Paplašinātā meklēšana
Meklējam ērt..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (5792):
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
- (iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (no)kārtot parādu (at)dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis.
- (pie)sērt riju (pie)sērt labību rijā.
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
- tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
- sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
- altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras.
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos).
- relatīvā mērīšanas kļūda absolūtās mērīšanas kļūdas attiecība pret mērāmā lieluma īsto vērtību.
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu.
- depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc).
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints.
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm.
- barbets Aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai.
- aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- aizvagāt aizart (arot pārklāt, aizbērt).
- aizgrūst Aizbērt (ar lāpstu).
- aizbedīt Aizbērt (kapu).
- aizbirdināt Aizbērt aiz kaut kā.
- aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot).
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni).
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem.
- aizmest Aizbērt, aizpildīt (ar zemi, akmeņiem u. tml.).
- aizbest Aizbērt, aizrakt.
- aizsērst Aizbērt, aizsprostot.
- aizbārstīt Aizbērt; izbārstīt.
- aizbirināt Aizbērt.
- aizpulkāt Aizdarīt ar tapu (aizvērtas durvis).
- pulkāt Aizdarīt ar tapu (durvis, vārtus); atdarīt, atvērt (durvis, vārtus), izņemot tapu.
- piekliņķēt Aizdarīt, pievērt (durvis), nostiprinot (aizdares mehānismu) ar rokturi (kliņķi).
- pūli Aizdevu vai nodrosējuma fondos izvietotie vērtspapīru investoru naudas līdzekļi.
- atmaksa Aizdevuma, parāda atdošana; atlīdzība, samaksa par ko (ar naudu vai materiālām vērtībām).
- kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu).
- noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā.
- aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt.
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi.
- kredītvērtējums Aizņēmēja maksātspējas novērtējums atbilstoši noteiktai vērtējuma sistēmai.
- pamatparāds aizņemto līdzekļu vērtība bez samaksas par aizņēmumu (aizdevu procentiem) un soda naudas par tā atmaksas kavējumu
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam.
- aizmergžt Aizspiest (aizvērt) acis.
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
- ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu.
- izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam.
- doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas.
- aiztapot Aiztaisīt, aizvērt, aizbāzt ar tapu.
- uzvākot Aizvākot, aizvērt vaska šūnu.
- aizvēzt Aizvāzt, aizvērt.
- mērkšt Aizvērt (acis).
- samērkšt Aizvērt (acis).
- klozēt Aizvērt (datora dokumentu).
- piemirgt Aizvērt (uz mirkli).
- aizvāzt Aizvērt (vāku).
- sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem.
- aizmirgt Aizvērt acis.
- pievākt Aizvērt kastes vāku.
- pievākot Aizvērt vāku un noslēgt.
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- čīkāt Aizvērt, aizdarīt (durvis).
- aizvāžāt Aizvērt, aizdarīt.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- piemiedzēt Aizvērt, pievērt (acis).
- pievāzt Aizvērt, salocīt.
- aizblāvēt Aizvērt.
- aizņirgt Aizvērt.
- davērt Aizvērt.
- aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi.
- aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
- sasamiegties Aizvērties (par acīm).
- salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
- sasarausties Aizvērties (par ziediem).
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm).
- aizvirināties Aizvērties.
- ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks).
- aizviru Aizvērts.
- svērte akas vinda; svērts.
- kapitāla daļa akcija, vērtības daļa sabiedrībā ar ierobežotu atbildību, pilnsabiedrībā un komanditsabiedrībā.
- akciju kurss akciju cena, par kuru tās pērk un pārdod vērtspapīru biržā.
- birža akciju sabiedrība, kas veicina tirdzniecību ar precēm, vērtspapīriem, valūtu un nekustamo īpašumu (pirkšanu—pārdošanu), rīkojot publiskas izsoles, kurās piedalās biržā reģistrētie brokeri.
- akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā.
- akciju fondi akciju un citu vērtspapīru portfelis, kas tiek finansēts ar sabiedrības kapitāla daļu; fonda daļu īpašnieki nepiedalās pārvaldē.
- akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
- akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
- ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību.
- bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.
- norakstīšanas vērtība aktīva vērtība, ja tas tiek pārdots lūžņos.
- atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās.
- inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām.
- mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH.
- pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā.
- fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano.
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība.
- silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies.
- amerikanizācija Amerikāņu dzīvesveida, dzīvesstila, vērtību, kultūras, valodas iespiešanās citās kultūrās.
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā".
- maksimālā vērtība amplitūdas vērtība.
- pēcanalīze Analīze, kurā indivīds novērtē, kā viņa uzstāšanās ietekmējusi auditoriju.
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru.
- kritizēt Analizēt, apspriest, novērtēt (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības.
- nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā.
- hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem.
- stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas.
- elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
- ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai).
- indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- nomuižļot Apbērt ar atkritumiem.
- novētīt Apbērt, apkaisīt (vējā).
- nosipināt Apbērt, apkaisīt.
- apspaļēt Apbērt, aplipt ar spaļiem.
- nosnāt Apbērt, nobērt.
- oļot Apbērt, pārklāt ar oļiem.
- apkratīties Apbērties, apkaisīties (visapkārt).
- nopurināties Apbērties.
- pelots Apbērts ar pelavām.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- zintēt Apdomāt, apsvērt.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē.
- Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā.
- Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos.
- Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā.
- Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē.
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā.
- lielo skaitļu likums apgalvojums, ka gadījumlieluma vērtību aritmētiskais vidējais (biežums) tiecas uz šā lieluma varbūtību, ja izmēģinājumu skaits neierobežoti aug.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- ieguldījumu vidējā vērtība apgrozāmajiem līdzekļiem: gada vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība, kas caurmērā nepieciešama ik gadu paredzētajā projekta darbības laikā.
- internalizēt Apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- nodrapsnīt Apkaisīt, apbērt.
- nostirāt Apkaisīt, apbērt.
- nostreijāt Apkaisīt, apbērt.
- nosnāties Apkaisīties, apbērties.
- kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
- apkopes vieglums apkopes ērtība.
- varants Apliecība par preču saņemšanu glabāšanā un to vērtību.
- izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām.
- izbūzelēties Appērties (3).
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
- raksturot Aprakstīt, arī novērtēt (kāda cilvēka) darbu, darbību, rakstura, personības īpašības.
- sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; arī saskaitīt (2).
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību.
- rēkot aprēķināt, novērtēt, šķist, pieņemt.
- lest Aprēķināt, novērtēt.
- ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas.
- rēķens aprēķins, aplēsums, novērtējums.
- diskontēšana Aprēķins, ar kuru nākotnē saņemamai vai izmaksājamai naudas summai tiek noteikta pašreizējā vērtība.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- lāpīties Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- pakablīt Apstrādāt ar cērti.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- lāgot Apsvērt, nojaust.
- aptakserēt Aptuveni notaksēt; novērtēt.
- ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas.
- izsmiekls Apvainojošs (bieži ļauns), arī nicīgs, dzēlīgs vērtējums.
- apvārstīt Apvērt (ar auklām, saitēm pastalas, vīzes).
- ģeodēziskais punkts apvidū ierīkota zīme, kurai tiek nodrošināta uzturēšana un ir noteikts vismaz viens no raksturlielumiem: koordinātas, augstums, Zemes gravimetriskā lauka vērtība vai Zemes ģeomagnētiskā lauka vērtība.
- gravimetrijas tīkls apvidū nostiprinātu punktu sistēma, kurā punktu smaguma spēka vērtība noteikta ar augstu precizitāti.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību.
- aizviru acīm ar aizvērtām acīm.
- bocca Ar aizvērtu muti, caur nāsīm, bez vārdiem.
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- izpačāties Ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu.
- aizblākšēt Ar blākšķi aizvērties.
- aizblākšķēt Ar blākšķi aizvērties.
- atburt Ar burvībām, buršanu atvērt.
- izdalbāt Ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
- taisnīgums Ar cilvēka būtību, viņa tiesībām saistīta atbilsme starp indivīda darbību, stāvokli sabiedrībā un to sociālo vērtējumu.
- numeris Ar ciparu apzīmēts vērtējums mācību iestādēs.
- satastīt Ar cirvi apcērtot uzasināt.
- divvērtņu Ar divām veramām daļām, vērtnēm.
- ērt. Ar ērtībām (reklāmās: dzīvoklis ar ērtībām).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (piemēram, apdzīvotu vietu, parku).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- izkasas Ar grābekli izgrābtais nevērtīgais siens, salmi.
- pagrūst Ar grūdienu pavērt (durvis, logu u. tml.).
- piegrūst Ar grūdienu pievērt, aizdarīt.
- atmocīt Ar grūtībām atvērt.
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- aizkloģināt Ar kloģi aizvērt (durvis).
- pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
- komercnoslēpums Ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus.
- tarēt Ar kontrolaparātiem pārbaudīt (aparāta, ierīces u. tml.) rādījumus, precizēt (tās) skalas iedaļu vērtības.
- atsprāgt Ar lielu sparu, strauji atvērties, atdarīties.
- iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- iekušņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekušņoties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekuzināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužināties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- iekužņāties Ar nelielām kustībām ērti iekārtoties.
- kadastrs Ar nodokļiem apliekamo objektu saraksts un novērtējums.
- iztalzēt Ar nūju nopērt.
- iztalzīt Ar nūju nopērt.
- sakokot Ar nūju nopērt.
- stēnīt Ar nūju pērt, sist.
- pletēt Ar paplatu sitamo pērt.
- konformisms Ar personiskām ērtībām saistīta tiekšanās pēc vienveidības uzskatos ar valdošo kārtību.
- izplotāt Ar plaukstu izpērt.
- noplaukšķināt Ar plaukstu nopērt.
- atraut Ar rāvienu atvērt.
- ieknozāt Ar rīksti iepērt.
- sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu).
- radīt Ar savu darbu, darbību veidot (garīgas vai materiālas vērtības).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- subskribēt Ar savu parakstu attiecīgajā dokumentā apliecināt, ka iegādāsies (piemēram, iespieddarbus, vērtspapīrus), dos līdzekļus (kādam nolūkam).
- čāpstināt Ar skaņu vairākkārt atvērt (muti), pavērt (lūpas).
- dadrikšķināt Ar smalku bērza žagaru iepērt.
- dasacirsties Ar sparu aizvērties.
- gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu vērt (durvis, logu u. tml.).
- aizsist Ar spēku grūžot, strauji aizvērt (logu, durvis, vārtus u. tml.); aizcirst.
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai.
- pasist Ar strauju kustību pavērt vaļā (piemēram, apģērbu).
- paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu atvērt.
- atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
- lappuses priekšskatījums ar tekstapstrādes un datorizdevniecības programmatūru veidots precīzs grafisks lappuses attēlojums, izmantojot paredzēto burtstilu, malu un grafikas izvietojumu un tādējādi ļaujot displeja ekrānā pilnībā novērtēt, kā izdrukā izskatīsies veidojamā lappuse.
- attriekt Ar triecienu atvērt, atdarīt.
- dacirst Ar troksni aizvērt.
- zlāģēt Ar troksni aizvērt.
- atbuldurēt Ar troksni atvērt.
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- vairākvērtņu Ar vairākām vērtnēm.
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- vienvērtnes Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- vienviras Ar vienu veramu daļu, vērtni.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot.
- ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas organizē un veido cilvēka eksistencei labvēlīgu un estētiski pilnvērtīgu vidi.
- jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
- aridizācija Arīdu klimatisko apstākļu izplatīšanās cilvēka darbības vai globālu klimata pārvērtību dēļ.
- pasakains ārkārtīgi liels (piemēram, par kā vērtību, daudzumu)
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- tenars Armēnijas 12.-14. gs. zelta monēta arābu dināra vērtībā, kalti arī no sudraba.
- arilēns Aromātiska ogļūdeņraža divvērtīgs radikālis.
- arils Aromātiska ogļūdeņraža vienvērtīgs radikālis.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- valvācija Ārvalstu metālnaudas vērtības noteikšana savas valsts naudas vienībās.
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- biržas kotācija ārzemju valūtas un dažādu citu vērtību tirgus cenas noteikšana nacionālajā valūtā, ko veic speciāla (biržas kotācijas) komisija, pamatojoties uz biržas darījumu rezultātiem.
- asmens Asā (griežamo, cērtamo rīku vai cērtamo, duramo auksto ieroču) daļa, mala.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija.
- fundamentālā astrometrija astrometrijas nozare, kurā izstrādā astronomisko koordinātu sistēmas, noteic svarīgāko astronomisko konstanšu skaitliskās vērtības un sastāda fundamentālus zvaigžņu katalogus.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- atbirdināt Atbārstīt, atbērt.
- atbārstīt Atbērt.
- atbērtuve Atbērtne.
- kavaljērs Atbērtne.
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- atvērto sistēmu sadarbība atbilstoši Starptautiskās standartizēšanas organizācijas standartiem organizēta informācijas apmaiņa starp atvērtajām sistēmām.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
- nokārtot parādu atdot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- commodite Ateja (ērtība).
- resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta) pieaugums.
- kavāt Atkārtoti pērt, sist.
- iešaustīt Atkārtoti pērt.
- zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- svārstelēt atkārtoti svērt.
- atbārstīt Atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt.
- bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
- vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
- vārstuļot Atkārtoti vērt vaļā un ciet.
- sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- caurredzams atklāts, atvērts.
- šabraks atkritumi, mazvērtīgi sīkumi.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot.
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
- lonēties Atmaksāties; būt vērts.
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
- atpucēt Atpērt.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- sipenēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
- siperēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
- sīpēt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
- sipināt Ātri runāt, vārdus kā no ložmetēja bērt.
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem.
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle".
- relatīvistiskais ātrums ātrums, kura skaitliskā vērtība ir tuva gaismas ātrumam.
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
- atklastīt Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskleist Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskliest Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- atvārst Attaisīt, atvērt.
- atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- atsataisīties Attaisīties, atvērties.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
- pirmtēls Attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B.
- sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
- rimšanas koeficients attiecība starp divu sekojošu absolūto vērtību novirzēm no svārstību centra lineāru rimstošu svārstību gadījumā.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- simetriska attieksme attieksme, kurai aRb līdzvērtīgs bRa.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- uzvākot Atvākot, atvērt aizvākoto.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- rumba atvere dzirnavās, kurā tiek bērti graudi.
- attaisīt Atvērt (1).
- attaisīt Atvērt (3).
- attaisīt Atvērt (4).
- atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
- atlaist Atvērt (durvis).
- attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
- ierīkāt Atvērt (iestādi).
- atpuļķēt Atvērt (ko) ar puļķi aizbāztu vai nostiprinātu.
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- izspilgt Atvērt (plaši).
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- atspundēt Atvērt aizbāzni, spundi.
- atgāzt Atvērt ar sparu; atgrūst (4).
- izgriezt tiltu atvērt izgriežamo tiltu.
- atkapsulēt atvērt kapsulu.
- raskocaķ Atvērt kaut ko.
- atvērt rēķinu atvērt kontu.
- uzsist lietussargu (arī saulessargu) atvērt lietussargu, saulessargu
- atvaskot Atvērt medus šūnas.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- apvirāt Atvērt un aizvērt (visas durvis).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
- aturbt Atvērt urbjot.
- uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
- uzdarīt Atvērt, attaisīt.
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku.
- atsklenst Atvērt, atvilkt vaļā.
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- uzsist Atvērt, uzšķirt.
- otcokaķ Atvērt.
- saskarne ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
- ODI atvērtā datu posma saskarne (angļu "Open Data link Interface").
- arhitektūra PowerPC atvērta personālo datoru arhitektūra, ko 1992. g. izveidoja firmas _IBM_, _Motorola_ un _Apple_ uz _RISC_ datoru un superskalāro procesoru bāzes.
- Mimulus ringens atvērtā pērtiķmutīte.
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības.
- atviru Atvērtā, vaļējā stāvoklī; vaļā.
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas.
- atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.).
- izkaļoties Atvērties (par ziedu).
- atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
- atvāzties Atvērties.
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai.
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai.
- korporācija COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems (COS)").
- COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems").
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā.
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
- apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem.
- konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā.
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis.
- servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
- apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis.
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām.
- retranslācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, ar kuras palīdzību aplūkojamā slāņa entītija pārsūta datus no vienas šī slāņa korespondējošās entītijas otrai.
- reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā.
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos.
- datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī.
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē.
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
- uzvedības testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju konformances testēšanas veids, ar kura palīdzību nosaka testējamā objekta īpašību atbilstību dinamiskās konformances prasībām.
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām.
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem.
- transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu.
- iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu.
- entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators.
- rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem.
- atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā.
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī.
- sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā.
- atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu.
- neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis.
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem.
- lietojumslāņa entītija atvērto sistēmu sadarbības videi piederošo lietojumprocesu elementu abstrakts attēlojums.
- luftcaurums Atvērts logs vai vēdlodziņš.
- atvērā Atvērts, vaļējs.
- atvers Atvērts, vaļējs.
- atveru Atvērts, vaļējs.
- atvirā Atviru, atvērtā, vaļējā stāvoklī.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- acenka Atzīme, vērtējums.
- balva Atzinība, pozitīvs novērtējums.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- laba slava atzinīgs, labvēlīgs vērtējums.
- individuālistiskā doktrīna atziņa par to, ka tiesību galvenais uzdevums ir cilvēka personības, indivīda aizsardzība; jebkuru juridisko sistēmu ir jāveido saskaņā ar cilvēku kā augstāko vērtību, jo sabiedrība ir veidota cilvēkam un nevis cilvēks - sabiedrībai, tajā pat laikā aizsargājamā personība netiek aplūkota kā izolēta, bet attiecībās ar sev līdzīgajiem.
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- stādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
- turēt vērtē atzīt par vērtīgu, nozīmīgu.
- ņemt visu par tīru zeltu atzīt visu par patiesību, vērtēt nekritiski.
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā.
- aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids.
- pleirosoms Auglis ar zarnu izvirzījumu un nepilnvērtīgu augšējās ekstremitātes attīstību.
- lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
- lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas.
- hausse Augsts kursa stāvoklis biržā kādam noteiktam vērtspapīram vai arī to lielākai grupai.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- līne Augstvērtīga kaņepāju trose, kuras apkārtmērs ir mazāks par vienu collu (25,4 mm).
- kā izlasīti augstvērtīgi, ļoti labi.
- sortīgs Augstvērtīgs (par dzīvnieku šķirni).
- alabastrs augstvērtīgs celtniecības ģipsis.
- lupatpapīrs Augstvērtīgs papīrs no kokvilnas vai linu lupatām.
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- bonitēšana augšņu auglības novērtēšana pēc iegūtajām ražām.
- dendzele Aukla, apvērtne.
- vērsma Auksta gaisa plūsma ziemā no atvērta loga.
- kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar vērtīgu kažokādu.
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana.
- guldiners Austrijā, Čehijā, Dienvidvācijā un Šveicē 15.-16. gs. kalta sudraba monēta, kas pēc vērtības bija līdzvērtīga guldenim.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ.
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības.
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija.
- dzērvīte Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
- tulkošanas vienība avotvalodas vienība, kam jāatrod līdzvērtīga vienība mērķvalodā.
- lielburžuāzija Bagātākā iedzīvotāju daļa, kurai pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- baists Baistu sadot - (no)sodīt, (no)pērt; piedraudēt ar sodu vai atlaišanu.
- aturķēt Bakstot, ar grūtībām un sarežģītu paņēmienu palīdzību atvērt.
- aizbalsināt Balinot aizvērt, aiztaisīt, pārklāt.
- poll Balsošana kapitālsabiedrības pilnsapulcē pēc tajā reprezentēto akciju vai paju skaita un vērtības.
- Pārtupe Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Pērtupe" nosaukums latgaliski.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- hipotekārā ķīlu zīme bankas emitēts vērtspapīrs, kurā nostiprinātas parāda saistības, kas segtas ar hipotēkām un citu Hipotekāro ķīlu zīmju likumā paredzēto segumu.
- avuāri Bankas līdzekļi (ārzemju valūtā, vērtspapīros, zeltā), kas glabājas citu valstu bankās; plašākā nozīmē - personu un organizāciju noguldījumi bankās; aktīvi, ar kuriem banka kārto avuāru īpašnieku maksājumus.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- dezintermediācija Banku atteikšanās no starpniecības kredītu finanšu tirgos par labu tiešai vērtspapīru izlaidei.
- anderraiters Banku darbībā - Fiziska vai juridiska persona, kas saskaņā ar līguuma nosacījumiem garantē emitentam vērtspapīru izvietošanu tirgū un komisijas atlīdzību.
- bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem.
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā.
- barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai.
- NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm.
- NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām.
- barotājvērtība Barības līdzekļa produktīvas vērtības radītājs, kas izteikts barības vienībās.
- sagremojamo vielu summa barības līdzekļa vai barības devas kompleksās barotājvērtības rādītājs, dzīvnieku ēdināšanas normēšanas kritērijs.
- terma Barības līdzekļu enerģētiskā novērtējuma vienība, kas atbilst 1000 kilokalorijām.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- kalorija barības vielu enerģētiskās vērtības vienība
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- ņemt uz liesta bārt, pērt, pārmācīt.
- sveicīt bārt, pērt.
- svētīt Bārt; arī pērt.
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes.
- oksikalorimetrs Benedikta kalorimetrs, kurā uztura kalorisko vērtību noteic, to sadedzinot un aprēķinot izlietotā skābekļa daudzumu.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- bērna vērtība bērna nozīmīguma novērtējums sabiedrībai un vecākiem finansiāli un emocionāli.
- ielaistība Bērnu saistības ar sociāli nozīmīgu darbību, sociālām normām un vērtībām zaudēšana, saistīta ar pieaugušo audzināšanas un mācīšanas pienākumu ignorēšanu.
- pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
- sabērt Berot piepildīt; piebērt.
- apbērt Bērt apkārt.
- atbērt Bērt atpakaļ.
- aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt.
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- kulinēt Bērt miltus putrā un maisīt.
- pārbārstīt Bērt no viena trauka citā.
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- bārstelēt Bērt, bārstīt.
- bēzt Bērt, birdināt.
- sibināt Bērt, birdināt.
- smeltēt Bērt, liet.
- matīt Bērt, piebērt (miltus kādam ēdienam).
- Prūša dzirnavu ezers Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
- asinskāzas Bērtuļa nakts - hugenotu apkaušana, kas sākās 1572. g. 24. augustā, kad Parīzē uz karaļa māsas Margeritas kāzām bija saplūdis liels vairums hugenotu.
- aizberzēt Berzējot aizvērt, aizdarīt.
- viens algs bez atšķirības, līdzvērtīgi (vienādi nevērtīgi).
- plieks Bez barības vērtības.
- bezmiesība Bez formas, bez satura, bez vērtības.
- à livre ouvert bez sagatavošanās (lasīt, tulkot); no lapas (dziedāt, spēlēt); _burtiski_: "pēc atvērtas grāmatas".
- vaļītēm Bez steigas, ērta, omulīga dzīve.
- bezacu Bezacu adata - adata, kurā nav paredzēts ievērt diegu.
- braķine Bezacu, nevērtīga spēļu kārts.
- rinda bezgalīga summa a~0~+a~1~+...+a~n~+..., kuras vērtību aprēķina kā parciālsummu s~n~=a~1~+.. .+a~n~ robežu; tā ir konverģenta, ja šī robeža eksistē, un diverģenta, ja robežas nav.
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes.
- Latvijas Centrālais depozitārijs bezpeļņas akciju sabiedrība, kas iegrāmato, uzskaita un glabā vērtspapīrus.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- bezvērtīgums Bezvērtība.
- bibliografēt Bibliogrāfiski uzskaitīt, sistematizēt, novērtēt (iespieddarbu).
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- bīdmērs bīdinstruments detaļu ārējo un iekšējo lineāro izmēru mērīšanai, sastāv no pamatskalas un rāmīša ar noniju; ir atsevišķi mērtaustu pāri ārējo un iekšējo izmēru mērīšanai un bīdlineāls dziļuma mērīšanai.
- braucīt Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet.
- atbīdīt Bīdot atvērt (ko).
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Klīversala Bijusī sala Daugavas lejtecē, Rīgā, Pārdaugavā, garums bija 0,9 km, platums - 0,4 km, augstums - līdz 2,5 m, pastāvēja līdz 19. gs., kad attekas, kas salu norobežoja no purvainajām pļavām (tagad Uzvaras parka teritorija), aizsērēja un tika aizbērtas.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
- dunams bijušās Osmaņu impērijas zemēs lietota ārpussistēmas laukuma mērvienība, kuras vērtība ir atšķirīga dažādās valstīs; tā tiek definēta kā _40 standarta soļi garumā un platumā_
- likvīdie līdzekļi bilances aktīva vērtību daļa (ieskaitot vērtspapīrus), kuru iespējams pārdot.
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā.
- fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
- loko Biržas darījumos ar vērtspapīriem - noteikums, ka par pirktajiem/pārdotajiem vērtspapīriem jānorēķinās turpat biržā.
- stelāža biržas darījums, kurā viena no pusēm iegūst tiesību iegādāties vai pārdot zināmu daudzumu biržas vērtību pēc noteikta kursa par noteiktu prēmiju.
- efekti Biržās ilgtermiņu vērtspapīri (obligācijas, akcijas).
- opcija Biržas termiņdarījuma noteikums, kas vienai no darījuma pusēm dod tiesības noteiktā laikā preces (vērtspapīrus) saņemt atbilstoši iepriekš noteiktajai cenai (kursam).
- redukcija biržas vērtspapīru kursa vai cenu krišanās.
- božnieks Bitenieks, kas nocērt bišu kokam galotni.
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas.
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai).
- alouatta Bļauri - tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
- brīvais Brīvais kapitāls - personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- laktoprīvs Brīvs no piena, piem., uzturs, ko dod zīdaiņiem urīna pH vērtības palielināšanai piūrijas gadījumā; sastāv no sojas miltiem, olīveļļas, rīsu miltiem, kalcija fosfāta un vārāmā sāls.
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks.
- mautave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja; pamave (1).
- pamave Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuja Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- pamuve Brunči no nātnas baltas drēbes, no viena gabala, ar virsas malā ievērtu aukliņu, ar kuru tos ap viduci apsēja.
- ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas.
- konjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu disjunkciju konjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (disjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 0 (aplama).
- disjunktīvā normālforma Būla funkcijas kanoniskā forma, kas izveidota kā visu aplūkojamās Būla funkcijas n mainīgo dažādu konjunkciju disjunkcija. Katrs šīs formas loceklis (konjunkcija) atbilst vienai Būla funkcijas patiesuma tabulas rindiņai, kurā aplūkojamās Būla funkcijas vērtība ir 1 (patiess).
- bulats Bulata tērauds - sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai.
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu.
- vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji.
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu.
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām.
- rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
- likties Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- konverģēt Būt ar robežvērtību (par rindu).
- nebūt ne plika graša vērtam būt bez kādas vērtības, nekur nederēt.
- sēdēt pie viena galda (ar kādu) būt domubiedriem; atzīt kādu par sev līdzvērtīgu, sevis cienīgu.
- maksāt Būt kādā (naudas vienībās izteiktā) vērtībā, būt ar (kādu) cenu.
- nomarināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
- nomirdināt Būt klāt nāves brīdī un aizvērt nomirušā acis.
- sacensties Būt līdzīgam, līdzvērtīgam (ar kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.); pārspēt, būt pārākam (par kādu, ko pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- nostāties blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- stāties (arī stāvēt) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- stāvēt (arī stāties) blakus (arī līdzās) būt līdzvērtīgam.
- būt zelta cenā būt ļoti vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- svērt Būt nozīmīgam, vērtīgam.
- izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (fiziskos, morālos spēkus, izturību, jātu patiesumu u. tml.) - par ko grūtu, sarežģītu.
- darboties Būt pieejamam, atvērtam (piemēram, par iestādi).
- skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar kā cita apjomu, masu, vērtību u. tml.).
- pārsniegt Būt tādam, kas pēc apjoma, masas, vērtības u. tml. ir lielāks (salīdzinot ar mērvienībās, skaitļos raksturoto).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piemēram, par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- kaštavāt Būt vērtam (par cilvēku).
- lonēt Būt vērtam.
- nozīmēt Būt vērtīgam, ietekmīgam, arī būtiskam (saistījumā ar ko, attieksmē pret ko).
- būt cenā būt vērtīgam, vajadzīgam, pieprasītam.
- pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā); pavērsiens (2).
- pavērsiens Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā).
- likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
- ksenilgrupa C~6~H~5~C~6~H~4~, vienvērtīga grupa.
- terpīns C10H18(OH)2, divvērtīgs terpēna spirts.
- ksantilgrupa C13H9O, vienvērtīga grupa.
- fenilēngrupa C6H4, divvērtīgs benzola atlikums.
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- grotšote Caur vairākiem blokiem izvērta trose, ar kuru vada (ievelk vai izlaiž) grotburu.
- intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- gļiza Caurums baļķa galā sastiprinot plostu ar kārti, kas izvērta caur visiem baļķiem.
- vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- čipolīns Celtniecībā lietots vērtīgs marmors.
- bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa.
- tūristu autobuss ceļojumiem paredzēts autobuss, aprīkots ar iekārtām ekskursijas vadītāja vajadzībām un pasažieru ērtībām.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
- piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
- platēšana Cepuru fabrikācijā - platmaļu vienkāršu spalvu tūbas pārvilkšana ar smalkākām, vērtīgākām spalvām.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- šķeltnis Cērtamo un duramo auksto ieroču (zobena, kinžala u. tml.) kaujas daļa, ko lieto pretinieka iznīcināšanai tuvcīņā.
- verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
- virga Cērte āliņģu ciršanai ledū; verga 1(1).
- dolabra Cērte, kaplis.
- cērkne Cērte.
- cērtne Cērte.
- cērtnis Cērte.
- kaple Cērte.
- kaplis Cērte.
- kāplis Cērte.
- pakablis Cērte.
- teseklis Cērte.
- Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- kampeklis Cērtnis.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu.
- ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- nocirst Cērtot atdalīt nost (koku vai tā daļu), lai izgatavotu (ko).
- nocirst Cērtot atdalīt nost.
- atcirst Cērtot atdalīt, atšķelt.
- izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
- atbadīt Cērtot atdalīt.
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- iecirst Cērtot ieveidot, radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- iecirst Cērtot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, cirvi kokā).
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
- izcirst Cērtot izveidot (kur caurumu, spraugu u. tml).
- nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu).
- aizcirst Cērtot izveidot šķērsli.
- atcirsties Cērtot kļūt neasam (par rīku).
- attēst Cērtot nodalīt.
- nosacirsties Cērtot nogurt.
- atbolēt Cērtot notrulināt.
- atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju.
- izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens).
- atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst.
- izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu.
- pārcirst Cērtot pārdalīt.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
- pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
- iesacirstiēs Cērtot tikt ievainotam.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- uzcirst Cērtot trāpīt virsū (uz kā, kam).
- šļaupt Cērtot vai griežot ievainot pirkstu.
- šļaupt pirkstā cērtot vai griežot savainot pirkstu.
- ciršus Cērtot, ar cirtieniem.
- sacirst Cērtot, arī griežot, durot savainot.
- robot Cērtot, griežot, kaļot u. tml., veidot robu vai robus (kā) virsmā.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- uzcirst Cērtot, kaļot izveidot (kā virsmu).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (priekšmetu).
- atcirst Cērtot, sparīgiem vēzieniem nopļaut.
- iecirst Cērtot, strauji skarot ar cirvi, iešķelt (kādā priekšmetā), radīt plaisu.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- undecilgrupa CH~3~(CH~2~)~10~, vienvērtīga alkilgrupa.
- miristīnskābe CH3(CH2)12COOH, vienvērtīga piesātinātā taukskābe, kas atrodama augu un dzīvnieku taukos.
- butilidēns CH3(CH2)2CH2, asimetrisks divvērtīgs radikālis.
- ramnitols CH3(CHOH)4CH2OH, piecvērtīgs spirts, ramnozes redukcijas produkts.
- ksililgrupa CH3C6H4CH2 vienvērtīgs ogļūdeņraža atlikums.
- laktilgrupa CH3CHOHCO, vienvērtīgs pienskābes atlikums.
- vinilgrupa CHCH, vienvērtīga organiska grupa.
- aizmiegt Cieši aizvērt (acis, plakstiņus).
- aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
- saspīlāt cieši aizvērt (vairākas durvis).
- aizslēgt Cieši aizvērt, aizdarīt (piemēram, acis, lūpas).
- gņauzt Cieši aizvērt; spaidīt, saspiest.
- aizverkšķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- aizveršķīties Cieši aizvērties (par acīm).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas.
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
- līdz galam (atdarīt, atvērta) (vaļā) cik iespējams plaši, pavisam plaši (atdarīt, atvērt u. tml.).
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels.
- vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums.
- jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- pamatdarbs Cilvēka galvenā, nozīmīgākā darbība vērtību radīšanā kādā nozarē.
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu.
- pērtiķcilvēks Cilvēka priekštecis, kam vēl ir liela līdzība ar pērtiķiem.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- antropobioloģija Cilvēka un cilvēkveida pērtiķu pētīšana bioloģijas aspektā.
- prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
- stereotipizācija Cilvēka, sociālās grupas, parādības vai notikuma uztveršana, kvalificēšana un vērtēšana atbilstoši noteiktiem shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- pongidae Cilvēkpērtiķi.
- pamuļķis Cilvēks ar samērā, arī mazliet ierobežotām prāta spējām; garīgi samērā, arī mazliet nepilnvērtīgs cilvēks.
- pļecka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļocka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- pļoka Cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
- bagātnieks Cilvēks, kam pieder lielas materiālas vērtības; cilvēks, kam ir daudz naudas.
- trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību, eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
- strādātājs cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības
- strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu ko pārveido, rada materiālas vai garīgas vērtības.
- epikūrietis Cilvēks, kas baudas (vulgarizētā izpratnē) uzskata par augstāko vērtību.
- rantjē Cilvēks, kas dzīvo no aizdota kapitāla procentiem, no ienākumiem, ko tam dod vērtspapīri (akcijas, obligācijas u. tmi.).
- spriedējs Cilvēks, kas izsaka savu viedokli, vērtējumu (par ko).
- izsmieklinis Cilvēks, kas izsmej, pauž nievīgu, nicīgu vērtējumu, attieksmi.
- kritiķis Cilvēks, kas kritiski analizē, vērtē kādu parādību, procesu.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus, to raksturu un pārdzīvojumus.
- izpērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- sapērājs Cilvēks, kas mēdz daudz, stiprā siltumā pērties pirtī.
- puscilvēks Cilvēks, kas nedzīvo darbīgu, pilnvērtīgu dzīvi.
- sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dažādu sīku, mazvērtīgu, arī ar vecu, lietotu priekšmetu tirdzniecību.
- konformists Cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām.
- nihilists Cilvēks, kas pilnīgi noliedz visas vērtības, mērķus, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēgu.
- oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- šautējs Cilvēks, kas Pūpolsvētdienā vai Lieldienās iet ar pūpoliem pērt (mājiniekus, kaimiņus); pērējs.
- jaunradītājs Cilvēks, kas rada kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- brāķis Cilvēks, kas sabiedrības vērtējumā tiek atzīts par neatbilstošu pozitīviem morāli ētiskiem kritērijiem.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
- reālists Cilvēks, kas spēj savā darbībā objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- zelta gabaliņš cilvēks, kas tiek ļoti pozitīvi vērtēts; kaut kas ļoti vērtīgs.
- šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- tiesnesis Cilvēks, kas vērtē (kāda personību, darbību u. tml.) un atzīst (to) par labu vai par nevēlamu, peļamu, arī cilvēks, kas izšķir kādus jautājumus.
- vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
- materiālists Cilvēks, kas visu vērtē tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- kokgāzējs Cilvēks, kas zāģē, cērt kokus.
- miljonārs Cilvēks, kura darba rezultātu var vērtēt ar miljonu vai vairākiem miljoniem (kādās mērvienībās).
- darbonis Cilvēks, kura darbība no kāda viedokļa vērtējama negatīvi.
- miljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljardu vai ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- miljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar miljonu vai ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- multimiljardieris Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljardiem (kādās naudas vienībās).
- multimiljonārs Cilvēks, kura īpašumus vērtē ar vairākiem miljoniem (kādās naudas vienībās).
- psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa.
- ekstraspekcija cilvēku psihiskās dzīves izzināšana, tos novērtējot.
- sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
- evakuācija Cilvēku, materiālo vērtību un tehnisko iekārtu izvešana no apdraudētiem apvidiem vai notikuma vietas.
- paukoties Cīnīties ar cērtamiem vai duramiem ieročiem.
- cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
- dūrēt Cirst āliņģi ar āliņģu cērtamo cērti.
- bricēt Cirst, sist, pērt ar strupu priekšmetu.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā.
- regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
- kombinētā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kura ik pēc 30–40 m izcērt koridorus un starpkoridoru platību kopj selektīvi.
- ģeometriskā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā ik pēc noteikta attāluma izcērt koridorus, bet starpkoridoru platībā audzi nekopj.
- selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi.
- āpēt Cītīgi nodarbināt, pērt; stipri bārt, rāt.
- kompilācija Citu cilvēku radošā vai zinātniskā darba rezultātu izmantošana, visu datu aizgūšana no citu pētījumiem (bez patstāvīga vērtējuma).
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei.
- pušu debates civillietas vai krimināllietas iztiesāšanas posms, kurā procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un galīgā veidā formulē savu procesuālo viedokli lietā, izklāstot savus secinājumus, pamatojumus un priekšlikumus par to, kā jāizšķir izskatāmā lieta.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- pimelīnskābe COOH(CH~2~)~5~COOH, divvērtīga piesātināta skābe, piedalās mikroorganismu biotīna vielmaiņā.
- sebacīnskābe COOH(CH2)8COOH, divvērtīga skābe, oleīna oksidēšanas produkts.
- cukurskābe COOH(CHOH)~4~COOH, divvērtīga skābe, kas rodas, oksidējot glikozi.
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi.
- muskuļa acs laukums cūkai - garā muguras muskuļa (latīņu _musculus longissimus dorsi_) šķērsgriezuma laukums (cm^2^), pēc kā vērtē kautķermeņa kvalitāti.
- mehāniskais cukurbiešu retinātājs cukurbiešu retinātājs ar rotējošiem kapļiem, kas biešu rindās izcērt robus.
- kvadrumani Četrroči, kustoņi ar 4 rokām, pērtiķi.
- plumbihlorīds Četrvērtīgā svina hlorīds, PbCl~4~.
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai.
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus.
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m.
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir augstāko taukskābju un augstāko vienvērtīgo (retāk divvērtīgo) spirtu esteri.
- koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- atbirināt Daļēji atbērt atpakaļ.
- pieviru Daļēji vaļā; pievērts.
- pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
- pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- prece darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
- darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
- krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki.
- atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu.
- pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- apsvēršana Darbība, process --> apsvērt.
- izvērtēšana Darbība, process --> izvērtēt.
- pēršana Darbība, process --> pērt.
- glābšana Darbība, process, lai novērstu kā (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, materiālu vērtību) bojāeju, nelaimes gadījumu, lai izvairītos no kā nevēlama; darbība, process --> glābt.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- programmas kvalitātes novērtēsana darbību komplekss, kas ietver sevī programmas kvalitātes kritēriju izvēli, šo kritēriju skaitlisko vērtību noteikšanas metožu izstrādāšanu, kritēriju reālo vērtību aprēķināšanu, kā arī reālo un eksperimentāli noteikto vērtību salīdzināšanu.
- kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu.
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības.
- cērtāties Darboties, strādāt, vairākkārt cērtot, pļaujot (ko).
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
- apkalpošana darījums, kas izpaužas kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību (piemēram, parādu) pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai nepieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- pakalpojumu sniegšana darījums, kas izpaužas nevis kā preču piegāde, bet kā darbība, ko persona veic par atlīdzību, arī nemateriālo vērtību un tiesību, kā arī jebkuru saistību pārdošana (nodošana), lai atturētos no kādas rīcības vai pieļautu kādu darbību, kā arī preču noma.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- pērējs Darītājs --> pērt.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- vērtētājs Darītājs --> vērtēt.
- dāriens Dārnī izbērta labība.
- aktīvā datne datne, kas atvērta lietošanai un tajā ierakstītie dati ir pieejami lasīšanai un apstrādei.
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku.
- CAPA datorizēts psiholoģiskais novērtējums; psiholoģisks novērtējums izmantojot datortehnoloģiju.
- tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību.
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei.
- jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību.
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti.
- ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām.
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties.
- analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām.
- lietotājdraudzīgums Datu apstrādes sistēmas, datora, ierīces vai programmas viegla un ērta izmantojamība, kad lietotājam nevajag detalizēti izstudēt dažādus papildavotus (darbības aprakstus, rokasgrāmatas u. c.).
- bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu.
- domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu.
- zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati.
- apdzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, iztērēt, zaudēt (materiālas vērtības); nodzert.
- šļura Daudz mazvērtīgu lietu.
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- dārdzināties Daudzkārt novērtēt, piedāvāt.
- nogāzīt Daudzkārt vai vairākkārtīgi apbērt.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- aditivitāte Daudzu matemātisku un fizikālu lielumu īpašība: lieluma vērtība, kas atbilst veselam objektam, ir vienāda ar objekta daļām atbilstošo vērtību summu.
- skanīgs Daudzveidīgs, arī pilnvērtīgs (par darbību, norisi u. tml.).
- sorbitāns Daudzvērtīgā spirta atvasinājumi.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts - bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piemēram, par cukura aizstājēju; pārtikas piedeva E420 (var būt sintezēts no glikozes), mitrumuzturētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zarnu krampjus u.c. kuņģ un zarnu trakta darbības traucējumus, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- polivalents Daudzvērtīgs.
- alkīdsveķi Daudzvērtīgu skābju, daudzvērtīgu spirtu un vienvērtīgu augstāko taukskābju kondensācijas produkts; lieto laku un krāsu izgatavošanai.
- zolēt Dauzīt, pērt.
- talzīt Dauzīt, sist, pērt.
- vestibulmetrija Dažādas vestibulārā aparāta darbības kvantitatīvā un kvalitatīvā novērtējuma metodes.
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi.
- pūlings Dažādos laika posmos iegādāto vērtspapīru vērtības vidējošana, kas tiek veikta, lai noteiktu ar nodokli par kapitāla pieaugumu apliekamās summas.
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- kultūru daudzveidība dažādu rasu, kā arī etnisko, reliģisko un sociālo grupu, atšķirīgu vērtību un dzīvesveidu līdzāspastāvēšana sabiedrībā.
- virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju.
- deponēšana Dažādu vērtību, vērtspapīru, naudas līdzekļu nodošana glabāšanā kredītiestādēs vai citās iestādēs.
- akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
- nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
- periods Decimālcipars vai decimālciparu grupa, kas bezgalīgi daudz reižu atkārtojas periodiskajā decimāldaļskaitlī; skaitlis, kas, pieskaitīts argumentam, nemaina periodiskas funkcijas vērtību.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- dismetropsija Defektīvs objekta vizuālais vērtējums.
- Nasalis larvatus degunpērtiķis.
- nasalis Degunpērtiķu ģints.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- remonetizācija Demonetizēšanas rezultātā degradētā dārgmetāla atjaunošana par naudas vērtības pamatu.
- kvalitāte derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
- izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt.
- testa procedūra detalizēti norādījumi, kas nosaka, kā plānot, izpildīt un novērtēt testpiemēra rezultātus.
- bāzes garums detaļas virsmas profila garums, kurā nosaka virsmas negludumu parametru skaitliskās vērtības.
- sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
- videodiagnostika Diagnostika, kas veikta, vērtējot ar televīzijas starpniecību nosūtītu rentgenogrammu.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- partikulārs atrisinājums diferenciālvienādojuma atrisinājums, ko iegūst no vispārīgā atrisinājuma, piešķirot noteiktas vērtības visām tā konstantēm (parametriem).
- diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību.
- ciparvadība diskrētās tehnoloģijas izmantošana sistēmas darbības nosacījumu uzturēšanai pēc iespējas tuvu vēlamajām vērtībām neatkarīgi no izmaiņām sistēmas apkārtējā vidē.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- nosvērts Divd. --> nosvērt.
- uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
- mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
- kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
- anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks.
- daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu.
- distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu.
- kovariācija Divu gadījumlielumu X, Y savstarpējās atkarības (korelācijas) mērs: K(X,Y)=E((X-EX)(Y-EY)), kur EX - gadījumlieluma X vidējā vērtība.
- ekvivalence divu vai vairāku vienumu satura, formas, kvalitātes, apjoma, funkcijas u. tml. raksturlielumu savstarpēja līdzvērtība (vienādība); atbilstība.
- fāžu diference divu vienādas frekvences sinusoidālu svārstību sākuma fāžu savstarpēja nobīde kādā laika momentā, piem., strāvas stipruma un sprieguma acumirklīgās vērtības nobīde maiņstrāvai.
- naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos.
- glukocukurskābe Divvērtīga skābe, d-glukozes oksidācijas produkts.
- plumbohlorīds Divvērtīgā svina hlorīds, PbCl~2~.
- pirokatehīns Divvērtīgais fenols, bezkrāsaini kristāli; lieto krāsvielu, medicīnisko preparātu ražošanā u. c.
- bihlorīds Divvērtīgas bāzes un hlorūdeņražskābes sāls.
- bijodīds Divvērtīgas bāzes un jodūdeņražskābes sāls.
- glikoli divvērtīgi spirti ar divām hidroksilgrupām molekulā; tos lieto par šķīdinātājiem, plastifikatoriem, kā arī antifrīzu ražošanā; dioli.
- dioksibenzoli Divvērtīgie fenoli; pazīstami 3 izomeri: ortodioksibenzols jeb pirokatechīns, metadioksibenzols jeb rezorcīns un paradioksibenzols jeb hidrochinons; visiem liela nozīme tehnikā.
- uranilkatjons Divvērtīgs katjons, kas ar daudzām skābēm veido sāļus, piem., uranilacetātu.
- benzilidēns Divvērtīgs ogļūdeņraža radikālis.
- vinilēns Divvērtīgs organisks radikālis -CH:CH-.
- vinilidēns Divvērtīgs organisks radikālis CH~2~:C=.
- divalents Divvērtīgs.
- divatomisks Divvērtīgs.
- kovariance Divvērtīgu sadalījumu noviržu reizinājuma vidējā statistiskā vērtība.
- divvērtīgums Divvērtīguma princips loģikā - ikviens spriedums ir vai nu patiess, vai nepatiess.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
- tercels Dobīte, ko iecērt celmā sulām.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- vērtszīme Dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu; vērtības zīme.
- vērtības zīme dokuments, arī priekšmets (piemēram, naudas zīme, pastmarka), kas dod tiesības saņemt kādas vērtības vai apliecina nokārtotu maksājumu.
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību.
- sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos.
- emisijas prospekts dokuments, kurā ir detalizēta informācija par emitentu un vērtspapīriem, ko tas piedāvā publiskajā apgrozībā.
- ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
- bons Dokuments, pret ko zināmā termiņā no kādas personas vai iestādes saņemama uzrādītā vērtība.
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt.
- pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
- votums Domas (vērtējums, atsauksme, lēmums), kas izteiktas balsošanā.
- iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
- piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
- apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
- prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
- Donavvērte Donauvērta - pilsēta Vācijā.
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt.
- šķirties Dot kādam (naudu, materiālas vērtības), piemēram, maksājot par pirkumu.
- kārtot parādu dot naudu vai citas vērtības, izpildot parāda saistības.
- likt pretī (arī pretim) Dot pretim (kā līdzvērtīgu), aizstāt (ar līdzvērtīgu).
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- baicas Dot, sadot baicas - pērt; arī lamāt.
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks.
- strupināt Drāžot, cērtot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst strups vai strupāks.
- nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu.
- pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
- aizdrupināt drupinot aizbērt aiz kaut kā.
- nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- notrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
- iekšlogs Dubultloga iekšējā vērtne; iekšējais logs.
- sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
- bīdāmās durvis durvis ar neveramu, bet paralēli sānu sienai bīdāmu vērtni (vai vērtnēm).
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- nodīrāt Dusmīgi nopērt.
- stērķēt Dūšīgi nopērt.
- skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- Mimulus luteus dzeltenā pērtiķmutīte.
- dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai.
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- individuālpsiholoģija Dzīļu psiholoģijas novirziens, kura pamatā ir uzskats, ka cilvēka darbības stimuls ir tieksme pārvarēt mazvērtības kompleksu.
- gonādu aģenēze dzimumdziedzeru nepilnvērtīga attīstība un nediferencēšanās embrioģenēzes stadijā.
- nominālais moments dzinēja elektromagnētiskā momenta vērtība, kas atbilst nominālai slodzes vērtībai.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- mala Dzirnavās iebērtie graudi malšanai.
- ploickāt Dzīt (sitot ar meiju, rīksti u. tml.); pērt, sist.
- sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko, piemēram, materiālas vērtības).
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta.
- fizioloģiskā vaislas gatavība dzīvnieka fizioloģiskais stāvoklis, kad parādās dzimumdziņa, bet dzīvnieks vel nav tik nobriedis, lai radītu pilnvērtīgus pēcnācējus, sev nekaitējot.
- eksterjera lineārā vērtēšana dzīvnieku eksterjera vērtēšanas metode, kas pamatojas uz eksterjera pazīmju aprakstīšanu; vērtē ar punktiem.
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- govspeka Ēdama, bet mazvērtīga sēne ("Boletus bovinus"), cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas.
- gotene Ēdama, bet mazvērtīga sēne, cepot attīsta daudz gļotu, labprāt ēd govis un aitas; govspeka.
- govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese.
- tulna Ēdiens no kautas cūkas mazvērtīgākajiem atlikumiem.
- pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
- mako Ēģiptes kokvilna, viena no vērtīgākajām kokvilnām, no kuras izgatavo sevišķi vērtīgas smalkas un vissmalkākās dzijas.
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- Tots ēģiptiešu mitoloģijā - rēķināšanas, rakstības un gudrības dievs, kurš pēcnāves tiesā atzīmēja dvēseļu svaru; to attēloja kā cilvēkveidīgu būtni ar ibisa galvu vai kā pērtiķi; Džehuti.
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products").
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA).
- dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- naudas metāliskā teorija ekonomikas teorija, pēc kuras naudas vērtību nosaka dārgmetālu īpašības un vērtība.
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- slots Ekspertsistēmās - kadra sastāvdaļa, kas satur objektu vārdus, atribūtus, vērtības un dažādas norādes.
- ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
- logaritmiska funkcija eksponentfunkcijas inversā funkcija, kas definēta argumenta vērtībām, kas lielākas par nulli.
- tirdzniecības bilance eksportēto un importēto preču vērtības attiecība.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru).
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- amplitūdvoltmetrs Elektriskais voltmetrs, kas mēra sinusoidāla sprieguma amplitūdas vērtību.
- nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
- rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
- īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- nominālā vērtība elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtības elektriskajās ierīces, ierīcēm darbojoties nominālā režīmā.
- pieļaujamais spriegums elektrodrošības normās pieļautās sprieguma vērtības, kas neapdraud cilvēka veselību vai dzīvību.
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- kritiskais moments elektromagnētiskā momenta vislielākā iespējamā vērtība.
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma.
- kompjūterdiagnostika Elektroniska izvērtēšana, resp., interpretējoša apstrāde.
- ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju.
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
- patvaļīgs stāvoklis elementa vai iekārtas nenoteikts stāvoklis, kā arī nedefinēta signāla vērtība. Sistēmās ar lielu teorētiski iespējamo stāvokļu skaitu šo jēdzienu izmanto, lai apzīmētu tos signālu, elementu vai iekārtu stāvokļus, kas nav definēti konkrēta uzdevuma risināšanas algoritmā.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- virtuālās daļiņas elementārdaļiņas starpstāvokļos (tādos, ko nav iespējams novērot), ar kuru esamību kvantu mehānikā izskaidro daļiņu mijiedarbību un pārvērtības.
- rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
- homoģenēze Embrionālās attīstības process, kurā auglis atkārto tās pašas pārvērtības, kādas bijušas vecākiem.
- Ticiusa-Bodes likums empīriska formula, pēc kuras var aptuveni aprēķināt planētu orbītu lielo pusasu vērtības astronomiskajās vienībās.
- enerģija enerģētikas likuma izpratnē: prece ar noteiktu vērtību - iegūtā elektroenerģija vai siltumenerģija, kā arī gāze
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- silta ligzdiņa ērta, labiekārtota māja, dzīves vieta.
- komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums.
- iekare Ērts un drošs cilvēka piestiprināšanās līdzeklis pie virvēm kāpjot kalnos un pārvarot šķēšļus; to apliek ap kāpēja vidukli, kāju augšdaļu un krūtīm un ar karabīni piestiprina pie virves; tā nodrošina kāpēja ērtu un drošu karāšanos pie virves sēdus stāvoklī; kāpējam pēkšņi krītot no klints, iekare mazina iespēju gūt traumu.
- komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības.
- komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais.
- komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1).
- skaistais Estētikas kategorija; universāla estētētiskā vērtība.
- emotīvisms Ētikas teorija, saskaņā ar kuru morālie vērtējumi ir tīri emotīvi, tie nav ne patiesi, ne aplami.
- etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- Sakovas ezers ezers Grāveru pagastā, platība — 20,4 ha; Cakovas ezers; Eižvertiņš; Eižvertiņu ezers; Eižvērtiņu ezers.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m.
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
- Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
- anātma Ezoterismā - "ilūziju pasaule" jeb šīs pasaules dzīve, kurā cilvēki domā, ka vērtība ir tikai materiālām lietām.
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- termiņinventūra Faktisko materiālu vērtību vai krājumu uzskaite noteiktā termiņā vai dienā.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- komutācijas leņķis fāzes leņķis starp momentu, kad atveras jaunie ventiļi, un momentu, kad beidzas komutācija – iepriekš atvērtie ventiļi ir aizvērušies.
- Klaidas līcis Fērtofklaids.
- Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē.
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- atvasinātie finanšu instrumenti finansu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finansu riski, kas piemīt atvasinātā finansu instrumenta pamatā esošajam primārajam finansu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām.
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
- skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša.
- radošā grāmatvedība firmas kontu organizēšana un atainošana tādā formā, kas šai firmai ir ērta un izdevīga, taču radīta, liberāli un neortodoksāli interpretējot vispārīgos noteikumus par grāmatvedību.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- piesātinājums Fizikāla lieluma maksimālā vērtība, ko pieļauj dotie apstākļi.
- mērvienība Fizikāla lieluma noteikta vērtība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu mērīšanas procesu vai rezultātu.
- mērīšana Fizikāla lieluma vērtības eksperimentāla noteikšana ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem.
- fizikālā lieluma vienība fizikāls lielums, kam pēc definīcijas ir piešķirta skaitliskā vērtība.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- paātrinājums Fizikāls vektoriāls lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu.
- izkliede fizikālu, tehnisku u. c. lielumu un parametru telpiskais sadalījums un novietojums dažādos telpas punktos un virzienos, kā arī šādu mainīgu lielumu vērtību variācija.
- apsargājamais objekts fiziskā persona, krava un cita kustamā manta un vērtības vai nekustamais īpašums, teritorija vai cits objekts, kā arī objektos notiekoši pastāvīgi vai atsevišķi pasākumi.
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu.
- Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu.
- quinto Florences 16. gs. sudraba 1/5 florīna monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības.
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību.
- valoda LOTOS formāla valoda, ko izmanto Starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā.
- daudzvērtību loģika formālās loģikas sistēma izteikumu loģikas matemātisko modeļu pētīšanai, kas izteikumu interpretācijā lieto vairāk par divām patiesumvērtībām.
- paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms.
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos.
- udabnopiteks Fosils cilvēkveidīgais pērtiķis; atliekas atrada 1939. g. Gruzijā, Udabno kalna tuvumā.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem.
- parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā.
- rezolvometrija Fotomateriālu gaismjutīgā slāņa izšķirtspējas kvantitatīvās novērtēšanai metodes.
- deviācija Frekvences maksimālā (t. i. modulējošā signāla maksimumam atbilstošā) novirze no vidējās vērtības.
- konstante Fundamentāla fizikāla lieluma vērtība (piem., elektrona lādiņš).
- Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^.
- ierobežota funkcija funkcija ar reālām vērtībām, kuras atrodas galīgā intervālā.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību.
- periodiska funkcija funkcija f(x), kuras vērtība nemainās, ja argumentam pieskaita kāda skaitļa (perioda) daudzkārtni: f(x+nt)= f(x) (piemēram, trigonometriskās funkcijas).
- režģa funkcija funkcija, kas ir definēta diskrētām argumenta vērtībām.
- gadījumlieluma varbūtību sadalījums funkcija, kas raksturo sakaru starp šā gadījumlieluma vērtībām un to varbūtībām.
- aritmētiska funkcija funkcija, kuras argumenti un vērtības ir naturāli skaitļi (piemēram, skaitļa n dalītāju skaits).
- mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums.
- vektorfunkcija funkcija, kuras vērtības ir vektori.
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots.
- definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2).
- sedlu punkts funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu.
- ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas.
- slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa.
- defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus.
- rekursīva definīcija funkciju, operatoru un predikātu uzdošanas veids, izmantojot to iepriekšējās vērtības; induktīva definīcija.
- furfurils Furfurola vienvērtīgs radikālis.
- fūzelis Fūzeļeļļa, spirtrūgšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem un dažādām citām vielām.
- standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze.
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā.
- Markova ķēde gadījumprocess ar ne vairāk par sanumurējamu skaitu parametru, kurā katra parametra vērtība ir atkarīga tikai no visu parametru vērtībām iepriekšējā momentā.
- subapdrošinājums Gadījums, kad apdrošinājuma summa zemāka par apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību.
- pašemisija Gadījums, kad jaunizlaisto akciju, obligāciju, konvertiblo bonu vai citu vērtspapīru novietošana publikā tiktāl nodrošināta, ka pati emisija var norisināties bez sevišķa emisionāra starpniecības.
- norakstīšana Gadskārtēja preces vai priekšmeta vērtības pazemināšana, ņemot vērā tās nodilumu, vecumu, cenas krišanos u. tml.
- masta riņķis gafeltakelētas jahtas mastam uzvērti koka riņķi buru piešūšanai.
- aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību.
- indikatora ātrums gaisakuģa ātrums, ko noteiktos lidojuma apstākļos rāda borta indikators un kas saistīts ar gaisa spiediena starpības mērīšanu dinamiskajā un statiskajā kamerā; pēc indikatora ātruma vērtībām aprēķina īsto ātrumu gaisā, kā arī aprēķina spēkus un momentus, kas iedarbojas uz gaisakuģi lidojumā.
- laiba Galdiņš, ar kuru šķērē, kurā ievērtas dzijas.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (garīgā) vērtība.
- pamatvērtība Galvenā, nozīmīgākā (materiāla) vērtība.
- garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- bagātība Garīgas vērtības (ar lielu idejisku, estētisku nozīmi).
- ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās.
- manta Garīgas vērtības.
- dieva piemeklēts garīgi (arī fiziski) nepilnvērtīgs; kādu nelaimi pārcietis.
- neriktīgs Garīgi nepilnvērtīgs, ar psihiskiem traucējumiem.
- vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
- krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai).
- tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta.
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- digitālā pilsoniskā drosme gatavība tiešsaistē aktīvi iestāties par cilvēktiesībām un sabiedrībā vispārēji atzītām vērtībām.
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība.
- zildzināt Gatavot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
- gāzu sadales fāzes gāzes sadales mehānisma vārstu atvērtā un aizvērtā stāvokļa periodi, kas izteikti kloķvārpstas pagrieziena grādos attiecībā pret virzuļa maiņas punktiem.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
- dioli Glikoli - divvērtīgie acikliskie alifātiskie spirti.
- grāmatzīme Globālā tīmekļa pārlūkprogrammā paredzēta iespēja saglabāt norādi uz visbiežāk izmantojamajiem globālā tīmekļa resursiem, kas nodrošina tiem ātru un ērtu piekļuvi.
- pintiķīgs Gļēvulīgs, mazvērtīgs.
- tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz personas vai kolektīva darbības augstu vērtējumu.
- apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
- ādenīca Govs, ķēve, vai citu dzīvnieku mātīte, kuras vienīgā vērtība ir vēl tikai ādā.
- lāpstāt Grābt, bērt ar lāpstu.
- lāpstēt Grābt, bērt ar lāpstu.
- lāpstot Grābt, bērt ar lāpstu.
- liekšķerēt Grābt, bērt, arī smelt ar liekšķeri.
- lietišķā grafika grafikas veids - praktiski izmantojamu darbu (piemēram, pastmarku, etiķešu, vērtspapīru) gatavošana.
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā.
- būtiskuma princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos jānorāda visi posteņi, kuri būtiski ietekmē finansupārskatu lietotāju vērtējumu vai lēmumu pieņemšanu
- saskaņotības princips grāmatvedības pamatnostādne: pārskata gadā tiek izmantotas iepriekšējā gadā lietotās grāmatvedības un novērtēšanas metodes.
- nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam.
- prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
- katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
- Alkione grieķu mitoloģijā - Aiola meita, tesāliešu valdnieka Kēika sieva, kas ielēca jūrā, un dievi viņu pārvērta par zivjdzenīti (gr. val. - alkione).
- Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
- Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju.
- Aretūsa grieķu mitoloģijā - Artemīdas pavadone, nimfa, ko iemīlēja Alfejs, kurš pārvērties par mednieku vajāja to līdz Ortigijas salai (Sicīlijas tuvumā).
- Kirke grieķu mitoloģijā - burve, Ajas salas valdniece; šajā salā nonāca Odisejs ar saviem ceļa biedriem, kurus Kirke pārvērta par cūkām.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Dafne Grieķu mitoloģijā - Gajas un upju dieva Pēneja meita, kas, glābdamās no Apolona mīlestības, lūdza tēvam palīdzību, un dievi viņu pārvērta par lauru koku.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Leikoteja Grieķu mitoloģijā - labvēlīga jūras dieviete, par ko pārvērtusies jūrā ielēkusī Kadma meita Ino, Helles un Frikas pamāte, kurai Hēra bija uzsūtījusi neprātu.
- Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem.
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- eimenīdas grieķu mitoloģijā - pret noziedzniekiem, kas savus pārkāpumus nožēlo, labvēlīgas dievietes, erīniju (fūriju - romiešu mitoloģijā) pārvērtības forma.
- pigmeji Grieķu mitoloģijā - punduru cilts, kas mitusi uz dienvidiem no Ēģiptes, un kuru augums bijis no skudras līdz pērtiķa lielumam.
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem.
- Semiramīda Grieķu mitoloģijā - sīriešu dievietes Derketo meita, kas bijusi atstāta kalnos, kur to barojuši baloži un audzinājuši gani, vēlāk kļuva par Babilonas valdnieka sievu un pēc nāves pārvērtusies par balodi.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Kiparis Grieķu mitoloģijā - Tēleja dēls, dieva Apollona mīlulis, kas nejauši nogalināja savu iemīļoto briedi, un Apollons skumstošo jaunekli pārvērta par cipresi, kuru sāka uzskatīt par sēru koku.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Aēdona Grieķu mitoloģijā Tēbu varoņa Zēta sieva, kas mēģināja nogalināt Niobes vecāko dēlu, taču aiz pārskatīšanās nogalināja pati savu dēlu, aiz žēluma pret viņu dievi pārvērta Aēdonu par lakstīgalu.
- didrahma Grieķu monēta, kurai ir divu drahmu vērtība.
- griezi Grieži - pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- atgriezt Griežot atvērt vai radīt iespēju atvērt.
- sasagriezties Griežot celu dēlīti ar ievērtu dziju tikt austam (par jostām).
- piegrūt Grūstot (kam), tikt pilnīgi vai daļēji piepildītam, aizbērtam (ar to).
- pagrūt Grūstot tikt pilnībā apbērtam.
- aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam.
- pussagruzdējis Gruzdot daļēji, pa pusei pārvērties, oglēs, pelnos.
- rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē.
- aizgrūst Grūžot aizvērt.
- atgrūst Grūžot atvērt.
- guanozīns Guanīna savienojums ar piecvērtīgu cukurvielu ribozi, nukleozīds; ir visu ribonukleīnskābju sastāvā.
- lagoftalmija gulēšana miegā ar neaizvērtiem plakstiņiem.
- iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai.
- nogulties Guļot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
- filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- radioģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī atomu kodolu dabisko pārvērtību likumības Zemes garozā un šo pārvērtību izpausmi ģeoloģiskajos procesos.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā.
- banko Hamburgas bankas 1619.-1813. g. apgrozībā ieviesta bankas norēķinu nauda, kuras vērtība bija 8 un 1/3 grama tīra sudraba.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- hēms Hemoglobīna sastāvdaļa, kura nav olbaltumviela un kuras sastāvā ir divvērtīgā dzelzs.
- hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
- ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
- vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- Sugrīva Hindu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kuram troni atņēma viņa paša brālis, bet atguva to ar Rāmas palīdzību un vēlāk palīdzēja Rāmam uzveikt dēmonisko valdnieku Rāvanu.
- Pulastja hindu mitoloģijā - viena no Pradžāpati izpausmēm, viņa pēcteči bija vānaras (pērtiķi), kimaras, rākšasas, pēc mītiskas teiksmas ar viņa starpniecību Brahma nodeva cilvēkiem daudzas purānas.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- hipotekārā ķīlu zīme hipotekārās kredītiestādes vērtspapīrs, kura vērtība nodrošināta ar ieķīlāto nekustamo īpašumu un kurš laists apgrozībā uz hipotēkas pamata.
- statistiskā hipotēze hipotēze par pētāmās ģenerālkopas sadalījumfunkcijas raksturu vai parametru vērtībām.
- Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- iekritināt Iebērt, iebirdināt.
- ielakstīt Iebērt.
- iesabērties Iebērt.
- krainīt Iebērt.
- iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
- replika iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās.
- pārcirst Iecērtot veidot (zobus nodilušai vīlei) vēlreiz, no jauna.
- iecirtums Iecirstā vietā; cērtot ieveidotais, radītais robs.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē.
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- apspiesto pedagoģija iedrošinošs, apspiestību mazinošs skatījums uz sabiedrību, fokusējoties uz skolotāja un skolēna līdzvērtīgām attiecībām mācību procesā.
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē.
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos.
- cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- demogrāfiskā analīze iedzīvotāju kustības, īpaši dzimstības, mirstības, migrācijas procesu un to komponentu izpētes, novērtējuma un interpretācijas metožu lietošana.
- noguldījums Iedzīvotāju, uzņēmumu, organizāciju naudas līdzekļi vai vērtspapīri (akcijas, obligācijas), kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem nodoti uzglabāšanai (depozīti) bankā vai citā finansu iestādē.
- ieguldījumu apliecība ieguldījumu sabiedrības emitēts vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības.
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
- ielaisties Iegulties, ērti iesēsties.
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- izdabūt Iegūt ar darbu, pūlēm (piemēram, materiālas vērtības).
- izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt.
- augt (kāda) acīs iegūt lielāku autoritāti (kāda vērtējumā).
- izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
- sist (arī kaut) kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- nokaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti), nosist.
- kaut Iegūt pretinieka izspēlēto (kārti), izspēlējot savu vērtīgāko (kārti); sist.
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm.
- iekokot Iekaustīt, iepērt ar (nelielu) koku.
- sapokņīt Iekaustīt, iepērt.
- samūksnīt iekaustīt, nopērt.
- sastibot iekaustīt, nopērt.
- vitēt Iekaustīt, nopērt.
- sapuinīt Iekaustīt, sapērt.
- savitēt Iekaustīt, sapērt.
- savītēt Iekaustīt, sapērt.
- savitot Iekaustīt, sapērt.
- sazvīrot Iekaustīt, sapērt.
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas.
- iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- apvillāt Ielocīt viscaur uz iekšu (patronas čaulītes atvērtā gala malas).
- mietenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- mietens Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- mītenis Iemainīts, mazvērtīgs zirgs.
- procentu ienākumi ienākumi no jebkurām parādu saistībām, valsts izlaistiem vērtspapīriem, ienākumi no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas ir piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm.
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai.
- garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
- iemizot Iepērt (1).
- iežeickāt Iepērt (1).
- iežeikstēt Iepērt (1).
- iedalstīt Iepērt (2).
- iepauksnīt Iepērt (ar roku); iekaustīt.
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
- iepātagot Iepērt ar pātagu; perot ar pātagu, iebaidīt.
- iepipkāt Iepērt ar pipku.
- iepleknēt Iepērt ar pletni; iepērt.
- iestibīt Iepērt ar stibu.
- iežagarot Iepērt ar žagariem.
- varzelēties Iepērt vienam otru, iesist.
- ieplencēt Iepērt, iekaustīt.
- pieklopēt Iepērt, iekaustīt.
- iepļokāt Iepērt, iepļaukāt.
- ieplokņīt Iepērt, iepļaukāt.
- ievietēt Iepērt, iesist.
- iezaltēt Iepērt, iesist.
- iebērt Iepērt, nopērt.
- iemokāt Iepērt, nopērt.
- uzsukāt Iepērt, nopērt.
- sapopēt iepērt, saplūkāt.
- vembelēt Iepērt, sist ar rīksti.
- iejozt Iepērt; arī iesist.
- ieloskāt Iepērt; iekaustīt.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- iedauzīt Iepērt.
- iediegt Iepērt.
- iedrikāt Iepērt.
- iekapāt Iepērt.
- ieklopēt Iepērt.
- ieknaikstīt Iepērt.
- ieknozēt Iepērt.
- iekult Iepērt.
- ielobīt Iepērt.
- iemizāt Iepērt.
- iepeksēt Iepērt.
- iepeksīt Iepērt.
- iepleitēt Iepērt.
- ieplītēt Iepērt.
- iešaudīt Iepērt.
- ieskāt Iepērt.
- iešķilt Iepērt.
- ieskostēt Iepērt.
- iesmeltēt Iepērt.
- iešņorēt Iepērt.
- iestaukāt Iepērt.
- iestrieblāt Iepērt.
- iesukāt Iepērt.
- iesvoipīt Iepērt.
- ietest Iepērt.
- ietiesāt Iepērt.
- ietracēt Iepērt.
- ievantēt Iepērt.
- iežagarēt Iepērt.
- iežekstēt Iepērt.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- aizspriedums Iepriekš pieņemts (bieži aplams) negatīvs spriedums, vērtējums.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- atjaunošana Iepriekšējās vērtības atgūšana (piemēram, par celtni, stāvokli sabiedrībā, fizioloģisku stāvokli).
- marginalizācija iepriekšējo sociālo saišu zaudēšana un jaunās sociālās vides kultūras un ētisko vērtību nepilnīga apgūšana.
- kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml).
- klasika ierastas vērtības; paraugs kādā jomā.
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- klabata Ierīce aizvērtu durvju vai vārtu nostiprināšanai.
- ciparu-analogu pārveidotājs ierīce ciparu kodu izteikšanai kāda mainīga fizikāla lieluma atbilstošās vērtībās.
- gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
- vektormetrs Ierīce maiņstrāvas vērtības, fāzes vai sprieguma vidējās vērtības mērīšanai.
- galvanoskops Ierīce mazu strāvas vērtību konstatēšanai līdzstrāvas elektriskajā ķēdē un šīs strāvas virziena noteikšanai.
- erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- bortu izpletējs ierīce riepas bortu izplešanai diagnoscēšanas un remonta vajadzībām, kas dod iespēju vizuāli novērtēt riepas iekšpuses stāvokli, atklāt iespējamos bojājumus un vajadzības gadījumā arī tos novērst.
- trossavilcējs Ierīce vanšu un štagu nospriegošanai, izmantojot taļļās ievērtas troses.
- aizšaujamais Ierīce, ar ko nostiprina ko aizvērtu (durvis, vārtus, vāku u. tml.); aizbīdnis (1).
- komparators ierīce, kas spēj salīdzināt divus lielumus A un B, un salīdzināšanas rezultātā izstrādā izejas signālus, kuru vērtības atbilst vienai no trim situācijām: A<B, A=B, A>B.
- importa kvota ierobežojums, kas limitē noteiktā laika posmā importējamo preču vērtību vai daudzumu.
- rezonanses frekvence ierosinošā spēka frekvence, ar kuru uzspiesto svārstību amplitūdai ir maksimālā vērtība.
- aizsērt Iesākt sērt (riju), bet nepabeigt.
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- ieplutāt Iesist ar plaukstu vienu reizi; iepērt.
- iedot Iesist, iepērt.
- iedriksnīt Iesist, iepērt.
- ieknesēt Iesist, iepērt.
- iekoklēt Iesist, iepērt.
- iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku).
- iezvetēt Iesist; iepērt.
- iesk. Ieskaitot; ieskaitīts (novērtējumā).
- likviditāte Iespēja ātri realizēt preces, pārdot citas materiālās vērtības par skaidru naudu.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- ietvert Iespiest, ievērt.
- depozitārijs Iestāde vai persona, kas pieņem glabāšanā vērtības.
- emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus.
- IVN Ietekmes uz vidi novērtējums (spec.).
- skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām, kuras pārbīdot atzīmē skaitīšanas darbību rezultātus; šādas ierīces ripiņas.
- narstīt Ievērt (auklu).
- ieķemmēt Ievērt (dziju) šķietā.
- iešērēt Ievērt galu vai trosi blokā.
- ienītēt Ievērt nītīs (šķērus).
- ienītīt Ievērt nītīs (šķērus).
- ievalcīt Ievērt pavedienu.
- iešērēt šotis ievērt šotis blokos un augās.
- apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
- iesavērties Ievērties.
- dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla.
- optimālā cirsma ik gadu pieļaujamā kādas sugas koku izcērtamā platība, ko nosaka, lai nodrošinātu vienmērīgu vai paplašinātu meža izmantošanu noteiktas koku sugas ietvaros.
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
- izklapēt Ilgāku laiku, daudz pērt, sist.
- izpirināt Ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu.
- atsaistīt Ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā.
- piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
- izbrāķēties Ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties.
- nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
- ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
- nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
- apbirdināt Ilgstoši vai vairākos paņēmienos apbērt.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- investīcija Ilgtermiņa kapitālieguldījums kāda uzņēmumā, arī vērtspapīros.
- stockholder Ilgtermiņa vērtspapīru turētājs, akcionārs.
- bārijkarbonāts Indīga viela, ko mežaizsardzībā lietoja peļu iznīcināšanai stādu audzētavās un vērtīgās kultūrās.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene).
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
- cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- medības uz gaidi individuālo medību veids, kurā medī pārnadžus, plēsējus un ūdensputnus; galvenās priekšrocības: medījamie dzīvnieki tiek mazāk traucēti, pirms šaušanas tos var labi apskatīt un novērtēt, var precīzāk trāpīt, jo ir iespēja šaut pa stāvošu vai lēni ejošu dzīvnieku, mednieks ir nodrošināts pret nelaimes gadījumiem.
- pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās.
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
- zemes administrēšana informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- klīringcentrs Institūcija, kuru tirgus dalībnieki vai uzraudzības institūcija atzinusi par drošu un kura veic klientu vērtspapīru, valūtu vai citu mantisko vērtību klīringu.
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana.
- sociālā fobija intensīvas, pastāvīgas un nepamatotas bailes tikt novērotam un novērtētam.
- kārnīties Intensīvi darboties, sērtot kokus, līžot līdumu, arot zemi.
- interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
- interiorizēt Internalizēt - apgūt, t. i., iemācīties un sev par saistošiem pieņemt (sabiedrības ideālus, vērtības un normas).
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes.
- ātruma diapazons intervāls starp ātruma mazāko un lielāko iespējamo vērtību; tā lielumu izsaka ar lielākā un mazākā ātruma starpību.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- fibrobronhoskopija invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses.
- ciklometriskās funkcijas inversās trigonometriskās funkcijas Arcsin, Arccos, Arctg, ..., kā arī to galvenās vērtības arcsin, arccos, arctg, ...
- sindikāts Investīciju banku vai finanšu institūtu grupa, kas garantē iepirkt no emitenta jaunu vērtspapīru izlaidumu vairumā un izvietot to investoru starpā.
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.).
- starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piemēram, uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
- nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta).
- verbāt Īpašā Pūpolsvētdienas rituālā skart, pērt ar pūpolu zariem.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas.
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, darba rezultāts un tā atzinīgs novērtējums.
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets.
- spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība.
- mērīšanas precizitāte īpašība, kas raksturo mērījuma rezultāta tuvinājumu mērāmā lieluma īstajai vērtībai.
- pārmantojamība Īpašība, spēja (piemēram, kultūras vērtībām, profesijai) saglabāties nākamajās paaudzēs.
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību.
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus.
- aizirdināt Irdinot aizvērt, aizbērt.
- strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes.
- peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini.
- impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība.
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist.
- lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām.
- anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
- lombarda kredīts īstermiņa aizdevums pret kustamu lietu vai privāttiesību dokumentu (vērtspapīru) ķīlu.
- naudas ekvivalenti īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kurus var ātri pārvērst naudā un risks, ka to vērtība mainīsies, ir neliels.
- piekārnīt Izbērt, izliet lielākā apjomā.
- izbārstelēt Izbērt.
- izbirināt Izbērt.
- izabērties Izbērties.
- brāķdēlis Izbrāķēts, mazvērtīgs dēlis; dēlis ar defektiem.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- pērles Izcilnīši uz briežu buļļa un stirnu āža ragiem, kuru lielums, izvietojums un forma ir viens no rādītājiem medību trofeju vērtēšanā.
- izdūrēt Izcirst (āliņģi) ar āliņģu cērtamo cērti (dūri).
- izzoķēt Izdauzīt, nopērt.
- izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu.
- izēzēt Izieskāt, izkasīt; izpērt (bērnu).
- izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
- močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
- izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
- izvītēties Izkarsēties, izpērties (pirtī).
- izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1).
- aizpildījums Izklājlapās - atkārtotu vērtību ievade šūnu grupā.
- pārnītīt Izlabot kļūdas, ja velki nītīs savērti nepareizi.
- šļura Izlaidīga sieviete; negatīvi vērtējama sieviete.
- emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus).
- iebrammēt Izlamāt, nopērt.
- nomiekšķēt Izmērcēt, nopērt.
- australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā.
- piteks Izmiris cilvēkpērtiķis, kas dzīvojis vairāk nekā pirms 50000 gadu.
- afropiteks Izmiris cilvēkpērtiķis.
- propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem.
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- vazot Izpelt, sist, pērt.
- noslomēt Izpērt (ar pātagu).
- izpleknēt Izpērt ar pletni.
- samietēt izpērt, krietni sapērt.
- nobiktalāt Izpērt, krietni sapērt.
- nostērstēt Izpērt, nopērt.
- notauvēt Izpērt, nopērt.
- velstīt Izpērt, nopērt.
- sadābt Izpērt, pievarēt.
- izblaizīt Izpērt.
- izbozēt Izpērt.
- izapērties Izpērties (smiltīs) - par putniem.
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu.
- izvicēties Izpērties.
- naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam.
- izpušerēt Izputināt (materiālas vērtības).
- rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
- ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- Liela manta! izsaucas par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- pārskatīt Izskatīt, novērtēt vēlreiz, no jauna.
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
- apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
- palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto.
- piekārt (kaut kādu) birku (kādam) izteikt kādam apšaubāmu vērtējumu, nepatiesi apvainot.
- atsasaukties Izteikt savu atzinumu, novērtējumu.
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0.
- tiesu debates iztiesāšanas posms, kurā likumā noteiktie procesa dalībnieki analizē un novērtē tiesas izmeklēšanā izskatītos pierādījumus un izsaka savu galīgo viedokli, kā jāizšķir izskatāmā krimināllieta.
- skatījums iztirzājums, arī vērtējums, kura parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml.; arī viedoklis
- apskatīt Iztirzāt, kritiski novērtēt; aplūkot.
- aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
- nicināt Izturēties (pret kādu) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību, derīgumu, būt pazemojoši nevērīgam, paust savu pārākuma apziņu.
- krupons Izturīgākā, vienmērīgākā un biezākā, vērtīgākā jēlādas daļa, kas iegūta no dzīvnieka ādas muguras daļas.
- godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
- t-tests Iztvērumu vidējo vērtību salīdzinājums.
- Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- nozoķēt Izvelēt, nopērt.
- parametrs izvēlnes elements, kuram vērtību piešķir vai nu operators, vai sistēma tajā momentā, kad izvēlne tiek interpretēta.
- caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
- iešķietot Izvērt pavedienus caur aužamo stāvu šķietu.
- izšērēt Izvērt trosi (galu) no bloka.
- atirināt Izvērt, izplucināt, izārdīt.
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piemēram, atziņas, domas).
- iztaksēt Izvērtēt, noteikt (lielumu, vērtību).
- izsvērt Izvērtēt.
- izšmukt Izvērties (par diegu, dziju).
- evakuēt Izvest (iedzīvotājus, uzņēmumus, iestādes, materiālās un kultūras vērtības) no teritorijas, ko apdraud pretinieka uzbrukums vai dabas katastrofa.
- izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
- izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- okeāna sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilga okeāna brauciena laikā komandai būtu elementāras ērtības.
- relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas.
- paceļamais gals jahtkluba ostas takelmasta blokā ievērts gals (trose), ar kuru paceļ un nolaiž mastus.
- obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu.
- senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē.
- YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās).
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA).
- tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus").
- bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību.
- panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā).
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
- aktīvi Jebkādas vērtības, ko ir iespējams apmainīt pret naudu vai kādu citu vērtību.
- noteiktais integrālis jebkura integrāļa funkcijas divu vērtību starpība
- Ego distonisks jēdziens Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kuras nav saskaņā ar Ego vajadzībām, mērķiem un cilvēka paštēlu.
- atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās.
- Ego sintonisks jēdziens psihoanalīzē un Ego psiholoģijā, kas tiek attiecināts uz tādu uzvedību, impulsiem, vērtībām un jūtām, kas ir saskaņā ar Ego vajadzībām un mērķiem.
- nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
- jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem.
- uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā.
- omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi).
- omuļoties Justies ērti, priecāties.
- no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
- kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
- nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
- mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2).
- apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
- idealizācija jūtu ietekme otra cilvēka vērtējumā.
- vērtējums Kā materiālo, skaitlisko vērtību konstatēšana; šī vērtība; paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (2).
- Kā nav kauna? kā nav neērti, nepatīkami?
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- redukcija kāda lieluma samazināšanās līdz noteiktai skaitliskai vērtībai (piemēram, spiediena redukcija).
- diapazons Kāda lieluma vērtību kopums starp divām robežvērtībām.
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības atkarība no cita lieluma vai vairāku lielumu dažādām vērtībām.
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms.
- aktīvs Kāda uzņēmuma, iestādes materiālās vērtības, ieskaitot arī parādprasības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- nosaplēsties Kādas iedarbības rezultātā atvērties (par apdzijušu brūci).
- konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs).
- susliks Kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns.
- birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
- knābiķis Kāds, kurš knābā, cērt.
- glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
- pasērt Kādu brīdi sērt (riju).
- pasēsties Kādu laiku ērti sēdēt.
- resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
- neogēns kainozoja otrais periods (pirms 21-1,7 miljoniem gadu), kam raksturīgas krasas sauszemes faunas izmaiņas (parādījās ziloņu, cūku, aitu, zirgu priekšteči, cilvēkpērtiķi); neogēna periods.
- sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- kakla apkārmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
- Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m.
- kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
- sekačs Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekats Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekecis Kapājamais, cērtamais rīks; sekacis (1).
- sekacis Kapājamais, cērtamais rīks.
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- pastāvīgais kapitāls kapitāla daļa, kura pastāv ražošanas līdzekļu, celtņu, ierīču, mašīnu, kurināmā, izejvielu, palīgmateriālu veidā un kuras vērtība ražošanas procesā nemainās.
- lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums - uzņēmumi, naudas līdzekļi, vērtspapīri.
- fiktīvais kapitāls kapitāls, kas reāli neeksistē (dažādi vērtspapīri), taču ir iekļauts bilancē un dod īpašniekam peļņu dividendēs vai procentu veidā.
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- cebus Kapucpērtiķi jeb kapucīni.
- karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums.
- karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas.
- hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- ciparkarte Karte, kuras satura informācija tiek veidota, glabāta un lietota datorizētas informācijas formātā; tās izmantošanai nepieciešams dators ar attiecīgo programmnodrošinājumu, tāpēc lauka apstākļos ērtāk lietojamas ir analogās kartes; digitālā karte.
- sabungāt kārtīgi nopērt.
- nobleivēt Kārtīgi nopērt.
- noblietēt Kārtīgi nopērt.
- nodrātēt Kārtīgi nopērt.
- noskost Kārtīgi nopērt.
- samickot Kārtīgi nopērt.
- maza kārts kārts ar mazu vērtību.
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
- ņecka Kas bezvērtīgs (piem., drēbju skranda, gaļas atgriezums).
- ģešovka Kas lēts, arī mazvērtīgs.
- sūds Kas ļoti mazvērtīgs, nekvalitatīvs.
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks.
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- perkutānā nefrostomija katetra ievadīšana caur ādu līdz nieres bļodiņai fluoro- vai ultrasonogrāfiskā kontrolē; izmanto, lai novērstu supravezikālu aizsprostojumu, kā arī atvērtu urīnceļus pirms dažādām procedūrām, piem., sašaurinājuma dilatēšanas vai akmeņu izņemšanas.
- punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs).
- sufragijs Katoļu baznīcā aizlūgums, garīgas žēlastības parādījums, labs darbs ar grēku izpirkšanas vērtību citu labā; liturģijā - īpaš lūgšana, kas vēršas pie visiem svētiem.
- pašproduktivitāte Katram atsevišķam vērtējamam dzīvniekam raksturīgie produktivitātes kritēriji, piem., cūkām - speķa biezums, dzīvmasas pieaugums diennaktī un barības patēriņš produkcijas vienības ražošanai.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- juveli Katrs dārgums, reta un vērtīga lieta.
- miezerēt Kaustīt; pērt.
- sēnelas Kaut ka nevērtīgs.
- pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
- apspriešana Kaut kā pārrunāšana, analizēšana, izsakot vērtējumus, spriedumus.
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- labgalis Kaut kādā (piemēram, drošības, ērtības, materiālās labklājības) veidā labākā vieta.
- pļeka Kaut kas bezveidīgs; cilvēks bez stājas, rakstura vai citādi kā nederīgs, nevērtīgs.
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- susnabki Kaut kas mazs, bezvērtīgs.
- plaucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plucis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plūcis Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- plunce Kaut kas mazvērtīgs vai citu par tādu uzlūkots; nolaidīgs, nekārtīgs, apģērbā nolaidies cilvēks.
- časka Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- časkas Kaut kas mazvērtīgs vai nejēdzīgs.
- ņerkšis Kaut kas mazvērtīgs, nepilnvērtīgs, neizturīgs.
- čuibas Kaut kas mazvērtīgs.
- sijas Kaut kas mazvērtīgs.
- trapaks Kaut kas nenoteikts, bezvērtīgs.
- čāža Kaut kas nenozīmīgs, mazvērtīgs.
- nemanta Kaut kas nevērtīgs un vienlaikus nevēlams.
- pimslis kaut kas nevērtīgs.
- naršķis Kaut kas nolietots, mazvērtīgs.
- ziepju burbulis kaut kas tikai ārēji skaists, bez dziļāka satura un nozīmes, tikai šķietami vērtīgs; mānīgs, gaistošs, iluzorisks.
- križa Kaut kas vecs un nevērtīgs, grabažas, nieki.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
- ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga).
- filmu cenzūra kinofilmas novērtēšana, lai konstatētu, vai tā atbilst publiskas demonstrēšanas vajadzībām, un skatītāju vecuma robežu noteikšana.
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet.
- darbvērtība Klasiskajā ekonomikas zinātnē - ražojuma cena (vērtība), kas tieši atspoguļo patērēto darba daudzumu.
- divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams.
- aizklaudzēt Klaudzot aizvērties, aizdarīties.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam, iegūt (materiālās vērtības).
- dadzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- piedzīvāt Kļūt bagātam, turīgam, iegūt materiālas vērtības.
- nokristies Kļūt ievērojami mazākam vai mazam (piemēram, par cilvēka pozitīvām īpašībām, morālām vērtībām).
- dadzīvāt Kļūt kāda notikuma līdzdalībniekam, kādas parādības vērtētājam.
- lētīties Kļūt lētam un ērtam.
- pielīdzināties Kļūt līdzīgam (ar ko), līdzvērtīgam (kam); līdzināties.
- palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību, apjomu, daudzumu); refl. --> palielināt (2).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- kristies Kļūt mazākam (par morālām vērtībām).
- aiziet nevērtē kļūt nevērtīgam.
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties.
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (piemēram, par cenu); kļūt ar mazu vai mazāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- oftalmodiagnoze Ko noteic, vērojot konjunktīvas reakciju uz specifiskām vielām (tuberkulīns); plašākā nozīmē: acs pārmaiņu novērtēšana citu orgānu slimības diagnostikā.
- dešifrēšana Kodētu tekstu, ciparu u. c. datu pārveides process to sākotnējā vai citā nolasīšanai ērtā formā.
- INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation").
- sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni.
- bonitēšana kokaudžu ražības novērtēšana noteiktos augšanas apstākļos.
- strīķis Koks ar ko nolīdzina iebērtos graudus, līdzeni ar trauka malu.
- skutkoks Koks, ar ko mērījot nolīdzina piebērto pūru, utt.
- valdošā suga koku suga, kas veido lielāko kokaudzes krājas daļu; galvenā suga (t.i., saimniciskā ziņā vērtīgākā suga, kas vislabāk atbilst konkrētiem augšanas apstākļiem) par valdošo uzskatāma tad, ja tā ir vismaz 4/10 no audzes sastāva, kaut arī kādas citas sugu īpatsvars ir lielāks; dominējošā suga.
- ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības.
- lielie dati kolektīvs apzīmējums liela datu apjoma izvērtēšanas metodēm un šo datu modeļu un likumsakarību atklāšanai.
- komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums.
- komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- arbitrāža Komercdarbība, izmantojot vienādu objektu (valūtu, depozītu, vērtspapīru u. tml.) kursu vai cenu starpību dažādos tirgos, lai gūtu peļņu.
- kapitālsabiedrība Komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas; tā var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību gan akciju sabiedrība.
- paškompensēšana Kompensācijas darījuma forma, kuras gadījumā pārdevējs par savu preci pretī saņem citu, ekvivalentu pēc vērtības, preci.
- bonitēšana kompleksa dzīvnieku novērtēšana pēc izcelšanās, šķirnības, konstitūcijas un eksterjera, dzīvmasas, produktivitātes, pēcnācēju labuma un atražotspējas.
- modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību.
- protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas.
- datu analīze konkrētas informācijas detalizēta izpēte, novērtēšana un interpretācija.
- konkrētais tirgus konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.
- sīkstruktūras konstante konstante, ko izmanto, lai aprakstītu nelielas izmaiņas atomu un molekulu elektronisko stāvokļu enerģijā, kura ir saistīta ar magnētisko mijiedarbību starp elektrona orbitālās kustības un spina momentiem; skaitliski tā ir vienāda ar elektrona ātruma attiecību pret gaismas ātrumu, elektronam atrodoties uz ūdeņraža atoma pirmās Bora orbītas; biežāk lieto šīs konstantes apgriezto vērtību, kas ir bezdimensionāla un vienāda ar 137.
- atomu rādiusi konstantes, kas ļauj tuvināti novērtēt starpatomu attālumus molekulās un cietvielās.
- jonu rādiusi konstantes, ko izmanto, lai tuvināti novērtētu starpkodolu attālumu jonu kristālos.
- vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
- kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai.
- karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- līgumcena Kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli.
- cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība.
- atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā.
- sadalkopne Kopņu sistēma sadalietaisē, ko izmanto dažādu pievienojumu ērtākai savienošanai.
- kopsumma Kopumā; kopā vērtējot.
- kopnovērtējums Kopvērtējums.
- nelineārā korelācija korelācija, kurā, vienas pazīmes lielumam pieaugot, otras pazīmes lielums pieaug līdz zināmai robežai, bet pēc tam saglabā savu vērtību vai sāk samazināties.
- drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
- antitrisms Košļāšanas muskuļu antagonistu toniska spazma, kas neļauj aizvērt muti.
- delistācija Kotēšanas pārtraukšana - uzņēmuma vērtspapīra izslēgšana no biržas sarakstiem biržas noteikumu neievērošanas vai kotēšanas nosacījumu neizpildes gadījumā, vai arī pēc uzņēmuma paša vēlēšanās.
- lifo metode krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode ("pēdējais iekšā - pirmais ārā"), kas pamatojas uz pieņēmumu, ka krājumu vienības, kas pēdējās iegādātas, tiek pirmās izlietotas; tādējādi krājumu atlikumi tiek novērtēti "pirmo" iegāžu cenās.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- FIFO Krājumu vienveidīgu priešmetu novērtēšanas paņēmiens (saīs. no angļu "first in - first out").
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- kūlenis Krasa pārvērtība, pārmaiņa.
- atgāžamā kabīne kravas automobiļa kabīne, kas ar šarnīrmehānismu ir pagriežama, lai ērtāk piekļūtu zem tās esošajam motoram.
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām.
- bona Kredītdokuments, pret kuru tā īpašnieka noteiktā termiņā var saņemt no citas personas vai iestādes naudas summu vai citas vērtības.
- kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
- refinansēšana Kredītiestādes naudas līdzekļu iegūšanas pasākumi citās kredītiestādēs un valsts centrālajā bankā, pārdodot vai ieķīlājot vērtspapīrus; valsts centrālās bankas īstermiņa kredītu piešķiršana komercbankām.
- atzveltnes krēsls krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu jeb atzveltni
- dreslis Krēsls uz ragavām ērtākai braukšanai.
- zuntēt Krietni dauzīt, pērt (dzīvnieku).
- noāzēt Krietni nopērt; izsmiet, zākāt.
- sabrendzelēt krietni nopērt.
- izzipsnāt Krietni nopērt.
- nogazēt Krietni nopērt.
- nogāzēt Krietni nopērt.
- norantīt Krietni nopērt.
- noslonīt Krietni nopērt.
- sasveikt Krietni nopērt.
- telzt Krietni nopērt.
- miltot Krietni pērt; dauzīt.
- miltāt Krietni pērt.
- ramtēt Krietni pērt.
- saplauksnāt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplaukstēt Krietni sapērt ar plaukstu.
- saplūskāt krietni sapērt.
- saspalot krietni sapērt.
- sazvecēt krietni sapērt.
- izbamzāt Krietni sapērt.
- izpaisīt Krietni sapērt.
- noblaizīt Krietni sapērt.
- noencēt Krietni sapērt.
- saķūzēt Krietni sapērt.
- sapauksnīt Krietni sapērt.
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
- divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
- kult riju kult labību, kas iesērta rijā.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība.
- bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
- kultūrvērtības Kultūras vērtības.
- pūrs Kultūras vērtību kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā; iespaidu, atmiņu kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- kultūrpārnese kultūras vērtību nodošana un pārņemšana starp dažādām tautām un dažādiem sabiedrība slāņiem.
- vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
- sēklaudzēšana Kultūraugu augstvērtīgu šķirņu sēklu audzēšana šķirnes sējumu atjaunošanai.
- nereālisms Kustība, kas veidojās uz Dieva nāves teoloģijas pamata, tās pārstāvji apgalvoja, ka reliģiskas doktrīnas attiecas tikai uz cilvēciskiem vērtību avotiem un neattiecas uz objektīvo realitāti.
- cirkularitāte kustības modelis, ko raksturo kustība pa slēgtu vai atvērtu apli.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
- viras Kustīga savienojuma detaļa (logu, durvju u. c.) vērtņu piestiprināšanai. Pēc konstrukcijas ir noceļamās un iekaltās v.
- vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piemēram, durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
- važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa.
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- perināties Kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem; pērties (2).
- quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām).
- atestācija Kvalifikācijas noteikšana, darba novērtējums un personisko īpašību raksturojums (darbiniekam).
- raudze Kvalitāte, vērtība.
- kvants Kvantēta fizikāla lauka struktūras elements, kas ir šā lauka īpašību nesējs; kāda fizikāla lieluma (kas var pieņemt tikai diskrētas vērtības) minimālā deva.
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
- enerģijas līmenis kvantu mehānikā kvantu sistēmas (kodola, atoma, molekulas) enerģijas vērtība stacionārā stāvoklī.
- Mailduins Ķeltu mitoloģijā - īru varonis, kas devās tālā jūrasbraucienā, lai nogalinātu sava tēva slepkavu, bet tas izvērtās par ilgstošu ceļojumu ar fantastiskiem piedzīvojumiem.
- momentānais ātrums ķermeņa ātruma vektors katrā laika momentā, tā modulis ir vienāds ar ātruma acumirklīgo vērtību, bet virziens norāda ķermeņa kustības vircienu šajā laika momentā.
- paraprocess Ķermeņa magnetizācijas palielināšanās ferimagnētiķos un feromagnētiķos ārējā magnētiskajā laikā, ja tā intensitātes vērtība ir lielāka par vērtību, kas atbilst parauga tehniskajam magnētiskajam piesātinājumam.
- leptohīmija Ķermeņa šķidrumu nepilnvērtība.
- uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
- eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu.
- stani- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- stanni- Ķīmijā priedēklis četrvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- stanno- Ķīmijā priedēklis divvērtīgās alvas savienojumu apzīmēšanai.
- organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī organisko vielu un to savienojumu īpašības un pārvērtības.
- mehanoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskas pārvērtības mehāniskas iedarbības rezultātā.
- lāzerķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu pārvērtības lāzeru starojuma iespaidā.
- ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās.
- zelts Ķīmiskais elements Au – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru.
- termoradiolīze Ķīmiskās pārvērtības vielās, kas notiek jonizējošā starojuma un augstas temperatūras vienlaicīgā iedarbībā.
- arboricīdi Ķīmiskas vielas noteiktu sugu kokaugu iznīcināšanai izlases veidā; reti un piesardzīgi lietojamas meža kultūru vai dabiski atjaunojušos meža jaunaudžu kopšanai, iznīcinot tās koku un krūmu sugas, kuras traucē saimnieciski vērtīgāko koku sugu augšanu un audžu veidošanos.
- ķīmiskās tehnoloģijas process ķīmisko un fizikālķīmisko pārvērtību kopums sistēmā no izejvielām līdz gatavai produkcijai.
- produkts ķīmisko un fizikālo pārvērtību rezultātā no izejmateriāla iegūta enerģija, viela vai materiāls.
- Šeņnuns Ķīnas mītu kultūrvaronis, kas iemācīja cilvēkiem zemkopību un augu lietošanu uzturā, deva nosaukumus gadalaikiem, noteica zemes vērtību, pagatavoja spīļarklu, iemācīja ļaudīm art, arī rīkot tirgus un mīties.
- pinbols Ķīniešu biljards; spēle, kuru spēlē uz īpaša galdiņa, kustinot dažādas sviras un tādējādi cenšoties panākt bumbiņas kustību vēlamā virzienā un tās ieripošanu "vērtīgākā" bedrītē.
- sižana ķīniešu mitoloģijā - pašaugošā zeme, kuras mazu piciņu nometot zemē, tā sāk strauji augt un veido kalnus un dambjus, ar to var aizbērt ūdeņus un apturēt plūdus.
- Suņukuns Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, galvenais tēls U. Čeneņa romānā "Ceļojums uz Rietumiem" (14. gs.).
- Suņ-Vukoņs Ķīniešu mitoloģijā - pērtiķu valdnieks, kam dievi bija likuši darboties debesīs, lai viņu varētu pieskatīt.
- slēgt Ķirurģiski aizvērt (brūci), savienojot (tās) malas.
- gods Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
- zelta fonds labākā, nozīmīgākā (parasti kultūras vērtību) daļa.
- nomiekšēt Labi izmērcēt, nopērt.
- ben marcato labi uzsvērti.
- kā barons labi, bez rūpēm, ērti, lepni.
- kņadas Labības tīrīšanas atliekas, vai kas cits mazvērtīgs.
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- spalvains labs, vērtīgs (parasti par ideju, domu)
- tolka Labums, vērtīgums.
- medību trofeju vērtēšana lai nodrošinātu medību trofeju vienotas salīdzināšanas iespējas, trofeju vērtēšanai ir izstrādāta speciāla metodika; Eiropā populārākā un plašāk lietotā ir Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas izstrādātā metodika, kas apstiprināta 1937. g. un kopš tā laika būtiski nav mainīta.
- trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
- momentānā vērtība laikā mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) skaitliskā vērtība jebkurā laika momentā.
- vidējā vērtība laikā mainīgu periodisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma, jaudas) vērtība perioda laikā; sinusoidālas formas maiņstrāvai šīs vērtības ir vienādas ar nulli.
- pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas.
- darba laiks Laika sprīdis, kurā iestāde vai uzņēmums ir atvērts apmeklētājiem.
- samaksas termiņš laiks (diena), kurā vai līdz kuram jāveic aizņēmuma vai aizdevuma apmaksa, obligāciju, hipotekāro ķīlu zīmju un citu parādzīmju nominālvērtības atpirkšana no ieguldītāja.
- luča Laimīgs, izdevīgs gadījums; vērtīgs ieguvums; ķēriens.
- dūcenēt Lamāt un pērt.
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība.
- atzarotnis Lapu koks, kam nozāģēti visi galotnes sānzari un nereti arī pati galotne, lai audzētu uz tā vairāk zaru periodiskai izmantošanai; parasti pēc 3-10 gadiem zarus nocērt žagaru, mietu un maikstu ieguvei.
- bezgalotnis Lapu koks, kuram 2-4 m augstumā nozāģēta galotnes daļa, lai audzētu zarus, kurus periodiski, apmēram ik pēc 2-10 gadiem nocērt dažādām vietējām saimnieciskām vajadzībām.
- šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
- Mimulus guttatus lāsainā pērtiķmutīte.
- ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības.
- rotējošs magnētiskais lauks lauks, kura indukcijas vērtība ir nemainīga, bet indukcijas vektors rotē ar noteiktu leņķisko ātrumu.
- arkls Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (zemes daudzums ko varēja apstrādāt ar vienu zirgu un arklu; 19. gs. \~150-220 ha) un vērtības mērs (feodālismā); feodālās zemes rentes un zemes nodokļu aplikšanas vienība.
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- spēkbarība Lauksaimniecības dzīvnieku barība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- laupījums Laupot iegūtās materiālās vērtības.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- izotermiskā atkvēlināšana leģētu tēraudu atkvēlināšanas veids - tēraudu pēc karsēšanas mazliet atdzesē, izotermiski iztur sāls vannās, kur pilnīgi notiek struktūras pārvērtības, un atdzesē gaisā.
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- lupatu lelle lelle, kas izgatavota no mazvērtīgiem drēbes gabaliem.
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
- pundurlemūrs Lemūru dzimtas suga, neliels pērtiķis, viens no mazākajiem primātiem.
- sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
- aizvirināt Lēnām un pamazām aizvērt.
- izvadu Lēnām, omulīgi, ērti.
- iekratināt Lēnām, vairākkārtēji kratot iebērt.
- sākuma fāze leņķa vērtība laika atskaites sākuma momentā.
- ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'.
- kā grēfiene lepni, cēli, bagāti, ērti.
- kā preilene lepni, cēli, ērti.
- brokers Licenzēta fiziska persona, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus; brokeris.
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- mērs līdzeklis, ar kuru reproducē noteiktu fizikāla lieluma vērtību.
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- pitekoīds Līdzīgs pērtiķim.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana.
- vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei.
- endocentrisks Līdzvērtīgs kādam no tai pašā kopā vai sistēmā esošiem elementiem.
- līdzīgs līdzvērtīgs, atbilstošs (parasti savstarpēji).
- polimerizācija līdzvērtīgu organismu homoloģisko veidojumu skaita palielināšanās filoģenēzes procesā; īpaši raksturīga vienšūņiem, izpaužas arī daudzšūņu evolūcijas procesā (piemēram, tā palielinājies žaunu skaits bezmugurkaulniekiem, putekšņlapu skaits ziediem).
- kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida.
- lielākais robežizmērs lielākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- vidējais uzspīlējums lielākā un mazākā uzspīlējuma vidējā aritmētiskā vērtība.
- vidējā spēle lielākās un mazākās spēles vidējā aritmētiskā vērtība.
- bagātība Lielas materiālas vērtības; liels daudzums (mantas, naudas vai cita īpašuma).
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- ķuza Liels daudzums (parasti par ko ne visai vērtīgu).
- pulmans Liels, ērts pasažieru guļamvagons; Pulmana vagons.
- absolūtā kļūda lieluma patiesās un novērotās vai aprēķinātās vērtības starpības skaitliskā vērtība.
- ekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), ar kura vērtību var izteikt cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtību.
- neekvivalents Lielums (lieta, prece u. tml.), kura vērtība nav līdzvērtīga vai ir būtiski atšķirīga no cita lieluma (lietas, preces u. tml.) vērtības.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- konstante Lielums, kas dotajā argumentu maiņas apgabalā nemaina savu vērtību; arī bieži lietots nemainīgs skaitlis (piem., p, e).
- gadījuma (arī stohastisks) lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu.
- nemainīgs lielums lielums, kas saglabā vienu un to pašu vērtību.
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā.
- atlikusī bilances vērtība lielums, ko iegūst, no aktīva sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu (amortizāciju).
- skalārs Lielums, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- parametrs lielums, kura dažādās skaitliskās vērtības dod iespēju izvēlēties kādu noteiktu elementu (objektu) no dotās elementu (objektu) kopas.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- pastāvīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; konstants lielums.
- konstants lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā nemainās; pastāvīgs lielums.
- nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
- gadījumlielums Lielums, kura vērtību nosaka gadījumeksperimenta rezultāts (piemēram, metot spēļu kauliņu).
- skalārais lielums lielums, kuru pilnīgi nosaka tā skaitliskā vērtība.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni.
- nevērte Lietderības, vērtības trūkums.
- saturīgs Lietderīgs, vērtīgs (piemēram, par laikposma, dzīvi).
- reifikācija Lietiskošana - sociālo attiecību pārvēršana cilvēka saražoto lietu vērtību attiecībās un cilvēka darba pielīdzināšana mašīnu darbam.
- ordinālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala - vienkārša pakāpju secība un hierarhija.
- nominālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas raksturo piederību kādai grupai un atbilstību tās pazīmēm.
- intervālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala, kas saistīta ar noteiktām mērvienībām un neļauj noteikt mērījumu vērtību atšķirības.
- tiestiešam Lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu.
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- dižin Lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību.
- štrunt Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
- tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
- šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- lieliski Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- šamais Lieto, lai izteiktu pozitīvu vērtējumu.
- piedziedāt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts dziedāt, ka ar dziedāšanu neko nepanāks.
- Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
- izabūties Lieto, lai pastiprinātu, uzsvērtu darbības, procesa u. tml. pabeigtību.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- dzenamais Lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu.
- šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- trejtrejādi Lieto, lai uzsvērtu trejādības vai triju veidu svarīgumu.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- padārs Lietojams, noderīgs, ērts.
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni).
- ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu.
- iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu).
- lietojumu pārvaldība lietojumslāņa funkcija, kas veic atvērto sistēmu sadarbības lietojumprocesu pārvaldību.
- sistēmas pārvaldība lietojumslāņa funkcijas, kas saistītas ar atvērto sistēmu sadarbības pārvaldību visos atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņos.
- taupīt Lietot, izmantot (materiālas vērtības) saprātīgi, tērēt, cik iespējams, maz, piemēram, lai pietiku ilgākam laikam.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- uztura līgums līgums, ar kuru viena puse nodod otrai naudā vai graudā kādu mantisku vērtību, par ko otra tai dod uzturu, kamēr uztura ņēmējs dzīvo, ja vien par šā pienākuma ilgumu nav norunāts citādi.
- pērdināt Likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī).
- simetrija likumsakarīga līdzvērtīgu kristāla daļu atkārtošanās.
- naudas tirgus instrumenti likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u. tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū.
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība.
- īpašvērtība Lineāras transformācijas A īpašvektoram atbilstošā skalāra l vērtība.
- lingvokulturoloģisks Lingvokulturoloģiskā pieeja - valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu, metodisko paņēmienu, mācību organizācijas formu izvēli un izmantošanu. lai nodrošinātu valodas kā etnosa garīgā mantojuma apguvi, iepazīšanos ar attiecīgā etnosa un citu etnosukultūras faktiem un vērtībām.
- izopleta Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas ar vienādu divu mainīgo funkcijas vērtību.
- izoanomālija Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu noviržu vērtību no normālās vērtības.
- izolīnija Līnija, kas kartē, shēmā, maketā, grafikā savieno punktus ar vienādām kādas parādības vērtībām.
- raustava Linu galviņu nocērtamais.
- līpināt Lipt ciet, aizvērt.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- literatūras kritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika.
- tulkojumkritika literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu tulkojumu vērtēšanu.
- literatūrkritika Literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu vērtēšanu; literatūras kritika.
- gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai.
- NE operācija loģiskā operācija ar vienu operandu, kuras rezultātā loģiskā mainīgā vai formulas A vērtība kļūst aplama, ja A ir bijis patiess, un otrādi.
- ekskluzīvā VAI operācija loģiskā operācija, kas apvieno divus apgalvojumus vai formulas _P_ un _Q_ tā, ka tās rezultāts ir patiess tad un tikai tad, ja _P_ vai _Q_ (nevis _P_ un _Q_) ir patiesi. tā kā šīs operācijas rezultāts ir patiess tikai pie dažādām operandu vērtībām, to sauc arī par ekvivalences nolieguma operāciju.
- pozitīvā loģika loģiska sistēma, kurā atšķirībā no negatīvās loģikas mainīgo un funkciju patiesai vērtībai atbilst augsts potenciāls, bet aplamai - zems.
- negatīvā loģika loģiska sistēma, kurā vispārpieņemtiem signālu līmeņiem piešķirtas pretējas vērtības, t. i., augsts potenciāls atbilst loģiskajai 0, bet zems potenciāls - loģiskajam 1.
- daudzvērtīgā loģika loģisko izteiksmju, kuru mainīgajiem ir vairāk nekā divas vērtības, pētīšanas kārtulu un metožu sistēma.
- atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu).
- aprobācija lopkopībā - jaunizveidotu dzīvnieku šķirņu vai ciltslīniju novērtēšana.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai.
- lubene Lubu literatūra - viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības.
- lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
- pielūžņāt Lūžņām piebērt, pataisīt lūžņainu.
- kuldināt Ļaut pērt vai kult.
- atsegt Ļaut saskatīt, pavērt (skatienam).
- izlaist no rokām ļaut zust kam vērtīgam, noderīgam, nespēt, neprast ko saglabāt, paturēt.
- nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
- izņukt Ļengani izjukt, atvērties, sadalīties.
- elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk).
- būt augstās domās ļoti atzinīgi novērtēt.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
- cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt; slavēt, slavināt.
- slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, uzņēmuma, iestādes, arī cilvēka darbības rezultāta) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts (piemēram, vietas, ainavas) vērtējums.
- slava Ļoti augsts, sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas, organizācijas darbības, īpašību) nopelniem, veikumu.
- mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- nomesties ceļos Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (no)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- kā spīlēs ļoti cieši, stingri, spēcīgi; ļoti neērti, mokoši.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- kā ercens ļoti labi, bez rūpēm, ērti; noteikti.
- kā (lasīt) izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
- kā lasīt izlasīts ļoti labs, augstvērtīgs, pilnvērtīgs.
- izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs.
- kā ķeizars ļoti lepni, ērti, bez rūpēm, pārticīgi, grezni, valdonīgi.
- kā ķēniņš ļoti lepni, ērti, bez rūpēm, pārticīgi, grezni, valdonīgi.
- kā no pārpilnības raga ļoti lielā daudzumā (birt, bērt).
- olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība.
- maksimums Ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- aklas bailes ļoti lielas bailes, kad zūd spēja pareizi novērtēt situāciju.
- minimums Ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība; ļoti mazs, arī vismazākais (kā) daudzums.
- kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- kā vēža spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- aiztriekt Ļoti spēcīgi grūžot, aizvērt; aizcirst, aizsist.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
- Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu.
- dārgums Ļoti vērtīgi priekšmeti; arī dārglietas.
- dārgs Ļoti vērtīgs naudas izteiksmē.
- milzīgs Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- milzu Ļoti vērtīgs, ļoti dārgs (parasti par priekšmetiem).
- zelta vērts ļoti vērtīgs.
- biotisms Mācība par dzīvi kā absolūto vērtību.
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
- pūpolot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- pūpoļot Maigi pērt ar izplaukušiem pūpolkoka zariem.
- izkliede mainīga lieluma skaitliskās vērtības variācija.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
- mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- krabjēdājmakaks Makaku ģints pērtiķu suga, kas dzīvo gk. mangrovju audzēs un nebaidās no ūdens.
- rēzus makaks makaku suga ("Macaca mulatta") jeb rēzuspērtiķis.
- anderraiters Mākleris operācijām ar vērtspapīriem.
- procents Maksa, ko kreditors saņem no aizņēmēja par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
- repartīcija Maksājamās summas vai kādas (citas) materiālas vērtības sadalīšana starp kāda pasākuma dalībniekiem.
- finanšu līdzekļi maksāšanas līdzekļi skaidras un bezskaidras naudas formā, dārgmetāli, kā arī vērtspapīri saskaņā ar likumu "Par vērtspapīriem".
- postmodernisms Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 70. gados kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm, atgriešanās pie tradicionālajām mākslas vērtībām; pēcmodernisms.
- kritika Mākslas zinātņu nozare, kas nodarbojas ar sava laika mākslas darbu, tās procesu analīzi un vērtēšanu.
- masveida izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc fenotipa un pavairošanai izvēlas vairākus labākos.
- individuālā izlase mākslīgā izlase, kurā īpatņus novērtē pēc pēcnācējiem, resp. pēc individuālā genotipa.
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m.
- divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība.
- Bastejkalns mākslīgi uzbērts paaugstinājums Rīgā, kanālmalas apstādījumu apstādījumu joslā, izveidots 19. gs. nojaucot Rīgas vaļņus bijušā Smilšu bastiona vietā.
- lubu (arī sēnalu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- sēnalu (arī lubu) literatūra mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
- šķedene malkas pagale, ko ērti sadalīt skalos.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- mēteļmangabs Mangabi ģints pērtiķu suga, ar garu spalvu cekulu virs galvas, vidū melnu, gar sāniem pelēku, pelēkā krāsa nolaižas līdz pleciem kā mētelis pār citādi melno ķermeņa spalvu.
- Mari līcis Marifērts, līcis Ziemeļjūrā, Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē.
- posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības.
- dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- aritmetizācija Matemātiska uzdevuma risināšanā lietojamās skaitļu metodes, kļūdas novērtēšanas metodes izraudzīšanās un aprēķina formulu sastādīšana uzdevuma atrisināšanai ar datoru.
- predikāts matemātiskajā loģikā - funkcija, kuras vērtība ir izteikums vai izteikuma patiesums, bet mainīgie - lietas (objekti).
- tautoloģija matemātiskajā loģikā - propozīciju (izteikumu) loģikas formula, kas ir patiesa jebkādām mainīgo vērtībām.
- dispersija Matemātiskajā statistikā - skaitlis, kas raksturo gadījumlieluma izkliedi ap tā vidējo vērtību.
- determinācijas koeficients matemātiskajā statistikā pieņemta mērvienība, korelācijas koeficienta kvadrāts, kas rāda viena lieluma (piemēram, kopējās izmaksas) vērtības izmaiņas atkarībā no cita mainīgā lieluma (piemeŗam, produkcijas kopapjoma) vērtības izmaiņām, pamatojoties uz statistikas aprēķinos izmantotiem datiem
- izrēķināmība Matemātiskās loģikas jēdziens, kas matemātuskos terminos raksturo iespēju ar algoritmu noteikt funkcijas vērtību.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību.
- pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- mants Materiālās vērtības; bagātība.
- godība Materiālās vērtības; labklājība un sabiedriskais stāvoklis.
- manta, ko kodes un rūsa maitā materiālas vērtības.
- deķis Materiālās vērtības.
- pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
- iznomātājs Materiālo vērtību īpašnieks vai viņu pārstāvoša institūcija, kas šīs vērtības iznomā nomniekam.
- inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem.
- inventāra numurs materiālo vērtību uzskaites reģistrācijas numurs.
- atsauces materiāls materiāls (viela) vai substance, kurai vienas īpašības vai vairāku īpašību vērtības ir pietiekami viendabīgas un labi konstatējamas, lai lietotu mērīšanas līdzekļu kalibrēšanai, mērīšanas metožu novērtēšanai vai materiālu vērtību noteikšanai.
- kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- mantība Materiālu vērtību (priekšmetu, lietu u. tml.) kopums; manta (2).
- manta Materiālu vērtību kopums; liels daudzums dažādu priekšmetu, lietu, naudas, kas kādam pieder; bagātība (1).
- avots Materiālu vērtību resursi.
- krājums Materiālu vērtību rezerve.
- upuris Materiālu vērtību ziedojums (parasti baznīcai).
- komerciālā uzpirkšana materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personīgi vai ar starpniekiem nevalstiska uzņēmuma vai organizācijas atbildīgam darbiniekam vai šāda uzņēmuma vai organizācijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā, izmantojot savas pilnvaras, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību mantiska labuma devēja interesēs.
- Būla matrica matrica, kuras katra elementa vērtība var būt 1 (patiess) vai 0 (aplams).
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- mazākais robežizmērs mazākā pieļaujamā izmēra vērtība.
- čapāt Mazgājoties pērt ar pirtsslotu (bērnu valodā).
- pičāt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināt Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pičināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličāties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- pličināties Mazgājoties plikšķināt, pliķēt ar rokām, pirtī pērties.
- plicināt Mazināt (kāda) īpašumu; mazināt kādam (materiālās vērtības).
- tērēt mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot
- rukt Mazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); mazināties (par kā skaitu, daudzumu).
- panākt vaļā mazliet atdarīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- tipināt Mazliet dot, bērt, pilināt u. tml.
- iedzeltīt Mazliet iepērt.
- iesvaipīt Mazliet iepērt.
- ietēvot Mazliet iepērt.
- ieveķēt Mazliet iepērt.
- apveķēt Mazliet nopērt ar roku.
- iemozēt Mazliet nopērt.
- pavirus Mazliet pavērti; pusvirus.
- maltīt Mazliet pērt.
- paērcēt Mazliet pērt.
- daputināt Mazliet piebērt (miltus).
- pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
- pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
- piesagāzties Mazliet sasvērties.
- iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- durvju sprauga (arī šķirba, maliņa) mazliet vaļā pavērtu durvju sprauga.
- pataisīt Mazliet, daļēji atdarīt (piemēram, acis, muti); pavērt (2).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, durvis).
- pavērt Mazliet, daļēji atvērt (piemēram, somu, iesaiņojumu).
- pavērties Mazliet, daļēji atvērties (par pumpuriem, ziediem).
- pavērtēt Mazliet, daļēji novērtēt.
- paplītēt Mazliet, neilgu laiku pērt.
- papērties Mazliet, neilgu laiku pērties.
- paķemmēt Mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā).
- puspavērts Mazliet, nepilnīgi pavērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- puspievērts Mazliet, nepilnīgi pievērts (piemēram, par durvīm, vārtiem).
- zems Maznozīmīgs, mazvērtīgs, tāds, kam nav dzija satura.
- datnes vadības bloks mazs atmiņas bloks, ko operētājsistēma īslaicīgi piešķir, lai tajā varētu ierakstīt informāciju par lietojumam atvērto datni, kas parasti ir datnes identifikators, tās izvietojums uz diska, kā arī norāde par pēdējo lietotāja izmantoto pozīciju datnē.
- būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
- ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
- pēplis mazs, nevērtīgs cilvēks.
- demplis Mazs, nevērtīgs cilvēks.
- piteklis Mazumiņš; kaut kas mazvērtīgs.
- bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
- pakājas Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- pakājes Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- pakāji Mazvērtīga īsa vilna, kas cirpta no aitu kājām.
- bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
- sušķene mazvērtīga meitene.
- vačiņš Mazvērtīga spēļu kārts.
- nobarvilla Mazvērtīga vilna.
- lancka Mazvērtīga zeme.
- makulatūra mazvērtīga, nederīga literatūra.
- odzene Mazvērtīga, veca vai puvusi oga.
- zupfers Mazvērtīgāka linu šķira; šīs šķiras lini.
- čabuļi Mazvērtīgākie, vieglākie auzu graudi (kopā ar nezāļu sēklām, ušņu pogaļām u. tml.).
- pabiras Mazvērtīgas (dzīvnieka) cirpuma paliekas.
- izlasas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- izlašņas Mazvērtīgas atliekas, kas paliek pāri, izlasot labāko.
- vičvači Mazvērtīgās kārtis kāršu spēlē.
- spiestuvele Mazvērtīgas spiestuves nievīgs apzīmējums.
- pabiri Mazvērtīgi augļi.
- suskas Mazvērtīgi lini un vilna, atkritumi.
- rieči Mazvērtīgi lini.
- salasas Mazvērtīgi ļaudis.
- atmešņa Mazvērtīgi, projām metami priekšmeti, krāmi.
- badi Mazvērtīgi, sīki augi, nezāles u. tml.
- šemperalus Mazvērtīgs alus.
- loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals.
- drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
- bleķis Mazvērtīgs krāms.
- safabricējums mazvērtīgs mākslas darbs.
- virči Mazvērtīgs mežs; krūmājs.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- kāds nekāds Mazvērtīgs, mazsvarīgs; kaut kāds.
- sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
- kā vīļāda mazvērtīgs, niecīgs, neievērojams.
- kleperis Mazvērtīgs, novājējis zirgs.
- koksis Mazvērtīgs, vecs zirgs; zirgs.
- klampa Mazvērtīgs, vecs, arī liels, vājš dzīvnieks (parasti zirgs).
- kleķeris Mazvērtīgs, vecs, arī neizskatīgs dzīvnieks (parasti zirgs).
- šaurs Mazvērtīgs, vienpusīgs, aprobežots (piemēram, par kāda mūžu, cilvēka garīgās dzīves apstākļiem).
- konceptpapīrs Mazvērtīgs, zemas kvalitātes papīrs.
- kaut kāds Mazvērtīgs; mazsvarīgs.
- nav lāģišķs mazvērtīgs; neauglīgs (par augsni).
- plika graša vērts mazvērtīgs.
- (plika) graša vērts mazvērtīgs.
- graša vērts mazvērtīgs.
- tikai graša vērts mazvērtīgs.
- mazvērtīgi Mazvērtīgs.
- mazvērtīgo jaunaudžu rekonstrukcija mazvērtīgu jaunaudžu, kurās ir daudz slimu, bojātu un atmirušu kociņu, vai audzēšanas mērķiem un augšanas apstākļiem nepiemērotu koku sugu uzlabošana vai pārveidošana.
- meža rekonstrukcija mazvērtīgu mežaudžu novākšana un ražīgas mērķa audzes audzēšana to vietā.
- necilums Mazvērtīgums.
- bonitāte Medību iecirkņa vērtības rādītājs, ņemot vērā dzīvnieku dabiskās barības bāzes noderīgumu un labumu; medību platības pieņemts iedalīt 5 bonitātēs.
- triecienstigrība Mehānisks raksturlielums, ko novērtē ar iegriezta parauga sagraušanai patērētā darba attiecību pret parauga šķērsgriezuma laukumu lūzuma vietā.
- indeksācija Mehānisms periodiskai reālās darba algu vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
- dille Meitene (parasti negatīvi vērtēta).
- miniķis Meniķis, slūžu aizvērtnis.
- mērījumu vienotība mērāmo lielumu izteikšana likumā noteiktajās mērvienībās ar nosacījumu, ka mērījumu rezultātu vērtības reproducētas no nacionālajiem vai starptautiskajiem mērvienību etaloniem un rezultātu kļūda zināma ar novērtētu nenoteiktību.
- mēraparāta atskaites iekārtas mēraparāta konstrukcijas daļa, kas paredzēta mērāmā lieluma vērtības nolasīšanai.
- salīdzinošās darbības mēraparāts mērapatrāts, kas mērāmo lielumu salīdzina ar lielumu, kura vērtība ir zināma (piemēram, vienādplecu svari, elektriskie potenciometri).
- mērīšanas kļūda mērījuma rezultāta novirze no mērāmā lieluma īstās vērtības.
- netiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka pēc citu lielumu mērījumu rezultātiem, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.
- tiešie mērījumi mērījumi, kuros fizikālā lieluma vērtību nosaka tieši eksperimentā.
- relatīvie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka algebriski, summējot mērāmā lieluma novirzi no iestādīšanas mēra vai etalona lieluma.
- absolūtie mērījumi mērījumi, kuros mērāmā lieluma vērtību nosaka pēc mēraparāta rādījumiem.
- mērīšanas robeža mērījumu diapazona lielākā vai mazākā vērtība.
- mērījuma rezultāts mērīšanā iegūta fizikāla lieluma vērtība.
- mērījumu nolasījums mērīšanā pēc skalas vai citas atskaites iekārtas iegūta fizikālā lieluma skaitliskā vērtība.
- mēri Mērīšanas līdzekļi, kas atveido noteiktas vērtības fizikālos lielumus.
- nulles mērīšanas metode mērīšanas metode, kurā mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar mēru un aparāta rādījumu savieto ar nulli.
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem.
- tiešā novērtējuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību nosaka tieši no mēraparātu atskaites iekārtas.
- salīdzināšanas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtību salīdzina ar kāda mēra lielumu.
- kompensācijas mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmo lielumu salīdzina ar otru, kura vērtība ir precīzi zināma.
- naupis Mērkaīs, pērtiķis.
- suņgalvis Mērkaķu dzimtas pērtiķis (Āfrikā) ar lielu galvu un pagarinātu purnu (piemēram, paviāns, mandrils).
- gvereca Mērkaķu dzimtas suga ("Colobus guereza"), samērā liels pērtiķis (svars - līdz 23 kg), apmatojums melns, ap seju balts, ķermeņa sānos garu, baltu matu josla, fitofāgs, mīt Āfrikas vidienē.
- sociālā darba metodes mērķtiecīgi izraudzītu un sistemātiski sakārtotu darba paņēmienu kopums, kuru izmanto klienta sociālās problēmas izpētei un identificēšanai, palīdzības procesa nodrošināšanai un darbības rezultātu novērtēšanai; izdala 3 metožu grupas: 1) identificēšanas metožu grupa; 2) novērtēšanas metožu grupa; 3) problēmas risināšanas metožu grupa.
- materiāls mērs mērs, ar kuru reproducē vai aizvieto vienu vai vairāku konkrēto lielumu zināmo vērtību, kas mēra lietošanas laikā ir pastāvīga.
- vienvērtīgs materiāls mērs mērs, kas reproducē fizikāla lieluma vienu vērtību.
- daudzvērtīgs materiāls mērs mērs, kas reproducē viena fizikāla lieluma vairākas vērtības.
- mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis.
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem.
- kalibrēšana Mēru komplekta atsevišķo mēru vērtības pārbaude.
- balle Mērvienība vērtējuma izteikšanai skaitļos.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- meislis Metāla cērtamā cērte, kalts; meiselis.
- naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- apcirtējs Metālliešanas ceha darbinieks, kas apcērt jaunā lējuma liekās detaļas.
- valūtas metāls metāls, no kura kaļ pilnvērtīgas monētas un kurš ir attiecīgās naudas sistēmas pamatā (zelts, sudrabs).
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri.
- ferihemoglobīns Methemoglobīns, kurā divvērtīgās dzelzs vietā ir trīsvērtīgā.
- termiskā analīze metode fizikālo, fizikālķīmisko un ķīmisko pārvērtību izsekošanai vielā, to karsējot un atdzesējot.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- zemes vērtēšana metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu.
- kvalimetrija Metroloģijas nozare, kurā pēta ražojumu kvalitātes skaitliskās novērtēšanas metodes, paņēmienus un līdzekļus.
- daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
- mežacūka Meža cūka - cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), mājas cūkas priekštece, nometnieks, vērtīgs medījams dzīvnieks.
- mežsaimniecības produkcija mežā iegūta un tirgus cenās novērtējama produkcija.
- cērtams gabals meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- starpaudze Mežaudzes daļa, ko līdz zināmam vecumam izcērt starpcirtēs.
- zaļais zelts meži kā tautsaimnieciska vērtība.
- saudzējamais mežs mežs, kura apsaimniekošanā līdzvērtīgi jāsavieno vides aizsardzība un kokmateriālu ieguve.
- cērtamība Mežsaimniecībā koka vai mežaudzes vecums, kādā tā iegūst vērtību, kas atbilst mežsaimnieciskiem apsvērumiem.
- PEFC Mežu sertifikācijas novērtēšanas programma (angļu "Programm for the Endorsement of Forest Certification schemes") ir neatkarīga, nevalstiska sertifikācijas sistēma.
- baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā.
- āderēt Miecēt, ģērēt, pērt.
- trieciena spēks mijiedarbības spēks sadursmes kontakta punktā, kas ļoti īsā laikā mainās no nulles līdz ievērojamai vērtībai un trieciena beigās atkal samazinās līdz nullei.
- pārnēsājamais dators mikrodators, ko var ērti pārnēsāt, lai to izmantotu dažādās vietās.
- mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori.
- pabārsts Milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi.
- kritiskais rūdīšanas ātrums minimālais dzesēšanas ātrums, kas ļauj saglabāt karsēšanas procesā iegūto austenītu līdz martensīta pārvērtību sākuma temperatūrai.
- sinhronizācijas laiks minimālais ekspozīcijas laiks, kad fotoaparāta kadra logs ir pilnīgi atvērts un zibspuldze vienmērīgi izgaismo visu kadra laukumu.
- tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
- bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
- mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta.
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai paredzētu paliekošo kļūdu skaitu, nepieciešamo testēšanas laiku un citus līdzīgus raksturojumus, kas tiek izmantoti, izvērtējot programmatūru.
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai prognozētu sistēmas faktiskās uzvedības novirzi no paredzētās uzvedības, piemēram, sakaru kanāla modelis, kas ļauj novērtēt šajā kanālā sagaidāmo kļūdu skaitu.
- globalizācija Modernās pasaules raksturīga iezīme: pateicoties saziņas līdzekļu un satiksmes līdzekļu straujai attīstībai un ienākšanai cilvēku dzīvē, indivīdu un cilvēku kopību darbība visdažādākajās jomās kļūst arvien izvērstāka, atvērtāka un sakari arvien ciešāki, izzūd visdažādākā veida robežas.
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- aktīvā jauda momentānās jaudas vidējā vērtība maiņstrāvas perioda laikā; apzīmējums P; mērvienība vats (W).
- maiņas monēta Monēta, kuras nominālvērtība pārsniedz nosacīto dārgmetāla vērtību tajā.
- pusgrasis Monēta, kuras vērtība ir puse no graša.
- marko Monētas vērtības noteikšana pēc svara, nevis pēc nomināla.
- sīknauda monētas, arī monēta ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
- cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
- gods Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- pabiras Morāli mazvērtīgi, arī sabiedrībai kaitīgi cilvēki.
- kauna darbs morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
- kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
- kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
- Murina diagramma Mūdija diagrammai līdzīga diagramma, kurā izmanto relatīvā raupjuma apgrieztās vērtības.
- beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu.
- advalors Muitas nodeva vai nodoklis, kas tiek iekasēts procentuālā izteiksmē no muitas vērtības.
- fufelis Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
- fufels Muļķības, nieks; kas nevērtīgs.
- kreizi Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
- kreizī Muļķīgi, dumji; traki; negatīvi vērtējama situācija.
- personālisms Mūsdienu reliģiskās filozofijas virziens, kas personību uzskata par esamības pirmelementu un augstāko garīgo vērtību, bet pasauli - par visaugstākās personas - Dieva - radošās darbības izpausmi.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izsacīties (1).
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piemēram, domu, vērtējumu); izteikties (1).
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
- tagadnes vērtība nākamās naudas plūsmas diskontētā vērtība.
- forsaits Nākamību modelēšana, izpēte un izvērtēšana (angļu foresight).
- fjūčerss Nākotnes līgums - preces vai vērtspapīri, ko pārdod ar vēlāku piegādes termiņu.
- dormeuse Nakts cepure; ērts guļamkrēsls; gulēšanai ierīkoti ceļojumu rati.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
- aizdevums nauda vai cita vērtība, ko (kādam) aizdod.
- kukulis Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
- depozīts Nauda, vērtīgi priekšmeti u. tml., kas nodoti glabāšanai (kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- kapitāls nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u.tml., dod pelņu.
- aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības.
- kupīra Naudas biļete, akcija, obligācija vai cits vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību uz tā; skaidra nauda.
- elektroniskā nauda naudas līdzekļi, kuri izsakāmi prasījuma veidā pret emitentu un: kuri ir reģistrēti elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā); kuri ir izveidojušies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskā ierīcē reģistrēto nominālvērtību; kurus kā maksāšanas līdzekli pieņem citas personas, kas nav šīs elektroniskās naudas emitenti.
- parāds Naudas summa vai citas vērtības, kas uz saistību pamata jāatdod aizdevējam vai jāsaņem aizdevējam; attiecīgais darījums.
- līdzīga nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- pareiza nauda naudas summa, kas precīzi atbilst maksājuma vērtībai.
- diskonts Naudas summa, kas tiek atņemta no vērtspapīra nominālvērtības, pārdodot šo vērtspapīru.
- uzcenojums Naudas summa, par kādu tiek izmainīta jeb paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
- maržēšana Naudas summas (vērtspapīru) iemaksāšana norēķinu palātā, ko veic vai nu brokeris, vai klients iemaksā brokerim, lai segtu risku, veicot tālākpārdošanas darījumu operācijas.
- mīna Naudas un svara mērvienība Babilonijā, Grieķijā un citās senās pasaules zemēs; mīnai dažādās valstīs bija dažāda vērtība.
- emisija Naudas un vērtspapīru izlaide apgrozībā.
- tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
- tomans Naudas vienība Irānā, 10 riālu vērtībā.
- ēra naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības.
- dubultdālderis Naudas vienība vai cena divu dālderu vērtībā.
- desmitlatnieks Naudas zīme desmit latu vērtībā.
- desmitrubulis Naudas zīme desmit rubļu vērtībā.
- desmitnieks Naudas zīme desmit vienību vērtībā.
- divdesmitpiecnieks Naudas zīme divdesmit piecu vienību vērtībā.
- divdesmitnieks Naudas zīme divdesmit vienību vērtībā.
- piecdesmitnieks Naudas zīme piecdesmit vienību vērtībā.
- piecnieks Naudas zīme piecu vienību vērtībā.
- simtnieks Naudas zīme simt vienību vērtībā.
- trijnieks Naudas zīme triju vienību vērtībā.
- tūkstošnieks Naudas zīme tūkstoš vienību vērtībā.
- piecrubulis Naudas zīme, monēta piecu rubļu vērtībā.
- denominācija Naudas zīmju nominālās vērtības mainīšana, lai stabilizētu valūtu un vienkāršotu norēķinus.
- liela naudaszīme naudaszīme ar lielu nominālo vērtību.
- papīrnauda naudaszīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta un sudraba) naudu, monētas.
- ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
- nalūn Nav vērts.
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes.
- nopauksnīt Ne pārāk stipri nopērt.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
- quintina Neapoles 15. gs. sudraba 1/5 karlīno monēta, vērtībā vienāda ar 4 grašiem.
- iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- grimt Neatlaidīgi raudzīties, vērties (kur) - par acīm, skatienu.
- ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
- nobloķēt Neatļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt materiālas vērtības, lai tās nelikumīgi piesavinātos.
- zagt Neatļauti, parasti slepeni, ņemt un nelikumīgi piesavināties (materiālas vērtības).
- pelt Neatzinīgi vērtēt, uzskatīt par nevērtīgu, nederīgu (ko).
- nedot ne plika graša neatzīt par vērtīgu, neņemt vērā.
- nedot ne pimberi neatzīt par vērtīgu, neņemt vērā.
- grābt dievam acīs neatzīt, nenovērtēt par labu to kas ir; nepamatoti žēloties.
- dzīt dievu mežā neatzīt, nenovērtēt par labu to, kas ir; nepamatoti žēloties.
- traiskība Nebēdīga rīcība ar vielām (dubļiem, krāsām), kas rada traipus; izšķērdība ar vērtīgām lietām.
- nebūt mazā pirkstiņa vērtam nebūt līdzvērtīgam, nepavisam nelīdzināties kādam.
- nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
- nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
- nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu.
- pusšķirbā Nedaudz atvērts; pusviru.
- ieklapēt Nedaudz iepērt, iesist.
- iestrostēt Nedaudz iepērt.
- kuzināties Nedaudz kustēties, lai ērtāk iekārtotos.
- pamaltīt Nedaudz nopērt.
- paplenst Nedaudz pavērt.
- paukāt Nedaudz sist, pērt.
- patalzīt Nedaudz, mazliet nopērt (ar nūju).
- paslānīt Nedaudz, mazliet pērt.
- pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt.
- kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
- rēga neērta situācija (apstākļi).
- skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis.
- bridkai Neērti, slikti.
- sliktai Neērti; nepiemēroti.
- drennai Neērti.
- neparocība Neērtība.
- bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
- rida Neērtības, nepatikšanas.
- gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
- nepatāgs Neērts, neparocīgs.
- neparocīgs Neērts, nepatīkams.
- neparoki Neērts, nepatīkams.
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- štruntfīreris Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- štruntfīrers Negatīvi vērtējams augstākā ranga darbinieks.
- kritizēt Negatīvi vērtēt.
- paškritika Negatīvs sevis, sava darba vērtējums, negatīvs spriedums par sevi, savu darbu.
- kritika Negatīvs vērtējums, spriedums.
- klēbeģis Neglīts, arī psihiski nepilnvērtīgs cilvēks.
- dubultamplitūda neharmonisku svārstību raksturlielums, kas izsaka vērtības pārvietojumu no viena galējā stāvokļa otrā.
- baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
- neiesk. Neieskaitot; neieskaitīts (novērtējumā).
- šāds vai tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs; šāds (un) tāds.
- šāds (un) tāds Neievērojams, necienīgs; arī mazvērtīgs.
- panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko).
- papērt Neilgu laiku, mazliet pērt.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- dzīvs Neiztērēts (parasti par naudu, materiālām vērtībām).
- fluktuācija Nejauša (kāda lieluma) novirze no vidējās vērtības.
- aizskleisties nejauši aizvērties (par grāmatu).
- apkravāties Nejauši apbirt, tikt apbērtam.
- aizasisties Nejauši tikt aizvērtam.
- apbirzt Nejauši tikt apbērtam, apkaisītam ar krītošām drupatām, drumslām.
- izbērties Nejauši tikt izbērtam.
- nosabērties Nejauši tikt nobērtam.
- dasabērties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- dasamesties Nejauši tikt piebērtam vairāk, nekā vajadzīgs.
- uzbērties Nejauši uzbērt.
- uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
- nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- figņa Nekas, nieks; kas nevērtīgs, nevajadzīgs.
- ugunsgrēks Nekontrolējams degšanas process, kas saistīts ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns, liesmas.
- nosacītā cena nekustamā īpašuma vērtība, kas noteikta atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, vai kustamās mantas vērtība, kas noteikta, ņemot vērā tās atlikušo bilances vērtību pēc grāmatvedības uzskaites datiem.
- pabriesmīgs Nekvalitatīvs; zemi vērtējams.
- iesaldēt Nelaist apgrozībā, ekspluatācijā, atstāt neizlietotus (līdzekļus, vērtības).
- pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu.
- kurmulis Neliela daļa no kādas nevērtīgas lietas.
- cāļbarība Neliela daudzuma, nevērtīga barība.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
- čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
- sīkpreces Nelielas preces (piemēram, šūšanas piederumi, galantērijas izstrādājumi); preces ar nelielu vērtību.
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
- linēni Nelieli, mazvērtīgi lini.
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem.
- iekaudze Neliels paaugstinājums uz piepildīta mērtrauka, kas pāri mēram; uzvija; virsmēra tiesa.
- zaiza Neliels priekšmets bez praktiska pielietojuma ar apšaubāmu estētisko vērtību.
- nieks Neliels priekšmets; neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
- kinokameras ratiņstatīvs neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- ratiņstatīvs Neliels statīvs uz riteņiem, uz kura tiek nostiprināta kinokamera, lai to varētu ātri un ērti pārvietot.
- pieticīgs Neliels, minimāls (piemēram, par kā vērtību, apjomu).
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
- putināt Nelietderīgi, arī izšķērdīgi lietot, šķiest (materiālās vērtības).
- blēņas Nelietderīgi, nevērtīgi priekšmeti.
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena (preču vai citu vērtību) pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātas preces vai citas vērtības.
- bloķēt Neļaut izmantot (piemēram, kādas vērtības).
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei.
- pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- blefarodiastāze Nenormāli plata acs sprauga; nespēja pilnīgi aizvērt plakstiņus.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- ne šāds, ne tāds nenoteikts; arī neievērojams, mazvērtīgs.
- nesamaksājams Nenovērtējams (par cilvēku).
- sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
- nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
- zirgi Nepārnadžu kārtas dzimta, daudz izmirušu ģinšu, kas veido garu pārvērtību rindu no pirmzirga eohipusa līdz mūsdienu zirgu ģintij, pie kuras pieskaitāmi zirgi, ēzeļi un zebras, ātri, garkājaini, spēcīgi dzīvnieki.
- meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
- elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
- čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi.
- slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- šļura Nepatikšanas; negatīvi vērtējami notikumi.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība).
- grūst nagos (arī rīklē, rokā) nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- grūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- iegrūst rīklē nepelnīti, pret savu gribu dot kādam naudu, ko vērtīgu.
- nabadzība Nepieciešamo materiālo vērtību trūkums, nepietiekamība.
- alilalkohols Nepiesātināts vienvērtīgs alkohols ar kodīgu smaku; savienojumā ar sēru atrod ķiplokos; tā esterus izmanto mākslīgo šķiedru ražošanā.
- liegt Nepiešķirt tiesības, neatļaut lietot (parasti materiālas vērtības).
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- inferioritāte Nepilnvērtība.
- junk food nepilnvērtīga barība (čipsi, gāzētie dzērieni, saldumi, uzpūstā kukurūza u. tml.); ātri pagatavojama barība.
- pusdzīve Nepilnvērtīga dzīve.
- bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu.
- inferiors nepilnvērtīgs; zemāks, niecīgāks; pakārtots.
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- anizotropija Nespēja adekvāti novērtēt augstumu.
- vigilance nespēja novērtēt laika ilgumu.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
- proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko.
- klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam.
- enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam.
- badi Nevajadzīgas, nederīgas, mazvērtīgas lietas, priekšmeti; krāmi; grabažas.
- bārstīties Nevajadzīgi, nelietderīgi, izšķērdīgi bērt, bārstīt.
- nevarēt ūdeni pienest nevarēt kādam līdzināties spēju ziņā, nebūt kāda vērtam.
- traips Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise, īpašība.
- plankums Nevēlams, negatīvi vērtējams fakts, parādība, norise.
- aizmest Nevērīgi aizvērt (ko).
- neskaties (arī neskati) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskati (arī neskaties) vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- neskaties vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai pēc ārienes.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- izlasa Nevērtīga labības palieka.
- nomaļmalka Nevērtīga malka.
- nelieta Nevērtīga, nederīga lieta.
- nevērte Nevērtīga, nederīga lieta.
- nagažas Nevērtīgi nieki, sīkumi.
- suklenderis nevērtīgs cilvēks vai lieta.
- ķulkšis Nevērtīgs cilvēks.
- štruntīgs Nevērtīgs; niecīgs; sliktas kvalitātes.
- nevērts Nevērtīgs; tāds, kas nav mīļš, dārgs.
- nevērtens Nevērtīgs.
- vēja brāzma nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- ravēšana Nezāļu izraušana ar rokām, cērtot ar kapli, vai citiem instrumentiem.
- nepratne Nezināšana, nespēja pareizi novērtēt situāciju.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- nonicināt Nicinoši novērtēt (kāda, ko).
- trūcība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda); arī nabadzība (2).
- nabadzība Niecīgas materiālas vērtības (kāda īpašumā); niecīgs īpašums (parasti priekšmeti, nauda).
- pīšļi Niecīgs, arī mazvērtīgs radījums.
- noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko); arī nopelt.
- hromatoskopija Nieru funkciju pārbaude, vērtējot urīna krāsu pēc krāsvielas ievadīšanas.
- nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); nopelt.
- latentais nistagms nistagms, kas vērojams vienīgi tad, ja viena acs ir aizvērta.
- nītēt Nītīt - vērt nītīs (šķērus).
- specijas dālderis no 1566. g. līdz 18. gs. vidum kalti dālderi 32 grašu vērtībā.
- kāgaļi No aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna.
- imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
- smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
- joslu grafiks no horizontālām un vertikālām joslām veidots grafiks, ko izmanto, lai salīdzinātu divas vai vairākas vērtības noteiktā laika momentā, piemēram, bankas procenta likmi atkarībā no depozīta.
- atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
- rupjš kā pelavu maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- rupjš kā maiss no ļoti rupjas, mazvērtīgas šķiedras austs.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- finanšu pārskats no valsts budžeta tieši finansēta komersanta finanšu darbības rezultāta aprēķins, kas sastāv no bilances, saimnieciskās darbības rezultāta aprēķina, pašu kapitāla izmaiņu pārskata, ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas pārskata, nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu kustības pārskata un ilgtermiņa un īstermiņa finanšu ieguldījumu pārskata un paskaidrojuma.
- ienesa No viena avota iegūstamo vērtību summa, kas nāk sadalīšanā starp ražotājām saimniecībām.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
- alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
- advalorais nodoklis nodoklis, kuru nosaka procentos no objekta vērtības, par kuru jāmaksā nodoklis.
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- deponēt nodot glabāšanā (naudu, vērtīgus priekšmetus u. tml. kādā iestādē, piemēram, bankā, muzejā).
- izdzīdzināt Nodrošināt ērtu un laimīgu dzīvi.
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
- aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
- aerofogrāfēšanas mērogs nofotogrāfētā rajona aerofotoainu mēroga vidējā vērtība.
- pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā.
- kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- nolēzēt Nojaust, paredzēt; novērtēt.
- noderināt Nokaulēt, novērtēt.
- izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
- nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
- nenovērtējams Nolieguma divdabis --> novērtēt.
- nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
- atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem).
- izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
- izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
- nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
- kapitālais remonts nolietotu vai bojātu iekārtu remonts, atjaunojot visu sistēmu un mezglu kompleksas darbspējas un panākot iekārtu atbilstību to tehniski ekonomisko parametru nominālvērtībām; kapitālremonts.
- šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
- nominālvērtība Nomināla vērtība.
- nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā.
- noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
- aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
- ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
- appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt.
- novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
- nozilināt Nopērt (1).
- sapipkāt Nopērt (ar pātagu).
- nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
- noelvēt Nopērt (bērnu).
- noļengāt Nopērt (bērnu).
- novicot Nopērt (parasti ar vicu).
- iepērt Nopērt (parasti mazliet).
- nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
- nosiksnāt Nopērt (pirtī).
- sabluķot nopērt ar bluķi.
- nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
- samietot Nopērt ar nūju.
- izpipkāt Nopērt ar pātagu.
- nopipkot Nopērt ar pātagu.
- nopleknēt Nopērt ar plekni.
- izpletnēt Nopērt ar pletni.
- nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
- nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
- novēzēt Nopērt ar rīksti.
- nožekstēt Nopērt ar rīksti.
- nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
- salumstīt nopērt ar skalu.
- atvicēt Nopērt ar vicu.
- novicāt Nopērt ar vicu.
- izžagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarēt Nopērt ar žagariem.
- nožagarot Nopērt ar žagariem.
- uzecēt Nopērt kādu.
- noslenēt Nopērt līdz nemaņai.
- sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
- savālīt nopērt, iekaustīt.
- savamžot nopērt, iekaustīt.
- sazutēt nopērt, iekaustīt.
- izkantēt Nopērt, iekaustīt.
- sabozēt Nopērt, iekaustīt.
- sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
- iepogāt Nopērt, izpērt.
- izkazāt Nopērt, izpērt.
- nopeksēt Nopērt, nosist.
- nopeksnēt Nopērt, nosist.
- nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
- sasist nopērt, noslānīt.
- attaušķēt Nopērt, noslānīt.
- samizot Nopērt, parasti stipri.
- sapērt Nopērt, parasti stipri.
- samilnāt Nopērt, piekaut.
- sadrasēt Nopērt, sadauzīt.
- sabumbīt Nopērt, sapērt.
- sakazāt Nopērt, sapērt.
- salazdot Nopērt, sapērt.
- uzkniedēt Nopērt, uzdot ar žagaru.
- atkult Nopērt; arī piekaut.
- desīt Nopērt; desēt.
- sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
- uzpīnēt Nopērt; sabārt.
- sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
- nodarvot mugurkaulu nopērt.
- sadot žagarus nopērt.
- salaitīt nopērt.
- samugurēt nopērt.
- aizdauzīt Nopērt.
- apstērķēt Nopērt.
- atbungāt Nopērt.
- atdesēt Nopērt.
- atlupcavāt Nopērt.
- atpērt Nopērt.
- atslānīt Nopērt.
- desēt Nopērt.
- ielapot Nopērt.
- ielaupīt Nopērt.
- ielepsīt Nopērt.
- iemekšīt Nopērt.
- iemielot Nopērt.
- iešaust Nopērt.
- izknallēt Nopērt.
- izkoizāt Nopērt.
- izkoskāt Nopērt.
- izkuldināt Nopērt.
- izkult Nopērt.
- izpogāt Nopērt.
- izšautēt Nopērt.
- izšautīt Nopērt.
- izsloksnēt Nopērt.
- izsmeltēt Nopērt.
- izverzēt Nopērt.
- izvietēt Nopērt.
- izžagarot Nopērt.
- nobleijāt Nopērt.
- nobozēt Nopērt.
- nodesēt Nopērt.
- nodraskāt Nopērt.
- nodrāstēt Nopērt.
- noģērēt Nopērt.
- nograizīt Nopērt.
- nokārst Nopērt.
- nokāst Nopērt.
- nokātavāt Nopērt.
- nokazāt Nopērt.
- nokazot Nopērt.
- noklapēt Nopērt.
- noklāstīt Nopērt.
- noknozāt Nopērt.
- nokristīt Nopērt.
- nokult Nopērt.
- nolaicīt Nopērt.
- nolanckāt Nopērt.
- nolāpīt Nopērt.
- nolazdot Nopērt.
- nolencēt Nopērt.
- nolosmot Nopērt.
- noluncīt Nopērt.
- nolupīt Nopērt.
- nomērīt Nopērt.
- nomērot Nopērt.
- nomielot Nopērt.
- nomietēt Nopērt.
- nomilzt Nopērt.
- nomizēt Nopērt.
- nomizot Nopērt.
- nomozēt Nopērt.
- nonoskāt Nopērt.
- noosāt Nopērt.
- nopačāt Nopērt.
- nopicināt Nopērt.
- nopincot Nopērt.
- noplaunāt Nopērt.
- nopleitēt Nopērt.
- norieķēt Nopērt.
- noriekst Nopērt.
- nošaust Nopērt.
- nosildīt Nopērt.
- noskārdēt Nopērt.
- noskrotēt Nopērt.
- noskutelēt Nopērt.
- noslaistīt Nopērt.
- noslāpēt Nopērt.
- noslodzīt Nopērt.
- noslogāt Nopērt.
- noslopēt Nopērt.
- noslotēt Nopērt.
- nosmalīt Nopērt.
- nosmalstīt Nopērt.
- nosmeltēt Nopērt.
- nošņorēt Nopērt.
- nosovarāt Nopērt.
- nosovarot Nopērt.
- nostēkāt Nopērt.
- nostēķēt Nopērt.
- nostibāt Nopērt.
- nostibet Nopērt.
- nostilpēt Nopērt.
- nostrepēt Nopērt.
- nostrieblāt Nopērt.
- nostrostēt Nopērt.
- nostrutēt Nopērt.
- nosukāt Nopērt.
- nosutināt Nopērt.
- nosvaipīt Nopērt.
- nosvecēt Nopērt.
- nosvetēt Nopērt.
- nosviept Nopērt.
- nosvoipīt Nopērt.
- notalcīt Nopērt.
- notalzīt Nopērt.
- notalznīt Nopērt.
- notaskāt Nopērt.
- notaukšēt Nopērt.
- notaukšķēt Nopērt.
- notērst Nopērt.
- noteskāt Nopērt.
- notest Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēst Nopērt.
- notēvot Nopērt.
- notiekt Nopērt.
- notrēst Nopērt.
- novamzīt Nopērt.
- novanckāt Nopērt.
- novārīt Nopērt.
- novaskot Nopērt.
- noveksēt Nopērt.
- novelēt Nopērt.
- novencēt Nopērt.
- noventēt Nopērt.
- novietēt Nopērt.
- nozaltēt Nopērt.
- nozeldināt Nopērt.
- noziepēt Nopērt.
- nozipāt Nopērt.
- nozlotēt Nopērt.
- nozolēt Nopērt.
- nozotēt Nopērt.
- nozventēt Nopērt.
- nozvieķēt Nopērt.
- pakātavāt Nopērt.
- pamielot Nopērt.
- pamizot Nopērt.
- pārsvētīt Nopērt.
- piekandavot Nopērt.
- piemizāt Nopērt.
- piesmalstīt Nopērt.
- piestrostēt Nopērt.
- sabimbāt Nopērt.
- saērcēt Nopērt.
- saklaustīt Nopērt.
- samaistīt Nopērt.
- samaltīt Nopērt.
- samielot Nopērt.
- saslonīt Nopērt.
- sasmeltēt Nopērt.
- sasuksnīt Nopērt.
- sasvaipīt Nopērt.
- sasvecēt Nopērt.
- satalzīt Nopērt.
- satauvēt Nopērt.
- saurkņīt Nopērt.
- savāļot Nopērt.
- sazeltīt Nopērt.
- sazlanķēt Nopērt.
- sazloķēt Nopērt.
- sazolēt Nopērt.
- uzēvelēt Nopērt.
- uzmeijot Nopērt.
- uzskaitīt Nopērt.
- uzstrostēt Nopērt.
- nosapērties Nopērties (pirtī).
- nosiksnāties Nopērties (pirtī).
- noslodzīties Nopērties (pirtī).
- noslopēties Nopērties (pirtī).
- nožekstēties Nopērties (pirtī).
- novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
- nopičāties Nopērties.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
- starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
- par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
- par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
- -tropija Norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana.
- auri- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
- auro- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
- nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- kur Norāda uz pazīmes pakāpi; norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu; cik 2 (2).
- pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
- liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
- cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
- par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
- pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
- feri- Norāda uz trīsvērtīgo dzelzi.
- starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
- maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
- simptomātiskā indikācija norādījumi slimības ārstēšanai, kuri izriet no simptomu svarīguma novērtēšanas, piem., klepus apkarošana bronhīta gadījumā.
- notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt.
- iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt.
- kritiens atpakaļ (arī uz leju) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- kritiens uz leju (arī atpakaļ) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
- Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke.
- Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- aizvārst Noslēgt, aizvērt.
- funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
- dasaut Nostiprināt (aizvērtas durvis) ar aizbīdni.
- aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus).
- aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
- pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
- iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
- nošķiebt Nosvērt (2).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts.
- adjūstēt Nosvērt kalšanai nododamo naudu.
- atvērtēt Nosvērt.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- nosasvērties Nosvērties (uz svariem).
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
- pārsasvērties Nosvērties.
- līdzsvarots Nosvērts, savaldīgs.
- notakserēt Notaksēt, novērtēt.
- novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību).
- notaksēt Noteikt (kam) taksi; novērtēt.
- kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm).
- svērt svaru kausos noteikt kaut kā vērtību.
- bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
- kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā.
- pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2).
- pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2).
- raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2).
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.
- zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība.
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- meklēšanas atslēga noteikts lauks ierakstā vai kolonnā, ko meklē datu bāzē, vai arī vērtība, kas ir atrodama dokumentā vai citā datu kopumā.
- attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- strādāšana noteiktu darbību veikšana, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
- pārvērtēšanas idejas notikuma nozīmības pārvērtēšana.
- pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
- mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
- atstāt Novēlēt (mantojumu); sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
- skrīnings novērošana, izvērtēšana, sistēmiska izpēte
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
- pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
- atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko).
- evalvācija Novērtējums, nocenojums.
- estimācija Novērtējums, spriedums.
- acs Novērtējums, uzskats, domas.
- reitings Novērtējums, vieta rangu tabulā.
- aprobācija Novērtēšana, atzīšana par labu, apstiprināšana; aprobēšana.
- ar normām pamatotā novērtēšana novērtēšana, lietojot testu ar standartizācijas izlasē noteiktām normām.
- izvērtēt Novērtēt (kādu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām, detaļām).
- izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā.
- pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties.
- pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas).
- apvērtēt Novērtēt (parasti no dažādiem viedokļiem).
- paaugstināt atzīmi novērtēt ar augstāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- pazemināt atzīmi novērtēt ar zemāku atzīmi nekā iepriekš un ierakstīt šo atzīmi.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam); arī salīdzināt.
- nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; novērtēt par nepiemērotu.
- mijkontrolēt Novērtēt pētījuma rezultātus, kontrolējot tos ar alternatīvu metodi.
- salikt punktus novērtēt sekmes (vairākiem, daudziem) pēc ballu sistēmas un ierakstīt novērtējumu.
- salikt piecniekus, četriniekus (arī pieci, četri utt.) novērtēt sekmes ar atzīmēm pieci, četri utt. un ierakstīt tās.
- salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
- ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi.
- apostīt gaisu novērtēt situāciju.
- pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš.
- meslot Novērtēt, aplikt ar nodokli.
- nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
- izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību).
- vētēt Novērtēt, noteikt vērtību.
- salest Novērtēt, sarēķināt.
- uzcenāt Novērtēt, veikt cenu aprēķinu.
- ievērtēt Novērtēt; (izmēģināt un) dot savu vērtējumu.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu).
- nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- iecebīt Nozagt, iebērt sev.
- dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzīgas tiesības, iespējas un atbildību kā vīriešiem, tā sievietēm; arī abu dzimumu ieguldījums sabiedrības labā tiek atzīts par līdzvērtīgu.
- mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks.
- laupīt Ņemt ar varu materiālas vērtības, lai tās piesavinātos.
- iztēvot Ņemt priekšā, norāt, izpērt.
- konformances testēšana objekta atbilstības standartam pārbaude ar testu palīdzību, ko lieto atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa ietvaros standartizēto protokolu realizāciju pārbaudei.
- prioritāte objektam piemītoša īpašība, kas norāda tā priekšrocības attiecībā pret citiem objektiem un ko var izteikt ar skaitlisku vērtību. Datu apstrādes sistēmās prioritāte tiek piešķirta darbiem, procesiem vai lietotājiem un nosaka to izpildes vai kopīgo resursu izmantošanas kārtību.
- mainīgais Objekts, kam var piešķirt dažādas (visbiežāk skaitliskas) vērtības no dotās kopas.
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai.
- kondemnācija Oficiāls ekspertu atzinums, ka nelaimes gadījumā cietušo kuģi nav iespējams izlabot vai nav vērts labot.
- atsauksme Oficiāls raksturojums, novērtējums rakstveidā (par atsevišķa cilvēka vai grupas darbu).
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- ogļhidrātmaiņa Ogļhidrātu bioķīmiskās pārvērtības organismā, kopējās vielmaiņas daļa, kas sedz organisma galveno enerģijas patēriņu.
- olbaltumvielmaiņa Olbaltumvielu bioķīmiskās pārvērtības organismā.
- Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi.
- paraolimpiskās spēles olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem.
- inkubācijas bioloģiskā kontrole olu īpašību, inkubācijas apstākļu un izšķīlušos putnu mazuļu kompleksa novērtēšana.
- agiatamento Omulīgi, ērti.
- onkolrēķins Onkolkonts - konts, kuru atver pret preču, vērtspapīru u. c. vērtību ķīlu.
- piešķire Operācija, kas maina vērtību šādiem elementiem: mainīgajam, reģistram, masīva elementam, ieraksta laukam.
- binārā operācija operācija, kuras izpildei nepieciešami divi argumenti (operandi); šādu operāciju var izpildīt ar skaitļiem (aritmētiskās operācijas), izteikumu patiesumvērtībām (loģiskās operācijas) u. c. matemātiskiem objektiem
- atikotomija Operācija, lai atvērtu ieliekumu virs bungdobuma.
- dīlings Operācijas ar valūtu vai vērtspapīriem (parasti starp bankām vai finanšu kompānijām).
- datņturis Operētājsistēmās _MS-DOS_, _OS/2_ un _Windows NT_ lietots skaitlis, kurā sistēmas pārvērtušas datnes vārdu, ko tās izmanto, lai realizētu piekļuvi datnei.
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- sulfoskābe Organiska, sešvērtīgo sēru saturoša skābe.
- spirts organiski savienojumi, kas satur -OH grupas; pēc šo grupu skaita izšķir vienvērtīgos un daudzvērtīgos spirtus.
- sulfoksīdi Organiski savienojumi, vāji bāziskas vielas, atvasināmas no četrvērtīgā sēra.
- Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
- fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi.
- fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-.
- rezorcīns organisks savienojums, divvērtīgs fenols C~6~H~4~(OH)~2~; lieto krāsvielu ražošanā un par dezinfekcijas līdzekli.
- alīls Organisks vienvērtīgs radikālis ar vienu dubultsaiti.
- eiribiontie organismi organismi, kas piemēroti eksistencei vidē, kuras faktoriem var būt ļoti dažāda vērtība; sugas ar plašu ekoloģisko valenci.
- organizācijas kultūra organizācijā pastāvošo priekšstatu sistēma, kura nosaka organizācijas vērtības un normas, mītus, rituālus un ceremonijas, personu izturēšanos un organizācijas tēlu.
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
- Barastirs Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - aizkapa pasaules valdnieks, kas izvērtē cilvēku darbus uz zemes un mirušos nosūta uz paradīzi vai uz elli.
- segmentārā osteotomija osteotomija, kad kaulu pārcērt vairākos segmentos; lieto kaula pagarināšanai vai plašas deformācijas izlabošanai.
- heterosmija Ožas kļūda (nepareizi vērtējot smaržas).
- švībināt Pa jokam grasīties pērt.
- tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas.
- panērt Pa pusei atvērt.
- pusbirā Pa pusei piebērts.
- ģeometriski degresīvā metode paātrinātās nolietojuma metodes variants; nolietojuma normu, kas noteikta atbilstoši lineārā nolietojuma formulai, palielina divas reizes, bet nolietojuma summu aprēķinano objekta atlikuma vērtības, kas ar katru nākamo gadu samazinās.
- pacelt Paaugstināt (kāda fizikāla lieluma, parasti temperatūras, spiediena) skaitlisko vērtību; panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās šāda skaitliskā vērtība.
- kāpt Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu); kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību).
- pārvāzt Pacelt un aizvērt (vāku).
- arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
- banalizēt Padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko).
- aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
- pabojāt Padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- diskreditēt Padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
- izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt.
- dārdzināt Padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu.
- pielīdzināt Padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam).
- LEF Padomju Krievijā 20. gados izveidojies literātu grupējums (krievu "ļevij front"), kas literatūras (dzejas) vērtību uzlūkoja no praktiskās lietderības viedokļa.
- paliešķerēt Pagrābt, pabērt ar liekšķeri.
- salašņa Pagrimis, morāli nevērtīgs, arī noziedzīgs cilvēks.
- izkurtēt Pagrimt (morāli); pazaudēt morālo vērtību.
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
- lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
- iedzīvāt Pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības).
- izslīdēt Pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām).
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- pieaugt Pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē).
- pakaustelēt Pakaustīt; papērt.
- pamīstīt Pakaustīt; papērt.
- mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam.
- astragāls Pākšaugu dzimtas augu ģints; no dažām šo augu sugām iegūst vērtīgus sveķus - tragantu.
- ķēma rausis palama mazvērtīgam dīvainim.
- atvērt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt acis kādam palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atdarīt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- atvērt kāda acis palīdzēt saskatīt būtību, atklāt patiesību, izprast, apjēgt, novērtēt situāciju.
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
- pastiprināt Palielināt (kā) skaitlisko vērtību, apjomu.
- uzsist sev cenu palielināt savas darbības, rīcības vērtību, nozīmi.
- sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
- sakāpt Palielināties, parasti ievērojami (par kā skaitlisko vērtību); palielināties, parasti ievērojami (par kā daudzumu, apjomu).
- stoņģelis Paliels trauks (parasti mazvērtīgs).
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
- moralizēšana pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas.
- izpīckāt Pamatīgi izpērt, nopātagot.
- izvilnāt Pamatīgi izplūkāt, matos (vilnā) ieķerties, izpērt.
- nošķorēt Pamatīgi nopērt.
- mickāt Pamatīgi pērt.
- pāršaust Pamatīgi piekaut, nopērt.
- gruntskapitāls Pamatkapitāla daļa, zemes vērtība un ilggadīgi ieguldījumi tās uzlabošanā.
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- paātrinātā nolietojuma metode pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas (amortizācijas) metode, kura pirmajos pamatlīdzekļu lietošanas gados paredz norakstīt lielu daļu no sākotnējās vērtības, bet vēlāk mazāku.
- ieaugt Pamazām iegrimt vai tikt ar ko apbērtam.
- samazināšana panākšana vai būšana par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
- šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- samazināt panākt vai būt par cēloni, ka kaut kam, piemēram, skaitliskā vērtība, skaits, daudzums, kļūst mazāks
- pārsniegt Panākt, arī pieļaut, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka, nekā paredzēts kādās normās, prasībās.
- palielināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā) skaitliskā vērtība kļūst lielāka; panākt, būt par cēloni, ka (kā) daudzums kļūst lielāks.
- nospiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
- paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāks (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības).
- piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
- sagānīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, neglīts, nepieņemams; panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zaudē savu nozīmīgumu, vērtību.
- iekarot Panākt, izraisīt (pozitīvu attieksmi pret sevi, pozitīvu vērtējumu sev).
- pārvērst Panākt, ka (kāda materiāla vērtība) iegūst citu vērtības izpausmes formu.
- nomazgāt Panākt, ka (morāli negatīvs vērtējums) zūd, tiek novērsts un tiek atgūts iepriekšējais morāli pozitīvais vērtējums.
- līdzināties Panākt, ka ir līdzvērtīgs (kādam).
- glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
- nomazgāt kauna traipu panākt, ka tiek atgūta cieņa, ka zūd morāli negatīvs vērtējums.
- iznīcināt Panākt, ka tiek uzskatīts par nevērtīgu, nevēlamu.
- punks Panks - jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- valorpaņēmiens Paņēmiens papīra naudas, akciju un vērtspapīru izgatavošanā, pārformējot nedaudz gravētas pamatnes figūras bez fotogrāfiska uzņēmuma un redukcijas.
- nosmelt krējumu paņemt, iegūt labāko, vērtīgāko daļu.
- pačiept Paņemt, nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- pažagarot Papērt ar žagariem.
- patest papērt, iekaustīt.
- padesēt Papērt, iekaustīt.
- patērpināt Papērt, papļaukāt.
- pakult Papērt.
- pasukāt Papērt.
- pasapērties Papērties (pirtī).
- blakusizmaksas Papildu izdevumi pie izstrādājuma pamatvērtības, ar kuriem jārēķinās, iepērkot kādu produkciju vai preci, piem., transportēšanas, uzstādīšanas, apdrošināšanas izdevumi.
- papildvērtība papildus vērtība.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
- valorizācija Papīrnaudas vērtības paaugstināšana vai stabilizēšana.
- inflācija Papīrnaudas vērtības samazināšanās un preču cenu celšanās tāpēc, ka papīrnauda laista apgrozībā lielākos apmēros, nekā vajadzīgs preču apgrozībai.
- plenst Paplašināt, izplest, atvērt.
- paplokņīt Papļaukāt, papērt.
- protokolu steks par protokolu steku parasti sauc atvērto sistēmu sadarbības etalonmodeli, kurā ir septiņi protokolu slāņi, kā arī _TCP/IP_ protokolu saimi, kas nosaka datu apmaiņu internetā.
- sasmādēt Par sliktu novērtēt.
- pārbaudes akmens parādība, ar ko salīdzinot var novērtēt kā patiesumu, īstumu, vērtību.
- sociālās parādības parādību kopums vai arī atsevišķi fakti noteiktā sabiedriskās dzīves sfērā, kā piemēram, cilvēka darbība, rīcība un uzvedība; sociālo grupu darbība un rīcība; sabiedrisko aktivitāšu materiālie un garīgie rezultāti; verbāla darbība; domas, uzskati vērtējumi.
- saslaukas Parādību, īpašību kopums, kas ir (sabiedrībā) nevērtīgs, nevēlams.
- atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, kontrolēts, novērtēts.
- deheroizēt parādīt objektīvi to, kam iepriekš piedēvētas ideāla īpašības (parasti mākslas darbā); novērtēt zemāk nekā iepriekš
- regresa prasība parādnieka vai kādas citas personas mantiskās saistības izpildījuša pilsoņa vai organizācijas prasība atdot samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
- izsvērt uz aptiekas svariem (kaut ko) pārāk smalki, sīkumaini izvērtēt.
- konservatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, kad nekāda novērtēšana netiek uzsākta, pirms nav skaidri zināms, ka tā ir nepieciešama.
- spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga.
- noklusējuma vērtība parametra vērtība, kuru piešķir pati sistēma tad, ja lietotājs to nav definējis iepriekš.
- paraolimpiāde Paraolimpiskās spēles - olimpiskajām spēlēm līdzvērtīgas sacensības cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem; paralimpiāde.
- Callitrix jackhus parastais pundurpērtiķis.
- sakne Parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle.
- sērt Parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
- piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
- piegulēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulēt, ka ar gulēšanu neko nepanāks.
- piestaigāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) staigāt, ka ar staigāšanu neko nepanāks.
- piestāstīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāstīt, ka ar stāstīšanu neko nepanāks.
- piestāvēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.
- piejokot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts jokot, ka ar jokošanu neko nepanāks.
- piekurnēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts kurnēt, ka ar kurnēšanu neko nepanāks.
- pielāpīt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts lāpīt, ka ar lāpīšanu neko nepanāks.
- pierāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts rāt, ka ar rāšanu neko nepanāks.
- pieraudāt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
- piesēdēt Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
- piežēlot Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur": lieto, lai norādītu, ka nav vērts žēlot, ka ar žēlošanu neko nepanāks.
- atiet Parasti savienojumā ar "vaļā": atvērties; arī atrist, atraisīties.
- mēraukla Paraugs, pēc kura ko novērtē vai ar kuru ko salīdzina; arī kritērijs.
- psihometriskais tests pārbaudes darbs, kurā novērtē skolēnam piemītošo īpašību kopumu, izmantojot izvēles tipa uzdevumus.
- izturspriegums Pārbaudes sprieguma lielākā vērtība, kuru bez caursites iztur izolācija.
- pārklausīt Pārbaudīt (bērnus), lai novērtētu (viņu) mājmācībā iegūtās zināšanas.
- pārbirdināt Pārbērt pāri.
- apkratīt Pārbērt; purinot, kratot apgāzt.
- pamest acis (arī skatienu, skatu) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- pamest skatienu (arī skatu, acis) Pārdomāt, arī novērtēt ko bijušu, pagājušu.
- apsvērt Pārdomāt; iepriekš vispusīgi izdomāt un novērtēt.
- iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku.
- darbības rezultātu akceptors paredzēšanas un darbības rezultātu novērtēšanas neirofizioloģiskais mehānisms.
- onomantija Pareģošana pēc cilvēka vārda burtiem vai patskaņiem vai burtu skaitliskās vērtības.
- skatīties acīs patiesībai pareizi, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis.
- pāriet (arī nonākt) citās rokās pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- lāzera pārklājums pārklājums, ko izveido, ar lāzera staru izkausējot uz nostiprināmās virsmas uzbērto pārklājuma materiāla pulveri.
- platēt Pārklāt (mazāk vērtīga metāla virsmu) ar plānu, parasti cēlmetāla, kārtu.
- plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
- Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas.
- Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks.
- pašapziņa Pārliecība par savām spējām, savu vērtību, dziļas pašcieņas jūtas; sava pārākuma apziņa; arī iedomība, augstprātība.
- zvaigžņu slimība pārliecīga savu nopelnu, spēju novērtēšana, iedomība, kas raksturīga dažiem, parasti jauniem, kādā nozarē strauji panākumus guvušiem cilvēkiem.
- zildzināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- zilināties Pārlieku taupīgi rīkoties, gatavojot (ēdienu) no ļoti niecīga produktu daudzuma, arī no mazvērtīgākiem izejproduktiem.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
- sadot piparus pārmācīt, pērt, izbārt, kritizēt.
- sadot pa biksēm pārmācīt, pērt, rāt, sodīt.
- ieskaustīt Pārmācīt, pērt.
- koderēt Pārmācīt, pērt.
- grieze Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- grieži Pārmaiņa, pārvērtība (stāvoklī, attīstības gaitā).
- pārmijība Pārmaiņa, pārvērtība.
- pārveidība Pārmaiņa, pārvērtība.
- noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- PDF Pārnēsājamais dokumentu formāts - metode datora failu uzglabāšanai tā, lai tos būtu ērti nolasīt dažādos datoros (angļu portable document format).
- pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības).
- paroču Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs.
- paročus Parocīgi, ērti, derīgs, izdevīgs.
- patāgs Parocīgs, izdevīgs, ērts.
- pārspriedums Pārrunās, pārdomās iegūts atzinums, spriedums, vērtējums (par ko); šāda atzinuma, sprieduma, vērtējuma apcere, apcerējums.
- pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
- apspriest pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko.
- konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums; arī egoisms.
- estēticisms Pārspīlēta tieksme pēc skaistā; uzskatu kopums, kurā par galvenajām atzīst estētiskās vērtības.
- flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
- kā kungs pārticībā, ērti, bez rūpēm, lepni, brīvi, neatkarīgi no citiem; bagātīgs, ērts, lepns, grezns.
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- propilgallāts Pārtikas piedeva E310 (sintētisks galluskābes esteris), antioksidants, var veicināt astmu, kontakta dermatītu, kuņģa kairinājumu, nav atļauts lietot zīdaiņu un mazu bērnu pērtikā.
- montānskābes esteri pārtikas piedeva E912 (iegūst no pārakmeņotiem augu sveķiem), virsmas pārklājējs, iedarbība nav novērtēta.
- E912 Pārtikas uzlabotājs - montānskābes esteri, iespējamā iedarbība - nav informācijas, lai novērtētu.
- ieguldījuma objekts pārvedami vērtspapīri, nekustamais īpašums, termiņnoguldījums bankā un cita lieta, kuru saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma noteikumiem ieguldījumu sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu.
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- grozība Pārvērtība.
- Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas.
- sapraulis Pārvērties praulā.
- salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- pārstrīķēt Pārvilkt (ar īpašu koku pūram, kur iebērta labība, lai to nolīdzinātu).
- smilšu vīriņš pasaku tēls; mazs vīriņš, kas ber bērniem acīs smiltis, lai tie aizmigtu; pasaka zināma jau kopš 17. gs.; bieži tēlots ar atvērtu lietussargu, kura iekšpusē dažādi attēli.
- emisijas ierobežošana pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju.
- skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas, darba vietas) personas, personu grupa, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus, arī lai novērtētu iepriekšējo darbību.
- pretkļūdu aizsardzība pasākumu komplekss, kas nodrošina datu apstrādes sistēmas pareizu darbību un ietver sevī kļūdu atklājošu un labojošu kodu izmantošanu, operāciju izpildes pārbaudi, dažādu parametru un operandu pieļaujamo vērtību kontroli u. c.
- estētiskā audzināšana pasākumu sistēma, kas veido cilvēka spējas izprast, novērtēt un radīt daiļo, cildeno dzīvē un mākslā.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- kupeju vagons pasažieru vagons ar kupejām ērtai braukšanai lielā attālumā.
- parēgāties Paskatīties, pavērties.
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
- aizvārstīt Pastalās ievērt auklas.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- meža monitorings pastāvīga novērojumu sistēma meža un vides mijiedarbības novērtēšanai.
- pasasvērties Pasvērties.
- apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt.
- marcato Pasvītroti, uzsvērti.
- pašmotivācija paša vērtīborientācija.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- ekskavators pašgājēja mašīna zemes rakšanai un kraušanai transportlīdzekļos vai atbērtnē.
- izlīdzinātie ieņēmumi pašvaldības vērtētie ieņēmumi, kas samazināti par aprēķināto iemaksu izlīdzināšanas fondā vai palielināti par aprēķināto dotāciju no izlīdzināšanas fonda.
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- reālvērtība Patiesā vērtība, pretstatā nominālai vērtībai.
- predikāts Patiesuma funkcija, kura definēta uz noteiktu īpašību kompleksa bāzes; ja dotajam objektam piemīt dotā īpašība (īpašību komplekss), tad funkcija pieņem vērtību 1 (patiess), ja nepiemīt - 0 (nepatiess).
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm.
- labi Patīkami, arī ērti (but kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
- nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes - saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
- neitrāls patskanis patskanis, kura izrunas laikā runas orgāni ir miera stāvoklī, lūpas un žoklis pavērts.
- izņemšana Patstāvīga procesuāla izmeklēšanas darbība, kuras mērķis ir atrast un izņemt nodarījuma rīkus, noziedzīgā kārtā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietas izmeklēšanā.
- funkcionālis Patvaļīgā kopā definēta funkcija (operators), kuras vērtības ir reāli vai kompleksi skaitļi.
- atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
- iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu.
- iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
- nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
- apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
- bērums Paveikta darbība, rezultāts --> bērt (1); tas, kas ir nobērts.
- iesverams Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
- izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
- izvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērtēt.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (1).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (4).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (5).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (1).
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- pavērums Paveikta darbība, rezultāts --> pavērt(1).
- piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 1.
- piesērums Paveikta darbība, rezultāts --> piesērt 2.
- sabērums Paveikta darbība, rezultāts --> sabērt.
- savērums Paveikta darbība, rezultāts --> savērt.
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (1).
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2); attiecīgs celtniecības veidojums.
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (1).
- vērums Paveikta darbība, rezultāts --> vērt (2).
- zagums Paveikta darbība, rezultāts --> zagt; nozagtā manta, vērtība.
- pataisīt Pavērt (1).
- ieplest Pavērt platāk (acis, nāsis).
- ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi).
- pašķirt Pavērt, parasti uz abām pusēm (piemēram, aizkaru, priekškaru).
- paviru Pavērtā stāvoklī.
- pašķirties Pavērties uz abām pusēm.
- apraudzīties Pavērties, palūkoties (parasti ko meklējot, pārbaudot).
- pavirt Pavērties.
- pārkārtavāt Pazaudēt (naudu, materiālās vērtības), piemēram, kāršu spēlē.
- pagrimt Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
- devalvēt Pazemināt (kā) vērtību, (to) pārāk bieži un bez vajadzības lietojot.
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību; pakļaut (ko) degradācijai.
- kristies Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku naudas vērtību (piemēram, par akcijām); krist.
- krist Pazemināties (par cenām, vērtspapīru, papīrnaudas kursu); kļūt ar mazāku vērtību (piemēram, par akcijām); kristies.
- pirmā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 25% no kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
- otrā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 50% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības; vienāda ar mediānu.
- trešā kvartile pazīmes vērtība, par kuru sakārtotā variācijas rindā 75% kopas vienībām ir reģistrētas mazākas vērtības.
- deklarācija Paziņojums par kādām vērtībām, ienākumiem u. tml.
- uzzīmēt Pazīt, arī atzīt par tāpatīgu (kādu ilgi neredzētu, pārvērtušos, arī nomaskējušos).
- probands Pēc ciltsvērtības vērtējamais dzīvnieks; dzīvnieks, kam ir ciltsraksti.
- sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās.
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piemēram, kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons.
- a suo comodo pēc patikas, kā ērtāk.
- pēc deguna (arī deguniem) pēc personiskām simpātijām (piemēram, lemt, rīkoties, vērtēt kādu).
- izlase pēc produktivitātes un vaislas īpašībām vērtīgāko dzīvnieku izvēle ganāmpulka atražošanai un mazākražīgu dzīvnieku brāķēšana.
- ūzusfrukts Pēc romiešu tiesībām kādas lietas personiska lietošana uz visu mūžu, pašu lietu nebojājot, nedz mazinot tās saimniecisko vērtību.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- iegulstīties Pēc vairākiem mēģinājumiem atrast sev ērtu stāvokli, lai gulētu.
- ad valorem pēc vērtības; saskaņā ar cenu.
- kadastrālā vērtība pēc vienotiem kadastrālās vērtēšanas principiem noteiktā datumā atbilstoši kadastra datiem noteikta kadastra objekta un nekustamā īpašuma nodokļa objekta vērtība naudas izteiksmē.
- astgals Pēdējā, mazākā daļa; nevērtīgs pārpalikums.
- lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
- deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
- nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
- pasprāgt Pēkšņi nedaudz atvērties.
- atšauties Pēkšņi, strauji atvērties (par durvīm, logu u. tml.).
- hamadrija Pelēkais paviāns, mēteļpaviāns, pērtiķu suga; dzīvo Etiopijā un Nūbijas dienvidos.
- nopelnīt Pelnot iegūt (samaksu naudā, kādas vērtības, atlīdzību).
- emisijas peļņa peļņa no vērtspapīru izlaides operācijām.
- nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
- amplitūdas vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskā strāva, spriegums, EDS) maksimāli iespējamās vērtības perioda laikā.
- efektīvā vērtība periodiski mainīgu elektrisko procesu raksturojošo lielumu (elektriskās strāvas, sprieguma u. c.) vidēji kvadrātiskā vērtība; pēc sinusoidāla likuma mainīgiem lielumiem efektīvā vērtība ir mazāka par amplitūdas vērtību.
- apklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- izklauvēšana Perkusija - iekšējo orgānu izmeklēšana un to stāvokļa vērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem liek vibrēt dažādu ķermeņa daļu audiem.
- Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur.
- deportieris Persona, kas biržas darījumā pārdod bēsistam prolongācijai nepieciešamos vērtspapīrus.
- inkasents Persona, kas saņem naudu vai citas vērtības no personām citās iestādēs, uzņēmumos u. tml.
- citas dalībvalsts apliekamā persona persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
- komercstarpnieks persona, kura profesionāli uzņemascitu personu labā starpniecību līgumu slēgšanā par preču vai vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu, par apdrošinājumiem, preču pārvadāšanu, kuģu nomu vai arī par citām komercdarbībām uz vienreizēja pilnvarojuma pamata.
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā.
- brīvais kapitāls personai piederošo aktīvu vērtība, kas samazināta par šīs personas saistību vērtību un to aktīvu vērtību, kuri uzskatāmi par ilgtermiņa ieguldījumiem.
- portfeļdators Personālais dators ar autonomu barošanu un nelielu svaru, kas konstruktīvi piemērots ērtai pārvietošanai.
- afidāvits Personas ar zvērestu apliecināts rakstisks paziņojums, liecība, apliecinājums, ko apliecinājis notārs vai amatpersona, par to, ka vērtspapīri ir īpašumā, kā arī paskaidrojums par to ieguves avotiem.
- psihometrija personības psihisko funkciju novērtēšanas paņēmiens, izmantojot speciālas metodikas, testus.
- dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
- svīcināt Pērt (apzīmogot ar pātagu).
- pleksēt Pērt (bērnu).
- vicāt Pērt (parasti ar rīksti, žagaru).
- siksnāt Pērt (parasti ar siksnu); arī sist.
- vicot Pērt (parasti ar vicu).
- vaskot Pērt (pirtī).
- zlotēt Pērt ar pātagu vai rīksti.
- dandalot Pērt ar pātagu.
- kvestēt Pērt ar pirtsslotu.
- virbot pērt ar pūpoliem
- žekstēt Pērt ar rīksti, žagaru; sist ar rīksti, žagaru.
- plīskāt Pērt ar rīksti.
- žvagāt Pērt ar rīksti.
- žagarēt Pērt ar žagariem.
- žagarot Pērt ar žagariem.
- suņkūlām kult pērt kā suni.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt (pirtī).
- izpērt Pērt un pabeigt pērt (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāt.
- nopērt Pērt un pabeigt pērt.
- siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu.
- talcīt Pērt, grūstīt, sist.
- valksnīt Pērt, iekaustīt.
- skutelēt Pērt, kult.
- pīnēt Pērt, mocīt.
- plainīt Pērt, pārmācīt.
- stegāt Pērt, pātagot.
- ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku) pērt, sist (kādu).
- ņemt (rokā) stibu (arī žagaru, koku) pērt, sist (kādu).
- plencēt Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- plenčot Pērt, sist (piemēram, ar pātagu).
- kandavāt Pērt, sist (zirgus).
- knipelēt Pērt, sist, dzelt (par kukaini).
- svecēt Pērt, sist, zvetēt.
- peksnēt pērt, sist.
- desāt Pērt, sist.
- lotāt Pērt, sist.
- lupcavāt Pērt, sist.
- mikāt Pērt, sist.
- dot pa ādu Pērt, sist.
- plammēt Pērt, sist.
- skrotēt Pērt, sist.
- stibīt Pērt, sist.
- sveikot Pērt, sist.
- šventrēt Pērt, sist.
- taskāt Pērt, sist.
- valcīt Pērt, sist.
- verdīt Pērt, sist.
- zutēt Pērt, sist.
- žvaknīt Pērt, sist.
- lazdāt Pērt, sukāt.
- klaņķēt Pērt, tā ka skan.
- uzdalīt Pērt, uzskaitīt.
- peksēt Pērt; arī sist.
- slodzīt Pērt; arī sist.
- svoipīt Pērt; arī sist.
- tēst Pērt; arī sist.
- vaskot Pērt; arī sist.
- uzdot drapes (kādam) pērt; bārt.
- rīkstes dot pērt.
- dot žagarus pērt.
- pogāt pērt.
- rīkstēt pērt.
- saltēt pērt.
- sovarāt pērt.
- bamzāt Pērt.
- dezēt Pērt.
- dēzēt Pērt.
- dēzt Pērt.
- dirbt Pērt.
- drāztīt Pērt.
- dzeltīt Pērt.
- elvēt Pērt.
- glietēt Pērt.
- ieskaust Pērt.
- iestibāt Pērt.
- iezolēt Pērt.
- jozīt Pērt.
- kantēt Pērt.
- knaikstīt Pērt.
- knuzāt Pērt.
- koskāt Pērt.
- kuldināt Pērt.
- kult Pērt.
- lanckāt Pērt.
- lazdot Pērt.
- luncīt Pērt.
- lupt Pērt.
- maistīt Pērt.
- mekšīt Pērt.
- mezēt Pērt.
- mielot Pērt.
- mikot Pērt.
- mizot Pērt.
- noskāt Pērt.
- pangāt Pērt.
- peksīt Pērt.
- pērdināt Pērt.
- plātēt Pērt.
- plotāt Pērt.
- plūderēt Pērt.
- plūskāt Pērt.
- rizgāt Pērt.
- sautēt Pērt.
- sokstīt Pērt.
- spriģināt Pērt.
- stroķēt Pērt.
- sukāt Pērt.
- svalstīt Pērt.
- svelstēt Pērt.
- sviķelēt Pērt.
- tamzīt Pērt.
- tērpināt Pērt.
- tēvot Pērt.
- tracēt Pērt.
- vālīt Pērt.
- vecēt Pērt.
- verzēt Pērt.
- vietēt Pērt.
- viskāt Pērt.
- zāļot Pērt.
- zaltēt Pērt.
- žārīt Pērt.
- zeltīt Pērt.
- zilot Pērt.
- žmegot Pērt.
- pērtelēties pērties (2).
- vantēties Pērties (pirtī).
- vaskoties Pērties (pirtī).
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- vicēties Pērties pirtī.
- nopērties Pērties un pabeigt pērties (pirtī ar pirtsslotu), arī nomazgāties (pirtī).
- čurināties Pērties, perināties.
- encēties Pērties.
- plītēties Pērties.
- maracaklis Pērtiķis, mērkaķis, ērms.
- nalpa pērtiķis.
- ērmnieks Pērtiķis.
- pērte Pērtiķis.
- lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
- dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
- prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides").
- atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens").
- mimulus Pērtiķmutītes.
- simii Pērtiķu apakškārta jeb augstākie pērtiķi.
- platdeguņi Pērtiķu grupa ar ļoti platu deguna sienu un ļoti tālu stāvošām nāsīm, parasti ļoti garu asti; dzīvo Amerikā.
- pundurpērtiķis Pērtiķu kārtas dzimta ("Callithricidae"), mazākie pērtiķi ar zīdainu kažoku un garu asti, ēd augus un kukaiņus, Dienvidamerikā (izņemot Andus), 4 ģintis, 33 sugas.
- cilvēku dzimta pērtiķu kārtas dzimta ("Hominidae"), apvieno mūsdienu cilvēku un filoģenētiskajā attīstībā ar to cieši saistītos izmirušos priekštečus; hominīdi.
- obezjaņņiks Pērtiķu mītne.
- bārdainais pērtiķis pērtiķu suga ("Allochrocebus lhoesti"), mīt Āfrikas mūžamežos, sakarā ar mežu izciršanu un lauksaimniecības attīstību šī suga ir stipri apdraudēta.
- bonobo Pērtiķu suga ("Pan paniscus"), kas ar savu uzvedību un kopienas sadzīvi būtiski atšķiras no pārējiem pērtiķiem un dzīvo Āfrikas vidienē ierobežotā mežu apgabalā Kongo upes ielokā.
- zindžantrops Pērtiķveida cilvēks, kas dzīvojis pirms 1,75 miljoniem gadu un kura atliekas atrastas Tanzānijā 1959. gadā.
- pērtiķveidīgs Pērtiķveida.
- procentile Pētāmās parādības pazīmes vērtība, kas dala variācijas rindu 100 vienādās daļās, tā ka katrā no tām nonāk 1% kopas vienību.
- decile Pētāmās parādības pazīmes vērtības, kas dala sakārtotu variācijas rindu desmit vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 10% kopas vienību.
- skatīt pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- pičiņās Pičiņās iet - mazgāties, pērties iet (bērnu valodā).
- sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
- sasirt Piebērt ar smiltīm.
- piesabērties Piebērt sev.
- dabērt Piebērt.
- dabirdināt Piebērt.
- ksilīts Piecvērtīgais spirts, bezkrāsaina, salda, kristāliska viela, pārtikas piedeva E967, mitrumuzturētājs, stabilizētājs; lieto par saldvielu diabētiķu uzturā, izmanto ķīmiskajā rūpniecībā.
- pentīti Piecvērtīgi alkoholi.
- pentāde Piecvērtīgs radikālis vai elements.
- arabīts Piecvērtīgs spirts, arabinozes redukcijas produkts.
- pentavalents Piecvērtīgs.
- kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
- pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
- vērtēšanas sistēma pieeja, kurā, pamatojoties uz noteiktiem datiem un modeļiem, var aprēķināt vērtības, lai izvērtētu personas vai arī prognozētu to rīcību nākotnē.
- afidevits Piegādēs, vērtspapīru operācijās - rakstveida apliecinājums dokumenta īstumam.
- pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
- pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt).
- pietiesāt Piekaut, nopērt.
- piemizot Piekaut; arī nopērt.
- organoleptiskās īpašības piena vai lopbarības īpašības, ko novērtē ar cilvēka maņu orgāniem.
- patomejoze Pienācīga savas slimības nopietnības nenovērtēšana.
- ar abām rokām saņemt pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- piesukāt Piepērt.
- pievillēt Piepildīt, aizbērt.
- čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem.
- iedzīvoties Pierast un sākt justies labi, ērti (jaunā vietā, jaunos apstākļos u. tml.).
- heksānheksaoli Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
- heksīti Piesātinātie daudzvērtīgie spirti; iespējami 10 izomēri.
- piesērīt Piesērt 1(1).
- pieblīrēt Piesērt.
- iedot Piešķirt (īpašumā, lietošanā, parasti materiālas vērtības).
- inicializēt Piešķirt parametriem to sākotnējo vērtību.
- izteskāt Pietiekoši sist, pērt.
- pietaisīt Pievērt (1).
- piemirkšt Pievērt (acis uz brīdi).
- saņirkšt Pievērt (acis).
- damiegt Pievērt (plakstiņus).
- piemiegt Pievērt, mazliet sašaurināt (acis, plakstiņus).
- dataisīt Pievērt.
- piemērkšt Pievērt.
- dasataisīties Pievērties.
- likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko).
- PVN Pievienotās vērtības nodoklis.
- priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem.
- standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme.
- iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas.
- eļļas ietilpība pigmentu un pildvielu tehnisks raksturlielums, kas ļauj aptuveni novērtēt to saslapēšanai nepieciešamo eļļas daudzumu.
- spermogramma Pilna spermas analīze, nosakot fiziskās īpašības, ķīmisko un šūnu sastāvu u. c., kas ļauj novērtēt vīrieša spējas apaugļot sievišķo olšūnu.
- Meisnera efekts pilnīga magnētiskā lauka izspiešana no metāliska vadītāja, kad tas, pazeminoties temperatūrai un magnētiskajam laukam zem kritiskajām skaitliskajām vērtībām, kļūst supravadošs.
- izrēķināt Pilnīgi aprēķināt (kādu daudzumu, vērtību).
- izspriest Pilnīgi izrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumus, spriedumus.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- nokrist (kāda) acīs zemāk par nulli pilnīgi zaudēt savu nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- datu pilnvara pilnvara, ar kuras palīdzību vada datu nosūtīšanu pa atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sesijas slāņa savienojumu.
- drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem.
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (1).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (2).
- pilnvērtīgums Pilnvērtība (3).
- Amērsforta pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amersfoort_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Amstērdama pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Amsterdam_), Mpumalanas provinces Hērta Sibandes distriktā.
- Akdovuraka pilsēta Krievijas Tivas Republikā (_Ak-Dovurak_), Hemičekas kreisajā krastā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1964. g., augstvērtīga azbesta ieguve.
- Ēra Pilsēta Lielbritānijā ("Ayr"), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Edinburga Pilsēta Lielbritānijā ("Edinburgh"), Skotijas administratīvais centrs, osta Fērtoforta līča krastā, 468700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grīnoka Pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Invernesa Pilsēta Lielbritānijā ("Inverness"), Skotijas ziemeļos, osta Marifērta krastā, 58000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kērkoldi Pilsēta Lielbritānijā ("Kirkcaldy"), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tronheima Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes.
- Brekstada Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 1940 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rērūsa Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Orkangera Pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- OSPF pirmā atvērtā īsāka ceļa protokols (angļu "Open Shortest Path First protocol").
- Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs.
- barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
- lumisterīns Pirmais pārvērtības produkts, kas rodas, apstarojot ergosterīnu ar ultravioleto starojumu; turpinot apstarošanu, rodas tahisterīns un beidzot - kalciferols (D2 vitamīns).
- muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
- vitēties Pirtī pērties.
- pīšu malka pīšu koku mazvērtīgā malka, kas ātri sadeg.
- pitēkoīds Pitekoīds - līdzīgs pērtiķim.
- piets Plakanā, paplatinātā (cērtamo, šķeļamo u. tml. rīku) mugurējā daļa.
- apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- plāngaldiņš Plāns galds jeb nevērtīgs izstrādājums.
- saimnieciskais aprēķins plānveidīgas sociālistiskās saimniekošanas metode, kas pamatojas uz ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējumu naudas izteiksmē, uzņēmuma vai organizācijas izmaksu segšanu ar pašu ieņēmumiem un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanu.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
- atlaupt Plaši atvērt (acis).
- paskliest Plaši atvērt.
- izsakņu Plaši atvērts, vaļā.
- ērdīgs Plašs, ērts.
- šarovari Platas bikses, kas galos tiek saņemtas, lai varētu ērti sabāzt zābakos.
- platyrrhini Platdeguna pērtiķi jeb platdeguņu infrakārta.
- atplest Plati atvērt, attaisīt (parasti muti, acis); pavērt platāk (acis).
- izplest Plati pavērt (piemēram, acis); plati atvērt (piemēram, muti).
- plest Plati vērt vaļā (piemēram, acis, muti).
- atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt.
- pārsprāgt Plaukstot atvērties (par pumpuriem).
- uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt.
- izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
- pārplīst Plaukstot, briestot atvērties (par augu daļām).
- plīst Plaukstot, briestot vērties vaļā (par augu daļām).
- atplēst Plēšot attaisīt, atvērt (piemēram, ko salīmētu, arī sakļautu).
- uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
- paplēst Plēšot mazliet, daļēji atvērt, attaisīt.
- atplīst Plīstot atvērties.
- atmetums Pļavā pārvērties tīrums.
- sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- selekcijas vērtība populācijas genotipiskās mainības daļa, ko nosaka atšķirīgo polimērisko gēnu aditīvā (summārā) iedarbība, bet vērtību aprēķina summējot kvantitīvās pazīmes vērtību novirzes paraugkopumā.
- pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā.
- laupīt Postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- atestēt Pozitīvi novērtēt, atzīt.
- atzinība Pozitīvs novērtējums (kas parasti ir izteikts vārdos vai apbalvojuma veidā).
- studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu.
- aksiosofija Praktiska vērtību filozofija.
- pozīcija Prasību vai saistību apmērs attiecībā uz kādu vērtspapīru, preci vai valūtu.
- vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
- pazīt drēbi prast saskatīt kā vērtību, derīgumu, piemērotību, būtību.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai.
- cena Preces vērtības izteiksme naudā.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piemēram, savos izteikumos, vērtējumos).
- prestižpatēriņš Preču izvēlēšanās un iegādāšanās to sociālās vērtības, nevis pašvērtības dēļ.
- ekvivalentā maiņa preču maiņa atbilstoši preču vērtībai.
- trīsstūrveida darījumi preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī.
- pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību.
- konkrētais darbs preču ražotāju darbs, kas rada preces lietošanas vērtību.
- pārcenošana Preču un materiālo vērtību naudas novērtējuma korekcija.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai.
- realizēšana Preču, īpašuma vai vērtspapīru pārvēršana naudā, pārdošana par naudu.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana par paaugstinātām cenām, lai gūtu peļņu.
- fermentu preparāts preparāts, kas satur bioloģiski aktīvas vielas – fermentus (enzīmus); iedarbība izpaužas barības vielu pilnvērtīgākā izmantošanā, īpaši dzīvniekiem, kam ir vienkameras kuņģis, un jaundzīvniekiem.
- pretvērtība Pretēja vērtība.
- plumbi- Priedēklis četrvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
- merkuri- Priedēklis divvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
- mangāno- Priedēklis divvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
- plumbo- Priedēklis divvērtīgā svina savienojumu apzīmēšanai.
- kupri- Priedēklis divvērtīga vara savienojumu apzīmēšanai.
- ferro- Priedēklis divvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
- ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- merkuro- Priedēklis vienvērtīgā dzīvsudraba savienojumu apzīmēšanai.
- mega- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^20^ (1048576).
- tera- priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar 2^40^ (1099511627776).
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824).
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); imitētais priekšmets.
- rieķis Priekšmets ar ko pērt, sist.
- aizbīdnis Priekšmets, ar ko nostiprina (aizvērtas durvis, vārtus, vāku u. tml.); bulta, aizšaujamais.
- sīkums Priekšmets, kam ir nelieli izmēri, arī neliela vērtība; nenozīmīgs priekšmets.
- manta Priekšmets, lieta (ar noteiktu lietošanas vērtību, funkciju).
- duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā.
- pērtiķveidīgie primāti jeb pērtiķi.
- primates Primāti, pērtiķi jeb pērtiķveidīgie.
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus.
- scandetia Primātu kārta, kurā dažkārt nodala tupajveidīgo jeb ciršļpērtiķu dzimtu.
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā).
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga.
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā.
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks.
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons.
- mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu.
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks.
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas.
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī.
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos.
- Mimulus primuloides prīmulveida pērtiķmutīte.
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- eiropocentrisms princips un pozīcija, kad pasaules notikumi tiek aplūkoti un novērtēti no Eiropas skatpunkta.
- breinstormings Problēmu risināšanas metode: šim nolūkam sapulcinātas grupas locekļi triecientempā piedāvā iespējami daudz ideju, kuru izvērtēšana notiek pēc tam; smadzeņu ofensīva, prātavētra.
- tabulas pārlūkošana procedūra, kas ar argumentu palīdzību atļauj iegūt vērtības no vērtību tabulas.
- dizažio Procenti, ko atskaita no naudas vai vērtspapīru nominālvērtības, ja to kurss biržā ir krities zem nomināla.
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja.
- kupons Procentu summa par vērtspapīru iepriekš noteiktā laika posmā.
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos.
- martingals Process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību.
- novērtēšana process, darbība --> novērtēt.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- reakcija Process, kurā notiek vielu pārvērtības (pārkārtojoties atomiem un foniem, mainoties ķīmiskajām saitēm, pārvēršoties enerģijai) un veidojas jaunas vielas ar citām īpašībām.
- ego Procesu, kuri saistīti ar patību un jebkādu indivīda paštēlu, ieskaitot viņa personīgos vērtību kritērijus un nostādnes, apzīmējums psiholoģijā.
- tīrā produkcija produkcijas vērtība, ko aprēķina, atskaitot no kopprodukcijas izmaksas visas ar ražošanu saistītās materiālās izmaksas.
- virsprodukts Produkta daļa, ko sabiedriskajā materiālo vērtību ražošanā rada virs nepieciešamā produkta.
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis.
- profesionālā identitāte profesionāļu kopienas vienošanās par noteiktām vērtībām, attieksmēm, zināšanām un prasmēm, kuras ir nepieciešamas darba veikšanai un ir kopīgas konkrētās nozares profesionāļiem.
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās.
- FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology").
- atkļūdotājs Programma, kas izstrādāta, lai atkļūdotu citu programmu, ļaujot programmētājam soli pa solim virzīties cauri pārbaudāmajai programmai, izpētot datus un tādus pārraudzības objektus kā, piem., mainīgo vērtības.
- adreses izlīdzināšana programmas adresēšanai rezervēto datora atmiņas apgabalu izvietošana tādās vietās, kas ļauj ērtāk izpildīt komandas.
- trase Programmas izpildāmo instrukciju un mainīgo vērtību, kā arī cita veida informācijas, kas saistīta ar programmas izpildi, pieraksts.
- dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
- draudzīgā programmatūra programmatūra, kas dod lietotājam ērtu un dabisku sadarbības iespēju ar datu apstrādes sistēmu, aizsargā pret kļūdīšanos un informē par iespējamām lietotāja turpmākām darbībām.
- mainīgais programmēšanā - rakstzīme vai rakstzīmju secība, ko izmanto, lai apzīmētu kādu saglabājamu lielumu, kam ir savs vārds un vērtība un ko var mainīt programmas izpildes gaitā.
- LOTOS programmēšanas valoda, ko izmanto atvērto sistēmu sadarbības protokolu specifikācijās, lai aprakstītu notikumu norisi laikā (angļu "Language of Temporal Ordering Specification").
- proteoze Proteīna pārvērtību vai daļējas hidrolīzes produkts, pārvērtību gaitā zaudē spēju veikt raksturīgās bioloģiskās funkcijas.
- supranaturālisti Protestantu teoloģijas novirziens apgaismības laikmetā, 18.-19. gs., kas, pretstatā vulgāram racionālismam, uzsvēra Bībeles pārdabiskās atklāsmes nepieciešamību un īstenību, bet savu supranaturālismu pamatoja prāta pierādījumos un reliģiju uztvēra intelektuali morāliskā vērtējumā.
- intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
- pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides.
- fridrihsdors Prūsijas senā zelta monēta, ko kala 1750-1855, aptuveni 5 sudraba dālderu vērtībā.
- Prūši Prūšu dzirnavu ezers - Bērtuļa dzirnavu ezers Brantu pagastā.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- jatrogēnija Psihogēniska slimība, kas rodas, jūtīgam cilvēkam nepareizi novērtējot ārsta izteikumus vai rīcību.
- haloefekts Psiholoģijā - fakts, ka kādas personas atsevišķu īpašību pozitīvu vai negatīvu novērtējumu ietekmē pirmais kopiespaids vai jau esošās zināšanas par citām īpašībām.
- humānistiskā pieeja psiholoģijā un sociālajā darbā attīstījusies pieeja, kura primāri uzsver indivīda kā neatkārtojamas un unikālas personības vērtību.
- grupas domāšana psiholoģisks fenomens, kas izpaužas tādējādi, ka: a) noteiktas grupas locekļi pieskaņo savu viedokli grupas uzskatiem; b) neizsaka komentārus par uzskatiem, kuri šķiet (vai ir) akceptēti grupā; saliedētība grupas locekļiem šķiet svarīgāka par faktu izvērtējumu, kas mazina grupai kopīgu problēmu risināšanas efektivitāti.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- ieguldījumu sabiedrība publiska finanšu un kredīta akciju sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumu fondus, emitē ieguldījumu apliecības (vērtspapīrus, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību tiesības) un strādā ar tām.
- oponēt Publiski vērtēt, kritizēt kādu darbu (piemēram, referātu, disertāciju).
- publicitāte Publiskums; atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; atklāšanās; popularitāte sabiedrībā; reklāma.
- viedpulkstenis pulkstenis ar iebūvētu viedierīci, kas reģistrē datus, piemēram, noieto soļu skaitu, pulsu un citas sportiskas darbības, šos datus pēc tam izvērtējot.
- callithrix Pundurpērtiķi.
- callithricidae Pundurpērtiķu dzimta.
- parastais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix jacchus").
- sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea").
- funkcijas nulle punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne.
- pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums.
- appurināt Purinot apbērt.
- pašapliecināšanās Pusaudžu vecumam raksturīgs jaunveidojums, kas saistīts ar jauna tipa pašapziņas veidošanu un centību pierādīt savu "pilnvērtību".
- puspunkts Puse no vesela punkta vērtības (sporta spēlēs).
- puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
- prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas.
- prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi.
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- koboldmaki Puspērtiķu dzimta, pērtiķu pirmformai tuvi dzīvnieki ar lielu, apaļu galvu, visai lielām acīm, garu asti, Malaju salu mežos.
- tarsius Puspērtiķu ģints, koboldmaki.
- fototiristors Pusvadītāju ierīce ar trim vai vairākām p-n pārejām, kuru ar gaismas impulsa palīdzību var pārslēgt no aizvēta stāvokļa atvērtā.
- dinistors Pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā.
- atpūst Pūšot atdarīt, atvērt.
- duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā.
- olas dzeltenums putnu olas sastāvdaļa - augstvērtīgu barības vielu produkts, kas nepieciešams putna embrija attīstībai.
- ekonomija racionāla vērtību, naudas līdzekļu u. tml. izmantošana; ekonomēšanas rezultāts
- saimnieciskums Racionāls (piemēram, materiālo vērtību, naudas līdzekļu) izmantojums (kādā uzņēmumā, ražošanas nozarē u. tml.).
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
- komentēt Radio vai televīzijas reportāžās stāstīt par kādu notikumu, pasākumu u. tml., īsi to analizēt vai novērtēt.
- blarkšēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- blarkšķēt Radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim.
- dirkavot Radīt kādam neērtības.
- jaunradīt Radīt kvalitatīvi jaunas materiālās un garīgās vērtības.
- klaudzēt Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- blīkšķēt Radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
- safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū.
- kuražas Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- kuraži Ragavas ar kurvi, arī statnis ar koka atzveltni, ko liek uz ragavām, lai būtu ērtāka sēdēšana.
- varjetē Raibais teātris, viegla satura un mazas vērtības.
- atraisīt Raisot atvērt (ko aizsietu, pārsietu); atsiet.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- klasika rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu
- skriptura Raksts, rakstisks akts, skripturveidīgs vērtspapīrs.
- raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību, pazīmju apraksts, arī vērtējums.
- izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs).
- pielaide Rakstveida dokuments, kas dod tiesības atvērt (aizvērt) sardzes apsargātu objektu, kā arī nosaka glabātavu atvēršanas kārtību vai cilvēku pielaišanu pie apsargājamo mašīnu stāvēšanas vietām.
- drūkstīt Rāt, bārt; pērt.
- sveicināt Rāt; pērt.
- atraustīt Raustot atvērt.
- apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
- fondietilpība Ražošanas pamatfondu izmantošanas efektivitātes rādītājs; noteic kā pamatfondu vērtības attiecību pret produkcijas (bruto, preču vai tīras produkcijas) vērtību.
- dot Ražot, radīt (materiālas vai garīgas vērtības)
- reālā atvērtā sistēma reālā sistēma, kuras sadarbība ar citām reālām sistēmām atbilst Starptautiskās standartizācija organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa prasībām.
- absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
- referentgrupa Reāla vai iedomāta sociāla kopa, kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam, arī grupai ir nozīmīgi.
- patiesībai acīs skatīties reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.
- minorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav lielāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
- mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību.
- vizuognoze Redzes iespaidu konstatēšana un vērtēšana.
- aizdarīties Refl. --> aizdarīt(1); aizvērties.
- aiztaisīties Refl. --> aiztaisīt (1); aizvērties.
- aizvērties Refl. --> aizvērt.
- apbērties Refl. --> apbērt(1).
- atbērties Refl. --> atbērt (1); tikt atbērtam.
- atdarīties Refl. --> atdalīt (1); attaisīties, atvērties.
- atvērties Refl. --> atvērt (1).
- atvērties Refl. --> atvērt (2).
- atvērties Refl. --> atvērt (4).
- ievērties Refl. --> ievērt (1); tikt ievērtam.
- ievērties Refl. --> ievērt (2); tikt ievērtam (parasti neviļus, negribēti).
- izpērties Refl. --> izpērt (2).
- izvērties Refl. --> izvērt (1); tikt izvērtam.
- izvērties Refl. --> izvērt (2); tikt izvērtam (parasts neviļus, negribēti).
- pavērties Refl. --> pavērt(1); tikt pavērtam.
- pavērties Refl. --> pavērt(2); tikt pavērtam.
- pērties Refl. --> pērt(2); sviedrēties, mazgāties (parasti pirtī).
- piebērties Refl. --> piebērt(1); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(2); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- piebērties Refl. --> piebērt(4); tikt piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- pievērties Refl. --> pievērt (1); tikt pievērtam, parasti neviļus, negribēti.
- sasvērties Refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam.
- savērties Refl. --> savērt; tikt savērtam.
- svērties Refl. --> svērt (3); tikt svērtam.
- uzvērties Refl. --> uzvērt; tikt uzvērtam.
- vērties Refl. --> vērt (1); tikt vērtam.
- vērties Refl. --> vērt (2); tikt vērtam.
- vizināties Refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- noregulēt Regulējot (iekārtu, ierīci u. tml.), panākt, ka (kādam fizikālam lielumam) rodas vēlamā skaitliskā vērtība.
- sarēķināt Rēķinot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī aprēķināt.
- standartvērtība Relatīvā vērtība attiecībā pret populāciju.
- tīkls Apple Talk relatīvi vienkāršs un lēts lokālais tīkls, ko izstrādājusi firma "Apple", lai ļautu apvienot vienā tīklā dažādu firmu personālos datorus, izveidojot protokolu sistēmu atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelim.
- svētbilde Reliģiska kulta priekšmets - dieva, svēto u. tml., arī reliģisku sižetu attēls ar īpašu reliģisku vērtību, nozīmīgumu (parasti budismā, kristietībā - katolicismā, pareizticībā).
- pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls.
- repo Repo darījums - darījums, kurā kredītiestāde pārdod vērtspapīrus, paredzot tos noteiktā nākotnes datumā atpirkt par līgumā norunātu cenu.
- atvērto sistēmu sadarbības pārvaldība resursu vadības, pārvaldības un pārraudzības funkcijas, kas nodrošina datu apmaiņu atvērto sistēmu sadarbības vidē.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- bibliofilija Retu un vērtīgu izdevumu kolekcionēšana personiskās interesēs.
- slēptās rezerves rezerves, kas nav saskatāmas, bet apzināti ieslēgtas bilancē (apzināti samazināti aktīvi, novērtējot apgrozāmos līdzekļus, apzināti palielināti pasīva posteņi).
- aizbērums Rezultāts --> aizbērt.
- apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
- mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
- ziedojums Rezultāts --> ziedot (2); tas (parasti materiālas vērtības, nauda), ko (kāds) atdod kā labā, kāda mērķa dēļ.
- Macaca mulata rēzus makaks jeb rēzuspērtiķis.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- bozties Riesties, veidoties; riešoties, veidojoties kļūt lielākam, kuplākam, vērties vaļā (piemēram, par ziediem).
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
- vesternizācija Rietumeiropas un Ziemeļamerikas vērtību sistēmas un dzīvesveida izplatīšanās citās zemēs un citu tautu dzīvē.
- 1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- atdarināt Rīkoties pēc kāda parauga (parasti bez sava kritiska vērtējuma).
- dūre Rīks āliņģa ciršanai - ass, smails, kātā iestiprināts stienis; āliņģa cērtamā cērte.
- vadga Rīks āliņģa izciršanai ledū; cērte.
- kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski.
- konverģence Robežvērtības piemitība (rindai).
- ķīmiskā fizika robežzinātne starp fiziku un ķīmiju, pētī vielas uzbūves un ķīmisko pārvērtību likumsakarības atomārā un molekulārā līmenī.
- atrakt Rokot atklāt, uziet (ko apbērtu, apraktu).
- atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.).
- atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml).
- uzbest Rokot uzbērt.
- papeto Romas baznīcas valsts sudraba monēta (līdz 1866), vērtībā 2 poli jeb 1/5 skudo.
- kvadriga Romiešu divriči ar atvērtu aizmuguri, kurus velk četri zirgi.
- Apulejs Romiešu rakstnieks (Apuleius; ap 125. g. - ap 180. g.), kura ievērojamākais darbs ir "Zelta ēzelis jeb Pārvērtības".
- trīpāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas (mājas stūra, koka u. tml.) un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; ja tas izdodas, tad turpmākajā rotaļas gaitā šis dalībnieks ir brīvs, bet, ja tiek notverts, tad viņam rotaļā jāmainās ar meklētāju.
- trīfāteris Rotaļa, kurā viens dalībnieks (tas, kuram jāmeklē pārējie) stāv noteiktā vietā ar aizvērtām acīm, kamēr citi dalībnieki, kas noslēpušies, savukārt cenšas pirmie pieskriet pie iepriekš noteiktas vietas un pieskarties tur ar roku, izsaucoties "trīpāter!"; trīpāteris.
- barabans Rotaļlieta - izžāvēts cūkas pūslis, kurā iebērti zirņi.
- skribins Rotaļlieta - izžāvēts cūkas urīnpūslis, kurā iebērti zirņi.
- šmurkstenis Rotaļlieta, kas sastāv no pogas ar caurvērtu auklu griešanai.
- važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne.
- cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem.
- rožainis Rožukroņa lūgšanu secībā savērtas krelles ar krustiņu.
- švurksts Rūcenis, trokšņaina rotaļlieta no auklā uzvērta kauliņa.
- rūcenis Rūcoša rotaļlietiņa, kauliņš ar aukliņu (kauliņā 2 caurumiņi, caur kuriem izvērta aukliņa); aukliņu velkot, kauliņš griežas uz vienu un otru pusi un rūc.
- izotermiskā rūdīšana rūdīšana, kurā sakarsēto detaļu iegremdē izkausētu sāļu vannā (tās temperatūra ir vienāda ar atlaidināšanas temperatūru) un iztur nemainīgā (izotermiskā) temperatūrā līdz pilnīgai struktūras pārvērtībai.
- krūšu apkārtmērs rumpja lielākā horizontālā perimetra somatomērs krūšgalu līmenī; tā skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; plecģērbu lielumu skalas vadmērs.
- vidukļa apkārtmērs rumpja mazākā horizontālā perimetra somatomērs vidukļa līmenī, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; gumģērbu lielumu skalas vadmērs.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara.
- svērt Rūpīgi pārdomāt, arī vērtēt.
- suknis Rupja, mazvērtīga drāna, vecas skrandas.
- sukna Rupjš vilnas audums no mazvērtīgas vilnas.
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- sasveicīt Sabārt, sapērt, iekaustīt.
- sadrostēt Sabārt, sapērt.
- sakrēst sabērt kopā.
- olat Sabērt oļus gar taci upes dibenā.
- sabērties Sabērt sev.
- sakrest Sabērt; saliet.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kā (piemēram, uzņēmuma, pasākuma, arī produkcijas) derīgumu, vērtību, nozīmīgumu.
- reputācija Sabiedrībā izplatīts vērtējošs uzskats par kādu cilvēku, tā īpašībām, darbības nozīmīgumu.
- multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību.
- reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām.
- statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības uzsākšanai un turpmākās darbības nodrošināšanai un kas veidojas no pajām - sabiedrības dalībnieku apvienotā (ieguldītā) kapitāla.
- Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe").
- saplaunīt Sadot pa ausīm, sapērt.
- atnest Sagādāt (peļņu) - par naudu, vērtspapīriem u. tml.
- izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
- apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
- sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
- pārkļaut Sagāzt, sasvērt.
- sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu.
- komerciālais aprēķins saimniecības vadīšanas metode (uzņēmumā), kam pamatā ir ražošanas izmaksu un rezultātu novērtējums naudas izteiksmē.
- bilancvērtība Saimniecisko līdzekļu novērtējums naudas izteiksmē grāmatvedības bilancē.
- grāmatvedības bilance saimniecisko līdzekļu un to avotu novērtēšana naudas izteiksmē un atspoguļošana īpašā divdaļīgā tabulā.
- komercķīla Saistību izpildes nodrošinājums ar vērtīgu mantu.
- defolts Saistību nepildīšana - aizņēmēja jeb emitenta nespēja izpildīt kredīta vai parāda vērtspapīra noteikumos paredzētās saistības.
- šajā (arī šinī, šai) ziņā saistījumā ar noteiktiem, arī iepriekš minētiem apstākļiem, situāciju, pazīmi, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, apgalvojumam.
- šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
- muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kam ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtība.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- konditoreja Saistīts ar pārtikas rūpniecības nozari, kas ražo pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām, šai nozarei raksturīgs.
- ķīmisks saistīts ar vielām un to savstarpējām pārvērtībām, tām raksturīgs
- kā vilkam rīklē saka ar nožēlu, ja kas labs, vērtīgs tiek zaudēts.
- grūst taksim taukus saka ar nožēlu, vilšanos, ja kāds nenovērtē ko labu.
- vārna ieskries mutē saka izsmejot, ja kādam ir plati pavērta mute.
- uzsust Saka par augoni, kas sāk pūžņot, atvērties.
- miesa un asinis saka par īstu, reāli eksistējošu cilvēku, par patiesu, pilnvērtīgu mākslas tēlu.
- nav par naudu pērkams saka par ko garīgajā ziņā ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- kā zelts saka par ko ļoti labu, augstvērtīgu.
- nebūt ar zeltu atsveramam saka par ko ļoti labu, vērtīgu, ļoti vajadzīgu, noderīgu.
- kā plēšas saka par ko ļoti pozitīvi vērtējamu, spēcīgu, veselu (_savienojumā ar lietvārdu, parasti_ plaušas).
- nav ne ar kādu naudu (arī nav (ne) ar zeltu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- nav (ne) ar zeltu (arī ne ar kādu naudu) atsverams saka par ko ļoti vērtīgu, vajadzīgu, noderīgu.
- reta manta saka par ko ļoti vērtīgu.
- lēta manta saka par ko mazvērtīgu, mazsvarīgu, nenozīmīgu.
- ne šis, ne tas saka par ko neievērojamu, nenozīmīgu, mazvērtīgu.
- priekš kaķiem saka par ko nevērtīgu, nederīgu, neefektīvu.
- tāds (nu) ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
- nekāda (liela) manta saka par ko nevērtīgu, nenozīmīgu.
- nav ne plika (arī sarkana) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
- nav ne sarkana (arī plika) graša (arī vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
- nav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts saka par ko nevērtīgu.
- nav ne plika (arī sarkana) graša (art vērdiņa) vērts saka par ko nevērtīgu.
- nav ne sarkana graša vērts saka par ko nevērtīgu.
- nav ne plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
- tā (tik) ir manta saka par ko sevišķi vērtīgu.
- tīrais zelts saka par ko tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
- cita manta saka par ko tādu, kas šķiet labāks, vērtīgāks, arī patīkamāks.
- loterijā laimēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
- loterijā vinnēts saka par ko viegli, bez pūlēm iegūtu; saka par ko nevērtīgu.
- cūkas sūda vērts saka par ko, kas ir bez vērtības, nenozīmīgs.
- septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- dzelzs inventārs saka par pastāvīgiem, ilggadējiem iedzīvotājiem, darbiniekiem, arī par nemainīgām lietām, vērtībām.
- ar miesu un asinīm saka par pilnvērtīgu mākslas darbu vai mākslas tēlu.
- dieva laists saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- dieva dots saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
- izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
- vilks ar kādu, kaut ko saka, ja grib uzsvērt vienaldzīgu attieksmi pret kādu, pret ko.
- kā mātes klēpī saka, ja ir ērta, mīksta sēža, guļa.
- cīnās kā velns ar krupi saka, ja ir nelīdzvērtīgi cīņas partneri.
- kā eņģelis saka, ja kāds ir ļoti pozitīvi vērtējams (ir ļoti skaists, labs, morāli tīrs), ja kas noris brīnišķīgi, ļoti jauki, nevainojami.
- kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
- kā spaļi saka, ja kāds kopums viegli izjūk uz visām pusēm, to ir viegli pievārēt, ja ātri izsīkst materiālās vērtības, nauda.
- lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
- ka dzert prasīt saka, ja kāds tiek nežēlīgi pērts, sists.
- cepuri nost saka, ja kas ir pozitīvi vērtējams, rada cieņu, apbrīnu.
- ka vai nu saka, ja kas tiek darīts ļoti intensīvi, novērtēts ļoti pozitīvi.
- beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
- kaķis uz astes var aiznest saka, ja ko atzīst par ļoti niecīgu, nepietiekamu, nevērtīgu.
- augstā plauktā saka, ja ko uzskata par ievērojamu, vērtīgu.
- tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu.
- izput kā pelavas vējā saka, ja ļoti viegli un ātri tiek zaudētas materiālas vērtības, nauda.
- līdz ausīm saka, ja mute ir plaši atvērta pārsteigumā, izbrīnā, kliedzienā, smieklos, smaidā un šīm izpausmēm piemīt liela intensitāte
- nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
- nav nozīmes saka, ja nav vērts, nav mērķtiecīgi (ko darīt).
- ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu.
- kā elle saka, ja nepatīkamas, negatīvi vērtējamas parādības izpaužas ļoti lielā mērā, ja ir liela nekārtība, troksnis, neciešams stāvoklis.
- izslīdēt no rokām saka, ja pamazām zūd kas vērtīgs, tuvs, dārgs.
- (sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu.
- lai nesacītu (arī neteiktu) vairāk saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- lai neteiktu (arī nesacītu vairāk) saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- (un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- bendes maiss saka, lamājot, negatīvi vērtējot kādu.
- vēl (jo) vairāk, arī jo vairāk, arī pat vairāk saka, norādot uz sekojošā izteikuma nozīmību, svarīgumu. saka, lai norādītu, ka kas būtu jāvērtē stingrāk, noteiktāk u. tml.
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējā izskata cilvēku nevar novērtēt.
- (nekāds) labais dievs (nav) saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
- uz ef, ef saka, paužot augstāko vērtējumu.
- kā dievs saka, paužot ļoti pozitīvu vērtējumu, arī lielu bijību.
- ar lielo burtu saka, paužot visaugstāko novērtējumu cilvēkam, viņa darbam.
- kvartile Sakārtotas variācijas rindas pētāmās pazīmes vērtības, kas dala rindu četrās vienādās daļās tā, ka katrā no tām nonāk 25% kopas vienību.
- analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību.
- sakaustelēt Sakaustīt, nopērt.
- samiezerēt Sakaustīt, sadunkāt; sapērt.
- saleskāt Sakaustīt, sapērt.
- saloskāt Sakaustīt, sapērt.
- aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0).
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu.
- morālais nolietojums sākotnējās vērtības pazemināšanās tehniskā progresa dēļ; spēkrati vai to agregāti morāli nolietojas sakarā ar iespējām to vietā izmantot jaunus, modernākus vai efektīvākus.
- inicializēšana Sākotnējo vērtību piešķiršana programmas mainīgajiem.
- pasers Sakritenis - krāsu saskaņošanas kvalitātes vērtējums iespiedumā.
- iekulstīt Sākt atspaļot jauno linu šķiedras, lai novērtētu ražu.
- samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
- nulle Sākuma vērtība, punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
- Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija.
- mērīt Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
- nostādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
- stādīt blakus (arī līdzās) Salīdzināt, lai novērtētu.
- kritika Salīdzinoša analīze, vērtējums (izceļot pozitīvo un norādot uz trūkumiem).
- paškritika Salīdzinoša sevis analīze, vērtējums (konstatējot pozitīvo un negatīvo).
- kopvērtējums Salīdzinošs, apkopojošs vērtējums.
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties.
- frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa.
- aizlocīt Salokot (piemēram, papīru), aizdarīt, aizvērt.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- pārmaksāt Samaksāt vairāk par preces vērtību; samaksāt vairāk, nekā likumā paredzēts.
- uzmaksāt Samaksāt vairāk, nekā ir vērts, nolīgts u. tml.; samaksāt papildus.
- sanērt samaukt, savērt.
- redukcija Samazināšana, arī samazinājums (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- reducēt Samazināt (parasti līdz noteiktai skaitliskai vērtībai).
- noslīdēt Samazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu).
- kristies Samazināties augstumā (par ko sakrautu, sabērtu).
- sarukt Samazināties skaitliskajā vērtībā (par kādu kopumu); samazināties (par kā skaitu, daudzumu, skaitlisko vērtību).
- sadilt Samazināties, parasti ievērojami, apjomā, skaitliskajā vērtībā.
- paērts Samērā ērts (parasti par apģērbu, apaviem).
- pabrīvs Samērā ērts.
- paaugsts Samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- pazems Samērā neliels (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma).
- etniski stereotipi samērā noturīgi vērtējumu ietveroši priekšstati par dažādu etnosu un etnisko kopību grupu pārstāvju tikumiem, garīgajām un fiziskajām īpašībām.
- subkultūra Samērā patstāvīga garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- samtkāte Samtainā mietene ("Paxillus atrotomentosus"), mazvērtīga ēdama sēne ar dzeltenbrūnu pūkaini samtainu cepurīti, kurai parasti ir ieritinātas malas, un tumšu, samtainu kātu.
- sažeikāt sapērt (ar rīksti).
- sasiksnāt Sapērt (parasti ar siksnu).
- savicāt Sapērt (parasti ar vicu).
- uzzeltīt Sapērt (piemēram ar nātrēm).
- sadriepēt Sapērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
- sapīckāt Sapērt ar pīcku.
- sapleknēt Sapērt ar plekni jeb pletni.
- sažoickāt Sapērt ar rīksti, vicu.
- sažekstēt Sapērt ar rīksti, žagaru.
- sažagarēt Sapērt ar žagariem.
- sažagarot Sapērt ar žagariem.
- satērēt Sapērt, nopērt.
- savicot Sapērt, parasti ar vicu.
- salupīt Sapērt, sapļaukāt.
- sagniezt Sapērt, sist (ar pātagu).
- samiltot Sapērt; arī piekaut.
- samīstīt Sapērt; arī piekaut.
- saslānīt Sapērt; arī piekaut.
- savantēt Sapērt; arī piekaut.
- sazvetēt Sapērt; arī piekaut.
- sazēvelēt Sapērt; iesist (ar ko).
- savilnīt Sapērt; sabārt.
- samizāt Sapērt; samizot.
- sapleitēt Sapērt; sapļaukāt.
- savetēt Sapērt; saveitēt.
- saplorēt sapērt.
- sašļaucīt sapērt.
- savalcēt sapērt.
- sazventēt sapērt.
- izmizot Sapērt.
- sablūzgāt Sapērt.
- sadesēt Sapērt.
- sakaustīt Sapērt.
- sakļaustīt Sapērt.
- sakult Sapērt.
- salupcavāt Sapērt.
- samietnēt Sapērt.
- samilāt Sapērt.
- samozēt Sapērt.
- sanoskāt Sapērt.
- sapaunāt Sapērt.
- sapeksēt Sapērt.
- saplīckāt Sapērt.
- saplīskāt Sapērt.
- saplītēt Sapērt.
- saramtēt Sapērt.
- sašaust Sapērt.
- sašaustīt Sapērt.
- sastrieblāt Sapērt.
- sasukāt Sapērt.
- satest Sapērt.
- savanckāt Sapērt.
- savazāt Sapērt.
- saveitēt Sapērt.
- saviznot Sapērt.
- sazlanīt Sapērt.
- nopīnēt Sāpīgi nopērt.
- nopīņot Sāpīgi nopērt.
- saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
- savillot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- savilnot Saplūkāt aiz matiem, sapērt.
- saplokņīt Sapļaukāt; sapērt.
- sašļaukāt Sapļaukāt; sapērt.
- karlīno Sardīnijas Kārļa Emanuela (1730-73) zelta nauda, apmēram 55 liru vērtībā.
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- aizrūsēt Sarūsēt (tā, ka grūti atvērt, iedarbināt u. tml.).
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli.
- salamžot Sasist, piekaut, nopērt.
- saveķēt Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saveķot Sasist, sadunkāt; sapērt.
- saplotāt sasist, sapērt.
- savencēt sasist, sapērt.
- saklopēt Sasist, sapērt.
- sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
- sociālā sistēma saskaņoti indivīdu, grupu un organizāciju attiecību tīkli, kas balstās uz vērtībām un normām.
- pieskambāt Sasmalcināt koka pagales, cērtot sīkos, plānos gabalos.
- sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
- sazvelt Sasvērt (2).
- atsvērties Sasvērties atpakaļ.
- nokantēt Sasvērties uz sāniem.
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
- sasasvērties Sasvērties.
- sazvelties Sasvērties.
- sazvilt Sasvērties.
- sazvilties Sasvērties.
- aprobežots Saturā nabadzīgs; mazvērtīgs.
- aizturēt Saturot (ko), neļaut (to) atvērt, (tam) atvērties.
- izofāzes Saules aptumsuma izofāzes - maksimālās aptumsuma fāzes vienādu vērtību izolīnijas.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- indivīds Savādnieks (negatīvi vērtējams).
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- depravācija Savas personības vērtības apziņa.
- socializēšanās Savas sabiedrības sociālo vērtību, normu, jēdzienu, simbolu, valodas, ticējumu, atziņu, tradīciju un institūtu, kā arī noteiktu sociālo lomu apguve mūža gaitā.
- pašpaaugstināšanās Savas vērtības paaugstināšana.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- apriest Savērptu diegu uzvērt uz saivas.
- sasēdināt savērt (tīklu) uz sēda.
- apvirknēt Savērt apkārt kaut kam.
- sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- sadiegt savērt uz diega.
- samelt Savērt, saāķēt.
- piemaukt Savērt.
- izsauksmes Savienojumā "izsauksmes vārds": vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- lauzt Savienojumā "lauzt vaļā": ar spēku vērt, dabūt vaļā (parasti ar kādu priekšmetu).
- nominālistisks Savienojumā "nominālistiskā naudas teorija": ekonomikas teorija, pēc kuras naudai ir tikai valsts noteiktā vērtība un nauda netiek uzskatīta par preci.
- suņgalvas Savienojumā "suņgalvas pērtiķis"; suņgalvis.
- SWOT Savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats").
- neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
- saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- piespūtināt Savienojumā ar "ko tur", "ko nu" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ilgāk (ko) atpūtināt.
- piegulšņāt Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) gulšņāt, ka ar gulšņāšanu neko nepanāks, nesasniegs.
- piekreņķēties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) raizēties, bēdāties, īgnoties, ka ar raizēšanos, bēdāšanos, īgnošanoas neko nepanāks, nesasniegs.
- piesirdīties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pieskaisties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts dusmoties, ka ar dusmošanos neko nepanāks.
- pienaidoties Savienojumā ar "ko tur", "ko te" lieto, lai norādītu, ka nav vērts naidoties, ka ar naidošanos neko nepanāks, nesasniegs.
- liels Savienojumā ar mērvienības un fizikālā lieluma nosaukumu: tāds, kam ir noteikta skaitliskā vērtība.
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- nešus Savienojumā ar verba "nest" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba "rāpot" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- pie- Savienojumā ar verbu un kopā ar "ko nu", "ko tur" lieto, lai norādītu, ka nav vērts ko darīt, ka ar to neko nepanāks.
- zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
- datu ķēde savienojums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa fiziskajā slānī, kas dod iespēju pārsūtīt datus starp divām fizikālā slāņa entītijām.
- pirmākņzāles Savienojums, ar ko pēc tā ievades organismā jānotiek metaboliskām pārvērtībām, pirms tas kļūst par aktīvu farmakoloģisku vielu.
- datu bāze savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu; datubāze.
- temperatūras (mērīšanas) skala savstarpēji salīdzināmu temperatūras vērtību sistēma (piemēram, Celsija, Fārenheita, Reomīra skala, Kelvina jeb absolūtās temperatūras skala).
- uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot.
- personiskā budžeta plānošana savu finanšu izdevumu un ienākumu izvērtēšana atbilstoši izdevumu kategorijām un finanšu mērķiem.
- termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls).
- investīciju projekts secīgu aktivitāšu kopums ar noteiktu realizācijas grafiku, kurā paredzēti pasākumi materiālu vai nemateriālu vērtību iegādei vai radīšanai un kuram ir noteikta investīciju projekta realizācijas organizatoriskā struktūra un realizācijai nepieciešamo resursu pamatojums.
- ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai.
- seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts.
- gala atzīme sekmju kopvērtējums kādā mācību priekšmetā.
- atzīme Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
- trīsi Sekmju novērtējums, atzīme skolā: apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
- septiņnieks Sekmju vērtējums - labi (10 ballu sistēmā).
- trejinieks Sekmju vērtējums "apmierinoši" (piecu ballu sistēmā).
- cobers Sekmju vērtējums, atzīme - divnieks.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trijnieks.
- trijnieks Sekmju vērtējums, atzīme "apmierinoši" (parasti skolā); trīs.
- sešnieks sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi" (10 ballu sistēmā).
- seši Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz labi"; sešnieks.
- četrinieks Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četri.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme "gandrīz viduvēji" 10 ballu sistēmā ("labi" - 5 ballu sistēmā); četrinieks.
- desmitnieks Sekmju vērtējums, atzīme "izcili" (parasti skolā); desmit
- desmit Sekmju vērtējums, atzīme "izcili"; desmitnieks.
- septiņi sekmju vērtējums, atzīme "labi"; sepītnieks.
- astoņi Sekmju vērtējums, atzīme "ļoti labi"; astoņnieks.
- divnieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divi.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); vieninieks.
- vieninieks Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); viens.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (parasti skolā); piecnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "teicami" (piecu ballu sistēmā); pieci.
- deviņi Sekmju vērtējums, atzīme "teicami"; devītnieks.
- piecnieks Sekmju vērtējums, atzīme "viduvēji" (desmit ballu sistēmā); pieci.
- elite Selekcijā iegūta, augstvērtīga (augu vai dzīvnieku) izlase.
- evidencialitāte Semantiska kategorija, kas apvieno valodas līdzekļus, kuros ietverta norāde uz informācijas avotu, kā arī izteikuma satura vērtējumu.
- ceturtdaļdālderis sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība bija ceturtā daļa no dāldera.
- pusdālderis Sena (parasti sudraba) monēta, kuras vērtība ir puse no dāldera.
- Herkulāna Sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi.
- quaternio Senā Romā Augusta laikā kalta liela zelta monēta, 4 aureju vērtībā.
- gazzetta Sena venēciešu monēta 10 čentezimu vērtībā.
- luidors Sena zelta monēta (Francijā 1640.-1795.) 24 mārciņu vērtībā (24 livres).
- nobls Sena zelta monēta, vērtībā vienāda ar 6 šiliņiem un 8 pensiem vai 10 šiliņiem (14.-16. gs.).
- cenzs Senajā Romā - pilsoņu īpašuma periodiska novērtēšana viņu iedalīšanai attiecīgās nodokļu maksātāju grupās.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- orts Senāk apgrozībā bijusi nauda pusdāldera vērtībā (30 kapeikas sudrabā).
- pusduris Senāk rijas un dzīvojamās rijas durvju apakšējā puse, ko varēja slēgt un atvērt atsevišķi; pusdurvis.
- pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās.
- lampata Sēnalas; kaut kas mazvērtīgs.
- sēnalliteratūra Sēnalu literatūra - mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.
- Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus.
- quadrussis Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu 3(3) vērtībā.
- quattus Senās Romas vara stieņu nauda 4 asu vērtībā; quadrussis.
- penings Senās skandināvu monētu sistēmas sīkākā vienība, 1/8 ērtuga.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- Akteons Sengrieķu mitoloģijā - mednieks, kurš ieraudzīja Artemīdu peldoties; par sodu dieviete Akteonu pārvērta par briedi un to saplosīja viņa paša medību suņi.
- plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā.
- Agha senindiešu mitoloģijā - asura, valdnieka Kansas karaspēka pavēlnieks, kurš iecerējis nogalināt Krišnu un viņa draugus, pārvērtās par čūsku ar tik milzīgu rīkli, ka Krišnas draugi to noturēja par alu, kur nolēma patverties, taču Krišna viņus izglāba.
- Angada Senindiešu mitoloģijā - teiksmains valdnieks, Lakšmanas dēls, pērtiķu vadonis.
- Mušiņu Velna laiva senkapi Talsu novada Lubes pagastā, laivveida akmeņkrāvumu kapi, kas 20. gs. 70.-80. gados apbērti ar tīrumos savāktajiem laukakmeņiem, kas apslēpj kādreizējās laivveida kontūras, kuras vairs nav saskatāmas.
- sagums Seno romiešu karavīru apģērba sastāvdaļa, apmetnis, kas līdzinājās ļoti īsai tunikai un bija ērts pārgājienos.
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība.
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot).
- sakņu trupe sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās, tā ir slimība, kas visā ziemeļu puslodē rada lielus ekonomiskus zaudējumus, samazina koksnes pieaugumu un kvalitāti vērtīgākajā stumbra daļā; sakņu trupēšana veicina vējgāzes, kā arī izraisa koku nokalšanu.
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi.
- vērtspapīru publiskā apgrozība sērijveidā izlaistajos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana vai atdošana, kā arī šādos vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšanas un atdošanas piedāvājums vai izsludināšana masu informācijas līdzekļos, ja tas izteikts vismaz 50 personām vai adresēts nenoteiktam personu skaitam.
- sabulis Sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes zibelina"), neliels dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti, vērtīgs kažokzvērs.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai.
- sirt Sērt 2.
- pārsērt Sērt vēlreiz, no jauna.
- sērēt Sērt, smiltīm pienest, piegulsnēt.
- sekstola Sešu toņu grupa, kam tikai četru vērtība laika ziņā.
- dulcīts Sešvērtīgs spirts ar saldu garšu, iegūstams no īpaša mannas veida, atrodams dažos augos.
- idīts Sešvērtīgs spirts.
- paštirza Sevis analizētājs un vērtētājs, arī spīdzinātājs.
- pašnovērtējums Sevis novērtējums.
- pašnovērtēšana Sevis novērtēšana.
- pašvērtējums Sevis, savu spēju, rīcības, darbības u. tml. vērtējums.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
- apsvēršana Sevišķs gribas moments, kad pārdomājam un novērtējam dažādās iespējamības, pirms pieņemam lēmumu.
- iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai.
- nosēsties Sēžot pārmainīt savu stāvokli (piemēram, iekārtojoties ērtāk).
- nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- čība Sieviete (parasti negatīvi vērtēta, piem., tūļīga, neizdarīga).
- analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls.
- analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls.
- apsijāt Sijājot (ko) apbērt, apbārstīt.
- Callitrix pygmaea sīkais pundurpērtiķis.
- draza Sīkas, mazvērtīgas zivtiņas.
- briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
- atvētas Sīki, mazvērtīgi labības graudi, ko nodala vētījot.
- apmētas Sīkie, nevērtīgie graudi, kas tiek atdalīti sijāšanas laikā.
- dusēt Siltumā sabojāties, sasmakt (parasti par biezā slānī sabērtiem miltiem).
- nopūpuļot Simboliski nopērt ar pūpoliem.
- pūpuļot simboliski pērt ar pūpoliem.
- dulcīns Sintētiska saldviela bez barības vērtības, 200-300 reizes saldāka par niredru cukuru; lieto saharīna vietā.
- kardiometrija Sirds kontrakcijas stipruma novērtēšana.
- sviept Sist ar pātagu; pērt; kult.
- driepēt Sist, pērt (ar driepi).
- skaustīt sist, pērt (ar kādu sitamo).
- knotkāt Sist, pērt (ar rīksti, žagaru).
- sluinīt Sist, pērt (ar siksnu, pātagu u. tml.); lamāt, kaunināt.
- depāt Sist, pērt ar koka gabalu.
- pātagāt Sist, pērt ar pātagu.
- žoickāt Sist, pērt ar rīksti - žoicku.
- žeickāt Sist, pērt ar rīksti.
- zipsnāt Sist, pērt ar siksnu.
- stibāt Sist, pērt ar stibu.
- stibēt Sist, pērt ar stibu.
- stibot Sist, pērt ar stibu.
- bulbulēt Sist, pērt ar žagariem, triekt, kliegt.
- ģērēt ādu (kādam) sist, pērt, pārmācīt; bārt, kritizēt.
- vietēties Sist, pērt, pērties (pirtī).
- skostīt Sist, pērt, plītēt, nodauzīt putekļus.
- bumburēt Sist, pērt, tā ka rodas pampumi.
- mietēt Sist, pērt; miet (2).
- miet Sist, pērt; mietēt.
- slokāt Sist, pērt; slocīt.
- slotot Sist, pērt; slotēt.
- šaustīt Sist, pērt; šaust (1).
- šaust Sist, pērt; šaustīt (1).
- dancināt rīksti (arī siksnu, pātagu u. tml.) pa muguru sist, pērt.
- pūderēt sist, pērt.
- skamstīt sist, pērt.
- bendēt Sist, pērt.
- blantēt Sist, pērt.
- blektēt Sist, pērt.
- blūzgāt Sist, pērt.
- bokāt Sist, pērt.
- buņķēt Sist, pērt.
- daidzīt Sist, pērt.
- drātīt Sist, pērt.
- endelēt Sist, pērt.
- ģērēt Sist, pērt.
- jozēt Sist, pērt.
- judēt Sist, pērt.
- kancēt Sist, pērt.
- kaut Sist, pērt.
- kazāt Sist, pērt.
- kazot Sist, pērt.
- knesēt Sist, pērt.
- kniedēt Sist, pērt.
- koklēt Sist, pērt.
- laubt Sist, pērt.
- leskāt Sist, pērt.
- loskāt Sist, pērt.
- lupīt Sist, pērt.
- mastot Sist, pērt.
- mietnat Sist, pērt.
- miltīt Sist, pērt.
- mūksnīt Sist, pērt.
- dot pa mici Sist, pērt.
- dot pa biksēm Sist, pērt.
- pinkāt Sist, pērt.
- pleikāt Sist, pērt.
- plektēt Sist, pērt.
- plucināt Sist, pērt.
- skost Sist, pērt.
- slocīt Sist, pērt.
- slonīt Sist, pērt.
- slotēt Sist, pērt.
- smērtēt Sist, pērt.
- stērstēt Sist, pērt.
- strieblāt Sist, pērt.
- strostēt Sist, pērt.
- stukņīt Sist, pērt.
- sutināt Sist, pērt.
- svaist Sist, pērt.
- tāstīt Sist, pērt.
- taukšēt Sist, pērt.
- teskāt Sist, pērt.
- tresēt Sist, pērt.
- tresīt Sist, pērt.
- tusēt Sist, pērt.
- vanckāt Sist, pērt.
- veicēt Sist, pērt.
- veitēt Sist, pērt.
- veķēt Sist, pērt.
- vencēt Sist, pērt.
- verdēt Sist, pērt.
- zloķēt Sist, pērt.
- zotēt Sist, pērt.
- zvalstīt Sist, pērt.
- zvaņķēt Sist, pērt.
- zveķēt Sist, pērt.
- žvelbēt Sist, pērt.
- zveltēt Sist, pērt.
- zvīnāt Sist, pērt.
- sašventrēt Sist, sapērt.
- zostēt Sist; ar ādas pletni pērt.
- mīstīt Sist; arī stipri pērt.
- mizāt Sist; arī stipri pērt.
- klapēt Sist; iekaustīt; pērt.
- šļaukāt Sist; pērt; pļaukāt.
- kātavāt Sist; pērt.
- noslēgtā sistēma sistēma, kas neatbilst atvērto sistēmu arhitektūras prasībām (standartiem) un ir paredzēta specializētai lietošanai.
- optimalitātes teorija sistēma, kurā tiek izvērtēta iespējamo lingvistisko vienību atbilstība valodā pastāvošajiem ierobežojumiem un iegūts optimāls iznākums.
- svārstību sistēma sistēma, kuras parametri svārstās laikā ap kādu vidējo vērtību.
- indikators sistēmas elements (aparāts, ierīce), kas kontrolējamā procesa gaitu vai novērojamā objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā.
- tolerance Sistēmas spēja turpināt normālu darbību apstākļos, kad tās parametru vērtības noteiktās robežās atšķiras no nominālajām.
- etalonprogrammas "SPECmark" sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts (angļu "System Performance Evaluation Cooperative Mark").
- iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, izanalizēt, novērtēt.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- stukņīties Sisties, pērties.
- bita pārraides kļūda situācija, kad bita vērtība pārraides procesā ir izmainījusies un uztvērējs to nepareizi interpretē.
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli.
- kultūrkonflikts Situācija, ko rada spriedze starp aktuālām vērtībām un saskarsmes modeļiem no vienas puses un tradicionālām normām, reliģiskiem vai ideoloģiskiem priekšrakstiem no otras puses.
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- ēdrs Skaidrs, ērts; plašs.
- gaume Skaistuma izpratne; spēja uztvert un vērtēt skaistumu.
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
- aptuvens skaitlis skaitlis, kas izsaka lieluma vērtību ar zināmu kļūdu vai (salīdzinājuma ar sākotnējo skaitli) vienkāršotā veidā.
- Puasona koeficients skaitlis, kas raksturo materiāla elastību – absolūtā vērtība (ν) taisna stieņa relatīvās šķērsdeformācijas (ε') attiecībai pret relatīvo garendeformāciju (ε) stiepes vai spiedes deformācijā, ja ir spēkā Huka likums.
- mašīnnulle Skaitlis, kura attēlojums, ierakstot atmiņas šūnā, sakrīt ar nulli, jo tā absolūtā vērtība ir par mazu, t. i., iziet ārpus pieļaujamo vērtību intervāla.
- aprēķins Skaitliska izteiksme (parasti projektējama objekta vērtībai, jaudai un tml.).
- skala Skaitlisko vērtību sistēma (kā) lieluma, arī attiecību raksturošanai.
- Montekarlo metode skaitlisku aprēķinu metode, pēc kuras aprēķināmos lielumus modelē ar gadījumlielumiem, iegūstot to statistiskos novērtējumus.
- noapaļošana Skaitļa aizstāšana ar tā aptuveno vērtību, atstājot vajadzīgo ticamo ciparu skaitu.
- saskaitļot Skaitļojot iegūt (kā) skaitlisko vērtību; arī izskaitļot.
- skaitekļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- skaitīkļi Skaitļošanas ierīce - ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām; skaitāmie kauliņi.
- izzude Skaitļošanas rezultāts, kura vērtība ir tik maza, ka to nevar attēlot izmantojamā skaitļojamo lielumu diapazonā.
- ciparsignāls Skaitļu secība, kas iegūta, diskrētos laika momentos fiksētas signāla vērtības aizstājot ar skaitļiem, kam ir ierobežots ciparu skaits.
- harmoniska virkne (arī rinda) skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3, utt.).
- termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
- ieskaldīt Skaldot, cērtot ar cirvi, radīt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, robu, zīmi).
- humbug Skaļa reklāma mazvērtīgai precei, krāpšana.
- uzskaņa Skaņas pacēlums (uzsvērtā zilbe pantpēdā).
- variantveidība Skaņdarba atšķirīgas līdzvērtīgas versijas, kas teorētiski ir savstarpēji aizvietojamas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
- papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām.
- danirkšt Skatoties mazliet pievērt, savilkt (plakstiņus).
- lampata Skranda, lupata, mazvērtīga lieta.
- lampats Skranda, lupata, mazvērtīga lieta.
- skripturveidīgs Skripturveidīgi vērtspapīri - publiskas ticamības vērtspapīri, kas raksturojas ar to ka to turētājam ir patstāvīgas tikai no vērtspapīra satura izrietošas prasījuma tiesības pret parādnieku.
- atskrūvēt Skrūvējot attaisīt, atvērt (ko).
- aizbučot Skūpstot aizvērt, noskūpstīt.
- taušķīt Slānīt, pērt.
- drošības pakalpojumi slāņa pakalpojumi, kas nodrošina savstarpēji sadarbojošos atvērto sistēmu vai ar to sadarbību saistītās datu pārraides līdzvērtīgu drošību.
- ieslavēt Slavējot izdaudzināt, izcelt; atzinīgi novērtēt.
- aizkrist Slīdot uz leju, aizvērties.
- TLV Sliekšņa robežas vērtība (angļu "threshold limit value").
- dievdots Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs.
- sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens).
- alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs.
- riņķu slings slinga paveids, kuram vienā galā ir piešūti divi riņķi ar kuru palīdzību var ērti regulēt tā stiprinājumu.
- briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
- triecienslodze slodze trieciena gadījumā: strauji dinamiski mainīga slodze, kas rodas sadursmē ar kādu šķērsli un darbojas īslaicīgi; tā var arī pārsniegt maksimālo pieļaujamo slodzi; aprēķinos to ievērtē ar atbilstošu koeficientu.
- pūliņģis smags un nevērtīgs darbs.
- abarognoze Smaguma novērtēšanas spējas zudums.
- kapāt Smalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
- sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
- smērte smērts.
- cērtenieši Smiltenes novada Brantu pagasta apdzīvotās vietas "Cērtene" iedzīvotāji.
- saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
- soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
- sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem.
- sociālā darba prakse sociālā darba aktivitātes, ko sociālais darbinieks veic ikdienas darbā dažādos sociālā darba prakses līmeņos; ietver sociālā darba vērtību, principu, teoriju un metožu profesionālu izmantošanu.
- etnogrāfiskā intervija sociālā darba metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks izprot klientu kultūras atšķirības un novērtē to nozīmi un viņu problēmu, attiecību un palīdzības meklēšanas procesu norisē.
- ekokarte Sociālā darba novērtēšanas metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām.
- sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana.
- sociālais darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālā darba specializācija, kas ietver darbu ar cilvēkiem ar psihiskās attīstības traucējumiem vai psihiskām slimībām, kuras ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi sevi aprūpēt, apgrūtina viņu iekļaušanos sabiedrībā un palielina sociālās atstumtības risku.
- koncentrēšanās uz klientu sociālā darba tehnika, kas vērsta uz klienta vērtību un vajadzību respektēšanu, paralēli pētot viņa izpratni pašam par sevi.
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs.
- references grupa sociāla kopa, kura tieši vai netieši ietekmē kādu cilvēku, viņa uzvedību (piemēram, ģimene, darba kolektīvs, skola) un kuras normas, vērtības un uzskati indivīdam un arī šai kopai (grupai) ir nozīmīgi; tā var būt arī tāda grupa, uz kuru viņš tiecas (piemēram, bagāti darījumu ļaudis, populāri estrādes mākslinieki u. c.).
- konsumerisms Sociāla parādība, kas patērēšanu sludina par augstāko vērtību, par īstu mūsdienu reliģiju un pilsoņu galveno pienākumu; patērēšanas kults.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- riska izvērtēšana sociālajā darbā riska izvērtēšana tiek lietota ar mērķi noteikt iespējamās negatīvās ietekmes, sekas vai situācijas attīstību nākotnē indivīdam, grupai vai kopienai.
- funkcionālo spēju līmenis sociālajā darbā viens no dzīves kvalitātes rādītājiem (kritērijiem), ko lieto rehabilitācijas speciālisti, lai novērtētu cilvāka darbības spējas.
- sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
- sociālās pārmaiņas sociālās mijiedarbības procesā veidojošās izmaiņas, kuras pārveido kultūras un sociālos institūtus; izpaužas kultūras simbolu, cilvēku uzvedības noteikumu, sociālās organizācijas un vērtību sistēmas maiņā.
- darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā.
- estētiskais ideāls sociāli nosacītu priekšstatu kopums par pilnvērtīgu dzīvi un pilnvērtīgu cilvēku.
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā.
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta.
- informatīvā telpa sociālpsiholoģisks fenomens, kas rodas informācijas apritē un veido nosacītu informatīvo teritoriju, kurai ir raksturīgs noteiktu vērtību, attieksmju un nozīmju diapazons, kā arī ierobežojumi.
- bīstamība Sociāls un tiesisks jēdziens, kas saistīts ar kāda objekta vai darbības vērtējumu no personas, īpašuma vai interešu apdraudējuma viedokļa.
- sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie.
- nopēlums Soda veids - kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- solīt zelta kalnus solīt ļoti lielas materiālas vērtības (parasti naudu).
- indivīda somatomērs somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka, mērot konkrēta cilvēka figūru.
- cirtiens Spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, cērtot.
- quartillo Spānijas 16. gs. 1/4 reāla monēta, kas vērtībā vienāda ar 8-8,5 maravedi.
- čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts.
- knazot Sparīgi sist, pērt.
- autopiekabe Speciāla slēgta vieglā autotransporta piekabe, kas ir aprīkota ar nepieciešamajām ērtībām tūristu īslaicīgai izmitināšanai; treilers.
- monopolcena Speciāla tirgus cena, kas parasti ir augstāka par preces vērtību un nodrošina monopolam virspeļņas ieguvi.
- dzīvesvietas apsekošana speciālista ierašanās personas dzīvesvietā ar mērķi fiksēt (dokumentēt) un izvērtēt dzīves apstākļus.
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- žūrija Speciālistu grupa, kas vērtē dalībnieku sniegumu un nosaka uzvarētāju (piemēram, konkursā, sacensībās, izstādē).
- pašnovērtējums Speciālistu vērtējums par sava uzņēmuma, iestādes ekonomisko stāvokli.
- materiāla mēra komplekts speciāls mēru komplekts, ar kuru dažādās mēru kombinācijās var iegūt dažādas fizikāla lieluma vērtības.
- bāzlīnija Specifikācija vai produkts, ko formāli novērtē un akceptē, lai izmantotu to kā pamatu turpmākajām izstrādnēm.
- ētika profesionālajās attiecībās specifiski uzvedības un attiecību veidošanas noteikumi un nosacījumi profesionālo lomu īstenošanai atbilstoši profesionālajām vērtībām un principiem.
- šaltīt spēcīgi pērt.
- sašaltīt spēcīgi sapērt.
- veksēt Spēcīgi sist, pērt.
- maņa spēja (cilvēkiem un dzīvniekiem) uztvert iekšējās un ārējās vides enerģētiskos kairinājumus un tos izvērtēt.
- profesionālā kompetence sociālajā darbā spēja apliecināt noteiktu sociālā darba zināšanu, prasmju, vērtību un attieksmju kopumu un spēja to izmantot dažādās situācijās, veicot profesionālo darbību.
- informācijpratība Spēja atrast, atlasīt, novērtēt, pārvaldīt un izmantot informāciju.
- suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- sirdsapziņa Spēja īstenot morālu paškontroli, morāli vērtēt sevi; cilvēka morālo uzskatu, principu kopums.
- acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu, svaru, ātrumu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
- barognoze Spēja novērtēt svaru; svara sajūta.
- pašatziņa Spēja objektīvi novērtēt savus darbus un rīcību.
- reālisms Spēja objektīvi, patiesi uztvert, novērtēt (ko).
- izjūta Spēja uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- sprādziens Spēja, būtiska pārmaiņa, pārvērtība.
- atestācija Spēju atzīšana, darbības pozitīvs vērtējums.
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku.
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- ekspluatācijas diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu, to sistēmu un agregātu diagnoscēšanas darbi notiek to ekspluatācijas periodā; parasti tie ir spēkratu pārbaudes, kontroles darbi pirms pamatdarba sākuma, darba laikā un pēc darba maiņas beigām, kā arī novērtējot ievērotos traucējumus darba gaitā; ekspluatatīvā diagnostika.
- remontpiemērotība spēkratu un/vai to agregātu un sistēmu īpašība, kas raksturo to piemērotību un ērtumu atjaunošanas un remonta darbu veikšanai.
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā).
- liela kārts spēļu kārts ar lielu vērtību.
- trumpis Spēļu kārts ar palielinātu vērtību, nozīmi (attiecīgajā spēlē).
- tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- pārplūdes vārsts spiediena ierobežošanas vārsts, kas uztur sistēmā nemainīgu spiedienu; vārstam darba laikā jābūt atvērtam un jāizlaiž daļa fluīda no sistēmas; tas rada zināmus enerģijas zudumus: (nepareizi - "drošības vārsts").
- drošības vārsts spiedienjutīgs hidraulisku un pneimatisku sistēmu elements, kas nodrošina šīs sistēmas pret pārslodzēm; sasniedzot iestatīto spiediena vērtību, vārsts atveras un izlaiž daļu šķidruma vai gāzes apkārtējā vidē vai speciālā tvertnē.
- gnauzt Spiest, burzīt, griezt kā slapju veļu, pērt, žņaudzīt (rokas).
- tīra augu eļļa spiežot, ekstrahējot vai izmantojot līdzvērtīgu paņēmienu, no eļļas augiem iegūta augu eļļa, kas ir nerafinēta vai rafinēta, bet nav ķīmiski modificēta un kā degviela ir piemērota izmantošanai noteiktu veidu iekšdedzes motoros, kā arī atbilst emisijas prasībām.
- krāšņs Spilgts, niansēm bagāts, arī augstvērtīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
- spinakera ievilcējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
- spinakera nolaidējs spinakera nolaižamā līne, kurai viens gals piešūts spinakera priekšpusē, bet otrs izvērts caur apkalumu jahtas priekšgalā un iet uz kokpitu vai citu vietu uz klāja.
- sīveļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu; fūzeļeļļa.
- fūzeļeļļa Spirta raudzēšanas blakusprodukts, kas sastāv no augstākajiem vienvērtīgajiem spirtiem ar citu vielu (piemēram, skābju) piemaisījumu.
- izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu.
- tetranitrobenzols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrobenzolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- tetranitronaftalins Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitronaftalinu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- tetranitrotoluols Sprāgstviela, jaudīgāka par trinitrotoluolu, bet jūtīgāka pret triecieniem un dārgāka, tādēļ lietošanā mazvērtīgāka.
- vērtējums Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).
- atzinums Spriedums, vērtējums (kas radies novērojumu, pētījumu rezultātā).
- sprieguma zudumi sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību aritmētiskā starpība.
- sprieguma kritums līnijā sprieguma avota un patērētāja spriegumu efektīvo vērtību ģeometriska starpība.
- efektīvais spriegums sprieguma efektīvā vērtība - fizikāls lielums, kas raksturo maiņstrāvu pēc tās paveiktā darba.
- robežspriegums sprieguma vērtība uz noteiktas slogojuma robežas; stiepes slogojumā Huka likuma derīgumu nosaka proporcionalitātes robeža.
- graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
- pieļaujamais spriegums sprieguma vērtība, kādu konstrukcijas elements ekspluatācijas laikā var izturēt ar zināmu drošības un izturības rezervi.
- histogramma Stabiņu diagramma, kas attēlo statistiska eksperimenta rezultātu biežumu un sadalījumu pa vērtību intervāliem.
- profesionālās ētikas kodekss standartu kopums, kurā iekļautas profesionālās vērtības un profesionālās ētikas pamatprincipi.
- pašapdrošinājums Starp apdrošinājuma summu un apdrošinātā priekšmeta īsto vērtību pastāvošās diferences neapdrošināšana, ar ko apdrošinātājs to patur pats uz sava riska.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- kritiskā teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas pretstatā t. s. tradicionālajai teorijai, kura vērsta uz pastāvošo sociālo attiecību izskaidrošanu un reproducēšanu, priekšplānā izvirza šo attiecību kritisku izvērtējumu un sabiedrībā pastāvošās nevienlīdzības pārvarēšanu.
- pieaugums starpība Dx=x~2~–x~1~ starp divām kāda mainīgā (x) vērtībām x~1~ un x~2~.
- masas defekts starpība starp atoma kodolu veidojošo nuklonu summāro masu un kodola masu, izteikta atommasas vienībās; pēc absolūtās vērtības vienāds ar nuklonu saites enerģiju kodolā.
- emisijas disažio starpība starp emitēto vērtspapīru nominālvērtību un emisijas vai realizācijas vērtību.
- dekuvērs Starpība starp īpašuma novērtējumu un apdrošināšanas summu, kas paliek apdrošinātāja risks.
- selekcijas diferenciālis starpība starp kādas kvantitatīvas pazīmes vidējo vērtību selekcijas izejmateriālā un izlases īpatņu grupā.
- amplitūda Starpība starp mainīga lieluma minimālo un maksimālo vērtību.
- diskonts Starpība starp vekseļa nominālvērtību un summu, par kādu vekselis tiek pārdots bankai vai citai kredītiestādei pirms apmaksas termiņa beigām.
- disažio Starpība, kas izteikta absolūtos vai relatīvos skaitļos starp kādu par pamatu pieņemtu lielumu un kādu citu, mazāku atvasinātu lielumu vērtspapīru un valūtas darījumos.
- jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
- IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System").
- objektu pārvaldības grupa starptautiska organizācija, kas nodibināta, lai akceptētu izstrādātās tehnoloģijas kā atvērtus standartus objektorientētiem lietojumiem.
- SSNP Starptautiskā Skolēnu novērtēšanas programma.
- saldo Starptautiskajos norēķinos - valsts eksporta un importa vērtību starpība vai ārvalstu maksājumu un iemaksājumu starpība.
- standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā.
- abstraktās sintakses notācija 1 Starptautiskās standartizācijas organizācijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa attēlošanas slāņa standartos IS 8824, IS 8825 noteiktais datu struktūru aprakstīšanas veids.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus.
- vispārīgais pārvaldības informācijas protokols starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāts atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošu datoru tīklu pārraudzības un vadības protokols, kas nodrošina kļūdu, konfigurācijas un darbveices, kā arī drošības un uzskaites pārvaldību.
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ.
- opinio juris starptautisko tiesību subjektu pārliecība par tiesību normu pilnvērtību; praktiski tas nozīmē, ka valstis atzīst kaut kādu noteikumu par starptautisko tiesību normu.
- transfertoperācija Starptautisks (piemēram, naudas) pārvedums; viena īpašnieka vērtspapīru (piemēram, akciju) pārskaitījums citai personai.
- interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
- aktīnisms Staru enerģijas spēja ierosināt vielā ķīmiskas pārvērtības; šī īpašība piemīt violetajām un ultravioletajām gaismas spektra daļām.
- variances analīze statistikas metode hipotēzes par vidējām vērtībām, resp., variances komponentiem, pārbaudei.
- maksimālās ticamības metode statistiska metode, ar kuru iegūst novērtējumus nezināmām parametru vērtībām, konstruējot attiecīgu ticamības funkciju.
- kuraža Statnis ar atzveltni, ko lika uz ragavām, lai būtu ērtāk sēdēt.
- ķists Statnis uz 4 kājām, uz kura pēdējo reizi tiek izbērti izkultie salmi.
- akcijas nominālvērtība statūtos sākotnēji noteiktā vienas akcijas vērtība naudā; akciju sabiedrības pamatkapitāls sastāv no akcijas nominālvērtības, kas reizināta ar akciju skaitu.
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- parāds Stāvoklī, kad (kāds) ir aizņēmies naudu (parasti daudz) vai citas vērtības.
- pamatstāvoklis Stāvoklis (piemēram, iekārtai, fizikālai sistēmai), kam raksturīga samērā zema, parasti vismazākā, attiecīgo parametru vērtība.
- pārmērs Stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē.
- turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- pārmantotība Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
- samazinājums stāvoklis, kad kaut kā skaitliskā vērtība kļūst mazāka
- darbnederīgs stāvoklis stāvoklis, kad nav nodrošināta spēkratu, to sistēmu vai mehānismu funkcionēšana. Spēkrati un to mehānismi ir darbnederīgi, ja kāds no to tehniskiem parametriem pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas būtiski ietekmē darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi. Piemēram, samazināta bremžu darbības efektivitāte vai palielināts kaitīgo vielu daudzums atgāzēs.
- trūcība Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekli ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nabadzība (1).
- trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; trūcība (1).
- inciklotropija Stāvoklis, kurā atvērta acs pavērsusies uz iekšpusi.
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
- slāpekļskābe stipra vienvērtīga skābe HNO~3~, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
- nomilnot Stipri nopērt, iekaustīt (ar koku, milnu).
- nomietnēt Stipri nopērt, iekaustīt (ar mietu, koku).
- piepērt Stipri nopērt; izpērt.
- pataisīt (muguru) mīkstu stipri nopērt.
- atžarīt Stipri nopērt.
- izģērēt Stipri nopērt.
- izpērt Stipri nopērt.
- nodervēt Stipri nopērt.
- nokapāt Stipri nopērt.
- noslānīt Stipri nopērt.
- nosloksnāt Stipri nopērt.
- nosloksnēt Stipri nopērt.
- nosmecēt Stipri nopērt.
- nosvētīt Stipri nopērt.
- notrupināt Stipri nopērt.
- nožarīt Stipri nopērt.
- nozēvelēt Stipri nopērt.
- slopēt Stipri pērt; arī sist.
- gazēt Stipri pērt.
- trupināt Stipri pērt.
- siksnāties Stipri pērties (pirtī).
- slānīties Stipri pērties (pirtī).
- slodzīties Stipri pērties (pirtī).
- slopēties Stipri pērties (pirtī).
- zvektēties Stipri pērties (pirtī).
- zvetēties Stipri pērties (pirtĪ).
- saplūckāt Stipri sapērt.
- sapudlavāt Stipri sapērt.
- saslopēt Stipri sapērt.
- sažarīt Stipri sapērt.
- saslānīties Stipri sapērties (pirtī).
- nozvetēt Stipri sist (kādu) un pabeigt sist; arī ļoti nopērt.
- smalstīt Stipri un ilgstoši pērt.
- krampēt Stiprināt ar krampi (aizvērtu logu, durvis u. tml.).
- izzveltēt Stipris sist, pērt.
- tekstūrpapīra pamatne stiprs papīrs ar labu uzsūkšanas spēju; lieto zīmējumu krāsošanai, kas imitē vērtīgu koku sugu struktūru.
- kablīt Strādāt ar cērti.
- rallijs strauja vērtspapīru tirgus cenas paaugstināšanās pēc tās iepriekšējas pazemināšanās.
- atsisties Strauji (bieži ar troksni) atvērties.
- atkrist Strauji (parasti ar troksni) atvērties, attaisīties vaļā.
- aizacirsties Strauji aizvērties.
- aizkrist Strauji aizvērties.
- atmest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsviest Strauji atvērt, atraut vaļā.
- atsprāgt Strauji atvērties (par pumpuriem).
- atlēkt Strauji atvērties.
- iešļopnīt Strauji iebērt.
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- piešaut Strauji piebērt, pieliet (ko).
- aizraut Strauji raujot, aiztaisīt, aizvērt.
- sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
- uzšaut Strauji uzliet, uzbērt u. tml.; uzgāzt (2).
- raut Strauji vērt (piemēram, durvis, logu).
- krist Strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet.
- aizsviest Strauji, ar sparu aizvērt (durvis, logu u. tml.); aizcirst, aizsist.
- piecirst Strauji, ar sparu aizvērt; aizcirst (2).
- aizcirst Strauji, ar sparu aizvērt.
- cirst Strauji, ar sparu vērt.
- aizsist Strauji, ar troksni aizvērt (sīkus priekšmetus, ierīces u. tml.).
- dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
- izgāzt Strauji, arī nevērīgi izliet, izbērt.
- pasisties Strauji, arī pēkšņi pavērties (piemēram, par apģērbu).
- saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
- atgāzties Strauji, negaidot atvērties (parasti ar troksni.).
- piesist Strauji, parasti ar troksni, aizvērt (piemēram, logu, durvis).
- sist Strauji, parasti ar troksni, vērt (piemēram, durvis, logu, vāku).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- sprāgt Strauji, spēji, parasti ar troksni, vērties vaļā (piemēram, par durvīm, vāku); kļūt tādam, kam šādā veidā veras vaļā, parasti vāks.
- plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados.
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- livonēzi Sudraba monētas Vidzemē un Igaunijā; tās kala Maskavā (1756.-57.) pēc dālderu sistēmas 2, 4, 24, 48 un 96 kapeiku vērtībā.
- cistofori Sudraba naudas gabali, kalti 2. un 1. gs. p. m. ē. daudzās Mazāzijas pilsētās, ap 12 g smagi, 3 romiešu denāriju vērtībā.
- citomegalovīrusi Sugai specifisku vīrusu grupa, piederīga herpesvīrusu grupai; ierosina cilvēka, pērtiķu vai grauzēju saslimšanu.
- kombinētā skābbarība sulīgā barība, ko iegūst, skābējot kopā 3–5 barības līdzekļus, lai samazinātu skābēšanas zudumus, uzlabotu skābbarības kvalitāti un bioloģisko vērtību.
- siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss.
- disadžio Summa, par kuru naudas vērtība zemāka par normālo.
- monētu standarts summārā nominālā vērtība, par kādu no noteikta metāla daudzuma kaļamas dažādas nominālvērtības monētas.
- silēni Suņveidīgo pērtiķu suga.
- Bartolomejs Sv. Bartolomejs - Sv. Bērtulis (Bartholomew the Apostle) - Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- Bērtulis Sv. Bērtulis — Sv. Bartolomejs (Bartholomew of Apostle) – Kristus māceklis, sludināja Indijā un Armēnijā.
- pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona.
- kapitāls Svarīgs, nozīmīgs; arī vērtīgs.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- svērties Svērt (1) sevi.
- svārstīt svērt (1).
- svarot Svērt (1).
- dasvērt Svērt un pabeigt svērt.
- pārsvērt Svērt vēlreiz, no jauna.
- svert Svērt.
- lode Svērtenis.
- lodmērs Svērtenis.
- svērtnis Svērtenis.
- atrakcija Svērteņa novirze smagas masas pievilkšanas spēka iedarbībā.
- gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt).
- gāzelēties Svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (piemēram, ejot, skrienot).
