitas nodevas katrā atsevišķā valstī
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus
- rūsumaiņas auzas auzas, kas vēl nav pilnībā nogatavojušās (tur, kur dažas vārpas ir nogatavojušās, citas vēl nav nobriedušas)
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- šautave aužamā atspole
- šauteve Aužamā atspole
- šautava Aužamā atspole, saiva
- seivala aužamā šķieta apmale
- zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
- sīlava Aužamā šķieta mala
- strastis Aužamā šķieta zari
- birds Aužamais šķiets
- stāvi Aužamās stelles
- četrminas Aužamās stelles ar četrām paminām
- birde Aužamie stāvi
- kangas Aužamie stāvi (Kursā)
- laipstules Aužamie stāvi, stelles
- stāve Aužamie stāvi; stelles
- pakaļbomis Aužamo stāvu bomis, uz kura pirms aušanas tiek uztīti meti jeb velki
- tīseklis Aužamo stāvu daļa
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
- blāķis Aužamo stāvu daļa - sānkoki
- augšvilenis Aužamo stāvu daļa, kur uztīti jeb uzvilkti meti; velbomis; velenis
- slunas Aužamo stāvu daļa, steļļu abi sāni, steļļu sānu koki
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
- dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas
- kamlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- ķemmlāde Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- šķietvāks Aužamo stāvu detaļa, kur ievieto šķietu
- birulis Aužamo stāvu elements - trizuļa ripa, kam apmet auklu
- lomenis Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa
- lomens Aužamo stāvu jeb steļļu sastāvdaļa
- ausles Aužamo stāvu koka detaļas, starp kurām ievieto aužamo šķietu
- apakšvilenis Aužamo stāvu koks, ap ko tinas audekls
- bauze Aužamo stāvu krūšu bomis
- līkkocis Aužamo stāvu palīgmateriāli - mazi, līki kociņi starp ripiņām un nītīm, kas palīdz nīšu cilāšanai
- maidava Aužamo stāvu pamina
- pakāja Aužamo stāvu pamina
- cilavas Aužamo stāvu paminas
- mintaras Aužamo stāvu paminas
- minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals)
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
- atspole aužamo stāvu piederums - laiviņveida detaļa ar audu pavediena uztinumu, ko aužot vada cauri šķīrienam un ievelk audus velkos
- buka Aužamo stāvu sānu konstrukcija, kurā iestiprināts auduma krūšu veltnis
- āzīši Aužamo stāvu sastāvdaļa - nelielas sviras, pie kurām piesien nītis
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
- krūšbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, pār kuru virzās noaustais audekls
- valbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin noausto audumu
- baķis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellbomis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vellens Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tin velkus
- vērsītis Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- vērstava Aužamo stāvu sastāvdaļa - veltnis, uz kura tinas noaustais audekls
- beņķis Aužamo stāvu sastāvdaļa – sols, uz kura sēž audēja
- drīzuļkoks Aužamo stāvu sastāvdaļa, augšējs šķērskoks, pie kura piekar drīzuļus ar nītīm
- drīzulis Aužamo stāvu sastāvdaļa, iekārta detaļa, pie kuras piesien nītis
- ķemlāde Aužamo stāvu sastāvdaļa, kur ievieto šķietu
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm
- sankalis Aužamo stāvu šķērskoks
- boķis Aužamo stāvu veltnis
- boze Aužamo stāvu veltnis
- šķīvenis Aužamo stāvu veltnis, uz kura tinas noaustais audums; šķīvbomis
- bozerags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- bozsrags Aužamo stāvu veltņa tapa (veltņa galā)
- veldine Aužamo steļļu detaļa - koks uz kura uzmauc nītis
- ķīvens Aužamo steļļu detaļa, apaļa koka galva (ar robainu dzelzi un radziņiem), kas uzdzīta uz bomja, uz kura saausto audeklu pēc atlaidiena uztin
- šķietlāde Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas
- mietava Aužamo steļļu paminas
- veldīte Aužamo steļļu paminu stiprinājuma stienis
- aizsaitava Aužamo steļļu piederums - tieva līste pie kuras piesēja auduma velkus
- klamari Aužamo steļļu piederums - trīses, pie kurām piestiprinātas nelielas sviras un pie tām savukārt nītis
- laidene Aužamo steļļu sastāvdaļa
- veldene Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- nīškārta aužamo steļļu sastāvdaļa, [nītis]{s:2718} kopā ar kustināmu ietvaru, kurā tās iestiprinātas
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
- atlaidiens Aužamos stāvos ar vienu paņēmienu uz priekšu pavilktais velku garums
- atmukas Aužot atmukušas un atkritušas šķiedras
- ieaudināt Aužot ieveidot
- ieaust Aužot ieveidot (kur)
- noaust Aužot izgatavot
- izaust Aužot izgatavot (audumu); noaust
- saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
- pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
- saaust Aužot izgatavot (no kāda materiāla); noaust (1)
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
- saausties Aužot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; aužot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1)
- izaust Aužot izlietot (daudz vai visu)
- pārausties Aužot kļūdīties
- nosaausties Aužot nogurt
- izaust Aužot nolietoties
- pārausties Aužot nolietoties (īpaši par nītīm)
- pieausties Aužot pagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; aužot pagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
- riest aužot pagriezt bomi, lai pavirzītu uz priekšu metus
- pieaudināt Aužot papildināt
- dasist Aužot pievilkt, pievirzīt (atspoli vai mustavas), lai blīvētu audeklu
- saaust Aužot savienot
- laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis
- saut Aužot virzīt atspoli caur velku atvērumu
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- schreckensteinidae Aveņkožu dzimta
- schreckensteinia Aveņkožu dzimtas ģints
- transportaviācija Aviācija, kas ir paredzēta kravas, arī pasažieru pārvadāšanai
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
- aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi
- konsolidators Aviobiļešu tirdzniecības aģentūra, kas pasažieriem piedāvā īpašas lidojumu cenu atlaides lidmašīnu sēdvietu aizpildīšanai
- kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
- pārapstiprinājums Aviosabiedrības pasažiera pasūtījuma apstiprinājums nolūkam turpināt ceļu aviobiļetē norādītajā laikā, kas jāveic atbilstoši aviosabiedrības noteikumiem
- avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai
- penny-a-liner Avīžu līdzstrādnieku un arodniecisku rakstnieku palama, rindu rakstītājs (angļu "vienu pensu par rindu")
- avīžnieks Avīžu pārdevējs
- kolportieris Avīžu pārdevējs uz ielas
- avīžniecība Avīžu sagatavošana un izdošana
- izdzīšana Avīžu salikumos rindu plašināšana
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
- Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
- olūksna Avotaina vieta mežā
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- mežavots Avots mežā
- Octodiceras fontanum avotu dižspārne
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām
- AZ Azerbaidžāna, valsts divburtu kods
- AZE Azerbaidžāna, valsts trīsburtu kods
- manats Azerbaidžānas manats - naudas vienība Azerbaidžānā, sīknauda - kapeika
- AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
- AzPSR Azerbaidžānas Padomju Sociālistiskā Republika
- Azerbaidžāna Azerbaidžānas Republika - valsts Aizkaukāzā
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.)
- ATF Azerbaidžānas Tautas fronte
- azerbaidžānieši Azerbaidžāņi
- mamedi Azerbaidžāņi
- piti Azerbaidžāņu ēdiens - jēra gaļas zupa ar kartupeļiem, zirnīšiem un zaļumiem
- airumi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Azerbaidžānas rietumos Mazajos Kaukāza kalnos
- karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā
- karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi
- padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību
- šahseveni Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Irānas ziemeļrietumos, neliela daļa arī Azerbaidžānas dienvidos (Mugānas līdzenumā)
- azeri Azerbaidžāņu pašnosaukums
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
- šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
- šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
- segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
- čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
- bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
- rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
- humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
- mugāmi Azerbaidžāņu tautasdziesmas
- azerb. Azerbaidžāņu-
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
- kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi
- Cissa chinensis Āzijas zaļžagata, arī zaļā žagata
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- kazulis Āzīši, kas aužamos stāvos cilā nītis, paminas minot
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- āžāda Āža āda
- krecināt Āža balsī dziedāt
- āžarags Āža rags
- dūdrags Āža rags, kam tievgalī zoss spalva un sānos 4 caurumiņi: ganu pūšamais instruments
- Ažēna Ažāna, pilsēta Francijas dienvidrietumos
- aždagales Aždagaļu līgaviņa - nicinošs izteiciens
- Aži Dahaks Ažidahaks - pūķis irāņu mitoloģijā
- adžios Ažio
- Āžkalna dzirnavu ezers Āžkalna ezers
- Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā
- triglochin Āžloki
- āžaloki Āžloki ("Triglochin")
- juncaginaceae Āžloku dzimta
- jūrmalas āžloks āžloku suga ("Triglochin maritimum")
- purva āžloks āžloku suga ("Triglochin palustris")
- bukurags Āžrags
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha
- Inoloma traganum āžu biezkāte jeb āžu tīmeklene
- Āšu ezers Āžu ezers Rumbas pagastā
- āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
- Cortinarius traganus āžu tīmeklene jeb āžu biezkāte
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
- braženieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Bražciems" iedzīvotāji
- priežciemnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Priežciems" iedzīvotāji
- annasmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- annsmuižnieki Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- mežārieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" iedzīvotāji
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- badainīgs Badīgs - tāds (laiks, laika posms), kad ir pārtikas trūkums, bads, neraža
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā
- bajārāks Bagātāks, dižciltīgāks
- zelta ādere bagātīgs ienākumu, dažādu labumu avots
- birīgs Bagātīgs, ražīgs
- nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta
- zanička bagāža
- pauna Bagāža, saiņi
- bagažņiks Bagāžas glabātuve
- bagažņiks Bagāžnieks
- Bogdan Bagdānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- Bagge-Assiten Bages-Asītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- Brazīlijas Baija Baijas štata galvaspilsētas Salvadoras dažkārt lietots otrs nosaukums
- zoofobija Bailes no dzīvniekiem, biežāk no noteiktas sugas (piem., kaķiem, vistām u. c.)
- hilofobija Bailes no meža (aizmaldīties, sastapties ar dzīvniekiem)
- pnigofobija Bailes no nosmakšanas, kas dažreiz pievienojas stenokardijas lēkmei
- helenologofobija Bailes no sarežģītas terminoloģijas un arī visa grieķiskā
- pinkstēt Bailīgi, klusām izteikt; (brīdi pa brīdim, žēli) raudāt
- baīda Baiļu sajūta; bažas, bailes
- Pektusans Baitoušans - darbīgs vulkāns uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas
- Friedrichshof Baižkalna muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
- Rute Baižupīte, Raunas pieteka
- Baičena Baja - pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
- māte Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- Solanum melongena baklažāns
- bairi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- banandi Bakondži - tauta Kongo Ddemokrātiskajā Republikā uz Ugandā
- aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt
- aizbakstīt Bakstot, spiežot (ko iekšā), aizdarīt (spraugu, caurumu); izlabot (ko), aizpildot spraugu, caurumu
- piebakstīt Bakstot, spiežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, pīpi)
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
- leptotrihs Baktērija smalka pavediena veidā, dzīvo ūdenī, bet dažreiz iemetinās arī cilvēka mutē un bronhos
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu
- bakterioholija Baktērijas žultī
- hromogēnās baktērijas baktērijas, kas, vairodamās dažādās barotnēs, veido krāsainus vielu maiņas produktus (pigmentus)
- mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas
- heliobaktērija Baktēriju ģints, kuras organismi bieži izraisa peptisko čūlu, kuņģa un zarnu tarkta iekaisumu
- Bakuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Banuze Bakūze, Lētīžas pieteka
- Dēsele Bakūze, Lētīžas pieteka
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā
- bajārība Balamutība, lielība; dižošanās, plātīšanās
- zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres
- aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
- Baldiešēnu Baldiešēnu grāvis - ūdenstece Cēsu novada Inešu pagastā, ietek Nedža ezera austrumu daļā
- Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā
- Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski
- mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
- divertisments Baletā - deju svīta vai atsevišķas iestarpinātas dejas, kas nav saistītas ar izrādes pamatsižetu
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- Ballgalen Balgales muižas bijušais nosaukums vāciski, tās teritorijā 19. gs. izveidojās apdzīvotā vieta Balgale un Balgales pagasts
- ozonīns Balināmais līdzeklis, ko gatavo sajaucot kolofonija šķīdumu terpentīna eļļā ar kālija sārmu un pieliekot 3% ūdeņraža pārskābes šķīdumu
- Sernovodska Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Čečenijas Republikā, Sunžas grēdas dienvidu nogāzē, \~50 km uz rietumiem no Groznijas, hlorīdu un sulfātu minerālūdeņu avoti
- Istisu Balneoloģisks kūrorts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Terteras upes aizā 2225 m vjl., karsto minerālūdeņu avoti
- vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, ko izmanto automobiļa bremžu sistēmas vai citu sistēmu darbībai
- Baložu ezers Baložezers Dundagas pagastā
- Buonaventura Baloži, Rīgas apriņķī
- balodains Baložkrāsas, zilgans
- baložupelēks Baložpelēks
- columbidae Baložu dzimta
- baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm)
- ectopistes Baložu dzimtas ģints
- ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga
- garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
- ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Frailea columbiana baložu fraileja
- Geranium columbinum baložu gandrene
- svēteļdeguns Baložu gandrene ("Geranium columbinum")
- columba Baložu ģints
- klinšu balodis baložu ģints suga ("Columba livia")
- meža balodis baložu ģints suga ("Columba oenas"), Latvijā aizsaqrgājama
- lauka balodis baložu ģints suga ("Columba palumbus")
- balodene Baložu mātīte
- balodine Baložu mātīte
- balodēns Baložu mazulis
- Bonaventura Baložu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- Columbicola columbae baložu spalvgrauzis
- Baložu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnu upe Baložupe, Sedas pieteka
- Rencēnupe Baložupe, Sedas pieteka
- Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka
- columbiformes Baložveidīgie
- dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
- maksims Balsta ložmetēja tips; bija izplatīts 20. gs. pirmajā pusē
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
- Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms
- Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu
- čala Balsu un dažādu trokšņu sajaukums; kņada
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm
- Pica pica ab. alba baltā (albīna) žagata
- miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
- ciklodols Balta kristāliska viela, šķīst ūdenī; lieto parkinsonisma un spastisko paralīžu terapijā, kad bojāta ekstrapiramidālā sistēma
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
- Weisshof Baltā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā
- maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
- kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
- Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Baltezers Baltais ezers Robežnieku pagastā
- Clematis vitalba baltais mežvītenis
- baltvārpainība Baltās vārpas - baltas, nokaltušas un tukšas labību vārpas, ko izsauc dažādi cēloņi, piemēram, tripši, kas sūc augu sulu un rada vārpu nokalšanu, rudziem dažreiz to izsauc vēlās pavasara salnas
- onopordum Baltdadži
- abies Baltegles - priežu dzimtas ģints
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
- dzelteņi Balteņu dzimtas ģints ("Colias"), tauriņu spārnu plētums - 40-60 mm, spārni dzelteni, oranži vai bālgani, Latvijā konstatētas 5 sugas
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā
- Dactylorhiza baltica Baltijas dzegužpirkstīte
- Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
- Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
- Kolnu meži Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnumeži" nosaukuma variants
- Baltin Baltiņu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Skaistas pagastā
- purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
- gutarka Baltkrievu folkloras liroepisks žanrs, tautasdziesmas, kurās monologa vai dialoga formā attēlotas dažādas sadzīves situācijas
- zamova Baltkrievu folkloras žanrs, buramdziesmas, kuru pamatā vārdformulas un atkārtojumi; ar to palīdzību aizsargājās pret dažādām dabas stihijām, kā arī pret ļaunu cilvēku iedarbību
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
- brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
- Weissensee Baltmuiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
- Baltāsmuižas ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
- Balta ezers Baltmuižas ezers Prodes pagastā
- Climacteris leucophaea baltrīkles stumbrložņa
- ditrazīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un alkoholā; lieto filariožu un askaridozes terapijā
- bilignosts Balts pulveris, šķīst ūdenī; ievada vēnā žults ceļu un žultspūšļa rentgenogrāfijai
- brī Balts vai dzeltenīgs franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu; ražo Brī apgabalā, netālu no Parīzes
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
- aragonīts Balts, dzeltens vai pelēks minerāls, kalcija karbonāts CaCO~3~; no aragonīta sastāv liela pērļu daļa un molusku gliemežnīcu perlamutra kārta
- zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
- galindi Baltu ciltis: rietumgalindi (prūšu cilts) dzīvoja starp Goldapas un Narevas upi (Galindā); 12. gs. 1. p. bija spiesti atstāt savu nov. un aizklīst jātvingu un sembu zemēs; austrumgalindi dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē); minēti Ipatija hronikās 1057. g. un 1147. g.
- austrumgalindi Baltu cilts, kas dzīvoja Protvas baseinā (tag. Gagarinas, Možaiskas apkaimē Krievijā); saglabājušies vietvārdi liecina, ka runājuši austrumbaltu valodām tuvā dialektā
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
- Climacteris affinis baltuzacu stumbrložņa
- balustrs Balustrādes elements - koka, mūra vai metāla stabiņš (bieži vien vāzes formā)
- Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
- Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
- Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
- Kokoreva Balvu novada apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums līdz 1925. g.
- centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji
- drudzieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Drudži" iedzīvotāji
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
- lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
- Bierži Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Bērži" nosaukuma variants
- Kažuki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Kažoki" nosaukuma variants
- silamuizieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" iedzīvotāji
- Sylamuiža Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Silamuiža" nosaukums latgaliski
- Abrines Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Abriņas" nosaukuma variants
- augstasilieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" iedzīvotāji
- Augstasyls Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Augstasils" nosaukums latgaliski
- Aussola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ausala" nosaukuma variants
- Aussala Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Aussola" nosaukuma variants
- Bieliņi Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukuma variants
- Bielini Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bēliņi" nosaukums latgaliski
- Bylga Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Bilga" nosaukums latgaliski
- brēksenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
- brēksienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Brēksiene" iedzīvotāji
- briežciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
- briežuciemieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" iedzīvotāji
- Brīžucīms Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežuciems" nosaukums latgaliski
- Brīžusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
- cērpenieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" iedzīvotāji
- Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē
- cērpienieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpiene" iedzīvotāji
- damberdzieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dambergi" iedzīvotāji
- Denīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
- Dienīcova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Denicova" nosaukuma variants
- dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji
- dukuļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" iedzīvotāji
- Dukuļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļeva" nosaukuma variants
- grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
- grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji
- Griušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukuma variants
- Gryušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļeva" nosaukums latgaliski
- Kļavusola Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
- kvašnavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
- kvašņevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" iedzīvotāji
- Kvašņova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Kvašņeva" nosaukuma variants
- Lozduļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Lazduleja" nosaukuma variants
- Ostraleidums Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ostrolīdumii" nosaukuma variants
- Ploskīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Ploskene" nosaukuma variants
- pūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" iedzīvotāji
- Piušļava Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
- Piušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukuma variants
- Pyušļova Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Pūšļeva" nosaukums latgaliski
- strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji
- mežupieši Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežupe" iedzīvotāji
- Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē
- Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Kluonešnīki Balvu novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Klonešnīki" nosaukums latgaliski
- Eržapole Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Eržepole" nosaukuma variants
- akmeņrūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņrūči" iedzīvotāji
- akminarūcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Akminarūcis" ("Akmeņrūči") iedzīvotāji
- Akmeņryuči Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ameņrūči" nosaukums latgaliski
- Balteņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Baļteni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukums latgaliski
- dambīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" iedzīvotāji
- Dagumnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Degumnieki" nosaukuma variants
- Dīvažeikari Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dievžeikari" nosaukuma variants
- eglīši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" iedzīvotāji
- Egleiši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Eglīši" nosaukuma variants
- Kadišava Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- Kadišova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kadiševa" nosaukuma variants
- kakaravieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kakarava" iedzīvotāji
- kāpessilieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" iedzīvotāji
- Kopessils Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukuma variants
- Kuopessyls Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kāpessils" nosaukums latgaliski
- Keibinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Keibinieki" nosaukuma variants
- kļavusalieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" iedzīvotāji
- Kļovusola Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavusala" nosaukuma variants
- kokarovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kokarova" iedzīvotāji
- krutovieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Krutova" iedzīvotāji
- Kuģinieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuginīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukuma variants
- Kuģinīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Kuģenieki" nosaukums latgaliski
- Mieneši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mēneši" nosaukuma variants
- rijieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" iedzīvotāji
- Mežarejas Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarijas" nosaukuma variants
- petrovcieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
- petrovkieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" iedzīvotāji
- Petrauka Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" nosaukuma variants
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants
- Rūbežniki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- Rūbežnīki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- Roditeli Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Roditeļi" nosaukums latgaliski
- sāvānieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sāvāni" iedzīvotāji
- silinieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" iedzīvotāji
- Sileņi Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukuma variants
- Sileni Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siliņi" nosaukums latgaliski
- Siltine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siltiņe Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukuma variants
- Siļtine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Siltene" nosaukums latgaliski
- spirdzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgi" iedzīvotāji
- Spirģis Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" nosaukuma variants
- sudarbieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Sudarbe" iedzīvotāji
- Tiļža Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" bijušais nosaukums
- tilženieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
- tilženieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Tilža" iedzīvotāji
- Ūdrine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdrene" nosaukuma variants
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
- upenieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
- upetnieki Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upetnieki" iedzīvotāji
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- Kokorevskaja Balvu novada Tilžas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski
- Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants
- Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants
- Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
- Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
- balzamegle Balzama baltegle - mūžzaļš skujkoks ar plakanām skujām, vertikāliem čiekuriem un īpašiem sveķiem, no kuriem iegūst Kanādas balzamu; izplatīta gk. Ziemeļamerikā
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
- tolubalzams Balzams no Tolusalas Karaību jūrā, iedzeltens vai sarkanbrūns ar patīkamu smaržu
- Balžiņa Balžņa, Bērzes pieteka
- Baliņas upe Balžņa, Bērzes pieteka Annenieku pagastā
- Balbinowo Baļbinavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Piedrujas pagastā
- Balbinowa Baļbinovas muižas nosaukuma variants
- kakažneica baļķis koka guļbūvē zem spārēm (kakažām)
- bandāžs Bandāža
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
- turnikets Bandāža, ar ko nosprosto asiņu plūsmu asinsvados
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
- bandažists Bandāžu izgatavotājs
- bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
- banjo Bandžo - strinkšķināmais stīgu instruments
- banja Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
- bendžo Bandžo – strinkšķināmais stīgu instruments
- banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju
- bankas konts bankas un klienta attiecību veids - klients atver kontu, noguldot bankā naudas summu, kuru var neierobežoti papildināt, kā arī veikt dažāda veida norēķinus
- kontingentēta emisija bankas vai valsts kredītbiļešu vai papīrnaudas izlaidums, ko ierobežo noteikti ietvari vai nosacījumi (piem., prasība to nodrošināt ar zeltu)
- Kudling Bānūžu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Sērmukšu pagastā
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā
- tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
- mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
- tunberga bārbele bārbeļu suga ("Berberis thunbergii"), ko Latvijā diezgan bieži audzē apstādījumos
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- Rumbiņi Bārdu dzimtas memoriālais muzejs, atrodas Limbažu novada Katvaru pagasta Pociemā, dibināts 1993. g. (no 1968. g. blakus mājā bija memoriālā istaba F. Bārdam), izvietots dzejnieku Antona Bārdas un Friča Bārdas dzimtajās mājās, ekspozīcijā materiāli par Antona, Friča un Paulīnas Bārdu dzīvi, daiļradi, darba gaitām Latvijā un ārzemēs
- Barga Bargas plakankalne - atrodas Mongolijas plato ziemeļaustrumu daļa, starp Lielo Hingānu, Krievijas un Mongolijas robežu, Ķīnas ziemeļos, līdzenums, kas ziemeļu daļā pāriet denudētā paugurainē (augstums - 600-800 m)
- pārvilkt ādu pār acīm bargi sodīt, nežēlīgi izturēties
- noraut (arī novilkt) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
- novilkt (arī noraut) ādu pār acīm Bargi sodīt, nežēlīgi izturēties, izrēķināties
- barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai
- redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža
- ezofagisms Barības vada cirkulāro muskuļu šķiedru ilgstoša vai bieži atkārtota spazma
- guza Barības vada paplašinājums (piemēram, putniem, gliemežiem)
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
- praisls Barjera, aizžogojums
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
- Zaļmežnīki Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaļmežnieki" nosaukums latgaliski
- momphidae Bārkstkožu dzimta
- blastodacna Bārkstkožu dzimtas ģints
- chrysoclista Bārkstkožu dzimtas ģints
- Darsen Barmaņa muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- baronlielkungs Barons, muižas īpašnieks
- lielskungs Barons; muižas īpašnieks; lielkungs
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā
- trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību
- ēža Barotavas redeles, caur kurām iebāžot galvu cūkas tiek pie siles
- čuma Bars mudžošu objektu (mūdžu, čūsku)
- kama Bars, pūlis (ļaužu, bišu)
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
- Oberbatau Bārtas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
- Barutzen Baruču muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
- dunkotājs Basketbolists, kas bieži un veiksmīgi met bumbu grozā no augšas
- pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
- Bassen Basu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Batambanga Batdambana - pilsēta Kambodžā
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Battenhof Bates muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Grobiņas pagastā
- batohromas Batohromu grupas - atomu grupas, kuru klātbūtne organiskas krāsvielas molekulā pastiprina tās krāsu, mainot to virzienā no dzeltena uz oranžo, sarkano, violeto, zilo un zaļo krāsu
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- Baurupīte Baurupe Limbažu pagastā
- Zerrauxt Bauskas novada bijušās Ceraukstes muižas nosaukums
- bardžūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Bardžūni" (senāk - "Bardžūnu sādža") iedzīvotāji
- bērzumnieki Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" (senāk "Bērzu muiža") iedzīvotāji
- Zohden Bauskas novada Codes pagasta un muižas bijušais nosaukums
- Dvari Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Uzvara", kas izveidojusies Dvaru muižas ("Dwarn") teritorijā, bijušais nosaukums
- fridriķieši Bauskas novada Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Fridriķa muiža" iedzīvotāji
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
- jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
- mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
- pilsmuižnieki Bauskas pilsētas apdzīvotās vietas "Pilsmuiža" iedzīvotāji
- okeāniskā Zemes garoza bazaltiska sastāva 2–10 km bieza iežu masa, kas veido Zemes garozu zem okeāniem
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
- zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- fleogēna bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu grupas ģints ("Phleogena")
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli
- hrizoidīns Bāziska oranždzeltena azokrāsviela baktēriju krāsošanai
- bazīti bāziskie ieži
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
- traps Bāzisks magmatisks iezis, kas veido horizontālas starpkārtas platformu nogulumiežu segā
- alkalopēnija Bāzisku vielu trūkums organismā; relatīva acidoze, biežāk zīdaiņiem
- eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums
- dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis
- hore baznīcas lūgšana dažādos dienas laikos
- observance Baznīcas nodevas; arī reliģisko paražu ievērošana
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- episkopālsistēma Baznīcu tiesībā sistēma, kur baznīcas vara pieder bīskapiem, pretim kūriālsistēmai, kas atzīst pāvesta varu par neaprobežotu
- baznīcu vizitācija baznīcu un draudžu darbības pārbaude, pirmās notika 4. gs., tās veica baznīcas amatpersonas - bīskapi, arhibīskapi, superintendenti vai īpašas vizitācijas komisijas
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
- stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi)
- baža Bažas
- bijāli Bažas
- DAMP Bažas, nemiers un koncentrēšanās grūtības bērniem (angļu "deficit in attention, motor control and perception")
- bijālīgs Bažīgs
- iebailīgs Bažīgs
- metikulozs Bažīgs; tāds, kas pārāk rūpējas par sīkumiem
- iebailība Bažīgums
- bažāties Bažīties
- bazīties Bažīties
- dužoties Bažīties
- baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
- baiļāties Bažīties, uztraukties
- baiļoties Bažīties, uztraukties
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
- bāžīties Bāžļot
- bāžļoties Bāžļot
- aizbāzīt Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt
- piebāzt Bāžot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, somu)
- aizbāzt Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot
- piebāzīt Bāžot aizpildīt
- iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā)
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- pārbāzt Bāžot izvirzīt cauri
- izbāzt Bāžot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- apbāzt Bāžot nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt)
- aizbāzīt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
- aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.)
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- nobāzt Bāžot stingri sapakot
- uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- Beberbeck Beberbeķa muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Babītes pagastā
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda)
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
- ēsti Bēdas, sāpes, kas grauž, izsauc raizes
- ērce Bēdas, žēlabas; skumjas
- lamentēt Bēdāties, vaimanāt, žēloties
- žēli Bēdīgi, nožēlojami
- kankarot Bēdīgi, žēli runāt
- nošņurcis Bēdīgs, nožēlojams
- botrijas Bedrītes vai rievas dažu lenteņu galvgalā, ar kurām tie piesūcas pie saimniekorganisma
- perisoreus Bēdroži
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks
- bažulis Bēdulis; pilns raižu
- bedauji Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos
- bedaviri Bedži - tauta, gk Sudānas ziemeļos
- bēgaļāt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēgalēt Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- bēguļot Bēgot bieži mainīt dzīves, uzturēšanās vietu
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot
- vakara (arī rieta) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei)
- rieta (arī vakara) puse beigu posms (cilvēka mūžam, dzīvei)
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā
- Ždanovska Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā
- Ždanova Bejlegana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1939.-1991. g.
- vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
- pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
- parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
- dzeltenbrūnā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum versipelle', arī "Leccinum testaceoscabrum"), bērzu mikorizas sēne, kas aug lapu koku mežos
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne
- resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
- dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
- sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
- melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
- bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
- lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
- dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
- neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
- raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
- raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
- parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
- egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
- Beckershof Beķera muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
- beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- beludžistānieši Beludži
- Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā
- marešosē Beļģijā jātnieku žandarmērija
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā, galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru
- Ficus benjamina Bendžmina gumijkoks
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- Benisafa Benī Sāfa – pilsēta Alžīrijā
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
- riformings Benzīna, ligroīna un citu naftas produktu pārstrādes process, kurā alifātiskos ogļūdeņražus katalītiski pārvērš aromātiskajos ogļūdeņražos
- antragallols Benzoskābes, gallskābes un sērskābes reakcijas produkts; oranžsarkana masa, šķīst alkoholā, ēteri un etiķskābē; krāsviela
- barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs
- kabili Berberu tauta Alžīrijas ziemeļos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- Lačina Berdzora, pilsēta Kalnu Karabahā, tās nosaukums azerbaidžāņu valodā
- Bergshof Berģes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- vorobjevīts Berila paveids - dārgakmens rožainā vai ķiršu sarkanā krāsā
- Borkowitz Berkavas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā
- amplifikācijas teorija bērna attīstības teorija, kas saka, ka katram bērnības posmam ir savdabīga un neaizstājama nozīme, tāpēc audzinātāja uzdevums ir nevis nevis paātrināt attīstības procesu, forsējot dažādu bērna spēju agru attīstību, bet izvēlēties tādu pieeju, kas ir vispiemērotākā katram attīstības posmam
- bērna dzimšanas atlikšana bērna dzimšanas pārcelšana (plānošana) uz vēlāku mūža posmu
- seksuāla vardarbība pret bērnu bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; bērna seksuāla izmantošana
- bērna seksuāla izmantošana bērna iesaistīšana dažādās seksuālās darbībās, kas tiek veiktas, izmantojot manipulāciju vai lietojot varu, lai apmierinātu vardarbības veicēja seksuālās vēlmes; seksuāla vardarbība pret bērnu
- audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
- puikdienas Bērnība, pusaudža gadi
- puikgadi Bērnība, pusaudža gadi; puikdienas
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- čura Bērns, kas bieži apslapinās
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
- čūra Bērns, kas bieži slapinās
- šļāga Bērns, kas bieži slapinās
- mīzulis Bērns, kas bieži urinē
- mīzelis Bērns, kas bieži urinē, arī iesauka
- bērns ārpusģimenes aprūpē bērns, kuram ar bāriņtiesas lēmumu tiek nodrošināta aizbildnība, aprūpe audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē
- šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās
- zīžla bērns, kurš visu laiku kaut ko zīž
- adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
- žaisls Bērns, pusaudzis, kas mēdz daudz kāpelēt, piemēram pa žogiem, kokiem
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
- švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
- vilciņš Bērnu rotaļlieta, kas griežas ap savu asi
- dūce Bērnu rotaļlieta, kas sastāv no izurbtas rieksta čaulas vai cūkas kauliņa, kur izver cauri auklu, ar kuras palīdzību griež un dūcina rotaļu
- šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
- bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- pārbērt Berot norobežot (no vienas malas līdz otrai)
- berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints
- stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- spirants Berzenis - līdzskanis, ko veido vibrējoša gaisa plūsma, kas spiežas caur šauru runas aparāta spraugu
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa
- Bērzmuiža Bērzes muižas ēku komplekss Dobeles novada Bērzes ciemā
- dzenošais disks berzes sajūga dzenošā daļa, kas, motoram darbojoties, vienmēr griežas; sastāv no spararata un tam pieskrūvētā sajūga apvalka
- hirapsija Berzēšana ar roku, masāža
- silt Berzēt, beržot spodrināt
- Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
- mežmalieši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmala" iedzīvotāji
- Valks Bērzkalnupe, Užavas pieteka
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
- sūrā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius acerrimus"), aug lapu koku, galvenokārt ozolu mežos
- vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
- maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
- dižskābaržu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius blennius"), aug parkos, dižskābaržu stādījumos
- kampara pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius camphoratus"), aug skuju koku, galvenokārt egļu mežos
- sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
- koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
- ceriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lilacinus"), aug mitros alkšņu mežos
- cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
- sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
- dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
- ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
- zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
- purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
- parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
- vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
- Bersemuende Bērzmentes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
- augaļa Bērzu birzs; jauns mežs
- Operophtera fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
- Ourapteryx fagata bērzu mazais salnsprīžotājs
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Bershof Bērzu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Zaubes pagastā
- Betula costata bērzu suga, ko dažkārt mēdz audzēt kā dekoratīvu koku ar krēmkrāsas mizu
- Lycia hirtaria bērzu vērpējsprīžotājs
- šrube Beržamā birste
- skrule Beržamā suka; birste
- šrubis Beržamais; beržamā suka
- pārdeldēt Beržaties, rīvējoties būt par cēloni tam, ka (kam) rodas caurums, bojājums
- Bērzezers Bēržezers Ances pagastā
- Bērzu ezers Bēržezrs Ances pagastā
- ieberzt Beržot apstrādāt (kādu virsmu)
- broškāt Beržot aptraipīt
- noboķēt Beržot atdalīt (akotus)
- nobokāt Beržot atdalīt (akotus); noboķēt
- nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus)
- noberzt Beržot atdalīt nost
- atberzēt Beržot atjaunot jutību (atdzīvināt)
- atberzt Beržot dabūt nost, attīrīt; noberzt
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus)
- atberzēt Beržot ievainot
- ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā)
- izberzt Beržot izmazgāt
- izšaravāt Beržot izmazgāt, iztīrīt
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses)
- uzbružāties Beržot izveidoties
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izberzt Beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko)
- izberzt Beržot likvidēt
- noberzt Beržot nomazgāt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
- noberzt Beržot nomazgāt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
- nošaravāt Beržot nomazgāt, notīrīt
- nosaberzties Beržot nomazgāties
- noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmeta) virsmu, ārpusi
- paberzt Beržot pamazgāt
- izberzt Beržot panākt, ka (kas) kļūst mīksts vai mīkstāks
- pārberzt Beržot pārdalīt; beržot radīt (kam) caurumu, bojājumu
- saberzt Beržot pārveidot par ko
- paberzt Beržot patīrīt, paspodrināt
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt
- attrīt Beržot sasildīt
- saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
- uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
- pārberzt beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu; beržot tīrīt, mazgāt u. tml. visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
- attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
- apbružāt Beržot, berzējot ievainot (ķermeņa daļu)
- ieberzt Beržot, beržoties radīt (piemēram, rievu, brūci)
- bokāt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
- kvietēt Beržot, dauzot u. tml. dalīt nost (graudiem akotus)
- iebirzt Beržot, drupinot iebirt
- pieberzt Beržot, drupinot pievienot (pietiekami, daudz)
- aizberzt Beržot, mazgājot nonākt līdz noteiktai vietai
- spodrināt Beržot, tīrot, klājot ar attiecīgu vielu u. tml., panākt, ka (kas) kļūst spodrs (1) vai spodrāks
- rīvēt Beržoties gar ko, deldēt
- noberzt Beržoties gar ko, nodeldēt
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- bēta bloķētāji bēta receptoru bloķētāji; substances, kas dažādā mērā bloķē t. s. bēta receptorus simpātiskā nervu sist., samazinās sirdsdarbība un asinsspiediens, palēninās pulss
- vieglu roku bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt)
- izdzist bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi)
- kā cuciks bez grūtībām; bez sarežģījumiem
- bezmalīgs bez ierobežojuma telpā, brīvs
- tukšā bez nesamā; bez kravas, pasažieriem
- bomž bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva")
- afebrils bez paaugstinātas temperatūras, bez drudža
- aplacentāls bez placentas; zooloģija daži zīdītāji, piem., ķengurs
- kā pa sliedēm bez sarežģījumiem, grūtībām
- kā pa sviestu bez sarežģījumiem, grūtībām
- kā pa diedziņu bez sarežģījumiem, grūtībām
- bezsmaršas bez smaržas
- ar mierīgu sirdi bez uztraukuma, bažām
- kā traks suns bez žēlastības (nogalināt, vajāt)
- kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
- à la guerre comme a la guerre bez žēlastības; _burtiski_: "karā kā jau karā"
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
- kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
- bezatkritumu Bezatkritumu tehnoloģija - tehnoloģisks process, kurā pilnīgi izmanto izejmateriālus, nodrošina materiālu ekonomiju, atbrīvo no ražošanas atlikumu transportēšanas un utilizācijas, nepiesārņo apkārtējo vidi
- bezbilžu Bezbilžu grāmata - grāmata, kurā nav attēlu
- anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
- pristicephalus Bezčaulvēžu kārtas ģints
- (sēž) kā sēdiņš bezdarbīgi, dīkā (sēž)
- bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
- struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā
- aizbezdēt Bezdējot attālināt vai norobežot
- māju bezdelīga bezdelīgu suga ("Hirundo rustica"), gājputns garu dakšveida asti, ziemo Ekvatoriālajā Āfrikā un Dienvidāfrikā, aizlido augustā-septembrī, atgriežas aprīlī, katru gadu vienā un tajā pašā vietā; Igaunijas nacionālais putns
- Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
- saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav
- taisne Bezgalīga, neierobežota līnija ar nemainīgu virzienu
- infinitum Bezgalīgais, neaprobežotais, neizmērojamais
- saules mūžs bezgalīgi ilgs laiks; nebeidzami garš mūžs
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
- ledains bezjūtīgs, arī naidīgs, nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- cietsirdīgs Bezjūtīgs, vienaldzīgs (pret citiem); arī nežēlīgs
- etilēns bezkrāsaina degoša gāze - vienkāršākais nepiesātinātais ogļūdeņradis; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, nelielā daudzumā – dažu augļu paātrinātai nogatavināšanai; etēns
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- vanilīns Bezkrāsaina kristāliska viela ar aromātisku smaržu, kas glikozīdu veidā atrodas smaržīgās vaniļas augļos un ko iegūst arī sintētiski
- paraaminobenzoskābe Bezkrāsaina kristāliska viela, B grupas vitamīns; tās trūkums dzīvnieku barībā rada apmatojuma nosirmošanu; nepieciešama dažu mikroorganismu augšanai
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss)
- smagšpats Bezkrāsains minerāls, dabiskais bārija sulfāts, BaSO4, rombiskos kristālos, lietots baltai krāsai un dažādu bārija savienojumu iegūšanai
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta
- polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
- urohromogēns Bezkrāsains urohroma priekštecis, ko atrod urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai
- karons Bezkrāsains, eļļains ketons ar kampara un piparmētras smaržu, iegūts no ķimeņu eļļas
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē
- dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
- bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
- ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
- sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
- bezmasta Bezmasta peldlīdzeklis - peldlīdzeklis bez masta un takelāžas
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- amebocīti Bezmugurkaulnieku asins bezkrāsas elementi, kas spēj satvert un sagremot dažādus svešķermeņus
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
- Balhašs Beznoteces ezers Kazahstānas dienvidaustrumu daļā, 342 m vjl., platība - 18200 kvadrātkilometru, garums - 614 km, lielākais platums - 70 km, lielākais dziļums - 26 m, saimnieciskas darbības rezultātā samazinās ūdens pieplūde no Ili upes un ezers pamazām izžūst
- Šergī beznoteces ieplaka Alžīrijā (_Chott ech Chergui_), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā
- Kalahari beznoteces ieplaka Dienvidāfrikā (Botsvānā, Zambijā, Zimbabvē, DĀR, Namībijā), platība - \~630000 kvadrātkilometru, garums - \~2000 km, platums - \~1200 km, vidējais augstums - 900-1000 m, ziemeļu robežu nosaka Kongo un Zambezi upju ūdensšķirtne, dienvidu - Oranžas upes ieleja
- Džerīds beznoteces ieplaka Tunisijā (_Chott el Djerid_) 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
- Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma)
- Rukvas ezers beznoteksāļezers Austrumāfrikā, Tanzānijas dienvidrietumos, atrodas tektoniskā ieplakā 792 m vjl., sekls, izžūstošs, lietus sezonā izplūst 150 km garumā un 25-30 km platumā
- Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
- bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu
- roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
- tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās
- eklektisms Bezprincipiāls, mehānisks dažādu idejisko virzienu, teoriju u. tml. savienojums; konsekvences trūkums (piemēram, uzskatos)
- ahemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veseltoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
- anhemitonā skaņrinda bezpustoņu veidojumi, dažādi pentatonikas varianti, kā arī veselttoņu skaņkārta un tās patstāvīgas daļas
- muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
- bezsižeta Bezsižetisks
- pasta žiro bezskaidras naudas norēķinu sistēma, ko dažādās valstīs organizē pasts
- automobilis bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās
- pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
- Suecas kanāls bezslūžu kuģošanas kanāls Ēģiptē (angļu val "Suez Canal"), garums — 161 km, platums — 120-318 m, dziļums kuģuceļā — līdz 22 m
- cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
- krūškorsešbiksītes Bezstaru biksīšgrācija - krūšturkorsetes un bezstilbu korsešbikšu apvienojums vienā korsešģērbā, kas pārveido figūras mīksto audu dabisko formu, tos saspiežot un polsterējot
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- ūdenszvaigzne Bezziedlapjiem piederīga zālējāda divdīglapu augu dzimta un ģints, ziedi pa vienam lapu žākļos, lapas veselas, pretējas, auglis asi noapaļots
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
- anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints
- bezzvaigžņu Bezzvaigžņains
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
- entobranchiata Bezžokleņu "Agnatha" nosaukuma sinonīms
- agnati Bezžokļu hordaiņi, kas dzīvo ūdenī (nēģi, miksīni)
- bezdielis Bežģis
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- apsolījumi Bībelē dotie Dieva solījumi par Pestītāju, grēku piedošanu, mūžīgo dzīvību, debesu valstību u. c.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
- patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
- formkriticisms Bībeles pētniecības metode, kas izpaužas teksta formas un satura kritiskā analīzē
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- palīgfonds Bibliotēkas fonds, kas aptver visbiežāk pieprasīto literatūru
- palīgbibliotēka Bibliotēkas nodaļa, kas ietver visbiežāk pieprasīto literatūru
- bops Bībops - džeza mūzikas stils
- Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
- bīdeklis Bīdāmā šautra (dažādās ierīcēs), pārmija
- Bužī Bidžāja - pilsēta Alžīrijā, tās senāks nosaukums
- Vidžajapūra Bidžāpura - pilsēta Indijā
- bužot Biedēt bērnus ar bužu
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- praķis Bieza auduma jaka, žakete, pusmētelis
- bauzene Bieza kažokādas cepure
- bignes Bieza meža jaunaudze
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs
- pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens
- balsams Bieza, aromātiska eļļa, kas tek no dažiem kokiem
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
- piesks Biezi krūmi, biežņa
- pieska Biezi krūmi, biežņa; piesks
- brīkšņa Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem
- kupls Biezi, blīvi saaudzis, noaudzis (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml)
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
- kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
- kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
- čūkslis Biezoknis, biežņa
- čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas
- lecene Biezputra no lecinātiem miežu graudiem
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem
- miļļa Biezs (dažādu vielu) maisījums
- grinsbons Biezs kokvilnas audums lauztā sarža pinumā no kardu dzijas, kuras lineārais blīvums šķēriem ir 25 teksi, audiem - 35,7 teksi, virsmas blīvums - 165-197 g/m2
- biezeklis Biezs mežs
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs)
- pļega Biezs, bet bieži arī slapjš maisījums
- lānīgs Biezs, blīvs, neizbraucams, necaurejams (par mežu)
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- tumīgs Biezs, piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu u. tml.); intensīvs (par smaržu)
- tekstilpatronu un konusu papīrs biezs, stiprs, līmēts, dažreiz arī spilgti krāsots, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs ar ierobežotu virsmas uzsūkšanas spēju; lieto tekstilrūpniecībā spolīšu patronu un konusu izgatavošanai
- pollakikoproze Bieža defekācija
- manevrēšana Bieža kustības virziena maiņa (piem., šķēršļu dēļ)
- epimenoreja Bieža menstruālā asiņošana ar saīsinātu menstruālo ciklu
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
- promiskvitāte Bieža partneru maiņa dzimumattiecībās
- krebrūrija Bieža urinēšana
- polakiūrija Bieža urinēšana
- pollakiūrija Bieža urinēšana
- diūrija Bieža urinēšana dienā
- tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē
- drīži Biežāk
- 16 rumbu sistēma biežāk izmantotā rumbu sistēma ar horizonta riņķa dalījumu 16 daļās, rumbu nosaukumus veido no debespušu nosaukumu (angļu valodā) pirmajiem burtiem: N, NNE, NE, ENE, E, ESE, SE, SSE, S, SSW, SW, WSW, W, WNW, NW un NNW
- pamatfonts biežāk izmantoto fontu komplekts
- inteliģentā deju mūzika biežāk lieto saīsinājumā "idm" (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids
- drotkvets Biežāk lietotais skaldiskās dzejas pantmērs, pants sastāv no astoņām rindām, kas savukārt sīkāk sadalās četrās divrindēs vai divās četrrindēs
- baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar")
- polihipomenoreja Biežas menstruācijas ar anomāli mazu asiņošanu
- polihipermenoreja Biežas menstruācijas ar anomālu asiņošanu
- biežai Bieži
- biezi Bieži
- bīži Bieži
- častai Bieži
- cēsta Bieži
- ciekmēr Bieži
- nojus Bieži
- stauņi Bieži
- tank Bieži
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko)
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3)
- muļināties Bieži aizskarot kļūt netīram
- tribulēt Bieži aizskart (piemēram, brūci, sasitumu)
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu)
- cūcināties Bieži apsaukāt kādu par cūku
- apkampaļāt Bieži apskaut, apņemt, aptaustīt (bieži nicinošā nozīmē: tvert ar netīrām rokām)
- apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
- vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
- sabiezēt Bieži atkārtoties, arī kļūt skaļam (par skaņām)
- trest Bieži atkārtoties, runāt to pašu
- iedrauvēt Bieži barot iebaidīt
- iebārt Bieži barot, iebaidīt
- guldelēt Bieži bez vajadzības atpūsties un gulšņāt
- grozīties Bieži būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.)
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3)
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- vāžot Bieži caur durvīm iziet un ienākt
- cīlāt Bieži cilāt
- čiebulis Bieži čiepstošs cālis vai bērns
- skaišļavāt Bieži dusmoties, kļūt dusmīgam
- ēškot Bieži ēst
- iemētāt Bieži iemest, iedzert
- vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
- virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību
- bomburēties bieži iestrēgt, kavēties (ejot, braucot, maksājot u. tml.)
- brāžgāties Bieži iet pa durvīm iekšā un ārā
- vēsmīgs Bieži izbrīnēts
- karstais saraksts bieži izmantojamu globālā tīmekļa vietu saraksts, ar ko lietotājs strādā, izmantojot izvēlni vai dialoga lodziņu; grāmatzīmju saraksts
- izdilināt Bieži izmantojot, nolietot izkapti
- kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.)
- lutināt Bieži izrādīt (kādam) saudzīgu, labvēlīgu attieksmi (piemēram, ar patīkamiem vārdiem, patīkamu izturēšanos)
- ģedināt Bieži iztaujāt
- kuriesināt Bieži jautāt "kur iesi?"
- kremst Bieži kādam rupji uzkliegt, bārt
- nokāpelēt Bieži kāpt pa kāpnēm uz augšu un leju
- izkāpuļāt Bieži kāpt, uzkāpt
- izkāpuļot Bieži kāpt, uzkāpt
- kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem)
- atklupinēt Bieži klūpot, atkļūt
- maina (ko) kā čigāns zirgus bieži ko mainīt
- krēpaļāties Bieži kraukāties
- krīšņāt Bieži krist
- daudzlaulāts Bieži laulāts
- dasakolīties Bieži lielīties
- baigs Bieži lieto kā pastiprinājuma apstākli pie vārdiem: foršs, feins, labs
- dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
- glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
- pļanstavuot Bieži lietot alkoholiskos dzērienus
- poļivaķ Bieži lietot alkoholu
- cūcināt Bieži lietot cūkas vārdu, apsaukāt kādu par cūku
- vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!"
- mātēt Bieži lietot vārdu "māte" vai tā formas
- mahagonija periods bieži lietots rokoko perioda nosaukums Lielbritānijā, kur gandrīz visu 18. gs. greznās mēbeles izgatavoja no mahagonija
- sociālā terapija bieži lietots sinonīms jēdzienam - psihosociālais darbs
- hameleonisks Bieži mainīgs (domās, uzskatos), neprincipiāls (par cilvēku)
- klīst Bieži mainīt dzīves un darba vietas
- reizot Bieži mainīt dzīvesvietu
- klaiņot Bieži mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem)
- daudzināt Bieži minēt, atkārtot (runā, rakstos)
- leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams
- apņurcīt Bieži ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, pamocīt (mazu dzīvnieku)
- krējumoties Bieži parādīties dažādos bagātu ļaužu saietos, piedalīties "sabiedrības krējuma" rīkotajos pasākumos
- iemielot Bieži perot vai bļaujot iebaidīt
- piebraukāt Bieži piebraukt
- turēt mutē vien bieži pieminēt
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
- sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
- pildināt Bieži piepildīt
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- tūpšļāties Bieži pietupties un atkal piecelties
- maksts krampji bieži psiholoģiski nosacīti maksts, iegurņa dibena un augšstilbu muskulatūras krampji, ko izraisa sievietei nevēlams dzimumakts
- pātarāt Bieži rāties, izteikt pārmetumus
- bimbala Bieži raudoša sieviete
- šņukstelis Bieži raudošs mazs bērns
- ēdelēt Bieži rijīgi ēst
- meitināt Bieži runāt par meitām
- esināt Bieži sacīt "es"
- navināt Bieži sacīt "nav"
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
- sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
- šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
- akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
- aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
- ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā
- kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
- vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs"
- lašēt Bieži sist ar pātagu
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
- noslavēt Bieži slavējot sabojāt
- smaidelīgs Bieži smaidošs
- nospietoties Bieži spietojot, novājināties (par bišu saimi)
- sveikot Bieži sveicināt, sakot "sveiks!"
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt
- torbulēties Bieži šņaukāties
- šņūcīt Bieži šņaukt degunu
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- jāināt Bieži teikt "jā"
- jājināt Bieži teikt "jā"
- tākaļāt Bieži teikt "tā, tā, tā"
- brāļot Bieži teikt, lietot (sarunā) vārdu "brālis", uzrunāt kādu par "brāli"
- ķiza Bieži tiek izmantots, lai kaitinātu, ķircinātu, parādot ķircināmajam ko patīkamu, bet nedod tam to
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem)
- izašiepties Bieži un ilgi smaidīt, smejoties rādīt zobus
- gaura Bieži un skaļi maujoša govs
- izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!")
- FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions")
- dasamaļavāties Bieži uzkrāšoties ar kosmētiskiem līdzekļiem
- čiebaļāt Bieži vaimanāt, žēloties
- čiebīgs Bieži vaimanāt, žēloties
- dvesināt Bieži vāji paklepot
- nereti Bieži vien, samērā bieži
- zvadzināt Bieži zviegt
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus
- atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu)
- atdzerties Bieži, daudz dzerot (kādu dzērienu), negribēt vairs (to)
- atēsties Bieži, daudz ēdot (kādu ēdienu), negribēt vairs (to)
- pulku Bieži, daudzas reizes
- mīstavot Bieži, daudzkārt mainīt
- cēršķi bieži, daudzkārtēji
- cēšķi Bieži, daudzkārtēji
- lāsnāt Bieži, ik pa brīžam riet
- kritaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
- krītaļāt Bieži, nelielā daudzumā krist
- notaleņ Bieži, nemitīgi
- dzert Bieži, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus
- purināt Bieži, strauji kustināt (koku, krūmu, to zarus), cenšoties, piemēram, panākt, lai nokrīt augļi
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- kafejušņiks Biežs kafejnīcu apmeklētājs
- munchies Biežs kaņepju lietošanas blakusefekts, briesmīgs izsalkums un garšas kārpiņu atrofija
- Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
- inkarvileja Bignoniju dzimtas ģints ("Incarvillea"), dekoratīvs augs, pazīstamas 14 sugas, Latvijā audzē vienu ar 30-40 cm garām dekoratīvām lapām, ziedi rožaini sārti, 5-7 cm lieli, līdzīgi gloksīnijām
- Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
- Āres Bijusī apdzīvotā vieta (vasarnīcu ciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Carnikavas daļa
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža
- Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
- Kussen Bijusī Kusas muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems
- Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems
- Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Lielīvandes muiža bijusī muiža Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
- Līvesmuiža Bijusī muiža Ķekavas novada Daugmales pagastā, kuras teritorijā izveidojies Daugmales ciemats
- Kusas muiža bijusī muiža Madonas novada Aronas pagastā, kuras teritorijā izveidojies Kusas ciems; nosaukums vāciski "Kussen"
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Ozolu muiža bijusī muiža tagadējā Ogres novada Lauberes pagasta teritorijā
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale
- Ambeļmuiža Bijusī muiža, kuras teritorijā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ambeļi"; arī šīs apdzīvotās vietas bijušais nosaukums
- Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
- Bagge-Assieten Bijusī muiža, kuras teritorijā Priekules novada Priekules pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Asīte"
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
- Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Gross-Abgulden Bijušais muižas nosaukums vācu valodā, kuras teritorijā Dobeles novada Naudītes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Apgulde"
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
- Arhitekts Bijušais vasarnīcu ciems Ādažu novada Carnikavas pagastā, tagad Garupes daļa
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
- Andumen Bijušās Andumu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
- Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
- Erwahlen Bijušās Ārlavas muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novada Ārlavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārlava"
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
- Aulenberg Bijušās Auļukalna muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auļukalns", kas mūsu dienās atrodas Raunas novada Drustu pagastā
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Engelhardshof bijušās Engelārtes muižas nosaukums, kuras teritorijā Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
- Ermes Bijušās Ērģemes muižas nosaukums
- Feymany Bijušās Feimaņu muižas nosaukuma variants
- Golan Bijušās Galēnu muižas nosaukums
- Amt-Grobin Bijušās Grobiņas muižas nosaukums vāciski
- Ihlen Bijušās Īles muižas nosaukums
- Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
- Hinzenberg Bijušās Inčukalna muižas nosaukums
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski
- Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums
- Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
- Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
- Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
- Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Kumbern Bijušās Kumbru muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Saldus pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Druva
- Laiden Bijušās Laidu muižas nosaukums, kuras teritorijā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Laidi
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
- Gross-Iwanden Bijušās Lielīvandes muižas nosaukums Kuldīgas novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Īvande
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
- Aķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
- Āķene bijušās muižas "Aaken" nosaukums tagadējā Madonas novada Ērgļu pagastā
- Andumu muiža bijušās muižas "Andumen" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Lībagu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mundigciems
- Engelārtes muiža bijušās muižas "Engelhardshof" nosaukums, kuras teritorijā Siguldas novada Krimuldas pagastā izveidojies lielciems Ragana
- Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni
- Reņģes muiža bijušās muižas “Ringen” latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Rubes pagastā izveidojušās apdzīvotās vietas “Ruba” un “Reņģe”
- Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera
- Baltensee Bijušās muižas nosaukums (arī "Baltā muiža"), kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Baltmuiža", tagadējā Augšdaugavas novada Prodes pagastā
- Skulberģi Bijušās muižas nosaukums (radies latviskojot īpašnieka uzvārdu vācu "Kolberg") kuras teritorijā tagadējā Mazsalacas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Skaņkalne
- Sprēstiņu muiža bijušās muižas nosaukums Ogres novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
- Briņķi Bijušās muižas nosaukums tagadējā Nīkrāces pagastā, kas nodedzināta 1905. gadā
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā
- Aleksandropole bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novada Rugāju pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Rugāji"
- Autzem Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Cēsu novada Raiskuma pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Auciems"; Auciema muiža
- Aisswicken Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Gramzdas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizvīķi"
- Hoppenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Ape un vēlāk pilsēta
- Lisohn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Lizums
- Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils
- Remershof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Skrīveri
- Lindenruhe Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Mārupe
- Ronneburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Rauna
- Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
- Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
- Jezupova Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Augšdaugavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Naujene
- Galandfeldt Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Burtnieku novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
- Schmarden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Engures novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Smārde
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
- Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
- Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
- Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
- Malnow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kārsavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malnava
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
- Pelzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pelči
- Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
- Zablocie bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līdumnieku pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Līdumnieki" (bijušie nosaukumi "Zabolotje" un Aizpūre")
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
- Pernigele Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Liepupe; Pernigeles muiža
- Posendorf Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Limbažu novada Katvaru pagastā izveidojies Pociems
- Rudzaty Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līvānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rudzāti
- Lauder Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lauderi
- Posin Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ludzas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pasiene
- Martzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārciena
- Aikuje Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aizkuja"
- Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža
- Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
- Lielzalves muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Neretas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Zalve
- Ledmannshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdmane
- Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
- Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
- Rybiniszki Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Riebiņu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Riebiņi
- Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
- Karlshof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Saldus novada Zaņas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kareļi
- Loddiger Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lēdurga
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
- Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava
- Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
- Laidsen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Talsu novadā izveidojusies apdzīvota vieta Laidze
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
- Ruskuly Bijušās Ruskulovas muižas nosaukums, kuras teritorijā Balvu novadā izveidojies Krišjāņu ciems
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga
- Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūzes Bikses (parasti trikotāžas)
- reitūži Bikses (parasti trikotāžas)
- bridžas Bikses, kas cieši pieguļ kājām zem ceļgala; jājambikses; bridža bikses
- Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā)
- bikšmežā Bikšmežā iet - iet nokārtot savas vajadzības
- obuļs bikšu mugurpuse sēžamvietā
- Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- Puškina Bilesuvara, pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums 1938.-1991. g.
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
- bildžas Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- bilge Bilžas - kuģa vai jahtas korpusa iekšpuses dziļākās vietas, kur satek ieplūdušais ūdens, eļļa u. c.
- argentotipija Bilžu izgatavošanas veids, fotogrāfiskā ceļā
- Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
- Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā
- ekoloģiskais klimakss biocenožu likumsakarīgas nomaiņas rezultātā iestājusies relatīva stabilizācijas stadija
- pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma
- kodaverīns Biogens amīns, kas veidojas organismā no aminoskābābēm, tām zaudējot karboksilgrupu fermentu dekarboksilāžu ietekmē
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
- bioterorisms Bioloģiskais terorisms, bioloģisko ieroču (mikroorganismu, dažādu ķīmisku savienojumu u. tml.) izmantošana teroristiskiem mērķiem
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem)
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus
- parahormoni Bioloģiski aktīvas vielas, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala dažu audu šūnas; piedalās asinsrites regulēšanā; kontrolē kuņģa un zarnu funkcionēšanu
- biomasa Bioloģiski noārdāma frakcija lauksaimniecības, mežsaimniecības un ar tām saistīto nozaru produktos, atkritumos un atliekās (tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), kā arī bioloģiski noārdāma frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos
- biorafinēšana biomasas pārstrādes koncepcija, kas integrē biomasas konversijas procesus un iekārtas, lai no biomasas ražotu degvielu, ķīmikālijas un kompozītmateriālus
- biostatika Biomehānikas daļa, kas apskata cilvēku miera stāvoklī vai kustību starpbrīžos
- homobiotīns Biotīna homologs ar CH~2~ papildgrupu blakusķēdē; biotīna antagonists iedarbībā uz dažām baktēriju sugām; citās funkcijās biotīnu var atvietot
- destiobiotīns Biotīns, kurā sēra atoms aizvietots ar diviem ūdeņraža atomiem; askorbinskābes analogs, kas aizņem tās vietu savienojumos
- dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
- Bīriņmuiža Bīriņu muiža
- Kolzen Bīriņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
- Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
- aizbirt Birstot (piemēram, smiltīm, gružiem), piepildīties, aizsprostoties
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi
- bērziens Birzs, neliels bērzu mežs
- Arctium nemorosum birztalas diždadzis
- Euphrasia nemorosa birztalu žibulītis
- cēbes Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa")
- tējpuķīte Birztalu žibulītis ("Euphrasia nemorosa")
- Birsul Birzuļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Rankas pagastā
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus
- preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem
- biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai
- marža Biržas biļetenā norādītā starpība starp pārdevēja un pircēja noteiktajām cenām
- pankarta Biržas cenu izsludinājums
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju
- medio Biržas darījumu izpildes termiņš mēneša vidū (15. datumā)
- norēķinu palāta biržas iekšējā organizācija vai tās meitas uzņēmums, ko veido daļa no biržas biedriem; tā reģistrē visus darījumus preču vai fondu biržā, sakarā ar tiem regulāri veic pārrēķinus (savstarpēji ieskaita pirkumus un pārvedumus) un nosaka katra biržas biedra finansu stāvokli
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas)
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos
- bēsists Biržas mākleris, kas spekulē uz cenas pazemināšanos
- haussier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu celšanos
- baissier Biržas mākleris, kas spekulē uz kursu krišnu (pretstatā "haussier")
- mākleriāts Biržas mākleru grupa (nodaļa), kas darbojas kā biržas struktūrvienība
- saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam
- averāža Biržas spēles stratēģija, kuras pamatā ir secīga, pēc noteikta laika veikta konkrēta izlaiduma akciju pirkšana vai pārdošana atkarībā no to kursa izmaiņām
- norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
- arbitrātors Biržas šķīrējtiesās vienas ieinteresētās puses sūtīts pārstāvis
- taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam)
- redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- Birsen Birži
- Biržeņa Biržiņa, Iecavas pieteka
- Bērzgaļu ezers Biržkalna ezers Aglonas novadā
- Kapiņu ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- Bērzgales ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- Biržas ezers Biržkalna ezers Aglonas pagastā
- aizbiržot Biržojot aiziet, nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
- pārbirzīties Biržojot pārpūlēties
- stīgāt Biržot tīrumu
- nobiržot Biržot un pabeigt biržot
- raucīt Biržot, birzīt
- birzētājs Biržotājs
- Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
- Birsen Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Birshof Biržu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
- Modohn Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Lazdonas pagastā
- Waldeck Biržu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
- kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
- ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība
- bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- kritisks Bīstams, sarežģīts, smags
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis; sarežģīts pārejas stāvoklis
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- pūlenes Bišu dzimtas kukaiņi, kas dzīvo pūžņos
- spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
- Bischenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Eschenhof Bišu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
- Slobodka Bišu muiža, kas atradās Pildas pagastā
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
- šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai
- kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
- pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
- pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
- apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
- kadra vadības lauks bitu virkne, kas raksturo kadra tipu un dažas vadības funkcijas
- pronija Bizantijā (11.-15. gs.) - imperatora piešķirtas tiesības klosterim vai augstai laicīgai personai uz mūžu (dažkārt arī mantojamas) vākt valsts nodokļus noteiktā teritorijā
- logotēts Bizantijā 5.-12. gs. tā sauca dažus augstākos valsts ierēdņus, kas pārzināja finanses, pastu u. tml.; patriarha zīmogglabātājs
- kondaks Bizantijas baznīcas poēzijas un mūzikas žanrs
- biziķis Bizins - cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
- sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
- Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- Beizagola ezers Bižas ezers Griškānu pagastā
- Bižu ezers Bižas ezers Griškānu pagastā
- Bišu ezers Bižas ezers Rundēnu pagastā
- zaiza Bižutērija, aksesuāri
- blākšt Blāgžt
- blāšķīt Blāgžt
- laupītājblakts Blakšu kārtas dzimta ("Reduviidae"), pārsvarā lielas blaktis (ķermeņa garums - 4-21 mm), bieži spilgtā krāsā, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
- sportula Blakus ieņēmumi dažādos amatos, piem., sēžu naudas
- gremzdi Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi
- sārņi Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa
- izdedži Blakusprodukts metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā - sakusuši dažādu vielu (piemaisījumu, pelnu u. tml.) masa; sārņi
- šķiedenis Blakusprodukts, kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā, kurā tiek pārstrādāti graudi, kartupeļi, melase; brāga
- Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
- Camarhynchus pallidus blāvā dzeņžube jeb blāvā dzeņžubīte
- dzeņžubīte Blāvā dzeņžubīte - blāvā dzeņžube
- Turdus pallidus blāvais mežastrazds
- Čodarānu dzirnavezers Blaževiču dzirnavezers Blontu pagastā
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- bagoties Blēņoties, smieklīgi vaibstīties, mānīties, māžoties
- mādīties Blēņoties, taisīt muļķīgus jokus, māžoties
- pikareskais romāns blēžu romāns (radās 16. gs. Spānijā; ietekmēja arī citu tautu literatūru)
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- bunkuris Blindāža
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
- brīkšņa Blīva meža jaunaudze mitrā vietā
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā)
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
- cilas Blīvas zemes pikas, velēnas, kukuržņi arumā
- tūba Blīvējošs, skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst, veļot vilnu (vai ķīmiskas šķiedras, minerālšķiedras), kažokādu atkritumus, kā arī sablīvējot un termiski apstrādājot minerālvati; izmanto blīvju, starpliku, amortizatoru izgatavošanai, apavu ražošanai un dažādos tehnoloģiskos procesos
- dulles Blīvi ieradži govīm
- rētaudi Blīvi saistaudi, kas ir radušies dažādu audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam)
- kustiņa Blīvs kukaiņu bars, mudžeklis
- bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums
- ofsetpapīra plāksnīšu papīra pamatne blīvs, stipri līmēts papīrs ar lielu mitrumizturību, ierobežotu izstiepšanās spēju un paliekošo deformāciju; lieto iespiedformu izgatavošanai
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
- rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
- Blockfeld Blokfeldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Raudas pagastā
- vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā
- Blusupe Blusupīte, upe Ainažu pagastā
- bļodlaizis Bļodlaiža
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.)
- robežboja Boja, ar ko apzīmē (kā) robežu
- kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
- sadzeltēt Bojājoties iegūt dzeltenu, dzeltenīgu nokrāsu (par dažiem produktiem)
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
- nokdaunēt Boksa cīņā ar spēcīgu sitienu atņemt pretiniekam iespēju 8 sekunžu laikā turpināt cīņu
- Bolderaa Bolderājas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka
- Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
- bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
- Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
- vispārējā bonitāte bonitāte, kas noteikta saskaņā ar M. Orlova 1911. g. izstrādāto skalu audžu bonitēšanai pēc vidējā augstuma 100 gadu vecumā
- Clematis x bronnstedtii Bonšteta mežvītenis
- Dicranum bonjeanii Bonžana divzobe
- tinkals Boraks dabiska produkta veidā, kāds tas atrodams dažos Tibetas ezeros
- boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
- Boržomi Bordžomi - pilsēta Gruzijā
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
- Bormann Bormaņa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- perborāti Borpārskābes sālis, ko iegūst darbojoties uz borātu ūdens šķīdumiem ar sārmiem un ūdeņraža peroksīdu
- fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe
- pappus Botānikā kurvjziežu un baldirānu dzimtas augiem pūkainas, sausas kausiņa atliekas pie augļiem krītamā širmja veidā, izplatīšanās līdzekļi šiem augiem
- Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ežezera salas botāniskais liegums, tagadējais dabas liegums "Ežezers"
- Bradaiž Bradaižu muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
- atbradāties Bradāt ilgi, līdz apnikumam; _(biežāk)_ izbradāties
- brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
- Brambergshof Brambergas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
- Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
- pākšņi Brandži - svaigi, ar pākstīm novārīti zirņi vai pupas
- reķīgs brangs, ražens
- Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- Brankužu Brankužu ezers - Brenkūžu ezers Katvaru pagastā
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
- Ixtrumuende Brantu, arī Ikstrumu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- verns Brašs, dižens
- stāvīgs Brašs, stalts, izskatīgs, dižs augumā; brangs, tukls
- ugunsboja Braucamo ceļu norobežojoša boja ar automātiskiem gaismas signāliem
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu
- eflerāža Braucīšana, glaudīšanas masāža
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem)
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
- vietkarte Braukšanas dokuments vilcienā, kas dod pasažierim tiesības ieņemt noteiktu numurētu vietu guļamvagonā
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns
- Akri Brazīlijas štats (port. val. "Acre"), atrodas valsts rietumos, platība - 152581 km^2^, 691000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Riubranku, robežojas ar Amazonasu un Rondoniju, kā arī ar Bolīviju un Peru
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu
- brašņāt Bražāt
- bražņāt Bražāt
- pārbrāzties Brāžaties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - piemēram, par vēju, lietu
- iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par vēju, straumi
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi)
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu
- aizdīkt Brēcot apdullināt, piebrēkt, piedīkt, piedžinkstēt, piekliegt
- Brejdaki Breidaku muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Pildas pagastā
- breča Brekčija - iezis, kurā sacementējušies šķautnaini nogulu iežu un vulkānisko iežu gabali
- diska bremzes mehānisms bremzes mehānisms, kurā rotējošā vai nerotājošā detaļa ir disks, kas savienots ar riteni vai transmisijas vārpstu, un bremzēšana notiek, diska sānu daļai piespiežot bremžu uzlikās
- rekuperatīvā bremzēšana bremzēšana, kuras laikā dzinējs darbojas ģeneratora režīmā un daļu uzkrātās enerģijas atgriež tīklā
- bremžu čīkste bremžu čīkstoņa
- bremžu šņirkstoņa bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: sadrumstalota skaņa ar īsiem, asiem trokšņa elementiem, kas var liecināt par svešķermeņu (piemēram, smilšu) klātbūtni starp berzes virsmām
- bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
- sieksta Bremžu klucis, bremžu loks
- kolodkas Bremžu kluči
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām
- galvenais cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kurā virzuļa mehāniskā kustība saspiež šķidrumu un šo palielināto spiedienu pievada bremžu mehānismiem
- divkontūru bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir divas bremžu kontūras, kas darbojas atsevišķi un katra no tām ir savienota ar saviem bremžu mehānismiem
- vienkontūras bremžu pievads bremžu pievads, kurā pēc bremžu krāna vai galvenā bremžu cilindra ir tikai viena ar visiem bremžu mehānismiem savienota kontūra
- ABS Bremžu pretbloķēšanas sistēma (angļu "anti-lock braking system")
- automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
- elektriskās bremzes bremžu sistēma, kurā izmanto elektriskajā enerģijā pārvērstu vilciena uzkrāto kinētisko enerģiju
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
- elektromagnētiskās bremzes bremžu sistēma, kuras darbības pamatā ir elektromagnētisko iekārtu iedarbība uz sliedēm
- bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
- barbāns bremžu trumulis
- kalotkas bremžu uzlikas
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
- Cempu muiža Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Cempmuiža" neprecīzs nosaukuma variants
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma
- bridžists Bridža spēlētājs
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- Beikas grāvis Briedes pietekas Grūžupītes augšteces paralēls nosaukums posmā līdz Kārlīšu dzirnavu ezeram
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā
- vīra gadi brieduma posms (vīrieša mūžā)
- briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda)
- briedains Brieža vai stirnas krāsā
- Brieždobe Briežezeriņš, ezers Lazdonas pagastā
- Briežu ezers Briežezers Ģibuļu pagastā
- Briežu ezers Briežezers Tumes pagastā
- kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
- seseli Briežsaknes
- elaphomycetaceae Briežtrifeļu dzimta
- elaphomyces Briežtrifeļu dzimtas ģints
- skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus")
- briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
- vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem
- dakša Briežu buļļa ragu stangas augšdaļa
- kronis Briežu buļļu ragu stieņa augšējā daļa
- Hybomitra tarandina briežu diždundurs
- cervidae Briežu dzimta
- capreolus Briežu dzimtas ģints
- cervus Briežu dzimtas ģints
- rangifer Briežu dzimtas ģints
- rucervus Briežu dzimtas ģints
- gemals Briežu dzimtas ģints ("Hippocamelus"), vidēji liels pārnadzis, Andu kalnos zāļainos pauguros un mežos 3300-5000 m vjl., 2 sugas
- alnis Briežu dzimtas suga ("Alces alces", vienīgā aļņu ģintī), lielākais šīs dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
- aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
- muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
- dambriedis briežu ģints suga ("Cervus doma"), dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā
- Lipoptena cervi briežu kaulmuša
- briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
- ceimurs Briežu ķērpis
- alne Briežu māte
- briedaļa Briežu mātīte
- briežumāte Briežu mātīte
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
- Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā
- Bresemois Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Suntažu pagastā
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā
- cietlapainā pulkstenīte briežu pulkstenīte
- Campanula cervicaria briežu pulkstenīte
- zalkšpulkstenīte Briežu pulkstenīte ("Campanula cervicaria")
- Peucedanum cervaria briežu rūgtdille
- briežspalvā Briežu spalvas krāsā
- briedīši Briežu vabole - briežvaboļu dzimta ("Lucanidae")
- bule Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
- bullis Briežu vai dobradžu dzimtas dzīvnieku tēviņš
- plekstīns Briežuts
- lucanidae Briežvaboļu dzimta
- lucanus Briežvaboļu dzimtas ģints
- platycerus Briežvaboļu dzimtas ģints
- blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus")
- dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
- zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
- vienraga praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Synodendron cylindricum")
- hirschfeldia Briežzvēres
- sirmā briežzvēre briežzvēru suga ("Hirschfeldia incana")
- kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība
- bugors Brigadieris cietuma ražotnē
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- lorņete Brilles ar īpašu kātu, ar ko tās tur acu priekšā, brilles nelietojot, tās nokarājas važiņā vai saitē
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā
- štebēties Brīnīties; žēloties; izturēties nicinoši
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Brinkenhof Briņķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Drustu pagastā
- Altdorf Briņķu muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Gudenieku pagasta teritorijā
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā
- smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
- brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
- VGB Britu Virdžīnas, teritorijas trīsburtu kods
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
- mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus
- iekraten Brīvi (evietot, iekraut nepiespiežot)
- izlādēties Brīvi izpaužoties, kļūt mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli)
- izpausties brīvi, bez ierobežojumiem parādīt savas spējas, talantu
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
- grosmeisters Brīvmūrnieku biedrībās t. s. Lielās ložas priekšsēdētājs
- lielloža Brīvmūrnieku ložu apvienība
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- sabiedrība brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs)
- kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperācija (2)
- kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperatīvs 1(1)
- voluntieris Brīvprātīgais (lat. "voluntarius") darbinieks; cilvēks, kas brīvprātīgi veic dažādus sabiedriskos darbus (strādā par gidu, satiksmes regulētāju pie skolas u. tml.); volontieris
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- aizķerprogrammatūra Brīvprogrammatūra, kas satur ierobežotu iespēju skaitu (angļu "hookemware")
- danga Brīvs lauks (mežā)
- lauce Brīvs lauks mežā
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā
- brīžis Brīžam
- zigzdā Brīži, kad sīkumi, steiga, dienu burzma nomāc lielākas, dziļākas vai būtiskākas lietas
- elpām Brīžiem
- iedažām Brīžiem
- jonis Brīžiem
- šaltēm Brīžiem
- strēķēm Brīžiem
- strēķiem Brīžiem
- piekrākt Brīžiem iekrākties
- remitējošs Brīžiem norimstošs, piem., drudzis
- plaikšņīt Brīžiem skaidroties
- jaudām Brīžiem, lāgiem
- laikiem Brīžiem, reizēm
- laiklaikiem Brīžiem, reizēm; laikiem
- dažbrīd Brīžiem; dažreiz
- Brozen Brocēnu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā
- dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji
- muižciemnieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Muižciems" iedzīvotāji
- operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām
- brokeris pie telefona brokeris, kas ir vienojošais posms starp investoru un fondu biržu
- brokeris uz parketa brokeris, kas strādā tieši fondu biržas zālē
- bromīdi Broma savienojumi ar citiem elementiem; metālu gadījumā tie pārsvarā ir ūdenī šķīstoši bromūdeņražskābes sāļi, nemetālu - viegli kūstoši gaistoši savienojumi, kas ūdenī sadalās
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
- bromāts Bromūdeņraža skābes sāls
- hidrobromāts Bromūdeņraža skābes sāls
- bromūdeņražskābe Bromūdeņraža šķīdums ūdenī
- bronhadenīts Bronhu limfmezglu iekaisums, ko ierosina dažādi mikrobi
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- fibula Bronzas un dzelzs laikmeta sprādze, kas ir līdzīga saspraužamajai adatai
- pūlis Brūce, kas sāk pūžņot
- Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- Cyperus fuscus brūnais dižmeldrs
- Pelobates fuscus brūnais varžukrupis
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
- izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
- Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- urdains Brūngani dzeltena, oranži dzeltena nokrāsa
- bezūdens lanolīns brūngani dzeltena, ziedes konsistences masa ar vāju, savdabīgu smaržu; labi šķīst ēteri, benzīnā, acetonā, hlorofomā, grūti - spirtā; nešķīst ūdenī
- urdijs Brūngani dzeltens, oranži dzeltens
- kosains Brūni plankumains; divkrāsaini svītrots (no ziediem, no kažokādas)
- grūtspārne Brūnkaklis jeb meža pīle, mercene
- raudive Brūnkaklis, mežapīle
- rudkaklis Brūnkaklis, mežapīle
- bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
- brūnogles Brūns (retāk melns) iezis, kas veidojies, daļēji pārogļojoties augu atliekām, arī atsevišķi šī ieža gabali
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
- andaluzīts Brūns, zaļš, pelēks vai sarkanīgs metamorfo iežu minerāls, alumīnija silikāts, Latvijā konstatēts niecīgā piejaukumā morēnās
- Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem)
- Orchis militaris bruņcepuru dzegužpuķe
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai
- cavaliere Bruņinieks (dižciltīgo tituls)
- kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā)
- Codes muiža bruņinieku muiža Bauskas novada Codes pagastā, tās kungu māja celta 1747. g. kā koka guļbūve ar mansarda jumtu, kurā bijuši barokāli, volūtām rotāti lodziņi, ieeju rotājušas greznas greznas, rokoko stilā veidotas ārdurvis; veiktas vairākas pārbūves, no plašā parka saglabājusies neliela apstādījumu daļa ap kungu māju un dīķi
- ciltsīpašumi Bruņinieku muižas, kas likumiskas mantošanas ceļā pāriet no asinsradiniekiem uz asinsradiniekiem
- Bruņķa Bruņķa ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
- Bruņķīša Bruņķīša ezers - Bruņķītis, ezers Limbažu pagastā
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja
- tautas milicija bruņotas lauku iedzīvotāju vienības 1905. gada revolūcijas laikā, ko pašaizsardzības nolūkā organizēja pagaidu rīcības komitejas, iesaistījās arī sadursmēs ar policiju un karaspēku, uzbruka muižām
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu
- hunhūzi Bruņoti laupītāji Ziemeļķīnā un Mandžūrijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē
- manevrētspēja Bruņoto spēku dažādu veidu, ieroču šķiru un speciālā karaspēka formējumu spēja pirms kaujas sagatavošanas un kaujas gaitā ātri pārvietoties, izvērsties
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, attiecīga organizācija, taktika un kas veic noteiktus kaujas uzdevumus (piemēram, motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks, sakaru karaspēks)
- bruņutransportieris Bruņuautomobilis vai apbruņota kāpurķēžu mašīna motorizēto strēlnieku un munīcijas transportēšana
- dzeguzene Bruņucepuru dzegužpuķe ("Orchis militaris")
- sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
- gulsnis brusas veida zāģmateriāls izmantošanai dzelzceļa sliežu atbalstam
- bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks
- Bresilgen Bruzilas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
- nobružāt Bružājot atdalīt, arī novirzīt nost
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi
- nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
- pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
- bružgāt Bružāt
- bružot Bružāt
- bružgāties Bružāties
- Pastendes parka dīķis Brūžezers Ģibuļu pagastā
- brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni
- Brūžaupe Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Paldu grāvis Brūžupīte, Melnupes pieteka
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bū Džeidūra Bū Džeidūra - pilsēta Rietumsahārā, 36800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
- bukņa Būda, nabadzīga, nožēlojama mājiņa, apaļkoku māja
- Lumbini Budas dzimšanas vieta Himalaju priekškalnē netālu no Nepālas un Indijas robežas
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
- Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
- Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
- Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā
- Ānandax Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni brālēns un mīļākais skolnieks, kurš pēc skolotāja zemes gaitu izbeigšanās visu atlikušo mūžu veltīja budistu kanona pierakstīšanai
- pradžnja Budisma mitoloģijā - budu, bodhisatvu u. c. mitoloģisku personāžu sievišķā atbilsme
- tušita budisma mitoloģijā - ceturtā no sešām zemākajām devalokām, kur dievu mūžs ilgst 4000 gadu, turklāt viena diena atbilst 400 zemes gadiem
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
- nirmānarati budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt piektajā "vēlmju sfēras" debesu pasaulē, kur diena ilgst 800 cilvēka gadu garumā, mūžs - 8000 gadu
- kalačakra budisma mitoloģijā - idams vadžrajānā, kurš simbolizē šo mācību
- Amitājuss Budisma mitoloģijā - ilga mūža dievs, sākotnēji ir Amitābhas epitets, vēlāk tā ir īpaša viņa izpausmes forma
- vadžra budisma mitoloģijā - izturīguma un neiznīcināmības simbols, daudzu budu, bodhisatvu un idamu atribūts, kas vadžrajānas simbolikā tiek attēlots kā īpaši veidots scepteris
- Garuda budisma mitoloģijā - milzīgi putni, mūžīgie nāgu ienaidnieki, kuru spārnu vēzieni izsauc vētru
- Jama budisma mitoloģijā - nāves dievs, dažos aspektos identisks senindiešu dievam, pēc budisma reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, pēc nāves radībām ir jāstājas viņa priekšā, kas izlemj, vai viņi ir pelnījuši paradīzi
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas
- skandhi Budismā piecas psihofiziskās cilvēka dzīves sastāvdaļas jeb pieci faktori, kas izpaužas jebkurā relatīvās eksistences brīdī: vārds un forma, jutekliskā uztvere, sajūtas, motivācija un paša apziņa
- bhavačakra budisma reliģiski filozofiskajā doktrīnā un mitoloģijā - mūžīgās esamības, sansāras eksistences forma, universāls princips, pēc kura visa radība lemta arvien no jauna atgriezties pasaulē
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- bhagavats budisma un džainisma mitoloģijā - epitets, kas lietots, runājot par Budu un bodhisatvām, Džinu (arī uzrunājot tos)
- Tibetas budisms budisma, tantrisma un Tibetas senās bona reliģijas sintēze; vadžrajāna; lamaisms
- bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu
- Buhdeskaln Budukalna muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- Budžaka Budžakas stepe
- Dienvidmoldāvijas līdzenums Budžakas stepe
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu
- budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem
- budžets budžeta grupa (augstskolā) - studentu grupa, kuras studiju izmaksas apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem
- budžeta finansētas institūcijas budžeta iestādes, visi pilnīgi vai daļēji tieši no budžeta finansētie komersanti un organizācijas
- budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process
- bezdeficīta budžets budžeta stāvoklis, kad valsts izdevumi ir vienādi ar valsts nodokļu u.c. ieņēmumiem
- budžete Budžets
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
- sabalansēts budžets budžets, kurā izdevumi precīzi sakrīt ar ieņēmumiem
- Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
- Fockenhof Bukaišu muižas un pagasta bijušais nosaukums
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker"
- Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā
- Bellenhof Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Neuermuehlen Bukultu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama)
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess)
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
- Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā
- Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
- grieznis Bulta, griežams durvju aizbīdnis, grīzeklis
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
- Bullenhof Buļļu muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku teritorijā
- sfairoliti Bumbām līdzīgas pikas daudzos vulkāniskos iežos
- krausis Bumbieris; bumbiere, parasti nepotēta bumbiere, mežene
- iļjinka Bumbieru šķirne, īpaši Latgalē audzēta, izturīga pret salu, ražo agri un labi
- bumbīze Bumbīžu ticība – kalvinisms
- Bumbern Bumburu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
- bundzis Bundža
- buračka Bundža
- stondzelis Bundža
- bondža Bundža, kārba
- počka bundža; arī baltā dīķa roze (jo tai ir bundžas forma)
- Bungenhof Bunges muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
- Funkenhof Bunkas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji
- pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
- bendzelrēve Buras laukuma samazināšana, nolaižot to zemāk un ar buras rēvlentē iestiprinātām bendzelēm nostiprinot pie grotbomja
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- halzēšana Burāšanas manevrs, ejot pa vējam: jahta maina kursu, pagriežot priekšgalu uz to pusi, kurā atrodas grotbura, un tad pārlaižot grotbomi uz pretējo pusi (halzi)
- caurgriešana Burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- govs halze burāšanas manevrs, stiprā laikā burājot pie vēja, lai pārietu uz otru halzi, jahtas priekšgalu negriež pret vēju, bet, strauji nokrītot no kursa, vējam pagriež heķi, notiek halzēšana, un, turpinot griešanos, uzņem vajadzīgo kursu
- govs vende burāšanas manevrs, stiprā laikā ejot ar vēju, lai mainītu kursu par 90 grādiem, ja halzēšana nav vēlama, tad, uzlūvējot un ejot pār štagu (caurgriežot), var pāriet uz otru halzi un uzņemt vajadzīgo kursu
- ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
- mitakisms Burta "m" bieža atkārtošana valodā; mitacisms
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki
- stāvburtene Burtene atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
- pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls
- aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumu; metieris
- cahier Burtnīca, piezīmju grāmatiņa; senāk žēlošanās raksts, lūgums valdniekam; vēlētāju rakstīta instrukcija deputātiem
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos
- pilnkuģis Buru kuģis ar trim vai vairākiem mastiem, uz kur visos ir rājburas; pilntakelāžas burinieks
- švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli
- jahtas notakelēšana buru nolaišana un noņemšana, galu sakārtošana pēc brauciena, kā arī visa takelāžas un apaļkoku noņemšana sezonas beigās
- lūvtiecība Buru peldlīdzekļa gaitas īpašība, kas atklājas, ja, pārvietojoties ar vaļā palaistu stūri, peldlīdzeklis sāk pagriezties uz vēja pusi (iegriežas pie vēja)
- buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai
- okšķis Burvis, māžs
- rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus
- burska Burza, drūzma ļaužu pūlī
- buržujisks Buržuāzisks
- Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā
- Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā
- ietvert būt (kam) cieši visapkārt, ierobežojot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par apvalku)
- pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
- (būt) (kā) spārnos būt aktīvam, darbīgam, arī garīgi možam
- kotēties būt apgrozībā (biržā)
- neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ)
- atvērties būt ar atveri (par dažiem orgāniem)
- konverģēt būt ar robežvērtību (par rindu)
- izplatīt būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam
- būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā)
- čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
- ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
- ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
- ņirbēt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- ņirbt būt daudzkrāsainam, arī spožam
- pērties kā pa pirti būt dažādu rūpju nomāktam, tik tikko spēt izdarīt vajadzīgo
- pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
- starot būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām
- spridzēt būt dzīvīgam, možam, aktīvam; mirdzēt, dzirkstēt
- būt šmigā būt iedzērušam, alkohola reibumā; žūpot
- darboties būt iesaistītam sižeta attīstībā (par daiļdarba tēlu)
- čumēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
- mudžēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
- izkaisīt būt izvietotiem (dažādas vietās), būt izklīdinātiem, arī būt izklīdušiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); izklīst, arī būt izklīdinātam (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
- būt tintē būt kļūmīgā, sarežģītā situācijā
- līkt ziedos būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- peldēt smaržās būt ļoti sasmaržotam
- liesmot būt ļoti spožam spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm, skatienu)
- apšņurkt būt neizskatīgam, netīram, arī apbružātam
- nomētāties būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā
- klīst būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu)
- klaiņot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- klejot būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- maldīties būt nenoturīgam, nekoncentrētam, bieži mainīt objektu (piemēram, par domām, skatienu); klīst (3)
- mētāties apkārt būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
- mētāties riņķī būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
- mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam
- vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
- turēties būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem)
- saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
- robežot būt par (kā) robežu (2)
- sākties būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu
- kutēt būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu)
- nosist būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu)
- pārdzīt būt par cēloni tam, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- piesiet būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek ierobežota kustības brīvība
- velt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot
- uzpūst būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās
- uzdzīt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- uznest būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams
- iegāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un iekrīt (kur iekšā)
- pārgāzt būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko)
- limitēt būt par cēloni tam, ka (kas) ir ierobežots (piemēram, lielumā)
- piesmaržot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst ļoti smaržīgs
- piesērēt būt par cēloni tam, ka (kas) pieķep (par netīrumiem, gružiem u. tml.)
- piepildīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- purināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju)
- paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
- nomākt būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu)
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
- iedzīt būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums)
- velt būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra)
- pārraut būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
- pārtraukt būt par cēloni tam, ka pēkšņi izbeidzas (dzīvība, mūžs)
- pārbaudīt būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu
- piesmaržot būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē)
- norobežot būt par zīmi (kā) robežai
- sieties būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz sīkām kļūdām, trūkumiem
- turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
- (ie)sisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku)
- iecirsties būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu)
- beigties būt pie savas ietekmes sfēras, eksistences robežas
- būt (retāk nākt) (labi, arī krietni) gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam
- sacementēt būt sasaistītam ar kādu saistvielu (par iežiem, to drupām, šķembām)
- liesmot būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam
- spīdēt būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu)
- kvēlot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam
- zvērot būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm)
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- smaržot būt tādam, kad rodas, izplatās smarža (par laikposmu)
- spīdināt būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
- žagoties būt tādam, kam izraisās žagas; radīt žagām raksturīgas skaņas
- turpināties būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- variēt būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti
- būt ar (plašu) vērienu būt tādam, kam piemīt spēja uzņemties, veikt ko lielu, arī sarežģītu
- pāriet būt tādam, kam starp dažādiem toņiem nav krasu robežu (par krāsu), būt tādam, kas savstarpēji nav krasi norobežots (par krāsas toņiem)
- degt zilās ugunīs būt tādam, kam strauji, spēcīgi izpaužas naids, dusmas u. tml.
- mīlēt būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko); arī mēgt
- valdīt būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
- zaroties būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2)
- zarot būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2)
- dzirkstēt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
- dzirkstīt būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem)
- vēdīt būt tādam, kas izplata (smaržu, siltumu u. tml.)
- uzmundrināt būt tādam, kas izraisa mundrumu, možumu, piemēram, par vārdiem
- nošķirt būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu)
- raksturot būt tādam, kas pauž (kādas īpašības, pazīmes); būt (kāda, kā) raksturīgām īpašībām, pazīmēm
- uzstāties būt tādam, kas publiski pauž noteiktu viedokli, nostāju (pret kādu, ko vai par kādu, ko)
- slēgt būt tādam, kas rada vai pārtrauc (kā) savienojumu, nosprostojumu, maina darbības režīmu, stāvokli (par mehānismu, ierīci u. tml.)
- rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
- piesātināt būt tādam, kas spēcīgi iedarbojas uz ožas orgāniem (par smaržu)
- žņaugt būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu
- pievilkt būt tādam, kas uzsūc, arī piesaista (piemēram, smaržu)
- zaļot būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā)
- zelt būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību)
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- staipīties būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem)
- plūst būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
- smaržot būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi)
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- izturēties būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- rādīt būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem
- izbiedēt būt tādam, kurā izpaužas bailes
- samocīt būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu)
- raudzīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- skatīties būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm)
- izmocīt būt tādam, kurā izpaužas pārciestas mokas
- smieties būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm)
- kaist būt tādam, kurā izpaužas spēcīgi psihiski procesi
- pārmest būt tādam, kurā izpaužas šāds nosodījums
- perturbēt būt tādam, kura normālajā gaitā ir pēkšņi traucējumi, sarežģījumi (par parādībām, norisi u. tml.)
- pārplūst būt tādam, kurā rodas, izpaužas (piemēram, nosarkums, smaids) - par seju
- starot būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju)
- kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
- pārplūst būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu
- pūžņot būt tādam, no kura izdalās pūžņi; strutot
- sēt būt tādam, no kura izplatās (smarža)
- vēdināt būt tādam, no kura izplatās (smarža) - piemēram, par augiem; vēdīt (2)
- sviest būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža
- izplatīt būt tādam, no kura plūst (smarža)
- laistīties būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm)
- sagumzīt būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam
- saburzīt būt tērptam negludā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata)
- apņemt būt visapkārt sajūtamam, samanāmam (par gaismu, smaržām, skaņām)
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu)
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1)
- sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.)
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko)
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām
- Timphu Butānas Karalistes galvaspilsēta, atrodas Himalajos, Džomolari kalna austrumu nogāzē, 79200 iedzīvotāju (2005. g.)
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā
- pīkleste Bute, kas ir sasālīta un saulē izžāvēta; cietžāvēta bute
- norobežotājpazīme Būtiska pazīme, ko cenšas ietvert terminā, lai nošķirtu (norobežotu) blakusjēdzienus
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai
- uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus)
- laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
- piestātnes masts būves un ierīču komplekss dirižabļu piestāšanai un stāvēšanai
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
- šlaga Būvgruži
- gruzis Būvgruži, smiltis, gruveši
- grūžas Būvguži, smiltis, gruveši
- inženierkonstrukcija Būvkonstrukcija, kas veidota pēc inženierzinātņu likumiem
- iepriekšsaspriegtās konstrukcijas būvksonstrukcijas, kuru elementos izgatavošanas vai montāžas procesā tiek radīts sākotnējs spriegumstāvoklis
- būvtilpums Būvķermeņa tilpums starp starp ārējām norobežojošajām virsmām
- būvlīnija Būvlaide - līnija, kas nosaka, cik tuvu priekšējai zemesgabala robežai drīkst būt ēkas
- parlīrs Būvložu iekārtā zeļļu priekšstāvis un viņu darba tiešais pārraugs
- izdedžbetons Būvmateriāls, kas sastāv no cementa, kaļķu un izsijātu antracīta vai citu akmeņogļu izdedžu maisījuma
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes
- būvstatika Būvmehānikas nozare, kas pētī būvju izturēšanos statisku slodžu iedarbībā
- ģeosintētika Būvniecībā un ģeotehnikā izmantojams sintētisks materiāls - ģeotekstils; ģeotekstila sieti, ģeotekstila tīkli, ģeorežģi un ģeomembrānas
- būvniecības tolerance būvniecības pielaide - robežas, kurās drīkst mainīties projektā uzrādītie lielumi
- purkšt Bužināt (matus)
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris
- iebužināt Bužinot ievirzīt (kur iekšā)
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu)
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās)
- izbužināties Bužinot izpurināties
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus)
- uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru)
- Usumbura Bužumbura - Burundi Republikas galvaspilsētas senāks nosaukums
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
- hordenīns C~10~H~15~NO; alkaloīds dīgstošos miežos
- pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
- lupinīns C~10~H~19~NO, dažādu lupīnas sugu indīgs alkaloids
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa
- ksantons C~13~H~8~O~2~, ksantēna ketonatvasinājums; dažas krāsvielas un ziedu dzeltenais pigments ir tā atvasinājumi
- tobramicīns C~18~H~37~N~5~O~9~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, nebramicīna kompleksa viela, efektīvs pret plašu aerobisko gramnegatīvo baciļu spektru un dažām grampozitīvām baktērijām; darbības mehānisma ziņā līdzīgs gentamicīnam
- testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
- ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā
- mezakonitīns C~33~H~45~NO~11~, alkaloīds dažās kurpīšu sugās
- rescinnamīns C~35~H~42~N~2~O~9~, rezerpīnam radniecisks alkaloīds dažu rauvolfiju sugu augos
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- ritonavīrs C~37~H~48~N~6~O~5~S~2~, proteāžu inhibitors, darbojas pret cilvēka imūndeficīta vīrusu, veidojot nenobriedušas, neinfekciozas virusālas daļiņas; lieto cilvēka imūndeficīta vīrusa ārstēšanā
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi
- riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
- nitrofurantoins C~8~H~6~N~4~O~5~, antibakteriāla viela, dzeltenoranžs pulveris, vāji šķīst ūdenī; lieto urīnceļu infekciju ārstēšanā
- vanililmandeļskābe C~9~H~10~O~5~, primārs kateholamīnu metabolisma galaprodukts, kas tiek izvadīts ar urīnu un liecina par dažādiem patoloģiskiem procesiem; koncentrāciju urīnā noteic feohromocitomas ekspresdiagnostikā
- zidovudīns C10H13N5O4, sintētisks timidīna analogs, kas inhibē dažu retrovīrusu, arī cilvēka imūndeficīta vīrusa replikāciju; lieto iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes
- linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
- primaveroze C11H20O10, disaharīds, primaverīna, gaulterīna un dažu citu glikozīdu enzimātiskas hidrolīzes produkts
- sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
- metīljonons C14H22O, viens no svarīgākajiem vijolīšu ketoniem, plaši lieto smaržu rūpniecībā
- laktaroviolīns C15H14O, sarkans antibiotisks pigments priežu rudmiesē ("Lactarius deliciosus"), kurš nomāc tuberkulozes mikobaktēriju vairošanos
- sulpirīds C15H23N3O4S, antidepresants un antipsihotisks līdzeklis; lieto shizofrēnijas u. c. psihožu ārstēšanā
- metdilazīns C18H20N2S, prethistamīna preparāts; lieto niezes mazināšanai dermatožu gadījumos
- uromelanīns C18H43N7O10, melns pigments, dažreiz atrodams urīnā, urohroma noārdes produkts
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
- moksalaktāms C20H20N6O9S, pussintētiska antibiotiska viela, ķīmiski radniecīga trešās paaudzes cefalosporīniem; tai ir plašs antibakteriālās darbības spektrs un efektivitāte pret dažiem beta laktamāzi veidojošiem mikroorganismiem
- primaverins C20H28O13, glikozīds dažās prīmulu sugās
- florizīns C21H24O10, rūgts dažu augļu koku sakņu mizas glikozīds; izraisa glikozūriju, bloķējot glikozes reabsorbciju nieru kanāliņos
- pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
- hidroksiholesterīns C26H45O, holesterīna oksidēšanas produkts; atrodas vilnas taukos un dažos patoloģiskos stāvokļos arī cilvēka tauku dziedzeru ekskrētā
- filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
- vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
- ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
- sorboze C6H12O6, ketoheksoze, kas rodas no sorbīta, rūgstot pīlādžogu sulai
- mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
- salicilaldehīds C6H4(OH)CHO, eļļa ar patīkamu smaržu, atrodama spirejās, izgatavo arī sintētiski
- metilfenilhidrazīns C6H5N(CH3)NH2, reaģents ketožu atšķiršanai no aldozēm: pirmās veido ozazonus, otrās - hidrazonus
- difenilamīns C6H5NHC6H5, aromātiska amīnskābe, bzkrāsaini kristāli, lieto heterocikliskos savienojumos, krāsvielu ražošanā, par korozijas inhibitoru, analītisku reaģentu
- damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
- patulīns C7H6O4, toksiska un kancerogēna antibiotiska viela, kas iegūta no dažādu sēņu kultūrām
- salicilamīds C7H7NO2, salicilskābes amīds; pretsāpju un pretdrudža līdzeklis
- calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917)
- ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
- Zarnikau Carnikavas (Meņģeles, Sānkaules) muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
- Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda)
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem)
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu
- pļurenica Caura smilts zeme ar vāju ražu
- caurbiru Caurbiru zirgs - zirgs, kas braucot bieži izvada izkārnījumus
- vendēšana Caurgriešna - burāšanas manevrs, kad jahta pāriet uz otru halzi, pagriežot priekšgalu pret vēju
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā
- filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
- Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem)
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai
- caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot
- ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā
- pamatcehs Cehs, kurā veic galveno ražošanas procesu
- ajuga Cekuliņi - lūpziežu dzimts ģints
- piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
- plutellidae Cekulkožu dzimta
- plutella Cekulkožu dzimtas ģints
- prays Cekulkožu dzimtas ģints
- roeslerstammia Cekulkožu dzimtas ģints
- ypsolophus Cekulkožu dzimtas ģints
- kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella")
- cera Cekuls; mati, īpaši netīri, nevīžīgi
- grizaiņa celaine (josta, groži)
- stakles Celaiņu jostu aužamā ierīce
- nobile Cēli, cildeni; dižciltīgi
- elevato Cēli, diži
- emalīts Celluloīda šķīdinājums dažādos viegli gaistošos šķīdinātājos
- lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
- leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens")
- sarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
- skujkoku melnsarkanais celmgrauzis celmgraužu suga ("Leptura melanura")
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem)
- labirints Celtne ar daudzām ļoti sarežģītām ejām (senajā Grieķijā, Ēģiptē)
- krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
- krogus Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve, izpriecu vieta
- ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai
- kaponjērs Celtne forta grāvja dibenā pie eskarpa šāvēju vai ložmetēju izvietošanai
- kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu) žāvēšanai dūmos
- saimniecības ēka celtne, ko izmanto saimnieciskām vai ražošanas vajadzībām
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā
- tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai
- būve celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt
- darba rasējumi celtniecības objekta, arī iekārtas vai rūpniecības ražojuma projekta realizēšanai nepieciešamie rasējumi (zīmējumi)
- plākšņu stikls celtniecības stikls, ko ražo dažāda biezuma plākšņu veidā (logu stikls, vitrīnstikls, krāsainais, pārvilktais krāsainais, rakstainais u. c. stikli)
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti
- salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
- celulozes atvasinājumi celuloze, kuras molekulā brīvās hidroksilgrupas daļēji vai pilnīgi aizvietotas ar dažādām ķīmiskām funkcionālām grupām
- atgriezumu celuloze celuloze, kuru iegūst, defibrējot papīrfabriku ražošanas procesā radušos papīra atgriezumus
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
- oksicelluloza Celulozes oksidācijas (apskābļošanas) produkts ar ūdeņraža pārskābi, kālija permanganātu u. c. oksidētājiem, atšķirībā no celulozes šķīst atšķaidītos sārmos, reducējas un krāsojama ar bāziskām krāsvielām
- mehāniskā celuloze celulozes šķiedras, kas papīra ražošanas procesā no koksnes tiek atdalītas, koksni mehāniski maļot
- pārvads Ceļa pārvads - tilts viena ceļa pārvadīšanai pār otru dažādos līmeņos
- nestingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz graudaina materiāla pamata vai ar ogļūdeņražu saistvielām nostiprināta pamata
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni
- vibroveltnis Ceļa veltnis ar iebūvētu vibratoru un gludiem, rievotiem vai režģotiem valčiem
- bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā
- būvkrāns Ceļamā ierīce, kas pārvieto būvei vajadzīgo kravu vertikālā un horizontālā virzienā; griežamais celtnis
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
- tūristu autobuss ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām
- alocentrēts ceļotājs ceļotājs, kurš mīl piedzīvojumus, bieži ceļo, ceļo viens vai nelielās grupās pārsvarā uz svešām, nepazīstamām un eksotiskām vietām, ceļojumu uztver kā piedzīvojumu, labprāt komunicējas ar vietējiem iedzīvotājiem un iesaistās dažādās aktivitātēs
- ulica Ceļš starp diviem žogiem
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
- noceļš Ceļš, kas nogriežas no galvenā ceļa
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam)
- hēbe Ceļteku dzimtas ģints ("Hebe"), mūžzaļi dekoratīvi augi, dažas sugas aug krūmveidā ar skujveida lapām, citām sugām ir platākas lapas
- magneziālcements Cements, ko ražo no minerāla magnezita
- platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot)
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos)
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot
- merkavuot Censties, gādāt, bažīties
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
- aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā
- bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
- Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem
- komisariāts centrālo un administratīvo iestāžu nosaukums vairākās valstīs; iestāde, kuru vada komisārs
- ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
- ziņojumapmaiņas komutators centrmezgls, kas nodrošina protokolu pārveidošanu dažādu ziņojumapmaiņu sistēmu sadarbībā
- pasīvais centrmezgls centrmezgls, ko izmanto zvaigžņtīklos, lai pārraidāmos signālus sadalītu starp darbstacijām un citiem centrmezgliem, bez pārraidāmo signālu pastiprināšanas
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- kinetohors Centromēra jeb primārā iežmauga
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji
- kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
- makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra
- rolbiskvīts cepts kulinārijas izstrādājums - [biskvīta]{s:2271} plāksne, ko noziež ar ievārījumu vai citu pildījumu un sarullē
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni
- kaškets cepure ar spožu nagu
- ezera micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Acroloxus lacustris")
- upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis")
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas
- cierēties Ceremonēties; gražoties, klīrēties
- taklidi-seifs Ceremonija, kas izpilda kronēšanas vietu, pie kam sultānam apjož šķēpu
- Zerrenden Cerendas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Basu pagastā
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Cēres pagastā
- Zehren Cēres muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
- askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā
- ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās
- šķilāties cerot (par rudziem vai miežīem)
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu
- šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā
- Drabešu muiža Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" bijušais nosaukums, saglabājušās atsevišķas muižas ēkas, 1984. g atjaunotas vējdzirnavas
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums
- annēnieši Cēsu novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
- Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
- mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji
- Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants
- Annenhof Cēsu novada Zaubes pagasta Annas muižas bijušais nosaukums vāciski
- annasmuizieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Annasmuiža" iedzīvotāji
- Schloss Wenden Cēsu pils muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cēsu pagastā
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- Lhodze Ceturtā augstākā pasaules virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā, uz Ķīnas un Nepālas robežas, blakus Džomolungmai, uz rietumiem no tās, ceturtā augstākā pasaules virsotne, augstums - 8516 m, ledāji
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils
- metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
- pantoīnskābe CH~2~OHC(CH~3~)~2~CHOHCOOH, pantotēnskābes atlikums pēc beta alanīna atšķelšanas; dažos mikroorganismos aizstāj pantotēnskābi kā augšanas faktoru
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
- norleicīns CH~3~(CH~2~)3CH(NH~2~)COOH, aminoskābe, atrodama dažu proteīnu hidrolizātos
- metilspirts CH~3~OH, indīga bezkrāsaina, caurspīdīga, šķidra viela ar etilspirta smaržu; metanols; koka spirts
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā
- pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos
- ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
- metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos
- chloris Chloris chloris - zaļžubītes "Carduelis chloris" nosaukuma sinonīms
- Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- izonitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izocianīdi
- izocianīdi Ciānūdeņražskābes atvasinājumi, nitrītu struktūrizomēri; izonitrili
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- čivžulieši Ciblas novada Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Čivžuļi" iedzīvotāji
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
- Mazupe Cieceres ezera pieteka Saldus novadā, garums - 16 km, kritums - 8,3 m, dažkārt tiek uzskatīta par Cieceres augšteci; Mazupīte
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Brocēnmuiža Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Brocenmuiža" nosaukuma variants
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi")
- palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
- šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām)
- Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
- Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju
- Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.)
- apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja
- sola ciems, sādža pļavu vai meža vidū
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- iesist cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežmiegt
- iežmaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežmiegt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- iežņaugt cieši ierobežot no vairākām vai visām pusēm (piemēram, kādu vietu)
- žausteklis cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties
- šķeteršķeterēm cieši samudžināties (par dziju)
- salādēties cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.)
- sasiet cieši sienot (cilvēkus vai dzīvniekus) vienu pie otra, citu pie cita, panākt, ka (tiem) ir ierobežota vai atņemta iespēja kustēties
- miegt cieši spiest, žņaugt
- žmaudziens Ciešs apskāviens, stipri saspiežot, sažņaudzot
- serado Ciešs krūmu mežs Brazīlijas vidienē, pārejas formācija starp mežu un kampu 2 zālājiem, sertaona paveids
- Zesche Ciešu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
- metallīns Cieta gultņu ziežviela, sastāv no svina, grafīta un cinka ar nelielām parafīna, kramskābes, kaļķu, magnēzijas, alvas, vara un dzelzs un alumīnija oksīdu piedevām
- dūrutols Cieta kokoseļļa, ko lieto ziepju ražošanā
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm
- luksmasa Cieta pulverveidīga viela, kas sastāv no alkalizēta dzelzs hidroksida, ko lieto deggāzes tīrīšanai, īpaši sērūdeņraža nodalīšanai
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- pārcietēt Cietējot kļūt pārāk grūti sakožamam (par pārtikas produktiem)
- granulometrija Cietfāžu dispersu sistēmu dispersijas analīze
- grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- Polystichum tsus-simens cietpaparžu suga
- daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
- Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
- šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
- mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
- stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
- šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- scleroderma Cietpūpēži
- sclerodermatacae Cietpūpēžu dzimta
- sclerodermatales Cietpūpēžu rinda
- brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista")
- parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
- kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum")
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
- rags Ciets ragvielas izaugums (uz dažu dzīvnieku galvām)
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- kokserdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
- koksirdis Cietsirdīgs, nežēlīgs
- cilvēkēdājs Cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- grins Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns
- griņš Cietsirdīgs, nežēlīgs, dusmīgs, īgns; grins
- mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa
- gruzdēšana Cietu materiālu degšana bez liesmas, bet bieži ar dūmiem, samērā zemā temperatūrā (400-600 °C)
- atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
- pirmais galds cietumnieku barveži
- šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
- pārmācības nams cietums ar smaga fiziskā darba režīmu
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- salātcigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium endivia") jeb endīviju cigoriņš, ko dažkārt audzē lapu salātiem
- cikai Cik bieži
- ciekkārt Cik bieži; bieži
- cikādas Cik dažādas
- cikkārtējs Cik reižu
- cikējādi Cik veidos; cik dažādi
- cikāds Cik veidu; cik dažāds
- cikējāds Cik veidu; cik dažāds
- pipunculidae Cikāžmušu dzimta
- auchenorrhyncha Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
- cicadodea Cikāžu kārtas "Cicadinea" nosaukuma sinonīms
- ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus")
- dziedātājcikādes Cikāžu suga ("Cicadidae"), kuru tēviņi spēj radīt čirkstošas skaņas
- ergotioneīns Cikliska bāze, histidīna derivāts; atrodams melnajos graudos, dažreiz arī asinsķermenīšos
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē
- pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām)
- laktami Cikliski aminoskābju atvasinājumi, kas ciklā satur atomu grupu -C(O)-NH-; lieto poliamīdu ražošanai u. c.
- aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens
- mentols cikloheksāna rindas spirts, terpēns C~10~H~20~O, piparmētru ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa - kristāliska, viegli gaistoša viela ar raksturīgu smaržu, izmanto kosmētikā ādas atsvaidzinātājos, parfimērijā, mutes skalošanas līdzekļos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
- suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu
- ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās
- dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
- Zilden Cildu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
- pupillidae Cilindrgliemežu dzimta
- columella Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- lauria Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- pupilla Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- truncatellina Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- vertigo Cilindrgliemežu dzimtas ģints
- Pupilla muscorum cilindrgliemežu suga
- onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
- denaturalizēšana Cilmes zīmes noņemšana ražojumiem, lai saņēmējs nevarētu konstatēt, kur prece ražota
- sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot
- vangas Cilpas, važas
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs
- kongrevspiedums Cilspiedums - reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, dokumentiem u. tml. iespiež portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi
- semangi Cilšu grupa (džahaji, menri, lanohi, bategi, sabubi), dzīvo Malakas pussalas kalnos un džungļos Malaizijas ziemeļos un Taizemes dienvidos, maza auguma negroīdās rases pārstāvji, valoda pieder pie monkmeru saimes, izplatīti maģiski ticējumi, dabas spēku kulti
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults)
- andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
- senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme
- papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- dibins cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās
- ražotājspēki cilvēka darbība un tai piesaistīto vielisko, enerģētisko un informatīvo līdzekļu sistēma (ražošanas veida noteicošā sastāvdaļa)
- dzīvais darbs cilvēka darbs, kas ieguldīts ražošanas procesā
- liktenis cilvēka dzīve, tās posms, stāvoklis, kādā nonāk (cilvēks) apstākļu, dažādu faktoru ietekmē, tas, kas raksturīgs (kāda) dzīvei
- jaunība cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem
- urogastrons cilvēka epidermas augšanas faktors, kas sekmē šūnu augšanu un diferenciāciju; nepieciešams embrioģenēzē un ir svarīgs brūču dzīšana; to producē vairāki normālu šūnu tipi, kā arī lielā daudzumā dažu audzēju šūnas
- darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji
- erizipeloīds cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā
- biodinamika cilvēka kustību mācības daļa kas pētī dažādu iespējamo kustību cēloņus un spēku savstarpējo iedarbību
- krists cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām
- krusti cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem
- dzīve cilvēka mūža gaita, biogrāfija
- dzīvesstāsts cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu
- bērnība cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi
- dzīves rīts cilvēka mūža sākumposms; bērnība, jaunība
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus
- dzīves gājums cilvēka mūžs
- ekstraversija cilvēka psihes īpašība, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte; šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā, netiecas pēc dziļas pašanalīzes
- dvēsele cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- zods cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes
- darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
- refleksija cilvēka teorētiskā darbība, kurā viņš izzina savu rīcību un tās likumsakarības; cilvēka pašizziņa, kas izpaužas savu pārdzīvojumu, sajūtu un pārdomu uztvērumos un apcerēšanā; arī pārdomas, apcere
- encefalīts cilvēka un dzīvnieku galvas smadzeņu iekaisums, ko ierosina dažādi mikroorganismi, galvenokārt vīrusi; ierosinātājus pārnēsā ērces
- opistorhoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī
- oža cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku
- oleandrisms cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli
- olbaltummaiņa Cilvēkam raksturīgo olbaltumvielu rašanās no tievajā zarnā uzsūktajām aminoskābēm un olbaltumvielu izmantošana dažādos sintēzes procesos vai to noārdīšana mitohondrijos enerģijas iegūšanai, olbaltumvielas noārdot, rodas ogļskābā gāze, ūdens un amonjaks
- mežolieši cilvēki, kas dzīvo netālu no meža
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām
- nacionālradikāļi Cilvēki, kas pauž nacionāli radikālus uzskatus, ir nacionāli radikālas organizācijas locekļi vai piekritēji
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
- mežonis cilvēks - pirmatnējās sabiedrības attīstības pirmā perioda (mežonības) pārstāvis
- hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
- peckelis cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs
- pinkšis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- pinkšķis cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis
- vēkša cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis
- inscenētājs cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai
- sīkpilsonis cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku
- bariencefālis cilvēks ar aprobežotu intelektu
- bariencefāls cilvēks ar aprobežotu intelektu
- vaibstīķis cilvēks ar kustīgiem sejas pantiem, arī tāds, kam patīk žestikulēt
- sociopāts cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība
- pamuļķis cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks
- bomzis cilvēks bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās; bomžs
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu
- ignorants cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks
- slampa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slompa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- sluika cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- slumpa cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi)
- solabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā
- neveiksminieks cilvēks, kam bieži neveicas
- sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, kādām cilvēku grupām, kas jūtas tajās labi; kādā cilvēku grupā plaši pazīstams cilvēks
- spulgacis cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens
- diktators cilvēks, kam ir neierobežota vara valstī
- nindža cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindzja
- nindzja cilvēks, kam ir prasme nindžitsā; nindža
- tirāns cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2)
- mežinieks cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā
- snaudulis cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks
- dimza cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž
- sadziedātājs cilvēks, kam patīk dziedāt, kas daudz un bieži dzied
- brīnumsavants cilvēks, kam piemīt savantisma sindroms un spējas kādā šaurā jomā ir sevišķi izcilas, kā piemēram, spēja dažās sekundēs iegaumēt sarežģītu attēlu un pēc tam to precīzi reproducēt
- ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
- netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
- katodonts cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī
- pusburis cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot
- pusburvis cilvēks, kas (dažreiz) mēdz burt, vārdot
- aplauzējs cilvēks, kas (ko) aplauž
- galdabiedrs cilvēks, kas (viesībās, sarīkojumā) sēž blakus pie galda
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- bizins cilvēks, kas allaž ļoti steidzīgs
- apkārtklejotājs cilvēks, kas apceļo pasauli, bieži dodas ceļojumos
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- apspiedējs cilvēks, kas apspiež (1). 2. Cilvēks, kas apspiež (2)
- rieženieks cilvēks, kas apstrādā riežas (1)
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- stopētājs cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu
- komunists cilvēks, kas atzīst un pauž komunisma idejas
- rožkopējs cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis
- mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā
- čīksts cilvēks, kas bieži činkst, gaužas, žēlojas
- peķis cilvēks, kas bieži dusmojas, ķildojas, īgnojas
- ņerkstulis cilvēks, kas bieži gaužas, žēlojas; arī raudulīgs cilvēks
- ģīblis cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks
- reiboņa cilvēks, kas bieži ir alkohola reibonī; alkoholiķis
- pūce cilvēks, kas bieži ir īgns, dusmīgs
- gremža cilvēks, kas bieži ir neapmierināts, dusmīgs, arī kurn
- niknulis cilvēks, kas bieži ir nikns
- piktulis cilvēks, kas bieži ir pikts
- krekšans cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- krekšis cilvēks, kas bieži krekšķ, klepo, kāsē
- ķildnieks cilvēks, kas bieži ķildojas
- purpulis cilvēks, kas bieži ķildojas, baras, ir neapmierināts
- gāju putns cilvēks, kas bieži maina darba (dzīves) vietu
- pasaules gājējs (arī klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules staigātājs (arī gājējs, klaiņotājs) cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu
- pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu
- staigulis cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis
- liveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- ļiveris cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- livurs cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba
- melis cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- strīdekls cilvēks, kas bieži mēdz strīdēties
- mietnieks cilvēks, kas bieži mij, maina (ko)
- bezdelis cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes
- skandālists cilvēks, kas bieži rada skandālus
- raudulis cilvēks, kas bieži raud; cilvēks, kas ir pārmērīgi jūtīgs
- šaipla cilvēks, kas bieži smej, arī izsmej
- šiepla cilvēks, kas bieži smejas; izsmējējs, ņirdzējs; šiepa
- iedzērājs cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
- alkoholiķis cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs
- uzdzīvotājs cilvēks, kas bieži uzdzīvo
- garvilka cilvēks, kas bieži vilcinās un lēni dara darbu
- čīkste cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas, raud
- čīkstulis cilvēks, kas bieži žēlojas, gaužas; arī cilvēks, kas bieži raud
- ņaudulis cilvēks, kas bieži žēlojas, sūrojas, arī raud
- dzērājs cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (nealkoholisku) dzērienu
- raudulis cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas, žēlojas
- dzērājs cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskus dzērienus; arī alkoholiķis
- braucējs cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris
- mežābraucējs cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus
- malkābraucējs cilvēks, kas brauc mežā pēc malkas
- krusts un bēdas cilvēks, kas citam sagādā daudz rūpju, raižu
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
- minimālists cilvēks, kas darbojas mazuma robežās ar nelielām prasībām
- bībelnieks cilvēks, kas daudz lasa Bībeli; cilvēks, kas bieži izmanto Bībeles tekstu
- remska cilvēks, kas daudz, bieži klepo, kāsē
- pusmācītājs cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu)
- bramanis cilvēks, kas dižodamies izrāda savu spēku, drosmi, bagātību u. tml.
- aizsilietis cilvēks, kas dzīvo aiz meža
- robežnieks cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā
- griezējs cilvēks, kas griež kādu mašīnu
- kalvinieks cilvēks, kas griežas pie kalēja ar darba uzdevumu, pasūtījumu
- zakoņņiks cilvēks, kas ievēro kriminālās pasaules likumus, paražas
- zuopere cilvēks, kas ilgi sēž ciemos un daudz pļāpā
- mežrūpnieks cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā; mežrūpniecības speciālists
- vaininieks cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
- vainīgs cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams, radušies kādi sarežģījumi
- briesmonis cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, arī nežēlīgu; necilvēks
- nelaimīgs cilvēks, kas izraisa nožēlu, piemēram, ar savu neizpratni, nepareizu, kļūmīgu rīcību, zināšanu trūkumu
- izsmieklinis cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi
- rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
- necilvēks cilvēks, kas izturas, rīkojas necilvēcīgi; cilvēks, kas izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu, nežēlīgu; briesmonis (3)
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto
- strīkers cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu
- vēkšis cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud
- zvērkopējs cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis
- kruknis cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž
- vēžotājs cilvēks, kas ķer vēžus
- lasītājs cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.)
- raglicējs cilvēks, kas liek bankas, nolaiž asinis
- skaisteklis cilvēks, kas mēdz bieži dusmoties
- ķocka cilvēks, kas mēdz bieži traipīties, ziesties (ar ko)
- čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
- strīdeklis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži strīdēties
- svilpmanis cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot
- dētuvnieks cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt
- žeburis cilvēks, kas mēdz niekoties, blēņoties; auša, draiskulis; žaburis
- mēzājs cilvēks, kas mēž kūtsmēslus
- mežinieks cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā
- liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
- bezdievis cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus vai reliģiozu cilvēku paražas
- šķītūzis cilvēks, kas nekārtīgi (ko) dara, kaisot, šķiežot u. tml. (ko) uz visām pusēm
- videopirāts cilvēks, kas nelikumīgi tiražē, izplata un demonstrē videokasetēs ierakstītus materiālus
- šļabers cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien dubļos
- šļambāns cilvēks, kas nevīžīgi staigā, brien pa dubļiem
- izdzinējs cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā
- bende cilvēks, kas nežēlīgi izturas (pret citiem cilvēkiem, arī pret dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu
- līkstenieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti
- līkstinieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- līkstnieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- bāška cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast
- briežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists
- sīkumtirgotājs cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību
- uzpircējs cilvēks, kas nodarbojas ar kā (piemēram, rūpniecības preču, lauksaimniecības ražojumu) uzpirkšanu pārdošanai par augstāku cenu
- mežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists
- rožkopis cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists
- sierrūpnieks cilvēks, kas nodarbojas ar siera ražošanu; siera rūpniecības speciālists
- sīkražotājs cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu
- līnijnieks cilvēks, kas norāda (demonstrāciju, parāžu) kolonnu izveidošanas, gājiena vietu
- naktsaukle cilvēks, kas pa nakti dežurē bērnu audzināšanas iestādē
- ciema slota cilvēks, kas pārāk bieži iet pie kaimiņiem un tenko
- velorikša cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem
- individuālists cilvēks, kas pauž individuālismu (1); cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības
- pļāpa cilvēks, kas pauž ko slēpjamu
- nemiernieks cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko savā laikā pastāvošu), vēršas (pret ko savā laikā pastāvošu); cilvēks, kas piedalās cīņā pret savā laikā pastāvošo valsts iekārtu
- šņauknāsis cilvēks, kas pauž, izrāda nepatiku pret netīru darbu, mēdz izvairīties no darba
- haltūrists cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā
- pusmežonis cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim
- buržujs cilvēks, kas pieder pie buržuāzijas
- sīkburžujs cilvēks, kas pieder pie sīkburžuāzijas
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- velna puika cilvēks, kas prot izkļūt no jebkuras sarežģītas situācijas
- lasītājs cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.)
- renteskungs cilvēks, kas rentē muižu
- seksists cilvēks, kas savā rīcībā vai attieksmē pauž seksismu
- sēdētājs cilvēks, kas sēž
- pretimsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- pretīsēdētājs cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē
- līdzāssēdētājs cilvēks, kas sēž līdzās (kādam)
- ģermanofils cilvēks, kas simpatizē ģermāņu kultūrai, paražām, valodai
- svētdienaspīpmanis cilvēks, kas smēķē reti, tikai dažreiz
- astinieks cilvēks, kas spiež trijbriža asti pie grunts
- pripis cilvēks, kas spiežas citu starpā
- stažieris cilvēks, kas stažējas
- kalpotājs cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni
- izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
- kalpotājs cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu garīgu darbu vai neražojošu fizisku darbu
- šantāžists cilvēks, kas šantažē (kādu)
- viškātājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri, [višku]{s:2615}
- višķētājs cilvēks, kas šķiro graudus, sviežot ar liekšķeri; [viškātājs]{s:2616}
- asinssūcējs cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators
- kaktu krodzenieks cilvēks, kas tirgojas ar kandžu
- kolektors cilvēks, kas vāc, ieraksta sarakstos un glabā (ko, piemēram, iežu paraugus)
- laivinieks cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu
- mājražotājs cilvēks, kas veic darbu mājražošana
- mežstrādnieks cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu)
- dežurants cilvēks, kas veic dežūru
- sabotieris cilvēks, kas veic sabotāžu
- sabotētājs cilvēks, kas veic sabotāžu; sabotieris
- gudrinieks cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā
- gudrelis cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā; gudrinieks
- gaudulis cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas; gaudulīgs cilvēks
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- faktotums cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu
- čorts cilvēks, kas zaudējis cieņu, nevīžīgs
- bruņinieks cilvēks, kas ziedo savu darbu un mūžu kādam uzdevumam, idejai
- žaudētājs cilvēks, kas žāvē (gaļu, zivis)
- pilots cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli
- rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs)
- notespuļķis cilvēks, ko nepieciešamības gadījumā var norīkot dažādu darbu, uzdevumu veikšanā
- padsmitgadnieks cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
- hipomorfs cilvēks, kura garums kāju īsuma dēļ stāvot ir relatīvi īsāks nekā sēžot
- mežmalietis cilvēks, kura mītne ir meža tuvumā, mežmalā
- laivinieks cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar laivu
- prāmnieks cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana ar prāmi
- pārcēlājs cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi)
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis
- eklektiķis cilvēks, kura uzskatos, darbībā izpaužas eklektisms
- krakeris cilvēks, kura vaļasprieks ir iekļūt aizsargātās datoru sistēmās, lai veiktu tajās izmaiņas, bieži nevēlamas
- jauktenis cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām
- robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
- covididiots cilvēks, kurš neievēro _Covid-19_ pandēmijas ierobežojumus
- žurnālists cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs
- dūja cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags
- vācējs cilvēks, kurš raujot, plūcot, rokot u. tml. iegūst, gādā (augu) ražu; pļaujot, raujot, plūcot, rokot u. tml. augus, iegūst, gādā (ražu)
- blakussēdētājs cilvēks, kurš sēž kādam blakus
- kāpēcītis cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus
- kidnepers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnapers
- kidnapers Cilvēku (sākotnēji tikai bērnu) nolaupītājs, kas izspiež izpirkšanas maksu; kidnepers
- kooperēšanās Cilvēku apvienošanās tādā organizatoriskā veidojumā, kura ietvaros viņi varētu sadarboties un saņemt palīdzību tirdzniecībā, ražošanā, kredītu iegūšanā, dzīvokļu celtniecībā vai citās jomās
- ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs
- sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
- pikets Cilvēku grupa, kas, atrodoties kādā vietā, pauž savu negatīvo attieksmi (pret ko), aizkavē (ko)
- statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
- sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids - zivju, arī, piemēram, ūdens bezmugurkaulnieku, ieguve; arī attiecīgā ražošanas nozare
- kidnepings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnapings
- kidnapings Cilvēku nolaupīšana izspiešanas un šantāžas nolūkā; kidnepings
- iedzīvotāju mehāniskā kustība cilvēku pārvietošanās no vienas administratīvās teritorijas uz citu, kas norisinās gan rajona, gan valsts robežās, gan arī starp dažādām valstīm un rezultātā mainās iedzīvotāju skaits, to izvietojums un sastāvs; dažkārt uz to attiecina arī administratīvi teritoriālajos pārveidojumos radušās izmaiņas
- iedzīvotāju vecuma sastāvs cilvēku sadalījums dažādās vecuma grupās
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
- ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi
- ražošanas mehanizācija cilvēku vadāmu ražošanas procesu vai to daļu izpilde, izmantojot nedzīvās dabas enerģiju
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums
- blusiņas Cimdu raksts - adījums pārmaiņus ar dažādu krāsu dzijām
- Cimeļezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Ciemeļu ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Cimeļa ezers Cimelis, ezers Limbažu pagastā
- Ciemeļupe Cimeļupe Limbažu pagastā
- Cimele Cimeļupe Limbažu pagastā
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi
- Zimse Cimzes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Raunas pagastā
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- izpeizēties Cīnīties ar sarežģītu darbu
- cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties līdz pēdējai asins lāsei cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- cīnīties uz dzīvību vai nāvi cīnīties neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
- cinhonidīns Cinohīna izomērs, alkaloīds, iegūst no dažādu sugu cinhona mizām; darbības ziņā atgādina hinīnu
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem
- ikonomahija Cīņa pret svētbilžu pielūgšanu
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā izmanto samērā ierobežotus paņēmienus
- parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
- merkaptopurīns Ciostatisks pretvēža līdzeklis, antimetabolīts, kas kavē vielmaiņas norises
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
- nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem
- kravas marķējums ciparu, burtu un nosacītas informācijas uzraksts uz kravas saiņojuma vai speciālām birkām par kravas piederību un tās adresātu, par tās transportēšanas kārtību dažādos transporta veidos
- kalocedrs Ciprešu dzimtas ģints ("Calocedrus"), mūžzaļi vienmājas skuju koki, skujas zvīņveidīgas, dzinumi plakani, 3 sugas; 2 sugas aug Ķīnas dienvidrietumos un Taivānā, 1 suga - Ziemeļamerikas rietumu daļā
- paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
- kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tūja Ciprešu dzimtas ģints ("Thuja"), mūžzaļš aromātisks skuju koks ar zvīņveida pretējām skujām; dzīvībaskoks
- čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā)
- čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā)
- Zierau Cīravas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
- marijnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Marijasmuiža" iedzīvotāji
- vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus
- akrobātika Cirka mākslas žanrs
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- biliārā ciroze ciroze, kas radusies no hroniska žultsvadu iekaisuma vai žults sastrēguma
- cērpuļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
- cirpšļi Cirpuļi - taukos sacepināti dažādi cūkgaļas sīkumi, tai skaitā speķis, nieres
- ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus")
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
- Zirsten Cirstes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Cirstu pagastā
- meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
- selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi
- čunkuroties Cirtoties, mezgloties, samudžināties
- Parnassius mnemosyne cīrulīšu dižtauriņš
- lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži
- cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas
- slaune ciska, gūža
- vagoncisterna Cisternas veida vagons dažādu kravu, piemēram, cementa, pārvadāšanai
- cistoma Cistisks audzējs, biežāk olnīcā
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
- apakšprogramma Citas datorprogrammas izpildei izmantojama datora programma, kas veic patstāvīgu informācijas apstrādes posmu un var tikt izmantota vairākkārt un no dažādām citām programmām
- noģiedamā runa citas personas runas vai domu attēlojuma veids, kas robežojas ar tiešo un netiešo runu
- citējamība citēšanas biežums
- citohistoloģija Citoloģijas un histoloģijas metožu apvienojums
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
- pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
- māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
- auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
- cedrons Citronkoks - mūžzaļš citrusaugu grupas krūms vai pamazs koks ar lieliem augļiem; cedrona auglim ir bieza, pauguriņiem klāta, citrondzeltena vai oranža miza
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- krustām šķērsām cits citam pāri, dažādos virzienos; nekārtīgi, juceklīgi
- zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla
- introjekcija Citu cilvēku uzskatu, motīvu, priekšstatu, ieviržu pārņemšana, to pārvēršana par savējiem; internalizācijas tālākā attīstība
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem)
- spirķiks Citu nelegālo preču (biežāk - cigarešu) tirgotājs
- vējbiksis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka mazstraupiešiem
- zilvēdaris Citu pagastu ļaužu dota iesauka, palama augstroziešiem
- melldirsietis Citu pagastu ļaužu dotā iesauka, palama rozuliešiem
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- DP Civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ atrodas ārpus savas zemes robežām; pārvietotas personas (angļu "Displaced Persons") pēc 2. pasaules kara
- pārvietotās personas civiliedzīvotāji, kas kara apstākļu dēļ nonākuši ārpus savas zemes robežām
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos
- Cjuandžova Cjuaņdžou - pilsēta Ķīnā, Fudzjaņas provincē
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- ķiugs Cūkas augšžoklis
- ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis
- violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
- Bezdibenis Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- Bezdibens Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- Cūku ezers Cūkezers uz Strazdes un Cēres pagasta robežas
- trusinis Cūkmidža un miežu miltu plācenis
- lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
- dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
- sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
- gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
- babirusa Cūku dzimtas zīdītājs ar diviem pāriem līku ilkņu, dažās salās Malajas arhipelāgā
- trīsfāžu turēšana cūku turēšanas sistēma, pēc kuras sivēnus no dzimšanas līdz realizācijai tur trīs dažādās vietās: atnešanās aizgaldā, atšķirto sivēnu kūtī un nobarojamo cūku kūtī
- hiodezoksiholskābe Cūku žultī atrodama skābe C23H37(OH)2COOH
- grūtnieču diabēts cukura diabēts, kas pirmo reizi radies sievietei grūtniecības periodā, biežāk grūtniecības vidējā trešdaļā
- glikozūrija Cukura izdalīšanās ar urīnu, visbiežāk cukura diabēta pazīme
- sulfitācija Cukura ražošanā - difūzijas sulas apstrāde ar sēra dioksīdu, lai samazinātu tās krāsainību un viskozitāti
- necukuri Cukura ražošanas blakusprodukti
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums
- cukurnieks Cukura ražotājs
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
- selektīvais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs automātiski uztausta izgriežamos dīgstus un tos ar nažiem izgriež
- Zunzen Cunces muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
- kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
- drīzība Čaklums, žiglums
- lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
- brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
- tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā
- Čangbeja Čangbejas kalni (angļu val. "Changbai Mountins, Changbai Shan") - Mandžurijas-Korejas kalni
- ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
- čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav
- šmukstēt Čāpstināt; izmanto arī dažādu līdzīgu skaņu raksturošanai
- čuražiņa Čaraža - monotona, vienmuļa dziesma
- čuružiņa Čaraža 1
- krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
- Hamsilga Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunais gars jaunas sievietes izskatā, kas mīt kalnos vai mežos
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
- češkas Čehijā ražoti apavi
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
- Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
- epermeniidae Čemurkožu dzimta
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints
- čemukslis Čemurs, mudžeklis
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
- umbeliferae Čemurzieži
- apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta
- ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- Papilio machaon čemurziežu dižtauriņš
- mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- opopanaks Čemurziežu dzimtas dienvidu augs
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- bifora Čemurziežu dzimtas ģints
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
- latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
- bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
- ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
- Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
- četrēji Četri, arī četri dažādi
- četrukanču Četrkanšu (par miežiem)
- četrukanšu Četrkanšu (par miežiem)
- četršķautņu mieži četrkanšu mieži
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- tetrasters Četru zvaigžņu figūra, mitozes anomālija
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
- četržuburains Četržuburu
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
- čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
- čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
- pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- šmidzināt Čirkstēt, čirkstināt; sanēt, žužināt
- zvirpstēt Čirkstēt, kā dažs putnēns
- dzilkstēt Čivināt, vidžināt, vīterot
- K-2 Čogori - augstākā virsotne Karakorumā, uz Ķīnas un Pakistānas robežas
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- Melnais ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
- Černoja ezers Čornoje ezers Robežnieku pagastā
- Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- baltais čuguns čuguns, kurā viss ogleklis atrodas saistītā veidā; grūti apstrādājams griežot; lūzums gaišs
- gastrobroze Čūla, kas sagrauž un perforē kuņģi; kuņģa sienas sairšana, veidojoties čūlai
- Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
- muržēt Čumēt, mudžēt
- ņidrēt Čumēt, mudžēt
- cīkot Čumēt, mudžēt, ņudzēt
- knudzēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
- mudzināties Čumēt, mudžēt, ņudzēt
- ņurgāt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
- ņurkšķēt Čumēt, mudžēt, ņudzēt
- šļikšķināt Čurāt (nedaudz, bet bieži)
- uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
- Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
- četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- čužņas Čužas 1
- pentaphylloides Čužas 1
- čužuļi Čuži 1
- dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
- krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
- Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
- Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- netors Daba, ieraža, paradums
- Azel Mati dabas apgabals Alžīrijā (_Azzel Matti, Sebkha_), Adrāras un Tamarsētas vilājā
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
- Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
- Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
- Beberbeķu dabas parks dabas parks Mārupes novada Babītes pagastā, platība - 302 ha, dibināts 1977. g., lai saudzētu kāpu meža masīvu un nodrošinātu racionālu rekreācijas resursu izmantošanu un aizsardzību, tas atrodas Rīgas zaļajā zonā un tam ir sanitārhigieniska un estētieka nozīme
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
- meža resursi dabas procesu un mežsaimnieciskās darbības rezultātā uzkrātais meža ekoloģiskais, ekonomiskais un sociālais potenciāls
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- dabas resursu ieguve dabas resursu atdalīšana no to dabiskās vides un iesaistīšana (apstrādātā vai neapstrādātā veidā) saimnieciskajā darbībā, arī parka vīngliemežu ("Helix pomatia L") vākšana
- meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- meža mācību takas dabas takas, kas iekārtotas, lai uzskatāmi parādītu mežā notiekošos procesus un iepazīstinātu ar meža apsaimniekošanas paņēmieniem
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
- ģeogrāfija Dabas un sabiedrisko zinātņu sistēma, kas pētī teritoriālos dabas un ražošanas kompleksus un to sastāvdaļas
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
- province dabas zonas daļa viena fizioģeogrāfiskā apgabala robežās
- ekokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokosmētika Dabīga kosmētika, kas veidota no augu eļļām, vaskiem, ekstraktiem, ēteriskajām eļļām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokosmētika
- ekokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām
- biokrēms Dabīgs kosmētisks līdzeklis, krēms, kas gatavots no bioloģiski tīrām izejvielām, bez sintētiskām krāsvielām un smaržvielām, bez ķīmiskām antibakteriālām piedevām; ekokrēms
- dzirkstošie vīni dabiskā ceļā ar oglekļa dioksīdu piesātināti vīni (šampanietis u. c.), ko ražo no sausajiem vīniem, ar cukura un rauga piedevu ierosinot atkārtotu rūgšanu
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
- okers Dabiska minerālkrāsa (limonīta paveids) ar dažādiem dzeltenās krāsas toņiem
- voljers Dabiskajiem apstākļiem tuva, ierobežota teritorija savvaļas dzīvnieku aklimatizācijai un audzēšanai
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
- bitumi dabiskas organiskas vielas, kas šķīst organiskajos šķīdinātājos (ozokerīts, nafta, asfalts, gudrons u. c.), arī augu un dzīvnieku atlieku sadalīšanās produkti, kas sastāv no ogļūdeņražiem un to atvasinājumiem
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
- Ķemeru sērūdeņi dabiski sērūdeņraža-kalcija sulfāta un kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta tipa minerālūdeņi, mineralizācija \~2,5 g/l, izplūst \~30 sērūdeņu avoti, izmantoti tiek 3 centrālo avotu ūdeņi
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
- vitamīnu preparāti dabiskie vai sintētiski iegūtie vitamīni, ko ražo profilaktiskai un ārstnieciskai lietošanai
- vanadāti Dabiskie vanādijskābes sāļi; minerālu grupa - galvenā izejviela vanādija ražošanai
- inženiermeliorācija dabisko apstākļu uzlabošana ar tehniskiem paņēmieniem inženierbūvēs un to apkārtnē
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- šibļaks Dabisks krūmājs un krūmu mežs Balkānu pussalas dienvidaustrumu daļā, aug uz pauguriem un kalnu nogāzēm, sastāv no augiem, kas dzestrā sezonā nomet lapas
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
- novilkties no sēkļa dabūt peldlīdzekli nost no sēkļa, izmantojot dažādas metodes un paņēmienus
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību)
- dadadzis Dadadži
- ciglis dadzītis – zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
- cirsium Dadži
- sunīši Dadžu augļi
- usne dadžu ģints ("Cirsium") lakstaugu senāks nosaukums
- Cynthia cardui dadžu raibenis
- zemais dadzis dadžu suga ("Cirsium acaule")
- dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum")
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
- purva dadzis dadžu suga ("Cirsium palustre")
- asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
- gužene Dadžu suga, zosu dadži
- Mazā Dadžupīte Dadžupe, Amatas pieteka
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Dagda Dagdas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Dagdas pagastā
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji
- ezieši Dagdas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Eži" iedzīvotāji
- alženovieši Dagdas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Alženova" ("Alženovo") iedzīvotāji
- dagdasmuizieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Dagdasmuiža" iedzīvotāji
- Daiben Daibes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Kūduma pagastā
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- personu (arī personāža) runa daiļdarbā attēloto personu (personāža) runa
- fabula Daiļdarba sižeta secīgs izklāsts; arī sižets
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
- literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
- lēkt Daiļlēkšanā - pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus
- punani Dajaku cilšu grupa (punani, beketani, ukiti, basapi), dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
- basapi Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- beketani Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- ukiti Dajaku cilšu punani grupas cilts, dzīvo dažādās vietās Kalimantānas salas iekšienē, Indonēzijā un Malaizijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiskie ticējumi
- dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
- ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus
- turunda Dakts veidā saritināts pārsienamais materiāls ievietošanai brūcē drenāžas nolūkā
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas)
- kooperatīvā apstrāde dalītās datu apstrādes sistēmas darbības režīms, kas ļauj diviem vai vairākiem datoriem (piemēram, lieldatoram un personālajam datoram) vienlaicīgi izpildīt to pašu programmu vai darbu, izmantojot vienus un tos pašus datus
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos
- jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), piepildīt (ar to, piemēram, trauku)
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež 2 (1)
- šasija Daļa (lidaparātam), ko izmanto braukšanai un trieciena vājināšanai (tam) nolaižoties
- turpinājums Daļa (no kā), posms (kam), kas atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- Sakstagala pagasta teritorija daļa no pirmskara Sakstagala pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējos Kantinieku un Dricānu pagastos, neliela daļa Audriņu pagastā, bet tagadējam Sakstagala pagastam pievienota neliela teritorija no pirmskara Ružinas pagasta teritorijas
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
- arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem
- preservi daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku
- pusapžuvis daļēji apžuvis; daļēji sakaltis
- aizbojāt daļēji sabojāt; _(biežāk)_ iebojāt
- aizdragāt daļēji sadragāt; _(biežāk)_ iedragāt
- kaišelis daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni
- plazma daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē zvaigžņu atmosfērās, augstu temperatūru procesos un iekārtās, kurās tiek sintezēti vieglie atomu kodoli
- puszaļš Daļēji, nepilnīgi izkaltis, izžuvis (piemēram, par malku)
- pusizžuvis Daļēji, nepilnīgi izžuvis
- merosmija Daļējs ožas maņas zudums; dažu smaržu uztveres zudums
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras)
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- ērkšķi Dambrieži
- dencītis Dancītis - vērpjamā ratiņa sastāvdaļa, kas griež ratu
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- sākotnējais un pagaidu daoisma metafizikas kategorijas, ko aptuveni var tulkot kā neattīstītais un attīstītais, nedzimušais un dzimušais, mūžīgais un iznīcīgais, absolūtais un relatīvais, prenatālais un postnatālais
- vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
- instruktāža darba vietā darba devējs nodrošina, lai ikviens nodarbinātais saņemtu instruktāžu un apmācību un tiktu apmācīts darba aizsardzības jomā, kas tieši attiecas uz viņa darba vietu un darba veikšanu
- darba kārtība darba gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.); pasākumi, apspriežamie jautājumi (kongresā, apspriedē u. tml.)
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- ierobe Darba paņēmiens kartonāžā
- sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs
- nedzīvais inventārs darba rīki un mašīnas, dažādi saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā uzņēmumā, saimniecībā)
- atslēga Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai
- meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī)
- vatsekunde Darba un enerģijas mērvienība; džouls
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
- DAF Darbaļaužu apvienotā fronte
- krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
- badeklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- badīkla Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- badīklis Darbarīks (dakšas) žāvējamās labības, linu cilāšanai, grozīšanai, apvēršanai (rijā)
- kaseklis Darbarīks dubultpinuma veidošanai un vīžu pīšanai
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai
- skrūvatslēga Darbarīks skrūvju uzgriežņu aizgriešanai vai atgriešanai
- montāžas lauznis darbarīks, kas paredzēts riepu montēšanai, kas tiek izmantots arī citiem montāžas darbiem, galvenokārt kā spēka pielikšanas svira
- ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā
- universāls darbgalds darbgalds, kas ļauj apstrādāt dažāda izmēra detaļas un izstrādājumus
- sanitārtehniskie darbi darbi, kas saistīti ar ēku inženiersistēmu montāžu, ekspluatāciju un remontu, lai nodrošinātu komfortablus, sanitārhigiēniskām prasībām atbilstošus dzīves apstākļus ēkās un apdzīvotās vietās
- voltižēšana darbība --> voltižēt
- žestikulācija darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums
- žonglēšana darbība --> žonglēt
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
- kaitniecība darbība vai bezdarbība, kas vērsta uz naudas sistēmas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības un citu tautsaimniecības nozaru, kā arī iestāžu un organizāciju darbības graušanu nolūkā vājināt valsti, ja šis nodarījums izdarīts, izmantojot uzņēmumus, organizācijas vai iestādes vai darbojoties pretim normālam tā darbam
- vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
- maisīšana darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi
- vadība darbība, iedarbība, darbību, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, arī vēlamo ātrumu, iekārtu režīmu
- ieguve darbība, kad kas tiek saražots, izstrādāts, izveidots
- nepieciešamā aizstāvēšanās darbība, kas izdarīta, aizsargājot Latvijas Republikas intereses, sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības vai aizsargājot personu pret pēkšņu uzbrukumu vai pret šāda uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek nodarīts kaitējums, ja turklāt nav pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas
- inženierija darbība, kas saistīta ar projektu tehniski ekonomisko pamatojumu sagatavošanu, rekomendāciju izstrādi ražošanas un vadības, kā arī produkcijas realizācijas organizēšanas posmā
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- likvidēt spēli darbība, kuras mērķis ir novērst brīvkustību starp savstarpēji savienotiem mezgliem vai to kustīgām daļām vai ierobežot brīvkustības lielumu pieļaujamās robežās, ko panāk, regulējot vai nomainot detaļas; iziet brīvgājienu
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu
- apžēlošana darbība, process --> apžēlot
- žvankstoņa darbība, process --> žvankstēt
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
- modus prosedendi darbības veids - kādā veidā un kādā secībā ir jāizpilda kaut kādas saistības vai jāveic darbība; šo terminu visbiežāk izmanto diplomātiskajā praksē
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu
- kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
- Baitoušaņs darbīgs vulkāns (ķīn. _Baitou Shan_, korej. _Paektu-san_) Čanbaišana plakankalnē uz Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas, augstums - 2750 m
- Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
- Meru Darbīgs vulkāns Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Meru"), Tanzānijā, saplūst ar Kilimandžāro vulkānu masīvu, augstums - 4566 m, virsotnē - kaldera (diametrs - 10 km, dziļums - līdz 1300 m)
- Dempo Darbīgs vulkāns Barisana grēdā Sumatras salas dienvidrietumu daļā, Indonēzijā, augstums 3159 m, nogāzēs līdz 2000 m vjl. - mūžzaļie meži, augstāk - kserofili krūmi
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
- Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
- Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
- Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās)
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu; darbinieks, kas apgaismo šīs vietas
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē
- hronometrāžists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- hronometrists Darbinieks, kas, izdarīdams hronometrāžu, piedalās darba normēšanā vai racionalizēšanā
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu
- caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- universālā kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz vienas universālas darbvārpstas, lietojot speciālas palīgierīces, var uzstiprināt dažādus griezējinstrumentus
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai
- griežņa turētājs darbmašīnas ierīce griežņa iestiprināšanai
- skrūves pārvads darbmašīnas mehānisms ar skrūves un uzgriežņa kinemātisku pāri, kas skrūves rotāciju pārveido uzgriežņa virzes kustībā
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž
- ateljē Darbnīca, kurā dažādus izstrādājumus izgatavo (retāk labo) pēc individuāliem pasūtījumiem
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus
- Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi
- džiburs Darbonis, cilvēks, kas izceļas ar kādu īpašu darbību (pozitīvā vai negatīvā nozīmē); vīriešu kārtas pārstāvis, džeks
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu)
- rušķēties Darboties, rīkoties, veicot dažādus nelielus, arī netīrus darbus
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu
- kruķīt ģelas darboties; darīt (biežāk ko neatļautu, nelikumīgu)
- dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
- sīknodarbe Darbs nelielā uzņēmumā, arī mājražošana
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- mobilais darbs darbs, kas tiek veikts pārvietojoties vai dažādās vietās
- neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
- darbspēju zaudējums darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojumu rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt
- gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana
- apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
- opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
- lokodarījumi Darījumi preču biržā, kuru priekšmets atrodas tai pašā vietā; kases darījumi
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
- iebailēt darīt bažīgu
- pužināt darīt čauganu, irdenu; arī bužināt
- ročkāties darīt dažādus nenozīmīgus darbus
- smaržoties darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem)
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam
- sprīžotājs darītājs --> sprīžot
- strīdinieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- strīdnieks darītājs --> strīdēties; cilvēks, kas bieži strīdas
- voltižētājs darītājs --> voltižēt
- žāvētājs darītājs --> žāvēt
- žņaudzējs darītājs --> žņaugt
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
- darvas ūdens darvas ražošanas blakusprodukts, dažu zemmolekulāru organisko vielu, piemēram, metanola, ūdens šķīdums
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- Macrolepiota rhacodes var. hortensis dārza dižsardzene
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- salatas Dārza salāti ("Lactuca sativa"), kurvjziežu dzimtas salātu ģints suga, lakstaugi ar skraju lapojumu
- sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem apaļiem, ovāliem vai iegareniem augļiem
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- sabdži Dārzeņu sautējums indiešu gaumē; sabdžī
- okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
- stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
- jaunkoki Dārzos iestādītie un vēl neražojošie augļu koki
- bezsētas dārzs dārzs bez žogs, sētas
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- dāržene Dāržine
- līnijdati Dati datora atmiņā, kam var piekļūt interaktīvā režīmā
- tiešsaistes dati dati datora atmiņā, kas pieejami interaktīvajā režīmā
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
- dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- pamatdatne Datne, kura satur samērā pastāvīgu informāciju par noteiktu nozari, ko izmanto dažādu uzziņu iegūšanai un periodiski atjauno
- žurnāls datne, kuru operētājsistēma izmanto statistiskās informācijas, dažādu ziņojumu u. c. datu vākšanai un uzskaitei
- datņu fragmentēšana datņu izvietošana dažādos diskešu vai cieto disku sektoros, kas neatrodas viens otram blakus
- datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes
- dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
- multiprogrammu režīms datora darbības režīms, kas nodrošina pamīšus divu vai vairāku programmu izpildi vienā procesorā
- laikdalība Datora darbības režīms, kuru izpildot centrālā procesora laiks tiek sadalīts laikšķēlēs atsevišķu uzdevumu risināšanai
- perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas
- sistēmplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un satur sistēmas pamatelementu vairākumu; mātesplate
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
- ritslēgs datora tastatūras taustiņš, ar kuru nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbības režīmu
- beigvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas beigām
- sākumvietas taustiņš datora tastatūras taustiņš, kuru nospiežot kursors pārvietojas uz rindas sākumu; bet dažās programmās var būt arī atšķirīgas funkcijas
- datorizdevniecība Datora un specializētas programmatūras izmantošana, lai, apvienojot tekstu un grafiku, izveidotu materiālu, ko var tiražēt
- datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi
- izvēršamība Datora vai datoru sistēmas funkcionālo iespēju paplašināšana, pievienojot tai dažādus moduļus vai ierīces
- vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju
- zīmēšanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, izmantojot tādus zīmējuma elementus kā līnijas, lokus un aploces, ko uzglabā atmiņā matemātisku formulu veidā, un ar vektorgrafikas palīdzību ļauj viegli atveidot attēlus dažādos lielumos
- kompjuterizācija Datorizācija - datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- CASE datorizēta programminženierija (Computer-Aided Software Engineering)
- CAD/CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD-CAM
- CAD-CAM datorizētā projektēšana un datorizētā ražošana (angļu "Computer aided design and computer aided manufacturing"); CAD/CAM
- CAM Datorizēta ražošana (angļu "Computer-Aided Manufacturing")
- Adobe Illustrator datorprogramma, kas sākotnēji tika izstrādāta kā vektorgrafikas redaktors, bet dizaineri to izmanto dažādiem mērķiem: reklāmā, veidojot apsveikuma kartes, plakātus, grāmatas, iespiedgrafikas darbus, žurnālus, laikrakstus u. c.
- multiprogrammu sistēma dators vai datoru sistēma, kas var darboties multiprogrammu režīmā un izpildīt vairākus darbus vienlaicīgi
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
- datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā
- datorizācija Datoru plaša lietošana un efektīvas izmantošanas apguve dažādās sabiedrības dzīves sfērās, arī atsevišķa uzņēmuma, iestādes vai nozares apgāde ar datortehniku
- rekonfigurācija Datoru sistēmas dažādu funkcionālo bloku nomaiņa ar citiem, kā arī pārmaiņas to savienojumos
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
- bezsavienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek bez iepriekšējas savienojuma izveidošanas un bez datu plūsmas vadīšanas
- savienojuma režīms datoru tīklos - tāds sistēmu sadarbības režīms, kurā datu apmaiņa notiek pa iepriekš izveidotu savienojumu un kas atvieglo datu plūsmas vadīšanu, kā arī kļūdaini pārraidīto vai pazudušo datu atklāšanu
- heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus
- hibrīdtīkls Datoru tīkls, kas izveidots, izmantojot dažādu ražotāju izgatavoto aparatūru
- lokālais tīkls datoru tīkls, kas izvietots ierobežotā teritorijā un atrodas lietotāja pārziņā
- hierarhiskais tīkls datoru tīkls, kurā datu apstrādes un vadības funkcijas tiek izpildītas dažādos līmeņos un šo funkciju izpildi veic tam piemēroti datori
- paplašināmā adresēšana datoru tīklu objektu adresēšanas veids, kas paredz dažāda garuma adrešu izmantošanu, ļauj palielināt adresējamo elementu skaitu un ietvert adreses laukā papildus informāciju par šo elementu struktūru
- zaļais personālais dators datorus sistēma, kas izstrādāta, lai varētu darboties energoekonomijas režīmā
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
- bezsavienojuma protokols datu apmaiņas metode, kas nodrošina datu apmaiņu starp resursdatoriem bez iepriekšēja savienojuma nodibināšanas, sūtot paketes pa dažādiem maršrutiem
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai
- reāllaika apstrāde datu apstrādes sistēmas darba režīms, kurā dati tiek saņemti un apstrādāti atbilstoši kāda ārējā procesa norisei, lai rezultātus varētu izmantot šī procesa gaitā
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
- tiešsaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kura būtiskā pazīme ir tā, ka šis bloks sadarbībā ar citām sistēmas daļām strādā tiešā sistēmas vadībā
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.)
- konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
- dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji
- relāciju datu bāze datu bāze, kurā viena tipa ierakstos ir norādes uz cita tipa ierakstiem. Relāciju datu bāze dod iespēju lietotājam saistīt informāciju, kas tiek glabāta dažādās datnēs, kā arī veidot noteiktas attiecības starp dažāda tipa ierakstiem
- priekšmetu rādītājs datu bāzu vadības programmās - datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu; kārtojot datu bāzi vai meklējot tajā ierakstus, programma darbojas tieši ar šo norāžu datni
- izkārtojums datu bāžu sistēmās - norāžu elementu, piemēram, galveņu vai lauku, izvietojums lappusē
- datu bāzes organizācija datu fizikālās un loģiskās attēlošanas metožu un līdzekļu kopums, kā arī konceptuālā, ārējā un iekšējā datu bāzes shēmas un to apraksti
- pakešrežīma terminālis datu galiekārta, kas nodrošina datu formēšanu, nosūtīšanu un saņemšanu pakešu režīmā
- kiberspiegošana datu izvilināšana no svešām datorsistēmām, tās uzlaužot; bieži vien tā notiek starp dažādām valstīm
- datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu
- startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem
- atbalstpārbaude Datu pārraides pareizības pārbaude, kuras izpildes gaitā dati, kas atgriežas datu avotā no datu saņēmēja, tiek salīdzināti ar nosūtītajiem datiem
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.)
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- tautas skaitīšanas metodes datu savākšanas un apstrādāšanas dažādi paņēmieni un metodes, kā arī iegūto datu publicēšanas kārtība
- dokumentu analīze datu vākšanas un analīzes metode, ko lieto, lai kategorizētu, pētītu, interpretētu un identificētu fiziskus avotus, tekstus, attēlus, dažādus artefaktus (piemēram, rentgena uzņēmumus, materiālu paraugus, rasējumus)
- bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām)
- izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
- tervēt daudz dzert (reizēm), žūpot
- tamzāt daudz dzert, žūpot
- telsēt daudz dzert, žūpot
- sēkuls daudz gadu; cilvēka mūžs; laikmets; paaudze; laika gars un viņa tikumi; laicīgā dzīve
- sagnauzt daudz gausties, žēloties
- sazīsties daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to)
- ņudzums daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks
- būķēties daudz un bieži ēst
- sasmeķēties daudz vai bieži garšot
- uznēsāt daudz vai bieži uznest
- nosluksnīt daudz zīžot novājināt
- sazīsties daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties
- saverkšķēt daudz žēloties, sarunāt blēņas
- mirkt (arī slīkt) (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- mirkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt (vienās) asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt asarās daudz, arī bieži raudāt
- slīkt (arī mirkt) vienās asarās daudz, arī bieži raudāt
- suiš daudz, bieži
- mirkt vienās asarās daudz, bieži raudāt
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži
- daudzreiz Daudzas reizes; arī bieži
- polifilētisks Daudzciltīgs, bioloģijā cēlies no vairākām cilts formām, cēlies dažādi
- tiešsaistes analītiskā apstrāde daudzdimensionālas datu bāzes analīzes metode, kas nodrošina specifisku datu bāzu indeksāciju, tādējādi paātrinot piekļuvi datiem gadījumos, kad jāpārskata lieli datu masīvi, kā arī ļaujot analizēt datus daudzos dažādos aspektos
- pulkējādi Daudzējādi; ļoti dažādi
- pulkējāds Daudzējāds; ļoti dažāds
- koķis Daudzēža, stūķis
- raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas)
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- artišoks Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās
- ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
- rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
- zeltasakne Daudzgadīgs sukulents, ārstniecības augs ar psihostimulatora īpašībām, līdzīgs žeņšeņam, labi aug arī Latvijā, tonizējošs un iedarbīgs afrodīzijs
- puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
- poliprāgmatiķis Daudziem dažādiem darbiem apkrauts cilvēks
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- ieklūgāt Daudzkārt sist ar klūgu vai nūju (īpaši ar pīlādža nūju, lai aizbiedētu ļaunos garus)
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību
- uzsvaidelēt Daudzkārtīgi sviežot vairākus uzsviest
- gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā
- Kajenas pipari daudzkrāsaini, dažāda lieluma pipari, kam piemīt ļoti stipra, asa garša un aromāts; tiek pārdoti galvenokārt dažādos maisījumos; izcelsmes valsts - galvenokārt Čīle
- polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
- lāsmojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu
- lāsojums Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu; lāsmojums
- druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu
- naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene
- roks Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; rokmūzika
- rokmūzika Daudzos novirzienos sadalījies mūsdienu mūzikas žanrs, kas ietver vokāli instrumentālus un instrumentālus skaņdarbus, kuriem raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums un galvenokārt elektrisko ģitāru, sitamo instrumentu, elektronisko instrumentu izmantojums; roks
- anekantevada Daudzpusības teorija džainisma filozofijā, kas māca, ka jebkura patiesība jāapskata no tā viedokļa, no kura tā radusies
- cik reižu daudzreiz, bieži
- oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
- tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā konstruktīvi apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas
- meteoru plūsma daudzu meteoru parādīšanās dažu stundu laikā, kam par cēloni ir Zemes sastapšanās ar ģenētiski saistītu meteoroīdu spietu
- zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- nauplijs Daudzu vēžu planktonisks kāpurs
- cista Daudzu vienšūnas organismu miera stadija, kurā tie pārlaiž nelabvēlīgus dzīves apstākļus
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- Reynoutria polystachium daudzvārpu dižsūrene
- Sisymbrium polymorphum daudzveidīgā žodzene
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- zvīņas Daudzveidīgi, vairāk vai mazāk plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas
- komplicēts Daudzveidīgs, arī sarežģīts
- raibs Daudzveidīgs, dažāds (piemēram, par darbību, norisi)
- raibs un rūtains daudzveidīgs, dažāds; tāds, kas sastāv no atšķirīgām daļām; piemīt atšķirīgas pazīmes
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
- aerobuss Daudzvietīga (virs 500 vietu, senāk arī 250-500 vietu) pasažieru lidmašīna
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
- polikladija Daudzzarainība, nenormāla augu zarošanās pēc to apgriešanas, apgraušanas u. c. ievainojumiem, piem., dzīvžogos
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
- daudzžuburains Daudzžuburu
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Sausā Daugava Daugavas kreisā sānupe, Ķekavas un Salaspils novadu robežupe, no Daugavas atdala Doles sala, pēc Rīgas HES uzcelšanas augšgals applūdināts, tagad garums 8,5 km, Rīgas HES nevienmērīgās darbības dēļ reizēm mainās ūdens plūsmas virziens
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- parīžāni Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Parīža" iedzīvotāji
- randanieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Randanumuiža" iedzīvotāji
- Lasiņi Daugavpils novada Tabores pagasta bijušās Lasenbekas (Lasenbergas) muižas centra bijušais nosaukums
- PKR Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
- dažviet Dažā vietā, dažās vietās; vietumis
- heterestēzija Dažāda ādas jutība blakus apvidos
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
- alfabētiskā notācija dažāda augstuma muzikālo skaņu apzīmējums ar burtiem
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
- apraktais ledus dažāda biezuma un lieluma nekustīgs ledus, kas sākumā atradies zemes virspusē un vēlāk nosegts ar nogulumiežiem
- cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- metrorāģija Dažāda ilguma un intensitātes dzemdes asiņošana
- pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
- supozīcija Dažādā jēga, kādu reālā teikumā var iemantot vienā un tajā pašā leksiskajā nozīmē lietots vārds
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
- cereālijas Dažāda labība
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- heterosporija Dažāda lieluma sporu (mikrosporu un makrosporu) veidošanās 1 sugas augļiem
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
- plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
- iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
- spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
- enharmonija Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņa
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (temperētajā skaņu sistēmā)
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas
- proporcionālā iestatne dažāda platuma rakstzīmju vietu izmantošana drukātā tekstā atkarībā no to faktiskā platuma
- plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
- borāti Dažāda sastāva borskābju sāļi
- pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai
- šolē Dažāda smalkuma nebalināts linu audekls, ko nereti lieto kā kanvas audumu
- signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
- iedzīvotāju atražošanās rādītāji dažāda tipa absolūtie un relatīvie lielumi, kuri raksturo paaudžu nomaiņas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus
- hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
- guve Dažāda veida ienākumu gūšana, jeb pelnīšanās, arī peļņā iešana un peļņā braukšana
- profesionālās sankcijas dažāda veida ierobežojumi (smagākos gadījumos arī sods) par profesionālās ētikas kodeksos nostiprināto normu pārkāpumiem
- stratēģiskais bruņojums dažāda veida ieroči (gk. raķešu ieroči) un kara tehnika, kā arī vadības un apgādes līdzekļi, kas nepieciešami stratēģisku uzdevumu veikšanai
- untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
- tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā
- pretdempings Dažāda veida pretsoļi cīņā ar dempingu, kas bieži vien ir protekcionisms
- psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai
- heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
- maketēšanas plate dažādām elektronisko shēmu izstrādāšanas vajadzībām piemērota montāžas plate, uz kuras viegli arī modificēt shēmas
- verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c)
- bodhi Dažādās budisma skolās "pamošanās" vai "ideāla gudrība", vai augstākā apskaidrība
- sensitogramma Dažādās ekspozīcijās ar sensitometru iegūta fotomateriāla melnējuma skala, pēc kuras nosaka galvenos fotomateriāla raksturlielumus
- elektroniskie elektromēraparāti dažādas elektroniskas iekārtas (mērāmā lieluma pārveidotājs, pastiprinātājs u. c.)
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās
- neosholastika Dažādas filozofiskas un teoloģiskas mācības, kas periodā pēc v-laikiem veidojās gk. katoļu baznīcas ietvaros
- sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai
- veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai
- siera acis dažādas formas iedobumi (caurumi) sierā, ko veido un paplašina gāzes, kas rodas sierā nogatavināšanas laikā bioķīmiskajās reakcijās un kas uzkrājas mazāk saistītās siera masas vietās
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- konfekte Dažādas formas konditorejas izstrādājums, ko izgatavo no dažādām masām (piemēram, pomādes, marcipāna, riekstu pralinē, želejveida augļu un ogu masas, putotās masas)
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- parafīlijas Dažādas formas sūnu stumbru izaugumi
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai)
- veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- lipoīdā nefroze dažādas izcelsmes (biežāk hroniska glomerulonefrīta gadījumā) nefrotiskā sindroma izpausmes: ģeneralizēta tūska; izteikta proteinūrija, cilindrūrija
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos
- ārstnieciskās dūņas dažādas izcelsmes nogulas, ko var izmantot ārstniecībā; Latvijā izmantojamas tikai sulfīdu un bezsulfīdu kūdras dūņas
- izlīdzinājumvirsma Dažādas izcelsmes Zemes virsmas daļas ar izlīdzinātu reljefu, kas veidojies, pārsvarā darbojoties ārēju cēloņu izraisītiem procesiem
- gāšanas palīgierīces dažādas konstrukcijas rīki, ar kuriem gāžamo koku novirza vēlamā virzienā; agrāk, gāžot kokus divatā, plaši lietoja gāšanas dakšas, un ja spēks bija jāpastiprina, gāšanas dakšas apgādāja ar sviru, zināmas arī domkratveida gāšanas dakšas, ko varēja darbināt pats gāzējs; tagad, strādājot ar universālajiem motorzāģiem, lieto gk. t. s. gāšanas lāpstiņas vai dažāda materiāla (koka, plastmasas, retāk metāla) ķīļus, ko ar cirvi iedzen iezāģējumā
- putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
- brāzeklis dažādas lietas, sasaiņotas sainī, ziedojums mirušajiem, kas apglabāti baznīcā; vīšķis
- ķizikas Dažādas lietas, sazin kas
- blaugas Dažādas mantas, grabažas
- atsvars Dažādas masas viena materiāla un formas ķermeņu komplekts, ko lieto vielu un izstrādājumu masas noteikšanai sverot
- aizkapa pasaule dažādās mitoloģijās - mirušo vai to dvēseļu mājvieta, uz kuru mirušajam jāveic grūts un bīstams ceļojums (tāpēc kapā lika dažādas lietas, kas varētu to atvieglot)
- cūku būšana dažādas nebūšanas, nepatikšanas
- lašņas Dažādas nederīgas lietas, visu veidu atkritumi
- klami Dažādas nevīžīgi sasviestas vecas, nevajadzīgas lietas
- depresivitāte Dažādas nomāktības formas
- daž. Dažādās nozīmēs, dažādi
- dubultošanās dažādas orientācijas apgabalu veidošanās monokristālos to audzēšanas gaitā vai mehāniskas deformācijas rezultātā; apgabali pēc orientācijas var būt spoguļsimetriski, pagriezti ap kristāla simetrijas asīm vai atbilst citiem kristāla simetrijas elementiem
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- dermotonija Dažādas procedūras ādas uzlabošanai, kā piem., ādas elastīguma pastiprināšana, rētu un grumbu izlīdzināšana
- gramšļi Dažādas savāktas lietas, salasīti priekšmeti
- porante Dažādas sīkas un lielas mantas
- sudrabmānis Dažādas sudraba rūdas, sarkanā līdz svinpelēkā krāsā, ar sēru u. c. sastāvā
- hierofānijas Dažādas svētā izpausmes formas, ieskaitot svētās vietas un svētos cilvēkus
- biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
- takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes
- alēles Dažādas viena gēna alternatīvas formas, kas nosaka pazīmju fenotipisko dažādību un mutaģenēzē var pārveidoties cita citā
- senestopātijas Dažādas vispārējas, nepatīkamas, grūti raksturojamas patoloģiskas sajūtas ķermenī
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri
- paugurbūvnieki Dažādas Ziemeļamerikas indiāņu ciltis, kas aptuveni no 300. g. p. m. ē. cēlušas zemes uzkalnus gan māju būvei, gan tempļiem, gan apbedījumiem
- gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi
- dažaidiņ Dažādi
- diversa Dažādi
- pinkulis dažādi (biezi) ēdiena atkritumi
- adata dažādi (metāla stiegru, kaula, plastmasas) veidojumi, ko lieto apģērba vai matu saspraušanai vai rotāšanai
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
- daikari dažādi apvalkāti apģērbu gabali
- kriši dažādi atkritumi
- sakaši dažādi atkritumi, būvgruži
- grubažas dažādi atkritumi, druskas
- grumši dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumšļi dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- grumstalas dažādi atkritumi, druskas, atliekas no kausētiem taukiem
- bārsti dažādi atkritumi, kurus izmet kā barību vistām
- krančumi dažādi atkritumi, pārpalikumi
- krišņas dažādi atkritumi; kriši
- krišņi dažādi atkritumi; kriši
- ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
- dihogēnija dažādi audu attīstības veidi sakarā ar apstākļu maiņu
- ārpusstāvu augi mežā dažādi augi, kas novietojušies dažādos meža stāvos
- tutti frutti dažādi augļi; visvisādas lietas
- kroda dažādi bezjēdzīgi sīkumi
- šlāga dažādi būvgruži
- šķiltarači dažādi cieti priekšmeti, krams
- kratenis dažādi ēdieni, sajaukti kopā
- počas dažādi gruži
- ķeburs dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā)
- ķeburs dažādi izlocīts rakstīts burts; neveikli rakstīts burts
- pseidofosīlijas dažādi izveidojumi noguluma iežos, kas ir dažādu nedzīvās dabas procesu sekas
- varia dažādi jautājumi
- endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei
- deuteroplasma dažādi ķermenīši šūniņā, kas uzlūkojami par rezerves vielām vai atdalījumiem
- pasta dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida
- teraliti dažādi māla izstrādājumi, kas veidoti no balta vai krāsaina māla, vai atlieti ģipša formās un apdedzināti
- amfalangi dažādi mehāniskie palīglīdzekļi vaginālā un klitoriskā orgasma papildus psihoseksuālai stimulēšanai
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu
- gabali dažādi neticami notikumi
- kridžuļi dažādi nieki
- sīklietas dažādi nieki, sīkas lietas
- stručīt dažādi pamācīt (gan uz labu, gan uz ļaunu)
- fototriki dažādi paņēmieni, kā fotografējot vai kopējot transformēt fotoattēlu
- gliters dažādi rotājoši spīgulīši - pērlītes, metāliski diedziņi, spīdošas mikrodaļiņas lakās, lūpu krāsās, acu ēnās u. tml.
- ķuze dažādi sīki atkritumi; drupačas; netīrumi
- pitrangas dažādi sīkumi
- šņagumi dažādi sīkumi mašīnās, miesā u. c.; sīki atkritummi
- silunds dažādi silīcija karbīda izstrādājumi; karborunds
- akrīdas dažādi siseņu dzimtas kukaiņi
- kulpīši dažādi tauku atkritumi
- gonadotoksīni dažādi toksiski faktori, kas vīrietim var izraisīt spermatozoīdu daudzuma samazināšanos vai to struktūras bojājumus
- sūdi dažādi veci, nederīgi priekšmeti
- izkārpaļāt Dažādi, robaini, nepilnīgi izcirpt
- šā (un) tā Dažādi; visādi
- dažaidība Dažādība
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa
- diferencālās izmaksas dažādiem daebības variantiem atbilstošas atšķirīgas izmaksu summas, kas kalkulētas lēmumu pieņemšanas procesā
- izkulties uz citu rēķina dažādiem līdzekļiem panākt, lai (ko) paveiktu cits vai citi
- plantācija Dažādiem specializētiem saimnieciskiem mērķiem ierīkojama un audzējama koku un krūmu audze
- Iris versicolor dažādkrāsu īriss
- Crocus versicolor dažādkrāsu krokuss
- Dianthus versicolor dažādkrāsu neļķe
- Salvia discolor dažādkrāsu salvija
- heterofilija dažādlapainība, lapu formas dažādība vienam un tam pašam augam; piemēram, daudziem ūdensaugiem zemūdens lapas atšķiras no virsūdens lapām
- callicladium Dažādlapes
- Haldāna dažādlape dažādlapju suga ("Callicladium haldanianum")
- Araucaria heterophylla dažādlapu araukārija
- Cirsium heterophyllum dažādlapu dadzis
- Kochia heterophylla dažādlapu kohija
- Osmanthus heterophyllus dažādlapu osmants
- Penstemon heterophyllus dažādlapu penstemone
- Lophocolea heterophylla dažādlapu sekstīte
- Polygonum aviculare dažādlapu sūrene
- vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
- dieviņš Dažādos izbrīna izsaucienos, kā piemēram "dieviņ augstais!", "dieviņ, tētiņ!", "bet kur tu dieviņ!"
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos
- izplīvot Dažādos virzienos plīvot
- vērpata Dažādos virzienos veldrē sakritusi labība
- krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
- krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
- krustām šķērsām dažādos virzienos, pamatīgi (izstaigāt, izbraukāt)
- individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam
- diversificēt Dažādot, daudzveidot
- pulkāds dažāds
- dažādīgs Dažāds
- dažaidīgs Dažāds
- dažaids Dažāds
- diverss Dažāds
- dižaids Dažāds
- daudzveidīgs Dažāds, atšķirīgs
- diferents Dažāds, atšķirīgs
- pulkajāds dažāds, daudzējāds
- katrāds Dažāds, katram savs, atšķirīgs
- raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu)
- aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
- frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta
- Racomitrium heterostichum dažādšūnu sarmenīte
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums
- borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums
- multiplās alēles dažādu (vairāk nekā divu) viena gēna alēļu sērija
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
- Gordija mezgls dažādu apstākļu sarežģījums
- aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
- heterokarpija Dažādu augļu veidošanās vienam augam
- augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū
- dabiskie sveķi dažādu augu un kukaiņu dzīvības procesu produkti, kurus izmanto laku un krāsu rūpniecībā un citur
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase
- liofilizācija Dažādu bioloģisku objektu (audu, orgānu) žāvēšana (atūdeņošana) zemā temperatūrā un dziļā vakuumā
- granulometriskais sastāvs dažādu daļiņu (frakciju) daudzums pulverveida materiālā; izmēru robežas katra materiāla daļiņām var būt citas
- darba sabiedriskā dalīšana dažādu darba veidu nošķiršana sabiedrībā
- valcis dažādu darbmašīnu daļa - spiede, kas sastāv no diviem vai vairākiem rotējošiem cilindriem; arī šāda darbmašīna
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem
- heteroklīze Dažādu deklinēšanas vai konjugēšanas tipu apvienojums nomena, vietniekvārda vai darbības vārda paradigmā
- flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
- miecvielu augi dažādu dzimtu augi, ko rūpnieciski var izmantot miecvielu (tanīnu) ieguvei
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu vai vitamīnu koncentrātu ieguvei
- krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
- multikulturālisms Dažādu etnisku grupu, to kultūru līdzāspastāvēšana sabiedrībā
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
- fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem
- parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē
- alankāra Dažādu formas rotājumu (metaforas, salīdzinājumi, epiteti, vārdu un skaņu spēles, vārdformas u. tml.) teorija indiešu poētikā, kas izveidojās 7.-9. gs.
- iedzīvotāju pieauguma potenciāls dažādu iedzīvotāju atražošanās komponentu lomas raksturojums iedzīvotāju skaita pieaugumā tā stabilizācijas periodā (stabilo iedzīvotāju modelī)
- navābs Dažādu Indijas muhamedāņu valdnieku tituls, sākumā augstu valdības ierēdņu tituls lielmogula valstī
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- kausēšana Dažādu izejmateriālu apvienošana (sakausēšana) vienā kausējumā ar noteiktu ķīmisko sastāvu
- veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā
- kontaktekzēma Dažādu kairinātāju radīts ādas iekaisums; kontaktdermatīts
- sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
- popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
- simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība
- degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls
- daudzkultūru dažādu kultūru
- pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
- izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
- izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības
- grūtniecības novēršana dažādu līdzekļu izmantošana, lai izvairītos no grūtniecības
- konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
- garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
- miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
- iesildīšanās Dažādu manevru, paņēmienu un darbību atkārtošana pirms starta, lai labāk uzsāktu sacensības
- balināšana Dažādu materiālu (papīra, ādas, auduma u. c.), izstrādājumu un produktu atkrāsošana
- rokas instrumenti dažādu materiālu apstrādei būvobjektā un mājas apstākļos piemēroti instrumenti; ir griezējinstrumenti, aizzīmēšanas instrumenti un palīginstrumenti
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- porakas Dažādu mēslu sajaukums
- porumi Dažādu mēslu sajaukums
- puromi Dažādu mēslu sajaukums
- borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi
- aligācija Dažādu metālu sakausējums, kā arī dažādu vielu maisījums
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību
- polimetrija Dažādu metru vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- vitelāze Dažādu mikroorganismu enzīms, kas sarecina olas dzeltenumu
- sasijas dažādu miltu un graudu atsijas
- tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
- jauktā narkoze dažādu narkozes līdzekļu kombinēšana
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
- palīgmašīnas Dažādu nozaru uzņēmumos mašīnas blakus darbu veikšanai, piem., papīra griežamā mašīna iespiestavā
- pašnovade Dažādu objektu (raķetes, torpēdas utt.) kustības automātiskas vadības paņēmiens, kad to novadi mērķī veic tajās esošās borta ierīces
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu
- mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi
- monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
- lizāti Dažādu orgānu, audu un šūnu lizes 2 produkti, kas iegūti, iedarbojoties fermentiem (autolizātiem), skābēm, sārmiem, sāļiem (hidrolizātiem) un bakteriofāgiem (fagolizātiem)
- oscilometrija Dažādu oscilāciju, sevišķi cirkulācijas svārstību mērīšana ar stīgas galvanometru vai oscilometru
- teokrāsija Dažādu pagānisku dievu sakušana jeb reliģisks sinkrētisms
- eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
- kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
- eksperimentālais automobilis dažādu parametru testēšanai paredzēts automobilis
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- neatkarīgā iedzimšana dažādu pazīmju kombinēšanās hibrīdos saskaņā ar varbūtības likumiem
- korelācija dažādu pazīmju sakarība
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām
- vinegrets dažādu priekšmetu vai jēdzienu sajaukums
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot
- ķelsis Dažādu produktu vai vielu maisījums
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
- emulēšana dažādu protokolu piemērošana kādam noteiktam terminālim, lai nodrošinātu tā pievienošanu dažāda veida datu pārraide tīkliem
- nivelēšana Dažādu punktu relatīvā augstuma noteikšana, piem., gaisakuģa agregātu savstarpējā stāvokļa noteikšana
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- metiss Dažādu rasu piederīgo pēcnācējs
- kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas
- mesalieši Dažādu reliģisku sabiedrību locekli, kuras dibinājās 4. gadsimtenī; vientuli mūki dažos kristīgos klosteros Sīrijā, Armēnijā un Mazāzijā
- nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
- izvēlne Dažādu režīmu, programmu, instrukciju vai atbilžu saraksts, kas interaktīvās sistēmās tiek attēlots displeja ekrānā un piedāvāts lietotāja izvēlei
- bibliotēka dažādu rīku, krāsu toņu, šriftu, noformējuma stilu kopums
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa
- poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā
- jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu
- neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā
- džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība
- kolorēšana Dažādu seno skaņkārtu elementu epizodiska parādīšanās mažora vai minora tonalitātē
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki
- kriķi Dažādu sīkumu čupa
- polifunkcionalitāte Dažādu skaņu akordu funkciju (tonikas, subdominantes vai dominantes) apvienojums vienā saskaņā
- terminologs dažādu speciālo nozaru speciālists, kurš izstrādā savas nozaresterminoloģiju atbilstoši teorētiskajā terminzinātnē izvirzītajiem principiem; terminoloģijas speciālists
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
- starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana
- konsorcija Dažādu sugu indivīdu grupa, kurā locekļi ir savstarpēji cieši saistīti
- zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene
- koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
- kolpocitogramma Dažādu šūnu tipu grafisks pieraksts, kuri novēroti no maksts gļotādas iztriepē
- Baltā dāma dažādu tautu ticējumos spoks, kas parādās pilīs un muižās
- caurgājiens dažādu tehnoloģisku procesu izpildes posms konkrētā iekārtā
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē
- veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju
- sērfošana dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
- politonālisms Dažādu tonalitātu vienlaicīgs savienojums
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- datu noliktava dažādu uzņēmumu uzņēmējdarbības sistēmas, kurās ir savākto nozīmīgo datu centrālā glabātuve
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- konstitucionālā uzraudzība dažādu valsts varas institūciju procedūru sistēma, kas nodrošina publiskās varas subjektu aktu un rīcības atbilstību konstitūcijai
- veltīšana Dažādu velšu rituāla ziedošana, dāvināšana
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs
- mekonijs Dažādu vielu atliekas, viskozas, lipīgas konsistences tumši zaļganas vai brūnas krāsas masa, kas uzkrājas gremošanas traktā embrionālās attīstības periodā; zarnu piķis
- alligācija Dažādu vielu maisījunms; metālu sakausējums
- sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums kā pārtikas produkts
- pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos
- kodominance Dažādu viena gēna alēļu komplementārās mijiedarbības veids, to vienlaicīga izpausme heterozigotā
- oinografija Dažādu vīnu aprakstīšana
- ruste dažādu zāļu maisījums vilnas izstrādājumu krāsošanai
- algas Dažādu zemāku augu nosaukums, kuri aug ūdenī vai miklumā; aļģe
- silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
- koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
- karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
- heterostachyae Dažādvārpu grīšļi
- grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
- Epimedium x versicolor dažādziedu epimēdija
- Indigofera heterantha dažādziedu indigofera
- parafīzes Dažām aļģēm, sēnēm un sūnām - daudzšūnu pavedieni vai atsevišķas šūnas starp dzimumorgāniem jeb spornešiem, kas pasargā šos orgānus no izžūšanas
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons
- kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars)
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
- principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
- levitēt Dažās Austrumu reliģijās, mistikā, spiritismā -- cilvēka ķermeņa pacelšanās gaisā; ķermeņu vai priekšmetu iekustināšana ar domas spēku
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
- ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
- krembles Dažas glumas sēņu sugas
- neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
- robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa
- rekontrā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "kontrā" un spēles likmes četrkāršošana
- suprā Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "rekontrā" un spēles likmes astoņkāršošana
- mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
- hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
- kontrspēle Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. paņēmiens, ko lieto spēlētājs, ja cer pretinieka uzvaru aizkavēt, pieteicot "kontrā" (spēles likme divkāršojas)
- kontra dažās kāršu spēlēs, piemēram, bridžā, tarokā u. c. paņēmiens pretinieka uzvaras aizkavēšanai un spēles likmes divkāršošanai
- anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
- perdrigones Dažas ļoti garšīgas plūmes baltā, zilā, sarkanā vai melnā krāsā
- dakša Dažās mašīnās - ierīce (ko veido vairāki paralēli zari) kraušanai, grābšanai vai tml. darbiem
- lāpsta Dažās mašīnās - metāla plātnei līdzīgs elements (piemēram, grābšanai, maisīšanai)
- firmans Dažās musulmaņu zemēs - sultāna, šaha vai cita valdnieka rīkojums, dekrēts
- heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
- neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā
- nodžavāt Dažas reizes žagoties
- mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci
- sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
- kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
- līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs
- pasvītrojums dažas tekstu apstrādes programmas dod iespēju izcelt teksta daļu kā ar vienkāršu līniju, tā arī ar dubultlīniju vai punktlīniju
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai
- gravis dažās valodās šo zīmi lieto arī citu zilbes intonāciju apzīmēšanai, kā arī uzsvara apzīmēšanai virs īsā patskaņa
- bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu
- šedula Dažās valstīs - kategorijas, kurās iedalīti ienākumu avoti un pēc kurām aprēķina pilsoņu ienākuma nodokli
- milicija Dažās valstīs - zemessardze; neregulāri bruņotie spēki iedzīvotāju militārajai apmācīšanai
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija
- fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3)
- prokaīns Dažās valstīs lietots saīsināts nosaukums paraamīnobenzoildiērīlamīnoetanola hidrohlorīda preparātiem
- iebraukšanas nodoklis dažās valstīs noteikts nodokļu veids, ko piemēro iebraucējiem (pasažieriem), tas jāmaksā lidostās vai citos iebraukšanas punktos
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai
- pa starpām dažās vietās
- tasāt Dažās vietās aiztēst
- apbrukt Dažās vietās izirst
- vietām Dažās vietās; dažviet
- ieskicēt Dažās vispārīgās līnijās, kontūrās, laukumos atveidot (piemēram, zīmējumā)
- posesors Dažās zemēs - zemes gabala nomnieks
- dažubrīd Dažbrīd
- dažnedažāds Daždažāds
- dažudien Daždien
- kriptonīms Daži burti, kuri neveido vārdu, bet to aizstāj
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
- liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā
- oreīdi daži vara un cinka sakausējumi, kam ir zeltaina krāsa
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
- aizkavētā piegāde dažiem datu pārraides tīkliem piemītoša spēja uzglabāt datus līdz tam laikam, kamēr var piekļūt terminālim, kam tie adresēti
- pamina Dažiem mūzikas instrumentiem sviras ierīce, ko iedarbina ar kāju
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
- subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
- interkalārijas dažiem zemākiem mugurkaulniekiem īpaši skrimšļa gabali starp mugurkaula skriemeļiem
- dažai Dažkārt
- mežputni Dažkārt (literatūrā) medņu dzimtas putni
- šķipsna Dažkārt arī saujas nozīmē
- šķipste Dažkārt arī saujas nozīmē
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt
- izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt
- Alsviķis Dažkārt dokumentos lietots apdzīvotās vietas "Alsviķi" nosaukums
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums
- jukava Dažkārt kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā lietota garuma mērvienība, kas vienāda ar 1 femtometru (10^-15^ m)
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
- dzintarjūra Dažkārt lietots Baltijas jūras nosaukums
- Grūšļova Dažkārt lietots Briežuciema nosaukums
- Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums
- biblioloģija Dažkārt lietots grāmatniecības metodoloģijas nozīmē; dažkārt tā apzīmēja visu, kas saistīts ar grāmatniecību
- Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums
- Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā
- Brigas Dažkārt lietots Ludzas novada apdzīvotās vietas "Briģi" nosaukums
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē
- Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
- pameitot Dažkārt naktī doties pie meitenēm
- Aglonas Madelāni dažkārt neprecīzi lietots Aglonas Madaļānu nosaukums
- Kubuļu pagasts dažkārt rakstos lietots Balvu novada Kubulu pagasta nosaukuma variants
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
- nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
- heknejs dažkārt šādi apzīmē jebkuru elegantu aizjūga un parādes jājamzirgu
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
- astere Dažkārt tā dēvē miķelīti ("Aster"), pēc tās latīniskā nosaukuma
- Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
- lauris Dažkārt zaķa apzīmējums tautasdziesmās
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā
- radži Dažos apvidos (Bauskas apkārtnē) blīvo avotkaļķu nosaukums; citviet arī dolomīti
- patmala Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdens dzirnavas
- patmaļa Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- patmaļi Dažos apvidos (īpaši Latgalē) vēja vai ūdensdzirnavas; patmala
- bice Dažos apvidos aita
- bika Dažos apvidos auns
- bezniks Dažos apvidos bezdelīga
- bimbaļi Dažos apvidos kartupeļi
- gulbes Dažos apvidos kartupeļi
- gulbīši Dažos apvidos kartupeļi; īpaša kartupeļu šķirne
- blužņa Dažos apvidos liesas nosaukums
- bluzne Dažos apvidos liesas nosaukums
- čiguzis Dažos apvidos mājas zvirbulis
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
- ciguzis Dažos apvidos putnu nosaukums: zvirbulis, dzeltenā stērste
- čāgāns Dažos apvidos rāpulis (čūska)
- naksnenīce Dažos apvidos rudzupuķe
- pēdelis Dažos apvidos tikai par dzīvniekiem: pēdējais izšķiltais cālis, atlēkušais sivēns u. tml.
- čaba Dažos apvidos varde
- kobiņš Dažos apvidos varde
- biņģis Dažos apvidos vērsis
- inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
- indikāns Dažos augos esoša viela, kas dod zilo indigo krāsu
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā)
- psihoīds Dažos filozofijas un bioloģijas virzienos immateriāls, dvēseliskai būtnei analogs spēks jeb faktors, kas mērķtiecīgi veido un kārto organisma norises tā, ka dzīvība organismā tiek radīta, uzturēta un attīstīta noteiktā veidā un virzienā
- nei Dažos gadījumos aizvieto "ne" savienojumā ar vietniekvārdu vai apstākļa vārdu
- vecgaspaža Dažos gadījumos vārnas nosaukums
- mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
- mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums
- cermauksis Dažos novados sermuļa nosaukums
- paucis verbis dažos vārdos
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
- dažkārt Dažreiz
- dažureiz Dažreiz
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
- veneti Dažreiz lietots venedu nosaukums
- tasto Dažreiz pirkstu laipa
- biljards Dažreiz tā sauc triljonu
- oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums
- dažbēd Dažreiz, brīžiem, dažkārt
- dažubān Dažreiz, dažkārt, bieži
- palaikam Dažreiz, reizumis
- reizi pa reizei dažreiz; brīžiem; reizēm
- daždien Dažreiz; dažu dienu
- pa reizei (retāk reizēm) dažreiz; reizēm
- kādreiz Dažreiz; šad tad; kādu reizi
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis
- kāds Dažs (2); nedaudz
- kas Dažs (3)
- dažlabs Dažs labs
- viens otrs dažs, kāds
- vienotrs Dažs, kāds
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds
- cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem)
- kola dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns
- variācija dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā
- parciāla, daļēja oftalmoplēģija dažu acs muskuļu paralīze
- amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
- filoīds dažu aļģu lapoņa daļa, kas līdzīga augstāko augu lapai
- godība dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma
- maģistrs dažu amatpersonu tituls (senajā Romā); augsts galma tituls (Bizantijā); persona, kam ir šāds tituls
- bronza dažu apbalvojumu (īpaši sportā) trešās kategorijas apzīmējums
- sudrabs dažu apbalvojumu otrās kategorijas apzīmējums
- gumiguts dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu
- satecēties dažu augļu (piemēram, ābolu) bojājumu veids
- spora dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas
- gametofora dažu augu (piem., sūnu) daļas, kur veidojas gametangiji
- zaļums dažu augu (piemēram, diļļu, pētersīļu) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus
- piestiņi dažu augu apzīmējums
- pienes dažu augu baltā sula
- mētala dažu augu nosaukumu daļa
- haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
- apsarme dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja)
- reotropisms dažu augu spēja ieņemt noteiktu stāvokli attiecībā pret ūdens kustību
- kotājs dažu augu stublājs
- piens dažu augu šūnsula baltā krāsā
- mirmekofilija dažu augu uzbūves īpatnības, ko izmanto skudras, piem., dobi stublāji ar plānām sienām, kuros tās apmetas uz dzīvi, saldi izdalījumi uz lapām, ar kuriem tās barojas
- čurings dažu austrāliešu cilšu kulta priekšmets - ornamentēts dēlītis vai plakans akmens, kam piedēvē pārdabiskas spējas
- fagoterapija dažu bakteriālu slimību ārstēšana ar specifiskiem bakteriofāgiem
- mefitibioze dažu baktēriju straujāka augšana paaugstinātā oglekļa dioksīda spiedienā
- nefrīdiji dažu bezmugurkaulnieku izvadorgāni, kas no organisma izvada vielmaiņas produktus, dažkārt arī dzimumproduktus
- aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
- spīkulas dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām
- pedoģenēze dažu bezmugurkaulnieku vairošanās veids - neapaugļotas olšūnas attīstīstīšanās kāpura organismā; viens no partenoģenēzes veidiem
- dažvid dažu brīdi; dažreiz
- būvakadēmija dažu būvskolu un augstskolu arhitektūras nodaļu nosaukums 17. un 18. gs.
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos
- uzņēmējspēja dažu cilvēku spēja organizēt komercuzņēmumus, racionāli savienojot zemi, darbu un kapitālu, lai ražotu sabiedrībai vajadzīgas preces
- pupa dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis
- maršals dažu civilu amatpersonu nosaukums Polijā (piem., seima maršals)
- hemokoagulīns dažu čūsku indes sastāvdaļa, kas veicina asins sarecēšanu
- čūsku inde dažu čūsku sugu indes dziedzeru sekrāts
- viktorija dažu dārzeņu (piemēram, biešu, rabarberu) vai ogu (piemēram, zemeņu) šķirne
- vaļdelfīns dažu delfīnu sugu nosaukums
- pjezoelektriskais efekts dažu dielektrisku kristālu polarizācijas izmaiņa mehāniskajā deformācijā
- mahari dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā
- adoleskārija dažu divpiesūccekņu sūcējtārpu nekustīga kāpura stadija
- cerkārija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu kustīga kāpura stadija
- redija dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu partenoģenētiskās paaudzes indivīds
- sporocista dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu pirmās partenoģenētiskās paaudzes indivīds
- kaza dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte
- kazlēns dažu dobradžu dzimtas vai stirnu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mazulis
- flavoni dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās
- teleskopacis dažu dziļjūras zivju acis, kas izstieptas garumā "kā tālskatis"
- stolons dažu dzīvnieku (piemēram, koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi
- ala dažu dzīvnieku miteklis, kas izveidots segta dobuma veidā (ar vienu vai vairākām ieejām)
- mikropile dažu dzīvnieku olšūnas apvalka atvere, pa ko olšūnā iekļūst spermatozoīds
- ziemas (arī vasaras) miegs dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā)
- blorkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
- blurkšs dažu dzīvnieku radītās balss skaņas
- tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
- hromofāns dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns)
- lasīšanas apliecinājums dažu elektroniskā pasta programmu spēja informēt e-pasta sūtītāju, ka adresāts ir saņēmis un iepazinies ar to
- fetālisms dažu embrionālo struktūru vai pazīmju saglabāšanās ķermenī visas dzīves laikā
- bradiģenēze dažu embrionālu stadiju ieilgums
- Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
- kongokrāsvielas dažu fabriku substantīvo krāsvielu tirgus nosaukums
- magnetostriktīvais efekts dažu feromagnētisku metālu un to sakausējumu īpašība deformēties magnētiskā lauka iespaidā (magnetizējoties) un mainīt savu magnētisko indukciju mehānisku deformāciju iespaidā
- pēcdarbība dažu fizikālo īpašību izpausmes aizkavēšanās, atpalikšana attiecībā pret faktoriem, kas tos izraisa
- odontolīts dažu fosilu dzīvnieku (mamuta, mastodonta u. c.) ilkņi, kurus vara sāļi nokrāsojuši gaišzilus; tie atgādina tirkīzu
- dažugad dažu gadu
- kodolu aplāzija dažu galvas smadzeņu nervu kodolu iedzimts attīstības traucējums; izpaužas kā zīšanas un rīšanas grūtības
- miksamēba dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām
- stakles dažu ierīču statnis, pamatne
- individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- soprāns dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar augstu diapazonu
- tenors dažu instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu
- purda dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana
- psihodēlisms dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana
- mergs dažu koku (ošu, kļavu u. tml.) ziedi
- radziņš dažu kontaktmīnu apvalka izvirzījums, kas, saskaroties ar objektu, lūst vai izliecas, izraisot mīnas eksploziju
- hloritizācija dažu krāsaino minerālu (amfibolu, piroksēnu, biotīta, epidota) vai iežu amorfās bāzes aizvietošanās ar hlorītu
- enantiomorfisms dažu kristālisku vielu spēja veidot divējādus kristālus, kas ir vieni otru spoguļattēli
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
- sabatisms dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis
- klosteris dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija
- pseidogomfs dažu krūmu ķērpju piestiprināšanās orgāns
- papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
- hipermetamorfoze dažu kukaiņu attīstība, kuras gaitā dažāda vecuma kāpuri stipri atšķiras gan pēc izskata, gan dzīvesveida
- timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
- maksts dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem
- skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
- jezakonitīns dažu kurpīšu sugu alkaloīds
- paidogeneze dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida
- aģenēze dažu ķermeņa daļu trūkums vai nepilnīga attīstība
- manna dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos)
- sorēdijas dažu ķērpju veģetatīvās vairošanās orgāni, kas sastāv no vienas vai vairākām aļģes šūnām, kurām apkārt ir sēņotne
- hormēze dažu ķīmisku vielu kaitīgums dzīvam organismam lielos daudzumos, bet labvēlīga iedarbība nelielos daudzumos
- dažlabdien dažu labu dienu
- dažlabgad dažu labu gadu
- dažlabnakt dažu labu nakti
- dažlabrīt dažu labu rītu
- dažlabvakar dažu labu vakaru
- dažlabziem dažu labu ziemu
- gludināšana dažu lāzerprinteru izmantotā tehnika līkņu nogludināšanai, ko īsteno, samazinot līniju veidojošo punktu lielumu
- plerocerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, kas parazitē zivs ķermeņa dobumā
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- aspirācija dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu (piemēram, th, ph)
- imunitāte dažu likumu neattiecināšana (uz personām, kam ir īpašs stāvoklis valstī)
- papildskaitlis dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu
- feromagnētisms dažu materiālu spēja magnetizēties, ja tos ievieto ārējā magnētiskā laukā
- terjers dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers
- buksa dažu mehānismu cilindrveida detaļa
- cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
- mētras dažu meža ogulāju (piemēram, brūkleņu, melleņu, zileņu) virszemes daļas
- māzerefekts dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne
- rūgt dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības
- hlamidospora dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos
- pleohroisms dažu minerālu spēja nevienādi absorbēt gaismas starus dažādos virzienos
- alts dažu mūzikas instrumentu nosaukumos - šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu
- dažunakt dažu nakti
- eigenols dažu neļķu vai baziliku ēteriskās eļļas sastāvdaļa, ko lieto zobārstniecībā sāpju mazināšanai
- kappuķes dažu no Kapzemes (Dienvidāfrikas) ievestu krāšņumaugu nosaukums tirdzniecībā
- skapulārs dažu ordeņu mūku plecu sega; īss apmetnis, austs no viena gabala, ar atveri galvai; nēsā pāri pleciem, tā lai gali brīvi kristu gan priekšā, gan mugurpusē
- tautomērija dažu organisku vielu spēja eksistēt divos paveidos (ar atšķirīgu struktūru un vienādu sastāvu), kuri var pārvērsties viens otrā
- mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
- reotakse dažu organismu īpašība kustēties šķidruma plūsmai pretējā virzienā
- anemotropisms dažu organismu spēja novietoties pret vēju
- bioluminiscence dažu organismu spēja spīdēt
- manna dažu ošu sugu un citu augu iztecējusi un sakaltusi sula, ko izmanto uzturam, medicīnā
- enācijs dažu paparžaugu lapveidīgs izaugums, kurā notiek fotosintēze
- nefrofagiāze dažu parazītu izraisīta nieraudu degradācija
- govs dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte
- buks dažu pārnadžu sugu tēviņš
- teloblasti dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu
- termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus
- ootēka dažu posmkāju olu dējums kopējā apvalkā
- trohofora dažu posmtārpu un gliemju kāpurs
- terbinafīns dažu pretsēnīšu līdzekļu aktīvā viela
- krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
- frullato dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā)
- stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
- rektors dažu reliģisko iestāžu vadītājs
- denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
- dažurīt dažu rītu
- pūznis dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne
- amfotēriskums dažu savienojumu spēja atkarībā no apstākļiem reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
- ballistosporas dažu sēņu sporas, kas nobriedušas tiek aizsviestas samērā tālu no tās veidojošiem orgāniem
- aleirisporas dažu sēņu sporas, kas veidojas tieši no hifām un no tām neatdalās
- apofīze dažu sēņu un sūnu veģetatīvo audu paplašinājums
- piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^
- metapofīze dažu skriemeļu augšējo locītavizaugumu zirņveida izaugums
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības
- dipsoterapija dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu
- osmodisforija dažu smaržu nepanešana
- jāņuzāle dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras)
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- dihromatisms dažu šķīdumu īpašība krasi mainīt savu krāsu, ja tiek mainīta to koncentrācija
- karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura
- brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
- taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
- bītnieks dažu tirdzniecības palīgamatu izpalīgs feodālajā Rīgā
- kozuris dažu transportlīdzekļu (piemēram, kamanu, līnijdroškas, ragavu) priekšpuses izliekums
- metacerkārijs dažu trematožu kāpurs
- damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi
- eksekūcija dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana
- fregate dažu valstu flotēs - pārejas tipa karakuģis (starp korveti un iznīcinātāju vai iznīcinātāju un kreiseri)
- aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos aviācijas daļu (vienību) kaujas izkārtojuma gaisā elementu nosaukums
- aviogrupa dažu valstu gaisa kara spēkos patstāvīga aviācijas štata daļa vai vienība ar 60-100 lidmašīnām
- kvestors dažu valstu parlamentos - administratīvi saimnieciskās daļas pārzinis
- gvajakosveķi dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā
- enantiomērisms dažu vielu īpašība pastāvēt labā un kreisā antipoda formās; labā modifikācija, tās forma un struktūra ir it kā kreisās modifikācijas
- birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
- amfoteritāte dažu vielu spēja atkarībā no apstākļiem uzrādīt vai nu skābju, vai bāziskas īpašības
- antigēnisms dažu vielu spēja ierosināt antivielu rašanos
- hromatotakse dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni
- šizogonija dažu vienkāršāko organismu bezdzimumvairošanās
- stigma dažu vienšūnas aļģu šūnas organoīds, kas sastāv no pigmenta globulām un spēj uztvert gaismu
- aksostils dažu vienšūnas dzīvnieku balsta organoīds
- trihocistas dažu vienšūnas organismu aizsargorganoīdi
- periplasts dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas
- sporozoīts dažu vienšūņu zigotas pārveidojums šizogonijas procesā
- organums dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum
- vista dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte
- gailis dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu tēviņš
- gastrovaskulārā sistēma dažu zarndobumaiņu gremošanas sistēma
- tunika dažu zemāko dzīvnieku ķermeņa ārējais apvalks
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- čums dažu ziemeļu tautu mājoklis - pārnēsājams konusveida kāršu karkass, kas ziemā pārklāts ar briežādām, vasarā ar tāsīm vai mizām
- nepilnīga adentija dažu zobu trūkums
- dažuviet Dažviet
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk
- vasaras saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas vasaras saulgriežos
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli
- Savitara Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem - solāra dievība, kas rītos modina visu pasauli un dievus, viņš atved nakti un naktsmieru, dod gaismu, rāda ūdeņiem ceļu, dod cilvēkiem bagātību, laimi, spēku un ilgu mūžu
- Sūrja Debesu dievs vēdiskajā mitoloģijā, viens no dievietes Aditi dēliem, dažkārt arī Saules dievs
- pārvārsnis Debesu jumols, kupols; abažūrs
- dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši)
- debesmala Debesu un zemes virsmas šķietamā robeža; horizonts
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību
- periodiskais daļskaitlis decimāldaļskaitlis, kas sastāv no galīgas ciparu grupas un bezgalīgi daudz reižu atkārtota cipara vai ciparu grupas
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās
- puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
- cri de cœr dedzīgs lūgums, žēlošanās vai protests; _burtiski_: "dvēseles kliedziens"
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts
- ķutuži dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- ķutes Dedzināšanai sakrautas velēnas ar žagariem līdumā
- ugunīt Dedzināt lāpu naktī zvejojot vai vēžojot
- kvēpināt Dedzinot (ko), radīt smaržīgus dūmus
- punktveida kristālu defekti defekti, kuru izmēri ir tuvi atomu izmēriem; punktveida defektus veido kristāliskajā režģī iespiedušies sveši atomi; rodas kristāliskā režģa deformācija, kas atvieglo difūziju un mazina stiprību
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
- mehanostrikcija Deformācijas, kas izpaužas feromagnētiķos, ferimagnētiķos un antiferomagnētiķos, ja mehāniska sprieguma iedarbībā mainās to magnetizācija
- koksartroze Deformējošas pārmaiņas gūžas locītavā
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
- Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu
- kvēlot Degt ar spožu liesmu
- zvērot Degt ar spožu liesmu, arī būt tādam, kur kas deg ar spožu liesmu; arī kvēlot (1)
- Orchis ustulata deguma dzegužpuķe
- degumdzeguzene Deguma dzegužpuķe ("Orchis ustulata")
- turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu
- rhinocerotidae Degunradžu dzimta
- ceratotherium Degunradžu dzimtas ģints
- diceros Degunradžu dzimtas ģints
- rhinoceros Degunradžu dzimtas ģints
- baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā
- melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā
- Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā
- matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
- Oryctes nasicornis degunradžvabole
- ožamais Deguns, oža
- absolūtais degvielas patēriņš degvielas daudzums, ko dzinējs patērē stundā, uz vienu kilometru vai pasažierkilometru
- papilduzpilde Degvielas pieliešana tvertnē papildus jau esošajai. Bieži to dara, lai radītu degvielas rezervi tvertnē vai vairoties no vajadzības iepildīt degvielu turpmākā ceļa posmā, kur tas rada grūtības vai nav iespējams
- rudzeļļa Degvīns, kandža
- koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība
- Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
- robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
- kotijons Deja, sevišķi cienīta balles beigās, ar dažādiem jautriem iepinumiem; pretdeja, franksēzes paveids
- choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija
- caurdeja Dejas veids; caurloža
- dējības ritms dējības ciklu atkārtošanās biežums
- declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma)
- viengadīgā mēnesene dekoratīvs augs ar lieliem, smaržīgiem baltiem vai sarkanvioletiem ziediem
- poligrāns Dekoratīvs ēku ārsienu aizsargmateriāls; sastāv no polimēra saistvielas un dažādu minerālu granulveida pildvielām
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ("Malva") ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem dažādas krāsas ziediem lapu žāklēs
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei
- intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
- ļipa Dekoratīvs žaketes mugurpuses pagarinājums
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- pitospora Dekoratīvu augu ģints ("Pittosporum"), mūžzaļi krūmveida augi ar smaržīgiem, baltiem ziediem
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās
- floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- pomponroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, piemērotas audzēšanai iekšējos pagalmos
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
- kodināšanas dekorēšana dekorēšana, kas līdzīga ķīmiskai pulēšanai – dekorējamo izstrādājumu pārklāj ar aizsargkārtiņu (piemēram, parafīnu), kura izturīga pret fluorūdeņražskābi, pēc tam izveido zīmējumu un izstrādājumu apstrādā ar fluorūdeņražskābi
- keramikas dekorēšana dekorēšana, kurā izmanto keramiskās krāsas, angobas vai dažu metālu sāļus
- Madžuli Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Madžuļi" nosaukums latgaliski
- Uožinīki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukums latgaliski
- Robežnieki Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
- Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
- garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
- deseris Dēlis, ar ko norobežo jumta malu mājas galā
- bocmansols Dēlītis sēdēšanai vajadzības gadījumā, piemēram, remontējot takelāžu, to paceļ mastā, izmantojot grotfalli
- īkasts Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens
- īkustiņs Dēļu iežogots avots, no kā tek ūdens; īkasts
- aizgārda Dēļu nožogojums kūtī
- aizgārde Dēļu nožogojums kūtī
- aizgārds Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
- aizgoļa Dēļu nožogojums kūtī; aizgalds
- nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam
- gūžiņas dem. --> [gūžas]{s:2618}
- baložastīte dem. --> baloža aste
- bāžiņa dem. --> bāža 2
- bundžīte dem. --> bundža
- čužiņa dem. --> čuža
- dižaudzīte dem. --> dižaudzis
- džekiņš dem. --> džeks
- grotiņas dem. --> groži
- grozīši dem. --> groži
- gužiņas dem. --> gūžas
- kažociņš dem. --> kažoks
- kažoķelis dem. --> kažoks
- klabažiņas dem. --> klabažas
- kugužiņa dem. --> kuguža
- lažiņa dem. --> laža (1)
- līkašiņa dem. --> līkaža
- līkažiņa dem. --> līkaža
- līkožiņa dem. --> līkaža
- mažulēns dem. --> mažulis
- mažuliņš dem. --> mažulis
- mažulītis dem. --> mažulis
- mellužīte dem. --> melluža
- miezēni dem. --> mieži
- muižele dem. --> muiža
- neļautiņi dem. --> neļauži
- nežneņš dem. --> nežns
- pažadziņa dem. --> pažaga
- pažobelīte dem. --> pažobele
- režģelis dem. --> režģis
- ružaveņš dem. --> ružavs
- smaržiņa dem. --> smarža
- spožlapsenīte dem. --> spožlapsene
- udžiņa dem. --> udžis
- udžiņš dem. --> udžis
- vardulēns dem. --> varde; varžu mazulis (pēc kāpura stadijas)
- važiņa dem. --> važa
- zabarelis dem. --> žabars
- žagariņi dem. --> žagari
- žagariņa dem. --> žagars
- žagarītis dem. --> žagars
- žagatiņa dem. --> žagata
- žagatīte dem. --> žagata
- žāklīte dem. --> žākle
- žāklītis dem. --> žākle
- žebiņi dem. --> žebi (2)
- žibulīši dem. --> žibuļi
- žīdenīte dem. --> žīdene
- žīdelis dem. --> žīds
- žīdēlis dem. --> žīds
- židiņš dem. --> žīds
- žīdiņš dem. --> žīds
- žodziņš dem. --> žogs
- žubīte dem. --> žube 2
- žuburiņš dem. --> žuburs
- žurcēns dem. --> žurka
- žurkalēns dem. --> žurka
- žurķelis dem. --> žurks
- Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- ežiņa deminutīvs --> eža
- Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
- medicīniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kas pētī iedzīvotāju atražošanās medicīniskos aspektus, veselības stāvokli (arī reproduktīvo veselību), dzīvpotspējas un mirstības likumsakarības dažādās iedzīvotāju grupās, analizē iedzīvotāju nāves cēloņus un faktorus
- lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem
- etniskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās etniskos aspektus, tautu un etnisko grupu demogrāfisko attīstību
- ģeodemogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās ģeogrāfiskos (demogrāfisko procesu teritoriālos) aspektus
- militārā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās militāros aspektus, demogrāfiskos faktorus militārajā jomā
- teorētiskā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī iedzīvotāju atražošanās vispārējos un metodiskos aspektus un izstrādā demogrāfiskās koncepcijas un teorijas
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību
- iedzīvotāju atražošanās modeļi demogrāfiskie modeļi mijiedarbības raksturošanai starp iedzīvotāju skaitu un sastāvu, no vienas puses, un atražošanas procesa intensitāti, no otras puses
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā
- demogrāfiskais trends demogrāfisko procesu tendence (virziens), kas izpaužas dinamiskas statistiskas likumsakarības veidā
- demogrāfiskā attīstība demogrāfisko procesu un dažādu demogrāfisko struktūru (ģimeņu, etniskās, laulātības, dzimumvecumsastāva u. c.)
- demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.)
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām
- valsts varas dalīšana demokrātisks princips varas intitūcializācijā, kas paredz likumdošanas, izpildu un tiesas varas izveidošanu un to funkcionēšanas neatkarību tādā veidā, lai tās viena otru ierobežotu un līdzsvarotu
- demoieraksts Demonstrācijas ieraksts, jaunas dziesmas vai grupas (dziedātāja) skaņu ieraksts, kas nosūtīts dīdžejiem, skaņu ierakstu kompānijām utt., lai demonstrētu dziesmas vai dziedātāja labās īpašības, iepazīstinātu, radītu interesi
- den DEN - masas vienība - auduma vai trikotāžas izstrādājuma izturības un biezuma/smalkuma rādītājs
- dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms
- sīksopkaine Denudatīvs reljefs, ko veido dažādas formas pauguri un to grupas, kas veidojušies pamatiežos, ilgstoši izlīdzinoties senai kalnu sistēmai
- Beni departaments Bolīvijā, valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Trinidada, robežojas ar Santakrusas, Kočabambas, Lapasas un Pando departamentu, kā arī ar Brazīliju
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- Arjēža departaments Francijā (_Ariège_), Dienvidu-Pireneju reģionā, pie Spānijas un Andoras robežas
- Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
- Altaverapasa departaments Gvatemalā (_Alta Verapaz_), administratīvais centrs - Kobana, robežojas ar Petenas, Isabalas, Sakaras, Bahaverapasas un Kičes departamentu, kā arī ar Meksiku
- Arauka departaments Kolumbijā (_Arauka_), robežojas ar Vičadas, Kasanares un Bojakas departamentu, kā arī ar Venecuēlu
- Atlantiko departaments Kolumbijā (_Atlántico_), robežojas ar Bolivara un Magdalenas departamentu, apskalo Karību jūra
- Amazonasa departaments Kolumbijas dienvidos (_Amazonas_), robežojas ar Putumajo, Kaketas un Vaupesas departamentu, kā arī ar Brazīliju un Peru
- Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
- Avačapana departaments Salvadorā (_Apuachapán_), atrodas valsts rietumu daļā pie Gvatemalas robežas
- Artigasa departaments Urugvajā (_Artigas_), valsts ziemeļos, robežojas ar Salto departamentu, kā arī ar Argentīnu un Brazīliju
- Depkinshof Depkina muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apvidū, mūsdienu Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotā vieta "Rāmava"
- endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos)
- ģeotehnoloģija Derīgo izrakteņu bezšahtu ieguve pazemē ar ķīmiskām, fizikāli ķīmiskām vai bioķīmiskām metodēm - kausēšanu (piem., sēru), selektīvu šķīdināšanu (sāļus, dažus metālus) u. c. paņēmieniem
- iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem
- kontaktdermatīts Dermatīts, kam cēlonis ir kādas vielas primārā kairinošā ietekme vai, biežāk, ādas sensibilizācija pret kādu vielu, kas atkārtoti vai ilgstoši iedarbojas uz ādu
- prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
- Doerpers-Memelshof Derpelmēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bauskas pagastā
- Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā
- jēldesas Desas, ko pagatavojot tikai drusku apžāvē un tāpat ēd; bet plašākā nozīmē tā apzīmēja visas tās desas, ko pagatavojot nevāra, bet tikai žāvē
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
- desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks
- desmitkāršs Desmit reižu lielāks; desmitkārtīgs (1)
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā
- dekapodi Desmitkāji - vēžveidīgie (upes vēži, krabji, omāri, krevetes) un daļa galvkāju gliemju (tinteszivis, kalmāri)
- decapoda Desmitkājvēži
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji
- upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
- autokrātija Despotiska pārvaldes sistēma valstī, kur vienai personai pieder neierobežota augstākā vara; patvaldība, vienvaldība, absolūtisms
- frakcionētā destilācija destilācija, kurā iegūst vairākas frakcijas ar dažādu sastāvu
- kuteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
- kutteris Desu ražošanā - mašīna gaļas sasmalcināšanai un sajaukšanai ar citiem desu masas komponentiem
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
- aizturis Detaļa vai ierīce, kas ierobežo (kādas ierīces) kustību
- pulka Detaļa, kuru izmanto par asi ar noteiktu sāngāzumu un atgāzumu, ap ko griežas automašīnas vadāmie riteņi
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- detektīvs Detektīvžanra darbs
- kontaktdetektori Detektori, kuros izmantota dažu materiālu kontakta pretestības īpatnība savas saskaršanās vietai laist elektrisko strāvu cauri tikai vienā virzienā
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā
- deviņāds Deviņi dažādi, deviņi veidi
- montanīns Dezinfekcijas līdzeklis alus darītavās, silicija fluorūdeņraža skābe
- fenhilalkohols Dezinfekcijas līdzeklis, ko ieguva no dažu augu ēteriskajām eļļām, izmantots arī medicīnā pret reimatismu
- dezoksiholanerēze Dezoksiholskābes daudzuma palielināšanās žultī
- Čukotskijnoss Dežņova rags - tā nosaukums līdz 1879. g. - Čukču pussalas galējais austrumu punkts
- dežura Dežūra
- karavuls Dežūra
- dežuks Dežurants
- ģežurnijs Dežurants
- gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.)
- reizinieks Dežurants, kam kārta stāties darbā
- dežūrārste Dežūrārsts
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- dežūrene Dežūrburtnīca
- dežūrbrigāde Dežurējošā brigāde
- dežūrmāsa Dežurējošā medicīnas māsa
- dežūrārsts Dežurējošais ārsts
- dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks
- dižūrēt Dežurēt
- nodežūrēt dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt
- nodežurēt Dežurēt un pabeigt dežurēt
- laikāties Dežurēt, būt sardzē
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- hromodiagnoze Diagnoze, ko noteic, pamatojoties uz krāsas maiņu, uz krāsvielu parādīšanos sekrētā vai ekskrētā vai uz krāsas pārbaudi, lietojot krāsainus stikliņus vai krāsaina želatīna plātnītes
- Hercšprunga-Rasela diagramma diagramma, kas grafiski attēlo zvaigžņu sadalījumu atkarībā no temperatūras un starjaudas
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.)
- vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1)
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus
- tilde diakritiska zīme ( ˜ ), ko ar dažādu nozīmi lieto uz latīņu raksta pamata veidotās rakstībās
- dialogruna Dialoga formā veidota runa, kam raksturīgi īsi izteikumi, vienkāršu nepilna sastāva teikumu dažādība, atkāpes no normatīvām sintaktiskām konstrukcijām, plašs neverbālo līdzekļu lietojums (mīmika, žesti), liela loma intonācijai u. tml.
- interaktīvs režīms dialogrežīms
- erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā
- dimagnētiķis Diamagnētiķis - viela vai materiāls, ko magnētiskais lauks vai magnēta poli atgrūž
- sprādzienpiltuve Diatrēma - dzīļu sprādziena piltuve, ar kimberlīta iežiem aizpildīts cauruļveida kanāls, kas izveidojies eksplozīvas gāzu izlaušanās procesā, nereti satur dimantus
- durba Dibens, sēža
- repis Dibens, sēžamvieta
- svampa Dibens, sēžamvieta
- ambrazūra Dibens, sēžamvieta; gūžas
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- Kirisimas nacionālais parks dibināts 1934 g., ietver 23 vulkānus, vairākus krāteru ezerus, daudz karsto avotu, nogāzēs mūžzaļie kriptomēriju meži, rododendru krūmāji, bagāta fauna
- Turku pagasts dibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
- Didelenga Didelanža - pilsēta Luksemburgā (_Diddeleng_)
- ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu
- Daugu ezers Didžulis, ezers Lietuvā
- liekātnis Diegi (pavedieni), kas aužot netika ieausti audumā, bet palika uz auduma virsmas
- makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana
- dimžēl Diemžēl
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- nandveidīgie Dienvidamerikā dzīvojošu putnu kārta ("Rheiformes"), lieli, nelidojoši putni, 2 sugas, dažkārt tiek dēvēti par Dienvidamerikas strausiem
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve)
- gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens
- theni Dienvidaustrumu Āzijas tautu mitoloģijā - debesu pavēlnieki dažos pasaules radīšanas mītos
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations")
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama
- SGS Dienviddžordžija un Dienvidsedviču Salas, teritorijas trīsburtu kods
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- Dubenu muiža Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" bijušais nosaukums
- Dubeņi Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dubeņmuiža" nosaukuma variants
- dubenieki Dienvidkurzemes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas (mazciema) "Dubeni" (arī "Dubeņi", "Dubenu muiža", "Dubeņmuiža") iedzīvotāji
- dzintarnieki Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzintare" (senāk - "Dzintarmuiža") iedzīvotāji
- dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji
- dižgavieznieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgavieze" iedzīvotāji
- diždāmnieki Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Diždāma" iedzīvotāji
- ozolnieki Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
- diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji
- Aizputes Padure Dienvidkurzemes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" bijušais nosaukums
- pēternieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
- Banažu gals Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banažgals" nosaukuma variants
- banažnieki Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagasta apdzīvotās vietas "Banaži" iedzīvotāji
- adamnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Adama muiža" iedzīvotāji
- dobeļžibalnieki Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļžibali" iedzīvotāji
- āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji
- dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
- dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji
- dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji
- Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
- Sylvia hortensis dienvidmežu ķauķis
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
- launaģis Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš
- launags Dienvidrietumu vējš, dažreiz arī dienvidaustrumu vējš vai vienkārši dienvidu vējš
- Baikāla kalnzeme Dienvidsibrījas kalnāju austrumu daļa Krievijā, ap Baikāla ezeru un uz dienvidiem un dienvidaustrumiem no tā līdz robežai ar Mongoliju un Ķīnu, platība — 1 mlj. kvadrātkilometru
- nothofagus Dienvidskābarži
- Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
- Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi")
- slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa")
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
- Certhia brachydactyla dienvidu jeb īspirkstu mizložņa
- īspirkstu mizložņa dienvidu mizložņa
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras
- dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora
- Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
- makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
- harisma Dieva dota žēlastība, īpaša labvēlība - īpašs talants
- jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
- svētība Dieva vai dievu labvēlīgā ietekme, žēlastība, no dieva vai dieviem saņemtā labvēlība, laime, aizsardzība
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
- Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus)
- Išta devatā dievība hindu tantrismā, kas izraudzīta pielūgšanai, visbiežāk Šiva, Šakti vai Kālī
- giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs
- džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths
- merčelis Diezgan biezs ēdiens no pērļu miežiem, kartupeļiem un kūpinātas gaļas
- tiokarbanilids Difeniltiourīnviela, ko iegūst, vārot anilīnu ar sēroglekli spirta šķīdumā, vai arī darbojoties uz anilīna un sēroglekļa maisījumu ar ūdeņraža peroksīdu
- dediferenciācija Diferenciācijas zudums; specifiskā rakstura zaudējums, atgriežoties primitīvākā morfoloģiskā stāvoklī
- sparganoze Difilobotrīdu kāpurstadijas parazitēšana zemādas audos un dažādos orgānos
- jonizētais ūdeņraža mākonis difūzais emisijas miglājs, kurā ūdeņraža atomi atrodas jonizētā stāvoklī; mākoņa temperatūra ir apmēram 7000–9000 K
- neitrālais ūdeņraža mākonis difūzais miglājs, kurā ūdeņraža atomi ir neitrāli
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- digitalizēšana Digitalizācija 1(1) - pāreja uz digitālo jeb ciparu iekārtu izmantošanu dažādās nozarēs
- Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
- dichotomija Dihotomija - zarošanās 2 daļās, garenās ass virzienā, augu stublāja (stumbra) vai kā tml. divžuburaina dalīšanās
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
- Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā
- lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta
- galba Dīķgliemežu dzimtas ģints
- lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints
- radix Dīķgliemežu dzimtas ģints
- mazais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Galba truncatula"), čaulas augstums 1 cm, dzīvo seklos ūdeņos un arī pļavās
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
- iegarenais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix pereger"), čaulas augstums 2,1 cm
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
- glenodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Glenodinium"), dažādas formas, dažreiz dorsiventrāli saplacinātas, bieži bruņās ietvertas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- Diensdorf Dinsdurbes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
- gliciltriptofāns Dipeptīds, kas satāv no glicīna un triptofāna radikāļiem; lieto kā reaģentu dipeptidāžu aktivitātes noteikšanai zarnu sulā
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
- sist takti diriģēt ar vienveidīgiem, smagnējiem žestiem
- gaiskuģis Dirižablis vai cits gaisa satiksmes līdzeklis, kas vieglāks par gaisu
- vicianoze Disaharīds, dažu glikozīdu glikons, kas hidrolīzē sašķeļas arabinozē un glikozē
- angofrāzija Disfrāzijas veids, kurā starp vārdiem iesprauž atsevišķas stieptas skaņas, piem., patskaņus, divskaņus, nāseņus; novēro progresīvajā paralīzē
- aparatūras kešatmiņa diskdzinī vai diskdziņa kontrollerā izveidota kešatmiņa, kurā tiek saglabātas bieži lietojamas programmas un dati
- dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
- DJ Diskžokejs (angļu "Disk Jokey")
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
- ievadlauks displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju; šī laukuma robežas parasti ir norādītas
- gaismas diožu displejs displejs, kas veido rakstzīmes, izmantojot gaismas diožu matricu
- brauciens Distances veikšana (dažos sporta veidos)
- Beliza distrikts šajā valstī, Karību jūras piekrastē, robežojas ar Korosalas, Orindžvokas, Kajo un Stankrīkas distriktu
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- žautavas Divas koka kārtis uz stabiem, kur izkārt zvejas tīklu žāvēšanai
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs
- Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
- glutamīnskābe divbāziska aminoskābe, ko iegūst hidrolīzes ceļā no dažādiem proteīniem, tai ir svarīga nozīme organisma vielmaiņā, olbaltumvielu un nukleotīdu sintēzē
- šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž)
- aprobežots divd. --> aprobežot
- ierobežots divd. --> ierobežot
- norobežots divd. --> norobežot
- nožēlojams divd. --> nožēlot
- ražojošs divd. --> ražot
- sarežģīts divd. --> sarežģīt
- žāvējams divd. --> žāvēt
- žilbinošs divd. --> žilbināt
- žuburots divd. --> žuburot
- alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
- meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
- malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni
- podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
- nidularium Divdīgļlapju augu ģints "Bromelaceae" dzimtā, lapām rozetē, ar lizdai līdzīgu iedobumu lapai pie pamata, 15 sugas, Brazīlijā, Latvijā dažas audzē siltumnīcās kā krāšņumaugus
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
- sida Divdīgļlapju augu ģints ("Sida") malvu dzimtā, pūkaini lakstaugi vai puskrūmi ar lēverainām lapām un ziediem kā malvai, kādas 130 sugas siltākos apgabalos, no tām dažas arī kultivētas kā šķiedraugi
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- dorema Divdīgļlapju augu ģints dienvidos, no atsevišķām sugām iegūst amonjaka gumiju, ko lieto dažādu plāksteru pagatavošanai
- limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē
- pogostemon Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gandrīz kārtnu ziedu vainadziņu, 30 sugas siltākā Āzijā
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem
- myroxylon Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, dažas sugas dod balzamu
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi
- soldanella Divdīgļlapju augu ģints prīmulu dzimtā, glīti ilggadīgi lakstaugi ar ieapaļām vai nierveida garkātainām lapām pie pamata, zvaniņa līdz piltuves veida nokareniem ziediem īsos kātos zilā, violetā vai iebalti rožainā krāsā
- parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
- sibbaldia Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, platkājiņiem līdzīgi augi, kādas 7 sugas, gk. Āzijas ziemeļos un kalnos
- kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
- goldfussia Divdīgļlapju augu ģints, neliels krūms, mūžam zaļām, pretstatītām ovālām lapām ar smailiem galiem
- buburene Divdīgļlapju dzimtas krūms, meža jāņogas, jāņogulāja blakus suga, visumā to atgādina, bet ar mazākām lapām
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi")
- bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora")
- bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
- bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
- buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu
- kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
- magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
- muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
- citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
- goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
- kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
- zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu
- kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
- smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
- citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
- paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
- santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
- estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
- avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
- smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
- siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
- hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
- malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
- mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
- protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
- saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
- neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
- loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
- zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
- bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
- sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
- sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
- čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
- dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
- holescintigramma Divdimensionāls žults sistēmas attēls, kas iegūts, izmeklējot holescintigrāfiski
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
- dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- Kirhofa likumi divi elektrisko ķēžu pamatlikumi, uz kuriem balstās elektrisko ķēžu aprēķini
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai
- dubultsliedes Divi paralēli sliežu ceļi
- koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos
- dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru
- vītais pāris divi savīti izolēti vadi, kas samazina indukciju un ar to saistīto elektrisko signālu interferenci; to bieži lieto neliela ātruma lokālajos tīklos un telefonijā
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- logotips Divi vai vairāki burti, kas bieži atkārtojas, nolieti uz viena burtstabiņa salikuma vienkāršošanai
- divēji Divi, arī divi dažādi
- pāris Divi, daži, nedaudzi
- komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
- vizorijs Divizorijs - kustīga koka līstīte, kas manuskriptu piespiež pie turekļa (tenakļa) un norāda saliekamo teksta rindu
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam)
- dujkanču Divkanšu (mieži)
- Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms
- divšķautņu mieži divkanšu mieži
- plenes Divkanšu mieži
- difonija Divkārša balss, divi dažādi balss toņi runājot
- bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
- sublimēšana Divkārštoņa, t. i. eļļā šķīstošas krāsvielas piedevas specifiska īpašība; pieliekot šādu piedevu pārāk daudz krāsai, tā, iespiedumiem nosēžoties, pamazām pāriet uz virsū gulošiem papīriem
- baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
- Maianthemum bifolium divlapu žagatiņa
- moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
- vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
- žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
- blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums
- cilvēka-mašīnas komunikācija divpusēja informācijas apmaiņa lietotājam ar datoru jautājumu un atbilžu veidā
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana
- sprāgstošā gāze divu daļu ūdeņraža un vienas daļas skābekļa maisījums
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju
- elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus
- sadarbspēja Divu dažādu ražotāju izgatavotu ierīču vai datoru spēja datoru tīklā apmainīties ar informāciju
- komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams
- sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
- protokooperācija divu dažādu sugu organismu savstarpējās attiecības, kas izdevīgas abiem organismiem; abpusēji labvēlīgo koakciju veids
- koadunācija Divu dažādu vielu savienojums vienā masā
- mijindukcija Divu elektrisku ķēžu magnētiska mijiedarbība - strāvas stipruma izmaiņa vienā ķēdē izsauc elektrodzinējspēka inducēšanos otrā ķēdē
- savietošana Divu filmas posmu sastiprināšana montāžas vietā
- dialogs Divu frāžu mija, kad tās it kā atbild viena otrai
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
- Abgulden Divu muižu Gross-Abgulden un Klein-Abgulden apzīmējums
- lasēšana Divu peldlīdzekļu apšuvuma elementu (laižu, plātņu) vai citu detaļu galenisks savienojums ar lašu; divu apaļkoku galenisks savienojums (avārijas apstākļos), abpus savienojuma uzliekot divus vai vairākus šaurus dēlīšus (lašas) un visā garumā tos notinot ar stipru līni
- sadomazohisms Divu seksuālu noviržu - sadisma un mazohisma - apvienojums
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra
- dihidrīds Divu ūdeņraža atomu savienojums ar elementu vai radikāli
- datu saķēdēšana divu vai vairāku datu elementu secīga sasaistīšana vienā veselumā, ko lieto ievadizvades kanālu vadības programmās, kā arī sarakstos, kuri izvietoti dažādās atmiņas vietās, uzrādot nākamo adresi
- agregāts divu vai vairāku dažāda tipa mašīnu, aparātu vai iekārtu mehānisks savienojums noteikta darba veikšanai
- homohromoizomērisms Divu vai vairāku dažādas struktūras organisku vielu īpašība šķīdumā uzrādīt līdzīgus absorbcijas spektrus
- hibridizācija Divu vai vairāku dažādu ierīču, iekārtu, ietaišu apvienošana noteiktā sistēmā
- harmoniskā secība divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- izvietošana Divu vai vairāku grupu, vienību, organizāciju vai iestāžu vienlaicīga izvietošana konkrēti noteiktā vietā
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- paaudžu maiņa divu vai vairāku pēc vairošanās veida atšķirīgu paaudžu likumsakarīga mija organismu dzīves ciklā
- individuālā divvalodība divu valodu lietošana indivīda līmenī - no pilnīgas abu valodu prasmes līdz ierobežotam otras valodas izmantojumam
- krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe
- fāžu nobīde divu vienāda perioda sinusoidālu funkciju sākuma fāžu starpība
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- bihlorīds Divvērtīgas bāzes un hlorūdeņražskābes sāls
- bijodīds Divvērtīgas bāzes un jodūdeņražskābes sāls
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli
- benzilidēns Divvērtīgs ogļūdeņraža radikālis
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība
- kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
- platicērija Divzobu platicērija - divžuburu platragpaparde
- staklaniski Divžubura veidā, līdzīgi divžuburim
- žārklītis Divžuburains kociņš, uz kura uztin kādu aukliņu
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- divžuburains Divžuburu
- Platycerium bifurcatum divžuburu platragpaparde
- Callicarpa dichotoma divžuburu skaistoga
- dikirijs Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- dikirions Divžuburu svečturis ar svecēm, kuru lieto Austrumu baznīcas bīskapi liturģijā svētīšanas laikā; tas simbolizē divas Kristus dabas
- dikērijs Divžuburu svečturis; austrumu baznīcā - bīskapa amata zīme
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis
- Cladium mariscus dižā aslape
- Aspidistra elatior dižā aspidistra
- vairogpuķe Dižā aspidistra; mājas svētība
- abies grandis dižā baltegle
- Ornithogalum magnum dižā baltstarīte
- Gyromitra gigas dižā bisīte
- Lucanus cervus dižā briežvabole
- alnis Dižā briežvabole
- Dendrobium nobile dižā dendrobija
- Thuidium tamariscinum dižā ežlape
- Hosta elata dižā hosta
- Anthemis nobilis dižā ilzīte
- Pedicularis sceptrum-carolinum dižā jāņeglīte
- Koeleria grandis dižā kelērija
- Volvariella speciosa dižā makstaine
- Primula elatior dižā prīmula
- gaidelīte Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga
- persiklapainā pulkstenīte dižā pulkstenīte
- Campanula persicifolia dižā pulkstenīte
- pulkstenpuķe dižā pulkstenīte (_Campanula persicifolia_)
- dižā pulksteņpuķe dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- kubuleņš Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- podiņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pūcīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pulksteņi Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pupucīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- pupulīte Dižā pulkstenīte ("Campanula persicifolia")
- naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris")
- Astrantia maxima dižā zvaigznīte
- uzdīžāt Dīžādamies iegūt
- hericiaceae Dižadateņu dzimta
- dentipellis Dižadateņu dzimtas ģints
- hericium Dižadateņu dzimtas ģints
- gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
- zarainā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium clathroides"), Latvijā aizsargājama
- ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
- Macracanthorhynchus hirudinaceus dižais kāsgalvis
- Ergates faber dižais koksngrauzis
- Achillea nobilis dižais pelašķis
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
- Grobiņas akmens dižakmens, kultakmens, atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, Ālandes upes ielejā, garums 2, 9 m, platums 2,1 m, augstums 1,6 m, meliorācijas darbos (20. gs. vidū) tas izcelts no sākotnējās atrašanās vietas, tajā iekaltas 5 rievas un \~50 bedrīšu
- Koeleria polonica dižās kelērijas "Keleria grandis" nosaukuma sinonīms
- Quoscalus mexicanus dižastes strazdvālodze
- dižāt Dīžāt
- dižoties Dīžāties
- arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
- sīpoliņu dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum bulbosum"), ko audzē dārzos
- augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā
- dižciltīgums Dižciltība (1)
- dižciltīgums Dižciltība (2)
- nobilitāte Dižciltība, augsta kārta, aristrokrātija
- lielkundzene Dižciltīga kundze
- gaspaža Dižciltīga sieva; kundze; laulāta draudzene
- demoiselle Dižciltīga sieviete, jaunkundze
- labinieks Dižciltīgais
- cēlais laurs dižciltīgais laurs
- Laurus nobilis dižciltīgais laurs
- augstciltnieks Dižciltīgais, aristokrāts
- augstmanis Dižciltīgais; bagātnieks; arī augsts ierēdnis
- labdzimtais dižciltīgais; tāds, kam ir aristokrātiska izcelšanās; cienīgs
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- riksrēds Dižciltīgo sanāksme, kura vēlēja skandināvu valdniekus
- palaco Dižciltīgo, patriciešu dzīvojamā māja (Itālijā); liela sabiedriska celtne (Itālijā)
- adelīgs Dižciltīgs
- cilds Dižciltīgs
- diždzimtīgs Dižciltīgs
- dižkundzisks Dižciltīgs
- dižradu- Dižciltīgs
- labdzimtīgs Dižciltīgs
- lielkundzīgs Dižciltīgs
- lielkundzēns Dižciltīgs jaunskungs
- lielradu Dižciltīgs, aristokrātisks
- lielrads Dižciltīgs, aristokrātisks radinieks
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku bērni
- kundziņš Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls
- kundzēns Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaudzis dēls; kundziņš (3)
- kundzīte Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēku nepieaugusi meita
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete
- dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete
- kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā)
- kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis
- senjors Dižciltīgu vai turīgu aprindu vīrietis (zemēs, kur runā spāņu valodā)
- dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs
- līpdadži Diždadži - ("Arctium") ģints groziņzieži, divgadīgi zaroti lakstaugi lielām spilvotām lapām, Latvijā izplatītas 3 tuvu radniecīgas sugas purpursarkaniem ziediem un augļiem, kas viegli ieķeras drēbēs un dzīvnieku spalvās, tā izplatoties
- arctium Diždadži - kurvjziežu dzimtas ģints
- dadzis Diždadži ("Arctium")
- dadzs Diždadži ("Arctium")
- līpdadzis Diždadži ("Arctium")
- lipējdadži Diždadži ("Arctium")
- pūkdadzis Diždadži ("Arctium")
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
- lielais diždadzis diždadžu suga ("Arctium lappa", senāk "Lappa officinalis" un "Lappa major")
- mazais diždadzis diždadžu suga ("Arctium minus", senāk "Lappa minor")
- birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
- pūkainais diždadzis diždadžu suga ("Arctium tomentosum", senāk "Lappa tomentosa")
- Gross-Damen Diždāmas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Aizviķu pagastā
- tabanus Diždunduri
- govju diždundurs diždunduru suga ("Tabanus bovinus")
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- cēlā katsura diženā katsura
- Cercidiphyllum magnificum diženā katsura
- Iris magnifica diženais īriss
- con grandezza diženi, cēli
- dižanība Diženība
- dižins Dižens
- lieldarbs Dižens, cēls darbs, diždarbs
- cēls Dižens, lielisks
- staltaugums Dižens, stalts augums
- lielišķība Diženums
- diženība Diženums (1)
- diženība Diženums (2)
- majestātiskums Diženums; cienīgums
- unionidae Dižgliemeņu dzimta
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
- perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- glohīdija Dižgliemeņu un pērļgliemeņu dzimtas gliemeņu kāpurs
- Dižgramzdas muiža Dižgramzdas muiža - bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Gramzda
- Gross-Gramsden Dižgramzdas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
- Lūžpurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Lūžupurva grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Nābeļu grāvis Dižgrāvis, Irbes pieteka
- Dižezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
- Pils ezers Dižiere, ezers Puzes pagastā
- Stiklu ezers Dižiere, viens no Stiklu ezeriem
- emus Dižīsspārņi
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
- Fischroeden Dižizriedes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bunkas pagastā
- megapodidi Dižkāju vistas, vistu putnu dzimta, \~28 sugas vairākās ģintīs, putni ar visai attīstītām un spēcīgām kājām, gk. Austrālijā
- Kalleten Dižkalētu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā
- zantedeschia Dižkallas jeb zantedešijas
- Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
- svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
- Geospiza magnirostris dižknābja zemesžube
- coccothraustes Dižknābji
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- dižkrogs Dižkrogus
- macropus Dižķenguri
- pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
- kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
- rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
- Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- Calliergon megalophyllum dižlapu dumbrene
- Corylus maxima dižlazda
- funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
- phrygaenidae Dižmaksteņu dzimta
- phrygaena Dižmaksteņu dzimtas ģints
- cyperus Dižmeldri
- Carex pseudocyperus dižmeldru grīslis
- pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius")
- skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus")
- brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
- garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus")
- bibionidae Dižodu dzimta
- parsa Dižošanās
- lielīšanās Dižošanās, lielība
- porsa Dižošanās; greznība
- fleksot dižoties
- dižāties Dižoties
- augstīties Dižoties, lepoties
- izprāvīties Dižoties, sevi lielīt
- Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
- bunias Dižpērkones
- austrumu dižpērkone Dižpērkoņu suga ("Bunias orientalis")
- tadorna Dižpīles
- Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
- Picoides major dižraibais dzenis
- lielais raibais dzenis dižraibais dzenis
- krutais Dižs
- izcēls Dižs, augsts, cēls
- debs Dižs, dižens
- macrolepiota Dižsardzenes
- sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
- sēnalainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota excoriata")
- paugurainā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota mastoidea")
- lielā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota procera")
- meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- dārza dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota rhacodes var. hortensis")
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
- Decticus verrucivorus dižsienāzis
- megachiroptera Dižsikspārņi
- Muehlhausen Dižsīles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
- scorpidium Dižsirpes
- parastā dižsirpe dižsirpju suga ("Scorpidium scoripoides")
- fagus Dižskābarži
- dižskābarde Dižskābarži ("Fagus")
- skabarde Dižskābarži ("Fagus")
- skābarde Dižskābarži ("Fagus")
- skābardis Dižskābarži ("Fagus")
- skābards Dižskābarži ("Fagus")
- skābardze Dižskābarži ("Fagus")
- skābārdze Dižskābarži ("Fagus")
- skabārdzis Dižskābarži ("Fagus")
- skarbele Dižskābarži ("Fagus")
- fagaceae Dižskābaržu dzimta
- dižskābaržaugs Dižskābaržu dzimta ("Fagaceae")
- fagācejas Dižskābaržu dzimta ("Fagaceae")
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus")
- ozols Dižskābaržu dzimtas ģints ("Quercus"), koks ar tumši pelēku, kreveļainu mizu, daivainām lapām, sīkiem ziediem un augli - zīli
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- fagales Dižskābaržu rinda
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
- parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
- Lumbricus terrestris dižslieka jeb dižā slieka
- clenoninae Dižsmeceri
- octodiceras Dižspārnes
- anax Dižspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimtas ģints
- avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama
- aeschna Dižspāru dzimtas ģints
- lielā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Aeschna grandis"), spārnu plētums - līdz 105 mm
- karaliskā dižspāre dižspāru dzimtas suga ("Anax imperator"), lielākā Latvijas spāre, ķermeņa garums līdz 80 mm, spārnu plētums - līdz 110 mm
- Agaricus macrosporus dižsporu atmatene
- liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
- Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā
- krūmsūrene Dižsūrene
- reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria")
- reynoutria Dižsūrenes
- Japānas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria japonica var. compacta")
- daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium")
- Sahalīnas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria sachalinensis")
- Glis glis dižsusuris
- papilionidae Dižtauriņu dzimta
- iphiclides Dižtauriņu dzimtas ģints
- papilio Dižtauriņu dzimtas ģints
- parnassius Dižtauriņu dzimtas ģints
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- calystegia Dižtīteņi
- uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
- žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
- brammanība Dižums
- grandezza Dižums, cēlums
- debums Dižums, lielums
- dižupmala Dižupes krastmala
- dižupmale Dižupmala
- clavariadelphus Dižvālenes
- izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
- dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
- mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā
- dižvalodas Dižvalodas māmuliņa - runīga, daiļrunīga māmuliņa
- dižozols Dižvīrs
- lielmaņa Dižvīrs
- dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis
- varinieks Dižvīrs, stiprinieks
- Gross-Wormsahten Dižvormsātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā
- Gross-Sahlingen Dižzālītes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Snēpeles pagastā
- Angelica archangelica dižzirdzene
- dūdulis Dižzirdzene ("Angelica archangelica")
- pisauridae Dižzirnekļu dzimta
- dolomedes Dižzirnekļu dzimtas ģints
- pisaura Dižzirnekļu dzimtas ģints
- Clematis x durandii Djuranda mežvītenis
- Lajziny Dlužņevas (Laizēnu) muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Rundēnu pagastā
- palindroms DNS vai RNS molekulas rajons, kura robežās dažādie nukleotīdi ir savstarpēji komplementāri
- Kamenska Dņeprodzeržinska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1936. g.
- Clavariadelphus fistulosus dobā dižvālene
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ž.