vērtēt
vērtēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
PiemēriPasmaidīju, cik dīvaini reizēm savus vecākus vērtē bērni!
Saistītās nozīmesnovērtēt, uzlūkot, uzskatīt, turēt, domāt
Tulkojumirate, rank, range, order, grade, place
2.Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
PiemēriTāpēc, ka VID vērtē ienākumus, izdevumus, nodokļu maksājumus, salīdzinot attiecīgos datus kalendārajos gados.
Saistītās nozīmesmērīt
Tulkojumirate, value
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit