vērtēt
Lietojuma biežums :
vērtēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
PiemēriPasmaidīju, cik dīvaini reizēm savus vecākus vērtē bērni!
Saistītās nozīmesnovērtēt, turēt, domāt, uzskatīt, uzlūkot.
Tulkojumirate, rank, range, order, grade.
2.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriTāpēc, ka VID vērtē ienākumus, izdevumus, nodokļu maksājumus, salīdzinot attiecīgos datus kalendārajos gados.
Saistītās nozīmes
Tulkojumirate.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit