Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Metode izklāj objekta tīklojumu, izmantojot verteksa tonējumu, vispirms aprēķinot gaismu, balstoties uz oriģinālajām verteksa koordinātēm.
- Galvas augšpusē var saskatīt galvas daļas, kuras savstarpēji vāji atdalītas: kaklu, pakausi, deniņus, verteksu ( galvvidu jeb ) , pieri un klipeusu ( sejas plātnīti jeb ) .
- Krustpunkti tiek atkārtoti kartētas, izmantojot UV tekstūras koordinātes kā verteksa ekrāna atrašanās vietu, atbilstoši pārveidotas no [0, 1] tekstūru koordinātu apgabala uz [-1, 1] normalizētu ierīču koordinātām.
- Parasto acu jeb « actiņu» ( ) vairumam sugu nav, bet dažām sugām ( no strautvaboļu, " Liodidae", " Phloeostichidae", īsspārņu, ādgraužu dzimtām) tās novietotas uz verteksa; ādgraužiem un " Metapsia" ir nepāra skaits parasto acu, kurām gan ir pāra izcelsme.
