Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam kla.

Atrasts vārdos (986):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9044):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
āči "A" klases skolēni.
bēči "B" klases skolēni.
bēbītis "B" klases skolēns.
cēči "C" klases skolēni.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana
kliega [klaigas]{s:2347}
truba [klausule]{s:2480}
trubiņa [klausule]{s:2503}
samastiņa [samestaukla]{s:2416}
žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
posms 30 šķieta zobu platums; 30 pāru dzijas audekla metos.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
ābolsēkla Ābolu sēkla
kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
krokuss Abrazīvs materiāls, ko izmanto metālu un stikla pulēšanai
kasnis Abrkasis - kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
kopmācības Abu dzimumu skolēnu mācības vienā un tai pašā klasē, skolā
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
maucenis Adīts uzrocis, izšūts ar stikla pērlītēm
nulladrese Adrese pārraidāmajā kadrā, kas nenorāda nevienu lokālā tīkla staciju
individuālā adrese adrese, kas identificē vienu noteiktu datoru tīkla staciju
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla
apraides adrese adrese, kas norāda, ka kadrs paredzēts visām aplūkojamā datoru tīkla stacijām
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints
aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
retors agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa
aizlēvarot Aizblandīties, aizklaiņot
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
aizlenterēt aiziet, aizklaiņot
aizlierēt aiziet, aizklaiņot
aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
aizjoškāt aiziet; aizklaiņot
aizlēverēt aiziet; aizklaiņot
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
aizvazāties Aizklaiņot, aizklīst
izkankarēt Aizklaiņot, aizvilkties
aizlažerēt Aizklaiņot; aizklīst
aizklederēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklenderēt Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizklunčot Aizklejot, klaiņot, aizblandīties
aizkulties Aizklīst, aizklaiņot
kležot Aizklīst, aizklaiņot
klēžot Aizklīst, aizklaiņot
kležāt Aizklīst, aizklaiņot; kležot
aizšļaukt Aizliet aiz kaut kā, aizšļakstīt (ar sparu, stipras strūklas veidā)
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas)
brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt
aizklamburēt Aiztaisīt ar klamburu
aizklamburot Aiztaisīt ar klamburu
aizklabināt Aiztaisīt klabot
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
fontāna Aka, īpaši strūklaka
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase
acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
aklacis Aklais dundurs
akļacis Aklais dundurs
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā
Aklais ezers Aklais Palsis Madonas novadā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
aklis Aklais, neredzīgais
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī
ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
hepaticae Aknu sūnu klase
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
pajaco Āksts, klauns
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem
hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni
anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju
ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena
fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
cianoficejas Aļģu klase, zilzaļās aļģes
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
amēnorreja Amenoreja - menstruālā cikla trūkums
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
andreaeidae Andreju apakšklase
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa
hematinons Antīkajos laikos bieži izmantota sarkana stikla masa, kas satur varu
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts
kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
gaitins Apaļa josta; neliela aukla siešanai
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
detektofons aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
kardiofons aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem
hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
Hērona strūklaka aparāts, kas darbojas automātiski ar ūdens spiedienu kā strūklaka (piem., arī zeltera pudeļu sīfoni)
telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
tamza Apaudums tīkla malām
pašmaklis Apaušu apakšējā aukla
zadnieks Apavu klape
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
apblandīt Apceļot blandoties, klaiņojot
aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Alva apdzīvota vieta ASV (_Alva_), Oklahomas štata ziemeļu daļā
Anadarko apdzīvota vieta ASV (_Anadarko_), Oklahomas štatā
Apači apdzīvota vieta ASV (_Apache_), Oklahomas štatā
Atoka apdzīvota vieta ASV (_Atoka_), Oklahomas štata dienvidu daļā
Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos
Bafalo apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šaiena apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fērvjū apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Frederika apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūgo apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērieta apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Medforda apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūkāsla apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Seminola apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Salfura apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
Milporta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, uz nelielas salas Fērtofklaida līča austrumu daļā
zīļot Apgādāt, rotāt ar stikla pērlītēm, spīguļiem
kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
dispermātija Apgrūtināta sēklas izvade; sēklas veidošanās traucējums
krūtaža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
krūteža apģērba (piemēram, kleitas vai virskrekla) krūšu daļa
kakls apģērba daļa pie kakla, kakla izgriezums; apkakle
piedurkne apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku
staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis
aizsklandāt Apjozt ar stangu (sklandu) žogu
aizsklandot Apjozt ar stangu (sklandu) žogu
šendelis apjucis, izklaidīgs cilvēks
kaklenieks Apkakle, kakla izgriezums
bizulis Apkārt klaiņojošs cilvēks, skraidulis
nokrellēties Apkārties ar stikla pērlītēm
muldenieks Apkārtklaiņotājs, pļāpa, melkulis
apklenderēt Apklaiņot
apsaklausīties Apklausīties
apklaušenēt Apklaušināt
nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
placka Apmelojums, klača
belzis Apmēram asi garš miets pie tīkla, iemetņa
aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
šļakt Apraksta vienreizēju klakšķošu skaņu, kāda rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam)
nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni)
apkājām Apsmieklam
apklencēt Apstaigāt, apklaiņot
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
ķīmiskās pulēšanas dekorēšana apstrāde ar fluorūdeņražskābi; aizvācot produktus, kas izveidojušies, stikla komponentiem reaģējot ar fluorūdeņražskābi, iegūst caurspīdīgu virsmu
apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu)
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim)
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasifikācija
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt
kapucietes Apzīmējums (mūķenēm) klarisietēm un terciārietēm
ierāvējs Apzīmējums veiklam un cītīgam strādniekam
gastroloģija Apzīmējums visām pavāra un galda klāšanas māklas zināšanām
astoņklasīgs ar astoņām klasēm (par skolām)
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
četrklasīgs ar četrām klasēm (par skolām)
desmitklasīgs ar desmit klasēm (par skolu)
aizdukurēt ar dukuri (3) aizdzīt zivis līdz murdam vai tīklam
pianola ar elektrību darbināmas klavieres (piano), ar tempa un skaņu stipruma regulāciju
fotoplate ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
pārvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tiek pārcelts (uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu)
interneta piekļuves koalīcija ar internetu saistīto firmu apvienība, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi internetam, izmantojot telefona līnijas, kā arī paātrināt lēta cipartelefonu tīkla izmantošanu savienojumiem ar internetu
burbuļsakta ar izciļņiem (burbuļiem), krāsainiem stikla akmeņiem vai kaldinātiem augu motīviem rotāta liela sakta
kult ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem panākt, ka atdalās graudi, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
pedālis ar kāju darbināma sviras ierīce skanējuma dažādošanai (klavierēm), stīgu skaņojuma maiņai (artai)
pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
nočāpstināties ar lūpām vai ar mēli noklakšķināt
klakstināt ar mēli klakšķināt
klajs ar mežu neapaugusi vieta; klajums
valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
knabināt ar pirkstiem klabināties
kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
prjaņiks ar pūdercukura glazūru pārklāts cepums, kas cepts no mīklas, kurai pievienots medus
Geislera stobrs ar retinātu gāzi pildīta stikla caurulīte ar ielodētiem elektrodiem, ko izmanto gāzu spektru pētīšanai
gāzpildītais stabilitrons ar retinātu gāzi pildīts stikla balons, kura darba laikā notiek mirdzizlāde
septiņklasīgs ar septiņām klasēm (par skolām)
sešklasīgs ar sešām klasēm (par skolām)
smeldžots ar stikla krellītēm (smeldzēm 2) izrakstīts
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
zīlēts ar stikla pērlītēm un krellēm rotāts
stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
trīsklasīgs ar trim klasēm (par skolām)
mānīt ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt
makāma arābu klasiskās literatūras žanrs; radies 9.-10. gs., izplatīts arī persiešu, ebreju literatūrā, tās varonis ir atjautīgs klaidonis un blēdis, kas dzīvo uz citu rēķina
zuhdijāta Arābu klasiskās poēzijas žanrs, neliela apjoma liriski filozofiski darbi, kuru galvenā tematika ir vilšanās dzīvē, dievbijīga atturība no dzīves priekiem, pesimistiskas pārdomas par nīcīgo pasauli
arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta
neoeklektisms Arhitektūras stils 20. gs. 30.-50. gados, Latvijas arhitektūrā raksturīgs 30. gadu 2. pusē, kad sabiedrisko ēku noformējumā tika izmantoti klasiskā ordera elementi, un 50. gados, kas dažkārt tiek dēvēts arī par "Staļina baroku"
kešjurieksts Arī Indijas rieksts - pelēkzaļi, nierveidīgi rietumu anakardijas ("Anacardium occidentale") jeb kešjukoka augļi, arī sēklas; tos izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts
aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints
liecenieks Ārkārtas klaušinieks
liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
bānis Arkla apvērsējs
bāns Arkla apvērsējs
kardziņš Arkla balsta pludzītis
balsis Arkla balsts
arkla dīsele arkla daļa aiz kuras zirgi velk arklu
varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties
skalbiņš Arkla daļa; skalbis
skalbītis Arkla daļa; skalbis^2^ (1)
arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi
spandas Arkla detaļa - aukla, stieple vai klūga, ar ko sasaista arklu
ričaks Arkla detaļa - pacelšanas svira
vērstuve Arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārpste Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
vārpsts Arkla detaļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu šķobīties
grīze arkla dūcis
rengas Arkla gredzeni - saites vērstuves piestiprināšanai
šķiežamais Arkla griezējasmens
rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai
matigi Arkla ilksis
appījas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīnes Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīšas Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
appīši Arkla ilksis, ap ko aptina virves atkarībā no tā, cik dziļi arklam bija jāiegriežas zemē
atpīšas Arkla ilksis; apīža
atpīši Arkla ilksis; apīža
atpīžas Arkla ilksis; apīža
zeņģele Arkla koka daļa, kur striķi piesien
vārsta Arkla koka detaļa
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
ķetna Arkla lemeša aizmugurējā daļa, kas apvērš velēnu
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
spanda Arkla lemešu un ilkšu (apīžu) savienojums
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem
uzkares rāmis arkla rāmim pievienota ierīce uzkarināmo un pusuzkarināmo arklu pievienošanai traktoram; sastāv no diviem statņiem un atsaites
artuve Arkla rokturis
balsne Arkla rokturis
raģele Arkla rokturis
pasēja Arkla saite
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
dūcis Arkla sastāvdaļa, kas atgriež velēnu
virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses
dvēzele Arkla sastāvdaļa, sprūdiņš sprandās, pret ko atspiežas vērstuve
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
apēžas Arkla streņģe
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
reguļi Arkla, motocikla rokturi
apmetējs Arklam līdzīgs darba rīks ar simetrisku lemesi un divpusīgu vārstāmu vērstuvi
lemešu lobītājs arklam līdzīgs lobītājs, ko lieto līdz 14 cm dziļai lobīšanai un seklai aršanai līdz 18 cm dziļumā
arklis Arklinieks - arkla lile zemes gabala saimnieks
ķurpis Arkls sēklas iearšanai
motorarkls Arkls, kas ir samontēts vienā agregātā ar motoru, kurš darbina arkla vilcēju
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints
aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
saltācija Artērijas pulsēšana; asins strūkla no artērijas
arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
paltrausis Asinskūka - pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints
ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
ascolichenes Asku ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta
acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta
arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda
pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints
strigulaceae Asku ķērpju klases dzimta
akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
asterothyriaceae Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
porina Asku ķērpju klases ģints
henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta
polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints
caloplacales Asku ķērpju klases rinda
kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda
acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints
dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda
dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
bitunicatae Asku sēņu nodalījuma lokulomicēšu klases nosaukuma sinonīms
amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta
anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints
gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints
nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda
ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta
ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae")
eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
aspergillaceae Aspergilu dzimta (dažu autoru klasfikācijā aspergilu ģints tiek uzskatīta par atsevišķu dzimtu)
aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta
atskarpe Ass negludums uz stikla, metāla u. c. izstrādājumu malām vai uz mēbeļu virsmas
asteridae Asteru apakšklase
astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
astuņklasīgs Astoņklasīgs
astotklasnieks Astotās klases skolēns
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā
Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
risinājums atbilde, atminējums (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko)
atlēvarot Atblandīties, atklaiņot
ilgata Atbrīvojums no karaklausības
immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā
atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust
pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem)
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas
pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt
saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu
vārstīt atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās)
bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
atklaiņāt Atklaiņot
atvazāties Atklaiņot, atklīst
atblisēt Atklaiņot, nokļūt
kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko)
coram populo atklāti, klaji, publiski; _burtiski_: "tautas priekšā"
atkulties Atklīst, atklaiņot
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot
bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
uzminēt Atrast atminējumu (mīklai)
uzminēties Atrast atminējumu (mīklai)
izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
rindprinteris Ātrdarbīgs printeris, kas visu teksta rindiņu drukā vienā darba cikla laikā
superserveris Ātrdarbīgs tīkla serveris ar lielu brīvpieejas atmiņu un diska apjomu
Baltezera ūdenssūkņu stacija atrodas Ādažu pagastā pie Mazā Baltezera, uzbūvēta 1904. g., izmanto pazemes kvartāra ūdeņu atradni 20-50 m dziļumā, \~200 filtraku, kas izvietotas 9 km garā rindā, pārtver gruntsūdens plūsmu, ūdens pa sifonvadiem nonāk sūkņu stacijā un tālāk pa spiedvadiem tiek pievadīts Rīgas ūdensvada tīklam
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus
Kamradžu pilskalns atrodas Dobeles novada Penkules pagastā, 300 m uz ziemeļaustrumiem no Kamradžu mājām, tas ir 10 m augsts reljefa pacēlums, ko norobežo dabīga grava un sekla ieleja, plakums - ieapaļs 35 m diametrā, iespējams datējams ar 9.-12. gs. vai 13. gs.; Cepļa kalns
Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis
Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
Ozolmuižas pils atrodas Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, ir agrīnā (barokālā) klasicisma stila divstāvu mūra ēka uz augsta cokola, saglabājušies daudzi 19. gs. sienu un durvju rotājumi, tapetes grāfa kabinetā u. c. detaļas
Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Suklades Melnais ezers atrodas Salienas pagastā, nedaudz uz dienvidrietumiem no Suklades Baltā ezera, platība - 1,4 ha; Sūnu ezers
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze
Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī
krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai
uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs
stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties)
atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij
attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
jugulārs attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula
arkiostihohroms attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā
pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla
seksuālā atturība atturība, kas ietver sevī atteikšanostiklab no seksuālā kontakta ar mīlas partneriem, kā arī no masturbācijas
laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē
traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai
apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis
datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī
transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu
protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu
starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas
audeklenes Audekla bikses, džīnas
linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
sīna audekla garuma mērs, metot velkus uz sienas (šķērsām no tapas līdz tapai)
sienas garums audekla garuma mērvienība
ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri
lumsteņš audekla lumsts (plats, gluds skals)
valmis Audekla mala, kas neirst (eģe)
virpatas Audekla malas, ko nogriež drēbi sagatavojot
ķierms Audekla metu posmiņš
ķierums Audekla metu posmiņš
lumstot Audekla pavedienus izšķirt ar lumstiem
vadmalas viga audekla rieva
deinis Audekla šķēri, meti
dzeine Audekla šķēri, meti
dzeinis Audekla šķēri, meti
lustrēt Audeklam dot spožumu
leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā
audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
aizaudi Auduma sākums; diegu gali, ko apsien ap bomi audekla sākumā; dzija ar ko iesāk aust
spundegs auduma strēmele pirksta platumā krekla priekšpusē vārda rakstīšanai
pāraugusi audze audze, kas ir vecāka par virscirtmeta vecumklasi
briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma
osteoklastoma Audzējs, kas sastāv no osteoklastiem
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
autohori Augi, kas sēklas un augļus izplata bez ārējo faktoru palīdzības
alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar kāda ārēja faktora palīdzību: ar vēju, ūdeni, dzīvniekiem vai ar cilvēku darbību
eļļas augi augi, kuru sēklas, augļi vai citas daļas satur daudz eļļas
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids
sēklotne Auglenīcas paplašinātā daļa, kurā atrodas sēklaizmetņi
deromels Auglis, kam papildloceklis piestiprināts pie kakla vai žokļa
derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
pūka Augļa, sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
sēklaudzis Augs, kas ir izaudzis no sēklas
sēklinieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu
stēdzelnieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks
stēdznieks Augs, no kā iegūst sēklas materiālu; sēklinieks; stēdzelnieks
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
pavalsts Augsta līmeņa sadaļa (kādā klasifikācijā)
tinkšķis Augsta, dzidra skaņa, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas
Allahiekbers augstākā virsotne šajā klanienē (_Allahūekber Tepe_), augstums - 3120 m
autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis
ģenerālkonsulāts Augstākās klases, līmeņa konsulāts, ko vada ģenerālkonsuls
zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas
rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma)
cervikookcipitālā neiralģija augšējo kakla nervu neiralģija, īpaši mugurējā daļā
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
sinepju eļļa augu eļļa, ko satur, piemēram, sinepju sēklas
lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
mirmekohorija augu sēklu izplatīšanās ar skudrām, kas lieto uzturam sēklu izaugumus, kuros ir barības vielas (tā tiek izplatītas vijolīšu, cīruļzāļu, nārbuļu un citu augu sēklas)
mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
pašauglība augu spēja pēc pašapputes ražot normālus augļus un sēklas
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
ažrauks Aukla
īziņš Aukla
snora Aukla
snore Aukla
šņore Aukla
šņors Aukla
izvija Aukla (grožiem, pātagai), kas ir uzvīta virsū pārējām auklām
apvija Aukla ap ilksīm
ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai
tērkla Aukla ar boju vada tīkla galos
pašmaklis Aukla ar ko pātagas lokanā daļa piestiprināta pie kāta
ilksnīca Aukla ar ko piestiprina ilksi pie iejūga
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis
iuzaukla aukla bikšu saturēšanai
skotiņš Aukla buras uzvilkšanai un regulēšanai
apsitām satīts aukla ir nelīdzeni satīta, ja viens pavediens ir stingrāk, otrs vaļīgāk pievilkts
rauceklis Aukla pastalas purngala savilkšanai
raucene Aukla pastalas purngala savilkšanai
raucis Aukla pastalas purngala savilkšanai
rauks Aukla pastalas purngala savilkšanai
aizvara Aukla sasiešanai, sevišķi tabakas makam
svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai
sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai
iuzeļs aukla vai josta ganiem
grievalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
grīvalka Aukla vai klūga, ar ko piestiprina ilksi pie ragavām
dendzele Aukla, apvērtne
piesauks Aukla, ar ko laivenieki ļenkas piesien pie šņores
pārsainis Aukla, ar ko pārsien dzijas šķeteri
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā
kaklenīca Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
kaklenīdze Aukla, ar ko piestiprina pātagu pie kāta
kājdiegs Aukla, ar ko piestiprina tīklu tauvai
šmurkšaukla Aukla, ar ko savelk pastalas purnu un papēdi
savelkamais Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
savelkams Aukla, ar ko savelk un sasien sakas
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava
aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta
atsrauks Aukla, ar kuru salāpa pastalas
grievanka Aukla, arī egles vai bērza klūga, ar kuru piestiprina ilksi pie ragavām, ratiem
stopīns Aukla, kas piesūcināta ar viegli uzliesmojošu vielu un ko lieto pirotehnikā ātrai uguns novadīšanai līdz sprāgstvielai
pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.)
binpārns Aukla, saite, sienamais diegs
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
vīžauklas Auklas ar ko savelk un sasien vīzes
paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam
paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa
agramants Auklas pinums, ko izmantoja apģērbu, aizkaru, mīksto mēbeļu u. c. rotāšanai
priekšaukla Auklas stellēs, ar ko nostiprina noausto audeklu uz vērsīša
gārcenieks Auklas veida bikšu josta
spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus
nītišas Auklas, kas stellēs savieno paminas ar nītīm
apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām
auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
tīprice Austa tīkla veids
Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
baklava Austrumu saldumu veids - kārtainās mīklas izstrādājums ar sasmalcinātiem riekstiem, cukuru un sviestu, cepts un mērcēts medū
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis
ripulis Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmet auklu un auklas galus piesien pie nītīm
ripe Aušanas piederums - trizuļa ripa, kam apmetauklu un auklas galus piesien nītīm
gaisība Aušība, izklaidība
izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē
C autoklases vidējās paaudzes apzīmējums
ciklogramma Automāta mehānismu darbības grafisks attēlojums viena darba cikla robežās atkarībā no laika
AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
elektriskais nodalītājs automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
avioraķete Aviācijas raķete - "gaiss-zeme" un "gaiss-gaiss" klases raķetes, ko izmanto no lidaparātiem virszemes, gaisa un jūras mērķu iznīcināšanai
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas
bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints
bacidia Bacidia citrinella - asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas sugas "Arthorhapis citrinella" sinonīms nosaukums
bacidia Bacīdijas - asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints
omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus
kherofobija Bailes no izklaidēm
drūvēt Baiļoties, būt biklam, nedrošam par sevi, stostīties
bojāns Bajāns - krievu hromatiskās harmonikas ar podziņu klaviatūru
Solanum melongena baklažāns
schizomycetes Baktēriju klase
tallobacteria Baktēriju klase
firmibacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder klostrīdijas
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas
scotobacteria Baktēriju klase, pie kuras pieder spirillas
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
batmāns Baletā - kustību grupa klasiskajā dejā
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja
madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos
baložputni Baložu dzimta - putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta, pārsvarā vidēji lieli putni (garums - 15-75 cm)
vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs
laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
ragālis Balsts pie veca arkla
ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi
rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu
luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni
aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
Ficedula albicollis baltkakla mušķērājs
Zonotrichia albicollis baltkakla zvirbuļstērste
ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
visterīts Balts, pelēcīgs vai dzeltens karbonātu klases minerāls
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
ceturtdaļtonneru kauss balva, ko izcīna tikai šīs klases jahtas savā starpā
bangiophyceae Bangiju klase - zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
porphyridiaceae Bangiju klases dzimta
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints
kyliniella Bangiju klases ģints
berberis Bārbeles - divdīgļlapju klases bārbeļu dzimtas ģints
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints
irzāties Bargi rūkt, riet; klaigāt
crossopterygii Bārkšspuru apakšklase
bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints
bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
clarone Basklarnete
Petasites hybridus bastarda tūsklape
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms
melafirs Bazaltīts, tumšs izvirduma iezis, plagioklaza, augīta, olīvīna, magnētdzelzs un titāndzelzs maisījums
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda
auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta
septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta
fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa")
kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales")
bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
zemestauki Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases rinda ("Phallales")
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
zemespūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Melanogastrales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
ligzdenīte Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Nidulariales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
cietpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sclerodermales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
lodmete Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Sphaerobolales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
aecidium Bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rūsas sēņu rindas nepilnīgi pazīstamo rūsas sēņu grupas ģints
basidiolichenes Bazīdiju ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta
bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
karacēt Bēdīgi kladzināt
zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
tekulis Bēglis; klaiņotājs
begonia Begonijas - divdīgļlapju klases begoniju dzimtas ģints
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk
bennettitatae Benetītu klase
bertiaceae Berciju dzimta – asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta
krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
taisīt nātrīti bērnu izklaide, kurā uz delnas cilvēks uzliek plaukstas, satver un griežu uz savu pusi
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
sveikot bez darba klaiņot
dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
ķocis bez mīklas izcepta gluma maize
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
saldēšanas koeficients bezdimensijas lielums aukstummašīnas apgrieztā termodinamiskā cikla efektivitātes raksturošanai – aukstumražīguma attiecība pret patērēto enerģiju (darbu); dzesēšanas koeficients
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
maršrutēšana CIDR bezklases starpdomēnu maršrutēšana
bāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži (gabro, bazalti, diabazi u. c.), kas sastāv galvenokārt no kalcija laukšpatiem (plagioklaziem) un piroksēniem, satur 45-55% silīcija dioksīda SiO~2~; bazīti
lapatāt Bezmērķīgi klaiņot
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
aldot Bezmērķīgi maldīties apkārt, klejot, klīst, klaiņot
šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
bomža Bezpajumtnieks; klaidonis
bomžara Bezpajumtnieks; klaidonis
adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
beztriepienu Beztriepienu maniere - gleznošanas veids, kad otas pēdas uz audekla tiek izlīdzinātas un atsevišķi triepieni nav izšķirami
anodonta Bezzobes - gliemeņu klases dižgliemeņu dzimtas ģints
numurindekss Bibliotēku klasifikācijas sistēmas indekss, kas nav saistīts ar klasifikācijas shēmas loģisko struktūru
bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis
bičkamers Bičkomers - piekrates, ostas klaidonis
bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem
saviesīgā biedrība biedrība, kas nodarbojās ar kultūras, arī izklaidējošu sarīkojumu organizēšanu
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
kliekāt Bieži klaigāt (par bērniem)
bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
bikfordene Bikforda aukla
bikfordšņore Bikforda aukla
ūzaukliņa Bikšu aukla
ūzbante Bikšu aukla
ūzbants Bikšu aukla
guocinīks bikšu savelkamā aukla
binominālā nomenklatūra binārā nomenklatūra
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
sistemātika Bioloģijas nozare, kas apraksta organismus, klasificē tos, dod tiem nosaukumus
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
klads Bioloģiskās klasifikācijas taksonomiskā grupa jeb taksons kladistikā
bezkrāsaina listra bismuta oksīda listra, kas veido ļoti spožu stikla vai glazūras virsmu
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā
bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
ļuļka Blakusvāģis (motociklam)
klimerēt blandīties, klaiņot
lintīt Blandīties, klaiņot
plunderēt Blandīties, klaiņot
šļenderēt Blandīties, klaiņot
šlenderēt Blandīties, klaiņot bez darba
luncka Blandonis, klaidonis
apkārtstaiga Blandonis, klaidonis, apkārtstaigulis
šlenderis Blandoņa, klaidonis
atvandīties Blandoties, klaiņojot atklīst
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
klakšis Blīkšķis, klakšķis
nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums
parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms
aphaniptera Blusas - kukaiņu klases kārta
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
bļaukāt Bļaustīties, klaigāt
bļūdināt Bļaustīties, klaigāt
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
dīgsoma Botānikā lietots apzīmējums lielai sēklas aizmetņa šūnai, kurā rodas olšūna un attīstās vēlāk par dīgli (embriju); dīgļsoma
augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus
karpoloģija Botānikas nozare, kas pētī augu augļus un sēklas
augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
bothriocephalus Botriocefali - lenteņu klases ģints
brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos vai izklaidētos; šādas atpūšanās vai izklaidēšanās laiks
klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
iedot ručkā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
pararieksti Brazīlijas rieksti - Dienvidamerikas lapu koka - augstās bertolēcijas sēklas
bļaustoņa Brēka, klaigas
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
ektokarpas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, gk. jūrās, laponis pavedienveidīgs, zarains, šūnās 1 vai vairāki hromatofori
kutlērijas Brūnaļģu izogenerātu klases rinda, laponis plakans, daivains, līdz 15 cm augsts, siltajās jūrās
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
cordariales Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rinda
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pylaiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas ("Ectocarpales") ģints
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
Gavia stellata brūnkakla gārgale
sarkankakla garlaciņa brūnkakla gārgale (_Gavia stellata_)
Emberiza brunniceps brūnkakla stērste
cinkmānis Brūns vai melns sulfīdu klases minerāls, cinka rūda
polyplacophora Bruņgliemju klase
testudines Bruņurupuči - rāpuļu klases kārta
bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem)
sautrantika Budisma pamatvirziena hinajanas filozofiskās skolas virziens, kas postulēja, ka pastāv labā un ļaunā sēklas, kas mīt cilvēkos, bet uzdīgst tikai labvēlīgos apstākļos
brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml. ar šādām piezīmēm
autentifikants Burts, cipars vai burtu un/vai ciparu savienojums, kas apliecina pārraides/nosūtīšanas, ziņojuma vai datu autentiskumu un apliecina sakaru tīkla, stacijas vai lietotāja identitāti
pianotips Burtu saliekama mašīna ar klaviatūru
krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
skote Buru aukla
rabas Buru aukla (skotiņš)
hamamelididae Burvjlazdu apakšklase
barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
pieslieties būt atbilstošam, piemērotam (kādam iedalījumam, klasifikācijai)
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
piederēt būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
lokās kā tārps būt kustībās ļoti veiklam, izmanīgam
lidināties pa mākoņiem būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam
mest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas)
sviest būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7)
aizklabināt būt par cēloni, ka klab kādu brīdi
sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam
nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
briest būt tādam, kam nogatavojas (augļi, sēklas u. tml.) - par augiem
dalīties būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
kļebačāties būt vaļīgi nostiprinātam, ļodzīties, klabēt
uztvērējaka Būve virszemes noteces pārveidošanai drenāžas vai lietusūdeņu notecē; drenāžas tīkla būve ūdens uztveršanai no grāvjiem, galvenokārt kontūrgrāvjiem un ceļa grāvjiem, vai virszemes ūdeņu ievadīšanai kolektorā no reljefa ieplakām
inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams
atdzimt caur ticību un kristīšanos kļūt par jaunu radījumu garīgā aspektā - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
protokols SRT caurspīdīgā avotmaršrutēšana - IEEE standarts, kas nodrošina tīkla "Ethernet" un marķiergredzena tīkla mijiedarbību
filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
diafānija Caurspīdīgs attēls uz stikla, to iegūst ar dekalkomānijas palīdzību
perša Caurumi gar pastalu malām, kur iever auklas
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
vera Caurums pastalas sānu augšdaļā, caur kuru tiek izvērta aukla
ceftriaksons cefalosporīnu klases antibiotiska viela, ko lieto dažādu baktēriju infekciju ārstēšanai
koku cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida theklae")
armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
celt iz orkla celt par saimnieku, bēru dienā pēc tēva nāves uzliekot mantinieku uz arkla
smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem
otrklasnieks Ceļotājs otrās klases vagonā vai kajītē
lūka Ceļš, kas izstrādes procesā speciāli atstāts izstrādājamā programmā vai sistēmā, lai tajā varētu iekļūt, apejot drošības vadīklas
minēt Censties atrast atminējumu (mīklai)
kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
intelektuālais centrmezgls centrmezgls, kas pastiprina datoru tīklā pārraidāmos signālus, veic ar datoru tīkla pārvaldību saistītās informācijas pārsūtīšanas pārraudzību, kā arī atvieglo datoru tīkla administratoram tīkla pārkonfigurēšanas plānošanu un īstenošanu
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
pīle Cepts mīklas pildījums
sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
croissant Cepums no kārtainās mīklas; radziņš
kasenis Cepums no mīklas atliekām
piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas
askarīda Cērme - nematožu klases tārps (ap 120 sugām), kas parazitē zīdītāju un cilvēka zarnu traktā
ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
ceturtnieks Ceturkšņa (1/4 arkla lielas) mājas saimnieks
ceturtdaļtonna Ceturtdaļtonnas jahta - sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
oxyphotobacteria Ciānbaktēriju klase (jeb zilaļģes)
ciemoties pie ošiem ciemoties pie vedeklas vai znota vecākiem
žausteklis cieši nostiepta aukla, kur izžaut veļu žāvēties
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
skarificēšana Cieta sēklapvalka ievainošana mehāniski - ar skarifikatoriem vai ķīmiski - ar sērskābi, lai veicinātu mitruma uzsūkšanu un sēklu dīgšanu
kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs
kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem
elkšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elkstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elsiņš Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elšķīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
elstīns Cietināta, atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam
uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš
cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek
šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
cyphelium Cifēlija - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
cycadatae Cikadeju klase
ciklogramma Cikla diagramma, kas atspoguļo mehānismu darbību mašīnās un agregātos, kuri darbojas pēc uzdotiem cikliem
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen")
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum")
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum")
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum")
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
Narcissus cyclamineus ciklamenziedu narcise
ciclantales Ciklantu rinda
cyclosporophyceae Ciklosporu klase
fucales Ciklosporu klase rinda
mensūra Cilindrisks stikla vai porcelāna trauks šķidrumu mērīšanai
burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks
ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai
gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
parasuicīds cilvēka tīša rīcība, kuras nodoms nav bijis paškaitējums vai pašnāvība, taču rīcība tikusi klasificēta kā potenciāli letāla; piemēram, tīša medikamentu lietošana lielākās devās, nekā rekomendēts, ar mērķi panākt kādas vēlamās izmaiņas
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
joška cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt
kluīnis cilvēks ar līkām, klibām kājām; cilvēks, kas ejot stipri klanās
glāžacis cilvēks ar stikla aci
klasesbiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
bezpajumtnieks cilvēks, kam nav noteiktas dzīvesvietas; klaidonis
jokdaris cilvēks, kam patīk jokot; cilvēks, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
radioklausītājs cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus
narrs cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej
audiofils cilvēks, kas aizraujas ar augstas klases skaņu ierakstu atskaņošanas aparatūru un cenšas panākt arvien kvalitatīvāku atskaņojumu
sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
valkata cilvēks, kas bezmērķīgi klaiņo, izvairās no darba
staigulis cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu; arī klaidonis
lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
klaidonis cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba
vanderzellis cilvēks, kas klaiņo, staigā apkārt
klausītājs cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu)
lonturis cilvēks, kas mēdz bezmērķīgi staigāt apkārt, klaiņot; klaidonis
šļunduris cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis
daudzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
dauzeklis cilvēks, kas mēdz klaiņot, staigāt apkārt; klaidonis
tikumnieks cilvēks, kas mēdz klaji, arī uzmācīgi paust tikumiskus uzskatus un pamācīt
sprediķotājs cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
klasifikators cilvēks, kas nodarbojas ar klasifikāciju
uhars cilvēks, kas noklausās
didaktiķis cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi)
darbinieks cilvēks, kas pilda klaušas
klaušinieks cilvēks, kas pilda klaušas
darbenieks cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
stikla pūtējs cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
dauzoņa cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis
boksts cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā
stormanis cilvēks, kas staigā šurp un turp (pa istabu), klaiņo
denderis cilvēks, kas streipuļo, arī trokšņo; nemierīgs cilvēks; klaidonis
mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
daiļlasītājs cilvēks, kas uzstājas ar daiļlasīšanu; daiļrunātājs; deklamators
šovmenis cilvēks, kas vada pasākumu, izklaidējot publiku ar dziesmām, dejām, jokiem u. tml.
blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
nerrs cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; āksts
āksts cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs
šovmenis cilvēks, kuram piemīt spēja izklaidēt, piesaistīt citus
galznis cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties
grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta
psihogrāfija Cilvēku dzīves stilu klasificēšanas metode, kas pēta cilvēku uzvedību, intereses un vērtību orientāciju no tirgvedības viedokļa
masu kultūra cilvēku garīgā darba radīts produkts, kas saistīts ar plašam patēriņam domātu masveida produkciju, kas lielākoties orientēta uz izklaidi; raksturīga viegla uztveramība, plaša pieejamība, pielāgošanās publikas gaumei
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā pieļauta lielāka brīvība cīņas paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā
antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
bakors Cirkoniju saturošs ugunturis; lieto stikla kausēšanas krāšņu oderēšanai
pieaugusi audze cirtmeta vai virscirtmeta vecumklases audze
alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints
putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
auripigments citrondzeltens minerāls As~2~S~3~, arsēna sulfīds; no tā iegūst arsēna trioksīdu, ko izmanto stikla atkrāsošanai, ādu un kažokādu konservēšanai
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas; šī auga sēkla
citversēklas Citvarsēklas
mēģinājumu ierobežojums CSMA/CD tīkla maksimāli pieļaujamais kadra atkārtotas pārraides mēģinājumu skaits, ar kuru starpniecību cenšas novērst sadursmes
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
smūkstināt čapstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli)
smiukšķināt Čāpstināt (ēdot), klakšķināt (ar mēli)
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu
ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints
apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
liestiņš Četrkantīga pleca uzšuve kreklam
à quatre mains četrrocīgi (klavierspēlē)
auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
kanga Četrstūrains koka galds ar caurumu vidū, ko par zināmiem pārkāpumiem nēsāja uz kakla ķīniešu noziedznieki
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis)
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā
ophioglossopsida Čūskmēlīšu klase
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
fluorīds Dabiskie halogēnu klases minerāli, galvenokārt sārmu un sārmzemju metālu savienojumi ar fluoru; fluorūdeņražskābes sāls
ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
kašūklis Daikts, ar ko izkasa mīklas atliekas
ķeburītis Dakšains bērza zars mīklas iejaušanai
kategorizēšana dalīšana kategorijās, grupās, klasēs pēc vispārīgām pazīmēm, īpašību, attieksmju pamatveidiem u. tml., piemēram, gramatikā lietvārdiem ir dzimtes kategorija, skaitļa kategorija, locījuma kategorija
braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā
dāļa Dāļa rīkle - kliedzējs, klaigātājs
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi
čāpste Darbā neveikla meitene
božāties Darbā slinkot, neveiklam būt
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
berztuve Darbarīks beršanai (piemēram, linu berztuves jeb mīstīklas)
mīkstiklas Darbarīks linu lauzīšanai; mīstīklas
kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
paklaņa darbība --> paklanīties; paklanīšanās
recitācija darbība --> recitēt; deklamācija
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
nesēja jušana darbība, ko pastāvīgi veic lokālā tīkla stacija, lai konstatētu kādas citas stacijas raidīšanas faktu
stratifikācija darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju
takts Darbības cikla noteikta daļa (iekārtai, ierīcei u. tml.)
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
programmators Darbmašīnas vadības sistēmas elements ar programmu, kas nodrošina mašīnas izpildietaišu uzdotā funkcionēšanas cikla automātisku izpildi
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
klabinātājs darītājs --> klabināt
klauvētājs darītājs --> klauvēt
parters Dārza, parka daļa, kurā noteiktā sistēmā izvietoti zālāja, krāšņumaugu laukumi, baseini, strūklakas, statujas u. tml.
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
akreditācijas dati dati, kurus uzrāda datoru tīkla lietotājs, lai apliecinātu savu autentiskumu
dalītie dati dati, pie kuriem var piekļūt un kurus var apstrādāt dažādās datoru tīkla stacijās
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru
dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
dinamiskā adaptīvā maršrutēšana datora tīkla trafika maršrutēšana atkarībā no esošā tīkla stāvokļa
problēmorientētā programma datorprogramma noteiktas klases uzdevumu risināšanai
pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
datoru paaudze datoru neformāla klasifikācija pēc to aparatūras un programmatūras attīstības pakāpes
ziņojumapmaiņas vārteja datoru sistēma, kas pārveido vienu ziņojumapmaiņas protokolu citā protokolā un nodrošina saskarni vai nu starp diviem datoru tīkla uzglabāšanas un pārsūtīšanas mezgliem, vai arī starp diviem ziņojuma pārsūtīšanas aģentiem
bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem
tīkla pārvaldība datoru tīkla administratīvās vadības process, kas ļauj paaugstināt tā darbības efektivitāti un produktivitāti. Starptautiskās standartizācijas organizācija atvērto sistēmu sadarbības tīkliem nosaka piecas tīkla pārvaldības kategorijas: bojājumapstrādes pārvaldību, uzskaites pārvaldību, konfigurācijas pārvaldību, drošības pārvaldību, veiktspējas pārvaldību
tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību
DNA datoru tīkla arhitektūra (angļu "Digital Network Architecture")
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
konts Datoru tīkla lietotāju identificējošs ieraksts, kuru veido lietotāja vārds, parole un informācija par resursu izmantošanas tiesībām
piekļuves vadības saraksts datoru tīkla lietotāju saraksts, kas norāda, kuriem lietotājiem ir atļauta piekļuve kādam no datoru tīkla resursiem un kā lietotāji šo resursu var izmantot
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
datu apstrādes mezgls datoru tīkla mezgls, kurā izvietotas datu apstrādes iekārtas un attiecīgā programmatūra
tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi
drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori
tīklošana Datoru tīkla projektēšana
savienojumorientēts protokols datoru tīkla protokols, kas pirms jebkura ziņojuma pārraides paredz nodibināt iepriekšēju savienojumu starp datu nosūtītāju un datu saņēmēju
izmantojamība Datoru tīkla resursa īpašība, kas raksturo iespējas to izmantot lietotājam, kuram ir atbilstošas pilnvaras
jutība datoru tīkla resursa raksturojums, kas norāda uz tā vērtīgumu un, iespējams, ievainojamību
replicēšana Datoru tīkla resursu daudzkāršošana, lai uzlabotu tā darbveici vai izmantojamību
izsaucamais lietotājs datoru tīkla servisa lietotājs, ar kuru izsaucējlietotājs vēlas dotajā slānī nodibināt savienojumu
izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu
vedējstacija Datoru tīkla stacija, kurai ir tiesības pārraidīt datus vienai vai vairākām sekotājstacijām
aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi
datu stacija datoru tīkla terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārraides iekārtas un ar tām saistītā programmatūru
atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā
klientservera lietojumprogramma datoru tīkla un klienta lietojumprogrammas, kas sadarbībā ar centrālo serveri veido informācijas krātuvi, lai ar servera starpniecību piegādātu vajadzīgo informāciju individuālajam lietotājam
tīkla arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija un tā darbības principi
vienādranga arhitektūra datoru tīkla uzbūves koncepcija, kas paredz, ka visām stacijām ir vienādas datu pārraides tiesības
tīkla vadība datoru tīkla vadības funkcijas, kas saistītas ar staciju, datu pārraides kanālu, termināļu pievienošanu un atvienošanu, bojājumu diagnostiku, statistiku datu vākšanu, pārskatu sastādīšanu u. c. darbībām
dinamiskā rekonfigurācija datoru tīkla vai datoru sistēmas konfigurācijas izmaiņa, nepārtraucot tās darbību
vietne Datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu _FTP_
vieta datoru tīklam pievienots dators, kas nodrošina attālas pieejas iespējas, izmantojot, piemēram, protokolu FTP
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
mandāts datoru tīklos - uzrādāma pilnvara, kas izmantojama kā tīkla resursa identifikators un kura apstiprina tās īpašnieka tiesības uz piekļuvi šim resursam
heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus
homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu
pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
sarežģītības klases datu apstrādes algoritmu, formālo valodu un izrēķināmo funkciju klasifikācijas veids atbilstoši to sarežģītībai
tīklošana Datu apstrādes funkciju sadalīšana starp datoru tīkla komponentiem
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji
protokola datu bloks datu bloks, ko saskaņā ar datoru tīkla protokolu izmanto sakariem starp vienranga entītijām, tas satur protokola vadības informāciju un, iespējams, arī lietotāja datus
datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem
lokālā tīkla multiraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai noteiktai aplūkojamā lokālā tīkla staciju grupai
lokālā tīkla apraide datu pārraide, kurā kadri paredzēti uztveršanai visām aplūkojamā lokālā tīkla stacijām
vairākpunktu līnija datu pārraides līnija, kas datoru tīklā savieno vairāk nekā divas stacijas (termināļus), kurām katrai ir sava adrese, vienlaicīgi var raidīt tikai viena stacija, bet pārraides kārtību nosaka tīkla vadības protokols
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam
maršrutētājs Datu pārraides tīkla ierīce, kas nodrošina datu pārraides maršruta izvēli tīklos, kuriem var būt atšķirīga arhitektūra un protokoli
tīkla redundance datu pārraides tīkla konstruktīva īpatnība, ko raksturo lielāks sakaru kanālu skaits, nekā tas minimāli nepieciešams, lai savienotu savā starpā visas tā stacijas
datu saņēmējs datu pārraides tīkla mezgls, kas saņem pārsūtītos datus
datu atkapsulēšana datu pārraides tīkla protokolos - datu paketes izdalīšana no kadra pēc tā pārraides pareizības pārbaudes
šķiedru optika datu pārraides vide, kas izgatavota no smalkām stikla vai plastmasas šķiedrām, kas ļauj pārsūtīt lielu daudzumu ar gaismas ātrumu un ir nejūtīga pret elektriskiem traucējumiem
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
datu pakalpojumu bloks datu pārsūtīšanas iekārta, kas pārveido lokālo datu plūsmu, lai tā atbilstu, piemēram, līniju E1, T1 vai arī primārā ātruma tīkla ISDN standartiem
nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
pārbaroties daudz ēdot, kļūt pārāk tuklam (par cilvēku)
sabaroties daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
nobaroties daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
iedaudzināt daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt
vieplāt daudz un skaļi runāt, klaigāt
sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt
pas Daudzdaļīga muzikāli dejiska forma klasiskajā baletā
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
hermathoe Daudzsartārpu klases ģints
pygospio Daudzsartārpu klases ģints
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
klapēt Dauzīt; klauvēt
blazierēt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatāt Dauzīties apkārt, klaiņot
lampatīt Dauzīties apkārt, klaiņot
ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
rizgot Dauzīties, plosīties, klaigāt
iemetnis Dažāda lieluma zvejas rīks, kas sastāv no tīkla linuma, kam katrā pusē piestiprina auklu; neliels tīkls
spraudiņš Dažāda materiāla (metāla, koka, plastmasas, stikla) irbulis, kuru iesprauž mazās uzkodās (piemēram, sierā, sviestmaizītēs) vai ar kuru sasprauž, piemēram, tīteņus, pildītus putnus
Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem
veidule Dažādas formas (metāla vai plastmasas) veidojums cepumu mīklas izspiešanai (zvaigznītēs, pusmēnešos u. tml.)
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
virtuālais terminālis dažādu termināļu, kas pieder noteiktai termināļu klasei, loģisks modelis, ko izmanto, lai aprakstītu termināļu darbību atvērto sistēmu sadarbības vidē
veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā
kola dažu "Cola" ģints koku sēklas; darbīgās sastāvdaļas ir kofeīns un teobromīns
pupa dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī daža citu dzimtu augu sēkla, auglis
taksācijas formula dažu taksācijas datu saīsināts pieraksts mežaudžu plānā: skaitītājā ir nogabala numurs un vecuma klase, saucējā – nogabala platība, augšanas apstākļu tips un bonitāte
jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme
sprēgāt Dedzīgi, klaji paust savas jūtas
dedzētuvis Dedzīkla
dedzītis Dedzīkla
dedzeklis Dedzināmais dzelzis, dedzīkla; dzelzs iesms caurumu izdedzināšanai kokā
sērdiegs Degaukla
lunte Degaukla; lāpa; maza skārda lampiņa
lunte Deglis (aukla)
ugunsvads Degošs priekšmets, viela (piemēram, degaukla) uguns, liesmu virzīšanai uz kādu objektu
brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus
pā Dejas solis (gk. klasiskajā baletā)
prototheria Dējējzīdītāju apakšklase
žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
dēka Dēkla
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
declamando Deklamējoši, t. i. piegriežot dziedāšanā galveno vērību skaidrai izteiksmīgai teksta izrunai
daiļrunāt Deklamēt
lasīt Deklamēt
runāt Deklamēt
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt
deklamators Deklamētājs
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada
pierakstīties Deklarēt dzīvesvietu
tullēt Deklarēt muitā
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt
apašs Deklasēts elements Francijā, huligāns, zaglis
baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas, noteiktā formā līstošu, tekošu u. tml. ūdeni
limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
dēkulis Dēku meklētājs, klaidonis
dēlasieva Dēla sieva; vedekla
auklīna dem. --> aukla
klabažiņas dem. --> klabažas
klačiņa dem. --> klača
klaniņa dem. --> klanis; vērpjamā ratiņa spieķis starp paminām un riteni; madaleņa; makace
klaudzeklītis dem. --> klaudzeklis
klauģītis dem. --> klauģis
laistīkliņa dem. --> laistīkla
mataukliņa dem. --> mataukla
sēkliņa dem. --> sēkla
sklandiņa dem. --> sklanda
vedekliņa dem. --> vedekla
prekankrozā norobežotā melanoze dermatoloģisku simptomu komplekss: asi norobežotas, sarkanbrūnas krevelītes uz sejas vai kakla veciem cilvēkiem; krevelīte perifēriski paplašinās un nereti čūlo
tipveida detaļa detaļa (izstrādājums), kas iespējami pilnīgāk pārstāv noteiktas detaļu (izstrādājumu) klases konstruktīvās un tehnoloģiskās īpatnības
patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla
liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
devītklasnieks Devītās klases skolēns
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
diecības Dīcības, klaušas
diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
gundega Didīgļlapju klases augu dzimta ("Ranunculaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, krūmi, puskrūmi, liānas; Latvijā tikai lakstaugi
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu
atdiedelēt Diedelējot atklaiņot
atdiedelēties Diedelējot atklaiņot
vars Diegs, tieva aukla, kas pārstiepta pāri nīšu kokam un satur nītis
dīgšanas ilgums dienu skaits no sēklas diedzēšanas sākuma līdz tās izdīgšanai
Crotalus durissus Dienvidamerikas klaburčūska
čolmugra Dienvidāzijas koka "Taraktogenos kurzii" sēklas, no kurām iegūst eļļu lepras ārstēšanai
musica divina dievišķā mākla, baznīcas mūzika
pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis
sēklu dīgtspējas stimulēšana dīgšanas ātruma palielināšana, veicinot sēklapvalka ūdenscaurlaidību un aktivizējot bioķīmiskos procesus endospermā
brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis
dilleniidae Dilēniju apakšklase
glazoks Dimants stikla griešanai
ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
dinoficeaea Dinoficeju klase
putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas
zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu
mapuzaurs Dinozauru klases dzīvnieks, viens no daudzajiem, kas mēdza medīt barā, un uzskata, ka viens no plēsīgākajiem
diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla)
ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks diplomātiskā pārstāvja augstākā diplomātiskā klase starptautiskajās tiesībās, rangs
divaste Diplūra - kukaiņu klases kārta ("Diplura")
koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
brilles Divas īpašā ietvarā iestiprinātas stikla lēcas, ko lieto redzes spējas palielināšanai
klasificēts divd. --> klasificēt
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
magnoliāti Divdīgļlapji - plašākā ziedaugu klase
dikotilēdoni Divdīgļlapji, segsēkļu augu klase
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
ipomeja Divdīgļlapju augu klases tīteņu dzimtas ģints ("Ipomoea"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~500 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugus
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
actinidiaceae Divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimta
nemopanthus Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus")
amaranthaceae Divdīgļlapju klases amarantu dzimta
amaranthus Divdīgļlapju klases amarantu dzimtas amarantu ģints
anacardiaceae Divdīgļlapju klases anakardiju dzimta; anakardijaugi
parūkkoks Divdīgļlapju klases anakardiju dzimtas ģints ("Cotinus"), Latvijā audzē kā dekoratīvus, vasarzaļus krūmus vai kokus
choripetale Divdīgļlapju klases apakšklase
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
aristolochiaceae Divdīgļlapju klases aristolohiju dzimta
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi)
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas
vija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cuscutaceae"), pie kuras pieder parazītiski augi ar tieviem bezhlorofila stublājiem un pušķos sakārtotiem sīkiem ziediem
vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
bignonia Divdīgļlapju klases bijonu dzimtas ģints
trompetvīns Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Campsis"), Latvijā 2 sugas audzē kā dekoratīvus augus; kampsis
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
ekremokarpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Eccremocarpus"), Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae")
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales")
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā
dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta
parotija Divdīgļlapju klases burvjlazdu dzimtas ģints ("Parrotia"), no kuras Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
platāna Divdīgļlapju klases burvjlazdu rindas dzimta ("Platanaceae"), vasarzaļš koks ar staraini daivainām garkātainām lapām un ziediem bumbierveida galviņās, 1 ģints, 7 sugas
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi")
bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora")
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae")
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta
diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu
pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
aktinīdija Divdīgļlapju klases dzimta ("Actinidiaceae"), koki, krūmi un kokveida liānas
bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
akvifolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Aquifoliaceae"), divmāju koki vai krūmi, 2 ģintis, \~400 sugu, Latvijā audzē gk. kā dekoratīvus vasarzaļus krūmus; akmeņozols
arālija Divdīgļlapju klases dzimta ("Araliaceae"), 80-85 ģintis, 800-850 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga - Baltijas efeja, introducētas 6 ģintis
begonija Divdīgļlapju klases dzimta ("Begoniaceae"), sulīgi lakstaugi vai puskrūmi, 5 ģintis, \~1000 sugu
bārbele Divdīgļlapju klases dzimta ("Berberidaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi ērkšķaini krūmi, koki vai daudzgadīgi lakstaugi, 14 ģintis, 650 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
buksis Divdīgļlapju klases dzimta ("Buxaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, retāk koki vai krūmi, 4 ģintis, 80-90 sugu
ūdenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Callitrichaceae"), peldoši vai iegrimuši, ļoti mainīgi vienmājas ūdensaugi, 1 ģints
pulkstenīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Campanulaceae"), lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, \~40 ģinšu, 800 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 11 sugas; Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
kokžņaudzējs Divdīgļlapju klases dzimta ("Celastraaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai liānas, 58 ģintis, 860 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - segliņš
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas)
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
klinšroze Divdīgļlapju klases dzimta ("Cistaceae"), koki, krūmi vai lakstaugi, 8 ģintis, >200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - saulrozīte
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
ērkšķogas Divdīgļlapju klases dzimta ("Grossulariaceae"), 2 ģintis - ērkšķogas un jāņogas, 150 sugas
daudzlapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Haloragaceae"), purvu augi, ūdensaugi un retumis sausu vietu augi, 160 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - daudzlapes - ar 3 sugām
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
magnolija Divdīgļlapju klases dzimta ("Magnoliaceae"), mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem, 14 ģinšu, 240 sugu
malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
atālene Divdīgļlapju klases dzimta ("Parnassiaceae"), 2 ģintis, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
portulaka Divdīgļlapju klases dzimta ("Portulacaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms vai krūms, >20 ģinšu, 400-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, abas lakstaugi
prīmula divdīgļlapju klases dzimta ("Primulaceae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi vai puskrūmi, \~30 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 9 ģintis, 16 sugu
rezēda Divdīgļlapju klases dzimta ("Resedaceae"), krūmi, puskrūmi vai lakstaugi, 6 ģintis, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
pabērzs Divdīgļlapju klases dzimta ("Rhamnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas vai poligāmi koki un krūmi, arī liānas, 60 ģinšu, 900-1000 sugu, Latvijā savvaļā 2 ģintis, katra ar 1 sugu
plūškoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Sambucaceae"), nodalīta no kaprifoliju dzimtas, tikai 1 ģints
santali Divdīgļlapju klases dzimta ("Santalaceae"), parazītiski vai pusparazītiski koki, krūmi un lakstaugi, \~30 ģinšu, >400 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - linlape, kas ir pusparazītisks lakstaugs
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
citronliāna divdīgļlapju klases dzimta ("Schisandraceae") vasarzaļas vai mūžzaļas kokveida liānas, lapas pamīšas, ziedi viendzimuma, 2 ģintis, 47 sugas
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
naktene Divdīgļlapju klases dzimta ("Solanaceae"), 90 ģinšu, \~2600 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas, no tām 6 sugas ir adventīvas, bet 1 suga ir dārzbēglis
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
ezerrieksts Divdīgļlapju klases dzimta ("Trapaceae"), ūdensaugs, 1 ģints
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints
āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu
kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē
malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu
divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
smiltsērkšķis Divdīgļlapju klases eleagnu dzimtas ģints ("Hippohae"), neliels divmāju koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem - kauleņiem, Latvijā introducēta 1 suga
arctostaphylos Divdīgļlapju klases ēriku dzimtas ģints
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
asklēpijaugi Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi, lakstaugi, retāk koki ar vienkāršām lapām, kas sakārtotas pretēji vai mieturos; \~300 ģintis, >2000 sugas
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
citronliānaugi Divdīgļlapju klases ilīciju rindas dzimta, mūžzaļas vai vasarzaļas liānas, vijīgi vai ložņājoši krūmi, 2 ģintis, Latvijā introducēta 1 suga
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
abēlija Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Abelis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
djērvilas Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Diervilla"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
dipelta Divdīgļlapju klases kaprifoliju dzimtas ģints ("Dipelta"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija
paksistima Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Paxistima")
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aposēre Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Aposeris"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
santolīna Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Santolina"), puskrūmi ar spēcīgu smaržu un sīkām adatu vai zvīņu veida lapām, kas balti spilvotas un nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem
sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
salvija Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Salvia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, puskrūms vai krūms ar divlūpainiem ziediem pušķos, \~700 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 5 adventīvas sugas
siderīts Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Sideritis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu
magoņaugi Divdīgļlapju klases magoņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar pretēji vai pamīšus sakārtotām lapām
hibisks Divdīgļlapju klases malvu dzimtas ģints ("Hibiscus"), kokaugi un lakstaugi, ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs, \~300 sugu
kenafa divdīgļlapju klases malvu dzimtas hibisku ģints suga ("Hibiscus cannabinus"), viengadīgs, līdz 4 m augsts lakstaugs; savvaļā aug Indijā, Āfrikā, Dienvidamerikā; kultivē, no stumbra iegūst izturīgu šķiedru
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
osmants Divdīgļlapju klases oleāceju dzimtas ģints ("Omanthus"), nedaudz sugu, koki vai krūmi
montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
aldrovanda Divdīgļlapju klases raseņu dzimtas ģints
krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
šerardija Divdīgļlapju klases rubiju dzimtas ģints ("Sherardia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pēdējoreiz konstatēta 1922. g.
diktamne Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Dictamnus")
evodija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Evodia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
oriksa Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Orixa")
poncira Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Poncirus")
skimmija Divdīgļlapju klases rūtu dzimtas ģints ("Skimmia"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
sieramoliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga un 1 dārzbēglis; sierāboliņš
sierāboliņš divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Trigonella"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga; sieramoliņš
anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
spilviņš Divi pārstatāmi, gredzenos iestiprināti koka gabali audekla turēšanai noteiktā platumā aušanas laikā
tereza Divi vadi, ko pievieno elektrotīklam, lai kādu spīdzinātu
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū
Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
sajūgt Divu kontakttīkla blakussekciju savienojums, pa kuru notiek elektriskā ritošā sastāva pantogrāfa pāreja no vienas sekcijas uz otru
poliembrionija Divu vai vairāku dīgļu attīstīšanās no vienas apaugļotas olšūnas (cilvēkam un dzīvniekiem) vai no vienas sēklas (augiem)
Lokarno klasifikācija dizainparaugu starptautiskā klasifikācija
arrhenatherum Dižauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
kanile Doba caurulīte, kas izgatavota no stikla, kaučuka vai metāla; lieto kādas vielas ievadīšanai orgānu dobumā un asinsvados un asiņu un sekrētu izvadīšanai no tiem; kanula
vēršantilopes Dobradžu dzimtas lieli un vidēji lieli pārnadži (ķermeņa garums - 1,4-2,45 m, masa - 85-270 kg), fitofāgi, dzīvo nelielās grupās klajās vietās Āfrikā uz D no Sahāras; 3 ģintis, 6 sugas
klauģis dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā; atstarpes klauģis; starpu klauģis
stikla bloks dobs stikla izstrādājums ar apmēram 50% gaismcaurlaidību un labām siltumizolācijas īpašībām; izgatavo, sametinot divus presētus pusblokus; lieto celtniecībā
RFC dokumenti dokumenti, ko izplata internetā, tajos aprakstīti tīkla protokoli (t. sk. visi interneta standarti), kā arī to pārbaudes un izmantošanas rezultāti
bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām
specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
svāpinēt Domās nogrimušam, bezmērķīgi klaiņot
akroamatisks Domāts uzklausīšanai
vietrādes domēna vārds domēna divu burtu vārds, kas norāda valsti, kurā atrodas interneta tīkla adresāts, piem., .uk (Apvienotā Karaliste), .lv (Latvija)
dongals Dona, klaipa gals
knibgalis Dona, maizes klaipa gals
knībgalis Dona, maizes klaipa gals
knīblis Dona, maizes klaipa gals
piedāvāt dot iespēju pirkt, nomāt u. tml.; reklamēt pirkšanai, nomāšanai u. tml.; ražot un nodot tirdzniecībai
pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli
preeklampsija Draudošas eklampsijas pazīmes grūtniecības laikā: galvassāpes, hipertonija, albuminūrija, tūska
drofa Drofu dzimta - putnu klases dzērvjveidīgo kārtas sīgu dzimta ("Otididae"), aizguvums no krievu valodas pēc lielās sīgas nosaukuma krieviski ("drofa")
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
lietotāja konts drošības mehānisms, ko izmanto, lai kontrolētu piekļuvi datoru sistēmai vai tīklam, tas satur informāciju par lietotāja paroli, tā tiesībām un, iespējams, citu informāciju, kas ļauj identificēt lietotāju
identitatīvā drošības politika drošības noteikumi, kas pamatojas uz datoru tīkla lietotāju, lietotāju grupu vai to pilnvaroto pārstāvju, kā arī izmantojamo datoru tīkla resursu identificējošām īpašībām vai atribūtiem
likumbāzētā drošības politika drošības noteikumi, kurus nosaka vispārēji priekšraksti, kas jāievēro visiem datoru tīkla lietotājiem
ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
memme Drukna, neveikla meitene
ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju
nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints
lomenis Dukurs, zvejas tīkla veids
lomens Dukurs, zvejas tīkla veids
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
glumda Dumja, neveikla sieviete
glumza Dumja, neveikla sieviete
megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta
anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta
vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta)
dzelkņgalvji Dzelkņtārpu klase; cilvēka un dzīvnieku zarnu parazīti
sidērīns Dzeltena krāsa gleznošanai un kausēta stikla krāsošanai
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu
Apodemus flavicollis dzeltenkakla klaidoņpele
Emberiza elegans dzeltenkakla stērste
sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu
botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales")
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
ilsterija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ilsteria"), veido kvadrātveidīgas vai tetraedriskas kolonijas, kas sastāv no 4 šūnām, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes
peridots Dzeltenzaļš vai brūngans silikātu klases minerāla olivīna paveids
vaigs Dzelzs arkla daļa, kas apvērš zemi
balsts Dzelzs arkla rokturis
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
žemļekas dzelzs lentas arkla lemesim
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
tēraudi ar noteiktu termiskās izplešanās koeficientu dzelzs un niķeļa sakausējumi, kuru lineārās izplešanās koeficients ir atkarīgs no niķeļa daudzuma; invaram (36% Ni) ir vismazākais termiskās izplešanās koeficients, kovaram (29% Ni) un platinītam (48% Ni) termiskās izplešanās koeficients ir tuvs stikla izplešanās koeficientam
kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu
dizplāzija Dzemdes kakla displāzija
cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos
endocervicīts Dzemdes kakla gļotādas iekaisums
cervicīts Dzemdes kakla iekaisums
histerocistokleize Dzemdes kakla iestiprināšana urīnpūšļa sienā
cervikektomija Dzemdes kakla izoperēšana
metreirīze Dzemdes kakla kanāla paplašināšana ar metreirinteru
kolopeksija Dzemdes kakla ķirurģiska nostiprināšana (latīņu "collopexia")
histerotrahelorāfija Dzemdes kakla plīsuma sašūšana
cervikokolplts Dzemdes kakla un maksts iekaisums
cervikovaginīts Dzemdes kakla un maksts iekaisums
plederis Dzērājs, klaidonis
pleitags Dzērājs, plītnieks, klaidonis
pleitāgs Dzērājs, plītnieks, klaidonis
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
dzē Dzi; klau
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem)
lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
pārstaipienis dzija, kas aužot neaužas līdz, bet iet vaļēja pa audekla vienu vai otru pusi
pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai
ekonomiskās klases sindroms dziļā vēnu tromboze - nekustīgima sekas, ko izraisa ilgstoša uzturēšanās lidmašīnas ekonomiskās klases šaurībā
lielspuru kalmāri dziļjūras galvkāju klases kalmāru kārtas grupa (_Magnapinmidae_), novēroti tikai dažos eksemplāros - ar zemūdens kamerām nofilmēti pie urbšanas platformām
arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes
trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
coitus reservatus dzimumakts, kura laikā vīrietis sēklas izšļākšanos vai nu stipri novilcina, vai apspiež pavisam
spraugas angioma dzimumzīme embrionālās spraugas apvidū, piem., uz sejas vai uz kakla
tārkšis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
tāršķis Dzinēju klabeklis medībās; naktssarga klabeklis
kava Dzirkstošais spāņu vīns, ko gatavo pēc klasiskās šampanieša metodes
arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
hromisti Dzīvās dabas taksons ("Chromista"), kas reizēm tiek iedalīts sēņu valstī, bet dažkārt klasificēts kā patstāvīga valsts
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses
meklēšanās sinhronizācija dzīvnieku dzimumcikla uzbudinājuma fāzes un ovulācijas regulēšana ar hormonālo preparātu ievadīšanu organismā
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu
radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.)
dzīvnieku migrācija dzīvnieku pārvietošanās, ko izraisa dzīves apstākļu maiņa vai dzīvnieku attīstības cikla likumsakarības; ir regulāra jeb periodiska migrācija un neregulāra migrācija; regulārā migrācija sevišķi raksturīga putniem
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
ofiūra Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Ophiuroidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki, kas dzīvo okeānos un jūrās
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
dzīvesforma Dzīvo organismu klasifikācijas vienība, ko iegūst, grupējot organismus pēc to atsevišķām ārējām pazīmēm vai dzīvesveida
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
bumbulēt Dzīvot bezmērķīgi; klaiņot
pasta klients e-pasta programma, kas atrodas lietotāja datorā un ir nodrošināta ar piekļuvi tīkla pasta serveriem
ieecēt Ecējot apklāt ar zemi (piemēram, sēklas)
austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
kebabs ēdiens, kas pagatavots no mīklas izstrādājumā ietītiem pārtikas produktiem
tortilja ēdiens, kas pagatavots no mīklas izstrādājumā ietītiem pārtikas produktiem
bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas
Cyclamen hederifolium efejlapu ciklamena
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
Hedihata Ēģiptiešu mitoloģijā - audēju amata dieviete, kas rūpējās galvenokārt par baltā audekla izgatavošanu mūmija autiem un apsējiem
Neita Ēģiptiešu mitoloģijā - duālistiskā dievība, kas ietver sevī vīrišķo un sievišķo pirmsākumu - tā radījusi dievu un cilvēku sēklas; viņa ir ūdens un jūras dieviete, medību un kara dieviete, kā arī dziedinātāja, kas atvaira ļaunos dēmonus
euglenophyceae Eiglēnu klase
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes
aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē
klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
sanitārtehniskās ierīces ēkas iekšējam kanalizācijas tīklam pievienotas ierīces notekūdeņu uzņemšanai
maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji
kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
ISIC Ekonomisko darbību starptautiskā standarta rūpnieciskā klasifikācija ("International Standard Industrial Classification of all Economic Activities")
fliterekrāns Ekrāns, kura virsmā iestrādātas mazas stikla lodītes, tāpēc attēls ir gaišs arī tad, ja projektora gaismas avots ir mazjaudīgs
pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā)
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata
rolsroiss Ekskluzīva luksusa klases angļu vieglo automobiļu marka; šādas markas automobilis
turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids - pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā - zorbā
Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
īsslēguma strāva elektriskā strāva elektrotehniskā ierīcē vai elektriskā sistēmā īsslēguma režīmā; tā ir maksimāli iespējamā strāva ierīcē vai sistēmā ar nemainīgu tīkla spriegumu
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus
monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā
līdzstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no līdzstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori
maiņstrāvas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas darbojas no maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā var būt līdzstrāvas vai maiņstrāvas elektromotori
divkāršas barošanas elektrolokomotīve elektrolokomotīve, kas var darboties no līdzstrāvas vai maiņstrāvas kontakttīkla un kam vilces piedziņā ir līdzstrāvas elektromotori
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - nosodošs ziņojums, ko nosūta lietotājam, kurš nav ievērojis tīkla etiķeti, piemēram, ir aizvainojis kādu citu lietotāju vai uzbāzīgi iztirzājis jautājumu, kas citus lietotājus neinteresē
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
deģenerētā elektronu gāze elektronu gāze, kuras statistiskajai aprakstei nevar lietot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem
gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem
darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā
kurabjē Eļļains, salds cepums no smilšu mīklas, visbiežāk zieda veidā
pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance
žvikstele Enerģiska, veikla sieviete
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
sfagiasms Epileptiski kakla muskuļu krampji
acarina Ērces jeb smidži - zirnekļveidīgo klases kārta
pedālis Ērģeļu klaviatūra, ko darbina ar kājām
pamina Ērģeļu klaviatūra, kur taustiņus nospiež ar kājām
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
komiskais Estētikas kategorija, kas raksturo smieklīgo, izsmiekla veidā atsedz, vērtē, nosoda estētiskajam ideālam neatbilstošas parādības
komisms Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komiskais
komisks Estētikas kategorija, kurā ietverts vērtējums parādībām, kas neatbilst kādiem ideāliem, normām, likumībām un izraisa nosodījumu izsmiekla veidā; komisms (1)
iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi
isoetopsida Ezereņu klase
Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
Miklājs ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs
Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde
Piegāzes ezers ezers Preiļu novada Sīļukalna pagastā, platība - 6,6 ha; Aklais ezers; Oklais ezers; Teilānu ezers
Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
Aklezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers
Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
noterus Ezervaboļu dzimtas nosaukums senākā klasifikācijā, kad tā tika uzskatīta par airvaboļu dzimtas ģinti
halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī
Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa
solpugs Falanga - prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs)
ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
laukšpatīdi Feldšpatīdi, minerālu grupa, ar SiO2, nepiesātināti alumosilikāti izvirdumiežos; izmanto keramikas un stikla rūpniecībā, alumīnija, kālija, cēzija ieguvei, kā arī par apdares akmeņiem
brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
desulfurāze Ferments, kas katalizē sēra atņemšanu organiskiem savienojumiem; pieder liāžu klasei
oksidoreduktāzes Fermentu klase, kas katalizē oksidēšanas un reducēšanas reakcijas
sintetāzes Fermentu klase; katalizē divu molekulu saistīšanos; ligāzes
liāzes Fermentu klase; veicina atomu vai atomu grupu atšķelšanos no substrāta, veidojot dubultsaites, vai minēto atomu pievienošanos dubultsaitēm
transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru
Klaidas līcis Fērtofklaids
pakalpojumu sniedzējs firma, kas nodrošina tiešu piekļuvi internetam vai kādam citam teritoriālajam datoru tīklam
datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles
polaroīds Firmas "Polaroid" patentēta fotoaparātu klase, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs dažu sekunžu laikā pēc fotografēšanas
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam
phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
sakaru līnija fizikālā vide un tehnisko līdzekļu komplekss informatīvā signāla pārraidei no raidītāja līdz uztvērējam; fizikālā vide var būt gaisa vadi, metāliskās un stikla šķiedras kabeļlīnijas, vilņvadi un ēters
stikla kausējums fizikālu procesu un ķīmisku reakciju rezultātā no mehāniska stikla izejvielu maisījuma iegūta šķidrā fāze ar noteiktām fizikālķīmiskām īpašībām
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
darījumu partneri fiziska vai juridiskā persona vai uz līguma pamata izveidota fizisko un juridisko personu apvienība, kas saskaņā ar likuma noteikumiem ir deklarējamās darījumu attiecībās ar valsts amatpersonu
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
florideophyceae Florideju klase
polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai
Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai
eozojs Formāciju grupa starp arhaisko un palaiozoisko, sastāvoša gk. no klastiskiem iežiem ar pirmām drošām fosilijām augšdaļā
monacīts fosfātu klases minerāls, cērija, lantāna un torija fosfāts (Ce, La, Th)PO~4~; izejviela cērija, lantāna, torija ieguvei
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes
autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
meroskopija Frakcionēta sirds auskultācija; sirds cikla fāžu atsevišķa auskultācija
klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas
klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus
fūgveida Fūgveida izklāsts - polifons veidojums sevišķi baroka laikmetā, visbiežāk kāda cikla finālā
kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
datu pārraides serviss funkcionālo iespēju kopums, kuru var izmantot datu pārraides tīkla lietotāji datu pārsūtīšanai un saņemšanai
daļsaistes bloks funkcionāls bloks, ko izmanto staciju pievienošanai gredzentīklam un atvienošanai no tā, nepārtraucot gredzentīkla darbību
naudas plūsmas pārskats gada pārskata neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods
klaidulēns Gados jauns vai augumā mazs klaidonis, vai klaidoņa dēls
dedināt Gāgāt, kladzināt
dēdināt Gāgāt, kladzināt
kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss
dedēt Gāgināt, kladzināt
gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
aerodinamiskā shēma gaisakuģa agregātu ģeometriskā izvietojuma un konstruktīvās īpatnības, pēc kuru pazīmēm tos klasificē; ir klasiskā, pīles, tandēma u. c. tipa shēmas
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību
luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā
galaktiku klasifikācija galaktiku iedalījums pēc to formas un īpašībām; mūsdienās visplašāk lieto Habla galaktiku klasifikāciju, kurā visas galaktikas iedalītas eliptiskās galaktikās, lēcveida galaktikās, neregulārās galaktikās un spirālveida galaktikās
pakausis Galvas mugurējā velvjveida daļa (cilvēkam vai dzīvniekam), kas atrodas virs kakla
encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals
maģistrāls Galvenais (piemēram, par ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīkla, elektrotīkla sastāvdaļām)
maģistrāle Galvenais vads (piemēram, ūdensvadu, kanalizācijas, telefona, telegrāfa tīklā, elektrotīkla)
dzeltenais punduris galvenās secības G spektra klases zvaigzne (piemēram, Saule)
oranžais punduris galvenās secības K spektra klases zvaigzne
sarkanais punduris galvenās secības M spektra klases zvaigzne
grozekļa šotklampa galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi; virbeļšotklampa
šēru kreiseris galvenokārt ziemeļu zemēs izplatīta jahtu klase, kam raksturīgs šaurs, zems un garš korpuss
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
desmitkāji Galvkāju klases gliemji (piemēram, kalmāri), kam ķermeņa priekšgalā ir desmit taustekļi
nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
bumbiņas Gaļas, zivju, arī saldais ēdiens, kas veidots apaļu lodīšu jeb bumbiņu formā; apaļas formas mīklas, gaļas u. tml. veidojumi
bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
žeiga Gara, neveikla sieviete
šalanda Gara, sekla (automašīnas) puspiekabe
pārkāpieņi Garāki dziju pārstiepumi audekla rakstos
pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis
karas Garas auklas vai kārtis, uz kurām ko uzkar, piem., tīklus žāvēšanai
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai; mulda
šalle Garens tekstilizstrādājums kakla, plecu, galvas segšanai
priekštīkls Garens tīkls, ko piestiprina pie galvenā tīkla, lai noķertās zivis nevarētu izkļūt
paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
redingots Gari (īpašā veidā piegriezti) svārki ar divām apkaklēm un pogājumu no kakla līdz jostas vietai
filē Gari un šauri mīklas gabali
konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību
jence Garīgi aprobežota, neveikla sieviete
atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
kagāns Garkaklains cilvēks
aplaķāt Garlaicības dēļ klaiņot, bezmērķīgi staigājot apkārt
ardeidae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta
ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta
aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, lauvam)
grēku krekls garš rupja auduma krekls, ko uzvilka (līdz 18. gs.) uz kailas miesas sievietēm, kas bija dzemdējušas bērnu bez laulības, un lika viņām stāvēt publiskā vietā vispārējam apsmieklam
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības
pažmauga Garums, attālums pie kādas lietas, piemēram, no arkla sprūda līdz apīžas zaram
karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai
reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
gāzes regulēšanas punkts gāzes tīkla ierīču komplekss spiediena pazemināšanai un stabilizēšanai
dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
baktericīdā lampa gāzu izlādes zema spiediena dzīvsudraba spuldze ar stikla cauruli (dezinfekcijai ar ultravioletajiem stariem, arī ārstēšanai)
ginkgoatae Ginku klase
ginkgoopsida Ginku klase
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī)
carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem
irizācija glazūras vai stikla virsmas pārklāšana ar plānu varavīkšņainu metālu oksīdu kārtiņu
glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
Clarkia elegans gleznā klarkija
emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
dripings Gleznošanas tehnikas paņēmiens abstraktajā māklā - nekārtīga krāsu izšļakstīšana uz audekla, ko izgudroja abstraktā ekspresionisma pārstāvis Dž. Polloks
glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts
sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
sēdgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Dreissenidae"), čaulas garums - līdz 5 cm, pieaugot piestiprinās ar bisusa pavedieniem pie zemūdens priekšmetiem, kāpuri planktoniski; \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
sīkgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas pundurgliemeņu dzimtas ģints ("Pisidium"), Latvijā konstatēts 12 sugu
cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints
cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints
vēderkājgliemji gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda")
priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
agrolimax Gliemežu klases ģints
micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
torņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Enidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
aplexa Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas kreiļgliemežu dzimtas ģints
dzeloņgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas zāģgliemežu dzimtas ģints ("Acanthinula"), Latvijā konstatēta 1 suga
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta
ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints
vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints
arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta
acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta
armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta
adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae")
valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae")
acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms
lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints
amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
reklāmkarogs globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē
privātā tīmekļa vietne globālā tīmekļa vietne, pie kuras var piekļūt tikai noteiktas organizācijas iekštīkla lietotāji
mugurkaultīkls Globāla vai teritoriāla datoru tīkla, piemēram, interneta tīkla, ātrdarbīgā daļa, kas nodrošina informācijas masīvu pārsūtīšanu lielos attālumos
globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses
šļencka Gļēva vai neveikla sieviete vai ķēve
afanotēces Gļotainas aļģes no zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Aphanothece"), 22 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas,kuras visas Latvijātiek identficētas tikai pēc to latīniskajiem nosaukumiem
arcyria Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases arcīriju dzimtas ģints
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
badhamia Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases fizāru dzimtas ģints
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes")
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
myxobolus Gļotsporaiņu klases ģints
mucifikācija Gļotu veidošanās vagīnas epitēlijā ovariālā cikla progestācijas stadijā laboratorijas dzīvniekiem
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
klabiņa Govij kaklā iekārta trokšņa ierīce, kas klab
stupe Govju piesienamā valga daļa, kuras viens gals piesiets pie cemmes, otrs - pie pinekla
blande Govs, kas mēdz atšķirties no ganāmpulka un klaiņot apkārt
ķēpis Grābeklis (mīklas minot)
uzgrabēt Grabot, klabot uzvirzīties
grabeklis Grabulis, kaut kas klabošs, grabošs
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses
bibliolatrija Grāmatas, sevišķi Bībeles dievināšana; akla māņticīga pļaušanās uz iespiestu vārdu; neapšaubāma ticība tam
izdošana grāmatas, žurnāla, laikraksta u.c. iespiešana un laišana klajā
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
iesēklis Graudi, sēkla, ko sargā no izlietošanas pārtikā, lai nodrošinātu sējas materiālu pavasarī
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
dipodidi Grauzēju zīdītāju klase, lēcējpeles
gravimetriskais punkts gravimetriskā tīkla punkts ar zināmām koordinātām, kurā mēra Zemes gravitācijas lauka parametrus
grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
anellaria Gredzenītes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla
zvaigžņu gredzentīkls gredzentīkls, kurā vairākas stacijas sagrupētas un pievienotas tīklam ar daļsaistes blokiem; šāda tīkla konfigurācija ļauj stacijas pievienot tīklam un atvienot no tā bez tīkla darbības traucējumiem
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem
monocystis Gregarīnu klases ģints
boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
vārs Gremdakmens pie zvejas tīkla
pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam
grimbulis Gremdējamais akmens pie tīkla
kabe Gremdējamais akmens pie tīkla
pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai
koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem
Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā
Menoitijs grieķu mitoloģijā - Aktora dēls, viens no argonautiem, Patrokla tēvs, Pēleja radinieks un draugs
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Sterope grieķu mitoloģijā - arkādiešuvaldnieka Kēfeja meita, kas no Hērakla saņēma Gorgonas matu cirtu, kurai piemita spēja atbaidīt ienaidniekus
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Iolājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla brāļa Īfikla un Automedūsas dēls, Hērakla draugs, viņa kaujas ratu vadītājs un daudzu varoņdarbu līdzdalībnieks
Mentors grieķu mitoloģijā - Hērakla dēls
Kēiks grieķu mitoloģijā - Hērakla draugs un cīņu biedrs, tesālijas pilsētas Trahīnas valdnieks, kas uzņēma pie sevis Hēraklu, kad tas Kalidonā bija nejauši nogalinājis Einomu
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās
Arhelājs Grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcteča dēls, kurš devās uz Maķedoniju un palīdzēja tās valdniekam uzveikt ienaidniekus, tika uzskatīts par Maķedonijas Aleksandra mītisko ciltstēvu
Tēlefs grieķu mitoloģijā - Hērakla un Arkādijas valdnieka Aleja meitas Auges dēls, kas pēc klejojumiem kļuva par Mīsijas valdnieku, viņu kļūdas pēc ievainoja Ahileja šķēps
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs
Tlēpolems grieķu mitoloģijā - Hērakla un tesprotiešu valdnieces Astiohes dēls, Rodas salā nodibināja Lindas, Iālisas un Kameiras pilsētu, bija viens no Helenas preciniekiem, tāpēc viņam bija jāpiedalās Trojas karā, kur viņu nogalināja Sarpēdons
Makarija Grieķu mitoloģijā - Hērakla vienīgā meita, ko dzemdējusi Dējaneira, viņa upurēja sevi dievietei Persefonei, lai nodrošinātu uzvaru saviem brāļiem
Dējaneira Grieķu mitoloģijā - Kalidonas valdnieka Oineja un Alfejas meita, varoņa Hērakla sieva
Ness Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš izraisīja Hērakla nāvi
Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
Biants grieķu mitoloģijā - Melampa brālis, kurš bildināja Pilas valdnieka Nēleja meitu Pēro, ko tēvs apsolīja izdot tam, kurš atvedīs viņam Tesālijas valdnieka Īfikla brīnišķīgos vēršus
Filoktēts Grieķu mitoloģijā - Melibojas pilsētas valdnieks, varoņa Hērakla labākais draugs, kuram Hērakls uzticēja aizdedzināt savu apbedīšanas sārtu un uzdāvināja savu loku un bultas
Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
Ergīns grieķu mitoloģijā - Orhomenas (Boiotija) valdnieks, Klimenta dēls, atriebjot tēvu sekmīgi sāka karu ar Tēbām, bet vēlāk, Hēraklam nostājoties Tēbu pusē, zaudēja šo karu
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
Hiakints Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Amikla dēls, dieva Apollona mīlulis, kuru Apollons diska mešanas sacīkstēs nejauši nosita ar disku
Partenope grieķu mitoloģijā - Stimfāla meita, Hērakla mīļākā, Eiēra māte
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves
Megara grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta vecākā meita un Hērakla pirmā sieva
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
Protesilājs Grieķu mitoloģijā - Tesālijas pilsētas Filakes valdnieka Īfikla dēls, Trojas kara dalībnieks
Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi
Pārksiteja grieķu mitoloģijā - Tespija meita, kas Hēraklam dzemdēja Nefu
Alkmēne Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona sieva, Hērakla māte, kuru Zevs apaugļoja Amfitriona izskatā un piedzima Hērakls, bet tā dvīņubrālis Īfikls bija Amfitriona dēls
Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
pigmaji Grieķu teikās punduru tauta, kas nerimstīgi karoja ar dzērvēm; viņi uzbruka gulošam Hēraklam, kas tos visus ievīstīja lauvas ādā
Herkuless Grieķu varoņa Hērakla latīniskais nosaukums
rezs griezējnazis pie dzelzs arkla
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
stiklgrieznis Grieznis stikla griešanai
šņakšķināt Griezt zobus, skaļi klabināt zobus
cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
griezīgs Grozāms, paklausīgs
virbeļšotklampa Grozekļa šotklampa - galvenokārt garšotes aizlikšanai paredzēta šotklampa, kas var griezties ap tā piestiprināšanas asi
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms
apakšgrupa Grupas sadalījuma vienība (klasifikācijā)
sagrupēt Grupējot sakārtot, savienot (faktus, jēdzienus u. tml.) pēc noteiktām pazīmēm; arī saklasificēt
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā
kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
choleva Gružvaboļu dzimtas senāks nosaukums, kad to klasificēja kā līķvaboļu dzimtas ģinti
tilāt Gulēt izklaidu
tilēt Gulēt izklaidu
ranunculidae Gundegu apakšklase
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
gurkles Gurklas
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi)
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana
ģeotīkls Ģeosintētisks tīkls, kurā atveru laukums ir daudz lielāks par materiāla šķiedru laukumu un tīkla acis savā starpā ir savienotas ar mezgliem
septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā
akmenssāls Halīts - halogenīdu klases minerāls, NaCl, var būt bezkrāsains, sārts, dzeltenīgs, zilgans
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
chamaesiphophyceae Hamesifonu klase
pleurocapsa Hamesifonu klases ģints
xenococcus Hamesifonu klases ģints
siphonemateles Hamesifonu klases rinda
clastidium Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints
chamaesiphon Hamesifonu klases rindas "Dermocarpales" ģints, 28 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
endonema Hamesifonu klases rindas "Siphonematales" zaļaļģu ģints
characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai
charophyceae Haru klase
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
chaenotheca Henotēka - asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints
dictysiphon Heterogenātu klases brūnaļģu ģints
heterogeneratophyceae Heterogenerātu klase
stichosiphon Heterogenerātu klases brūnaļģu ģints
chordariales Heterogenerātu klases rinda
dictyosiphonales Heterogenerātu klases rinda
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
heterocapsophyceae Heterokoku klase
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
centritractaceae Heterokoku klases aļģu dzimta
bumilleriopsis Heterokoku klases aļģu ģints
pleurochloridaceae Heterokoku klases dzimta
centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints
heterosiphonophyceae Heterosifonu klase
heterotrichophyceae Heterotrihu klase
bumilleria Heterotrihu klases aļģu ģints
heterotrichaceae Heterotrihu klases dzimta
tribonemataceae Heterotrihu klases dzimta
tribonema Heterotrihu klases dzimtas "Tribonemataceae" ģints
heterotrix Heterotrihu klases ģints
upju tīkls hidrogrāfiskā tīkla daļa, ko veido kādas teritorijas upes
tiamināze Hidrolāžu klases enzīms, kas inaktivē tiamīnu, šķeļot to par pirimidīna un tiazola atvasinājumu; atrodams zarnu mikroorganismos
renīns Hidrolāžu klases enzīms, kas veidojas zīdītāju nierēs un katalizē angiotensinogēna pārvēršanos angiotensīnā, līdz ar to veicinot arteriālā spiediena paaugstināšanos
ribonukleāzes Hidrolāžu klases fermenti, kas katalizē fosfodiestersaišu šķelšanos ribonukleīnskābēs
esterāze Hidrolāžu klases fermenti, katalīzē esteru hidrolītisku šķelšanos
lizocīms Hidrolāžu klases ferments, baktēriju šūnapvalku polisaharīdos katalīzē specifisku glikozīdisko saišu šķelšanos, kas izraisa baktēriju izšķīšanu; pārtikas piedeva E1105, konservants, var izraisīt hroniskas galvassāpes un alerģiskas reakcija; muramidāze
dezoksiribonukleāzes Hidrolāžu klases fermentu grupa, kas piedalās organismā iekļuvušu svešu dezoksiribonukleīnskābju sagremošanā
katepsīni Hidrolāžu klases proteolītiskie fermenti, katalīzē peptīdsaišu hidrolīzi peptīdos un olbaltumvielās
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
cordylophora Hidrozoju klases ģints
obelia Hidrozoju klases ģints
gailene Himēnija sēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Cantharellaceae"), ēdamā sēne ar dzeltenu cepurīti un kātiņu; pasaulē 4 ģintis, 100 sugu; Latvijā 3 ģintis, 7 sugas
himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
sīkpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Stereaceae"), sēņu augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, cepurīšu virspuse gandrīz vienmēr ar īsiem matiņiem, pelēka, dzeltena, brūna
telefora Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Telephoraceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar gludu vai adatveidīgu himenoforu, ragveidīgi zaroti, var sastāvēt no kātiņa un cepurītes, 18 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 21 suga
posaspiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas himeohēšu dzimtas ģints ("Phellinus")
sausene himēnijsēņu klases afilloforu rindas piepju sēņu himenohēšu dzimtas ģints ("Coltricia")
sīkstene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Lentinus")
kamolene Himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Panus"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
kārpsēne Himēnijsēņu klases afilloforu rindas teleforu dzimtas ģints ("Telephora"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dižadatene Himēnijsēņu klases afiloforu rindas dzimta ("Hericiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, ar kātiņu un cepurīti vai koraļļveidīgi, himenofors adatveidīgs, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
agaricaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimta
dižsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints ("Macrolepiota"), augļķermeņi gaļīgi, lieli; uz kātiņa kustīgs gredzentiņš, cepurīte ar lipīgām zvīņām, 11 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
brūnsardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeolepiota"), Latvijā konstatēta 1 suga
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
tīmeklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Cortinariaceae"), lielākā un sistemātiski sarežģītākā cepurīšu sēņu dzimta, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 124 sugas, no tām 33 sugas ir izmantojamas uzturā, bet 25 sugas ir indīgas
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
sārtlapīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Entolomataceae"), 3 ģintis, 140 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
pūkaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Tricholomataceae"), 98 ģintis, Latvijā konstatētas 33 ģintis, 160 sugu
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
amanitaceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimta
gļotaine Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ģints ("Limacella"), 8 sugas
amanita Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas mušmiru ģints
tricholomataceae Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimta
asterophora Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
čigānene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas ģints ("Rozites"), 1 suga, ēdama sēne ar dzeltenīgi baltu cepurīti un plēvainu gredzenu ap kātu
biezkāte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Inoloma")
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium")
gļotgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Phlegmacium")
jostene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Telamonia")
gredzenīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Anellaria"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārsteklene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas ģints ("Panaeolina"), kas Latvijā pārstāvēta ar 1 sugu
svārstene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Panaeolus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnule Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Melanotus"), Latvijā konstatēta 1 suga
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
zeltkāte Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gomphidiaceae"), ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk plīvurs nozūd, atstājot uz kāta gļotainu gredzenu, 2 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatētas abas ģintis
mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
dzeltenpēdene Himēnijsēņu klases beku rindas zeltkāšu dzimtas ģints ("Chroogomphus"), Latvijā konstatēta 1 suga
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
cūkausis himēnijsēņu klases cūkausu dzimtas ģints ("Gomphus")
mušmirsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Amanitaceae"), augļķermeņi gaļīgi, lieli (cepurītes diametrs - līdz 15 cm, kātiņa garums - līdz 25 cm), ar plīvuru, sporas veidojas uz lapiņām, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
kazbārde Himēnijsēņu klases dzimta ("Sparassidaceae"), 2 ģintis, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
atmateņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, lieli, ar vispārēju vai daļēju plīvuru, kas uz kātiņa atstāj gredzenu
bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
pūkaiņsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņu cepurītes koniskas, piltuvveidīgas, plakanas, 0,3-40 cm diametrā, Latvijā konstatēts 160 sugu
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu
lentārija himēnijsēņu klases koralleņu grupas ģints ("Lentaria")
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
antrodia Himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas ģints
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
samtpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Ischnoderma")
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
dūmaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Bjerkandera"), Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parazitē uz lapu kokiem, retumis uz skuju kokiem, izraisa balto trupi
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
smalkpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Ceriporia")
pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia")
klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis")
ozolpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedalea")
labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
lazdupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Dichomitus")
diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus")
plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus")
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
sakņupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Heterobasidion")
spulgpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Inonotus")
jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
lapiņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Lenzites")
vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus")
baltene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Skeletocutis")
tauriņpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes")
sarene himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trametes") atsevišķas sugas
violetpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Trichaptum")
apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis")
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
sērapiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Laetiporus"), Latvijā konstatēta 1 suga
apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus")
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
eksīdija Himēnijsēņu klases recekleņu dzimtas ģints ("Exidia"), Latvijā konstatētas 6 sugas
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus")
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
nostocales Hormogoni - zilaļģu nodalījuma klase
hormogonophyceae Hormogonu klase
spirulina Hormogonu klases ģints
stigonema Hormogonu klases ģints
tolypothrix Hormogonu klases ģints
oscillatoriales Hormogonu klases rinda
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
chrysomonadophyceae Hrizomonādu klase
chroococophyceae Hrookoku klase
dactylococopsis Hrookoku klases ģints
pseudoncobyrsa Hrookoku klases ģints
synechococcus Hrookoku klases ģints
chroococcales Hrookoku klases rinda
coelosphaerium Hrookoku klases rindas "Chroococcales" zilaļģu ģints
gomphosphaeria Hrookoku klases rindas "Croococcales" ģints
tetrarcus Hrookoku klases zilaļģu ģints
vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
čiekurs Ieapaļš vai iegarens veidojums - skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas
reklamants Iebildumu cēlājs, reklamācijas satādītājs
iemielot Iecienīt izklaidēm
stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums
acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
pleiotropisms Iedzimtības mācībā parādība, ka viens gēns ietekmē vairākas īpašības; piem., zirņiem A-gēns izpaužas sarkanā ziedu krāsā un pelēkā sēklas čaulā, bet tā allēlais partneris a-gēns baltā ziedu krāsā un bezkrāsainā sēklas čaulā
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
iemeklis Iedzirklis - piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzīvotāju sastāvs iedzīvotāju strukturāls sadalījums; dažādas demogrāfiskās, sociālās un bioloģiskās grupas, kurās var klasificēt iedzīvotājus
bakši Iegriezumi pastalas malējā daļā auklas ievēršanai
pavārsis Iegriezums, robs pastalu sānos auklas ievēršanai
iekuģēt Ieiet; ieklaiņot
iejavs Iejauta mīkla
jāvums Iejauta mīkla
iejava iejavs; mīkla, ko sagatavo raudzēšanai
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
ieklambāt Iekabināt arkla zveņģeli arkla āķī
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem
veltaves Iekārta audekla velšanai
veltenes Iekārta audekla velšanai
maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet
iekledzināties Iekladzināties
ieblandīties Ieklaiņot
ieklimst Ieklaiņot
ieklimstēt Ieklaiņot
ievazāties Ieklaiņot, ieklīst
ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur)
iesaklausīties Ieklausīties
dasaklausīties Ieklausīties citu runā
ievanterēt Ieklejot, ieklaiņot
iemētāties Ieklīst, ieklaiņot
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā
segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
ļaupete Ielasmeita, netikla sieviete
ļaupetene Ielasmeita, netikla sieviete
vancka Ielasmeita; klaidone
vanska Ielasmeita; klaidone
ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot)
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi)
raudziņš ieraugs (mazā traukā, ko vēlāk pievieno visai mīklai)
atkārtotājs ierīce datoru tīklā, kas pastiprina un reģenerē datu signālu, lai palielinātu pārraides attālumu starp stacijām vai tīkla segmentiem
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
mētreurinters ierīce dzemdes kakla paplašināšanai
enkura vinča ierīce enkura, kravas tīkla pacelšanai vai vilkšanai
kopula ierīce ērģelēs, kas atļauj vairākas ērģeļu klaviatūras tā saistīt, ka uz vienas spēlējot nospiežas arī citu attiecīgie kauliņi un līdz ar to pievienojas tiem atbilstošo stabuļu skaņas
relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai
kikstarteris ierīce motocikla motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli
klusinātājs ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm)
ūdensmetējs ierīce spēcīgas ūdens strūklas raidīšanai
sadalītājs ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām
kontaktdakša ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus
paisīklas ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
deglis ierīce, degaukla u. tml., kuru izmanto sprādziena izraisīšanai vai (kā) aizdedzināšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdedzināšanai
lāzermikrofons ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas
repetīcija ierīce, kas klavieru āmuriņu atgriež sākumstāvoklī
ūdensmetējdzinējs ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku
izlādnis ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem
ISDN termināļa adapters ierīce, kas pievieno datoru tīkla _ISDN_ ciparlīnijai
difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
otofons ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš
duša ierīce, no kuras plūst sašķīstošos pilienos izkliedētas ūdens strūklas; no šādas ierīces plūstošas ūdens strūklas
arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
iealus Ierūgusi (rudzu vai citu graudaugu) miltu mīkla, vēl nepārmīcīta
ieklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt
aizklabēties iesākt klabēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabēties
uzkrakšināt iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi)
ieklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt
aizklabināties iesākt klabināt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklabināties
iekladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust
aizkladzināties iesākt kladzināt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekladzināties
ieklaigāties iesākt klaigāt un tūlīt apklust
ieklakstēties iesākt klakstēt un tūlīt pārstāt
ieklakšēties iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt
ieklakšķēties iesākt klakšķēt un tūlīt pārstāt
ieklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt
aizklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties
ieklauvēties iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt
iemegžt iesākt veidot (acis tīklam)
iedars Iesala mīkla alus darīšanai
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums
blikata Iesauka kādam, kurš klaiņo bez darba
aizmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā
uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu
reklamēt Iesniegt reklamāciju
šablons iespiedformas elements sietspiedē, kuru piestiprina pie sieta, kas uzvilkts uz rāmja; aizklājot daļu sieta šūnu, tādējādi veidojot neapdrukājamos elementus; neaizsegtās tīkla šūnas veido iespiežamos elementus
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u.tml.)
telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai
sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe
cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni
iestiklot Iestiprināt ietvarā zem stikla (piemēram, attēlu)
šķērdene iešķēlums krekla priekšdaļā
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
linot Iet, staigāt; klaiņot
joškāt Iet; klaiņot
aizterkšķēties Ietarkšķēties, ieklabēties uz īsu mirkli
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
rūts ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem
datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm)
apvaržot Ievilkt auklas lūku apavos, vīzēs
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
dastošana Iezīmēšana cirtei - izcērtamo koku iesvītrošana krūšaugstumā (1,3 m), sadalot labuma kategorijās un noteikumos prasītajos gadījumos zīmogojot pie sakņu kakla
drupieži Ieži, kas sastāv no citu iežu mehāniskas sairšanas produktiem; klastiskie ieži; terigēnie ieži
vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
kincingīti Ieži, mainīga sastāva paragneisi ar lielu granāta un ļoti mazu kvarca saturu; bez tam satur daudz tumšas vizlas un plagioklaza
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs
piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
saklejot ilgāku laiku klaiņot
pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
klaušināties ilgāku laiku klaušināt
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
klīst ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1)
nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
izklačoties ilgāku laiku, daudz klačoties
atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
atklaigāt ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsagalasēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
atsaklaigalēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaigāties ilgāku laiku, daudz klaigāt
izklaiņāties ilgāku laiku, daudz klaiņot
izklaiņoties ilgāku laiku, daudz klaiņot
atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
izklanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties
klanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot
klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
klakatāt Ilgstoši klabēt (kā kuļmašīnai strādājot)
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
klabināties Ilgstoši, intensīvi klabināt (1)
klakšināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1)
klakšķināties Ilgstoši, intensīvi klakšķināt (1)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2)
klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3)
klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas)
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
obžys ilksis spīļu arklam
apliži ilkši spīļarklam
magazīna ilustrēts periodisks izdevums ar izklaidējošu vai pamācošu saturu
anthemis Ilzītes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos
kaingangi Indiāņu cilšu grupa, dzīvo izklaidus Brazīlijas dienvidos, valoda savrupa, izplatīts senču kults, daļa - kristīgie
apalači Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
čikasi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
čoktavi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
mobili Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
načezi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
timukvi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos
rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu
gandharvi Indiešu mitoloģijā - pusdievi, kas mājo gaisā un ūdeņos; indiešu klasiskajā mitoloģijā - tie ir debesu spēlmaņi un dziedoņi, apsaru pavadoņi
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai
germizāns Indīgs sēklas kodināšanas līdzeklis ar apmēram 17% dzīvsudraba satura
kornaks Indijā ziloņa vadonis, kas tam sēd uz kakla un ar veseri sit pa galvu, lai tas ietu uz vienu vai otru pusi
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem
ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
datu bāzes integritāte informācijas sistēmas spēja saglabāt datu bāzi tās dzīves cikla laikā, nodrošinot to pret apzinātu bojāšanu vai netīšu iznīcināšanu
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
cervimetrs instruments dzemdes kakla mērīšanai
žiroteodolīts instruments ģeogrāfiskā meridiāna virziena noteikšanai; lieto ģeodēziskā tīkla orientēšanai šahtās, tuneļos, inženierbūvēs, navigācijā
chromametrs instruments klavieru skaņošanai
kolposkops instruments maksts un dzemdes kakla apskatei; maksts spogulis
kastiņš instruments mīklas izkasīšanai no abras
fonendoskops instruments sirds un plaušu izklausīšanai
šļirce Instruments, ierīce u. tml. - cilindrs ar virzuli šķidruma strūklas radīšanai vai šķidruma sūkšanai
hromametrs instruments, ko lieto klavieru skaņošanā
pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
sabruzdināt Intensīvi dārdēt, dauzīt, klapēt
interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
čats Internetā reālā laikā notiekoša informācijas apmaiņa ("saruna") starp tīkla lietotājiem
tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus
apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet
iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus
datņu pārsūtīšanas protokola vieta interneta tīkla resursdators, kurā izvietoti arhīvi un kurā instalēts datņu pārsūtīšanas protokols
IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
protokols IP intertīkla protokols _IP_
stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā
intonare Intonēt, saskaņot, ieskaņot, skaņot instrumentu, arī mīkstināt un izlīdzināt klavieru āmuriņu piesitienu stīgām
gabrodiorīts Intruzīvs iezis, pārejas forma starp gabro un diorītiem, sastāv no plagoklaziem (andezīna, labradora) un viena vai vairākiem krāsainajiem minerāliem (ragmāņa, piroksēniem), Latvijā veido laukakmeņus
kolārs Īpaša balta apkaklīte mācītāja amata kreklam
biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās
krijs Īpaša veida tītavas, uz kurām uztin audekla velkiem domātos pavedienus
brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta
matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa
vilciena indekss īpašs kravas vilciena kods, kas sastāv no 10 cipariem: pirmie četri ir formēšanas stacijas vienotā tīkla šifrs, nākamie divi cipari – šai stacijā saformētā sastāva kārtas numurs, pēdējie četri – adresātstacijas šifrs
krītiņš Īpašs lokveida (tīkla auduma vai stiepļu) tīkls (vēžošanai) ar detaļu ēsmas piestiprināšanai
klauzula Īpašs noteikums dokumentā (piemēram, līgumā, deklarācijā, rezolūcijā)
ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā)
sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus
ģenerālais Īpatnējs ģintij, klasei; plaši izplatīts; vispārējs; galvenais
polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos
pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis
Abruzs Irāņu mitoloģijā - vērsis, kuru augstākais dievs Ahuramazda radīja pirmo un kurā bija visu pārējo lietu sēklas
klaķe Īrēti piekrišanas plaukšķinātāji teātros visi kopā, kamēr katru par sevi sauc par klakeru
Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas
Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho
Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu
Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu
Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs
Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs
Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu
Kuhulins Īru sāgu, t. s. Uladu cikla centrālais varonis, leģendārs Olsteras karotājs, kuram piemita spēja pārvērsties, par ko vien viņš vēlējās
klauve Īsa klaudziena troksnis
čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot
šņurka Īsa virve, aukla
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot
tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
grečka Īso linu (greču) sēkla
reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (sakāmvārds, paruna, mīkla, raksturvārds, daudzreiz atkārtots izteiciens)
bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm)
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
noklabināt īsu brīdi klabināt un pabeigt klabināt
nokakšķināt īsu brīdi kladzināt
nokladzināt īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
noklakšināt īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt
noklakšķināt īsu brīdi klakšķināt un pabeigt klakšķināt
noklanīt īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt
noklanīties īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties
noklankšināt īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt
noklankšķināt īsu brīdi klankšķināt un pabeigt klankšķināt
noklaudzināt īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt
noklaukšināt īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt
noklaukšķināt īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt
uzšmūkšināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzšmūkšķināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzšmūkstināt īsu brīdi šmaukstināt, klakšķināt (ar mēli)
uzparkšināt īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt
uzparkšķināt īsu brīdi tarkšķēt, plarkšķēt, klabināt
uzklaudzināt īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko)
noklabēt īsu brīdi, vienu reizi klabēt
noklakšēt īsu brīdi, vienu reizi klakšēt
noklakšķēt īsu brīdi, vienu reizi klakšķēt
noklankšēt īsu brīdi, vienu reizi klankšēt
noklankšķēt īsu brīdi, vienu reizi klankšķēt
noklaudzēt īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt
noklaukšēt īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt
noklaukšķēt īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt
brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
čembals Itāliešu nosaukums klavesīnam
čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
ravioli itāļu pelmeņi, nelieli, ar maltu gaļu pildīti makaronu mīklas spilventiņi, ko vāra ūdenī
universs itin viss esošais - gan kā fizikāls kopums telpā un laikā, gan arī kā visu atsevišķo elementu kopa (visplašākā iespējamā klase)
taxus Īves jeb platpaegļi - skuju koku klases īvju dzimtas ģints
taxidae Īvju apakšklase
taxopsida Īvju klase
Ņūtons Īzaks Ņūtons - angļu dabaszinātnieks (1643.-1727. g.), viens no klasiskās fizikas pamatlicējiem
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni)
nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
sēklinieks izcirtumā atstāts augstākās klases koks meža dabiskās atjaunošanās nodrošināšanai
dalocīties Izdabāt, klanīties
nobūkāt Izdauzīt, izklapēt
sabaukšķēt Izdauzīt, izklapēt
izpakšināt Izdauzīt, izklapēt, iztīrīt
karkstēt Izdot rupju, aizsmakušu skaņu, gārgt, kladzināt, tarkšķēt
izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana
pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs
pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs
izkrekloties izģērbties līdz kreklam
izlierēt Iziet, izstaigāt; izklaiņot
izlēverēt Iziet; izklaiņot
izlierēties Izieties, izstaigāties; izklaiņoties
izlēverēties Izieties; izklaiņoties
kaņepju sviests izkarsētas sagrūstas kaņepju sēklas ar taukvielām
vodeviļa Izklaidējoša komēdijiska luga ar kuplejām un dejām
šovs izklaidējoša programma
balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums
šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija
kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās)
svītdžezs Izklaidējošs salkana skanējuma džeza stils
īsklips izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs video, kas tiek izplatīts dažādās lietotnēs un sociālās tīklošanās vietnēs un kas nav garāks par 60–90 sekundēm
kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī
apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs
šovbizs Izklaides industrija
foņķiks izklaides klubs _Fontaine Palace_ Liepājā
popss Izklaides mūzika
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts
kantrimūzika Izklaides mūzikas joma, kuras pamatā ir amerikāņu fermeru muzicēšana
popstārs Izklaides mūzikas zvaigzne
šovprogramma izklaides programma
ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network")
Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai
izklaida Izklaidēšanās
garems Izklaidēšanās vieta (noziedznieku)
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
patusēt pīrāgus izklaidēties
tusēt bulkas izklaidēties
ietusēt Izklaidēties
patusēt Izklaidēties
tusovatsja Izklaidēties
vīzēties Izklaidēties
izklārēties Izklaidēties (pastaigājoties svaigā gaisā)
tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā
aizmirst izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi
afelksija Izklaidība, nevērība vai vienaldzība pret ārējiem apstākļiem
nenopietnība Izklaidība, vieglprātība
izklaidens Izklaidīgs
diršlis Izklaidīgs cilvēks
lupurs Izklaidīgs, nekārtīgs cilvēks
animācija Izklaidniecība - tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana
izklaidu Izklaids
izklaidus Izklaids
izklaidan Izklaidu
izkaisām Izklaidus
izkaisu Izklaidus
izklaidā Izklaidus
izklaidām Izklaidus
izklīdu Izklaidus
izklīdus Izklaidus
izkliedēti Izklaidus
paklaidā Izklaidus
paklaidām Izklaidus
izkliedu Izklaidus (1)
izkliedus Izklaidus (1)
izkliedu Izklaidus (2)
izkliedus Izklaidus (2)
izbārstīt Izklaidus izbērt; bārstot izkliedēt; izkaisīt (1)
pablandu Izklaidus izklāts (piemēram, siens žāvēšanai)
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
klaids Izklaidus novietots; izkliedēts
izkaišu Izklaidus, nesaistīti
izkaišus Izklaidus, nesaistīti
pakaišam Izklaidus, nesaistīti
klaids Izklaidus; savrup no citiem
izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu
izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties
izklaiņāt Izklaiņot
izkleķerēt Izklaiņot
izklenderēt Izklaiņot
izklimst Izklaiņot
izklimstēt Izklaiņot
izkleidot Izklaiņot, izstaigāt
izvanderēt Izklaiņot, izstaigāt
izvanterēt Izklaiņot, izstaigāt
apkladzināt Izklaiņot, izstaigāt, stāstot jaunumus, klačojoties
izlinot Izklaiņot; izstaigāt
izadauzīties Izklaiņoties
izažaustīties Izklaiņoties
izblandīties Izklaiņoties
izdauzīties Izklaiņoties
izmētāties Izklaiņoties
izvazāties Izklaiņoties
izklenderēties Izklaiņoties, izklejoties; izstaigāties
izslenderēties Izklaiņoties, izstaigāties
izaklanīties Izklanīties
sazvaņķēt izklapēt (drēbes)
izklapēties Izklaudzināties
izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties
pārklausīt Izklausīt
izklaušināties Izklausīties
pasadzirdēties Izklausīties
izklaušinēt Izklaušināt
apkankstināt Izklauvēt
apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu
apklabināt Izklauvēt, perkutēt
izbruzdināties Izklauvēties
izklopēties Izklauvēties; izdauzīties
izbļaustīties Izkliegties, izklaigāties
ērzelnīca Izlaidīga, netikla sieviete
braģis Izlaidīgs cilvēks, klaidonis, vazaņķis
plundurēt Izlaisties, klaiņot
jādeklis Izlaists, nebēdīgs cilvēks, blandonis; klaiņotājs, uzdzīvotājs
terāt Izlasīt zivis no tīkla
plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu
pedalizēt Izmantot pedāli klavieru spēlē
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
blastoīdi Izmirusi adatādaiņu klase, kas dzīvoja no silūra līdz permam; dažas sugas izmanto karbona un perma nogulumu ģeoloģiskā vecuma noteikšanai
cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
trilobīti Izmirusi jūras posmkāju klase ("Trilobita"), zināmi no kembrija līdz permam, izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumos, Latvijā atrodami ordovika un silūra nogulumos
tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
eozuhijas Izmirusi lepidozauru apakšklases rāpuļu grupa, kas dzīvoja perma un triasa periodos
trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā
saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum
kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi
savrupzvēri Izmirusi zīdītāju apakšklase, nelieli dzīvnieki, fitofāgi, dzīvojuši no vēlā juras perioda līdz vēlajam eocēnam
ķīļlapji Izmiruši kosveidīgo klases nelieli purvu un purvainu mežu augi devona beigās un triasa sākumā ar gareniski ribainu, posmainu stumbru, kura mezglos veselas vai dihotomiski šķeltas ķīļveida lapas
zvērrāpuļi Izmiruši rāpuļu klases dzīvnieki, kas dzīvoja uz sauszemes no karbona beigām līdz triasam
pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum
arthrodira Izmirušu bruņuzivju apakšklase
antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
benetīti Izmirušu megafilo kailsēkļu klase ("Bennettitatae"), eksistējusi mezozojā, nelieli koki, fosīlijas Eirāzijā, Z-Amerikā
akantodes Izmirušu zivju klase ("Acanthodii"), kas dzīvoja no silūra beigām līdz perma sākumam, Latvijas teritorijā zināmas 4 kārtas, 6 dzimtas, 14 ģintis, \~40 sugu; žokļžauņi
bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
atrisinājums iznākums, atbilde (uzdevumam, mīklai)
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
isogeneratophyceae Izogenerātu klase
heribaudiella Izogenerātu klases ģints
ectocarpales Izogenerātu klases rinda
ectocarpus Izogenerātu klases rindas "Ectocarpales" ģints
pretpārklāšanās Izolācijas pārklāšanās starp zemi un fāzi, notiekot zibensizlādei tādā tīkla elementā, kuram normālā darba režīmā ir zemes potenciāls
praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas
drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi
strope Izpletņa aukla
izstrūklot izplūst (strūklas veidā)
izluste Izprieca, izklaide
plezīrs Izprieca, izklaide, prieks
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa
brīc Izsauksmes vārds plīstoša stikla vai līdzīgas skaņas apzīmēšanai
slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
drenčers Izsmidzinātājs, ugunsdrošības ūdensvadu tīkla cauruļu uzgalis; ugunsgrēka gadījumā ar to rada ūdens aizsegu, kā arī laista degošos priekšmetus un konstrukcijas
aplūzāt Izstaigāt, apklaiņot, staigājot apkārt
izlažerēt Izstaigāt, izklaiņot
izlažerēties Izstaigāties, izklaiņoties
izvanderēties Izstaigāties, izklaiņoties
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
irkas Izšūtas plecu daļas kreklam
perpete Izšūts, izrakstīts krekla uzplecis tautastērpam; iešūti raksti, raibumi krekla uzplečos un aprocēs
petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus
prakšāt Iztaujāt, izklaušināt
seķinēt Iztaujāt, izklaušināt
noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt
izļēkšēties Iztrokšņoties, izklaigāties
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
stikla lodējums izturīgs cietu materiālu (metāla, stikla, keramikas u. c.) savienojums ar lodstiklu
piegļaubt izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust
izpļekstināt izveidot plakanu plikšķinot: izveidot (no māliem, mīklas)
caurauklot Izvērt auklas caur (ko)
izklāt Izvietot izklaidus
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita (piemēram, priekšmetus)
izsvaidīt Izvietot izklaidus; izkliedēt (1)
izlaist Izvietot izklaidus; izkliedēt; arī izklāt
izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību)
albīts Izvirdumiežu minerāls, kas pieder pie plagioklaziem; balts ar dažādām nokrāsām
apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt)
apsikt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
apsīkt Izzust, samazināties, kļūt seklam (par ūdeni)
ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru
bezklases jahta jahta, kas neatbilst reģistrēto klašu būves noteikumiem, sacensībās tā piedalās pēc speciālas izlīdzināšanas (handikapa) formulas
šotmenis pie grotšotes jahtas komandas loceklis, kuram uzdots vadīt grotburu, izvelkot vai palaižot grotšoti (īpaši uz olimpisko klašu jahtām, piemēram, "Soling")
Petasites japonicus Japānas tūsklape
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši
renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
bačs jauna audekla rullis
jaunive jauna vedekla
mazākās klases jaunākās klases
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai komjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.)
komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
dictum de omni et nullo jebko, kas apgalvojams vai noliedzams attiecībā uz visu klasi, varam apgalvot vai noliegt arī attiecībā uz jebkādu tās daļu (Aristoteļa princips); _burtiski_: "par visu un neko teiktais"
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos
ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā
mezgls Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm
pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē
tīkla stacija jebkurš dators vai cita ierīce, kas pievienota tīklam, izmantojot tīkla saskarnes plati, Tīkla stacija var būt, piemēram, automatizēta darba vieta vai datņu serveris
serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem
smalte Jebkurš smalki samalts stikla pulveris, ko lieto krāsošanai
dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs
ģints jēdziens jēdziens, kas ietver kādas klases (sugas) priekšmetu būtiskas pazīmes
atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu
smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu
smaiklotājs jokdaris, klauns
kumedenčiks Jokdaris, klauns
jokmeisters Jokdaris; klauns
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums
Crotalus horridus joslainā klaburčūska
cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros
juklis Jukla
anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
jungermannidae Jungermanniju apakšklase
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi
echinoidea Jūrasežu klase
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
kaļēga Kā kaļēga - saka par cilvēku, kas klaigā, bļaustās, trokšņo
fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon)
maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām
atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku
infrasakano staru kabīne kabīnes veida pirts, kurā siltumu pārnes galvenokārt infrasarkanie stari, bet ne gaiss kā klasiskajā saunā vai tvaiks kā tvaika pirtīs
znauls kāda arkla detaļa
divpuse kāda kakla slimība
kabinetklase kāda mācību priekšmeta mācīšanai iekārtota klase
granulēšana kāda materiāla (piemēram, metāla, stikla) pārveidošana graudos (granulās)
paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
ordinārijs kādas universitātes kārtējs profesors; skolotājs augstākās mācību iestādēs; klases audzinātājs
obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē
datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem
kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla
maučele kāds tīkla veids
vēkāns kāds, kas bieži klaigā (ne pārāk skaļi)
kaceklis kāds, kas iztaujā, izklaušina
susliks kāds, kas mazāks, nevērtīgāks; jaunāko klašu skolēns
špiga kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem
kleika kāds, kuram patīk klaiņot apkārt
luņģine kāds, kurš bez darba klaiņo
klapčuks kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem
spaigulis kāds, kurš bieži klaigā
lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto
žarga kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā
klaniķis kāds, kurš sveicinoties mēdz dziļi paklanīties
paukšķis kāds, kurš trokšņo, klauvē
nātneris kāds, kurš valkā audekla apģērbu
saklakšināt kādu brīdi klakšināt
nopļekšināt kādu brīdi plakšķināt, klakšķināt
nopļekšķināt kādu brīdi plakšķināt, klakšķināt
izklerot kādu laiku bez darba klaiņot apkārt
novantaroties kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt
nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
noklabināties kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu
nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
izklēgāties kādu laiku klaigāt, pļāpāt
paslenderēt kādu laiku klaiņot
pablisierēt kādu laiku klaiņot (slinkot)
paslenderēties kādu laiku paklaiņot
paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla
kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
kaile Kaila virsma, klajums
stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
ciekuraugi Kailsēkļu augu klase, arī skuju koki
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi
apvalksēkļi Kailsēkļu klase (efedru, velvičiju un gnetu dzimtas), koki, krūmi, liānas
priede Kailsēkļu skuju koku klases dzimta ("Pinaceae"), mūžzaļi (izņemot lapegles) vienmājas koki, retāk krūmi, Latvijā savvaļā 2 ģintis - egles un priedes, introducētas - baltegles, duglāzijas, lapegles, tsugas
izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu)
kakao pupas kakaokoka sēklas
padžerkle Kakla apakšējā daļa
padžirkle Kakla apakšējā daļa
paģerkle Kakla apakšējā daļa
pakrūpene Kakla apakšējā daļa
pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam)
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
pabārde Kakla daļa zem bārdas
pabārzda Kakla daļa zem bārdas
pabārzde Kakla daļa zem bārdas
pakakle Kakla daļa zem zoda (cilvēkam); arī pazode
kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku
cervikālais mielīts kakla daļas mielīts ar roku muskuļu atrofiju un kāju spastisku paralīzi
kampis Kakla dzelzis
kanapis Kakla dzelzis
ļaukas Kakla dziedzera iekaisums, piemēram, cūkām
glandula Kakla dziedzeris (mandele)
dziedzeres Kakla dziedzeris, mandele
kakle Kakla izgriezums - plecģērba stāva augšējā, kakla pamatni aptverošā atvere, kurā iešuj apkakli vai kuru apšuj ar zemapmali
dzīkslis Kakla kumbris
kauss Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustava Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustavs Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
kaustuve Kakla kumbrs, skausts; galvas kauls
skausturis kakla kumbrs; skausts (2)
deradenīts Kakla limfmezglu iekaisums
skausts Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam)
rahiasms Kakla mugurējo muskuļu krampji, piem., epilepsijas lēkmes sākumā
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas
cervikodīnija Kakla muskuļu sāpes
kakla apkārtmērs kakla pamatnes perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus virs jūga iedobes; stīvapkakles virskreklu lielumu skalas vadmērs
fermuārs Kakla rota ar tādu savilci
kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
ošeiņiks Kakla siksna
platizma Kakla zemādas muskulis
cervikāls Kakla, uz kaklu (vai kaklveidīgu) attiecīgs
kaklariņķis Kaklagredzens
kakla kungs kaklakungs
kaklakundzības laiki kaklakungu un tirānijas laiks
kakla rota kaklarota
kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
kakla saite kaklasaite
dakte Kaklasaite
dakts Kaklasaite
kaklsaite Kaklasaite
kravate Kaklasaite
seļjodka Kaklasaite
siļķe Kaklasaite
slipsa Kaklasaite
šlipsa Kaklasaite
šļipse Kaklasaite
šlipste Kaklasaite
šļipsts Kaklasaite
taurinis Kaklasaite - tauriņš
tauriņš Kaklasaite ar mezgliem, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
šlipsts Kaklasaite; šļipsts
elzdogs Kaklauts
galstruks Kaklauts
galstuks Kaklauts
kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu
homuts Kakls, kakla siksna
antennaria Kaķpēdiņas - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai
mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem
Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja
Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints
Kaloriss Kalorisa zemiene - viens no lielākajiem krāteriem uz Merkura ("Caloris Planitia"), plata sekla 1300 km liela "bļoda"
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi
komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
Cladophora glomerata kamolainā kladofora
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta
pods kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta; klozetpods
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību
spunda Kantains drēbes gabaliņš, kas uzšūts vīrieša kreklam, kur beidzas krūtis
paisotne Kaņepāju maistīklas
kaņipe Kaņepes sēkla
duriāns Kapoku dzimtas koku suga, ko kultivē DA Āzijā, tā lielajos dzeloņainajos augļos kastaņu lieluma sēklas; to mīksto sēklsedzi (patīkama garša, bet diezgan pretīga smaka) lieto pārtikā
niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība
divīzija Kara flotes augstākā taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vienas un tās pašas klases kuģiem
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
kara klausība karaklausība
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu
magnezīts karbonātu klases kalcīta grupas balts, iedzeltens vai pelēcīgs minerāls MgCO~3~; lieto saistvielu un ugunsizturīgu materiālu izgatavošanai, kā magnija rūdu un keramikā
iežveidotāji Kardinālie minerāli - galvenie iežu sastāva komponenti, pēc kuriem ieži tiek klasificēti
Aconitum carmichaelii Kārmaikla kurpīte
Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
vulkāna izvirdums karstas lavas, piroklastiska materiāla un gāzu izplūdumi no vulkāna eksploziju, izlijumu, izstūmumu veidā
fumarola karstu vulkānisko gāzu (virs 200 ⁰C) un tvaiku strūkla, kas izplūst no vulkāna vai pa vēl neatdzisušas lavas plaisām
keramiskās krāsas karstumizturīgas minerālās krāsas, ko izmanto glazūru, drumstalas un emalju krāsošanai un dekorēšanai; sastāv no pigmenta un kušņa – viegli kūstoša stikla
lapu mīkla kārtainā sviesta mīkla
napoleons Kārtainās mīklas torte ar krēmu, var būt dekorēta ar augļiem un krēmu
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas
situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā
kontrolkartotēka Kartotēka, kas rāda bibliotēkā pieņemtos klasificēšanas paņēmienus, to grozījumus un papildinājumus
sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
viepla Kas daudz un skaļi runā, klaigā
klambins Kas nemitīgi klabinot nepatīkami traucē
negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi
salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
osteoklāzija Kaulaudu noārdīšana osteoklastu darbības rezultātā
kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
electrophorus Kaulzivju klases karpveidīgo kārtas ģints
storveidīgās Kaulzivju klases kārta ("Acipenseriformes"), pie kuras pieder lielas (līdz 9 metriem garas) zivis, piemēram, store, beluga, sevrjuga
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā
samveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Siluriformes")
asarveidīgie Kaulzivju klases kārta, dažāda lieluma zivis (garums - no 1 cm līdz 5 m); 149 dzimtas, 1200 ģintis, \~6500 sugas - 40% zivju sugu
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā
sams Kaulzivju klases samveidīgo kārtas dzimta ("Siluridae"), 15 ģinšu, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
dorabi Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Chirocentridae")
siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede
siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu
anšovs Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Engraulidae")
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav
platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela
gambūzija kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas zivju ģints ("Gambusia")
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
skrablis kaut kas grabošs, klabošs, čirkstošs, pļāpa
kleberēt kaut kas izdilis, kas lietojot kleberējas; klabēt
klabans kaut kas klabošs (piemēram, par vecām mīstīklām, dzirnavām)
klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
klandas kaut kas ļodzīgs un klabošs; piemēram, vecas stelles
plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
daklausīties kaut ko iemācīties, apgūt pēc vairākkārtējas noklausīšanās
lava Kazaku kaujas iekārta, ko līdz 1912. g. lietoja vienīgi kazaku daļās, bet vēlāk pārņemta visā krievu kavalērijā kā sevišķs kaujas darbības paņēmiens; eskadronu sadala 2 daļās: 2-3 vadi izklaidējas līnijā uz 5 soļiem, pārējie 100-150 soļu aiz centra vai aiz spārniem
svelpšķis Kaziņa, klaniņa (vērpjamā ratiņa daļa)
kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu
krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem)
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
Cyclamen cilicum Kilikijas ciklamena
kinoklasika Kinomākslas klasika
kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis
skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis
klauvas Klabeklis, klaudzeklis
klauvētuves Klabeklis, klaudzeklis
slaukšēt klabēt
klicēt Klabēt, klabināt
saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt
klebēt klabēt, klikšķēt
atklabēt Klabot, ar klaboņu ierasties
atklabināt Klabot, ar klaboņu ierasties
klabur Klabur klaburiem - šķībi, grizi; ļodzīgi (kustēties)
Dienvidamerikas klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus durissus")
joslainā klaburčūska klaburčūsku suga ("Crotalus horridus")
rūtiņu klade klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
Cladina arbuscula kladīnu suga
Cladina ciliata kladīnu suga
Cladina mitis kladīnu suga
Cladina portentosa kladīnu suga
Cladina rangiferina kladīnu suga
Cladina stellaris kladīnu suga
Cladina tenuis kladīnu suga
Cladophora crispata kladoforu suga
Cladophora globulina kladoforu suga
Cladophora rivularis kladoforu suga
Cladophora rupestris kladoforu suga
trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta")
kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata")
lapveida kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia foliacea"), Latvijā ieceļojusi ar migrējošiem putniem, aizsargājama
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Cladonia bacillaris kladoniju suga
Cladonia botrytes kladoniju suga
Cladonia cariosa kladoniju suga
Cladonia cenotea kladoniju suga
Cladonia coccifera kladoniju suga
Cladonia cornuta kladoniju suga
Cladonia deformis kladoniju suga
Cladonia digitata kladoniju suga
Cladonia fimbriata kladoniju suga
Cladonia furcata kladoniju suga
Cladonia gracilis kladoniju suga
Cladonia macilenta kladoniju suga
Cladonia subulata kladoniju suga
Cladonia unicalis kladoniju suga
Cladonia vertcillata kladoniju suga
Cladosporium aecidicola kladosporiju suga
Cladosporium exoasci kladosporiju suga
Cladosporium exobasidii kladosporiju suga
Cladosporium fulvum kladosporiju suga
Cladosporium herbarum kladosporiju suga
kacinēt kladzināt
nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām)
klaidule klaidone
slenderīgs klaidonīgs, palaidnīgs
skrandals klaidonis
skrandeklis klaidonis
žauklis klaidonis
ģeņģeris klaidonis, blandoņa
saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks
klunga Klaidonis, klaiņotājs
kleidis klaidonis; kāds, kurš vienmēr apmaldās
apodemus Klaidoņpeles - zīdītāju klases grauzēju kārtas peļu dzimtas ģints
svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius")
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
klejojošā strāva klaidstrāva
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
noklaigāt Klaigāt (visu laikposmu) un pabeigt klaigāt
ķurkt Klaigāt, kladzināt
aizklaiņot Klaiņojot aiziet prom; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizklīst
atklaiņot Klaiņojot atkļūt šurp; klaiņojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.)
izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklimstēt Klaiņojot, klejojot attālināties; klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizvanterēt Klaiņojot, staigājot apkārt, aiziet; aizklaiņot
klaids Klaiņojums; klaidoņa gaitas
dauzīties riņķī klaiņot
klimst riņķī klaiņot
noklaiņot Klaiņot (visu laikposmu) un pabeigt klaiņot
klaistīties klaiņot apkārt
bāžēt Klaiņot apkārt (tenkas uzklausot)
plemperēt klaiņot apkārt dzerot
klangāt klaiņot apkārt; neveikli ejot pastaigāties
slampāties klaiņot bez darba
suiķinēties klaiņot bez darba
sēkot klaiņot no vienas vietas uz citu
mētājas apkārt kā veca nauda klaiņot, būt bez noteiktas nodarbošanās, bez noteikta mērķa; nebūt nevienam vajadzīgam
slenderēties klaiņot, slenderēt
lampuška klaiņotājs
šluku bruki klaiņotājs, ubags
blūds Klaiņotājs; klaidonis
maizes mīkstums klaipa daļa zem garozas
sausi meli klaja nepatiesība
āre klaja vieta
Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
lēkt vai griestos klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
lēkt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)
būt gaisā klaji izpaust negatīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt vai griestos klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
lēkt gaisā klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
iemest sejā klaji izteikt (apvainojumu, nepatīkamu patiesību u. tml)
taisīt (sev) reklāmu klaji parādīt, arī pārliecīgi izcelt kādas (savas) īpašības, lai izraisītu interesi
ar izgāztu krūti klaji pašapzinīgi, uzpūtīgi, lielīgi, lepni
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt
gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties
skriet pakaļ klaji, uzbāzīgi tiekties pēc pretējā dzimuma pārstāvja (biežāk sievietei pēc vīrieša)
Brachythecium campestre klajuma īsvācelīte
meža klajums klajums mežā
lyuza klajums mežā, kurā vējš nolauzis kokus
Sympetrum danae klajumspāru suga
Sympetrum flaveolum klajumspāru suga
Sympetrum vulgatum klajumspāru suga
klakers Klakeris, klaķieris
sklinkšķināt klakšķināt (ar mēli, ar zvārguļiem)
aizklakšināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizklakšķināt Klakšķinot attālināties; klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust
Alhanajs klans Krievijā (_Alhanaj, gora_), Aizbaikāla novada dienvidu daļā, augstums 1662 m
klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis
gleznā klarkija klarkiju suga ("Clarkia elegans")
nagainā klarkija klarkiju suga ("Clarkia unguiculata")
E Klase automašīnām (E klases Mercedes)
klases darbs klases kā kolektīva veikts darbs
atzīmju žurnāls klases žurnāls
birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā
arheoloģiskais klasicisms klasicisma paveids, kura pārstāvji konsekventi izmantoja antīkās arhitektūras formas, radās Francijā 18. gs.
fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā
alfabētiskais rādītājs klasifikācijas tabulu palīgaparāts – priekšmetu rubriku un tām atbilstošo klasifikācijas indeksu alfabētisks uzskaitījums, kas vispārināti un adekvāti atspoguļo klasifikācijas tabulu saturu un atvieglo iespieddarbu un citu dokumentu klasificēšanu
vienotā ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēma klasifikāciju un klasifikatoru saraksts, kura lietošana nodrošina valsts līmeņa ekonomiskās informācijas standartizāciju un apriti starp valsts informācijas sistēmām
blūza kvadrāts klasiskā blūza tradicionālā 12 taktu būve ar noteiktu akordu secību
Senvenāna–Vancela formula klasiskā gāzes izplūdes aprēķina formula (praksē biežāk izmanto vienkāršotas aptuvenas formulas)
pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
pludmales golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar to, ka laukumus iekārto pludmalēs ar noblietētiem smilšu laukumiem, kas netiek sertificēti un spēle ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
klasiskais kostīms klasiska stila kostīms, kam pamatā ir tradicionālā vīriešu uzvalka līnijas un detaļu veidojums
šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
angļu kostīms klasiskais kostīms
seno laiku otrais posms klasiskās civilizācijas - senās Grieķijas un senās Romas (antīkā vēsture)
divvērtību princips klasiskās divvērtību loģikas pamatprincips: jebkuram izteikumam ir tikai divas patiesumvērtības, tas ir vai nu patiess, vai aplams
klasiķis Klasiskās filoloģijas speciālists; cilvēks, kas ir ieguvis klasisko izglītību
Galileja relativitātes princips klasiskās mehānikas princips; kustība visās inerciālās atskaites sistēmās noris vienādi
ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija
haute ecole klasiskās zirgu iejādes augstākais līmenis
standarts klasisks džeza skaņdarbs
ieslēguma savienojumi klatrāti
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
kludzēt Klaudzēt, klabēt
ļencerēt Klaudzēt, klabēt
klabstēt Klaudzēt, neritmiski klabēt
bauškas klaudzieni
tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt
klopēties Klaudzināties, klauvēties
saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus)
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni
klausīt pakaļā klausīt, uzklausīt, paklausīt
kalbasīt klausīties
klausīties ar vaļēju muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi
klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.)
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju)
uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus)
dienās iet klaušās iet
noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības)
dīcības Klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas
voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs
klaušu gaitas klaušu pildīšana
kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt
uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas
atklauvēt Klauvēt pretī, atsaucoties uz klauvējienu
krakšķināties Klauvēt, klabināties
kankstināt Klauvēt, klaudzināt
krakšināt Klauvēt, klaudzināt
krakšķināt Klauvēt, klaudzināt
krākšķināt Klauvēt, klaudzināt
kukšēt Klauvēt, klaudzināt
sisties Klauvēt, klaudzināt
staukšķināt Klauvēt, klaudzināt
bumbināt Klauvēt, pieklauvēt
klapenīce Klauvētājs, iekārta, kas klab
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe
vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe
drāšu kumode klavesīns
klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība
gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums
klimpas klavierspēle (mācību priekšmets)
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums
una corda klavieru spēlē nozīmē piespiest kreiso pedāli
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās); apklaiņot
dodāt Klejot apkārt, klaiņot
plutīt Klejot, klaiņāt
blundurēt Klejot, klaiņot
klāņot Klejot, klaiņot
kleidot Klejot, klaiņot
klerot Klejot, klaiņot
lungāt Klejot, klaiņot apkārt
luņģot Klejot, klaiņot apkārt
šļunterēt Klenderēt, klaiņot
švenderēt Klenderēt, klaiņot
linderis Klenderis, klaidonis
brēkums Kliedziens, brēka, klaigas
plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus
klinstināt klinkšķināt, klabināt, dauzīt
blagot Klīst, klaiņot
kļūdīt Klīst, klaiņot
kulties Klīst, klaiņot
mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5)
maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa)
klajāt klīst, klaiņot apkārt
klenčot Klīst, klaiņot apkārt
ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties
šķetināties Klīst, klaiņot; putināt
Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās)
dablandīties Klīstot, klaiņojot piebiedroties
kloķvārpsta Kloķa-klaņa mehānisma vārpsta, kuras pamatgultņi sakrīt ar tās rotācijas asi un klana gultņu rotācijas asis ir no tās nobīdītas
ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam
kludzerēties Klukstēt, kladzināt
kludzēt Klukstēt, kladzināt
brudzināt Klusi klauvēt
klimbināt Klusi klauvēt (pie durvīm)
piegrabināt Klusu pieklauvēt
drēgnēt kļūt drēgnam, miklam
pasalaisties kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam
uzblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
uzblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
izblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
izblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
izsīkt kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.)
miklot kļūt miklam
samikloties kļūt miklam
savalgt kļūt miklam
saķebloties kļūt miklam, lipīgam
izalaisties kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam
iecirsties kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
iesacirstiēs kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
skapstēt kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī sūbēt
apskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, patumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu); arī apsūbēt
noskapstēt kļūt nespodram, pelēcīgam, tumšam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu visu virsmu vai tās lielāko daļu); arī nosūbēt
pārtaukoties kļūt pārāk tuklam
pārblīst kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
pārblīzt kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
aptaukoties kļūt pārlieku tuklam, pārāk uzbaroties
blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
aizsērēt kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
aizsērot kļūt seklam (no smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem)
spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu
aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
padridzināt kļūt veiklam un izveicīgam
sablīst kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
sablīzt kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
knibēklīgs Knibeklains
ķigulis Kniebes veļas piespraušanai pie žāvējamās auklas
knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš
šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation")
tokamaks Kodoltermisks reaktors, kurā plazmas strūkla tiek ieslēgta torā 1(1) un saspiesta ar magnētisko lauku
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija un parole; to izmanto lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datoru tīkla resursiem
spunsāķis Koka āķis tīkla uzķeršanai zem ledus
žemlekas Koka arkla dzelzs lemeši
ksilolīns Koka audums, audekla atvietojums, izgatavots no kokvilnas velkiem un cieši savērptām, plānām kokvilnas papīra strēmelītēm kā audiem
pluksnis Koka dēlis kas neļauj zvejas tīklam nogrimt
ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam
talšķins Koka klabeklis (zvans), ko kāra kaklā liellopiem
grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas
uds Koka miets tīkla nostiprināšanai selgā
pluģis Koka pludiņš pie zvejas tīkla
oboja Koka pūšamais instruments ar divkāršu niedres mēlīti, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti
āķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
arķis Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas
aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet
žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast
parastais kokalis kokaļu suga ("Agrostemma githago", senāk "Githago segetum"), violeti sārti ziedi un indīgas sēklas
coccidiomorpha Kokcīdiju klase
argidae Koklapseņu dzimta
vangale Koks noausta audekla uztīšanai
pangale Koks, kas piesiets lašu āķu pamatauklai
stelts Koks, ko piesien tīkla vai vada spārnu galā linuma izplešanai
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās
bogs Koku puduris (klajumā)
caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā)
mumificēšanās koku sēklu un augļu izkalšana askusēņu izraisītas slimības dēļ, notiek augu veģetācijas laikā: inficētās sēklas pārvēršas par melnu sūkļveida masu un zaudē dīgtspēju; inficējas bērzu, alkšņu sēklas un ozolzīles
bjazs Kokvilnas audekla pinuma audums, blīvāks un rupjāks nekā katūns
bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
mitkals Kokvilnas jēlaudums audekla pinumā no vidēji rupjas (18,5-15,4 teksi) kardu dzijas
jēlkokvilna Kokvilnas šķiedru masa, kurā vēl ir kokvilnas sēklas
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
poplīns Kokvilnas vai zīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem
kolas rieksts kolas koka sēkla; satur teobromīnu un daudz kofeīna, lietoti dziedniecībā, kā baudviela un arī barībai
lietuskoks Koloristiskas iedabas sitaminstruments, kur skanējums atgādina lietus čaboņu lapotnē; koka vai cita auga cilindrisks veidojums, kurā iepildīti skanīgi krikumi (grants, akmentiņi, zvirgzdi, sēklas)
meistarkomanda Komanda (sporta spēlēs), kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti
mikrokomanda komanda mikrokodā mikrooperāciju uzdošanai, kas jāpilda vienā mašīncikla laikā
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā
tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju
KN Kombinētā nomenklatūra
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
commelinidae Komelīnu apakšklase
komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
kancelejas preces komerciāli ražoti rakstāmpiederumi, dažādu veidu papīra izstrādājumi (burtnīcas, klades, veidlapas, aploksnes, piezīmju grāmatiņas u. c.)
cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
X.21 Komitejas "ITU-T" ieteikts starptautisks ķēžu komutācijas tīkla protokola standarts
osteopātija Kompleksa alternatīvā terapija, ko iesaka muguras, kakla, galvas, locītavu sāpju, cīpslu un muskuļu sastiepumu un stājas deformācijas gadījumos
modulis Kompleksa skaitļa summas absolūtā vērtība; attiecība starp kādas bāzes logaritmu un naturālo logaritmu; veselo skaitļu atlikumu klašu skaits, kuri rodas dalīšanā ar noteiktu skaitli
magnētiskais palaidējs kompleksa vadības iekārta trīsfāžu asinhrono dzinēju tiešai pieslēgšanai tīklam, atslēgšanai no tā, arī griešanās virziena maiņai (reversijai); tā sastāvā ir viens (nereversīvajam magnētiskajam palaidējam) vai divi (reversīvajam magnētiskajam palaidējam) kontaktori ar iebūvētiem termorelejiem un divas vai trīs vadības pogas; lieto arī tiristoru magnētiskos palaidējus, kuros komutācijas laikā nerodas elektriskais loks
stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
virstēriņš Komunikācijās - visa informācija, kas tiek pārraidīta papildus lietotājam pārraidāmajiem datiem, piem., vadības informācija, rakstzīmes kļūdu pārbaudei, informācija par tīkla stāvokli un maršrutēšanas iespējām
avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi
klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm
žozefīne Konditorejas izstrādājums - lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā
rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle
protokola implementācijas konformances formulējums konformances testēšanas standartos noteiktais formālās deklarācijas veids, ar kuru datoru tīkla protokola realizācijas piegādātājs paziņo par obligātajām un neobligātajām funkcionālajām iespējām, kas realizētas atbilstoši atvērto sistēmu sadarbības standartiem, kā arī par tām neobligātajām iespējām, kas nav realizētas
peniaceae Konjugātu 2 (zaļaļģu nodalījuma) klases dzimta
conjugatophyceae Konjugātu klase
penium Konjugātu klases dzimtas "Peniaceae" ģints
tiflolitiāze Konkrementi aklajā zarnā
spermolīts Konkrements sēklvadā vai sēklas pūslīti
skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas
neitrālais ieliktnis kontakttīkla blakussekciju sajūguma veids, kas izolē sekcijas, pantogrāfam pārejot no vienas sekcijas uz otru
kontakttīkla sekcija kontakttīkla gaisvada atsevišķs elektriski izolēts posms
izotermiskais konteiners konteiners ar labu termoizolāciju, bet bez temperatūras regulēšanas iekārtas, visas tā sienas, grīda, griesti un durvis ir ar stiklavates vai cita termoizolācijas materiāla pildījumu, tas labi saglabā temperatūru un ir piemērots tādu ātrbojīgu kravu pārvadāšanai, kuru prasības pret temperatūras režīmu nav augstas
klasesdarbs kontroldarbs, ka jāraksta klasē; klasē veicams uzdevums
līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols
kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
manuālkopula Kopula ērģelēs, kas saista manuāļu klaviatūras
kopels Kopula, ierīce ērģelēs, kas ļauj saistīt vairākas klaviatūras
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
olīvetes Koraļļi olīvu formā; arī iegareni apaļas stikla pērles, ko lieto maiņas tirdzniecībai Ēģiptē un citur
sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi
astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki
oktaktīnijas Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi
oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas
corallium Koraļļu klases ģints
heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem
plūksnas Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūksni Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūksti Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld
plūkste Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
plūkstis Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
plūksts Korķa vai koka gabaliņi tīklam gar malu, ar ko tas peld; plūksti
Cyclamen coum Kosas ciklamena
maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra
kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos
ķīļlapjveidīgie Kosveidīgo klase paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi ar stumbra dalījumu mezglos un posmos, kokveida formas izmirušas triasa sākumā, saglabājusies tikai kosa
bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
mataukle Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
matauklis Krāsaina (vilnas) lenta matu izgreznojumam; mataukla
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai)
oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru
medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
metahromotipija Krāsainu litogrāfisku zīmējumu pārvešana no papīra uz stikla, metāla, koka utt.
spektrālkrāsas Krāsas, ko iegūst laižot balto (saules) gaismu caur trīsšķautņu stikla prizmu
atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju
viengadīgās puķes krāšņumaugi, kas vienā veģetācijas periodā iziet visas attīstības stadijas no sēklas dīgšanas līdz atražotām sēklām
divgadīgās puķes krāšņumaugi, kuru attīstības cikls ilgst divus gadus - pirmajā gadā izveidojas lapu rozete, otrajā uzzied un ražo sēklas
Mičurina aronija krāšņziedu aronijas hibrīds, kas Krievijā klasificēts kā suga ("Aronia mitchurinii")
trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē
izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus)
kregalis Krekla apakšējā daļa
kvalles Krekla apšuves
spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums
ielaida Krekla iešuvums, ielaidums
ielaidenis Krekla iešuvums, ielaidums
pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
lakstagi krekla plecu daļa
lāstaugi krekla plecu gabali
lāstaugs Krekla uzplecis
lāstauks Krekla uzplecis
pārkamiesis Krekla uzplecis
lēstaugs Krekla uzplecis; lāstaugs
lastaugi Krekla uzpleči
lupstagi Krekla uzpleči, plecu uzšuves
apužkrekls Krekls ko velk zem kāda cita krekla
Augstā Ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 1. un 2. klases amatpersonu uzrunas forma
ekselence Krievijas impērijas rangu sistēmā 3. un 4. klases amatpersonu uzrunas forma
creeks Krīki, nelielas, seklas smilšainas upju gultnes Austrālijā, kurās ūdens tek tikai pēc lielām lietus gāzēm; citā laikā tās pavisam sausas, vai satur tikai atsevišķas peļķes ar stāvošu ūdeni
habitoloģija Kriminālistikas nozare, kas nodarbojas ar cilvēka ārienes pazīmju klasifikāciju, paņēmieniem un metodēm pazīmju izmantošanai noziegumu atklāšanā
cryptophyceae Kriptoficeju klase
stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
cirtainā kroklapīte kroklapīšu ģints sēņu suga ("Plicaturopsis crispa")
montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
hibrīdkālis Krustziežu dzimtas divgadīgs lopbarības augs ("Brassica napus"), kas pirmajā gadā dod bagātu sakņu un lapu ražu, bet otrajā - sēklas
pleurobrachia Ktenoforu klases ģints
loids Kuģu apdrošināšanas un klasēšanas biedrība
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu kārtu vidū
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
insectivora Kukaiņēdāji - zīdītāju klases kārta
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
laptauriņš kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos
forficula kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
labia kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
labidura kukaiņu klases ādspārņu kārtas ģints
āržokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi
iekšžokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi
laputs kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu
laccifer kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints
asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
ūdensmērītājs kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Gerridae"), pie kuras pieder vidēji lielas, garkājainas blaktis, kas dzīvo uz ūdens un pārvietojas, skraidot pa ūdens virsu, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
mīkstblaktis kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vairogblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Pentatomidae"), \~4000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, sīki līdz vidēji lieli (5-17 mm) kukaiņi ar piecposmainiem taustekļiem, samērā lielu vairodziņu un trīsposmainām pēdām, dzīvo uz augiem, retāk uz zemes
adelphocoris kukaiņu klases blakšu kārtas mīkstblakšu dzimtas ģints
archaeopsylla kukaiņu klases blusu kārtas ģints
achilidae kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta
putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
cikādīte kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu
tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
dzelkņcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus")
aphrophora kukaiņu klases cikāžu kārtas putcikāžu dzimtas ģints
campodea kukaiņu klases diplūru kārtas ģints
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
odveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi
moskīts kukaiņu klases divspārņu kārtas dzimta ("Phlebotomidae"), sīks divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis (galvenokārt tropos), >500 sugu
agathomya kukaiņu klases divspārņu kārtas ģints
pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
agromyziidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta
acroceridae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
trūdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas
muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
apocephalus kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints
amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
anthomyidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta
mežaods kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu
dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
odi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis
abiniekodi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
anopheles kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints
sialidae kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimta
sialis kukaiņu klases dūņeņu kārtas dzimtas "Sialidae" ģints
dūrējutis kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
uts kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu)
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
cratichneumon kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
lissonota kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints
spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
diplūra kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
tauriņš kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
dūņene kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
spāre kukaiņu klases kārta ("Odonata"), kuras pārstāvjiem raksturīgi gandrīz vienādu spārnu pāri
taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
protūra kukaiņu klases kārta ("Protura"), sīki (līdz 2 mm) bezkrāsaini, primāri bezspārnaini kukaiņi bez taustekļiem un acīm, dūrējsūcēji; beztausteklenis
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
kamielītis kukaiņu klases kārta ("Raphidioptera"), kuras pārstāvji iznīcina meža kaitēkļus, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
tripsis kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
boreidae kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta
anabolia kukaiņu klases maksteņu kārtas dīķmaksteņu dzimtas ģints
agrypnia kukaiņu klases maksteņu kārtas dižmaksteņu dzimtas ģints
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
agraylea kukaiņu klases maksteņu kārtas pundurmaksteņu dzimtas ģints
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
anisoptera kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
anthocharis kukaiņu klases tauriņu kārtas balteņu dzimtas ģints
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
aeolothtrips kukaiņu klases tripšu kārtas ģints
arhostemāti kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata")
miksofāgi kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga")
ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
anthochomus kukaiņu klases vaboļu kārtas māņmīkstspārņu dzimtas ģints
goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
herkulesvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā
anthonomus kukaiņu klases vaboļu kārtas smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints
baetopus kukaiņu klases viendienīšu kārtas betīdu dzimtas ģints
betīds kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu
ekdionurīda kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
kārtainās kūkas kūkas no kārtainās mīklas ar krēma vai augļu pildījumu
kūklaksklens Kuklaksklans
kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks
kjūklaksklens Kukluksklans
ku-kluks-klon Kukluksklans
ku-klux-klan Kukluksklans
eklērs Kūku veids - iegarens plaucētas mīklas veidojums ar krēma pildījumu un glazūras pārklājumu
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām
priekškukulis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; abrkasis
pastilāža Kulinārijā - figurālizstrādājumi no mīklas, cukura u. c.
kulstīkle Kulstikla
kulstikne Kulstikla
brauktive kulstīkla
kulstavneica kulstīkla
skulstīklas Kulstīklas
dranīca Kulstīklas lāpstiņa
populārā kultūra kultūras prakšu, uzskatu un objektu kopums, kas saistīts ar plašam patēriņam ražotiem produktiem, kuri ietver modi un izklaides industriju, populāro mākslu, literatūru, mūziku, sportu, kino, televīziju, radio un interneta medijus, lielveikalus, tūrisma industriju, atpūtas parkus u. c.
ataudzējums Kultūrauga sēklas paaudze, ko skaita no elites sēklas pavairošanas sākuma; sējumus aprobē līdz piektajam ataudzējumam (tālākie ir masas ataudzējumi); ar katru nākamo ataudzējumu var palielināties mehāniskie un bioloģiskie piemaisījumi, savairoties augu slimības un kaitēkļi
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
iekult Kuļot iegūt (labību, pākšaugu sēklas)
spīla kuoka tapa starp ilkšu arkla abām ilksīm
pūčka kupla eglīte (kas augusi klajā laukā)
kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs
kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja
diždadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Arctium", senāk "Lappa"), divgadīgi augi ar sarkanvioletiem ziediem, ziedu kurvīšiem ir āķīši, kas pieķeras garāmejošiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, lai izplatītos sēklas; \~11 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām)
bizenīca Kustīga, veikla sieviete, meitene vai dzīvnieks (piemēram, govs)
zeime kvadrātveida auduma gabals, kas uzšūts krekla priekšpusē zem kakla izgriezuma (sava veida iešuvums)
quadrans Kvadrtāts, Senās Romas republikas vara 1/4 asa 3(3) monēta, ar Hērakla galvas un kuģa priekšgala attēliem un vērtības apzīmējumu - trim lodēm (trim uncijām)
atbilstības princips kvantu mehānikas postulāts: kvantu mehānikas rezultāti robežgadījumā (ja ir lieli kvantu skaitļi) vienmēr sakrīt ar klasiskās fizikas rezultātiem
siloksīds Kvarca stikla šķirne; lieto galvenokārt ķimikāliju trauku izgatavošanai
kveņķerēt Kviekt, pīkstēt, brēkt, klaigāt
veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu
ķekarēt Ķērkt, kladzināt
ķankšķināt Ķērkt, klaigāt
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam
reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai mugurkaulniekiem)
bazīdiju ķērpji ķērpju klase ("Basidiolichenes"), lapoņus veido bazīdiju sēnes kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
arthoniales Ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases artoniju rinda
tricholomataceae Ķērpju nodalījuma bazīdiju ķērpju klases dzimta
asku ķērpji ķērpju nodalījuma klase ("Ascolichenes"), lapoņus veido asku sēnes, kurām ir raksturīga simbioze ar aļģēm, 20000 sugu, Latvijā konstatēta 481 suga, kas pieder pie 8 rindām
pļavas ķērsa ķērsu suga ("Cardamine pratensis"), ilggadīgs lakstaugs ar dobju stublāju, bieži pļavās izklaidus ar balti mēļiem, tumši dzīslotiem ziediem jau agri paceļas virs pirmā pļavu zaļuma; noziedot arī kauslapas kļūst krāsainas (oranždzeltenas)
ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
ķimiņi Ķimenes (sēklas)
kornūta Ķīmijas laboratorijās stikla vai fajansa trauks bumbiera veidā
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
chinaklajs Ķinaklajs - kaolīns, porcelāna māls
kivi Ķīnas aktinīdija - aktinīdiju dzimtas kāpelētājaugu ("Actinidia chinensis") auglis, kam ir plāna, spalvaina miza, zaļš mīkstums un melnas sēklas
trahelopeksija Ķirurģiska dzemdes kakla fiksācija pie kādas citas ķermeņa daļas
simpatikotripsija Ķirurģiska kakla augšējā simpātiska mezgla sašķaidīšana
vasektomija Ķirurģiska vīriešu kontracepcijas metode: sēklas vadiņa pārgriešana vai saspiešana; vazektomija
Apasionāta L. van Bēthovena sonāte klavierēm fa minorā, opuss 57
locus classicus labākā vai autoritatīvākā kādas problēmas izklāsta fragments; klasisks citāts, ko attiecīgajā gadījumā mēdz izmantot
stroguļi Labības atvētījumi, nezāļu sēklas, rogas u. tml.
tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla
paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
lagerheimia Lagerheimija - zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints
lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk
sesija laika intervāls, kurā tiek uzturēts aktīvs savienojums, kas nodrošina informācijas apmaiņu starp diviem datoru tīklam pievienotiem datoriem
sastrēguma ilgums laika intervāls, kurš ir pietiekams, lai visas _CSMA/CD_ tīkla stacijas konstatētu, ka radusies sadursme
laikakavēklis Laika kavēklis; patapas prieks; izklaidēšanās
klanāmlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu
klanlaiks Laika posms vasaras otrajā pusē, kad ir daudz mušu, un zirgi, tās gaiņājot, nemitīgi klana galvu; klanāmlaiks
blokakordi Laikmetīgā džeza muzicēšanas veids; šaura salikuma akordi, kurus uz klavierēm izpilda ar abām rokām
pārraides trakta aizkave laiks, kas marķiermaģistrāles tīklā nepieciešams bita pārraidei starp divām aplūkojamā tīkla stacijām, kuras atrodas vistālāk viena no otras
priekšmācība laiks, kas pavadīts iesvētīšanas klasēs pirms obligātajām 2 nedēļām
tīkla aizkave laiks, kas vajadzīgs, lai pārsūtītu informāciju ar datu pārraides tīkla starpniecību
rauga celtspēja laiks, kurā raugs uzraudzē zināmu daudzumu mīklas līdz noteiktam apjomam
astraeus Laikzvaigznes - pūpēžu klases laikzvaigžņu dzimtas ģints
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo
beļa lamuvārds – klaiņojoša kuņa, kuce
kleiba lamuvārds lēnīgam, neveiklam cilvēkam
kulcenis lamuvārds maza auguma neveiklam cilvēkam
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī; pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas
leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā
kallima Laptauriņš - kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints
lapmīkla Lapu mīkla jeb kārtainā sviesta mīkla
kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
sprogaine Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Ulota"), \~65 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti
garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti
lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
buksbaumija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Buxbaumiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes
hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga
krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
anomodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas kažoceņu ģints
apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium")
garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga
leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga
grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints
gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga
alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga
biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas
pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas
krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga
pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas
veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija
aphidodea Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
Cladonia foliacea lapveida kladonija
pirofilīts Lapveida struktūrtipa silikātu klases minerāls
recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem)
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt
mērķauditorija Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts
auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids)
daina Latviešu klasiskā tautas dziesma
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
LAILBA Latvijas Azartspēļu, izklaides un loterijas biznesa asociācija
Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi
LOTOS Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
palauciņš Lauce, klajums (mežā)
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai un klasifikācijai, kā arī, lai norādītu ar datiem veicamās operācijas
sēklas lauks lauks, kurā kultūraugus audzē sēklas iegūšanai
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai
riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā
pusasmītnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/16 daļa no arkla (ap 10-14 ha)
pusceturtnieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha)
pusarklinieks Lauksaimnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha)
adulārs Laukšpatu grupas minerāla ortoklaza paveids
Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē
klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā
iežogošana Lauku kopienu zemes sistēmas likvidēšanas un zemniecības masveida ekspropriācijas veids dažās R-Eiropas zemēs; klasiskā formā bija attīstīta Anglijā 15. gs. b. - 19. gs. sākumā
ceļa klaušas lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu
čičavica Lēcas, to sēklas
archaeognatha Lēcējzvīņenes - kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta
kabriola lēciens klasiskajā baletā
brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām
leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā
clavis Leksiski paskaidrojumi seno klasiķu vai bībeles tekstam
trīsstūra lemesis lemesis arklam ar skrūves vērstuvi, jo trīsstūra forma vislabāk salāgojas ar skrūves smaili
klamburis Lempīga neveikla dzīva būtne
kulstīkla Lempīga sieviete; netikla sieviete
moška Lempīga, neveikla sieviete
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām
lenterēt Lempīgi, neveikli iet, staigāt; klaiņot; lemperēt
ļekatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot
ļepatāt Lēnā, neveiklā gaitā iet, staigāt; klaiņot
apklabināt lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam
sleberēt Lēnām, bezspēcīgi iet, klaiņot
Bikforda aukla lēni degoša degaukla, ko izmanto sprāgstvielu spridzināšanā
izloskāties lēni, neveikli, arī nevīžīgi izstaigāties; izklaiņoties
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai
taeniidae Lenteņu klases dzimta
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi
echinococcus Lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" ģints
diphyllobotthrium Lenteņu klases ģints
railettiana Lenteņu klases ģints
taenia Lenteņu klases ģints
taeniarchynchus Lenteņu klases ģints
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
moniēzija Lenteņu klases ģints ("Moniezia"), parzītiski tārpi, kas atgremotājiem ierosina attiecīgu saslimšanu, lokalizējas gk. tievajā zarnā, Latvijā konstatētas 2 sugas
daveneīdas lenteņu klases helminti; mājas un savvaļas vistveidīgo putnu zarnu parazīti
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
cūku lentenis lenteņu klases suga ("Taenia solium")
lepocinclis Lepocinklas
lernaea Lerneji - žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
dekarboksilāzes Liāžu klases fermenti, kas katalīzē CO2 atšķelšanos no organisko skābju karboksilgrupām
aldolāze Liāžu klases ferments, kas katalizē cukuru noārdīšanos un biosintēzi organismā
leitenis Līderīgs,izklaidīgs cilvēks
pieejas vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu
piekļuves vadība līdzekļu kopums, kas, pieprasot no lietotāja pieteikumvārdu vai paroli, nodrošina pret datoru tīkla resursu nesankcionētu izmantošanu
ļani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā
ljani Līdzeni zāļu klajumi Latīņamerikas tropiskajā daļā; ļani
prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas
jahtu klase līdzīgu, pēc īpašiem noteikumiem būvētu jahtu kopums; klasi piešķir jahtu apmērīšanas organizācija
milka liela auguma, neveikla sieviete
dižlogs liela izmēra logs; stikla siena
bajāns liela krievu hromatiskā harmonika ar podziņu klaviatūru
loicika liela neglīta, neveikla sieviete
loicka liela neglīta, neveikla sieviete
liekacis liela tīkla acis, kas īpaši izaustas dažu tīkla linumu virspusē
maļaks liela un neveikla dzīvs radījums
piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe
koicele Liela, neglīta, neveikla sieviete
ploicene Liela, neglīta, neveikla sieviete
ploicka Liela, neglīta, neveikla sieviete
koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele
liekacs Lielāka acs tīkla linumā
lauks lielāka platība, kurā kas atrodas, kuru kas veido; arī klajums
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos
akmeņi Lielas iežu atlūzas, pēc būvmateriālu rūpniecībā pieņemtās klasifikācijas vairāk nekā 70 mm diametrā
mataklas Lielas tītavas audekla mešanai
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem
miljons lieliski! Pirmklasīgi!
balons liels (parasti stikla) pudeles veida trauks (šķidruma glabāšanai)
ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
ērģeles liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem
langusts liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā)
losms Liels, garš cilvēks, arī klaidonis, sliņķis
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis
ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli)
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
džuta Liepu dzimtas ģints ("Corchorus"), viengadīgs, līdz 4,5 m augsts tropu šķiedraugs, no kura šķiedras izgatavo, piemēram, brezentu, auklas, maisu audeklu
splenoptoze Liesas noslīdēšana; klaiņliesa
lietojumsistēma Lietišķā programma vai programmu kopums, ar ko var risināt noteiktas klases uzdevumus
brat lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam
klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
a lieto ar iebilduma, dažreiz arī izsmiekla, nievājuma nokrāsu
dūpa lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu
klauks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
kliuks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
klaukt lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni
kliukt lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni
kliukstēt lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas
a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
klau lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību
paklausīties lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību
vadzi lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību
paklau lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau
tinkš lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
vaidzi lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk
dzi lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau
bradka lieto, lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam
zināt lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību
lietojumprogrammu saskarne lietojumprocesos izmantojama pilna operētājsistēmas funkciju specifikācija un šo funkciju izmantošanas procedūru apraksts; tīkla operētājsistēmās ar lietojumprogrammu saskarni definē standarta metodi, kas nodrošina visu tīkla iespēju izmantošanu
lietojumpakotne Lietojumprogrammu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus; šādi parasti apvieno bieži izmantojamas problēmorientētas lietojumprogrammas
tīkla ievadizvades pamatsistēma lietojumprogrammu un operētājsistēmu (t. sk. _MS-DOS_, _OS/2_ un dažu _UNIX_ versiju) sadarbības procedūru kopums, kas lokālajam tīklam pievienotajiem personālajiem datoriem nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus
īstais vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
pilns vārds lietotāja pilns vārds, kas parādās elektroniskā pasta ziņojumos un tīkla _Usenet_ pastā
piekļuves tiesības lietotāja tiesības piekļuvei datoru tīklam, atsevišķam datoru tīkla serverim vai direktorijiem un datnēm, kas izvietotas datoru tīkla serveros, ko konkrētam lietotājam atbilstoši vispārējai tīkla pārvaldības struktūrai piešķir tīkla administrators, pārraugs vai kādas daļas pārvaldnieks
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka
Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals
dzimtes kategorija lietvārda leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no dzimuma (daļā valodu - arī dzīvuma) vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
kantorgrāmata Lietvedībai paredzēta klade (parasti liela formāta)
jauniķe Līgava; meita precību gados; dēla sieva, vedekla; jaunive
DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi
Nowellia curvfolia līklapu novellija
Plagiothecium curvifolium līklapu šķībvācelīte
apgrabināt likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam)
klāt Likt, izvietot izplestā veidā, izklaidus vai citu pie cita (piemēram, papīra lapas)
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka)
liliidae Liliju apakšklase
sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā
frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
linauts Linaudekla lakats (precētai sievai)
klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma
ledra Linoleja atvietotājs, gatavots no šķiedrotas izejvielas ar vai bez audekla ielikuma pārklājota ar firnisiem, lakām vai krāsām
linu sēklas linsēklas
linsēkles Linsēklas
karseknis Linu audekla (pašausta) vasaras svārki
šūba Linu audekla darba virsvalks
linaitene Linu audekla drāna vai lakats
kulsteklis Linu kulstāmā lāpstiņa; kulstīkla
ripe Linu kulstāmās mašīnas detaļa - apaļš koks, pie kura piestiprinātas kulstīklas
mīstekles Linu mīstīklas
mīsteklis Linu mīstīklas
linsēklas Linu sēklas
paisītavas Linu vai kaņepāju mīstīklas
kafēšantāns Liriskas, izklaidējoša rakstura dziesmiņas, ko izpilda restorānos un kafejnīcās
roklaizis Lišķis, līdējs; roklaiža
prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu
LSF Līvānu stikla fabrika
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas
šaubīt Locīt, klanīt
guņāties Locīties, klanīties
boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam)
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas
tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_
bezdiska darbstacija lokālā tīkla darbstacija vai personālais dators, kam nav savas diskatmiņas, bet visas datnes tiek uzglabātas datoru tīkla datņu serverī
datu bāzes serveris lokālā tīkla dators, kas paredzēts koplietošanas datu bāzes uzglabāšanai un datu izguvei no tās
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
fizikālās vides piesaistes apakšslānis lokālā tīkla fizikālā slāņa daļa, ko veido vides piesaistes bloka funkcionālās shēmas un kas nodrošina secīgu bitu plūsmas pārraidi
cilpa Lokālā tīkla konfigurācija, ko veido gredzenā savienoti mezgli
iestāžu automatizācijas protokols lokālā tīkla savstarpēji saistītu protokolu kopa, ko sākotnēji izvirzīja firma _Boeing_ kā iestāžu automatizācijas unificētu projektu; to bieži izmanto kopā ar ražošanas automatizācijas protokolu _MAP_ un uz šim izstrādnēm kopā parasti atsaucas kā uz standartu _MAP/TOP_
lokālā tīkla segments lokālā tīkla sekcija, kam ir specifisks lietotāju kontingents un kas no pārējā lokālā tīkla atdalīta ar tiltu, maršrutētāju vai komutatoru
platformneatkarība Lokālā tīkla spēja strādāt, ja tīklam pievienoti savstarpēji nesaderīgi datori
vides piesaistes bloks lokālā tīkla stacijas ierīce, ar kuru datu galiekārtas pievieno datu pārraides videi
komutējams tīkls Ethernet lokālais tīkls _Ethernet_, kas abonentu vai tīkla segmentu pievienošanai izmanto komutatorus - ātrdarbīgus slēdžus
virtuālais lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā ieslēgtie datori funkcionē tā, it kā tie būtu pievienoti vienam vadam, lai gan faktiski tie atrodas dažādos tīkla segmentos
vienādranga tīkls lokālais tīkls, kurā katra personālā datora diskdziņi, datnes un printeri ir pieejami no jebkura cita šim tīklam pieslēgtā datora
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols
skaitļa kategorija lokāmo vārdšķiru leksiski gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu dalījumu grupās atkarībā no skaita, daudzuma vai arī norāda uz priekšmetu formālu klasifikāciju pēc galotnēm
locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam
fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai
mīkstaunīca Lokans zars; kārkla klūdziņa
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums
siena milti lopbarība, ko iegūst samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
milti lopbarība, ko iegūst, samaļot labības, pākšaugu, eļļas augu sēklas vai rupjo barību
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas
lotlīnis Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīne
lotlīne Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīnis
palāps Lūks vai aukla dubultpinuma veidošanai
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu
mezgliņveida melanoma ļaundabīgā melanoma, kam raksturīgs vienmērīgi pigmentēts, nedaudz pacelts nepareizas formas mezgliņš, kurš ātri palielinās; biežāk novēro uz galvas, kakla un ķermeņa; var attīstīties primāri vai arī cita veida ļaundabīgās melanomas vietā pēc tās izoperēšanas
knūbēt Ļaut galvai klanīties
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
klidzēt Ļodzīties, klabēt
VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
segledājs ļoti biezs klaipveida ledus vairogs vai ledus kupols, kas klāj lielas sauszemes platības
abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
virskreklis ļoti īss (līdz jostas vietai) krekls no labakā audekla, ko valkāja smukuma dēļ
valātive ļoti klačīga sieviete
apēst vai ar acīm ļoti klaji (ar skatienu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu, iekārot to
sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši
limsts ļoti plāns un šaurs dēlītis jeb skals, ko izbāž caur audekla dzijām starp lielo bomi un nītīm, lai uzturētu šķirtni starp dzijām
mežģīnes ļoti plāns, tīklam līdzīgs audums, ko izgatavo no smalka (parasti kokvilnas, linu, zīda) pavediena
salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko
sakliegt ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei
knisls ļoti tuvu viena otrai uzdīgušas sēklas
klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties
ataugu priede ļoti zaraina priede, kas augusi klajā laukā
animalkulists Mācības piekritējs, kura aizstāv uzskatu, ka dzīvnieka attīstībā galvenā nozīme esot sēklas pavedienam, spermatozoīdam
seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus
mācībplāns Mācību priekšmetu noteikšana un to sadalījums un sakārtojums skolās pa atsevišķām klasēm un mācību stundām
atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi
teraliti Magmatiski dziļuma ieži tumšās krāsās, sastāv gk. no plagioklaza, nefelina un liela daudzuma piroksena (augita)
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
aplīts Magmatisks dzīsliezis, sastāv gk. no kvarca, kālija laukšpatiem un skābajiem plagioklaziem; balts, iepelēks vai iesārts, masīvs; izmanto keramikā
pirotīns Magnētisks bronzas dzeltens sulfīdu klases minerāls
magnoliidae Magnoliju apakšklase
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi
priapulida Maistārpu klase
blieķis Maize no neizrūgušas mīklas
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
kuličs Maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
asinsmaize Maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
jaunpienmaize Maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu
pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē
virsgaroza Maizes garoza klaipa virspusē
kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta
padoņi Maizes klaipa gali
done Maizes klaipa galiņš
galenis Maizes klaipa galiņš
knibis Maizes klaipa galiņš
knipšis Maizes klaipa galiņš
kaņcs maizes klaipa gals
galinītis Maizes klaipa gals
kampis Maizes klaipa gals
ķīmene Maizes klaipa gals
padoniņa Maizes klaipa gals
klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips
dona maizes klaipa šķēle
vīksteknis Maizes klaips ar ceptu gaļu
maizdona Maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt
izkasis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis
izkasenis Maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis
jāva Maizes mīkla
meceklis Maizes mīkla putnu barošanai
atmīkas Maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam
jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks
rika Maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens
braicka Maizes šķēle visa klaipa lielumā
apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
kapaunēšana Mājputnu kastrēšana, vīriešu kārtas mājputniem sēklas dziedzeru izgriešana
dādu Mājputnu kladzināšana
dāderkarš Mājputnu klaigas
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā
kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas
atstatums starp grāvjiem maksimāli pieļaujamais attālums, kas jāievēro, lai kokaudzes bonitāte visā teritorijā starp grāvjiem nenoslīdētu vairāk kā par vienu klasi salīdzinājumā ar bonitāti 15 m attālumā no grāvja; tādējādi visā starpgrāvju platībā veidojas viens meža tips
hialografika Māksla uz stikla zīmēt
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms
silikatizācija Mākslīga grunts mehānisko īpašību uzlabošana, injicējot gruntī šķidrā stikla šķīdumu
žilka Makšķeraukla
kapele Makšķeres aukla
makšķeraukla Makšķeres aukla
šņore Makšķeres aukla
svini Makšķeres auklai piestiprinātas skrotis, tās iegrimes nodrošināšanai
gremdiņi Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
gremdiņš Makšķeres piederums, svina vai māla lodīte auklas atsvaram, atsvariņš
plūds Makšķeres vai zvejas tīkla pludiņš
zemledus makšķerēšana makšķerēšana ziemā ar aprīkojumu, kas sastāv no makšķerāķa, auklas, spoles, atsperīga kātiņa un ledū iestiprināma statņa
žibulēšana Makšķerēšana, izmantojot žibuli, vienkāršu, īsu makšķeriti ar auklas spoli vai tinumu; parasti ziemā, āliņģī; bļitkošana
alot Maldīties, kļūdīties, klīst, klaiņot
izmaldīt Maldoties apkārt klaiņot
Amma Mali dzīvojošo dogonu mītos ola, kas pastāvēja pasaules radīšanas pirmsākumos un bija kosmosa sēkla; citos mītos - augstākā dievība, demiurgs, kas vispirms radīja sauli un mēnesi, pēc tam zemi un visu pārējo pasaulē
kakaokoks Malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Theobroma"), tropu koki (22 sugas) ar lielām lapām, sīkiem iesarkaniem ziediem, gurķveidīgiem, līdz 20-30 cm gariem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas)
dzīvumi Maļot, grūžot utt. veseli vai rupji palikušie graudi, sēklas augļi u. c.
mandeļrieksts Mandeļkoka sēklas kodols
bāksignāla stacija marķiergredzena lokālā tīkla stacija, kas ziņo blakus esošajām stacijām par būtiskiem bojājumiem
vadu koncentrators marķiergredzena tīkla centrālais mezgls, kurā ievadītas visas kabeļu cilpas, kas savieno blakus esošās stacijas
svītrošana Marķiergredzena tīkla raidošās stacijas darbība, kurā tā savu kadru pēc sekmīgas aprites izņem no tīkla
tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas atrodas pirms noteiktās stacijas. Kad tīkls raida bāksignāls, tuvākais aktīvais iepriekšējais kaimiņš iniciē bāksignāla atcelšanu
tuvākais aktīvais sekojošais kaimiņš marķiergredzena tīkla stacija, kas seko aiz noteiktas stacijas
bāksignāla noņemšana marķiergredzena tīklā, kas raida bāksignālus - tīkla adaptera atslēgšanās no tīkla pašpārbaudei un pēc tam, ja rezultāts ir pozitīvs, lai atkal pieslēgtos tīklam
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256
loģiskais gredzens marķiermaģistrāles tīkla procedūra, kurā marķieri nodod no vienas stacijas otrai, tādējādi imitējot vadības nodošanu gredzentīklā
pārsaite Marles vai audekla saite, parasti 8-10 cm plata, ievainojumu, lūzumu un iekaisumu apsiešanai lopārstniecībā
reilīne Marlīne - tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras
armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
marchantiidae Maršanciju apakšklase
dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida
adaptīvā maršrutēšana maršrutēšana, kas automātiski piemērojas datoru tīkla topoloģijas vai trafika izmaiņām; dinamiskā maršrutēšana
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu
vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam
noklusējuma vārteja maršrutētājs, ko izmanto, lai pārsūtītu tālāk visu to trafiku, kas nav adresēts nevienai lokālā tīkla stacijai
ceļš maršruts starp jebkuriem diviem datoru tīkla mezgliem
pasta Masa ar mīklai vai biezputrai līdzīgu konsistenci; ziede, kas satur vairāk par 25 procentiem pulverveida vielas
pusautomāts mašīna, mehānisms u. tml., kas kādu darbības ciklu vai tā daļu veic patstāvīgi, bet cikla atkārtošanai vajadzīga cilvēka iejaukšanās
matpeniņa mataukla
matpina mataukla
kombinatoriskā loģika matemātiskās loģikas virziens, kas analizē tādus jēdzienus, kurus klasiskās matemātiskās loģikas ietvaros pieņem bez tālākiem pētījumiem
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību
veidņu materiāli materiāli veidņu izgatavošanai; visplašāk lieto smilšu un māla veidzemi, arī smilšu un šķidrā stikla, smilšu un polimēru sveķu maisījumu un metālu
sienams Materiāls, veidojums (piemēram, aukla, stieple), ko izmanto (kā) sasiešanai, saistīšanai
birstošu materiālu frakcionēšana materiālu sadala frakcijās pēc daļiņu izmēriem, sijājot caur dažādu izmēru sietiem; pēc daļiņu lieluma vai blīvuma – hidrauliskos klasifikatoros; pēc saslapināmības – flotācijas iekārtās; pēc magnētiskām vai elektriskām īpašībām – magnētiskos vai elektrostatiskos separatoros
smilšstrūklas dekorēšana matētas virsmas un ledusstikla ieguve, izmantojot smilšstrūklas apstrādi; ledusstikla ieguvei pirms tam virsmu pārklāj ar galdnieka līmes šķīdumu
gordius Matoņu klases ģints
smatrāns matoņu klases tārps
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
abrumaišķis Maza koka lāpstiņa mīklas apmaisīšanai
tēkulis Maza veikla dzīva radība (piem., pele)
pempele maza, neveikla sieviete
pempaļa Maza, neveikla sieviete
siekalniece maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
siekalnīca Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
siekalnīce Maza, sekla abra, kurā atdala pelavas no putraimiem
ļipsna Maza, sekla karote
aklis Mazais dundurs; aklais dundurs
priekšlemesis Mazāks lemesis, kas pierīkots priekšā arkla, kultivatora galvenajam lemesim
pāausis Mazi caurumiņi pastalas malās, kur iever auklas; pārausis; pāravi
paklaidēt mazliet izklaidēt
paklaidēties mazliet izklaidēties
pabumbulēt mazliet izklaidēties; paslaistīties
paklabināties mazliet, neilgu laiku klabināties
pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
miekacītis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
miekasis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
piegāznis mazs maizes klaipiņš, sakasnītis
kastaņeta mazs sitamais instruments; klabekļi deju ritmam; kastaņetes
pērlīte Mazs, apaļš dažādas krāsas (piemēram, stikla, plastmasas, dzintara) veidojums rotāšanai, rotas lietas izgatavošanai
pelmenis Mazs, ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas veidojums, ko ēd, novārītu ūdenī, arī ceptu
mazsareņi Mazsartārpi - posmtārpu klase; raksturīgākie pārstāvji ir sliekas, sīksliekas
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
branchiobdella Mazsartārpu klases ģints
tīrumslieka Mazsartārpu klases slieku dzimtas atsevišķu sugu grupa
allolobophora Mazsartārpu klases slieku dzimtas ģints
dingija Mazu jahtu (švertlaivu) klase
laringootorinoloģija Medicīnas nozare par kakla, ausu un deguna slimībām
ošeiņiks Medicīniskā apkakle (nēsājama pēc kakla skriemeļa lūzuma)
auskultācija medicīniska izmeklēšana: iekšējo orgānu izklausīšana
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt
analītiskā mehānika mehānikas izklāsts, kura pamatā ir franču matemātiķa un fiziķa Ž. Lagranža izstrādātie analītiskie klasiskās mehānikas apraksti un izvedumi, nelietojot nevienu zīmējumu
pianola Mehāniska ierīce, kas iedarbina klavieru taustiņus ar caurumotiem papīra veltņiem; klavieres, kam ir pievienota šādu veltņu ierīce
skarifikācija Mehāniska vai ķīmiska dažu augu sēklapvalku ievainošana, kas paātrina sēklu dīgšanu
spriegums mehāniskais spriegums – fizikāls lielums, kas raksturo ārējo faktoru iedarbības rezultātā deformētā materiālā radušos iekšējos spēkus (piemēram, kas rodas stikla izstrādājumos straujas dzesēšanas rezultātā); mērvienība SI mērvienību sistēmā – paskāls (Pa)
fonola Mehāniskas klavieres, kuru spēlē stipruma grādu un tempa ātrumu var regulēt pats spēlētājs
skarificēt Mehāniski vai ķīmiski ievainot apvalku (sēklai), lai veicinātu (tās) dīgšanu
autentifikācijas apmaiņa mehānisms, kas, izmantojot informācijas apmaiņu, ļauj noteikt datoru tīkla aktīvo elementu autentiskumu
konsumante Meitene naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientu un vedina izmaksāt viņai īpaši dārgus dzērienus
estrs Meklēšanās - viena no zīdītājdzīvnieku dzimumcikla stadijām
tamales Meksikāņu ēdiens - kukurūzas vai banānu lapu tīteņi ar kukurūzas mīklas un vistas vai cūkgaļas pildījumu
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
gobija Melnā gobija - zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas suga, melnais jūrasgrundulis ("Gobius niger")
Podiceps nigricollis melnkakla dūkuris
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
jūras gārgale melnkakla gārgale
Gavia arctica melnkakla gārgale
karkaulis Melnkakla gārgale
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
cintrakcijas Melnplauku sēņu ustilāgu dzimtas antrakoīdeju ģints sēņu grupa, kas senāk bija klasificēta kā atsevišķa ģints ("Cintractia")
bezdelīgtārtiņš Melnspārnu bezdelīgtārtiņš - putnu klases tārtiņu dzimtas suga ("Glareola nordmanni")
dorsālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli
ventrālā membrāna membrāna starp pirmo un otro kakla skriemeli
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
amenoreja Menstruālā cikla trūkums
mērprieve Mēraukla
etalons Mēraukla, paraugs salīdzināšanai
mērs Mēraukla; arī kritērijs
šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli
abrkasis Metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
plazmas metalurģija metāla rūdas reducēšana, metālu kausēšana un attīrīšana, izmantojot plazmas strūklas enerģiju; izmanto kvalitatīvu, ļoti tīru metālu un to kausējumu iegūšanai
tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
smilšstrūklošana Metāla u. c. virsmu tīrīšanas, stikla un metāla slīpēšanas metode, ar saspiestu gaisu pret apstrādājamo virsmu pūšot asas smiltis
spinakera fallstūra dēlītis metāla, plastmasas vai cita (no buraudekla atšķirīga) materiāla pastiprinājums spinakera fallstūrī, pie kura piestiprina (iešēkelē) spinakerfalli
kugriņš Metamā tīkla veids
izloki Meti (audekla)
papildmetiens Metiens (iespieddarba izdevumam), ko laiž klajā papildus jau izlaistajam metienam
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
nesēja jušanas un sadursmju nepieļaušanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija nosūta speciālu sastrēgumsignālu, lai pārraides vidi iegūtu monopollietošanai un derīgās informācijas pārraides laikā nepieļautu sadursmes
nesēja jušanas un sadursmju atklāšanas daudzpiekļuve metode, kas, nosakot piekļuvi vairāku lokālā tīkla staciju kopīgi izmantojamai pārraides videi (daudzpiekļuvi), paredz, ka pirms datu pārraides uzsākšanas stacija pārbauda, vai datus nepārraida kāda cita stacija (nesēja jušana un sadursmes atklāšana); atklājot sadursmi, stacija pēc kāda laika veic atkārtotu pārraides mēģinājumu
aptauja Metode, ko izmanto datoru tīklos, lai vadītu pieeju kopējai datu pārraides videi - centrālā stacija noteiktā kārtībā aptaujā datoru tīkla perifērijas stacijas
piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju
Apodemus sylvaticus meža klaidoņpele
kalvene Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
kalviņa Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
mežmala Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
mežmale Meža malējā josla; klajuma josla gar mežu
apuriņš Meža vidū mazs klajums, bet laukā, pļavā mazs koku pudurs
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
sēklaudze Mežaudze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei
Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs
žabo Mežģīņu vai smalka auduma krokojums, ko izmanto tērpa rotāšanai tā krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma
pieauguma mācība mežzinātnes disciplīna par kokaugu pieaugumu, kas izstrādā pieauguma klasifikāciju, pētī pieauguma struktūru, dinamiku, atkarību no vides, noteikšanas metodes un izmantošanas iespējas; galvenie virzieni ir atsevišķa koka pieauguma un kokaudzes pieauguma pētīšana
maize Mīkla
makņa Mīkla
miņķis Mīkla
mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.)
mīkna Mīkla 1
mīkna Mīkla 2
mīma Mīkla 2
miniņš Mīkla 2
mīkle Mīkla 2 (folklorā)
lānis Mikla pļava
drēgzna Mikla vieta
rēbus Mīkla, kas sastāv no dažādu priekšmetu attēlojumiem pamīšus ar burtiem, notīm utt.
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un (parasti) burtu kombināciju
šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums
enigma Mīkla, noslēpums
brachioloģisms Mīkla, paruna, sakāmvārds
pocka Mīkla, vai kaut kas tai līdzīgs
kollirijs Mīklai līdzīga ārstīga masa acīm, acu ziede
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs
tempis Mīklai^1^ līdzīga masa
mīklainums Mīklainība
mīklainīgs Mīklains 2
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu
enigmātisks Mīklains, noslēpumains
izkasas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti
izkasnas Mīklas atliekas abrā, ko izkasa un izveido nelielu kukulīti
mīknes Mīklas atliekas pie abras sāniem
atminējums Mīklas daļa - atbilde uz jautājumu, mīklas uzdevuma atrisinājums
cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes
pankūka Mīklas izstrādājums, ko gatavo (atsevišķu lielāku vai mazāku plācenīšu veidā), cepot uz pannas sakarsētā taukvielā
piekasis Mīklas klaipiņš, kas izveidots no muldai pielipušajām un izkasītajām mīklas atliekām
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam
sakaši Mīklas paliekas pēc abras iztīrīšanas
sakasnis Mīklas palieku kukulītis
abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
objektu (arī klasiskās) tautas mīklas mīklas, kuru atminējums attiecas uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību
laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem
objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
jonu mikroskops mikroskops, kurā atšķirībā no parastā optiskā mikroskopa gaismas staru vietā izmanto jonu kūli, bet stikla lēcu vietā - elektostatiskās vai magnētiskās lēcas
elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē
mīkšņi Mīksta, mikla vieta
lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī
pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem
andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu
kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā
sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu
molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu
volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda
neorganiskie siltumizolācijas materiāli minerālvate, stikla vate un izstrādājumi uz to bāzes, šūnbetoni, uzputināts perlīts un vermikulīts, šūnbetoni un putustikls, alumīnija folija u. c.
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
mīkstava Mīstīklas
mīstekļi Mīstīklas
mīstikļas Mīstīklas
paistave Mīstīklas
paise Mīstīklas (1)
paiseklas Mīstīklas (1)
paisekle Mīstīklas (1)
paiseklis Mīstīklas (1)
paisiklas Mīstīklas (1)
paistavas Mīstīklas (1)
paisukles Mīstīklas (linu)
mīksteklis mistīklas, rīks linu šķiedru salaušanai
mūžīgais žīds mītisks mūžīgais klaidonis, kuram Dievs lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli; Ahasvērs
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
kļēroties Mocīties, klaiņot
atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī)
akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems
novečentisms Modernisma literatūras virziens, kas radies 20. gs. 20. gados Itālijā, un kura pārstāvji deklarēja realitātes dziļāko - maģisko un mītisko dabu, kas jāatrod un rakstniekam savos darbos jāatveido
neomaltusisms modernizētais klasiskais maltusisms, teorija, kas pārspīlē bioloģiskā faktora lomu sabiedrības attīstībās un uzskata, ka tikai ar dzimstības ierobežošanu, pielietojot kontraceptīvos līdzekļus, var veicināt ekonomisko labklājību
Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls
polystoma Monogeneju klases ģints
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas
mozaīka Monumentālās un dekoratīvās glezniecības veids, kurā par pamatmateriālu izmanto virsmai ar saistvielu piestiprinātus īpašus stikla kausējumus, keramiku, akmeņus u. tml.
vitrāža Monumentālās un dekoratīvās mākslas veids - sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju
kulba motocikla blakusvāģis
blaķene Motocikla blakusvāģis
motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem
rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
čoperis Motocikla tips ar pagarinātiem un paaugstinātiem stūres rokturiem
superbaiks Motociklu klase
ausināt Mudināt klausīties
izvazināt Mudinot, rosinot panākt, ka klaiņo līdzi (kādam), izstaigā (vairākas, daudzas vietas); izvadīt līdzi
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas
mežģīt Mudžināt (diegu, auklas u. tml)
opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
kaklkauls Mugurkaula daļa pie kakla
abinieki Mugurkaulnieku klase ("Amphibia"), kas dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes ("Amphibia"), pirmie un primitīvākie sauszemes mugurkaulnieki, kas vēl saglabājuši saistību ar ūdensvidi, iedala 3 kārtās
galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
cilvēks Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases primātu kārtas hominīdu dzimtas ģints ("Homo"), visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt, izgatavot darba rīkus un izmantot tos sabiedriskā darba procesā
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes")
kefalveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Mugiliformes"), gk. jūrās, tropu un mērenajās joslās, saimnieciski nozīmīgas zivis
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
skorpēnveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Scorpaeniformes"), kurai pieder platgalvzivju dzimta
bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
merluccius Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases mencveidīgo kārtas ģints
beluga Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Huso huso"), vislielākā storu dzimtas zivs ar vērtīgu, garšīgu gaļu
gupija Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases zobkarpveidīgo kārtas suga ("Poecilia reticulata"), izplatīta Ziemeļamerikas dienvidu daļā, sīka zivs, līdz 6 cm garumā, dažādās krāsās, dzemdē dzīvus mazuļus, mēneša laikā līdz 40 gab., audzē akvārijos, izveidotas dažādas formas
himērveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ("Chimaeriformes")
rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
notonectidae Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta
notonecta Mugurpeldes - kukaiņu klases blakšu kārtas mugurpelžu dzimtas ģints
muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki
oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks
Jāņmuiža muižas kungu māja ir ievērojams baroka un klasicisma arhitektūras piemineklis
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža
rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum)
Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
pope mukla vieta, īpaši ezeros
ņūklis Muklaine
muklijs Muklaine, muklājs
derglains Muklains
dergls Muklains
stignains muklains, purvains
stragls Muklains, purvains
stragnains Muklains, purvains
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains
obsekvencija Mūku paklausība klosteros pēc solījuma
necva Mulda; no viena koka izdobts lēzens trauks, ko lietoja, piemēram, mīklas raudzēšanai, arī bērnu mazgāšanai
virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu
brikleijers Mūrnieks (angļu "bricklayer")
psihodinamiskā terapija mūsdienu psihoanalītiskā terapija, kas atšķirībā no klasiskās psihoanalīzes var būt gan individuāla, gan arī grupveida
masī Muskata ziedi, muskatriekstu koku sēklas sedze
krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu
sarkosporīdijas Muskuļsporaiņi - parazītiski vienkāršākie sporaiņu klases dzīvnieki, kas dzīvo mugurkaulnieku (ari mājdzīvnieku - cūku, aitu, zirgu u. c.) muskuļos
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
sadzīves mūzika mūzika, kas ir pielāgota dažādām sadzīves vajadzībām un kam parasti ir izklaidējošs raksturs
atonalitāte Muzikālās jaunrades veids, kam raksturīga atteikšanās no klasicisma skaņkārtiski tonālajām likumsakarībām
divertisments Muzikāls vai dramatisks priekšnesums, izklaidējošs iespraudums vai papildinājums izrādē
ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.)
virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids; vērdžinels
taustiņu instruments mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres)
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.)
spineta Mūzikas instruments, nelielu klavieru veidā no 16.-18. gadsmiteņa
melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis
klavierklase Mūzikas mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo pianistus (parasti viena klavierspēles pedagoga vadībā)
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti
klavesīnists Mūziķis, kas spēlē klavesīnu; klavesīna spēlētājs
pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres
Ahasvērs Mūžīgais žīds, mītisks mūžīgais klaidonis; Dievs tam lēmis līdz pastardienai klejot pa pasauli
kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas
baskājis Nabags; klaidonis
Clarkia unguiculata nagainā klarkija
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem
nahu-dagestāniešu Nahu-dagestāniešu valodas - kaukāziešu valodu saimes valodu grupa, bagāts konsonantisms, morfoloģijā vārdu klases kategorija, sarežģīta locījumu sistēma (ir vairāki lokatīva locījumi), ergatīva konstrukcija
dvoraņiķ Nakšņot zem klajas debess
naktsšņore Nakts zvejas rīks - pamataukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums; āķu jeda
klabyns naktssarga klabatas
pļera Naktssarga tarkšķis, klabeklis
pļerra Naktssarga tarkšķis, klabeklis
primārais narcisisms narcisisms, ko novēro agrā bērnībā, attiecību attīstības fāzē, kad bērns sevi nav atdalījis no ārējās pasaules un uzmanību veltī visu veidu izklaidei pašam ar sevi
grieza Nazim vai diskam līdzīgs (arkla) asmens velēnas griešanai
kails Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju)
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš (par vietu, teritoriju)
tukšaine Neapstrādāts, neizmantots klajums; zemes platība, kur ir nabadzīga augu valsts; pēc postījuma nesakopta, neizmantota zeme
ultravioletā katastrofa neatbilstība starp klasiskās fizikas ietvaros teorētiski paredzēto sakarsēta ķermeņa starojuma blīvumu spektra ultravioletajā daļā un eksperimentāli novēroto, kas ir daudz mazāks par klasiskajā fizikā paredzēto starojuma blīvumu
nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta
drošības audits neatkarīga datoru tīkla funkcionēšanas novērošana un analīze, lai noteiktu izmantoto drošības līdzekļu pietiekamību, to atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem un datu apstrādes procedūrām, kā arī lai konstatētu drošības pārkāpumus, izstrādātu ieteikumus drošības pārbaudes līdzekļu un drošības procedūru uzlabošanai
absolūtais laiks neatkarīgais mainīgais lielums (arguments) mehāniskās kustības analīzē; klasiskajā mehānikā laiks ir absolūts, jo pieņem, ka visu inerciālo atskaites sistēmu hronometri iet vienādi
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
svētais karš nebeidzama diskusija starp elektroniskā pasta, tīkla _Usenet_ lietotājiem u. tml. par kādu globālu jautājumu
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu
paklēgāt nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt
pakāzoties nedaudz izklaidēties vai uzdzīvot kāzās
pakarcināt nedaudz kladzināt
pakarcinēt nedaudz kladzināt
pabrēkāties nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam)
baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
pazvadzēt Nedaudz, mazliet klabēt vai žvadzēt
pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot
dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās
dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās
eklampsisms Nedēļnieču eklampsija bez krampjiem, bet ar tipisku toksēmiju
skammagrāfija Negatīvu izgatavošana ar stikla asējumu
bokstēties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaiņot apkārt
bokstīties Negribīgi, slinki, mazrezultatīvi ko darīt; arī slaistīties, klaoņot apkārt
petromyzones Nēģu apakšklase
dzirknes Neieausti audu gali gar audekla malām
pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
padeklamēt neilgu laiku, mazliet deklamēt
patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
paklabināt neilgu laiku, mazliet klabināt
pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
paklaigāt neilgu laiku, mazliet klaigāt
paklaiņāt neilgu laiku, mazliet klaiņāt
paklaiņot neilgu laiku, mazliet klaiņot
paklakšēt neilgu laiku, mazliet klakšēt
paklakšināt neilgu laiku, mazliet klakšināt
paklakšķēt neilgu laiku, mazliet klakšķēt
paklakšķināt neilgu laiku, mazliet klakšķināt
paklaudzēt neilgu laiku, mazliet klaudzēt
paklaudzināt neilgu laiku, mazliet klaudzināt
padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
paklausīties neilgu laiku, mazliet klausīties
paklauvēt neilgu laiku, mazliet klauvēt
pasadauzīties neilgu laiku, mazliet klauvēt
palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem
frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums
norobežotais neirodermatīts neirodermatīts, kas parasti lokalizējas kakla mugurpusē, elkoņu ielokos augšstilbu iekšpusē
krototoksīns Neirotoksīns klaburčūskas "Crotalus terrificus" indē
prostatopātija Neiroveģetatlvi uroģenitālās sistēmas regulācijas traucējumi vīriešiem: funkcionāli urinēšanas traucējumi - pollakiūrija aukstuma un uztraukuma gadījumā, dizūrija, dzimumfunkcijas traucējumi (vāja erekcija un priekšlaicīga sēklas noplūšana), dizestēzija starpenes un dzimumorgānu apvidū - aukstuma sajūta, hipoestēzija vai hiperestēzija, nieze; prostatoreja, nereti - spontāna sēklas noplūšana defekācijas un/vai urinācijas laikā
Petasites spurius neīstā tūsklape
ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize"
triviālliteratūra neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla literatūra
triviālā māksla neizkoptai gaumei pielāgota, viegli uztverama, saturā parasti sekla māksla
grumbulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (parasti valodā, stilā)
grubulis Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
gruži Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā)
čāba Neizveicīga, neveikla sieviete
jēlmines Nekaltētas, zirgiem izmītas linsēklas
suņsitējs Nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks, kas mēdz klaiņot; klaidonis
acīs skatīdamies (melot) nekautrēdamies, nekaunīgi, klaji
kāpt uz galvas (kādam) neklausīt
zveirs Nelabvēlīgs otram, tāds, kas skatās uz otru kā ar stikla aci
kleiksts Nelāga cilvēks; klaidonis, slaists
kabatas grāmatiņa neliela formāta piezīmju klade, bloks
elzans neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
elzens neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
elziens neliela lente krekla apkakles un piedurkņu aizsiešanai, pogu vietā
pielipa neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
pielipis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
pielīpnis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
pieļips neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
lapiņa neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija
rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā
šļirciens neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
šļirka neliela šķidruma strūkla; neliels šķidruma daudzums
peridiola Neliela, ieapaļa, apvalkā ietverta pūpēžu klases sēņu glebas centrālā daļa, kuras iekšienē attīstās bazīdijsporas
biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi
slipstere neliela, sekla ēdamkarote
klikata Nelielas, klabošas vējdzirnavas
kapeleti Nelieli itāļu pelmenīši, kas gatavoti no pastas mīklas un pildīti ar maltas gaļas un kartupeļu vai siera masu
sverglāzītes Nelieli stikla trauki ar pieslīpētiem vāciņiem, ko izmanto ķīmiskā analīzē maza vielas daudzuma svēršanai
tesserae Nelieli stikla, ķieģeļu vai marmora gabaliņi, ko izmanto mozaīku veidošanai
tektīti Nelieli, apaļi vai ieapaļi, apkusuši, stiklam līdzīgi veidojumi neogēna un kvartāra nogulumos
seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
glāze neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer
kivete neliels (parasti četrstūrains) stikla trauks (optiskajā aparatūrā šķidrumu īpašību pētīšanai)
sonnis neliels akmens zvejas tīkla iegremdēšanai
veldenīte neliels apaļš koks, uz kura uzsēja audekla galus
riekstiņš neliels apaļš veidojums no mīklas
skimkolters neliels arkla korpuss, ko novieto pirms arkla naža, tas nogriež paceltas apvēršamās velēnas kreisās puses virsējo šķautni, veicina labāku velēnas nosegšanu, tādējādi aizkavējot aruma sazelšanu
sūklis neliels avotiņš pļavā, kas pāraudzis ar zāli; urga, strūkla
invencija neliels brīva imitējoša stila skaņdarbs klavierēm
spinets neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā
laiskumbedre neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša
kūka neliels konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saldas mīklas (parasti ar saldu pildījumu un garnējumu)
laidiņš neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem
piekļuves tīkls neliels lokālais tīkls, kas garantē kā tā lietotāju savstarpējos sakarus, tā arī piekļuvi citam datoru tīklam
miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem
cekulis neliels mežiņš klajumā
iejavkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
ieraugkukulītis neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam
ķivete neliels stikla trauks, ko izmanto optiskajā aparatūrā, ar kuru pētī šķidrumu īpašības
tauklerpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
tauklorpa neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa
motokamanas neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un kura dzinējs ir motocikla motors
kaķis neliels zīdītāju klases plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piemēram, ūdenī, buljonā
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām
grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī
skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla)
caryophyllidae Neļķu apakšklase
nobungot Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt
izbungot Nemākulīgi atskaņot (parasti ar klavierēm, bungām)
pabungot Nemākulīgi paspēlēt (parasti klavieres)
klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres)
bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres
cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
enterobius Nematožu klases ģints
heterodera Nematožu klases ģints
syngamus Nematožu klases ģints
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas
singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga
trihinella Nematožu klases ģints ("Trichinella"), velteņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā, Latvijā konstatēta 1 suga - trihīna
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs
delafondija nematožu klases helmints, zirgu, mūļu un zebru parazīts
enoplida Nematožu klases kārta
spalītis Nematožu klases neliels tārps, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās
zemenāju nematode nematožu klases suga ("Aphelenchoides fragariae")
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
trihīna Nematožu klases trihinellu ģints suga ("Trichinella spiralis"), veltņtārpi, kas parazitē zīdītājos; cilvēka organismā var nokļūt ar inficētu un nepietiekami izceptu vai izvārītu cūkas vai meža dzīvnieku gaļu, kāpuri iekļūst muskulatūrā un rada organisma saslimšanu ar trihinelozi, pret kuru nav efektīvu ārstniecības līdzekļu
karace Nemierīga vista, kas kladzina; trakulīga meitene, draiskule
kulstaunīca Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
kulstava Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
kulstekle Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
kulstīkla Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
kulstīklis Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt
kulstamnieks Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
kulstītava Nemierīgs cilvēks, kas labrāt klaiņo apkārt
kultupis Nemierīgs cilvēks, klaiņotājs; kā lamuvārds
paulokardija Nenormāla sirds cikla pauzes paildzināšanās
atrahēlija Nenormāls kakla īsums vai trūkums
klapēt ar ausīm neņemt vērā, neklausīties, ignorēt
neoklasiķi Neoklasicisma piekritēji
Ičas apmetne neolīta apmetne (3.- 1. gt. p. m. ē.) Balvu novadā, Ičas upes lejtecē; agrā neolīta keramika, ķemmes-bedrīšu, auklas un tekstila keramika, akmens, kaula, krama rīki, dzintara priekšmeti
neklausība Nepaklausība
nepaklausīšana Nepaklausība
insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai)
kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā
neķielene Nepaklausīga meitene
stečka Nepaklausīga meitene
renitenti Nepaklausīgi
neklausīgs Nepaklausīgs
neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks
koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
bamplis Nepaklausīgs pusaudzis
drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika
ulliņš Nepaklausīgs zēns
roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem)
blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns
nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns
pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis
steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis
īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu)
izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties
niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu)
splenektopija Nepareizs liesas stāvoklis; klaiņliesa
mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko)
staigulība Nepastāvība, diedelniecība, vazaņķība, klaidonība
zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona
klambas Nepatīkami klabošas koka tupeles
pipelbrencis nepieklājīgs lamu vārds izlaidīgam, netiklam cilvēkam
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
cryptococcales Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rinda
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
Phyllosticta aceris nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz kļavām
Phyllosticta coryli nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz lazdām
Phyllosticta fraxinicola nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas celomicēšu klases fillostiktu ģints suga, kas parazitē uz ošiem
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu hifomicēšu klases ģints
ekscipula Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Excipulaceae"), saprofīti uz zariem, stublājiem, retāk uz lapām, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
leptostroma Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Leptostromataceae"), parazīti un saprofīti uz lakstaugu, koku un krūmu stumbriem, lapām un augļiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, \~20 sugu
melankonija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Melanconiaceae"), konīdijnesēji ar konīdijām attīstās īpašās gultnēs, ko veido blīvs micēlija pinums, parazīti (augu slimību ierosinātāji) un saprofīti, 120 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~100 sugu
sferopsīds Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases dzimta ("Sphaeropsidaceae"), saprofīti un parazīti - augu slimību izraisītāji, \~500 ģinšu, 5200 sugu, Latvijā konstatēts 60 ģinšu, 700 sugu
ampelomyces Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
septoria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma celomicēšu klases sferopsīdu dzimtas ģints
kladosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints ("Cladosporium"), Latvijā kontatētas 10 sugas
alternaria Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases demāciju dzimtas ģints, saprofīti uz organiskām atliekām
demācija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Dematiaceae"), raksturīgs tumšs, pigmentēts micēlijs un konīdijnesēji, Latvijā konstatētas \~45 ģintis, \~130 sugu
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas
botrytis Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases ģints, kas augiem ierosina dažādas puves, attīsta uz bojātiem saimniekaugiem pelēku un zilganpelēku, līdz 1 cm biezu pelējuma mauru, Latvijā konstatētas 9 sugas
grafiola Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases hifomicēšu rindas dzimta ("Graphiolaceae"), no kuras Latvijā atrasta tikai 1 suga
acrostalagmus Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
arthrobotrys Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases monīliju dzimtas ģints
stilbella Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases rinda ("Stilbellales")
agonomycetales Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rinda
agonomycetaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases sterilo micēliju rindas sterilo micēliju dzimta
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija
atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs
nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs
rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns
vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns
kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs
oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize
lepetka Neraudzētas mīklas rausis
retikulārā pigmentētā poikilodermija neregulāri simetriski bojājumu perēkļi sejas un kakla ādā ar pigmentāciju, atrofiju un folikulāru hiperkeratozi
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus
seksuālā neiroze nervozas dabas traucējumi seksuālās funkcijās (impotence, priekšlaicīga sēklas noiešana, spermatoreja); plašākā nozīmē: citu orgānu vai sistēmu traucējumi, ja to pamatā ir seksuālās funkcijas traucējumi, piem., vazoneiroze, astma, psihiska depresija, klimaktēriskā psihoze, nervozas dabas traucējumi grūtniecības laikā u. c.
neironīmija Nervu sistēmas nomenklatūra
ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks
ainu rase neskaidras izcelsmes rase ar vietu klasifikācijā starp australoīdiem un mongoloīdiem
nefelions Neskaidrums, mazs traipiņš acs radzenē: seklas radzenes vāts rēta
loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt
kritusi sieviete netikla sieviete
maistuļa Netikla sieviete
maukaļa Netikla sieviete
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza
mauka Netikla, izvirtusi sieviete; ielasmeita
plaska Netikla, izvirtusi sieviete; palama
plocka Netīrīga, nevīžīga sieviete; arī neveikla sieviete (ar neglītu gaitu)
nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais
nenoklausīties Nevarēt beigt klausīties
tožiņa Neveikla (vecāka) sieviete
šļuncka Neveikla gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete; šļoncka
ņucka Neveikla meitene
čūna Neveikla sieviete
kamsala Neveikla sieviete
stabausis Neveikla, dumja, slinka būtne; sliņķis, nemākulis; stulbs, stīvs cilvēks
šļoncka Neveikla, gara auguma sieviete; arī nekārtīga, nevīžīga gara auguma sieviete
lauzs Neveikla, lempīga dzīva būtne
ņuņa Neveikla, lempīga dzīva būtne
ņūņa Neveikla, lempīga dzīva radība
veikls kā zilonis neveikla, lempīga persona
trīne Neveikla, neizdarīga sieviete
mačalka Neveikla, nekārtīga meitene
lebeze Neveikla, nekārtīga, slinka sieviete
čuža neveikla, netīrīga sieviete
čabata Neveikla, tūļīga sieviete
dūzene Neveikla, tūļīga sieviete
kleša Neveikla, tūļīga sieviete
toška Neveikla, tūļīga sieviete, kam neveicas darbi; arī nekārtīga sieviete; tūļa
aizlampatāt Neveikli aiziet; aizklaiņot
apklenkāt Neveikli apstaigāt, apklaiņot (no mājas uz māju)
ielampatāt Neveikli ieiet, ienākt; ieklaiņot
klenkāt Neveikli, klibojot staigāt, klaiņot
sadursme Nevēlama situācija pārraides vidē, kas rodas, ja vairākas lokālā tīkla stacijas raida vienlaikus
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt
graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds
nobārstīt Neviļus, negribēti pieļaut, ka, nobirstot (kam) izklaidus, tiek notraipīts (ar to)
apklūgāt Nevīžīgi apstaigāt, apklaiņot, izplatot baumas
iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
krēklis Nicinpoša iesauka bērnam, kurš bieži kliedz, klaigā
pigmaji Niecīgs cilvēks tiklab miesās, kā garā
piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu
Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu
paļķis no abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis
izkasinis no abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips
sakasītis no abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam
siksnaukla no ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu)
dīglis no apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2)
audeknis no audekla gatavots tīkls
mēraukla no audekla, vai plānas metāla slejas pagatavota uztinama lenta, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
kašelis no auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa
pampoška no biezas mīklas cepta pankūka
pampuška no biezas mīklas cepta pankūka
šļakatu aizsargs no brezenta vai buru audekla izgatavots vairogs, ko uzstāda vai noņem pēc vajadzības
apkaklis no bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
holofāns no caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani
pollūcija no cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā)
čača no egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst
čačis no egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst
tarteletes no irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem
veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
stiklšķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra
stikla šķiedra no kausēta stikla iegūta šķiedra; stiklšķiedra
snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu
pludi no koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam
boķiņš no kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā)
smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai
diābolo no Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš
ķilāputra no maizes mīklas vārīta biezputra
ķile no maizes mīklas vārīta biezputra
ķilputra no maizes mīklas vārīta biezputra
kilāputra no maizes un mīklas vārīta biezputra
sakasis no mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis
pica no mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.)
kamas no neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu
šķēle no pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals
grisīni no picas mīklas ceptas maizes standziņas
pīrāgs no rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu
iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
iejavs no rūgušas mīklas vārīta putra
lepuška no rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem
dīgsts no sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas
sējenis no sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs
sīksīpoliņi no sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem
smilškūka no smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka
smilšu kūkas no smilšu mīklas gatavotas kūkas
smiltis no smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumiem)
žagariņi no stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu
asinskaraša no svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas
palte no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
palts no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
paltas no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem
paltis no svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas
kristāls no šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki)
krīts no šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā
bendzele no tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai
tīkliņš no tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai)
laisma no trauka lietā ūdens strūkla
knēdelis no vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa
tīkliņš no viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai)
aprika no visa klaipa nogriezts maizes rieciens
sutašs no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta
norunāt Nodeklamēt
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida
prēstandi Nodevas un klaušas
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
nodokļu revīzija (audits) nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts obligāto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā
haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis
pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals
klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas
nogodāt Nokalpot klaušas
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals
noklabēties Noklabēt
nokledzināt Nokladzināt
nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3)
noblandīties Noklaiņot
nobleņķerēt Noklaiņot
nodundurēt Noklaiņot
noklenderēt Noklaiņot
nokulties Noklaiņot
nolampatāt Noklaiņot
nosadauzīties Noklaiņot
nosašļajāties Noklaiņot
novazāties Noklaiņot
nomalties Noklaiņoties
noaslakšēt Noklakšķēt
noklakstēt Noklakšķēt
nošļamstināt Noklakšķināt (ar mēli)
nosakivāties Noklanīties
noklankstēt Noklankšķēt
noklaudzēties Noklaudzēt
notalkšēties Noklaudzēt
kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju
ieklaušināties Noklausīties
klaušināt Noklausīties
noklausīt Noklausīties
noklaust Noklausīties
nosaklausīties Noklausīties
uzklaušināt Noklausīties
atklausināt Noklaušināt
noklausināt Noklaušināt
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot
viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
markīza Nolaižamais audekla jumtiņš virs loga; saules staru atvairāmais, atvairis
nenoklausīties nolieguma darb. v. --> noklausīties
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā)
klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks
kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
pārsklandāt nomainīt, atjaunot sklandu žogu
glosoloģija Nomenklatūra
spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums
tauvināt Nopratināt, noklaušināt
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski)
par- norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma
pāra- norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma
vaļā norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus
noklausīties norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties
zem- norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā
salon- norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze
kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
klavier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli
muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu
nosklandāt Norobežot ar sklandu žogu
pieņemtā lietošanas politika nosacījumi un ierobežojumi, kas nosaka datoru tīkla izmantošanu
birkot nosacīti klasificēt
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot
ambientā mūzika noskaņojuma mūzika ar dažādiem skaņu, kas apvieno elementus no dažādiem atšķirīgiem stiliem, galvenokārt džeza, elektroniskās mūzikas, rokmūzikas, klasiskās un tautas mūzikas
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai
misterioso Noslēpumaini; mīklaini
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs
noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties
susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus
kanalizācijas pakāpe nosusināšanas tīkla relatīvā biezība, ko izsaka ar grāvju vai drenu garumu uz platības vienību (parasti 1 ha)
uzraidīt Nosūtīt (kādam) uz kakla
melogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē
pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām
marķieris noteikta bitu secība, ko pārraida viena lokālā tīkla stacija otrai, lai uzrādītu staciju, kurai ir tiesības sākt pārraidi
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2)
veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums
kapa Noteikts āķu skaits pie auklas zušu ķeršanai
eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu
dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā
atļauja noteikumi, kas saistīti ar kāda datoru tīkla vai vairāklietotāju sistēmas konta izmantošanu un kas nosaka, kādi datoru tīkla vai sistēmas resursi ir pieejami konta lietotājiem
datu posma vadība noteikumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas apmaiņu starp datoru tīkla mezgliem
drošības politika noteikumu un paņēmienu kopums, kas nosaka datoru tīkla drošības īstenošanas procedūras un mehānismus
noslemerēt Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
noslenderēties Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
dekorēšana ar novelkamajām bildītēm novelkamās bildītes (dekolus) uzlīmē uz stikla izstrādājuma un pēc tam apdedzina
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1)
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā)
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms
šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības
tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem
nužaukliņa Nūžaukla
tarot Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarāt
tarāt Ņemt (zivis) ārā no tīkla; atbrīvot (tīklu) no nozvejotajām zivīm; tarot
ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids
klasiskā mehānika Ņūtona, Lagranža un Hamiltona mehānika; klasiskās mehānikas pamatā ir Ņūtona likumi, kas ir spēkā, ja materiālo objektu kustības ātrums ir neliels salīdzinājumā ar gaismas ātrumu
difuzors Objektīva priekšpusē novietojams plakanparalēla stikla gaismas staru izkliedētājs ar koncentrisku vai rūtiņveidīgu gravējumu mīkstināta fotoattēla iegūšanai
instance objektorientētā programmēšanā - objekts attiecībā pret klasi, kurai tas ir piederīgs
klasificējums Objektu sagrupējums (iedalījums) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās
klasificēšana Objektu sagrupēšana (iedalīšana) viennozīmīgi definējamās klasēs jeb kopās
sanjāsa Oficiāla atteikšanās no pasaulīgās dzīves - hinduisma sabiedriskā cikla pēdējais posms, ko tradicionāli praktizē tikai vīrieši
pārcelt Oficiāli atļaut mācīties nākamajā klase, kursā (pēc attiecīgas mācību vielas apguves)
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
nātrija karbonāts ogļskābes sāls Na~2~CO~3~, kalcinētā soda; pārtikas piedeva E500 (galvenokārt iegūst sintētiski), skābuma regulētājs, pretsalipes viela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt asiņošanu kuņģa un zarnu traktā; izmanto arī, piemēram, ziepju, stikla ražošanā
stikla veidotāji oksīdi (SiO~2~, P~2~O~5~, B~2~O~3~, GeO~2~), kuru kausējumu atdzesējot, veidojas stikls; daži oksīdi (PbO, Al~2~O~3~, Nb~2~O~5~, TiO~2~) ir gan stikla veidotāji, gan modifikatori
citohromreduktāzes Oksidoreduktāžu klases fermenti, katalīzē elektronu un ūdeņraža pārnesi no dažādiem substrātiem uz citohromiem
citohromoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, atrodas visu aerobu šūnās, katalīzē elektronpārnesi no reducētiem citohromiem uz molekulāro skābekli
askorbīnoksidāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas atrodas augos, katalīzē askorbīnskābes oksidēšanos par dehidroaskorbīnskābi un ūdeņraža peroksīdu
dehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, kas katalīzē ūdens atšķelšanos no organiskiem savienojumiem
laktātdehidrogenāze Oksidoreduktāžu klases ferments, katalīzē apgriezenisku pirovīnogskābes pārvēršanos pienskābē
getīts Oksīdu klases minerāls, izplatīts dzelzi saturošu minerālu dēdēšanas produkts; brūnās dzelzs rūdas sastāvdaļa
kuprīts Oksīdu klases minerāls, sarkans vai pelēcīgi melns dabiskais vara oksīds; to izmanto par vara rūdu
rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga
apocynaceae Oleandri - divdīgļlapju klases dzimta
strofants oleandru dzimtas ģints ("Strophantus"), gk. Āzijā un Āfrikā, vairāk nekā 50 sugu, kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto pret sirdskaitēm
strofanti Oleandru dzimtas ģints (vairāk nekā 50 sugas); kāpelējošas liānas vai krūmi, kuru sēklas satur strofantīnu, ko lieto sirds ārstēšanai
cekoplikācija Operācija krokas izveidošanai paplašinātā vai noslīdējušā aklajā zarnā, lai to sašaurinātu vai paceltu augstāk
aritmētiskā operācija operācija, kuras izpildes rezultātā tiek aprēķināta divu mainīgo funkcija; pie šīs klases operācijām pieder saskaitīšana, atņemšana, reizināšana un dalīšana, kas var tikt izpildītas ar veseliem skaitļiem, daļskaitļiem un skaitļiem ar peldošu komatu
dalītā operētājsistēma operētājsistēma, kas izvietota visos datoru tīkla mezglos un kas nodrošina un saskaņo tīkla komponentu piekļuvi dalītiem resursiem
tīkla operētājsistēma operētājsistēma, kurā paredzētas speciālas funkcijas datoru un citu ierīču pievienošanai datoru tīklam
attālās piekļuves pakalpojumi operētājsistēmas _Windows NT_ funkcija, kas ļauj lietotājiem piekļūt lokāliem tīkliem, izmantojot modemu _X.25_ savienojumu vai teritoriālā tīkla saiti
kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem
objektīvs optiska sistēma, kas sastāv no vairākiem caurspīdīga materiāla (parasti – stikla) elementiem (lēcām), cilindra un fokusējošā mehānisma; koncentrē vai izkliedē gaismas starus, vai arī maina to virzienu un veido reālu attēlu
metakrilnitrils Organiskā stikla izejviela, ko iegūst acetona un ciānūdeņraža reakcijā
spermīns Organiska viela, ko iegūst no dzīvnieku sēklas šķidruma; lieto medicīnā nervu sistēmas nostiprināšanai
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu
fosfororganiskie savienojumi organisko vielu klase, kuru molekulās bez parastajiem oglekļa, ūdeņraža un skābekļa atomiem ir dažādas vērtības fosfora atomi
alternatīvie hermafrodīti organismi, kuriem vīrišķie un sievišķie dzimumorgāni attīstās dažādās dzīves cikla fāzēs
starpsaimnieks Organisms, kurā noris parazīta attīstības cikla starpstadiju attīstība
tīkla operāciju centrs organizācija, kas ir atbildīga par datoru tīkla pastāvīgu pārraudzību, uzturēšanu un tehnisko traucējumu novēršanu
brīvtīkls Organizācijas datoru tīkls, kas nodrošina bezmaksas vai ļoti lētu pieeju interneta tīklam
privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai
organonīmija Orgānu vai to daļu nomenklatūra
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos
divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos)
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem
ortofotokarte Ortofotoattēls, kas atbilst noteiktai karšu lapu nomenklatūrai
kaulārdes šūnas osteoklasti - šūnas, kas veic kaulaudu noārdīšanos
OAF Osteoklastus aktivējošais faktors (angļu "osteoclast-activating factor")
ostropu Ostropu rinda - asku sēņu diskomicēšu klases rinda ("Ostropales")
otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu
seconda Otrā; otrais; četrrocīgajā klavieru spēlē apzīmējums notīs zemajai partijai
secondo Otrais; četrrocīgā klavieru spēlē basa partijas spēlētājs
II Mendeļa likums, hibrīdu skaldīšanās likums otrajā paaudzē pēc F~1~ hibrīdu pašapaugļošanās parādās parādās īpatņi tiklab ar dominanto, kā arī recesīvo pazīmi skaitliskā attiecībā vidēji 3:1; īpatņi ar recesīvo pazīmi, tāpat arī 1/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpmākajās paaudzēs pēc pašapaugļošanās paliek konstanti, turpretī 2/3 īpatņu ar dominanto pazīmiturpina skaldīties tāpat kā otrajā paaudzē
otrklasnieks Otrās klases skolēns
otrziemnieks Otrklasnieks
epistrofejs Otrs kakla skriemelis augstākiem mugurkaula zīdītājiem ar sevišķu izaugumu, ap ko grozās pirmais skriemelis, atlass
pielips Paaugstinājums maizes klaipā
pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur)
atkledzināties pabeigt kladzināt
klabinājums pabeigta darbība, rezultāts --> klabēt
pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt
škļaubt pacelt ausis, vērīgi klausīties
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
sajaukt Padarīt, parasti pilnīgi, nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus
staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli
konsultēšanās Padomu uzklausīšana
dzirst Padzirdēt, saklausīt
štulpe Pagara adīta vai tamborēta atsevišķi valkājama aproce; atsevišķi uzvelkama (parasti virskrekla) aproce
ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas
šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus
saklabināt pagrabināt klabatu (pie durvīm)
palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot
paisekla Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja
paisekls Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
paisīkle Paisīkla - ierīce, ar kuru linus vai kaņepes paisīja; mīstīklas (1)
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi
aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
klapis Pakārts dēlis, ar kuru klapē ganus mājā
padžekste Pakauša daļa pie kakla
pieteikumdatne Pakešdatne vai konfigurācijas datne, kas iniciē lokālā tīkla programmatūras darbību un nodibina savienojumu ar tīklu pēc darba stacijas ieslēgšanas
kadru retranslēšanas protokols pakešu komutācijas protokols ierīču pievienošanai teritoriālajam tīklam
karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda
vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes
pasaklabināties Paklabināties
paklačoties Paklačot (ar ko, par ko)
pakledzināt Pakladzināt
paklaigalēt Paklaigāt
pablandīties Paklaiņot
pabumbulēt Paklaiņot
paklenderēt Paklaiņot
pasašļajāties Paklaiņot
pasvempties Paklaiņot
padauzīties Paklaiņot, pablandīties
paklimst Paklaiņot, paklejot
padaudzīties Paklaiņot, pastaigāties
pavazāties Paklaiņot, pastaigāties
klajans Paklajš lauks, izcirtums
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
paklons Paklanīšanās
klaņas Paklanīšanās, glaimi
klaņi Paklanīšanās, glaimi
klanīca Paklanīšanās, pamāšana ar galvu, mājiens
nosalocīties Paklanīties
pasakivāties Paklanīties
pasaklanīties Paklanīties
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu
atkurtība Paklausība
klausība Paklausība
veizelība Paklausība
obēdiencija Paklausība, padevība
artīgs Paklausīgs
atkurtīgs Paklausīgs
klausīgs Paklausīgs
vērselīgs Paklausīgs
paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt)
piepratīgs Paklausīgs, prātīgs
godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem)
veizelīgs Paklausīgs, valdāms
atkurst Paklausīt
izklausīt Paklausīt
izklaust Paklausīt
parēt Paklausīt
noklausīt Paklausīt (kādam)
ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā
pasaklausīties Paklausīties
paklauvēties Paklauvēt
pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
palenterēt Paklejot, paklaiņot
palēverēt Paklejot, paklaiņot
pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt
dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt
blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
laidaks Palaists savā vaļā, klaidonis
mātīte Palaistuve; netikla, nekārtīga sieviete
čābris Palama neveiklam cilvēkam
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku
korrepetītors Palīgdiriģents, kas pie klavierēm iestudē operas solistiem viņu partijas
ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē
arecidae Palmu jeb areku apakšklase
beteļpalma Palmu suga Dienvidāzijā, sēklas lieto kā stimulējošu un narkotisku līdzekli
didaktika Pamācība, pamācīšana (parasti klaja, uzmācīga)
sprediķis Pamācība, parasti klaja, uzmācīga, apnicīga
moralizēšana pamācību došana, normu, vērtību propaganda un deklarācija ārpus sociālās prakses un reālās situācijas
sprediķot Pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi
didaktisks Pamācošs (parasti klaji, uzmācīgi)
basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
celms Pamatvienība mikroorganismu klasifikācijā; celmus apvieno sugās
šķieminis pamīši ejošu dziju pāris audekla metos
kaisīt Panākot, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela), klāt (ar tiem ko)
valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu
nobriedināt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedēt
nobriedēt panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt
klabināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1)
klakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
klakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ
klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1)
klaudzināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2)
pārcelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
izknidināt panākt, ka (sēkla) izdīgst
izknitināt panākt, ka (sēkla) izdīgst
izklaidēties panākt, ka (sev) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis; refl. --> izklaidēt(1)
kaisīt panākt, ka krīt izklaidus (sīki, arī nelieli, viegli priekšmeti, viela)
paņemt savā varā panākt, ka pakļaujas, paklausa
asinskūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
asinspankūka Pankūka, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
plāts Panna ar vaļēju galu mīklas izstrādājumu cepšanai
cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī
nelsons Paņēmiens klasiskajā cīņā - tvēriens zem pleca no mugurpuses
pinatipija Paņēmiens krāsainu attēlu iegūšanai uz papīra un stikla
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
paptests Papanikolau iztriepe, kas nepieciešama, lai noskaidrotu iespējamās novirzes dzemdes kakla šūnās
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs
psilotales Paparžaugu klase
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
čūskmēle Paparžu klases augs - parastā čūskmēlīte ("Ophioglossum vulgatum")
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
čūskmēlīte Paparžu nodalījuma klase ("Ophioglossopsida")
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
piedienas Papildus (izņēmuma) klaušu dienas
veržē Papīrs ar tīkla ornamentu, ko veido divas paralēlu līniju sistēmas (līdzīgi ūdenszīmēm)
pārklājumu papīrs attēlu pārnešanai papīrs, ko lieto uz tā attēloto zīmējumu pārnešanai uz porcelāna, koka, stikla vai papīra virsmām, kā arī novelkamo bildīšu izgatavošanai
lokšņu pildvielas papīrs, kokvilnas, stikla u. c. audumi; lobītais finieris
lepidodendri Papržaugu grupas staipekņveidīgo klases staipekņu nodalījuma rinda ("Lepidodendrales"), 40-45 m augsti koki, \~100 sugu, izmiruši perma sākumā, to pāroglotās atliekas veido lielu daļu no akmeņogļu nogulumiem
Malaveijovo Papuasu (Rietumu Melanēzija) mitoloģijā - nesātīgs cilvēkēdājs, kurš klaiņo pa salu un aprij visu, kas pagadās ceļā, salas iedzīvotāji viņam visur atstāj augļus, cerot, ka tā viņš aprīs mazāk cilvēku
dējības pauze par 10 dienām garāki dējības cikla pārtraukumi
par apsmiekli par cēloni zobgalībām, izsmieklam
par apsmieklu par cēloni zobgalībām, ņirgām, izsmieklam
ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam
autohorija Parādība, kad augs dažādā veidā pats izplata sēklas (sausam auglim strauji pārplīstot vai sulīgam auglim turgora spiediena ietekmē) vai arī vairojas veģetatīvi (ar stīgām u. c.)
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
shēma pārāk vienkāršots, arī sekls (kā) atspoguļojums; pārāk vienkāršota, arī sekla pieeja (kam)
cikla laiks parametrs, kas raksturo spēkratu darbības posma ilgumu: laika periods pilna cikla veikšanai; piemēram, laiks, kurā automobilis veic vienu apritumu vai loka maršrutā - visu loku
Haematopota pluvialis parastā lietene jeb aklais dundurs
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu
brīvgadi parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi
pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
klajā parasti savienojumā "laist klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt
klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
klajā parasti savienojumā "nākt klajā": tikt izdotam (par iespieddarbu); arī tikt publicētam
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
nokasījums paraugs, kas iegūts nokasot no kādas virsmas, piemēram, dzemdes kakla
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium")
miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus")
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti
strongylidae Parazītisku tārpu dzimta nematodu klasē, vairākas sugas pazīstami un bīstami dzīvnieku un cilvēka parazīti
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi
starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia")
dzeļsporainis parazītisku vienšūņu tips ("Cnidosporidia"), endoparazīti, galvenokārt zivju, retāk abinieku un rāpuļu audos un orgānos, \~1000 sugu, iedala 2 klasēs - starsporaiņos un gļotsporaiņos
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, skaņdarbu), parasti pirms (tā) laišanas klajā
kvantēšana Pāreja no klasiskām (makroskopiskām) likumsakarībām uz kvantiskām (mikroskopiskām) sakarībām; klasiskā sistēmas apraksta aizstāšana ar kvantisku aprakstu
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis
stečka paresna, maza auguma, neveikla sieviete
Cladonia incrassata paresninātā kladonija
uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns
PNA Parīzes anatomiskā nomenklatūra
pārklausība Pārklausīšana
pārklaušināt Pārklausīt (1)
pārdzirdēt Pārklausīties
pārsaklausīties Pārklausīties
pārklausināt Pārklaušināt
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu)
karkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
kārkšināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
karkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
kārkšķināt Parkšķināt, klabināt (piemēram, par stārķi)
parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
parmelia Parmēlijas - asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimtas ģints
pārblīve Pārmērīgi intensīva ziņojumu plūsma datoru tīklā, kas aizkavē ziņojumu pārsūtīšanu, nelabvēlīgi ietekmē datoru tīkla veiktspēju un var radīt pārraidāmās informācijas zudumus
sadursmes pastiprināšana pārraide, ko veic CSMA/CD tīkla stacija pēc sadursmes atklāšanas, lai pārliecinātos, ka pārējās stacijas ir informētas par to, ka notikusi sadursme
protokoli TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
TCP/IP pārraides vadības protokols / intertīkla protokols (angļu "Transmission Control Protocol / Internet Protocol")
selektīvā izsaukšana pārraidošās stacijas spēja noteikt, kurai datoru tīkla stacijai ir jāsaņem ziņojums
ķēpāt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
ķēpt Pārrūgt, rūgstot (mīklai) pārplūst trauka malām
tents Pārsegs (parasti no brezenta, buru audekla) aizsardzībai pret sauli, nokrišņiem
fēminēšana Pārsievišķošana; zooloģijā eksperimentālā ceļā panākta vīrišķa īpatņa pārmainīšanās sievišķības virzienā tiklab miesā kā psīchikā, ko izdara izoperējot vīrišķos dzimuma dziedzerus un transplantējot to vietā sievišķos
maize pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals
makaroni pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot
nūdeles pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot
E634 pārtikas uzlabotājs - kalcija 5'ribonukleīts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - hiperaktivitāte, lūpu, kakla, mēles pampums, astma
padedē Pāru deja klasiskajā baletā
pārvaldības informācijas bāze pārvaldības objektu datu bāze, kuras elementiem piekļuvi nodrošina tīkla pārvaldības protokoli
artohromija Pārveduma paņēmiens, dažāda veida iespiedumus pārvelk ar kārtu, kas nebojā krāsu, pēc tam papīru saslapina un noņem, plēvīti ar attēlu uzlipina uz audekla
transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
instrumentēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrēt Pārveidot (vienam instrumentam, parasti klavierēm, rakstītu skaņdarbu) orķestrim; instrumentēt (2)
Idzin Pārvērtību grāmata - viena no piecām klasiskajām ķīniešu grāmatām, ko sākotnēji saistīja ar Konfūcija vārdu, bet tagad uzskata par daudz senāku; tajā ir dotas norādes un skaidrojumi pareģošanai ar sešiem pelašķu stublāju gabaliņiem, kas var veidot sešdesmit četras dažādas konfigurācijas
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita
govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
fiziskā drošība pasākumu kopums, ko izmanto, lai nodrošinātu datoru tīkla resursu aizsardzību pret iepriekš plānotiem vai gadījuma rakstura draudiem
ICD Pasaules veselības aizsardzības organizācijas izstrādāta psiholoģisku traucējumu klasifikācija
tacis Pasīvās zvejas rīks, ko ierīko aizsprosta veidā upju seklajās vietās migrējošo ūdensdzīvnieku (parasti nēģu, lašu) ceļos
pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem)
bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot
planēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
planierēt Pastaigāties (parasti, cenšoties pievērst sev uzmanību); bezmērķīgi klaiņot
dalsāt Pastaigāties, klaiņot
kleivāt Pastaigāties, klaiņot apkārt
kleivēt Pastaigāties, klaiņot apkārt
varzalēties Pastaigāties, klaiņot apkārt ar (ko)
aizvārzt Pastalā ievilkt auklas
ievāršķis Pastalas aukla
pavarška Pastalas aukla
spursaukla Pastalas aukla
pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas
pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas
aizvārstīt Pastalās ievērt auklas
paveršķis pastalu aukla
saraucamais pastalu aukla
saraucene pastalu aukla
pastalaukla Pastalu aukla
pavārkšas Pastalu auklas
pavārkši Pastalu auklas
pavārkšķi Pastalu auklas
pavāršķi Pastalu auklas
pavaršķis Pastalu auklas
paverkši Pastalu auklas
paveršķi Pastalu auklas
pavēršķi Pastalu auklas
vībantes Pastalu auklas
pavāršņi Pastalu iešuves, kur auklas iever; kurpju aizsēji, šņores
āžrauks Pastalu lāpāmā aukla ar tievu galu
sarauks Pastalu saraucamā aukla
ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
dizagregācija Pastāvīga izklaidība, kas neļauj slimniekam uztvert kādu domu ārpus tās, kura pastāvīgi nodarbina viņa prātu
cekostomija Pastāvīgas fistulas izveidošana aklajā zarnā
feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente)
līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās
pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā
sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
diegu poga pašdarināta krekla poga
karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu
spurguls Pātagas auklai piestiprināta zīda auduma strēmele skaņas pastiprināšanai to vicinot
apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu)
izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3)
izklaide Patīkama, jautra brīvā laika pavadīšana; izklaidēšanās
drostala Patīkama, skaista, arī čakla meitene
streptotriksi Patogēnu aktinomicēšu ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
spermatoreja Patvaļīga sēklas šķidruma iztecēšana bez dzimumlocekļa erekcijas
kopa patvaļīgu elementu savienojums vienā veselā (arī klase, sistēma utt.), ko raksturo noteikta īpašība vai pazīme (piemēram, visu veselo skaitļu kopa, kuri dalās ar 5)
allopauropus Pauropodu apakšklases ģints
pauropus Pauropodu apakšklases ģints
nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot
nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot
ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt
blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties
pantogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
pentogs Pavasara cikla (Ūsiņdienas) rituāls ēdiens, ko gatavoja no olām, sastampātiem kartupeļiem, kuriem vārot pievienoja gaļu, miltus, saldo pienu vai krējumu; dažkārt tā bija miltu biezputra, kurai pēc tam pievienoja olas un pienu
afanizomenonas Pavedienveidīgas aļģes no zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Aphanizomenon"), 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
iestiklojums paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā
klaušinājums paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt
pieklauvējums paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt
reklamējums paveikta darbība, rezultāts --> reklamēt(1)
stiklojums paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē
ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē)
anagallis Pavirzas - divdīgļlapju klases prīmulu dzimtas ģints
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā
afišēt Paziņot ar afišu; darīt zināmu, reklamēt
piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.)
izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem)
atslepenot Paziņot, ka informācijai vai dokumentiem vairs nav slepenā klasifikācija un tie nav slepeni vai konfidenciāli
Šankara Pazīstamākais klasiskās hinduisma filozofijas skaidrotājs (788.-820. g.), attīstīja upanišadu mācību un paziņoja, ka reāla ir tikai mūžīgā esamība, savukārt parādību pasaule ir maijas ilūzija
Pūķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2000., 2012. un 2024. g.)
Čūskas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2001. un 2013. g.)
zirga gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.)
Kazas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2003. un 2015. g.)
Pērtiķa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2004. un 2016. g.)
gaiļa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2005. un 2017. g.)
suņa gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2006. un 2018. g.)
Cūkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2007. un 2019. g.)
žurkas gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2008. un 2020. g.)
Vērša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2009. un 2021. g.)
Tīģera gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2010. un 2022. g.)
Truša gads pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads vai kaķa gads
anthocerotidae pēc dažu autoru iedalījuma - aknu sūnu klases ragvācelīšu apakšklase
sacīkšu balle pēc īpašas formulas aprēķināta vērtējuma mērvienība (metros vai pēdās), kas raksturo jahtas ātruma potenciālu; pēc tās jahtas iedala klasēs un starta grupās
patentenkurs pēc klasiskajiem pamatprincipiem izgatavots enkurs, lai gan tā profils un konstrukcija var būt dažādi
pas pēc klasiskās dejas likumiem izpildāma atsevišķa dejiska kustība (solis)
izrauties pēc patikas izklaidēt, uzjautrināt
nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt
bezspārņi pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi
ascomycetes pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota"
bothrideres pēc senākas klasifikācijas spraugložņu dzimtas ģints, kas atbilst tagadējai māņmizvaboļu dzimtai
sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
prīškys pluociņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips
kamčatka Pēdējais sols (klasē, auditorijā)
abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē)
galerija Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē)
gaļorka Pēdējie soli, sēdvietas (klasē, zālē); pēdējais stāvs; augšējais balkons skatītāju zālē; galerija, galerijas publika
zibakcija Pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai; flašmobs; flešmobs
ieklaukšēties pēkšņi (uz īsu brīdi) sākt trokšņot (klabēt)
šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
anortozīti Pelēki, gandrīz monominerāli intruzīvi ieži, sastāv no plagioklaziem; izmanto būvniecībā un pieminekļiem
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum")
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos
Podiceps grisegena pelēkvaigu dūkuris jeb sarkankakla dūkuris
peniophora Peniofora - himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints
tīkla perifērijas ierīce perifērijas ierīce, kas pievienota tieši tīklam, nevis kādam no tīklā ieslēgtajiem datoriem vai darbstacijām
Dipils Perikla laikā celtie vārti Atēnās
mastomēnija Periodiska, menstruālajam ciklam atbilstoša asiņošana no krūtsgala kā menstruācijas pavadparādība vai aizstājēja
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
zīle Pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla)
Cyclamen persicum Persijas ciklamena
pūcene Persiklapainie pulkstenīši
tīkla operators persona vai programma, kas atbild par visa tīkla vai tā daļas darbību
citas dalībvalsts neapliekamā persona persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiska adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī
ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā
tīkla administrators persona, kuras pienākumos ietilpst datoru tīkla uzraudzība un tehniskā apkalpošana
tīkla saskarnes karte personālā datora izvērses karte, kas kopā ar tīkla operētājsistēmu vada informācijas plūsmu datoru tīklā; tīklam darbojoties, šī karte ir tieši saistīta ar datu pārraides vidi (vīto pāri, koaksiālo vai optisko kabeli), kas savukārt saista savā starpā visas tīkla saskarnes kartes
naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
etnosemantika Pētījumi par vietējiem iedzīvotājiem raksturīgajām komunikācijām, nozīmju un klasifikācijas sistēmām
taksonomija pētījumi par vietējo iedzīvotāju lietotajām vai kādā tautā pieņemtajām klasifikācijām
pianoforte Pianīns, klavieres
tapers Pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai)
karklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes
kārklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes
sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze
tamzot Pieaust tīkla malas
tamzēt Pieaust tīkla malas ar rupjāku pavedienu
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce
skroķe Piedurkņu aproce (parasti virskreklam)
skroķis Piedurkņu aproce (parasti virskreklam)
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam)
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos
piekledzināt Piekladzināt
pieklāstīt Piekladzināt ar tenkām
pieklēgāt Pieklaigāt, piebļaut
pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas
dasasisties Pieklauvēt
dasist Pieklauvēt
padaudzīt Pieklauvēt
piebruzdināt Pieklauvēt
piebuldurēt Pieklauvēt
pieklabināt Pieklauvēt
pieklaudzināt Pieklauvēt
pieklopēt Pieklauvēt
piesadauzīties Pieklauvēt
piestučīt Pieklauvēt
piekacēt Pieklauvēt, papliķēt
pieķīlēt Pieklauvēt, piedauzīt, piesist
pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt
bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks)
kvinta Piektā klase vidusskolā
stērdele Piena strūkla (slaucot govi)
čurkste Piena strūkla slaucot
sprigūls Piena strūkla, slaucot govi
dibināt Pieņemt (ko) par pamatu (piemēram, spriedumam, klasifikācijai)
iztauvēties Pieņemties tuklumā, kļūt tuklam, korpulentam
briseles Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
pieņas Pieņi - sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi)
metreirinters Piepūšams gumijas balons, ko ievada dzemdes kakla kanālā, lai to paplašinātu
pierotnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa
pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties
piesklandāt Piesklandāt klāt - palielināt teritoriju pārvietojot kādu žoga posmu
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
kaņepsviests Piestā sagrūstas kaņepju sēklas, kas veido eļļainu masu
knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi
pieknaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar veļturi
iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas
stillēt Piestiprināt tīkla linumu pie malas auklām
plūksnēt piestiprināt zvejas tīklam pludiņus
samātēt piešūt (tīklam auklas)
pieklausīt Pietiekami labi paklausīt
pietērpināt pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam apgaismošanas ierīci, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
ieslēgt Pievienojot elektriskās enerģijas tīklam, avotam, iedarbināt (ierīci, tās daļas)
lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā raksta mācību iestādes audzēkņi; klade, burtnīca u. tml. ar šādām piezīmēm, šādu konspektu
liecīt Pildīt ārpuskārtas klaušas
iet klaušās pildīt klaušas
iet darbos pildīt klaušas
iet gaitās pildīt klaušas
atklausīt Pildīt klaušas
klaušinēt Pildīt klaušas
iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā)
resursdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda datoru tīkla domēna apakšdomēnā
hostdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda tīkla domēna apakšdomēnā
vezikulektomija Pilnīga vai daļēja sēklas pūslīšu rezekcija
holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase)
Ārdmora pilsēta ASV (_Ardmore_), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mūra pilsēta ASV (_Moore_), Oklahomas štatā, 59200 iedzīvotāju (2014. g.)
Eida pilsēta ASV ("Ada"), Oklahomas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Altusa pilsēta ASV ("Altus"), Oklahomas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bārtlsvila pilsēta ASV ("Bartlesville"), Oklahomas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Brokenerova pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.)
Čikaša pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Klērmora pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dankana pilsēta ASV ("Duncan"), Oklahomas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Durenta pilsēta ASV ("Durant"), Oklahomas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Edmonda pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.)
Elrīno pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Elksitija pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Īnida pilsēta ASV ("Enid"), Oklahomas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Glenpūla pilsēta ASV ("Glenpool"), Oklahomas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gatri pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jukona pilsēta ASV ("Yukon"), Oklahomas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lotona pilsēta ASV ("Lawton"), Oklahomas štatā, 97000 iedzīvotāju (2014. g.)
Makelistera pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Maiami pilsēta ASV ("Miami"), Oklahomas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Midvestsitija pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Maskogī pilsēta ASV ("Muskogee"), Oklahomas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.)
Normena pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklenda pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklenda pilsēta ASV ("Oakland"), Ņūdžersijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
Okmalgī pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orlando pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes
Ovaso pilsēta ASV ("Owasso"), Oklahomas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ponkasitija pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šonī pilsēta ASV ("Shawnee"), Oklahomas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stilvotera pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.)
Talekva pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Talsa pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Veterforda pilsēta ASV ("Weatherford"), Oklahomas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Vudvorda pilsēta ASV ("Woodward"), Oklahomas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Feklabruka pilsēta Austrijā (_Voecklabruck_), Augšaustrijas federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintniklāsa pilsēta Beļģijā (fr. _Saint-Nicolas_, nl., vācu _Sint-Niklaas_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 72900 iedzīvotāju (2013. g.)
Versaļa pilsēta Francijā ("Versailles"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 86100 iedzīvotāju (2010. g.), 1682.-1789. g. Francijas karaļu rezidence, izcili XVII-XVIII gs. baroka un klasicisma arhitektūras ansambļi
Jeruzaleme pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju
Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
Aklavika pilsēta Kanādā (_Aklavik_), Ziemeļrietumu Teritoriju ziemeļrietumu daļā, pie Makenzi grīvas kreisā atzara
Kaibarjena pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.)
Plasetasa pilsēta Kubā ("Placetas"), Viljaklaras provincē, 71200 iedzīvotāju (2004. g.)
Sagva la Grande pilsēta Kubā ("Sagua la Grande"), Viljaklaras provincē, 56100 iedzīvotāju (2004. g.)
Santaklara pilsēta Kubā ("Santa Clara"), Viljaklaras provinces administratīvais centrs, 208500 iedzīvotāju (2006. g.)
Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.)
Grīnoka pilsēta Lielbritānijā ("Greenock"), Skotijā, Glāzgovas priekšosta Fērtofklaida līča krastā, 44200 iedzīvotāju (2012. g.)
Helensboro pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida austrumu atzara ziemeļu piekrastē
Ērvina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Trūna pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida dienvidaustrumu piekrastē
Baklana pilsēta Turcijā ("Baklan"), Denizli ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirklareli pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.)
Pursaklara pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kobeļaki pilsēta Ukrainā, Poltavas apgabalā, Vorsklas labajā krastā, 10180 iedzīvotāju (2013. g.)
Anklama pilsēta Vācijā ("Anklam"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dinklāge pilsēta Vācijā ("Dinklage"), Lejassaksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēna pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.)
Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
iedzerkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirkle Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirkne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iemetne Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā
iedzirklis piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzērkslis
cirta Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis (1)
iedzēklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzēknis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzelksnis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzērklis Piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1
iedzērkslis piltuvveidīga eja zvejas rīkiem (tīklam, kurvim u. c.) dibendaļā; iedzirklis 1(1)
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle
garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle
piniolas Pīnijas čiekuru ēdamās sēklas (riekstiņi)
makšerēt Pinot auklu vīzes, vārstīt (auklas)
aceknis Pinuma acs, arī acis (piemēram, tīklam)
piparrausis piparkūku mīklas cepums, piparkūka
piptocephalidaceae Piptocefalas - aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta
kami Pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar jēra gaļas un garšvielu pildījumu
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
slokārtnis Pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
diskusijas pieprasījums pirmais solis tīkla _Usenet_ interešgrupas formālajā veidošanas procesā
prīmanis Pirmās klases (prīmas) skolnieks
pirmklasnieks Pirmās klases skolēns
sporozoji Pirmdzīvnieku (protozoju) klase, kas vairojas ar sporām (apvalkā), - parazīti citu dzīvnieku miesās
pirmziemnieks Pirmklasnieks
coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību)
kriptoficeja Pirofītu kārtas klase ("Cryptophyceae")
phyllachora Piromicēšu klases ģints
babesia Piroplazmas - kokcīdiju klases ģints "Piroplasma" nosaukuma sinonīms
slokātnis Plācenis ar pildījumu; pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
jaunpienplācenis Plācenis, kura mīkla iejauta ar jaunpienu
anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos
bitovnīts Plagioklazu grupas minerāls, balts, pelēks, brūns, gaišzils; veido bitovnitītu
oligoklazs Plagioklazu grupas minerāls, kas ir izomorfs anortīta (10-30%) un albīta (70-90%) maisījums
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās)
atols plakana, zema, gredzenveida (koraļļu) sala, kuras vidū var būt sekla lagūna
monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
divpiesūcekņu sucējtarpi plakantārpu klase – cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
lentenis Plakantārpu tipa klase ("Cestoda"), parazītisks plakanais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā), \~3000 sugu, Latvijā konstatētas \~100 sugas, no kurām vairākums (~80 sugu) parazitē putnos
cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti
monogeneji Plakantārpu tipa klase ("Monogenoidea"), sīki parazītiski tārpi (~0,1-3 mm garumā), hermafrodīti, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts >50 sugu; monoģenētiskie sūcējtārpi
sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
botriocefals Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Bothriocephalus"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kavija Plakantārpu tipa lenteņu klases ģints ("Khawia")
aploparaksis Plakantārpu tipa lenteņu klases pundurlenteņu dzimtas ģints
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai
pludinātais stikls plākšņu stikls, ko izgatavo, ļaujot stikla masai plūst pa izkausētas alvas pamatni; stikls kļūst pilnīgi gluds un tam nav nepieciešama slīpēšana
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls
sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi)
trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos
neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca
iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe
uztriepe Plāna slānī (parasti uz stikla) uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei
maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
plēņas Plānas linsēklas
pladiņas Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas
pladiņi Plāni plācenīši no neraudzētas mīklas; pladas
šķiemeņi Plāni skali, ko audējs aužot ieliek starp audekla kārtām
fulārs Plāns audekla pinuma zīda audums, kas ir sevišķi mīksts
galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos
galete Plāns nesaldinātas mīklas cepums
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
ritidoplastika Plastiska operācija grumbu izlīdzināšanai, īpaši uz sejas un kakla
vānags Plaša, sekla bļoda
izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas)
pusta Plaši klajumi Ungārijā ar retām mājām
glandas Plaši lietots nosaukums kakla mandeļu apzīmēšanai
ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
atpakaļvērstais kanāls platjoslas lokālajos tīklos - datu pārraides kanāls, kurā datu pārraides virziens ir pretējs virzienam, kādā tiek pārsūtīta lietotāja informācija; šo kanālu izmanto pārraidīto datu pārbaudei vai kļūdu labošanai; reversais lokālā tīkla kanāls
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā
apsaga plats apģērba gabals (kā apmetnis), kas bija salocīts augšpusē un piesiets vai aizāķēts pie kakla un ko gani valkāja aukstā vai lietainā laikā
plastrons Plats kaklauts, kas apklāj visas krūtis
zlankšināt Plaukšķināt, klakšķināt
zlankšķināt Plaukšķināt, klakšķināt
vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas
acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints
anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas
augstfrekvences plazmotrons plazmotrons, kurā pa dielektriska materiāla cauruli plūstošu gāzi sakarsē augstfrekvences (10^5^–10^10^ Hz) izlādē; plazmas strūklai ir neliels ātrums (15–50 m/s), un tā ir tīra
loka plazmotrons plazmotrons, kurā slēgtā kamerā starp volframa vai tā kausējuma katodu un dzesējamu anodu ievada un lokizlādē sakarsē un jonizē plazmu veidojošo gāzi, kas strūklas veidā ar ātrumu 50–300 m/s izplūst no kameras pa atveri anoda centrā
ceratocystis Plektomicēšu klases asku sēņu ģints
ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms
Ceratostomella pini plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis minor" nosaukuma sinonīms
Ceratostomella ulmi plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
carnivora Plēsēji - zīdītāju klases kārta
plūksna Pludiņš (zvejas tīklam)
lumpis Plukata, lempis, sliņķis, klaidonis
riediņš Plūksna, tīkla pludiņš
strūklot Plūst strūklas veidā
Sorbus sambucifolia plūškoklapu pīlādzis
Rodgersia sambucifolia plūškoklapu rodžersija
čarža pļāpa, aprunātājs, klačotājs
klabūna Pļāpa; klaburnīca
pļakstēt pļāpāt, klačoties
pļugavāt pļāpāt, klačoties, izplatīt baumas
klapšķis Pļāpīgs cilvēks, tenkotājs; klapstiņš
bandoneons Pneimatiskais taustiņinstruments ar pogu klaviatūru, mūsdienās to dēvē par tango akordeonu
WICC PNKAO Starptautiskā klasifikācijas komiteja (angļu "WONCA International Classification Committee")
ausēni pogcaurumu dūrienā iešūti punkti (uz krekla apkakles)
apriņķa fogts policijas priekšnieks Vidzemē zviedru valdīšanas laikos 17. gadsimtā, amats iedibināts 1694. g. decembrī, uzdevums bija apkarot klaidonību, uzraudzīt dažādu būvju uzturēšanu kārtībā, pārraudzīt krogu darbību, sekot, kā tiek ievērota kārtība valsts mežos, gādāt par iekšējo drošību u. c.
stipendiāts politiķis, kas saņem nedeklarētus ienākumus jeb kukuļus
osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību
Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
artropodi Posmkāji - bezmugurkaulnieku tips, ko iedala trilobītu, vēžveidīgo, zirnekļveidīgo, merostomatu, pirmtraheātu, daudzkāju un kukaiņu klasē
kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt
traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki
zirnekļveidīgie Posmkāju tipa klase ("Arachnida"), pie kuras pieder zirnekļi, ērces, skorpioni; šīs klases dzīvnieki
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
amblyseius Posmkāju tipa zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases
vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki
vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie
spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas
anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
mizostomīdi Posmtārpu klase, adatādaiņu parazīti vai komensāļi
mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu
ehiurīdi Posmtārpu klase; racējformas galvenokārt tropiskajās jūrās
dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu
sipunkulas Posmtārpu klases dzīvnieki, gk. tropu jūrās
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
rīkļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Herpobdellidae"), līdz 5 cm garas dēles, pārtiek no sīkiem ūdensdzīvnierkiem, Latvijā konstatēta 1 ģints, 4 sugas
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zivjdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Ichthyobdellidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
dēle Posmtārpu tipa klase ("Hirudinea"), kas parasti dzīvo saldūdenī, pārtiek no citiem bezmugurkaulniekiem vai sūc mugurkaulnieku asinis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 15 sugas
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts
draudi Potenciāls datoru tīkla drošības pārkāpums
diapozitīvs Pozitīvs fotoattēls uz caurspīdīga materiāla (stikla vai filmas) projicēšanai uz ekrāna vai apskatīšanai pret gaismu
tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam
apmērīšana precīza, noteiktās dimensijās veikta korpusa, takelāžas un buru izmērīšana, lai iedalītu jahtu attiecīgajā klasē
iepirkšana Preču iegādāšanās tieši no ražotājiem vai no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības tīkla
predikābilijas Predikātu klases, uz kurām norāda Aristotelis, papildinot savu mācību ar kategorijām (suga, veids, atšķirība, īpatnība, nejaušs)
spermisms Preformācijas teorija, kas mācīja, ka vīrieša sēklas šūnā atrodas jau iepriekš izveidots dīglis
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
pretniecība Pretestība, nepaklausība
ciedrupriede Priedes, kam skujas ir pa 5 un čiekuri ienākas 3. gadā, sēklas (ciedrurieksti) ēdamas, 4 sugas
joka pēc prieka pēc, lai izklaidētos
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam)
pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
cilpa Priekšmets (no virves, auklas, metāla u. tml.), kam ir loka vai gredzena forma
rotaļlieta priekšmets bērna vai mājdzīvnieka izklaidēšanai, audzināšanai, apmācīšanai saistošā veidā
rotaļlieta priekšmets, ierīce seksuāla rakstura izklaidei, baudas gūšanai
klaudzeklis Priekšmets, kas vējā klabinās
slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā
sistemātika Priekšmetu, parādību u. tml. klasifikācija, grupēšana
piekļuves protokols priekšrakstu kopa, kas nosaka stacijas darbību, kad tā veic informācijas pārraidi pa lokālā tīkla koplietošanas datu pārraides vidi
potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints
coniferae Priežu jeb skuju koku apakšklases "Pinidae" nosaukuma sinonīms
patūja Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Thujopsis"), spēcīgi skujkoki, ko audzē kā dekoratīvus, plašus krūmus lielos dārzos
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
ciprese Priežu jeb skuju koku klases dzimta ("Cupressaceae"), mūžzaļš siltzemju skuju koks, 20 ģintis, 145 sugas
prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki
dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām)
Alpu vijolītes prīmulu dzimtas daudzgadīgi augi; ciklamenas
ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs
tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus
lietojumprocesu grupa problēmorientēts sadarbojošos datoru tīkla lietojumprocesu kopums, kas nodrošina kopējā darba izpildi
ligzdprocedūras Procedūras, kas deklarētas procedūrās
deklamācija process --> deklamēt (1)
izklaidēšanās process --> izklaidēties(1); tas, kas izklaidē (1)
klaiņojums process, arī paveikta darbība --> klaiņot (1); ilgāks gājiens (parasti bez noteikta mērķa)
drošības pārvaldība process, kas nodrošina, ierobežo vai aizliedz piekļuvi tīkla resursiem
kaimiņa notifikācija process, kurā katra marķiergredzena tīkla stacija identificē nākošo aktīvo staciju, lai būtiska bojājuma gadījumā visas stacijas būtu informētas par tā rašanos
atpazīšana process, kurā uztveramais objekts tiek attiecināts uz vienu no iepriekš noteiktām klasēm (kategorijām)
izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā
okšķeris programma vai ierīce, kas pārrauga datu pārvietošanos datoru tīklā; to var izmantot divējādi: normālai tīkla pārvaldības funkciju izpildei un nesankcionētai informācijas izguvei no datoru tīkla
transakciju apstrādes pārraugs programma, kas pārrauga, kā tiek izpildītas transakciju apstrādes dažādās stadijas. Pārraugam jānodrošina pilnīga transakcijas apstrāde vai arī - kļūdas gadījumā - jāveic piemērotas darbības. Daudzi transakciju apstrādes pārraugi nodrošina tīkla slodzes līdzsvarošanas operācijas, pārsūtot dažādiem serveriem transakcijas atkarībā no to pieejamības
zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā
iziešana Programmas vai cikla izpildes pabeigšana
attālās vadības programmatūra programmatūra, kas instalēta abos datoros - lokālajā un attālajā - un kas ar modema vai datortīkla starpniecību ļauj vadīt attālo datoru
tīkla draiveris programmatūra, kas izpilda datu posma protokolu un aktivizē tīkla adapteri
tīkla ievainojamības zonde programmatūra, kas pārbauda potenciālus tīkla drošības noteikumu pārkāpumus
vārdapkalpe Programmatūra, kas pārvērš vārdu tīkla fiziskajā adresē, nodrošinot loģisko adrešu pārvēršanu fiziskajās adresēs
grupprogrammatūra Programmatūras klase, kas nodrošina lietotāju grupas sadarbību lokālajā tīklā
tīkla draiveru saskarne programmatūras saskarne starp transporta protokolu un datu posma protokolu (tīkla draiveri). Šī saskarne nodrošina protokola pārvaldību, pieņem pieprasījumus no transporta slāņa un aktivizē tīkla adapteri
problēmorientēta valoda programmēšanas valoda, kas izstrādāta kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai, piemēram, sarakstu apstrādes valoda, informācijas izguves valoda, modelēšanas valoda
tīkla resursi programmiskais, tehniskais, informacionālais un organizatoriskais datoru tīkla nodrošinājums, kas paredzēts lietotāju uzdevumu risināšanai
tīkla operētājsistēma programmu kopums, kas tīklā saslēgtiem datoriem ļauj kopīgi izmantot datnes un tīklam pievienotās ierīces
pakotne programmu sistēma, ar kurām var risināt noteiktas klases uzdevumus
VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā"
krotalīns Proteīns klaburčūsku indē; lietots imunizēšanai pret čūsku kodieniem un epilepsijas ārstēšanai
himotripsīns Proteolītisks hidrolāžu klases ferments
PICS proforma protokola implementācijas konformances formulējuma standartizēts pieraksta veids, kuru katram konkrētam datoru tīkla protokolam nosaka Starptautiskā standartizācijas organizācija
pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem
tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols protokols, kas ļauj tīkla _Usenet_ jaunumus uzglabāt kādā no interneta resursdatoriem, lai tos varētu izlases veidā pārkopēt vai nolasīt kādā citā interneta resursdatorā
protokols "Kermit" protokols, ko izmanto datņu pārsūtīšanai starp personālajiem datoriem un lieldatoriem ar parastā telefonu tīkla starpniecību. Protokols paredz datu plūsmas sadalīšanu blokos, kļūdu atklāšanu un, vajadzības gadījumā, atkārtotu pārraidi
maršrutētāja protokols protokols, ko izmanto, lai noteiktu maršrutētāja statusu attiecībā pret citiem datoru tīkla maršrutētājiem un veiktu to iekšējo tabulu atjaunošanu
dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols protokols, kurš ļauj tīkla administratoriem centralizēti pārvaldīt un automatizēt _IP_ adrešu organizāciju datoru tīklos
vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols protokolu _TCP/IP_ sistēmas elements elektroniskā pasta pārsūtīšanai, kas nosaka starp tīkla serveriem pārsūtāmo tekstu struktūru un attiecīgās elektroniskā pasta vadības procedūru
intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem
beztausteklenis Protūra - kukaiņu klases kārta ("Protura")
tapenāde Provansas virtuvei raksturīga mērce (biezenis), ko klasiski gatavo no olīvām, kaperiem, anšoviem, olīveļļas; sastāvdaļas var arī variēt
Aklana province Filipīnās (_Aklan_), Rietumu Visajas reģionā, Panajas salas ziemeļu daļā
evaniidae Prusaklapseņu dzimta
pseudoklasicisms Pseidoklasicisms
pseudoklasisks Pseidoklasisks
robežsindroms Psihisks traucējums klasifikācijas laukā starp neirozi un psihozi
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
deferents Ptolemaja pasaules sistēmā - riņķis, pa kuru pārvietojas epicikla centrs
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam
virtuāls privātais tīkls publiska datoru tīkla mezglu kopa, kas, izmantojot dažādas sistēmas, izveidota tā, lai kā datu pārsūtīšanas vidi izmantotu internetu, un izmantojot šifrēšanu un citus drošības pasākumus nodrošina piekļuvi tikai autorizētiem lietotājiem
elektronisko sakaru tīkla nodrošināšana publiskā elektronisko sakaru tīkla izveide, ierīkošana, attīstīšana, ekspluatācija, kontrole un piekļuves nodrošināšana tam
pārtveršanas punkts publiska elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punkts, kas nodrošina speciālu iekārtu tehnisku pieslēgšanu, lai likumos noteiktajos gadījumos varētu iegūt operatīvo informāciju no elektronisko sakaru tīkliem
balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā
iezvantīkls Publisks komutējams telefonu tīkls, ko vada tīkla operatori
pudelēšana Pudlingošana - dzelzs ieguves metode ar gariem iesmiem maisot (angļu "puddle") čugunu uz kuru virzīta uguns strūkla
tukšķēt pukstēt, klauvēt
duča Pūles, klapata
ķerza Pūles, klapata, ķibele
dīgļpumpurs Pumpura aizmetnis sēklas dīglī
pieslēguma punkts punkts, kurā lietotājam tiek nodrošināta piekļuve publiskajam elektronisko sakaru tīklam
gasteromycetes Pūpēžu klase
gautierija Pūpēžu klases astpūpēžu dzimtas ģints ("Gautieria"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemeszvaigzne pūpēžu klases dzimta ("Geastraceae"), sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru, >50 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 10 sugu
kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
piestenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Crucibulum"), Latvijā konstatēta 1 suga
jumjupūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu dzimtas ģints ("Rhizopogon"), Latvijā konstatētas 2 sugas
stabiņpūpēdis Pūpēžu klases plēvpūpēžu rindas dzimta ("Secotiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
plēvpūpēdis Pūpēžu klases rinda ("Hymenogastrales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
gleba Pūpēžu klases sēņu augļķermeņu iekšējā irdenākā daļa
plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šī auga sēklas
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
stramenes purvaina, klaja pļava
irkne Purvaina, mukla staigna vieta
tūksnains Purvains, muklains
Olgas purvs purvs Indrānu pagastā, \~4 km uz rietumiem no Lubānas, platība - 3540 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3 m, klajš purvs ar lielām niedru audzēm
Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas
lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
pusasmīte Puse no asmītes jeb 1/16 daļa no arkla (~10-14 ha)
pusacs Puse no cilpas, adījuma vai tīkla acs
puskrekla Puse no krekla
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa
puskukulis Puse vai aptuvena puse no klaipa
zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā
spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
vezikulas Pūslīši (sēklas, plaušu)
kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai
prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
koka pūšamie mūzikas instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet ko mūsdienās izgatavo no metāla vai plastmasas (piemēram, flauta, oboja, klarnete, fagots)
propellers Pušķī sasieta kakla saite; tauriņš
pūšļaļģe Pūšļu fuks - brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases fuku ģints suga ("Fucus vesiculosus"), kas veido plašas audzes jūrā 2-8 m dziļumā uz akmeņaina pamata
aphrophoridae Putcikādes - kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta
apputeksnēšanās Putekšņu nokļūšana no putekšnīcas uz drīksnas (segsēkļiem) vai sēklaizmetņa (kailsēkļiem)
rētipedi Putni ar tīklam līdzīgu plēvi uz kājām
karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
gaisa maisi putnu bronhu turpinājums ārpus plaušām ķermeņa dobumā, kaulu dobumos un zem kakla ādas, regulē putna ķermeņa temperatūru, atvieglo lidošanu un peldēšanu
gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
balodis putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Columbidae"), 42 ģintis, 303 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa
tachybaptus Putnu klases dūkuru dzimtas ģints
cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus")
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas
dzeguze Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta ("Cuculidae"), vairāk nekā trešā daļa sugu ir ligzdošanas parazīti, 38 ģintis, 128 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
dzegužputni Putnu klases dzegužveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 20-1000 g), \~40 ģinšu, \~130 sugu, no tām \~80 sugu ir ligzdu parazīti, kas olas iedēj citu sugu putnu ligzdās, Latvijā tikai dzeguze
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta
dzilna Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Picidae"), 26 ģintis, 204 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
dzērve Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Gruidae"), 4 ģintis, 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
sīga Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Otididae"), vidēji lieli un lieli putni, 10 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas, kas visas reģistrētas tikai dažas reizes; drofu dzimta
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
dzērvjputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 80-150 cm, masa - līdz 15 kg) ar garām kājām un kaklu, ko lidojumā izstiepj, 4-5 ģintis, 14-15 sugu
sīgputni Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (masa - 1-16 kg), raksturīga pazīme - kājai tikai 3 pirksti, mīt stepēs, pustuksnešos, tuksnešos, 10-11 ģinšu, 23-24 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
gārgale Putnu klases gārgaļveidīgo kārtas dzimta ("Gaviidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni, gājputni, 1 ģints
svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_)
flamingoveidīgie Putnu klases kārta ("Phoenicopteriformes"), kas dažkārt tiek izdalīta no stārķveidīgo kārtas
vētrasputnveidīgie Putnu klases kārta ("Porcellariiformes"), pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā, 4 dzimtas, \~23 ģintis, >100 sugu
emu Putnu klases kazuārveidīgo kārtas dzimta ("Dromaiidae"), nelidojošs putns, tikai 1 suga
zivjdzenītis Putnu klases krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), pie kuras pieder nelieli un vidēji lieli putni, kam ir košs apspalvojums, parasti dzīvo tropos, 14 ģinšu, 91 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pupuķis Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Upupidae"), atšķiras no pārējiem krāšņvārnveidīgo kārtas putniem ar spēcīgām, labi attīstītām kājām, kas piemērotas staigāšanai pa zemi, 1 ģints
alcedinidae Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimta
alcedo Putnu klases krāšņvārnveidīgo kārtas zivjdzenīšu dzimtas ģints
lēlis Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta ("Caprimulgidae"), 19 ģinšu, 75 sugas
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga
nandu Putnu klases nandveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Rhea"), strausam līdzīgs trīspirkstains putns (Dienvidamerikā) ar vāji attīstītiem spārniem
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
papagaiļputni Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Psittacidae")
viļņpapagailis Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas papagaiļu dzimtas suga ("Melopsittacus undulatus"), garums - 18 cm, dzimtene Austrālija, savvaļā gaišzaļi, nebrīvē ir izveidojušies daudzu nokrāsu varianti, bieži tiek turēti dzīvokļos
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
kormorāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Phalacrocoracidae")
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
kormorānputns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas kormorānu dzimta ("Phalacrocoracidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 50-100 cm, masa - 0,8-4 kg), apspalvojums gk. melns, pārtiek no zivīm, ko ķer nirstot, 2-3 ģintis, 30-33 sugas
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
zivjērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Pandionidae"), kurā 1 ģints, 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
pūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta, nelieli līdz samērā lieli putni (garums - 15-70 cm, masa - 0,05-3,2 kg) ar lielu, apaļu galvu, labi redz tumsā, medī naktī, 27-28 ģintis, 134-135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis
tetrax Putnu klases sīgu dzimtas ģints
gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
stārķis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), 6 ģintis, 17 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
flamings Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Phoenicopteridae"), samērā lieli putni (masa - 2,5-4,5 kg), gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 6 sugas, Latvijā ļoti reti ieklīst sārtais flamings
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
gārņputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-90 cm, masa - 0,1-4 kg), 16 ģintis, \~65 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas
ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
svīre Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni, garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
kolibri Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Trochilidae"), pie kuras pieder mazi putni ar spilgtām spalvām, pārtiek no nektāra, ko sūc no ziediem, un kukaiņiem, \~115 ģinšu, \~340 sugu
apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta
alcidae Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimta
alca Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
alle Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
cepphus Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
svilpējalks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas alku dzimtas ģints
alks Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Alcidae"), sīki līdz vidēji lieli jūras putni, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā jūrā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
tārtiņputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), nelieli un vidēji lieli putni (masa - 0,2-3 kg), kas parasti mīt ūdens tuvumā, atklātās vietās, 8-9 ģintis, >60 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
tārtiņš Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Charadriidae"), neliels vai vidēji liels bridējputns, 9 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
alkputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli jūras putni (masa - 0,08-1,3 kg), uz sauszemes uzturas tikai vairošnās periodā, labi peld un nirst, ligzdo kolonijās, izplatīti Z puslodē, 13 ģintis, 22 sugas, Latvijā 5 sugas
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
actitis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas tilbīšu grupas ģints
jūrasķīvīte Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas tārtiņu dzimtas suga ("Pluvialis squatarola"), Latvijā caurceļotāja vai reta vasarotāja gk. jūras piekrastē
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
fazānputni Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta, dažāda lieluma putni (garums - 13-190 cm, svars - no 45 g līdz 10 kg), mīt uz zemes, labi staigā un skrien, spārnos ceļas tikai galējas nepieciešamības gadījumā; \~60 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā 6 ģintis, 6 sugas
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga
pīļputni Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli putni (garums - 30-150 cm, masa - 0,2-13 kg), ūdensputni, kam 3 priekšējie pirksti savienoti ar peldplēvi, labi lido, peld un nirst, \~45 ģintis, \~150 sugas, Latvijā 17 ģintis, 56 sugas; pīles
pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
anatidae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimta
pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas
anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
mandarīnpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Aix galericulata")
piešspārnis Putnu klases zosveidīgo putnu dzimta ("Anhimidae"), labi skrien un lido, bet nepeld, Dienvidamerikā, 2 ģintis, 3 sugas
strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta
lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
cielava Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Motacillidae"), 5 ģintis, 54 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs
māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola")
austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns
mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas
māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor")
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea")
kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas
panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
iedzirklis Putnu ķeramā tīkla atvere
ieģerkle Putnu ķeramā tīkla atvere
piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas
elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums)
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam
skanēt radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu
tinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
tinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai
stinkšēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
stinkšķēt radīt augstu, dzidru skaņu (piemēram, par vibrējošiem metāla, stikla priekšmetiem); atskanēt šādai skaņai; tinkšķēt
zvanīt radīt dzidras, parasti samērā augstas, skaņas (par metāla, stikla priekšmetiem, tiem saskaroties, plīstot, arī tos skarot u. tml.); atskanēt šādām skaņām
šķindēt radīt dzidru, arī asu, samērā skaļu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras, par plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai
blarkšēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
blarkšķēt radīt griezīgu troksni (piemēram, par skārda traukiem, kas dauzās cits pret citu, par strauji aizvērtām stikla durvīm, logiem); atskanēt šādam troksnim
tankšēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
tankšķēt radīt īslaicīgu, spēcīgu, asu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kuri atsitas pret ko vai pret kuriem kas atsitas); atskanēt šādai skaņai
glukstēt radīt kakla skalošanai līdzīgu skaņu, guldzēt
izparkšķināt radīt klabošu, parkšķošu troksni
izklabināt radīt klakšķošas skaņas
laušķināt radīt klaudzošu troksni
knabināties radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu
klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
kācināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
kākšināt radīt raksturīgas, stieptas skaņas (par vistu, kas gatavojas dēt); stiepti (ne visai skaļi) kladzināt
trāsēt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsāt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsēt
klimst radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2)
čurināt radīt skaņu, kas līdzinās šķidruma strūklas atsitiena radītai skaņai
žņerkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par metāla vai stikla priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
žņirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide)
tētināt radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt
sēklu kvalitāte rādītāji, kas raksturo sēklas saimniecisko derīgumu (dīgtspēju, dīgšanas enerģiju, tīrību, 1000 sēklu masu u. c.), kas jāzina, nosakot izsējas normu
uzdiedzēt Radot dīgšanai labvēlīgu vidi, panākt, būt par cēloni, ka (sēkla) uzdīgst, izdīgst
raggalis Ragalis, arkla balsts
raggals Ragalis, arkla balsts
ragācis ragalis, spīļu arkla rokturis
raibspuris Raibā platgalve ("Cottus poecilopus"), kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga
miņotes Raibi kaklauti
Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes
perpetes raksti uz krekla aprocēm un pleciem
reklāmraksts Rakstīts teksts (kā) reklamēšanai
piedzejot Rakstot (dzejoļus), piepildīt (ar to tekstiem, piemetām, burtnīcu, kladi)
opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs)
šļu Raksturo skaņu, kāda rodas īslaicīgai šķidruma strūklai papildinot šķidrumu traukā
elektriskais raķešdzinējs raķešdzinējs, kura vilcējspēku rada elektroenerģijas ierosināta reaktīva strūkla, kas izplūst no dzinēja; reaktīvās strūklas ātrums var sasniegt vairākus simtus km/s
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām
reptiļi rāpuļi - mugurkaulnieku klases dzīvnieki; 4 kārtas: ķīļzobjveidīgie, bruņurupuči, zvīņrāpuļi un krokodili; \~6000 sugu
lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām
krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas
zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas
bruņurupucis Rāpuļu klases kārta ("Testudines, Chelonia"), ar izturīgām bruņām klāti dažāda lieluma rāpuļi, 12 dzimtas, \~65 ģintis, \~220 sugu, Latvijā konstatēta 1 purvbruņurupuču dzimtas suga
gaviāls Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzimta ("Gavialidae"), 1 ģintis
hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
glodene Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas dzimta ("Anguidae"), 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
anguidae Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimta; glodeņveidīgie
anguis Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas glodeņu dzimtas ģints
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
multispektrālā klasificēšana rastra analīzes - attēlu digitālās apstrādes metode, ar kuru objektus iedala klasēs pēc atstarotā spektra sastāva
kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus
raucenis raucene - aukla (kā) savilkšanai, piemēram, pastalas purngala savilkšanai
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
vatruška Rauga mīklas cepums ar pildījumu
kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš
hačapuri Rauga vai kārtainās mīklas pīrāgs ar sieru vai sieru un biezpienu
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
depresija Ražošanas cikla fāze, kas seko krīzei un kam raksturīgs saimniecības sastingums, masu bezdarbs
gabalražošana Ražošanas tips, kam raksturīga gabalveida produkcijas izgatavošana, daudzveidīga vai nepastāvīga nomenklatūra
šķērskompensācija Reaktīvās jaudas izmaiņa elektrotīkla mezgla punktos, pieslēdzot paralēli tīklam reaktorus, kondensatorus vai sinhronos kompensatorus
iekšdedzes reaktīvie dzinēji reaktīvie dzinēji, kuros degvielas sadedzes enerģija tiek pārvērsta caur sprauslu izplūstošās degšanas produktu gāzu strūklas kinētiskajā enerģijā
tremellales Receklenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda
bārstīties refl. --> bārstīt; izklaidus birt
tiks Reflektoriska, atkārtota (parasti sejas, kakla) muskuļu saraušanās
rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram
reklamēties Reklamēt savus izstrādājumus, savu uzņēmumu, pasākumu u. tml.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
stiklogrāfija Reproducēšanas paņēmiens, kurā izmanto stikla plāksnes
seļava Repsis, sīgu (pēc senākas klasifikācijas - lašu) dzimtas zivs
tramba Resna, neveikla sieviete
kāgaliņi Resnas auklas
hidrokolonoterapija resnās zarnas attīrīšana ar ūdens strūklas palīdzību nolūkā izvadīt no organisma toksīnus un citas kaitīgās vielas
kabarejs Restorāns, kafejnīca ar izklaidējošu (parasti nakts) programmu
lokāls restorāns, krodziņš (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus)
pārvaldības informācijas bāze resursdatorā, maršrutētājā vai tiltā izveidota datu bāze, kurā tiek uzglabāta informācija par datoru tīkla konfigurāciju un darbveici
hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas
bradiņs retinātos velkos austa drēbe tīklam
peroradia Retorikā runas beigas; klaja mēģinājuma runa skolās
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
ferorezonanse Rezonanse starp viena tīkla elementa kapacitāti un cita piesātinātas magnētserdes elementa induktivitāti
vaušķēt Riet, skaļi runāt vai klaigāt
rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
pātaga Rīks (dzīvnieku vai cilvēku) pēršanai - pie kāta piestiprināta aukla, ādas sloksne, arī pinums no auklas, ādas sloksnēm u. tml.