- SVID SVID analīze - organizācijas iekšējās vides - stipro (S) un vājo (V) vietu - un ārējo apstākļu - iespēju (I) un draudu (D) - izpēte un vērtējums, kas ir viens no stratēģiskās plānošanas posmiem, kurā var noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti un konkurētspēju; šī analīze tiek lietota arī komercdarbības plānu izstrādāšanai.
- plumbāti Svinskābes sāļi ar vienvērtīgu metālu.
- pieci (arī četri, trīs) ar krustu šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- dāma Šaha figūra, kurai ir vislielākā vērtība (spēles sākumā).
- bandinieks Šaha figūra, kurai ir vismazākā vērtība (spēles sākumā).
- tornis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst piecu bandinieku vērtībai.
- laidnis Šaha figūra, kuras vērtība (spēles sākumā) aptuveni atbilst trīs bandinieku vērtībai.
- zirdziņš Šaha figūra, kuras vērtība ir līdzīga laidnim un aptuveni atbilst trijiem bandiniekiem.
- kvalitāte šaha spēlē - starpība starp laidņa vai zirga un torņa vērtību.
- bezgalis Šaurā, dziļā kanālā pārvērtusies brūce.
- svītrkods šaurāku un platāku svītru salikums, kas attēlo noteiktu kodētu informāciju un ko parasti izmanto dažāda veida produkcijas apzīmēšanai, to nolasa izmantojot lāzera staru vai ierīci, kas satur gaismas avotu un fotošūnu; rezultāts ir ērti apstrādājams datorā.
- catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta.
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi.
- apšaust Šaust, šaustīt, publiski pērt.
- širtiņš Šērtiņš; smalka kokvilnas kreklu drāna.
- šērtings Šērtiņš.
- širtings Šērtiņš.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- Prickera balva arhitektūrā šīs ģimenes iedibināta balva (angļu "The Pritzker Architecture Prize"), kas kopš 1979. g. reizi gadā tiek piešķirta arhitektam, kura projektētās celtnes, pēc žūrijas atzinuma, apliecina izcilu talantu, vides izjūtu un ir vērtējamas kā nozīmīgs ieguldījums arhitektūras attīstībā.
- plēst Šķeļot (piemēram, cērtot, spridzinot), dalīt (ko) atsevišķos gabalos; šādā veidā gatavot (ko).
- sorts Šķira (vairākpakāpju vērtējumā).
- aizšķirt Šķirot aizvērt.
- atšķirt Šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.).
- pašķirt Šķirot pavirzīt (lappusi) grāmatā, burtnīcā u. tml.: šķirot atvērt (grāmatu, burtnīcu u. tml.); arī atšķirt (4).
- aizšķirstīt Šķirstot aizvērt (grāmatā lapu).
- Rietumaustrālija Štats Austrālijā ("Western Australia"), administratīvais centrs - Pērta, platība - 2531562 kvadrātkilometri (gandrīz trešdaļa no Austrālijas kopējās platības), 2270300 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ziemeļu teritoriju un Dienvidaustrālijas štatu, apskalo Indijas okeāns.
- uzstrīpāt Tā pērt, ka paliek svītras.
- trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
- nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
- pusvirā Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusviru Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- pusvirus Tā, ka ir mazliet pavērts (piemēram, par logu, durvīm).
- rūmīgi Tā, ka ir pietiekami daudz vietas, telpas; ērti.
- ticīgi tā, ka izpaužas reliģiska pārliecība, vērtības, ticība
- neērts Tā, ka pārņem neērtība (2).
- lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
- leja Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- patiesuma tabula tabula, ko izmanto loģisko funkciju aprakstīšanai; šīs tabulas rindiņas satur aprakstāmās funkcijas argumentu vērtību kombinācijas un tām atbilstošās funkcijas vērtības.
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos.
- zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
- kritiskā vērtība tāda parametra vērtība, kuras pārsniegšanas gadījumā sistēma pārtrauc normāli funkcionēt vai pat tiek bojāta.
- atvērtā sistēma tāda sistēma, kurai piemīt spēja sadarboties ar apkārtējo vidi - cilvēku, informācijas avotu, citām sistēmām, kā arī paplašināties. Šaurākā nozīmē šo terminu izmanto, lai apzīmētu reālas atvērtās sistēmas modeli, kas atspoguļo tos reālās atvērtās sistēmas aspektus, kas attiecas uz atvērto sistēmu sadarbību.
- sacensība tāda situācija loģiskajās shēmās ar atmiņu, kad, mainoties vairāku signālu vērtībām, aizkavju atšķirību dažādās ķēdēs rezultātā shēma var nonākt stāvoklī, kas neatbilst tās funkcionēšanas noteikumiem.
- racionālas funkcijas tādas funkcijas, kuru vērtības var aprēķināt izdarot galīgu skaitu saskaitīšanas, reizināšanas un dalīšanas darbību ar argumentu vērtībām un ar galīgu skaitu fiksētu skaitļu.
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir četri.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- enklītisks Tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu.
- tūlītējā adresēšana tāds adresēšanas veids, kad nenotiek tieša vēršanās pie atmiņas, bet komandas adrešu vērtības tiek izmantotas kā operandi.
- saimnieciskā vaislas gatavība tāds fizioloģiskais stāvoklis, kad dzīvnieks ir pilnīgi nobriedis pilnvērtīgu pēcnācēju radīšanai.
- pakāpeniskā izlases cirte tāds galvenās cirtes veids, ka kokaudzi parasti nocērt 3 paņēmienos 10-20 gadu laikā; to lieto, lai nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos.
- aspekts tāds horoskopā attēloto debess spīdekļu izvietojums, kurā to ekliptisko garumu starpības absolūtā vērtība ir noteikts skaitlis; ja šis skaitlis ir tuvs 0°, aspektu sauc par konjunkciju, ja tuvs 60° - par sekstilo aspektu, ja tuvs 72° - par kvintilo aspektu, ja tuvs 90° - par kvadratūru, ja tuvs 120° - par trigonālo aspektu, ja tuvs 180° - par opozīciju.
- fluktuējošs Tāds lielums, kas mainās, svārstās, novirzās no vidējās vērtības.
- darbnederīgs tāds spēkrats vai tā mehānisms, kura tehniskie parametri (vai kāds no tiem) pārsniedz pieļaujamās robežvērtības un tas var būtiski ietekmēt darba kvalitāti, drošumu vai drošību un/vai apkārtējo vidi.
- bezvērts sūtījums tāds sūtījums, kuram nav norādīta vērtība.
- neapmierinošs Tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu).
- bagātīgs Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; bagāts, dārgs, grezns.
- bagāts Tāds, kā veidošanai, izgatavošanai izlietotas lielas materiālas vērtības; dārgs, grezns.
- trūcīgs Tāds, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- daudzvērtīgs Tāds, kam iespējamas vairākas vērtības.
- divatomisks Tāds, kam ir divi aizvietojami vienvērtīgi atomi vai radikāļi.
- nezināms Tāds, kam ir jānosaka vērtība.
- turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālas vērtības.
- nozīmīgs tāds, kam ir liela [nozīme]{s:2006}, vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs
- vērtīgs Tāds, kam ir liela materiālā vērtība.
- pamatīgs Tāds, kam ir liela skaitliskā vērtība (piemēram, garums, ilgums, masa).
- svarīgs tāds, kam ir liela vērtība, spēcīga (parasti pozitīva) ietekme; tāds, kas ir būtisks, izšķirošs; [nozīmīgs]{s:1838}
- dārgs Tāds, kam ir ļoti liela nozīme (cilvēka, sabiedrības dzīvē), tāds, ko ļoti augstu vērtē; ļoti nepieciešams, svarīgs.
- maksimāls Tāds, kam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
- minimāls Tāds, kam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
- sīks Tāds, kam ir maza vērtība, arī apjoms; niecīgs, arī lēts.
- mazvērtīgs Tāds, kam ir maza vērtība; tāds, kas maz atbilst, ir maz piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
- saturīgs Tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts.
- melioratīvs Tāds, kam ir pozitīva vērtējuma nozīmes papildkomponents vai kas piešķir vārdam pozitīva vērtējuma nozīmes papildkomponentu.
- neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli).
- smuks Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība (parasti par naudas summu, algu u. tml.).
- solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
- nepilnvērtīgs Tāds, kam ir samērā maza sabiedriskā vērtība (par cilvēku).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza skaitliskā vērtība (parasti par fizikāliem lielumiem).
- neliels Tāds, kam ir samērā maza vērtība, tāds, kas nav sevišķi dārgs (parasti par priekšmetiem).
- superaugsts Tāds, kam ir sevišķi liela skaitliskā vērtība; sevišķi kvalitatīvs.
- superzems Tāds, kam ir sevišķi maza skaitliskā vērtība.
- nesamaksājams Tāds, kam ir tik liela vērtība, ka to grūti vai neiespējami samaksāt.
- krāšņs Tāds, kam ir vērtīgs, bagāts saturs; pilnvērtīgs.
- daiļš Tāds, kam ir vērtīgs, dziļš saturs; pilnvērtīgs.
- ambivalents Tāds, kam ir vienāds spēks vai vienāda vērtība pretējos virzienos.
- rekords Tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe.
- kompleksains Tāds, kam ir zems pašnovērtējums un ar to saistītas psiholoģiska rakstura problēmas.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- nabags Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nabadzīgs (2).
- nabadzīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu.
- trūcīgs Tāds, kam kas vērtīgs, vajadzīgs, derīgs piemīt niecīgā daudzumā; tāds, kurā ir par maz vērtīgu, vajadzīgu, derīgu sastāvdaļu; nepietiekami daudzveidīgs (pēc formām, niansēm, elementiem); arī nabadzīgs (2).
- bezsaturīgs Tāds, kam nav (nopietna, vērtīga) satura; viegls, tukšs, nevērtīgs.
- mazsvarīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; maznozīmīgs.
- niecīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības; nenozīmīgs, mazsvarīgs.
- maznozīmīgs Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- sīks Tāds, kam nav būtiskas nozīmes, vērtības.
- pabāls Tāds, kam nav īpaši spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); samērā nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; pavājš (1).
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
- nenozīmīgs Tāds, kam nav lielas vērtības, spēcīgas ietekmes; tāds, kas nav būtisks, izšķirošs.
- bāls Tāds, kam nav spilgtu iezīmju (parasti par mākslas darbu); nepilnvērtīgs, mazvērtīgs; vājš, neizdevies.
- bezvērts Tāds, kam nav vērtības (naudas izteiksmē) vai ir ļoti maza vērtība.
- bezvērtīgs Tāds, kam nav vērtības, nozīmes, derīguma; nevērtīgs.
- tukšs Tāds, kam nav vērtņu, rūšu (par durvīm, logiem).
- nevienāds Tāds, kam nav vienāda skaitliskā vērtība ar ko citu.
- trūcīgs Tāds, kam nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā; arī nemantīgs, nabadzīgs (1).
- bērulains Tāds, kam piebērtas mazvērtīgākas piedevas.
- bagāts Tāds, kam pieder lielas materiālas vērtības; tāds, kam ir daudz naudas.
- vitāls Tāds, kam piemīt enerģisks darbīgums, tāds, kas ir spējīgs pilnvērtīgi dzīvot, arī možs, mundrs (par cilvēku).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (1).
- pašvērtīgs Tāds, kam piemīt pašvērtība (2).
- patukšs Tāds, kam piemīt samērā maz garīgu vērtību (par cilvēku).
- gaisavīgs Tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība.
- vienāds Tāds, kam skaitliskā vērtība nav atšķirīga salīdzinājumā ar ko citu.
- nabags Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtība vai arī tās ir niecīgā daudzumā; nemantīgs, trūcīgs; nabadzīgs (1).
- nabadzīgs Tāds, kam trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tas ir niecīga daudzuma; nemantīgs, trūcīgs.
- kultūrdeprivēts tāds, kam trūkst sociālo prasmju, vērtību vai motivācijas, kas nepieciešamas dzīvei konkrētajā vidē.
- proporcionāls tāds, kam vērtību attiecība nemainās (par, parasti diviem, atkarīgiem lielumiem).
- nopietns Tāds, kas (kādā darbības lomā) ir līdzvērtīgs (kādam) vai pārāks (par kādu).
- sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
- zems Tāds, kas apliecina (kā) maznozīmību, mazvērtību.
- augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- cēls Tāds, kas atbilst augstām ētiskām prasībām; tāds, kura saturs ir ētiski augstvērtīgs.
- cienīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām, izcilam stāvoklim; tāds, kas pelna atzinību, ievērību u. tml.; vērts.
- augstvērtīgs Tāds, kas atbilst augstām prasībām; augstas kvalitātes; ar teicamām īpašībām; ļoti vērtīgs.
- labs tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām un tāpēc tiek vērtēts pozitīvi
- aksioloģisks Tāds, kas attiecas uz vērtībām, vērtību teoriju.
- tukšmuldis Tāds, kas daudz runā, neko vērtīgu nepasakot.
- pārdomāts Tāds, kas iepriekš ir vispusīgi izanalizēts, izvērtēts.
- sevišķs Tāds, kas ievērojami atšķiras no kā cita, līdzīga ar savu skaitlisko vērtību, arī ar intensitāti.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- krāšņs Tāds, kas ir augstvērtīgs, izcili kvalitatīvs, tāds, kas sastāv no daudziem augstas kvalitātes elementiem.
- parocīgs Tāds, kas ir ērti lietojams, labi piemērots kādas darbības veikšanai (piemēram, par darbarīku, kādu priekšmetu).
- praktisks tāds, kas ir ērts un atbilstošs noteiktām vajadzībām; tāds, kam izmantošanā ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība.
- smalks Tāds, kas ir izgatavots no augstvērtīga materiāla, tāds, kam ir augsta kvalitāte.
- pērtiķveida Tāds, kas ir līdzīgs pērtiķim, tāds, kas atgādina pērtiķi.
- ekvivalents Tāds, kas ir līdzvērtīgs (kam).
- vienāds Tāds, kas ir līdzvērtīgs kam citam; tāds, kura sastāvdaļas ir līdzvērtīgas.
- zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- otršķirīgs Tāds, kas ir mazāk nozīmīgs, vērtīgs par ko citu līdzīgu.
- pamazs Tāds, kas ir mazliet mazāks pēc izmēriem, skaitliskās vērtības, intensitātes u. tml. par ko citu līdzīgu.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu); tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- pārliecīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārlieks Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pārmērīgs Tāds, kas ir pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības).
- pašapzinīgs Tāds, kas ir pārliecināts par savām spējām, savu vērtību, tāds, kam ir dziļas pašcieņas jūtas: tāds, kas jūtas pārāks par citiem (ar ko) un izrāda to; arī iedomīgs, augstprātīgs.
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts kādam nolūkam, tāds, kas rada kādas priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu (par novietojumu, vietu u. tml.).
- izdevīgs Tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem).
- radošs Tāds, kas ir saistīts ar kā jauna (parasti garīgu vērtību) veidošanas procesu, tam raksturīgs.
- turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem, ar īpašumu, kurā ir samērā lielas materiālas vērtības (piemēram, par dzīvi, laikposmu).
- pliekans Tāds, kas ir sājš, bezgaršīgs; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- nomināls tāds, kas ir skaitliski norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- pirmšķirīgs Tāds, kas ir svarīgāks, nozīmīgāks, arī vērtīgāks par ko citu līdzīgu; galvenais.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nenovērtējams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, svarīgs, ka to grūti vai neiespējami pārvērtēt.
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- neatsverams Tāds, kas ir tik vērtīgs, noderīgs, ka to grūti vai neiespējami ar ko aizstāt.
- rīts Tāds, kas ir viegls, ērts un paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- neizmērojams Tāds, kas ir, piemēram, tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt; arī ārkārtīgs.
- neaizsniedzams Tāds, kas ir, piemēram, tik vērtīgs, tik mazā daudzumā, ka to grūti vai neiespējami iegūt.
- kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
- neērts Tāds, kas izraisa neērtību (2).
- neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
- reāls Tāds, kas izriet no īstenības pareizas izpratnes un novērtēšanas; lietišķs, praktisks.
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
- paliekošs Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs; paliekams (2).
- paliekams Tāds, kas laika gaitā nezaudē savu nozīmi, vērtību; arī nezūdošs, neiznīkstošs.
- klasisks tāds, kas laika gaitā saglabājis savu vērtību un kļuvis par kultūras vai zinātnes neatņemamu sastāvdaļu
- milzīgs Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- milzu Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- varens Tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita, līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- paliels Tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
- mērens Tāds, kas nav ievērojami, arī pārmērīgi liels vai mazs (pēc lieluma, skaitliskās vērtības u. tml.); tāds, kam ir vidēja (skaitliskā) vērtība, salīdzinot ar tā galējām vērtībām.
- nevienāds Tāds, kas nav līdzvērtīgs; tāds, kurā kādas sastāvdaļas nav līdzvērtīgas.
- akls Tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei.
- nevērtīgs Tāds, kas nav piemērots lietošanas, izmantošanas prasībām; arī mazvērtīgs.
- neizdevīgs Tāds, kas nav piemērots, ērts (piemēram, darbībai, norisei).
- šaurs Tāds, kas nav plati atvērts (par acīm).
- laicīgs Tāds, kas nav saistīts ar garīgajām vērtībām.
- nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
- niecīgs Tāds, kas neizraisa cieņu, nepievērš uzmanību (par cilvēku); neievērojams, arī mazvērtīgs.
- nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
- neražojošs Tāds, kas neražo materiālās vērtības; tāds, ko neizmanto materiālajā ražošanā.
- neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
- mazs Tāds, kas nesasniedz ar savu skaitlisko vērtību kā cita līdzīga skaitlisko vērtību (parasti par fizikāliem lielumiem).
- liela muiža tāds, kas netiek uzskatīts par lielu grūtumu, vērtību, zaudējumu.
- vieglprātīgs Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
- pilnasinīgs Tāds, kas noris, izpaužas aktīvi, pilnvērtīgi; tāds, kas ir saistīts ar šādu norisi, izpausmi.
- bagātinātājs Tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2).
- lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2).
- skops Tāds, kas pašmērķīgi saglabā un vairo savu mantu, īpašumu; tāds, kas nedod materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dod tās par maz.
- pamazs Tāds, kas pēc daudzuma, vērtības ir mazliet zem vidējā, parastā līmeņa.
- četrzvaigžņu Tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
- zortīgs Tāds, kas pieder pie vērtīgas šķirnes (par dzīvnieku).
- izdevīgs Tāds, kas rada kādu labumu, ērtības, tāds, kam ir priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu.
- rezultējošs Tāds, kas rodas vairāku, parasti līdzīgu, parādību darbības rezultātā; tāds, ko raksturo ar vairāku, parasti līdzīgu, fizikālo parādību skaitlisko vērtību summu.
- nekritisks Tāds, kas savā vērtējumā izceļ pozitīvo, neanalizējot trūkumus.
- saimniecisks Tāds, kas spēj lietpratīgi veikt ar praktisko dzīvi saistītos darbus, pasākumus; tāds, kas prot racionāli izmantot materiālās vērtības, naudas līdzekļus.
- cietmetams Tāds, kas tiek aizbērts.
- mīksts Tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.); ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.).
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- praulains Tāds, kas, parasti vairākās vietās, ir satrupējis, pārvērties praulos.
- neatņemams Tāds, ko nav iespējams atņemt (kādam) - parasti par garīgām vērtībām.
- skalārs Tāds, ko raksturo skaitliskā vērtība un kam nav norādīts virziens.
- daudzvērtību Tāds, ko raksturojot lieto vairāk par divām vērtībām.
- parocīgs Tāds, ko var veikt viegli, bez liekām grūtībām (par darbību); tāds, kas ir (kam) vēlams, ērts, nerada grūtības (par stāvokli).
- sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta
- vīrisks tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe (par atskaņām)
- daudzkriteriāls Tāds, ko vērtē vienlaicīgi pēc daudziem kritērijiem.
- mazcienīgs Tāds, ko vērtē zemu, kas nepelna atzinību, ievērību.
- mīlams Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- mīļams Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- mīlims Tāds, ko vērts mīlēt, patīkams, mīļš.
- androcentrisks Tāds, kur atsevišķs cilvēks tiek ņemts kā centrā un pēc tā aplūkotas un novērtētas viņa attiecības ar apkārtni un sabiedrību.
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
- neērts Tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
- pieejams Tāds, kur var nokļūt, pie kā var pieiet (parasti par vietu); tāds, kas ir ērti sasniedzams.
- trūcīgs Tāds, kura iedzīvotājiem nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā (par teritoriju).
- nabadzīgs Tāds, kura iedzīvotājiem trūkst nepieciešamo materiālo vērtību vai arī tās ir niecīgā daudzumā (par teritoriju).
- bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
- mīksts Tāds, kurā ir ērtas, polsterētas sēdvietas, guļvietas (par transportlīdzekļiem).
- mazvērtīgs Tāds, kurā ir maz vērtīga satura, tāds, kam ir maza nozīme (piemēram, par mākslas darbu).
- patukšs Tāds, kurā ir samērā maz vērtīga, nopietna satura.
- krietns Tāds, kurā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, derīgs, atzinīgi vērtēts.
- skaistvārdīgs Tāds, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists; tāds, kurā ir pārāk daudz vārdu ar patīkamu saturu, ar atzinīgu vērtējumu.
- šķira Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- šķirne Tāds, kura kvalitāte atbilst šādai, parasti augstvērtīgai, grupai.
- skops Tāds, kura lielums, vērtība, intensitāte ir mazāka nekā vēlams, nepieciešams, arī parasts (piemēram, par priekšmetiem, norisēm).
- mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu, tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
- nevienlīdzīgs Tāds, kurā nav vienāds, līdzvērtīgs spēku samērs (parasti par cīņu).
- trūcīgs Tāds, kurā nepieciešamo materiālo vērtību ir par maz (piemēram, par kā krājumu, kopumu); tāds, kam ir raksturīgs pārāk mazs nepieciešamo materiālo vērtību daudzums (par situāciju, apstākļiem u. tml.).
- līdzvērtīgs Tāds, kura nozīme, vērtība ir tāda pati kā (kam) citam.
- precīzs Tāds, kura parametra īstā vērtība atbilst tā nominālajai vērtībai; tāds, kurā sasniedz šādu atbilstību (par mērīšanu, aprēķināšanu).
- literārs Tāds, kurā popularizē, vērtē daiļdarbus; tāds, kurā izmanto daiļdarbus.
- vērtīborientēts tāds, kura rīcība, darbība tiek virzīta saskaņā ar noteiktām vērtībām, kvalitātēm, uzskatiem, kuru pamatā ir izpratne par priekšmetu vai parādību pozitīvajām un negatīvajām īpašībām
- māksla Tāds, kurā rodas, ir attēloti estētiski elementi, estētiskas vērtības (par darbību, procesu, darbības nozari, priekšmetiem).
- samērīgs Tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir vēlamas, kādām normām atbilstošas (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības; tāds, kura savstarpējās (piemēram, formu, vērtības, funkciju) attiecības ir vēlamas, atbilstošas kādām normām (par kā sastāvdaļām, elementiem).
- saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās; noderīgs, vērtīgs (kādam nolūkam).
- dziļdomīgs Tāds, kura saturā ir vērtīgas domas, tāds, kas izraisa pārdomas.
- labs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, arī patīkams, labvēlīgs; tāds, kas izraisa patiku.
- pilnvērtīgs Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstošs noteiktām prasībām, uzskatiem.
- lielisks Tāds, kura saturā izpaužas kas sevišķi nozīmīgs, vērtīgs, saistošs.
- vesels Tāds, kura skaitliskā vērtība pilnīgi atbilst attiecīgās mērvienības, vērtības mēra u. tml. skaitliskajai vērtībai.
- radošs Tāds, kurā tiek radīts kas jauns (parasti garīgas vērtības) - par mūža posmu, laikposmu.
- nesaimniecisks Tāds, kurā tiek zaudēts, izšķērdēts (kas, piemēram, materiālās vērtības, naudas līdzekļi) - parasti par darbību ražošanā, transportā.
- trūcīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots vai ir izlietots nepietiekamā daudzumā, apjomā kas vērtīgs, nepieciešams.
- kvalificēts Tāds, kura veikšanai nepieciešama noteikta kvalifikācija (1), zināšanas, prasme; tāds, kam ir augsta kvalitāte; augstvērtīgs.
- vērts tāds, kura vērtība (1) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (1).
- vērts tāds, kura vērtība (2) atbilst kā cita vērtībai; arī vērtīgs (2).
- desmitkapeika Tāds, kura vērtība ir desmit kapeiku (par monētu).
- desmitlatu Tāds, kura vērtība ir desmit latu (par naudas zīmi).
- desmitrubļu Tāds, kura vērtība ir desmit rubļu (par naudas zīmi).
- divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas (par monētu).
- divdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir divdesmit kapeiku (par monētu).
- pieckapeika Tāds, kura vērtība ir piecas kapeikas (par monētu).
- piecdesmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
- piecdesmitsantīms Tāds, kura vērtība ir piecdesmit kapeiku (par monētu).
- piecdesmitlatu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit latu (par naudas zīmi).
- piecdesmitrubļu Tāds, kura vērtība ir piecdesmit rubļu (par naudas zīmi).
- pieclatu Tāds, kura vērtība ir pieci lati (par naudas zīmi).
- piecrubļu Tāds, kura vērtība ir pieci rubļi (par naudas zīmi).
- piecpadsmitkapeika Tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu).
- simtlatu Tāds, kura vērtība ir simt latu (par naudas zīmi).
- simtrubļu Tāds, kura vērtība ir simt rubļu (par naudas zīmi).
- vienvērtīgs Tāds, kura vērtība ir tāda pati kā (kam) citam; līdzvērtīgs.
- trīskapeika Tāds, kura vērtība ir trīs kapeikas (par monētu).
- trīsrubļu Tāds, kura vērtība ir trīs rubļi (par naudas zīmi).
- vienkapeika Tāds, kura vērtība ir viena kapeika (par monētu).
- viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
- nedzēsts Tāds, kura vērtība nav atmaksāta.
- simbolisks Tāds, kura vērtības apjoms, intensitāte u. tml. ir mazāka nekā nepieciešams, vajadzīgs, arī parasts.
- divvērtību Tāds, kuram ir divas vērtības.
- afigel Tāds, kurš zaudējis spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbis.
- grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams.
- aiztaisīt Taisīt ciet; aizvērt.
- vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
- vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
- baš na baš taisnīga, līdzvērtīga apmaiņa.
- takserēt Taksēt; vērtēt.
- batuta Takts, uzsvars uz takts pirmās (uzsvērtās) daļas.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- sēnalas Tas (parasti sabiedrības dzīvē), kas ir nevērtīgs, mazvērtīgs.
- ērtības Tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu.
- mērs Tas (piemēram, lielums, vērtība, parādība), ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko); arī mērvienība.
- pabiras Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir mazvērtīgs, nenozīmīgs.
- nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
- izsmiekls Tas (stāvoklis, fakts, parādība u. tml.), kas izraisa šādu vērtējumu.
- tālāknesējs Tas (tāds), kas izplata, nodod tālāk (piemēram, kādas vērtības).
- pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
- investīciju instruments tas viss, kur tiek investēts kapitāls, piemēram, vērtspapīros, sertifikātos, apdrošināšanas polisēs, precēs un uzņēmumos.
- nezināms Tas, kam ir jānosaka vērtība.
- priekšmets Tas, kam ir noteikta vērtība.
- sīknauda tas, kam nav būtiskas nozīmes vai vērtības.
- dārgums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs, vērtīgs.
- brāks Tas, kas (šķirojot, vērtējot) ir atzīts par nederīgu, nepiemērotu, neatbilstoši; brāķis.
- neērtība Tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums.
- sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
- atardējs Tas, kas atradis nozaudētu lietu, parasti atdod to nozaudētājam, saņemot atraduma algu pēc vienošanās vai tiesas lēmuma, bet ne augstāku par trešo daļu no lietas vērtības.
- čabas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- čabuliņas Tas, kas čab; pabiras, mazvērtīga labība.
- viendienis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- viendienītis Tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām).
- zelts tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- utka Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
- utūzis Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
- šāds (un) tāds Tas, kas ir neievērojams, necienīgs; arī tas, kas ir mazvērtīgs.
- raritāte Tas, kas ir rets un tāpēc vērtīgs; retums.
- pērle Tas, kas ir skaists, apbrīnojams, arī vērtīgs, nozīmīgs.
- rota Tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku.
- spīgulis Tas, kas ir spilgts, pievērš sev uzmanību, bet nav nozīmīgs, vērtīgs.
- ieguvums Tas, kas ir vērtīgs, nozīmīgs, noderīgs (piemēram, kas sasniegts, izcīnīts, izveidojies).
- pārums Tas, kas pēc skaitliskās vērtības pārsniedz kādu normu, robežu.
- lubinieks Tas, kas ražo un laiž tirgū nevērtīgu mantu - lubu bildes, grāmatas u. c.
- goda lieta tas, kas saistīts ar (cilvēka) morālo, ētisko vērtību, vērtējumu.
- klase Tas, kas tiek novērtēts par izcilu.
- pieberas Tas, kas tiek piebērts virs mēra; beramu vielu norēķinos, tas daudzums, kas jāatdod papildus, kā procenti par aizdevumu.
- krātuve Tas, kur koncentrējas (piemēram, kultūras vērtības); kā koncentrēta kopums.
- gods Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
- taukmaiņa Tauku bioķīmiskās pārvērtības organismā.
- radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
- sarus pērt tautas medicīnā - pērt ar pirtsslotu pirtī bērnu, kas noziests ar mīklu vai ietīts ar mīklu noziestā drānā.
- rūpniecība Tautas saimniecības nozare, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- kompleksā diagnostika tehniskās diagnostikas veids sistēmu un agregātu darbības vispārējam kompleksam tehniskā stāvokļa vērtējumam, ko veido, uz speciāliem stendiem vai ekspluatācijas izmēģinājumos nosakot ieskriešanās intensitāti, degvielas patēriņu, jaudu un/vai citus kompleksos parametrus. Pēc noteikto parametru lielumu salīdzināšanas ar to nominālām vai pieļaujamām vērtībām pieņem lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām.
- nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks.
- ekspresdiagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības paātrinātai kontrolei, parametru noteikšanai un vērtēšanai.
- resursu diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības parametru noteikšanai, lai prognozētu turpmāko darbspēju, nosakot iespējamo darba resursu. Resursu diagnostikā parametrus vērtē kā sistēmu, kuru veido šo parametru retrospekcija (to iepriekšējās vērtības), diagnoscēšana (pašreiz noteiktie parametri) un turpmākā darba resursa prognozēšana.
- periodiskā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības periodiskai kontrolei un vērtēšanai ar stacionāriem vai pārvietojamiem diagnostikas ierīču komplektiem.
- objektīvā diagnostika tehniskās diagnostikas veids, kad sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus vērtē pēc aparātu uzrādītām diskrētām parametru vērtībām un lēmumu par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu turpmākās darbības iespējām pieņem pēc to salīdzināšanas ar nominālām un pieļaujamām vērtībām.
- kažokādu balināšana tehnoloģisks process, kurā izbalina kažokādas apmatojumu, lai no tumšām kažokādām veidotu dažādu krāsu vērtīgu kažokādu imitāciju.
- procedūras deklarācija teikumu kopa, kas satur procedūras nosaukumu, parametrus, kurus procedūras izsaukuma gadījumā aizvieto ar konkrētām vērtībām, kā arī operatorus, kas nosaka procedūras sākumu un beigas.
- snupis tējkannas atvere ērtākai tās satura izliešanai; snīpis (1).
- snipis Tējkannas atvere ērtākai tās satura izliešanai.
- platēšana Tekstilrūpniecībā - mazākvērtīgas šķiedras (kokvilnas) pavedienu apvērpšana ar labāku šķiedru (zīdu), vai arī aušanas paņēmiens, kur 2 dažāda labuma šķiedras pavedieni tiek ieausti kopā; arī lentu cauraušana ar stieplītēm, papīru, īpašiem pavedieniem u. tml.
- gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu.
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas.
- izlenkt Tēmēt, novērtēt.
- lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- etnocentrisms Tendence vērtēt svešas kultūras un visas sabiedriskās parādības un procesus no savas etniskās kultūras vērtību viedokļa.
- juridiskais pozitīvisms teorētiska koncepcija, kura atzīst tikai pozitīvās tiesības, oficiālās, kas izpaužas tiesību normu veidā, bet viss pārējais, ko sauc par tiesībām nav nekas cits kā esošo tiesību morālais novērtējums.
- nominālisms Teorija, ka naudai ir tikai valsts piešķirtā vērtība un nauda nav prece.
- beinīts Tērauda struktūra, kas veidojas austenīta starppārvērtības rezultātā.
- anamorfā karte teritorijas attēls, kurā platību lielumi konstruēti pēc noteiktu vērtību mēroga un netiek ievērotas telpiskās attiecības.
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības.
- poliarilāti Termoplastiski polimēri, divvērtīgo fenolu un dikarbonskābju esteri, ko iegūst polikondensācijā.
- bērtulaišnieki Tērvetes novada Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Bērtulaiši" iedzīvotāji.
- veiktspējas testēšana testēšana, kas novērtē sistēmas atbilstību specifikācijā noteiktajām veiktspējas prasībām.
- sociālā audzināšana tiek skaidrota kā mērķtiecīga audzinošā darbība, kas nodrošina indivīda un grupas sociālo adaptāciju vidē, saskarsmes un sadarbības kultūru, sociālo normu izpratni, sava sociālā “es” apzināšanos sabiedrībā, kā arī sociālo un kultūras vērtību sistēmas apguvi.
- iesastaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt ērtam, arī vaļīgam (par apģērbu).
- iestaipīties Tiekot lietotam, valkātam, kļūt pietiekami ērtam, arī vaļīgam (piemēram, par apģērbu).
- lokālpatriotisms Tieksme nekritiski atzīt par labu, vērtīgu, izvirzīt pirmajā vietā to, kas saistīts ar paša tuvāko apkārtni (piemēram, dzīves, darba vietu).
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti.
- sociālās tiesības tiesisko normu kopums, kas sociālekonomiski nodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgu eksistenci un dzimtas turpināšanu.
- censors Tiesnesis, vērtētājs, tikumības uzraugs.
- ekspertu novērtējums tieši neizmērījama procesa vai parādības kvantitatīvs novērtējums uz speciālistu (ekspertu) spriedumu pamata.
- sacīkšu jahta tikai sacīkstēm paredzēta jahta, kurā komandas locekļiem nav pat elementāru ērtību.
- Tectona grandis tīks jeb tīkkoks pazīstams ar vērtīgo koksni.
- kotēties Tikt (kā) vērtētam (sabiedrībā, kādā cilvēku grupā u. tml.).
- mirt Tikt aizmirstam, kļūt nenozīmīgam, mazvērtīgam, nevajadzīgam.
- apbrukt Tikt apbērtam nejaušības pēc.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
- iesabērties Tikt iebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- ienākt Tikt ieņemtam (par naudu, materiālām vērtībām).
- iesasvērties Tikt iesvērtam.
- iesvērties Tikt iesvērtam.
- piesavērties Tikt ievērtam (piemēram, nītīs).
- izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
- aiziet Tikt iztērētam, izdotam (par materiālām vērtībām, parasti par naudu).
- izavērties Tikt izvērtam, parasti neviļus, negribēti.
- izsijāties Tikt izvērtētam, nošķirtam (piemēram, par atziņu, domu).
- iet Tikt kārtotam (par darījumiem), tikt realizētam (par materiālām vērtībām).
- nobirt Tikt neviļus, negribēti nobērtam (kur, uz kā, garām kam u. tml.).
- piesabārstīties Tikt piebērtam.
- piesabērties Tikt piebērtam.
- piesamesties Tikt piemestam, piebērtam.
- piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
- piesasviesties Tikt piesviestam, piebērtam.
- sasabērties Tikt sabērtam.
- piešauties Tikt strauji pielietam, piebērtam, parasti neviļus, negribēti.
- taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
- kotēties Tikt vērtētam (par ārzemju valūtu, vērtspapīriem, precēm).
- morāle Tikumisks secinājums (no kā), tikumisks vērtējums (kam).
- tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
- garča tilpuma mērvienība - aptuveni 0,003 kubikmetri (3 litri); šāda tilpuma mērtrauks.
- kapiņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 3 litri; šāda tilpuma mērtrauks.
- garnica Tilpuma mērvienība cariskās Krievijas laikā - 3,27984 litri, četverika astotā daļa; šāda tilpuma mērtrauks.
- sieks Tilpuma mērvienība graudu, pākšaugu mērīšanai - aptuveni 15 kilogramu; šāda lieluma apaļš mērtrauks.
- cebidae Tinēastpērtiķu dzimta.
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- brachyteles Tinējastpērtiķu dzimtas ģints.
- tipfigūru sekundārais somatomērs tipfigūras somatomērs, kura mērgarumu aprēķina, ievietojot noteikta lieluma tipfigūras vadmēru vērtības regresijas vienādojumā, kas iegūts attiecīgās populācijas antropometriski statistiskā pētījumā; lielummērs.
- albedo tipiskās vērtības tīram sniegam ir 0,8-0,9, vidējā vērtība Zemes virsmai - 0,4, Mēness virsmai - 0,073.
- aktīvā tirdzniecības bilance tirdzniecības bilance, kurā eksportēto preču vērtība ir lielāka par importēto.
- pasīva tirdzniecības bilance tirdzniecības bilance, kurā importēto preču vērtība ir lielāka par eksportēto.
- komercvērtība Tirdzniecības vērtība.
- sīkumtirgus Tirgus, arī tirgus daļa, kur tirgojas ar dažādiem sīkiem, mazvērtīgiem, arī ar veciem, lietotiem priekšmetiem.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- ieteikumu tirgvedība tirgvedības reklāma, kurā, parasti pozitīvo, vērtējumu vai ieteikumu par kādu tūrisma objektu vai pasākumu vispirms paziņu un tuvinieku saskarsmē (kā baumas) izsaka viens otram, cits citam popularizējot attiecīgo objektu vai pasākumu.
- GTO tiristors tiristors, ko var aizvērt, pievadot vadības elektrodam negatīvu strāvas impulsu; divoperāciju tiristors.
- uzšķibēt Tīrot, cērtot ļaut uzkrist (kam).
- uzšķibīt Tīrot, cērtot ļaut uzkrist (kam).
- aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
- taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm.
- tabi Tradicionālas japāņu zeķes ar atsevišķu nodalījumu īkšķim, lai tās būtu ērti valkāt tradicionālajos japāņu apavos - getās un dzori.
- bezpakāpju transmisija transmisija pārnesumskaitļa laidenai mainīšanai, kas noteiktā diapazonā ļauj iegūt jebkuru pārnesumskaitļa vērtību.
- tranzistora slēdža režīms tranzistora darbība, kad tranzistors atrodas tikai piesātinājuma vai nogriešanas režīmā, bet aktīvajā režīmā tikai īslaicīgi, pārejot no aizvērta stāvokļa atvērtā stāvoklī un otrādi.
- tranzistora nogriešanas režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir aizvērts un kolektora strāva ir tuva nullei; šo režīmu iegūst, pievadot bāzes – emitera ķēdei sprostspriegumu.
- tranzistora piesātinājuma režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir pilnīgi atvērts – spriegums starp kolektoru un emiteru ir neliels (0,5–1,5 V), bet kolektora strāvu nosaka tikai barošanas spriegums un kolektora ķēdē ieslēgtā pretestība; lai šo režīmu iegūtu, bāzes strāvai jābūt lielākai par t. s. piesātinošo bāzes strāvu.
- testēšana Treniņa procesa vērtēšana pēc izmaiņām sportista sagatavotībā.
- Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
- kosekanss Trigonometriska funkcija, kuras vērtība ir vienāda ar sinusa funkcijas apgriezto vērtību; taisnlenķa trijstūra šaurā leņķa kosekanss ir hipotenūzas attiecība pret kateti, kas atrodas šim leņķim pretī.
- pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu.
- puspoltina Trīsstūrveida sudraba monēta 25 kapeiku vērtībā 17. gs.; 25 kapeiku sudraba monētas nosaukums līdz 19. gs. sākumam.
- metīngrupa Trīsvērtīga metāna palieka, HC=.
- pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~.
- trombastēnija Trombocītu hereditāra funkcionāla mazvērtība.
- grabažas Trūcīgs, mazvērtīgs mājas inventārs; trūcīga iedzīve.
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars.
- Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
- melnā nauda tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
- krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
- sapažū Tvērējastes pērtiķi; dzīvo Dienvidamerikas mežos.
- knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi.
- kaņeppiens Ūdens, kurā iebērtas grauzdētas, grūstas kaņepes, un kas ieguvis pienam līdzīgu krāsu.
- ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
- Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
- beisiks Universāla programmēšanas valoda, kas ērti apgūstama programmētājiem nespeciālistiem, BASIC.
- Mareja Upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst.
- Ērna Upe Lielbritānijā, Skotijā, sākas Grempjanu kalnos, ietek Ziemeļjūras Fērtofteja līcī.
- kolpouretrotomija Urīnvada iegriezums caur maksti, lai atvērtu urīnvada sašaurinājumu.
- eksports Uz ārzemēm izvesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
- dorožka Uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija.
- klipons Uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa.
- piesere Uz piepriekšas, uz malkas ārdiem piesērtā labība.
- lešuka Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai; leša.
- leša Uz ragavām uzliekama koka konstrukcija ērtākai sēdēšanai.
- poruška Uz ragavām uzsienama atzveltne (ērtākai sēdēšanai).
- līnta Uz rija ārdiem piesērtā labība vai lini.
- prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
- uzšķipelēt Uzbērt ar lāpstu.
- uzvillēt Uzbērt, izveidot uzbērumu.
- uzgraudēt Uzbērt, uzmest.
- uzgraudot Uzbērt, uzmest.
- uzčamdīt Uzbērt.
- villāt Uzbērt.
- villēt Uzbērt.
- pārlase Uzdevuma atrisināšanas algoritma paveids, kurā jāpārbauda visi tā atsevišķie gadījumi (piem., kāda parametra skaitliskām vērtībām).
- pielocīt (dziesmu, dzejas, zināšanu u. tml.) pūru uzkrāt, arī bagātināt garīgo vērtību kopumu.
- dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
- uzgrandīt Uzmest, uzbērt.
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana.
- zudumi Uzņēmējdarbības procesā radušies materiālo vērtību nožuvumi, atgriezumi u. c.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- līdzekļu faktiskā vērtība uzņēmuma īpašuma vienību vērtība, kuras lielums atkarīgs no tā, cik daudz uzņēmums zaudētu, ja tā īpašumā vairs nebūtu šo īpašuma vienību (ja tās būtu izņemtas no uzņēmuma).
- goodwill Uzņēmuma nemateriālā vērtība - pozitīva starpība starp vesela uzņēmuma pirkšanas vērtību un tā substances (tīro) vērtību.
- uzņēmuma nemateriālā vērtība uzņēmuma nosacītās cenas sastāvdaļa, ko nevar noteikt, lietojot tradicionālas uzņēmuma vērtēšanas metodes; grāmatvedībā to aprēķina kā starpību starp uzņēmuma pirkšanas cenu (vai dibināšanas ieguldījumiem un izmaksām) un šā uzņēmuma bilances aktīva vērtību, no kuras atskaitītas pircēja pirktā uzņēmuma saistības ar kreditoriem.
- apgrozījums uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms un vērtība noteiktā laika periodā.
- vadības grāmatvedība uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamās informācijas (finanšu un operatīvās) klasifikācijas, mērīšanas, uzkrāšanas, analīzes, sagatavošanas, skaidrošanas un paziņošanas process, lai plānotu, novērtētu un kontrolētu uzņēmuma darbību un nodrošinātu resursu visizdevīgāko izlietojumu.
- peļņas centrs uzņēmuma patstāvīga struktūrvienība, kuras darbību vērtē pēc iegūtās peļņas lieluma.
- apgrozāmie fondi uzņēmuma ražošanas fondu daļa, kura tiek pilnīgi patērēta ražošanas procesā vienā ražošanas periodā un kuras vērtība pilnīgi pāriet uz jauno darba produktu.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- ražotājuzņēmums Uzņēmums, kas rada materiālas vērtības pārstrādājot izejvielas.
- banka Uzņēmums, kas realizē starpniecību starp kreditoriem un aizņēmējiem, kā arī tirgojas ar naudas kapitālu, nodarbojas ar vērtspapīriem un valūtām.
- kontroles funkcijas uzraudzības, vērtēšanas, aizsardzības, pielāgošanāss, uzmudināšanas un prognozēšanas funkcijas.
- nopeksīt Uzsist ar spriguli vai rungu; nopērt.
- uzdervēt Uzsist, iepērt.
- uzlaitīt Uzsist, uzpērt.
- nievāt Uzskatīt (ko) par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- likt blakus (kam) uzskatīt par līdzvērtīgu (kam).
- niecināt Uzskatīt par mazvērtīgu, nenozīmīgu; arī pelt.
- nicināt Uzskatīt par nenozīmīgu, mazvērtīgu, arī nederīgu.
- bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības.
- domāt Uzskatīt, būt vērtējumam, spriedumam; būt pārliecinātam (par ko).
- eudaimonisms Uzskats, kas par cilvēka dzīves mērķi un ētisko vērtību uzskata laimes iegūšanu.
- skatījums uzskats, zināšanu kopums, saskaņā ar kuru (kas) tiek uztverts, vērtēts
- aizspriedumainība Uzskatu sistēma, kas balstās uz aizspriedumiem, aizdomām, iepriekš pieņemtiem vērtējumiem.
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs.
- antihumānisms Uzskatu sistēma, kas nav centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē.
- likt uzsvaru (arī akcentu) uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
- salikt uzsvarus (arī akcentus) uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- uzsvarot Uzsvērt.
- stiprā taktsdaļa uzsvērtā taktsdaļa.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- marcando Uzsvērti, precīzi.
- pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- izjust Uztvert un ar prātu, arī intuitīvi, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības).
- antisociāla uzvedība uzvedība, kas ir pretrunā ar vispārpieņemtām sociālajām normām un vērtībām (piemēram, kriminālnoziegumi, vardarbība, agresija).
- uznērt Uzvērt, uzmaukt.
- uzvirināt Uzvērt.
- uzvirknēt Uzvērt.
- poščekotaķ Uzzināt, kur atrodas nauda, vērtlietas.
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni.
- zekslings Vācijas pilsētās Lībekā un Hamburgā kalta monēta 6 feniņu vērtībā.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- sociālā gadījuma vadītāja loma vadītājs veic ietekmējošas vides analīzi, skaidri definē klienta sociālo problēmu un izplāno profesionālās palīdzības procesu, apzina sociālos resursus un piesaista tos, veido starpprofesionāļu komandu un organizē tās darbību, veido starpinstitucionālas palīdzības tīklu, regulāri novērtē sociālās palīdzības efektivitāti.
- vai nav kauna? vai nav neērti, nepatīkami?
- Bēteru upīte Vaidavas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 9 km, iztek no Bērtiņu ezera; Beķeru strauts; Bēteru strauts; Sušku upe.
- klopēt Vairākkārt (stipri) sist (kādu); arī pērt.
- vilkšņāt Vairākkārt atvērt un aizvērt (atvilktni).
- izbērties Vairākkārt bērt.
- sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- nopātagāt Vairākkārt iesist, arī nopērt (ar pātagu).
- savelēt Vairākkārt iesist, parasti stipri; arī sapērt.
- iekaustīt Vairākkārt ne sevišķi stipri iesist; arī iepērt (1).
- izkaustelēt Vairākkārt ne sevišķi stipri sist un izbeigt sist; izkaustīt; izpērt.
- sazvelēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt; sazveķēt.
- sazveķēt Vairākkārt stipri iesist (kādam); sapērt; sakaustīt.
- dauzīt Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- iebraucīt Vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu).
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt.
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
- vārstīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virāt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- virināt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
- plātīt Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi).
- plātīties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
- virāties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
- virināties Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2).
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt.
- slānīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
- kapāt Vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu).
- aizvārstīt Vairākos paņēmienos ievērt (diegu, dziju), lai veidotu rakstu, sapītu u. tml.
- multivalence Vairāku nozīmju vai vērtību koeksistence.
- kopvērtība Vairāku vai daudzu (kā) vērtību summa.
- ādenieks Vājš, zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda.
- vazāt Valkāt (parasti jaunu, labu apģērbu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotā vietā, nepiemērotos apstākļos; lietot (parasti ko labu, vērtīgu) bez pietiekamas saudzības, nepiemērotos apstākļos.
- lingvodidaktiskā pieeja valodas apguves veids, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un mācību līdzekļu, kā arī mācību organizācijas un sasniegumu vērtēšanas formu izvēli atkarībā no valodas apguves mērķa, uzdevumiem un valodas apguvēja vajadzībām.
- lingvodidaktika Valodas didaktika - valodniecības un pedagoģijas starpnozare, kurā pēta valodas apguves, mācīšanas un mācīšanās procesa teorētiskos pamatus, mērķus, uzdevumus, valodas mācību saturu, valodas mācību principus, pieejas, metodes, metodiskos paņēmienus, kā arī valodas mācību organizācijas formas un valodas mācīšanas un mācīšanās sasniegumu vērtēšanas sistēmu.
- lingvodidaktiskais princips valodas mācību procesa vispārīga pamatprasība, kas nosaka valodas mācību satura, mācību metožu un metodisko paņēmienu, kā arī mācību organizācijas formu un valodas mācīšanās rezultātu vērtēšanas formu izvēli konkrēta valodas mācību mērķa sasniegšanai.
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību.
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru.
- papīra nauda valsts izdotas, no īpaša papīra izgatavotas vērtības zīmes, kas apgrozībā aizstāj pilnvērtīgu (zelta, sudraba) naudu.
- mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību.
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm.
- rezerves fonds valsts zelta monētu, dārgmetālu stieņu, dārgakmeņu u. tml. vērtību krājums, kas nodrošina naudas sistēmas un kredītoperāciju stabilitāti.
- stabila valūta valūta, kas nodrošināta ar zeltu vai citām vērtībām.
- krītoša valūta valūta, kas pamazām zaudē vērtību attiecībā pret savu nominālu un stabilajām citu zemju valūtām.
- maiņas kurss valūtas kurss; divu valūtu vērtības attiecība.
- svings Valūtu un vērtspapīru kursa svārstības biržā.
- paritāte Valūtu vērtības atbilstība attiecībā pret zeltu.
- atdars Vaļējs, atvērts.
- ievārstīt Vaļīgi, arī pavirši ievērt (auklu).
- brīvāi Vaļīgi, ērti (justies apģērbā).
- svalbs Vaļīgs, ērts, gļēvs.
- svalms Vaļīgs, ērts, gļēvs.
- šļūgans Vaļīgs, ērts.
- sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
- perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
- oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta).
- paroksitons Vārds, kam ir uzsvērta otrā zilbe no beigām.
- proparoksitons Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām.
- baritons Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe.
- properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
- tekstvienība vārds, pieturzīme vai cita vārdam līdzvērtīga valodas apstrādei piemērota teksta vienība
- interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; izsauksmes vārds.
- izsauksmes vārds vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; šīs vārdšķiras vārds; interjekcija.
- fonētiskais vārds vārdu savienojums, kurā uzsvērta ir tikai viena zilbe.
- toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām.
- pletka Veca, mazvērtīga monēta.
- krabulis Veca, nevērtīga lieta.
- vircka Veca, sapērta rīkste.
- kramis Vecas, nevērtīgas lietas.
- aranas Vecs, mazvērtīgs apģērbs.
- klamis Vecs, nevērtīgs priekšmets, vecu nevērtīgu priekšmetu kopums; veca, pussagruvusi celtne.
- Vrišākapi Vēdisma mitoloģijā - pērtiķis, dieva Indras ārlaulības dēls.
- rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt, atrast, arī skaitīt (kā daudzumu, vērtību).
- metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
- kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu); ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); arī viltot.
- labāko interešu izvērtēšana veids, kādā tiek izvērtētas personas ar psihiska rakstura vai citiem veselības traucējumiem spējas objektīvi pieņemt lēmumus un novērtēt savas vajadzības konkrētajā situācijā.
- dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.).
- konditoreja Veikals, kur pārdod pārtikas produktus ar lielu ogļhidrātu, tauku saturu un augstvērtīgām garšas un aromāta īpašībām; šāds veikals kopā ar ceptuvi, kur izgatavo šādus izstrādājumus; ceptuve, kur izgatavo šādus izstrādājumus.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, piemēram, lai ko pārveidotu, radītu materiālas vai garīgas vērtības.
- dignitāte Veiktā darba vērtība; vieta hierarhijā, nozīmība, goda amats.
- veiktspējas analīze veiktspējas novērtēšana.
- vektora komponente vektora sastāvdaļa, kas kopā ar pārējām komponentēm līdzvērtīga dotajam vektoram.
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
- spēka komponente vektoriāls lielums, dotā rezultejošā spēka (kopspēka) sastāvdaļa; saskaitot spēka komponetes spēka pielikšanas punktā, iegūst rezultējošo spēku; attiecīgi rezultējošo spēku (kopspēku) iespējams sadalīt vairākās tam līdzvērtīgās komponentēs.
- vektora atvasinājums vektors, kam ir divas komponentes - viena komponente izsaka vektora vērtības izmaiņu tā darbības virzienā, otra komponente attiecīgi izsaka pagriezienu tam perpendikulārā virzienā.
- iepriekšēja revīzija vēl nenotikušas saimnieciskās darbības revīzija uz projekta vai atļaujošā dokumenta pamata; projekts vai atļaujošais dokuments netiek vērtēti no lietderības viedokļa.
- uzpērt Vēl, no jauna sist, pērt.
- ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai.
- hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi.
- atvilkt Velkot atvērt, attaisīt.
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu).
- pavilkt Velkot pavērt.
- egutieris Velme ūdenszīmju iespiešanai papīrā, sevišķi vērtspapīriem.
- pārvecēt Vēlreiz, no jauna nopērt.
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē Veltīgi izdot, (iz)šķiest (materiālas vērtības).
- Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta.
- vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- taisīt Vērt (1).
- ņirkšt Vērt acu plakstiņus (parasti kairinājuma ietekmē).
- vārzt Vērt auklas pastalā.
- slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus).
- mergžt Vērt ciet acis.
- miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus).
- miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus.
- aizvērt Vērt ciet; aiztaisīt.
- daidzīt Vērt diegu adatā.
- naidzīt Vērt diegu adatā.
- nērt Vērt diegu.
- ķemmēt Vērt dzijas (aužamo stāvu) šķietā.
- nītīt Vērt nītīs (šķērus).
- šotēt Vērt slieku uz makšķeres āķa.
- sēdināt vērt tīklu un liekačus uz sēda, ierīkojot to zvejošanai.
- raisīt Vērt vaļā (ko aizsietu, pārsietu, arī aizdarītu, iesaiņotu).
- atvērt Vērt vaļā.
- pārķemmēt Vērt vēlreiz (tos pašus pavedienus šķīetā).
- pārvērt Vērt vēlreiz, no jauna.
- melt Vērt, āķēt.
- sprūdīt Vērt, arī laist vaļā (ko).
- virknēt Vērt, saistīt virknē (2).
- darīt Vērt.
- vert Vērt.
- vērta Vērte.
- nolūkot Vērtējoši apskatīt, noskatīt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
- nomērīt Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm).
- novērtēt Vērtējot atzīt (kādu) par tādu, kam piemīt vai nepiemīt noteiktām prasībām atbilstošas īpašības, spējas, zināšanas u. tml.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kāda īpašību, spēju, zināšanu u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, uzskatiem.
- daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā).
- stādīt Vērtējot izvirzīt (kādu, ko) kāda grupējuma, kopuma u. tml. noteiktā vietā, līmenī.
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- novērtēt Vērtējot noteikt (zināšanu, sekmju, darba rezultāta) atbilstību noteiktām vērtēšanas normām.
- novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties (stāvokli, situāciju, iespējas u. tml.).
- pārvērtēt Vērtējot pārāk augstu (sevi vai citu, savas vai cita psihes, personības, rakstura īpašības), kļūdīties.
- ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt) vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
- ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
- mērot Vērtējot salīdzināt.
- samērot Vērtējot salīdzināt.
- novērtēt Vērtējot, analizējot no šāda viedokļa, pārdomāt (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (kā satura, mērķa u. tml.) atbilstību noteiktām prasībām, arī izprast.
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei.
- mēroties skatieniem vērtējot, pētījoši skatīties vienam uz otru, citam uz citu
- pieskaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot pievienot (pie kāda kopuma), iekļaut (kādā kopumā).
- skaitīt Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam); uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, likvidējamu.
- izbrāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par nederīgu, normām neatbilstošu.
- brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
- vērtējums vērtēšana.
- taksatīvs Vērtēšanas ceļā nosakāms, novērtējams.
- punkts vērtēšanas vienība (sacensībās, konkursos u. tml.).
- mērot (biežāk mērīt) ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
- mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti vērtēt (ko) vienādi.
- svērt vienos svaros vērtēt (ko) vienādi.
- taksēt Vērtēt (ko), parasti naudas izteiksmē.
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) citādām (arī citām) acīm vērtēt citādi, no cita viedokļa nekā iepriekš.
- mērīt ar vienu olekti vērtēt ko vienādi.
- likt atzīmi vērtēt sekmes ar kādu atzīmi un rakstīt to.
- mērīt ar savu olekti vērtēt tikai no sava viedokļa, saskaņā ar saviem priekšstatiem, uzskatiem.
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (aizvadīto dzīvi, laikposmu).
- pārvērtēt Vērtēt vēlreiz, no jauna (kā, parasti sabiedriskas parādības) atbilstību noteiktām prasībām, nozīmīgumu u. tml.
- pļaut ar to pašu izkapti vērtēt vienādi.
- tirdāt Vērtēt, analizēt.
- tirzāt Vērtēt, apspriest, analizēt (parasti sistemātiski, secīgi).
- stereotipizēt Vērtēt, kvalificēt atbilstoši shematiskiem priekšstatiem jeb stereotipiem (2).
- žūrēt Vērtēt, pakļaut žūrijas izvērtējumam.
- sijāt Vērtēt, šķirot, atmetot (mazvērtīgo, lieko u. tml.).
- šķirt Vērtēt.
- žūrētājs vērtētājs, žūrijas dalībnieks.
- vērtētāja sistemātiskā kļūda vērtētēju nosliece sekot saviem personiskajiem ieskatiem vai priekšstatiem, kas bieži noved pie datu izkropļošnas (psihometrijā).
- Varteša ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
- Vaišļu salas ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
- Vērteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
- Verteža ezers Vērtēzis, ezers Murmastienes pagastā.
- Vērtēža ezers Vērtēzis.
- Verteža Vērteža, Līkupes pieteka.
- patiesuma vērtība vērtība "patiess" (1) vai "aplams" (0), kuru var pieņemt patiesuma funkcija (predikāts) vai loģiskais mainīgais.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- vērte Vērtība (1).
- vērte Vērtība (2).
- kapitāls vērtība (piem., garīga); tas, kas var noderēt, būt svarīgs.
- puspoluška Vērtībā mazākā Krievijā kaltā vara monēta 1/8 kapeikas vērtībā, 1700. g.
- pašvērtība Vērtība, kas (kam) piemīt pati par sevi.
- nomināls Vērtība, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes vai monētas.
- fizikālā lieluma noteiktā vērtība vērtība, kas ir noteikta eksperimentāli un ir tik tuvu īstajai vērtībai, ka var tikt izmantota tās vietā.
- cena vērtība, kas nav izsakāma naudā.
- pašvērtība Vērtība, kas piemīt cilvēkam pēc viņa paša uzskatiem.
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- fizikālā lieluma īstā vērtība vērtība, kas raksturo attiecīgā objekta īpašības kvantitatīvās un kvalitatīvās attiecībās ideālā veidā.
- lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm.
- starpvērtība Vērtība, ko iegūst kādā skaitļošanas starpposmā.
- sākumvērtība Vērtība, ko piešķir mainīgajam uzdevuma sākotnējā risināšanas etapā.
- robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli.
- nozīme Vērtība; (kā) nozīmīgums, svarīgums.
- vērtums Vērtība.
- viertība Vērtība.
- manta Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi); bagātība (2).
- bagātība Vērtības ar lielu ekonomisku nozīmi (piemēram, izrakteņi, enerģētiskie resursi).
- devalūcija Vērtības krišanās.
- kubiskā interpolācija vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- diapazons Vērtības robežas (mainīgam lielumam).
- acs Vērtības vienība (spēļu kārtij).
- nedzīvais kapitāls vērtības, īpašums, kas nedod ienākumus, peļņu.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- bagātība Vērtību (dārgakmeņu, dārgmetālu) kopums.
- vērtību orientācija vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtīborientācija.
- vērtīborientācija Vērtību izpratne, darbības vērstība uz noteiktām vērtībām; vērtību orientācija.
- aksionomija Vērtību likumdošana.
- vērtību sistēma vērtību sakārtojums pēc to svarīguma attiecībā citai pret citu; cilvēka vērtību sistēma raksturo viņu kā personību.
- fizikālā lieluma skala vērtību secība, kas likumsakarīgi piešķirta dažādām viennosaukuma fizikālo lielumu vērtībām.
- krāstabula vērtību tabula, kurā katrai krāsai, kas glabājas datora atmiņā un var tikt attēlota displeja ekrānā, piekārtots noteikts skaitlisks lielums; videopārlūktabula; krāsu karte.
- aksioloģija Vērtību teorija - filozofiska mācība par vērtībām.
- ekvivalence vērtību vienādība.
- nullifikācija Vērtību zaudējušas papīrnaudas izsludināšana par nederīgu; var sakrist ar devalvāciju.
- slēgties Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem).
- iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam.
- šķirties Vērties uz abām pasēm (piemēram, par aizkaru).
- šķirties Vērties vaļā (piemēram, par grāmatas, burtnīcas lapām).
- nākt vaļā Vērties vaļā, arī raisīties vaļā.
- plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
- šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene.
- kaluga Vērtīga storu dzimtas zivs.
- korubīns Vērtīgākais no mākslīgiem korundiem, katodstaru ietekmē intensīvi spīguļo.
- remontzivis Vērtīgākās jaunās zivis, kuras izaudzētas dīķsaimniecībās un zivaudzētavās vērtīgāko vaislas zivju skaita palielināšanai izbrāķēto vaislinieku vietā.
- karakulaita Vērtīgas šķirnes aita, no kuras jēriem iegūst karakulu; attiecīgā aitu šķirne.
- cēlkoks Vērtīgas šķirnes koks, ko izmanto luksusa mēbeļu rūpniecībā (piemēram, rieksta koks, Karēlijas bērzs).
- dižmedījumi Vērtīgi, parasti lieli, medījamie dzīvnieki, arī medņu gaiļi u. c.
- ķēriens Vērtīgs ieguvums, izdevīgs darījums.
- keimēlijs Vērtīgs rīks vai mākslas darbs, dārgums, ko uzglabā.
- liels Vērtīgs, dārgs (parasti par priekšmetiem).
- putnu mēsli vērtīgs, iedarbīgs un koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur visas augiem nepieciešamās barības vielas.
- asins milti vērtīgs, olbaltumvielām bagāts barības līdzeklis, ko iegūst no svaigām asinīm, tās koagulējot, presējot, žāvējot un samaļot; izlieto bagātinātājpiedevu un kombinētās lopbarības sastāvā.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (dzīvnieka) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- lepnums Vērtīgu, derīgu (piemēram, priekšmeta, vietas) īpašību kopums, ar kurām lepojas.
- vērtene Vērtne.
- vērtene Vērtne.
- talons Vērtspapīra (piemēram, akcijas) galvenā daļa.
- orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
- indosabilitāte Vērtspapīra spēja būt indosētam.
- alpari Vērtspapīra tirgus cenas vienlīdzība ar tā nominālvērtību.
- depo Vērtspapīri, kas nodoti glabāšanā finanšu iestādei.
- pārvedami vērtspapīri vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas (akcijas un viti kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanas vai apmaiņas ceļā).
- procentpapīri Vērtspapīri, obligācijas u. tml., kas dod procentus no tajos ieguldītā kapitāla.
- ārpusbiržas tirgus vērtspapīros nostiprināto tiesību iegūšana un atdošana ārpus fondu biržas, pircējam un pārdevējam vienojoties.
- vekselis Vērtspapīrs - likuma noteiktas formas dokuments, kurā ietverta naudas saistība.
- kupīra Vērtspapīrs, arī daļa (piemēram, kupons) no lielāka vērtspapīra.
- kuksa Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka dalības tiesības kādā kalnrūpniecības uzņēmumā, kura pamatkapitāls parasti sadalās 100-1000 daļās (vācu "Kux", angļu "share in a mine").
- akcija vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
- privileģētā akcija vērtspapīrs, kas dod priekšrocības peļņas sadalē (salīdzinājumā ar parasto akciju).
- kredītzīme Vērtspapīrs, kas līdzīgs valsts aizņēmuma obligācijām.
- dematerializēts vērtspapīrs vērtspapīrs, kas nav drukāts uz papīra un eksistē skripturāla iegrāmatojuma veidā.
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- ķīlzīme Vērtspapīrs, ko uz likuma pamata izlaida Hipotēku banka un Zemes banka, izsniedzot ilgtermiņa aizdevumus.
- orderpapīrs Vērtspapīrs, par kura kreditoru atzīstama nevien tajā minētā persona, bet katrs, ko pēdējā vai tā tiesību ņēmējs par tādu apzīmē.
- kurss Vērtspapīru cena, ko nosaka speciāli valsts normatīvie akti (Padomju Savienībā).
- deroute Vērtspapīru pārdošana biržas panikas veidā; saistīta ar ļoti strauju un lielu kursa pazemināšanos.
- reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku.
- listings Vērtspapīru pielaidei biržā nepieciešamās informācijas saraksts.
- defolts vērtspapīru procentu izmaksas pārtraukšana firmas likvidācijas periodā.
- rolovers Vērtspapīru tirgū - sakarā ar iepriekšējo emisiju termiņu beigām atbrīvojušos fondu pārinvestēšana jaunās saistībās.
- VTK Vērtspapīru tirgus komisija.
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- vērtspapīru darījums vērtspapīru vai ar tiem saistīto tiesību pirkšana vai pārdošanabiržā vai ārpusbiržas tirgū.
- kvantu skaitļi veseli vai pusveseli skaitļi, kas nosaka mikroobjektus raksturojošo fizikālo lielumu (enerģijas, orbitālā impulsa momenta, spina u. c.) iespējamās, diskrētās vērtības, piem., atoma elektronu čaulas enerģija un citi raksturlielumi ir atkarīgi no galvenā kvantu skaitļa, orbitālā kvantu skaitļa, magnētiskā kvantu skaitļa, spina projekcijas kvantu skaitļa u. tml.
- vizināt Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
- apdrošināts sūtījums vēstule, sīkpaka vai paka, kuru sūtītājs ir novērtējis par noteiktu summu.
- bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki.
- mediāna vidējā (centrālā) skaitliskā vērtība.
- profila negludumu augstums vidējā augstuma vērtība starp profila pieciem augstākajiem punktiem un pieciem zemākajiem punktiem bāzes garuma robežās.
- Rutku sala vidēji liela akumulatīva palienes sala Daugavas lejteces paplašinājumā uz ziemeļaustrumiem no Kundziņsalas, starp Sarkandaugavas atteku un atteku gar Kundziņsalu, garums - 1,8 km, platums - 0,7 km, augstums - 0,5-1 m, paplašinot Rīgas tirdzniecības ostu (1980. gados) aizbērtas vairākas attekas, kas to šķīra no Gulbju salas, Kundziņsalas un Kurpnieku salas.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
- diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē.
- griezums Viedoklis (kādas parādības, atziņas u. tml. vērtējumā); skatījums, aspekts.
- gaisma Viedoklis, no kāda kas tiek aplūkots, vērtēts; nosacījums, kāds ņemams vērā, ko aplūkojot, vērtējot.
- redzespunkts Viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzes viedoklis.
- redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts.
- nihilisms Viedoklis, pēc kura pilnīgi tiek noliegtas visas vērtības, mērķi, progresa un izziņas iespējas, eksistences jēga.
- tūtiņu dreijātājs viegla darba darītājs; cilvēks, kas nerada neko vērtīgu.
- lubu literatūra viegla satura literatūra bez mākslinieciskas vērtības, domāta laika kavēklim
- ieplūskāt Viegli iepērt (piemeram, ar lakatu).
- ieknīpēt Viegli iepērt.
- izplaukstēt Viegli nopērt.
- samikāt Viegli sapērt, sadunkāt.
- samikot Viegli sapērt, sadunkāt.
- pačāt Viegli sist, pērt ar lapainu slotu pirtī mazgājoties.
- pikšināt Viegli sist, pērt.
- rītačības Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās; rītakurpes.
- rītakurpes Viegli, no mīksta materiāla izgatavoti ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai (parasti) mājās.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
- rītasvārki Viegls, ērts tērps, halāts, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- rītatērps Viegls, ērts tērps, kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida.
- apjoma palielinātāji vielas, kas sekmē produkta tilpuma palielināšanu bez to enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas.
- porveidotāji Vielas, kas, pievienotas polimēram, fizikālu vai ķīmisku pārvērtību rezultātā rada tajā slēgtas vai vaļējas poras; porofori.
- dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
- vielmaiņa vielu ķīmiskās pārvērtības, kas notiek dzīvajās šūnās un nodrošina organismam plastisko materiālu un enerģiju; metabolisms.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- gematrija Viena no galvenajām kabalistikas tehnikām Svēto Rakstu atšifrēšanai, kuras pamatā ir burtu skaitliskā vērtība un vārdi ar vienādu burtu skaitļu summu tiek uzskatīti par identiskiem vai savstarpēji apmaināmiem, vai saistītiem.
- sociālā tīklojuma anketa viena no novērtēšanas metodēm sociālajā darbā, kas ļauj noskaidrot klientam sniegto atbalstu, ko dod viņa sociālais tīklojums.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti.
- attālās testēšanas metode viena no protokolu realizāciju konformances testēšanas metodēm, kas izmanto no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbību ar šo sistēmu nodrošina atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu serviss.
- nedirektīvā konsultēšana viena no psihoterapeitiskās konsultēšanas pieejām, kas attīstījusies personcentrētajā (klientcentrētajā) psihoterapijā, īpaši uzsver klienta un konsultanta līdzvērtīgās attiecības, kā arī klienta ekspertīzi par savu dzīvi un pašnoteikšanās veicināšanu.
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- bērncentrēta pieeja viena no sociālā darba pieejām mikrolīmeņa praksē, kurā sociālā darbinieka intervences centrā ir bērns un viņa vajadzības; piejai raksturīgas specifiskas izvērtēšanas metodes, kurās uzmanība tiek veltīta bērna fiziskās, psiholoģiskās, sociālās attīstības un attiecību ar ģimenes locekļiem izvērtēšanai.
- tiesiskais nihilisms viena no tiesiskās apziņas deformācijas formām, kuras pamatā ir tiesību sociālo vērtību noliegums un pārliecība, ka par likumpārkāpumu cilvēks netiks sodīts.
- tranša Viena no vairākām savstarpēji saistītu vērtspapīru vienādos termiņos emitētām grupām.
- Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Rīgā, atradās Šķūņu (bij. Pils) ielā 20, dibināta 1675. g. zviedru garnizona vajadzībām, slēgta 1939. g., no jauna atvērta 1940. g. martā, likvidēta 1944. g.
- loģiskā vērtība viena no vērtībām, kuru var pieņemt loģiskais mainīgais - "patiess" vai "aplams", ko dažkārt sauc arī par Būla funkcijas vērtību.
- saistītie produkti viena un tā paša ražošanas procesa rezultātā vienlaicīgi iegūstami produkti ar pietiekami lielu pārdošanas vērtību, lai katru no tiemuzskatītu par pamatprodukciju.
- kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
- fiksētā iestatne vienāda platuma rakstzīmju aizņemto vietu izmantošana drukātā tekstā, kas ir ērti lietojama kolonnu drukāšanai.
- pār vienu kārti metami vienādi negatīvi vērtējami.
- izodinamisks Vienādi vērtīgs; kam ir vai kas rada enerģiju vienādos daudzumos, piem., 1 g tauku ir izodinamisks 2,27 g ogļhidrātu vai proteīnu.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- līdzīgs vienāds (pēc lieluma, vērtības).
- izvecēties Vienam otru dūšīgi izpērt.
- zvekstēties Vienam otru sist, pērt.
- logo Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai.
- LOGO Vienkārša programmēšanas valoda darbam dialogrežīmā, ērta attēlu veidošanai.
- etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
- al pari vienlīdzīgi; valūtas, vērtspapīru, vekseļu utt. kursa vienlīdzība ar to nominālvērtību.
- metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi.
- metrika vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; metrs^2^(2).
- metrs Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; uzsvaru, akcentu regulāra mija.
- kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni.
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (1).
- pēriens Vienreizēja paveikta darbība --> pērt (2).
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- vēriens Vienreizēja paveikta darbība --> vērt (1).
- bonifikācija Vienreizēja piemaksa valsts aizņēmuma obligāciju īpašniekiem, konvertējot aizņēmumus, t. i. mainot obligācijas, pret citiem, vērtīgākiem dokumentiem.
- akciju sabiedrības statūti viens no akciju sabiedrības dibināšanas dokumentiem, kurā uzrāda firmas nosaukumu, akcijkapitāla lielumu, akciju nominālo vērtību u. c.
- paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai.
- padziļinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem, kas visbiežāk seko pēc sākotnējās izvērtēšanas un ir vērsts uz vienas sociālās problēmas (piemēram, atkarības, vardarbības) izvērtēšanu.
- sociālās kustības viens no kolektīvās uzvedības veidiem, kas var izpausties mērķtiecīgā kolektīvā rīcībā, lai sekmētu vai kavētu kādas sociālas pārmaiņas sabiedrības vērtībās, normās vai struktūrā (piemēram, panāktu pārmaiņas likumdošanā, sociālajās normās, aktualizētu kādu sociālo problēmu).
- vēlēšanu likums viens no pašiem svarīgākajiem, pēc konstitūcijas, vēlēšanu tiesību avotiem vēlēšanu tiesību avotu sistēmā, regulē vēlēšanu sistēmu plašākā, izvērtākā mērogā un nozīmē.
- nenosodoša prakse viens no sociālā darbinieka un klienta attiecību veidošanas principiem - sociālais darbinieks ievēro toleranci, nenosoda un nevērtē klientu par viņa rīcību.
- stellaža Viens no spekulatīvākiem biržas darījumu veidiem, kad pircējs iegūst izvēles tiesību nopirkt termiņā attiecīgās preces, resp. vērtspapīrus, vai arī tos piegādāt par iepriekš norunātu cenu.
- dzelzceļa līnijas noteicošais kāpums viens no stāvākiem un ilgstošiem kāpumiem dzelzceļa līnijā, pēc kura vērtības nosaka sastāva aprēķina masas normu konkrētai lokomotīvei ar minimālo kustības aprēķina ātrumu.
- pieejamība Viens no tūrisma vietas pievilcības elementiem, raksturlielumiem, kas raksturo situāciju, cik viegli, ātri, ērti tūrisma vieta pieejama tūristiem.
- lama Viens no vērtīgākajiem inku upurdzīvniekiem, cieši saistīts ar debesīm un lietu, tika upurētas arī jaunam mēnesim.
- monāde Vienvērtīga atomu grupa vai elements.
- kalomels vienvērtīgā dzīvsudraba hlorīds Hg~2~Cl~2~; to lieto medicīnā par caurejas un žults izdalīšanās līdzekli; kosmētikā izmanto kā balinātāju, vasarraibumus balinošā krēmā, var būt teratogēns, var izraisīt saindēšanos ar dzīvsudrabu.
- monovalents Vienvērtīgs (ķīmiskais elements vai atomu grupa).
- alkils Vienvērtīgs acikliskās rindas (tauku rindas) ogļūdeņraža (metila, etila u. c.) radikālis.
- glicils Vienvērtīgs aminoetiķskābes radikālis.
- antimonils Vienvērtīgs antimona radikālis.
- heksils Vienvērtīgs heksāna radikālis.
- holesterils Vienvērtīgs holesterīna radikālis.
- kaproils Vienvērtīgs kaprīnskābes radikālis.
- krezils Vienvērtīgs krezola radikālis.
- izobutils Vienvērtīgs ogļūdeņraža radikālis.
- cetils Vienvērtīgs ogļūdeņražu radikālis.
- amils Vienvērtīgs pentāna radikālis.
- propenilgrupa Vienvērtīgs propilēna atlikums, CH~3~CHCH-.
- cimenils Vienvērtīgs radikālis, cmīna derivāts, kas piedalās fenolu un sulfonskābju veidošanā.
- formils Vienvērtīgs skudrskābes radikālis, HCO--.
- lakta Vieta koku zaros vai speciāli izpītās vijās putnu vai pērtiķu atpūtai džungļos.
- cirksnis Vieta kur malku cērt, vai kas izcirsta.
- pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu.
- pasars Vieta rijā zem iesērtās labības.
- cirtums Vieta, kur ir cirsts; iezīmējums, kas veidots cērtot.
- cirtne Vieta, kur izcērt iežus, iegūst derīgos izrakteņus.
- klondaika Vieta, kur lielā daudzumā atrodams, iegūstams kaut kas vērtīgs.
- cirsnis Vieta, kur malku cērt.
- melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
- investīciju tirgus vieta, kur pārdot vērtspapīrus u. c. investīciju instrumentus; tirdzniecības stāvoklis ar citiem instrumentiem.
- malcene Vieta, kur zāģē un cērt malku.
- pārvārstīt Vietumis, arī ne visai rūpīgi ievērt (auklu, diegu u. tml.).
- nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi.
- smilšu kopiņa virs apbedījuma vietas uzbērts zemes paaugstinājums.
- galvas apkārtmērs virs ausīm galvas lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; galvassegu, galvenokārt cepuru, lielumu skalas vadmērs.
- framuga Virslogs, loga atgāžamā vērtne.
- lažs Virsmaksa biržas darījumos un komercdarījumos: (a) starpība starp zelta (sudraba) naudas nominālvērtību un šīs vērtības ekvivalentu papīrnaudā, kuru piemaksā mainot (pārdodot) papīrnaudas zīmes pret zelta (sudraba) monētām; (b) naudas zīmju, obligāciju u. c. vērtspapīru tirgus kursa paaugstinājums salīdzinājumā ar tā nominālvērtību.
- agio Virsnauda, summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- vidējā peļņas norma virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids.
- tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- nolaisties Virzīties un pabeigt virzīties ar atvērtu izpletni lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
- spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā.
- iekšzemes kopprodukts visa preču un pakalpojumu vērtība, kas valstī tiek saražoti noteiktā laika periodā, parasti gada laikā.
- dinamiskās standartatbilstības prasības visas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa standartos formulētās obligātās un neobligātās prasības, kas nosaka sadarbojošos protokolu realizāciju atbilstību standartiem.
- Eiropas identitāte visiem eiropiešiem kopīga uzskatu un vērtību sistēma, kura vēl aizvien turpina veidoties.
- slieksnis Vislielākā vai vismazākā, arī pieļaujamā (ka), parasti skaitliska, vērtība, intensitāte; arī robeža (3).
- braka Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- braks Visnevērtīgākā, zemākā linu šķirne; brāķis.
- sešnieks Visnevērtīgākais; pakalpiņš.
- mēsli Vispārīgs apzīmējums kaut kā niecīga, nevērtīga, nevajadzīga u. tml. nosaukšanai.
- acid Vispārīgs apzīmējums, ko lieto, lai konkrēta mūzikas žanra ietvaros uzsvērtu kāda instrumenta (sintezatora, basģitāras u. c.) spalgu skanējumu.
- paškoncepts Vispārīgs pašnovērtējums.
- augstvērtīgums Vispārināta īpašība --> augstvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- bezvērtība Vispārināta īpašība --> bezvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtība Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- ērtums Vispārināta īpašība --> ērts, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- līdzvērtīgums Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- līdzvērtība Vispārināta īpašība --> līdzvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- mazvērtīgums Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtība (2).
- mazvērtība Vispārināta īpašība --> mazvērtīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; mazvērtīgums.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (1).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepilnvērtīgums Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepilnvērtība (2).
- nepilnvērtība Vispārināta īpašība --> nepilnvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevērtīgums Vispārināta īpašība --> nevērtīgs.
- niecība Vispārināta īpašība --> niecīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; niecīgums (3); nenozīmīgums, arī mazvērtīgums.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pilnvērtība Vispārināta īpašība --> pilnvērtīgs(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- precizitāte vispārināta īpašība --> precīzs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī parametra īstās vērtības atbilstība tās nominālajai vērtībai.
- svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vērtīgums Vispārināta īpašība --> vērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; līdzvērtība.
- vienvērtīgums Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; vienvērtība (1); līdzvērtīgums.
- vienvērtība Vispārināta īpašība --> vienvērtīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rentabilitāte Vispārinošs rādītājs, ko izmanto, lai fiksētu (kā) ekonomisko efektivitāti noteiktā laikposmā, un ko aprēķina, vai nu šajā laikposmā gūto peļņu dalot ar ražošanas pamatfondu un apgrozāmo līdzekļu vidējo vērtību naudas izteiksmē, vai arī izsakot peļņas summu procentos no realizētās produkcijas pašizmaksas; arī ekonomiska efektivitāte, ienesīgums.
- materiālās situācijas izvērtēšana vispusīga mājsaimniecības ienākumu un citu resursu izvērtēšana, lai mājsaimniecībai varētu tikt piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statuss, kas ļauj pretendēt uz ienākumu testētajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- ekspluatācijas izmēģinājumi vispusīgi gaisakuģa izmēģinājumi reālos apstākļos, lai novērtētu tā ekspluatācijas īpašības, zemes apkopes līdzekļus, izmantošanas īpatnības, paceļoties no skrejceļiem ar dažādu segumu dažādos diennakts laikos un meteoroloģiskajos apstākļos.
- programmatūras dzīves cikls viss programmatūras pastāvēšanas laiks - no tās izstrādāšanas sākuma līdz brīdim, kad tā ir zaudējusi savu praktisko vērtību; tas ietver projektēšanu, izstrādāšanu, ekspluatāciju un, iespējams, arī modernizēšanu.
- propilopiteki Vissenāk (pirms \~35 milj. gadu) dzīvojusī cilvēkpērtiķu ģints ("Propilopithecus").
- pūlings Visu investoru darījumu ar vērtspapīriem koncentrēšana džoberu kontos.
- ķīlu zīmju konversija visu vai atsevišķas sērijas visu hipotekāro ķīlu zīmju izpirkšana par nominālvērtību hipotekārās kredītiestādes noteiktajā izpirkšanas brīdī.
- bruto nacionālais produkts visu valstī ražoto preču un pakalpojumu kopvērtība noteiktā laika posmā, parasti gadā.
- ēticisms Visu vērtību pamatošana uz tikumības normām un ētikas pamata vērtībām.
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- uztura bagātinātāji vitamīnus un minerālvielas saturoši produkti, kurus lieto papildus, ja uzturs nav pilnvērtīgs.
- ehokardioskopija Vizuālās diagnostikas veids, ar kuras palīdzību izvērtē sirds anatomiju un tās funkcijas, izmantojot datora aparatūru ar ultraskaņas metodi.
- lampu voltmetrs voltmetrs, kura (taisngrieža un pastiprināšanas) blokos izmantotas elektronlampas un mēriekārtai izmantots magnētelektriskās sistēmas mikroampērmetrs, kura skala graduēta voltos; mēra līdzsprieguma un maiņsprieguma efektīvo vērtību.
- čiept Zagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
- Mācītāja muiža Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" bijušais nosaukums.
- vērtūzieši Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" iedzīvotāji.
- Vērtuži Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Vērtūži" nosaukuma variants.
- dizažio zaudējums, kas radies, apmainot mazvērtīgāku naudu (piemēram, papīrnaudu) pret zelta, sudraba monētām.
- damno Zaudējums, kas rodas, ja vērtspapīrus pārdod lētāk par to nominālvērtību.
- krist (kāda) acīs zaudēt savu labo slavu, reputāciju, nozīmību pēc kāda uzskatiem, kāda vērtējumā.
- aiziet ciet zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; apstulbt, sajukt prātā.
- aizbraukt Zaudēt spēju adekvāti novērtēt situāciju; sajukt prātā.
- ciest Zaudēt vērtību, kvalitāti (piemēram, par mākslas darbu).
- napoleondors Zelta monēta 20 franku vērtībā, ko kala Francijā Napoleona I un Napoleona III laikā.
- červoncs Zelta monēta 3 rubļu vērtībā (Krievijā 1701. - 1917. g.).
- imperiāls Zelta monēta cariskajā Krievijā 10 rubļu vērtībā, pēc 1897. gada - 15 rubļu vērtībā.
- sovrins Zelta monēta sterliņu mārciņas vērtībā (Anglijā).
- karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
- trešs Zemākais, mazāk kvalitatīvais (parasti trīspakāpju vērtējums).
- aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga.
- mikrokomercija Zemas vērtības transakcijas e-komercijā.
- zemnīca Zemē iedziļināts apļveida vai četrstūrveida mājoklis ar baļķu, kāršu u. tml. pārsegumu, kas apbērts ar zemi.
- apslēpta manta zemē ierakta, iemūrēta vai kā citādi noslēpta vērtīga lieta, kuras īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai arī viņš uz likumīga pamata zaudējis tiesības uz šo mantu.
- zemes kvalitātes novērtējums zemes dabiskās auglības novērtējums pēc 100 ballu sistēmas, ja zeme ir auglīgāka, tā vērtējama ar lielāku baļļu skaitu.
- hodromehanizācija Zemes darbu paņēmiens, kurā grunti izstrādā, transportē un iestrādā zemes būvē vai novieto atbērtnē ar ūdens plūsmu.
- zemes kadastrālā vērtība zemes kvalitātes novērtējums naudā, ņemot vērā arī zemes ģeogrāfisko novietojumu (attālumu no pilsētām, pagastu centriem, dzelzceļa stacijām), kā arī zemes gabalu kompaktumu (vienā gabalā, starpgabali u. tml.)
- magnētiskā kartografēšana Zemes magnētiskā lauka elementu vērtību mērīšana un fiksēšana kartē.
- monopolrente Zemes rentes forma; papildienākums, kas rodas lauksaimniecībā (arī ieguves rūpniecībā) noteiktos monopolapstākļos, kad iegūtās preces cena ir daudz augstāka par šās preces vērtību.
- zemes tirgus vērtība zemes vērtība (cena), kas veidojas brīva zemes tirgus apstākļos, kad zemes pieprasījums un piedāvājums ietekmē zemes cenas svārstības.
- līdzvērtīgi zemesgabali zemesgabali, kuru lietošanas mērķis un veids ir vienāds un kuru vērtība, ko nosaka atbilstoši Standartizācijas likumā paredzētajā kārtībā apstiprinātajiem Latvijas īpašuma vērtēšanas standartiem, neatšķiras vairāk kā par 20 procentiem.
- Rihtera skala zemestrīču klasifikācijas sistēma pēc magnitūdām; tās pamatā ir seismisko viļņu enerģijas novērtējums, ko veic pēc 12 punktu skalas.
- Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls.
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- primāti Zīdītāju kārta, pie kuras pieder augsti organizēti zīdītāji ar labi attīstītām galvas smadzenēm (piemēram, puspērtiķi, pērtiķi, cilvēks); šīs kārtas īpatņi.
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
- hloroforas Zīdkoku dzimtas koki ar vērtīgu koksni, izmanto arī krāsvielu ieguvei.
- naudaszīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudas zīme.
- naudas zīme zīme (piemēram, noteiktas formas iespieddarbs, monēta), kurā izteikta naudas vērtība; naudaszīme.
- medaļa zīme, novērtējums, ko (parasti izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
- cena Zīmīte (arī metāla, plastmasas u. tml. plāksnīte), uz kuras uzrakstīta šāda vērtības izteiksme.
- pasta zīmogs zīmogi, ar ko sūtījumam uzspiež datumu (kalendāra zīmogs), apmaksas lielumu (vērtības zīmogs) un atzīmē pārvietošanās gaitu (ģerboņa zīmogs).
- šķērssumma Zināma skaitļa zīmju (atsevišķu ciparu) vērtības saskaitot iegūstamā summa.
- vidējā izglītība zināšanu, prasmju un iemaņu kopums, kas jauj pilnvērtīgi iesaistīties ražošanā, sabiedriskā dzīvē un iegūt tiesības turpināt mācības augstākajā mācību iestādē.
- sociālā pedagoga kompetence zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību kopums, kas vērsts uz socializēšanās traucējumu mazināšanu vai apgrūtinājumu novēršanu cilvēka uzvedībā.
- morālfilosofija Zinātne par tikumīgām lietām, vērtībām un prasībām (imperatīviem).
- ķīmija Zinātne, kas pētī vielu sastāvu, īpašības un to savstarpējās pārvērtības, kā arī rada jaunas vielas.
- pārtikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī patērētājam nekaitīgu, augstvērtīgu un pilnvērtīgu pārtikas produktu iegūšanu un ražošanu
- kodolķīmija Zinātnes nozare, kurā pēta sakaru starp vielas ķīmiskajām īpašībām un tās atomu kodolu pārvērtībām.
- aerofotoainas interpretēšana zinātniski tehniska metode, kuru, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, loģiskām kombinācijām, individuālo pieredzi, pielieto izvērtējot aerofotoainu ar mērķi iegūt Zemes virsas daļas pazīmes un to stāvokli.
- STOA Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtējums ("scientific and technological options assessment").
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- ķīkājiņa Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
- ķīkala Ziņkārīga, mazvērtīga sieviete.
- apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla.
- ādenis Zirgs, govs, kuru vienīgā vērtība ir āda; kleperis; ādainis.
- Brachyteles arachnoides zirnekļpērtiķis.
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
- lepidosteus Zivju ģints, vienīgā tāda paša nosaukuma dzimtā, ganoīdu zivju kārtā, izplatīta ASV dienvidos, pazīstamākā suga kaimānzivs ar nevērtīgu gaļu, nodara postu zvejniecībai.
- sterlete Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Acipenser ruthenus"), līdz 16 kilogramiem smaga (garums līdz 1,25 m) saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu.
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
- grelot Zvārgulis; saitē savērtas bumbiņas sieviešu apģērba rotāšanai.
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā.
- žāvēšanas režīms žāvēšanas aģenta parametru vērtību saraksts konkrētas koku sugas un noteikta biezuma zāģmateriālu žāvēšanai.
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
- plītēt Žūpot, arī uzdzīvot (parasti iztērējot lielas materiālas vērtības), dzert, ālēties.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ērt..