brīkšņa
brīkšņa apvidvārds
1.Biezi saaudzis mežs ar vēja gāztiem kokiem.
2.Blīva meža jaunaudze mitrā vietā.
Avoti: ME, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visbiežāk mežu un krūmāju nosaukumos vērojama papildsēma ‘brikšņains’: biežņa, briksnājs, briksnis, briksņi, brīkšņa, čūkslājs, čūkslis, dziļuoksnis, lūza, smalksne, kas dažreiz pārklājas ar sēmu ‘pielauzts’: lauza, lauze, lauzene, lauzma, lauznis, lauzums, laužņa, lužela, lūza, lūze, lūzs, lūziņš, lūznājs, lūznis, lūžņa, kam iepretim tikai viens koptas koku audzes apelatīvs parks.