skurbule
skurbule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skurbule | skurbules |
| Ģen. | skurbules | skurbuļu |
| Dat. | skurbulei | skurbulēm |
| Akuz. | skurbuli | skurbules |
| Lok. | skurbulē | skurbulēs |
Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vientuļajās meža mājās Ambainis un svešinieks izgulēja skurbuli.
- Jūs droši vien nekad neaizmirsīsiet šo rītu, kad dzīves vienmuļībā bija ielauzusies trauksmainā jaunā ziņa, izraisot miglainu un jauneklīgi neskaidro cerību skurbuli.
- Svinībām beidzoties, paveras apokaliptiska aina - visapkārt mētājas plastmases glāzes, izdzertas pudeles un arī pa kādam dzīvam sievietes ķermenim, kas uz zemes izguļ skurbuli.
- Un tad viņš klusu sacīja, nevarot taču būt, ka manas domas riņķo vienīgi ap to, un es pa skurbuli atzinos: “ Jā, patiesībā es vēlētos, lai kāds mani noskūpsta, turklāt pārmaiņas pēc nevis egoistisks mediju kokaīniķis, bet gan vīrietis, kurš pret mani kaut ko jūt.”
- Lai atvieglotu šo izvēli un mazliet kliedētu daudzo visapkārt skanošo solījumu skurbuli , Kurzemes