apbrukt
apbrukt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apbrūku | apbrūkam | apbruku | apbrukām | apbrukšu | apbruksim |
| 2. pers. | apbrūc | apbrūkat | apbruki | apbrukāt | apbruksi | apbruksiet, apbruksit |
| 3. pers. | apbrūk | apbruka | apbruks | |||
Pavēles izteiksme: apbrūc (vsk. 2. pers.), apbrūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apbrūkot (tag.), apbrukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apbruktu
Vajadzības izteiksme: jāapbrūk
1.Nobrukt.
2.Dažās vietās izirst.
3.Tikt apbērtam nejaušības pēc.
Avoti: ME, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā, gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši.
- Ja apavs kājā apbrūk , tad kāds daudzina ja kreisā kājā , tad runā ļaunu , ja labā , tad labu
- Esot mēģinājuši kādi cilvēki rakties kalnā un gribējuši tikt pie pils bagātībām, bet apbrukuši.
- Vietumis pie ceļa, zemāk par terasi, kalna malas ir apbrukušas; arī tur atklājas tikai smilts zeme.
- Šeit izveidojies ap 15 m augsts, 10 - 15 m plats un 100 m garš zemes rags ar stāviem , daļēji apbrukušiem kritumiem pret upīšu ielejām R un D pusēs.