vērte
vērte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; novecojis; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērte | vērtes |
| Ģen. | vērtes | vēršu |
| Dat. | vērtei | vērtēm |
| Akuz. | vērti | vērtes |
| Lok. | vērtē | vērtēs |
1.Vērtība1.
2.Vērtība2.
Stabili vārdu savienojumiTurēt vērtē.
- Turēt vērtē kolokācija — atzīt par vērtīgu, nozīmīgu
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Četri viņiem piederoši nekustamie īpašumi esot kādu miljonu, pusotru vērti,
- Vajadzīgi vienīgi zārki, bet naudai kara dēļ nebija nekādas vērtes.
- Kas pierāda vien to, ka daži upuri nav to vērti.
- Un vietējam putnam starp savējiem ir daudz mazāka vērte nekā svešzemniekam.
- Tolaik daudz fotomateriālu aizgāja zūdībā — neviens tos īpašā vērtē neturēja.