sanītēt
sanītēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanītēju | sanītējam | sanītēju | sanītējām | sanītēšu | sanītēsim |
| 2. pers. | sanītē | sanītējat | sanītēji | sanītējāt | sanītēsi | sanītēsiet, sanītēsit |
| 3. pers. | sanītē | sanītēja | sanītēs | |||
Pavēles izteiksme: sanītē (vsk. 2. pers.), sanītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanītējot (tag.), sanītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanītētu
Vajadzības izteiksme: jāsanītē
Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
Avoti: LLVV