žanītis
žanītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | žanītis | žanīši |
| Ģen. | žanīša | žanīšu |
| Dat. | žanītim | žanīšiem |
| Akuz. | žanīti | žanīšus |
| Lok. | žanītī | žanīšos |
1.Tualete.
2.Smags āmurs.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Guli, Žanīti!
- Mana elite nekādā gadījumā nav tie Daugavmalas žanīši , kas gudri gvelž
- Viens nodzīvoja 21 gadu - Žanītis, tikko no mums aizgāja.
- Arī pelaģisko žanīti pa tumsiņu paganīt ir jauna un apgūstama lieta.
- es toties vakar žanīšus paskoloju beigās laikam gabali 14 sanāca...