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu stikla griešanai
racējarkls rīks lielu stādu un sējeņu izrakšanai augļu koku audzētavās; traktoram uzkarināmais racējarkls sastāv no rāmja ar maināmu racējlemesi un arkla rāmim piestiprināta kāta naža
abras kašis rīks mīklas atlieku izkasīšanai no abras
smeltenis Rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
variācijrinda Rinda, kas veidojas ranžējot kvantitatīvu pazīmju mērījumu rezultātus vienas klases indivīdiem
atrisināt Risinot atrast atbildi (matemātiskam uzdevumam, mīklai u. tml.)
klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām)
dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem)
dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko)
padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem)
klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska)
rivularia Rivulārija - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
rhizochloridophyceae Rizohlorīdu klase
myxochloris Rizohlorīdu klases ģints
kucīte Rokas dzirnavu klanis
ragalis Rokturis (spīļu arklam)
ragātevis Rokturis (spīļu arklam)
ragatevs Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvis Rokturis (spīļu arklam)
ragātuvs Rokturis (spīļu arklam)
blēžu romāns romāns par klaidoņu un dēkaiņu piedzīvojumiem, bieži sarakstīts pirmajā personā, radies 16. gs. Spānijā
angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
Herkuls Romiešu mitoloģijā - dievs un varonis, atbilst grieķu Hēraklam
functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā
zīļoties Rotāties ar spīguļiem, stikla pērlītēm
rosidae Rožu apakšklase
trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele
proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
Emberiza yessoensis rudkakla stērste
Zonotrichia capensis rudkakla zvirbuļstērste
sklandu rausis rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis
apera Rudzusmilgas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
rufibranta Rufibranta ruficollis - sarkankakla tumšzoss "Branta ruficollis" nosaukuma sinonīms
publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa)
runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
eksordijs Runas pirmā daļa klasiskajā retorikā; rakstiska argumenta vai ekspozīcijas ievaddaļa
skandēt runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt
murkšķēt runāt ko klausītājiem nepatīkamu
murkšēt runāt ko klausītājiem nepatīkamu; murkšķēt (2)
trivalku sist runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātos, izklaidētos
jokoties runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus
jokot runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus; jokoties
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citus, citu iebildumus
balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis
klapats Rūpes, klapatas
pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
ruletes spēles galds rūpnieciski ražots īpašas konstrukcijas galds ar aprīkotu spēles vadītāja vietu, spēlētāju vietām, spēles laukumos sadalītu klajumu un mehāniski rotējošu cilindru ar numurētiem dažādu krāsu laukumiem
rūsa Rūsas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 126 ģintis, \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģints, >240 sugu
rūtiņklade Rūtiņu klade - klade, kuras lapas ir veidotas no rūtiņu papīra
sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem)
saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt
musaka Sacepums no maltās gaļas, baklažāniem un citiem dārzeņiem
vimbas Sacietējumi lopiem pie kakla
monotips sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri
ceturtdaļtonners Sacīkšu jahtu klase ar sacīkšu balli līdz 5,64 m (18,5 pēdas)
līdzbraucējs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir motocikla blakusvāģi
aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē)
atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
vienādranga sakari sadarbība starp tīkla ierīcēm, kas darbojas tīklā ar vienādranga arhitektūru, kur abi sadarbības partneri ir tiesīgi seansus uzsākt, iniciēt un pabeigt
stikla drumslas sadrupināti stikla atkritumi, ko pārstrādā stikla ražošanai
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt
pirmskola sagatavošanās klase pirms mācību uzsākšanas skolā
pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis
ābecnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns
ābečnieks Sagatavošanas vai pirmās klases skolēns
sēklaudzētava Saimniecība, saimniecības vienība, kurā sagatavo vērtīgu šķirnes augu sēklas materiālu
gobzemis Saimnieks, kas viens pats apstrādāja vesela arkla zemi vai pārzināja saimniecību apvienību (gobu 2(2))
tik saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
tikpat saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
deklamatorisks saistīts ar deklamāciju (1), tai raksturīgs
deklamatorisks saistīts ar deklamāciju (2), tai raksturīgs
deklaratīvs saistīts ar deklarāciju (1), tai raksturīgs
deklaratīvs saistīts ar deklarāciju (2), tai raksturīgs
deklaratīvs saistīts ar deklarāciju (3), tai raksturīgs
klasicistisks saistīts ar klasicismu, tam raksturīgs
klaunisks saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs
pirmklasniecisks saistīts ar pirmklasnieku, tam raksturīgs
profesorisks saistīts ar profesoru, tam raksturīgs (parasti par izklaidību)
paņķauklas Saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
peņķes Saites, kas satur arkla lemesi pie ilksīm
kā tekulis un bēgulis saka pa klaiņotāju, par cilvēku, kam nav pastāvīgas uzturēšanas vietas
kā bezdelīga saka par cilvēku, kam ir ātras, veiklas kustības, kas ir modrs
pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta
salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī
kā bezdrāts telepons saka par klačīgu cilvēku
kā bezdrāts telefons saka par klačīgu cilvēku
liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
caura galva saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs
bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
biezs pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm
lokana mēle saka, ja kādam ir raita, veikla, glaimojoša, iztapīga valoda, ja kāds labprāt un daudz runā
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda
mētājas kā vecs dālderis saka, ja kādam nav īsti ko darīt, nav darba, ja kāds klaiņo
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
mētājas (apkārt) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo
piepūšas kā krupis saka, ja kāds ļoti klaji izrāda savu neapmierinātību, dusmas, sašutumu
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
mīkla izkāpj saka, ja mīkla rūgstot plūst pāri trauka malām
Lai viņš iet kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties
Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu
iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties
kā vālodze saka, ja sieviete ir veikla runātāja, _arī_ dziedātāja
vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību
dzerksteles met saka, kad virve vai aukla sagriežas pati ap sevi
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās
maršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta gan tīkla adrese, gan arī ierīces adrese, tādējādi ļaujot datus maršrutēt no viena datoru tīkla otrā tīklā
nemaršrutējams protokols sakaru protokols, kurā norādīta tikai ierīces adrese, bet nav norādīta datoru tīkla adrese, un to nevar izmantot, lai pārsūtītu datus no viena tīkla uz otru tīklu
sabļaustīties Saklaigāties
dzirdīties Saklausīt
dzirdoties Saklausīt
uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā)
saaušāt Saklausīt (tenkas)
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt
sagramstīties Saklausīties
saklaustīt Saklaušināt
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī
rhizopoda Sakņkāju apakšklase
čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
standarts 10 Base 5 sākotnējais datoru tīkla "Ethernet"standarts, kas paredz izmantot koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 500 m
aizklabēt sākt klabēt, ieklabēties
atdarīt ausis sākt klausīties un saprast
iemīkt sākt palikt miklam
sasmailēt sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
saspicēt sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
ķebloties sākt uzsūkt mitrumu un kļūt mikla, lipīgam
saklabināt Sākt, parasti pēkšņi, klabināt; īsu brīdi klabināt
saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties
beņķkājkņope Saktiņa vīriešu krekla saturēšanai
sumistuvis saku savelkamā aukla
savilcienis Saku savelkamā aukla
žmauga Saku savelkamā aukla
žņauga Saku savelkamā aukla
somastivs Saku savelkamā aukla (aizjūga piederums)
saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas
dzenaukla Saku sienamā aukla
kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
kanconeta Sākumā trubadūru dziesma, pa lielākai daļai par mīlestību, vēlāk - laicīga satura dziesma ar instrumentālu pavadījumu un arī instrumentālkompozīcija (ērģelēm, klavērēm, lautei) ar dziesmas raksturu
Austrumfolklenda sala Atlantijas okeāna dienvidos (_East Falkland_), Folklenda (Malvinu) salās, Lielbritānijas teritorija
klunkas Saldas mīklas bumbiņas, ceptas pelnos
kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā
ūda Saldūdens zvejas rīks - aukla ar āķim piestiprinātu ēsmas zivtiņu un īpaši sakārtotu (piemēram, pie krastā iestiprināma kāta vai peldošas ripas piesietu) auklas rezervi
etnopsihiatrija Salīdzinoši pētījumi par garīgo slimību definīcijām, klasifikāciju un ārstēšanu atšķirīgās kultūrās
basetrags Saliekta klarnete; alta klarnete ar maigu skaņu
hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
hlorīds Sālsskābes sāls, minerālu klase
piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga)
atklausības Samaksa par atbrīvojumu no klaušām
Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns
samaska samastiņa, samastaukla
stobriņš samērā īsa, tieva (parasti stikla) caurule (darbam laboratorijā)
paklajš samērā klajš
torte samērā liels konditorejas izstrādājums, kas ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu (piemēram, krēmu, augļu biezeņiem) un kam virsma parasti ir rotāta
rutulis samērā tukla, paresna dzīva būtne (parasti bērns)
paklaidu samērā, arī mazliet izklaidus
paklaidus samērā, arī mazliet izklaidus
savalks samestaukla
samestuve Samestaukla
savalgs Samestaukla
savalka Samestaukla
savilcis Samestaukla
somakšas Samestaukla
somākšas Samestaukla
somākstava Samestaukla
somakstavas Samestaukla
somasaukla Samestaukla
somastaukle Samestaukla
somastauks Samestaukla
somastuvis Samestaukla
somaukstavs Samestaukla
somauksti Samestaukla
somausti Samestaukla
someslauki Samestaukla
somestava Samestaukla
somestavas Samestaukla
somests Samestaukla
somustauka Samestaukla
somustaukla Samestaukla
somustauks Samestaukla
somustavs Samestaukla
sumakstavs Samestaukla
sumastaukla Samestaukla
sumastevis Samestaukla
sumastuvis Samestaukla
sumastuvs Samestaukla
sumestaukla Samestaukla
sumestevis Samestaukla
sumstava Samestaukla
sumukstajs Samestaukla
sumukstars Samestaukla
sumukstavs Samestaukla
somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas
somastaukla Samestaukla sakās
samakšas Samestaukla sakās; somakstavas
samaukstavs samestaukla, samestava
samastaukla Samestaukla; samastiņa
samastaukle Samestaukla; samastiņa
samazga samestava, samestaukla
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas
pakalpojuma atteikums sankcionētas piekļuves nenodrošināšana tīkla resursiem vai operāciju izpildes laika nepieļauta novilcināšana datoru tīklos
amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta
tortikollis Sāpes kakla muskuļos, šķībs kakls
karotodīnija Sāpes vaiga apvidū, ap aci un kakla mugurpusi, ja izdara spiedienu uz kopējo miega artēriju
pušacs Saplēsta (tīkla) acs
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par stiklu); sabojāties, saplīstot un izkrītot stiklam (parasti par logu)
saklemst Sapļāpāt, saklačot
bogheds Sapropelītu klases fosilās ogles
liešana ar izkausējamiem veiduļiem sarežģītas formas precīzu lējumu ražošana – veiduļus izgatavo no parafīna un stearīna, savieno ar ielietņu sistēmu un pārklāj ar smilšu un šķidrā stikla masu; veiduļus no veidnes izkausē karstā ūdenī, tad veidni apdedzina un pielej ar izkausēto metālu
saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
sarkāji Sarkāju tārpi - tārpu klase posmaino tārpu subtipā, vidukļa segmentiem sānos pauguriņi, kas klāti sariņiem, gandrīz visi ir jūras dzīvnieki, mīt gk. krastu tuvumā
Branta ruficollis sarkankakla tumšzoss
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
erithacus Sarkanrīklītes - atšķirīgas klasifikācijas gadījumā tiek nodalītas atsevišķā ģintī
pērpetes Sarkans krekla izšuvums
saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
arcella Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
amoebida Sarkodīnu klases kailamēbu kārta
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu
zarnu amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba coli"), kas dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija
kailamēba Sarkodīnu klases sakņkāju kārta ("Amoebida", arī "Amoebina"), vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
raphidiophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
vampyrella Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
acanthocystis Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
actinophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji
sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta
diflūgija Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Difflugia"), čaula veidota no dažāda lieluma smilšu graudiņiem, mīt uz ūdensaugiem
opalīna Sarkodīnvicaiņu tipa vicaiņu klases ģints ("Opalina")
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai
cerāmija Sārtaļģu florideju klases rinda ("Ceramiales"), augstāk attīstītās sārtaļģes, tumšsarkans zarots, plātņveida, plakans vai pavedienveida laponis, 4 dzimtas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 8 sugas
hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
batrachospermaceae Sārtaļģu nodalījuma florideju klases nemaljonu rindas dzimta
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
gigartīna Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Gigartinales"), aļģēm laponis dzudzslāņains, biežāk plātņveidīgs, cilindrisks, pavedienveidīgs, dihotomiski vai vienkārši zarots, 900 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
nemalione Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Nemalionales"), aļģes ar pavedienveidīgu laponi, gk. jūrās, retāk saldūdeņos, 8 dzimtas, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 11 sugu
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām
vicāt Sasiet ar kārkla klūdziņu
lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals
piesaistes bloka saskarne saskarne starp piesaistes bloku un datu galiekārtu lokālā tīkla stacijā
tīkla piekļuves bloks saskarnes karte, kas veic datora adaptāciju lokālajam tīklam
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku)
nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
hēliozoji Saulenītes, vienšūnu dzīvnieku kārta sakņkāju klasē, ap 1 mm lieli apaļi, brīvi kustīgi saldūdens dzīvnieciņi
saulenes Saulespuķu sēklas
semenes Saulespuķu sēklas
sēmenes Saulespuķu sēklas
semkas Saulespuķu sēklas
semočkas Saulespuķu sēklas
semuškas Saulespuķu sēklas
saulene Saulgriezes auglis, sēkla
semuška Saulgriezes auglis, sēkla
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku (piemēram, lazdām, ciedriem); šī augļa sēkla, kodols
sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni
zīle sauss rieksta tipa viensēklas auglis (raksturīgs ozoliem), kas neatveras, tā pamatne ietverta kausveida bļodiņā, ko izveido pārkoksnējies zieda vīkals, izplatīšanos veicina putni, it īpaši sīļi, un grauzēji
kordeljēra Savāds sieviešu kaklauts
paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
apvērtne Savelkamā aukla (piem., pastalu)
kliburu savienojumā "kliburu klaburiem iet" raksturo steidzīgas, haotiskas darbības
klampu savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai
klimpu savienojumā "klimpu klampu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai
krustvārdu savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā
mazsaru savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē
apsaklausīties savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto
noklausīties savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties
pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
skrējis savienojumā "pasaules skrējis" - klaidonis
proksi savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru
laist savienojumā ar "klajā": izdot (iespieddarbu); arī publicēt
laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
lēkt savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.)
ņiku savienojumā ar "ņeku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot
ņeku savienojumā ar "ņiku" - klaigāt, brēkāt, trokšņot
šļaku savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu)
grāmatiņa Savienojumos "kabatas grāmatiņa", "piezīmju grāmatiņa": neliela formāta piezīmju klade, bloks
apklausīties Savienojumos "nevar ne apklausīties", "nevar vien apklausīties": atklausīties
ļira Savienojumos ar "ļara" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos
ļiru Savienojumos ar "ļaru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos
ļara Savienojumos ar "ļira" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos
ļaru Savienojumos ar "ļiru" lieto lai apzīmētu skaļu runāšanu, klaigas, ķildošanos
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
fermuārs Savilce, sprādze, piem., grāmatai, albumam, naudas makam, kakla rotai
atvītene Savīta pātagas aukla; kazaku pātaga
programmatūras pakotne savstarpēji saistītu programmu kopums, kas izveidots kādas noteiktas uzdevumu klases risināšanai un kas ietver visas nepieciešamās palīgprogrammas un programmu dokumentāciju
protokolu komplekts savstarpēji saistītu protokolu kopums, kas nosaka datoru tīkla arhitektūru un darbību; tā, piemēram, internets izveidots uz protokolu _TCP/IP_ komplekta bāzes, lai to darbība būtu saskanīga
apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2)
plūmjlapu aronija savvaļā radies melnaugļu un zemeņkoklapu hibrīds ("Aronia x prunifolia")
piezīmēt Sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, burtnīcu, kladi)
scifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze
skifozoji Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki
skifomedūzas Scifozoji - zarndobumaiņu klase, kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze; šīs klases dzīvnieki; skifozoji
aurelia Scifozoju klases ģints
cyanea Scifozoju klases ģints
scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms
termodinamiskais cikls secīgi norisošu termodinamisko procesu kopums, kuru gaitā darbķermeņa parametri iegūst cikla sākuma stāvokļa vērtības (piemēram, Kārno cikls)
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam)
sedlīni Sedulka - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
segzvīņa Seglapa, kuras žāklē ir sēklzvīņa ar sēklaizmetņiem
angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums
magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē)
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu
auglis Segsēkļu zieda veidojums, kurš attīstās pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums
rindsēja Sēja, kurā sēklas izsēj rindās
punktsēja sēja, kuru veic ar precīzām izsējas mašīnām, kas visas sēklas ievieto augsnē vienādā attālumā vienu no otras; precīzā sēja
sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā
piesēt Sējot pievienot klāt (citu augu) sēklas
šķirnes kategorija sējumu un sēklas šķirnes īpašību rādītājs, ko nosaka sējumus aprobējot
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā
sēkle sēkla
izsēkla Sēkla
sākla Sēkla
semen Sēkla
grauds Sēkla (dažādiem augiem)
kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām
laiba sekla liellaiva kravu pārvadāšanai (līdz 30 t) pa upēm; upes buru laiva
daļžans sekla ore; daļžons
selcis Sekla peļķe
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis
eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu
braslis Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
brasls Sekla vieta (pa kuru var pārbrist upi, strautu)
nomelis Sekla vieta ezera vai upes krasta tuvumā
kalvene Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis
kalviņa Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis
kaļiņa Sekla vieta upē
čiksts Sekla vieta upē, kuru var izmantot kā braslu
sēce Sekla vieta, sēklis
rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle
tukša sēkla sēkla, kam labi attīstītā sēklapvalkā nav normāli attīstīta embrija
ejakulāts Sēkla, kas izplūdusi no dzimumlocekļa
brasla Sekla, pārbrienama vieta upē; brasls
sēkllabība Sēklai paredzēta labība
sēklrudzi Sēklai paredzēti rudzi
sēklaskartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi
sēklkartiņi Sēklai paredzētie kartupeļi; sēklaskartiņi
sēklasrudzi Sēklai paredzētie rudzi; sēklrudzi
aizsēklis Sēklai pataupīta labība, lopi
sēkltiesa Sēklai vajadzīgais labības daudzums
sēklots Sēklains
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu
nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis
dīgļsoma Sēklaizmetņa šūna, kurā izveidojas olšūna, notiek apaugļošanās un attīstās dīglis
placentācija Sēklaizmetņu novietojums placentā (2)
maksts Sēklapvalks
sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu
sēklu impakcija sēklapvalku mitruma un gāzu caurlaidības palielināšana, sēklas berzējot citu gar citu vai nu ar rokām, vai traukā kopā ar rupju smilti
sēklu dražēšana sēklapvalku pārklāšana ar speciālu saistvielu, kam pievienots kāds repelents, lai pasargātu sēklas un dīgstus no grauzējiem, putniem un dīgstu vītes
sēklu krāsošana sēklapvalku pārklāšana ar spilgtas krāsas indīgām ķimikālijām, lai pasargātu skujkoku dīgstus no putniem
sēklabuliņš Sēklas āboliņš
muks Sēklas apvalks
bumbaļa Sēklas bumbulis kartupeļiem
izsējas norma sēklas daudzums, kas izsējams noteiktā platības vienībā
diegtums Sēklas dīglis
platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene
dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dīgšanas spars lielāks
ejakulācija Sēklas izplūšana no dzimumlocekļa
izkliedsēja Sēklas izsēšana izklaidus
trijkulis Sēklas kartupeļi
kodināšana Sēklas materiāla apstrāde ar ķīmikālijām, piem., pret sēnīšu slimībām, utt.
vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
kuzla Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim)
kuzma Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim)
kuzna Sēklas miziņa (piem., pupai, zirnim)
kuza Sēklas miziņa (piemēram, zirnim, pupai, gurķim)
sēja Sēklas novietošana un iestrādāšana augsnē
paucka Sēklas pumpurs (nogatavojusies āboliņa galviņa vai kaņepe, kuŗai sēklas nebirst laukā)
cistospermīts Sēklas pūslīša iekaisums
gonecistīts Sēklas pūslīša iekaisums
spermatocistīts Sēklas pūslīša iekaisums
vezikulotomija Sēklas pūslīša pārgriešana
vesikulits Sēklas pūslīšu iekaisums
vezikulīts Sēklas pūslīšu iekaisums
vezikulogramma Sēklas pūslīšu rentgenattēls pēc kontrastvielas ievadīšanas pa sēklvadu
vezikulogrāfija Sēklas pūslīšu rentgenogrāfija
gonepoēze Sēklas rašanās
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes
spermatorrēja Sēklas tecēšana
kolikulīts Sēklas uzkalniņa iekaisums
kolikulektomija Sēklas uzkalniņa izgriešana
meža reproduktīvais materiāls sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai
meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība
spermatofiti Sēklaugi
spermatophyta Sēklaugi
ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām
ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi
putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales")
īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae")
skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām
intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai
deferentektomija Sēklavada izgriešana
sēklājs Sēklinieks; sēklainis
pieņi Sēklinieku un sēklas šķidruma kopums (zivju tēviņiem)
sēklnesis Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; placenta (2)
placenta Sēklotnes vieta, uz kuras veidojas sēklaizmetnis; sēklnesis
lyginopteridatae Sēklpaparžu klase
epizoohorija Sēklu izplatīšanās ar dzīvniekiem; sēklas pieķeras, pielīp pie dzīvnieka un kopā ar to pārvietojas uz citu vietu; šādi izplatās, piem., sunīši, dadži
vibrosiets Sēklu tīrāmo un šķirojamo mašīnu siets, kas šķiro sēklas pēc platuma un biezuma un tiek darbināts vibrāciju režīmā
sērklis Seklums; sekla; sēre
vazovezikulīts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums
vazovezikullts Sēklvada un sēklas pūslīšu iekaisums
vazovezikulektomija Sēklvada un sēklas pūslīšu izgriešana
protokols semantisku un sintaktisku noteikumu kopums, kas nosaka datoru tīkla funkcionālo bloku darbību datu pārraides procesā
asmīte sena laukuma mērvienība (zemes platības mērīšanai) - viena astotdaļa arkla; attiecīga lieluma lauku saimniecība
pussiena sena mērvienība audekla garuma mērīšanai, atbilst piecām olektīm (aptuveni 3 m)
kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti
kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas
jaunavīte Senāk jaunlaulātas sievas, resp., vedeklas nosaukums; jaunava
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
ķidulis Senāku steļļu piederums, viens no diviem apmēram 17 cm gariem pirksta resnuma kociņiem, kas vidū apņemti ar auklu, karājas pie steļļu šķērskoka trizuļu vietā un pār tiem slīd nīšu auklas
tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
palaeostraca Senčauļu klase
gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži)
aoids Sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā
Andhaka senindiešu mitoloģijā - asura, Diti un Kāšjapas dēls ("aklais"), kurš būdams tūkstošgalvains, ar atbilstošu roku, kāju un acu skaitu, tomēr klīdis apkārt kā aklais un tā iemantojis savu vārdu
vālakhilja senindiešu mitoloģijā - viens no 60000 gudrajiem pundurīšiem, kas tiek klasificēti kā viena no zemāko dievību grupām un dažkārt iekļauti sidhu grupā
brahmodija Senindiešu vēdās mīkla ar kosmogonisku saturu, kas veidota rituālā jautājuma un atbildes formā
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
mucasvieta Sens laukuma mērs (aramzemei) - platība, ko bija iespējams apsēt ar vienu mucu sēklas; Vidzemē - \~0,52 ha, Skandināvijā - 0,4936 ha
tarogata Sens maģāru nacionālais pūšamais instruments, sākotnēji vienkārša koka taure, 18. gs. papildināta ar 7-8 skaņu caurumiem un vēlāk pielāgots klarnetes iemutis, tādēļ pieskaitām saksofona veida instrumentiem
anamorfa Sēņu dzīves cikla stadija, kurā tām veidojas konīdijas ar konīdijsporām; konīdijstadija
blastoklādija Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Blastocladiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
peronospora Sēņu valsts aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Peronosporaceae"), obligāti augu parazīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes")
plazmodioforomicētes Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Plasmodiophoromycetes")
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases
sesijas serviss servisa veids, ko sniedz datoru tīkla sesijas slānis pasniegšanas slāņa entītijām (dažkārt arī tieši lietojumprocesiem), nodrošinot tiem iespēju piekļūt datnēm, apmainīties ar sakārtotiem datu masīviem vai veikt kāda cita veida mijiedarbību sesijas savienojuma ietvaros
seksta Sestā klase skolā
sēklājs sēšanai noliktā sēkla
sešklasējs Sešklasīgs
pašaizmāršība Sevis aizmiršana, arī izklaidība
pašaizmirstība Sevis aizmiršana, arī izklaidība
pašreklāma Sevis, sava darba, nopelnu u. tml. izcelšana, reklamēšana
superātrvilciens Sevišķi augstas klases ātrvilciens; ātrvilciens, kas spēj attīstīt sevišķi lielu ātrumu
mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties)
sphagnidae Sfagnu apakšklase
squarrosa Sfagnu iedalījuma klase
sfērisks šarnīrs sfēriska locīkla
kartoshēma Shematiska karte, parasti bez grādu tīkla, kas uzskatāmi rāda situācijas kopainu
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos
sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints
iesiet Sienot piestiprināt (ko pie auklas, diega u. tml.)
stereohromija Sienu gleznošanas tehnika - sienu zīmējumus zīmē ar krāsām, kas pēc tam tiek pārklātas ar šķīstošā stikla kārtu
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu
jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt
pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
pastaiņi sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka audekla
pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla
pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa
virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa
puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma
puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma
lāstauka Sieviešu krekla uzplecis
pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
malstīkla sieviete, kas naktī klaiņo apkārt
nesnaudaļa sieviete, kas neilgi guļ, čakla meitene
ciklogramma Sievietes dzimumcikla fāzes grafisks attēlojums (endokrinogramma)
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu
siphonophora Sifonoforu apakšklase
siphonocladales Sifonokladu rinda
sphaeropleaceae Sifonokladu rindas dzimta
sphaeroplea Sifonokladu rindas ģints
gredzena latentums signāla vienreizējās izplatīšanās laiks marķiergredzena tīklā, kas ietver signāla izplatīšanās aizkavi pārraides vidē, ieskaitot atzarkabeļus, kā arī visu aplūkojamajam lokālajam tīklam pieslēgto staciju aizkavju summu
sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava
brūnzobītis Sīkais brūnzobītis - zīdītāju klases kukaiņādāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Sorex munitissimus")
Batāvijas asaras sīkas stikla bumbiņas ar astītēm, kuras nolaužot bumbiņa sašķīst drupās
plauksna Sīkas un plānas linu un kaņepju sēklas
plauksne Sīkas un plānas linu un kaņepju sēklas
sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns
mikrofilija Sīklapainība
Acaena microphylla sīklapu acēna
Buksus microphylla sīklapu buksis
Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte
Syringa microphylla sīklapu ceriņš
Cotoneaster microphyllus sīklapu klintene
Columnea microphylla sīklapu kolumneja
smalklapu samtene sīklapu samtene
gluddegunis Sikspārnis - zīdītāju klases sikspārņu kārtas dzimta ("Vespertilionidae")
briozoji Sīku koloniālu bezmugurkaula ūdens dzīvnieku klase jūrā un saldūdeņos; savā organizācijā pielīdzināmi tārpiem; sūndzīvnieki
thalamophora Sīku pirmdzīvnieku kārta sakņkāju klasē ar kaļķainu, kramainu vai hitīna čaulu, viendobumaini vai ar iekšējām starpsienām sadalīti kamerās
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
turmalīns Silikātu klases minerāls (pusdārgakmens), kam ir dažāds ķīmiskais sastāvs un kam piemīt pjezoelektriskas īpašības
haluazīts silikātu klases minerāls baltā krāsā ar dzeltenīgu, brūnu u. c. nokrāsu; izmanto keramikas rūpniecībā
rubelīts silikātu klases minerāls sārtā krāsā, turmalīna paveids
hrizokolla Silikātu klases minerāls zaļā vai zilā krāsā; tas izveidojas dažādu vara rūdu sadalīšanās rezultātā; rūda, no kuras iegūst varu
garnierīts silikātu klases minerāls zaļgandzeltenā vai zaļā krāsā; niķeļa rūda
eiklazs silikātu klases minerāls, rets zilas krāsas dārgakmens, līdzīgs akvamarīnam
čaroīts Silikātu klases minerāls, violets, šķiedraini agregāti, rotakmens, atradnes Irkutskas apgabalā Krievijā
pollucīts Silikātu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst Cēziju
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns, zaļgans minerāls
gāzturbīnu dzinējs siltuma dzinējs, kurā degvielas sadegšanas enerģija pārveidojas reaktīvās strūklas kinētiskajā enerģijā un vārpstas mehāniskajā enerģijā
gāzturbīna Siltuma dzinējs, kurā vilkmes spēks tiek radīts, pārveidojot kurināma ķīmisko enerģiju izplūstošās gāzes strūklas kinētiskajā enerģijā
tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos
oranžērija Siltumnīca (parasti dienvidu augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā apvidū nevar augt vai kam nepieciešami specifiski augšanas apstākļi)
ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints
scutigerella Simfilu apakšklases ģints
symphylella Simfilu apakšklases ģints
diplopodi Simtkāju apakšklase
lithobius Simtkāju apakšklases ģints
litobius Simtkāju apakšklases ģints
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
tīkla SONET gredzens sinhronā optiskā tīkla gredzens
čuksttulkošana sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakus klausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu
segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā)
ligāzes Sintetāzes - fermentu klase; katalīzē divu molekulu saistīšanos
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās
ķeķe Sīpolu vai ķiploku kopa, kas izaug no vienas sēklas
ķekars Sīpolu vai ķiploku saime, kas izaug no vienas sēklas
prediastole Sirds cikla intervāls tieši pirms diastoles
densogrāfija Sirds ēnas rentgenoloģiska reģistrācija sirds cikla laikā
cetfāliskā ektokardija sirds pie kakla pamata
vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā)
klape Sirdsklauves
klauves Sirdsklauves
apsirot Sirojot, klaiņājot pabūt (daudzās vai visās vietās)
spikāt Sist ar kārkla rīksti
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem)
nāves cēloņu klasifikācija sistēma, kas izveidota tipisku nāves cēloņu grupēšanas rezultātā; sākot ar 1996. gadu, Latvijā tiek lietota Pasaules veselības organizācijas izstrādātā starptautiskās klasifikācijas 10. redakcija
elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
binārā nomenklatūra sistēma, kurā ikvienas augu un dzīvnieku sugas apzīmēšanai tiek lietoti divi latīņu vārdi, ko kuriem pirmais norāda ģinti, bet otrais - sugu; binominālā nomenklatūra
nodalījums Sistemātikas augstākais pamattaksons, kas botānikā apvieno radniecīgas klases
biotakse Sistemātiskā bioloģija, dzīvo organismu klasifikācija
alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
stikla sitāls sitāls, ko iegūst no stikla
kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti čaumalveidīgi koka vāciņi, ko uzmauc uz rokas īkšķa un klabina
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu)
zvaniņi Sitaminstruments, kas sastāv no metāla plāksnītēm, kas izvietotas 2 rindās (kā klaviatūras melnie un baltie taustiņi) un kuras sit ar metāla vai koka āmuriņiem
timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem
datnes koplietošana situācija datoru tīklā, kurā divu vai vairāku uzdevumu risināšanai vienlaicīgi izmanto vienu un to pašu datni, kas parasti tiek uzglabāta vai nu centrālajā datorā, vai tīkla datņu serverī
tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
sāncensība Situācija, kurā pārraides vides pieejas protokols ļauj vairākām lokālā tīkla stacijām sākt datu pārraidi vienā laikā, riskējot ar sadursmes rašanos
dalības noliegums situācija, kurā viens no datoru tīkla lietotājiem neatzīst savu līdzdalību datu apmaiņas procesā vai kādā tā daļā
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
plagiogranīts Skābs, intruzīvs magmatisks iezis, kurā laukšpatus pārstāv skābie plagioklazi; gaišpelēks
buža Skaidri, labi nesazdirdams kliedziens, brēka, klaiga
zilmalīte Skaistā zilmalīte - divdīgļlapju klases ūdenslapju dzimtas suga Menīza nemofila ("Nemophila menziesii"), viengadīgs krāšņumaugs, kas zied ziliem ziediem visu vasaru
kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu
škalbe Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
škalpsis Skalbis 2(1) - arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
lumsteņš skalbis, spīļarkla daļa
seikalis skalbis, spīļu arkla daļa
skaļbeits skalbis^2^, spīļu arkla daļa
lūzums skaldījumā izveidojušās virsmas raksturs; silikātmateriāliem (stiklam, keramikai, betonam u. c.) lūzums var būt gluds graudains, matēts, rupjgraudains, viļņains u. tml.
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci)
trēda Skaļa klaigāšana par kādu notikumu, atgadījumu
padauzīt skaļi (parasti nemākulīgi) paspēlēt (piemēram, klavieres, bungas)
dauzīt skaļi (parasti nemākulīgi) spēlēt (piemēram, klavieres, bungas)
bambāt skaļi dauzīt, klauvēt
šļamstināt skaļi ēdot klabināt zobus
izdauzīties skaļi izklauvēties
klaudzināt skaļi klauvēt
kļaustīt skaļi klauvēt
dauzīt skaļi klauvēt, klaudzināt
paklaudzināt skaļi paklauvēt
padauzīt skaļi paklauvēt, paklaudzināt
pabūkšināt skaļi pieklauvēt
pabūkšķināt skaļi pieklauvēt
piebungāt skaļi pieklauvēt
piebungot skaļi pieklauvēt
sabūkšināt skaļi pieklauvēt
piedauzīt skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt
vācelēt skaļi runāt, klaigāt
aurot Skaļi, stiepti kliegt, klaigāt
trakoties Skaļi, trokšņaini izturēties; skaļi, trokšņaini izklaidēties; plosīties
klaudziens Skaļš klauvējiens
brisingamena Skandināvu mitoloģijā - brīnumskaista kaklarota, kura piederēja dievietei Frejai un kuru dāvinājuši Brisingi (cvergi)
sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi
šīpt skaņa (kas rodas ledum vai stiklam lūstot)
klinkšoņa skaņa, klaudzieni
klavierizvilkums Skaņdarba (piemēram, operas, simfonijas) partitūras instrumentālo partiju pārlikums klavierēm vai klavierpavadījumam
klavierpartija Skaņdarba sastāvdaļa, kuru atskaņo ar klavierēm
pasakalja Skaņdarbs ērģelēm vai klavierēm polifonu variāciju formā ar pastāvīgi atkārtotu tēmu basā
klavierskaņdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierdarbs
klavierdarbs Skaņdarbs klavierēm; klavierskaņdarbs
simfonija skaņdarbs sonātes cikla formā (parasti četrās daļās) simfoniskajam orķestrim
klavieru trio Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā)
klavieru kvartets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā)
klavieru kvintets Skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam (parasti sonātes cikla formā)
audiēšana Skaņu ierakstu klausīšanās un ar to izprašanu saistītu uzdevumu veikšana svešvalodu nodarbībās
spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt)
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums
sklandāt sklandot
klipiņš Sklandu rausis
sklandžogs Sklandu žogs - guļsētas veids, žogs, ko veido horizontālas kārtis no staba uz stabu
dižrausis Sklandurausis
prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls
sekunda Skolas otrā, resp. priekšpēdējā klase
izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
otrgadnieks Skolēns, kas uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē
pāraudzis Skolēns, kas, parasti atpalicības, nesekmības dēļ, mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē
ceturtziemnieks Skolnieks, kas ceturto gadu iet skolā; ceturtās klases skolnieks
skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma
skrulēt Skraidīt apkārt, klaiņot
babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus
aphanes Skrēteliņi - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
veselgalvas Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas jūras zivis; 3 dzimtas, \~25 sugas
plātņžauņi Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas zivis ar skrimšļa skeletu, abās ķermeņa pusēs 5-7 žaunu atveres, kas atveras tieši uz āru
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu
skrofuļi Skrofuloze, dziedzeru slimība; tuberkulozas dabas kakla limfas dziedzeru iekaisums, ar ko saslimst bērni
infuzorijas skropstaiņi - vienšūņu nodalījuma klase ("Infusoria")
ciliata Skropstaiņi (vienšūņu tipa "Ciliophora" klase)
infusoria Skropstaiņu klases "Ciliata" nosaukuma sinonīms
chilodonella Skropstaiņu klases ģints
mesodinium Skropstaiņu klases ģints
ophrydium Skropstaiņu klases ģints
spirostomum Skropstaiņu klases ģints
strombidium Skropstaiņu klases ģints
tintinnopsis Skropstaiņu klases ģints
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi
balantīdija Skropstaiņu klases protozoju ģints ("Balantidium"), kas parazitē mugurkaulnieku zarnu traktā
hilodonella Skropstaiņu klases vienšūņu ģints
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu tipa klase ("Suctoria"), vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi, dzīvo piestiprinājušie pie ūdensdzīvniekiem vai ūdensaugiem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
trihodina Skropstaiņu tipa skropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Trichodina")
acineta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints
dendrokomēta Skropstaiņu tipa sūcējskropstaiņu klases vienšūņu ģints ("Dendrocometes"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
bdellocephala Skropstiņtārpu klases planāriju kārtas ģints
araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē
īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
purvciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi koki ar zvīņveida vai adatveida lapām, 10 ģinšu, 15 sugu
priežaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi skujkoki (vasarzaļas ir tikai lapegles), retāk krūmi, čiekuri pārkoksnējušies, 10-11 ģinšu, \~250 sugu
ciprešaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi vienmājas vai divmāju koki un krūmi ar zvīņveida vai adatveida lapām, 19-20 ģinšu, 130-135 sugas
araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē
pinidae Skuju koku apakšklase
pinatae Skuju koku klase
mikrobiota Skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Microbiota")
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
sekvoja Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoia")
mamutkoks Skuju koku klases purvciprešu dzimtas ģints ("Sequoiadendron")
graņonka Sķautņaina stikla glāze
graņonajs Sķautņains (par stikla glāzi)
nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot
smalstīties Slaistīties, apkārt klaiņot
slot Slāt, klaiņot
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus
sprausla Slēgts, profilēts (iekārtas, ierīces u. tml.) kanāls lielāka ātruma un noteikta virziena piešķiršanai vielas plūsmai, arī strūklas iegūšanai
nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt
noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu)
apoda Sliekabinieki jeb bezkāju abinieki - mugurkaulnieku klases kārta
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi)
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
noplinkšināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm)
noplinkšķināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm)
kladosporioze Slimība, ko ierosina kladosporijas
nozonomija Slimību klasifikācija
apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai)
agromānija Slimīga tieksme uz vientulību un klaiņošanu pa laukiem
katahelofobija Slimīgas bailes no apsmiekla
dromofobija Slimīgas bailes no klaiņošanas vai ceļošanas
kristalofobija Slimīgas bailes no stikla priekšmetiem
hialofobija Slimīgas bailes pieskarties stiklam
specene Slimnīca padomju nomenklatūras darbiniekiem
švangurēt Slinkojot klaiņot
blisēt Slinkot, klaiņot
līperēt Slinkot, klaiņot
šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns
lēvars Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
lēveris Slinks, nevīžīgs cilvēks, kas klaiņo apkārt, mēdz bieži mainīt darbavietas
blīstiķis Sliņķis, kas klaiņo darba
antlangars Sliņķis, klaidonis
atlangars Sliņķis, klaidonis
vazma Sliņķis, klaidonis
zalaks Sliņķis, klaidonis, līderīgs jaunietis, nekrietns, nelāgs cilvēks
slokatiņš Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
slokatnis Slokātnis - pīrāgs, ko gatavo no raudzētas, plāni izspiestas mīklas, kuras gabaliņos ietin sasmalcinātu cūkas gaļu ar sīpoliem, saberztus burkānus vai kādu augļu ievārījumu
reklāmsludinājums Sludinājums (kā) reklamēšanai
derencefalocēle Smadzeņu trūce kakla skriemeļu apvidū
piruete smagatlētikā - paņēmiens (klasiskajā cīņā), ko izpilda, parasti parterā, uz galvas, lai izvairītos no plecu piespiešanas bīstamā stāvoklī
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt
klumzīgs Smagnējs, neveikls; klamzīgs
apgubenis Smalka audekla drāna, ko sien ap galvu lakata vietā
margeritas Smalkas stikla pērles
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi
pavilna Smalkie matiņi uz kakla
Festuca tenuifolia smalklapu auzene
Festuca ovina subsp. tenuifolia smalklapu auzenes "Festuca tenuifolia" nosaukuma sinonīms
Sanguisorba tenuifolia smalklapu brūnvālīte
Paeonia tenuifolia smalklapu peonija
šaurlapu peonija smalklapu peonija
šaurlapu pitospora smalklapu pitospora
Pittosporum tenuifolium smalklapu pitospora
Tagetes tenuifolia smalklapu samtene
Vicia tenuifolia smalklapu vīķis
rožmaizīte Smalkmaizīte no nesaldinātas sviesta mīklas rozetes formā
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
Višudha čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas kakla apvidū, dažkārt to identificē ar vairogdziedzeri
Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim
unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā
zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
šmelces Smeldzes 2, stikla pērlītes
smeltene Smeltenis - rīks, ar kuru izsmeļ zivis no zvejas tīkla - karticas vai arī zemledus u. c. veida zvejā
vākstēties Smieties, klaigāt, ālēties
smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales")
zandkūka Smilšu mīklas kūka
Taklamakana tuksnesis smilšu tuksnesis Ķīnas rietumos (angļu val. "Taklamakan"), Tarimas līdzenuma vidienē, platība - \~270000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - 1000 km, platums - līdz 400 km, augstums pārsvarā - 800-1300 m, atsevišķi skrausti līdz 1664 m
arenaria Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
arenārija Smiltenītes - divdīgļlapju klases neļķu dzimtas ģints
kvarca smiltis smilts, kurā ne mazāk par 90% ir kvarcs; galvenā stikla rūpniecības izejviela
bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu
maigot Snaust, miegaini klanīties
ķepals Sniega, māla, mīklas u. c. pika
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
dēdas Sods par mīklas neatminēšanu
akcidencija Sods par preces nepareizu nosaukumu muitas deklarācijā
sokls Sokla
gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
caunsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks
velnsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks
žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos
tartana Spānijā divriči ar audekla jumtu
čija Spānijas salvija ("Salvia hispanica"), tās sēklas ir vērtīgs pārtikas produkts
holometabola Spārneņu infraklases nodalījums
kontūrkrāsa Speciāla krāsa kontūru uzzīmēšanai, uzvilkšanai (piem., uz stikla vai zīda)
puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās
čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas)
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu
kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam
redaktors Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā - organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
otorinolaringologs Speciālists ausu, deguna un rīkles (kakla) slimībās
tīrskaņotājs Speciālists, kas skaņo, arī remontē (parasti) klavieres, ērģeles
termināļu serveris specializēts dators, kas lokālajam tīklam vienā tīkla pieslēguma punktā pievieno vairākus termināļus
komunikāciju serveris specializēts datoru tīkla serveris, kas lietotājiem nodrošina pieeju ārējiem tīkliem, kā arī attālu vai mobilu pieeju tīkla resursiem
sakaru serveris specializēts datoru tīkla serveris, kas lietotājiem nodrošina piekļuvi ārējiem tīkliem, kā arī attālu vai mobilu piekļuvi tīkla resursiem; dažkārt šo serveri sauc arī par attālās piekļuves serveri
faksserveris Specializēts datoru tīkla serveris, kas nodrošina faksa pakalpojumus visām datoru tīkla darbstacijām
fotomuzejs Specializēts muzejs fotomāklas un fototehnikas attīstības vēstures atspoguļošanai
pasta tilts speciāls pasta vārtejas veids, ko izmanto elektroniskā pasta ziņojumu pārsūtīšanai no viena datoru tīkla otrā
interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_
vētras enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 1-3 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
peldošais enkurs speciāls, no brezenta vai buru audekla nošķelta konusa veidā sašūts maiss, kuru izmet ūdenī, lai vētrā, kad buras nolaistas, samazinātu peldlīdzekļa dreifu (līdz 3-4 mezgliem) un noturētu tā priekšgalu pret viļņiem
radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā
žļārga Spēcīga strūkla urinējot
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā
katehu Spēcīgs savelkošs līdzeklis, iegūts no akācijas "Acacia catechu (L. fil.)" koksnes; senāk lietots pret caureju, vietēji - kakla skalošanai
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus
subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus
datorspēle Spēle, ko spēlē, izmantojot datoru interaktīvā režīmā, izplatīts izklaidēšanās veids
lēkt klases spēlēt klases
klavurēt Spēlēt klavieres
klimpināt Spēlēt klavieres
klimšķināt Spēlēt klavieres
plinkšināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi
plinkšķināt Spēlēt, parasti nemākulīgi (piemēram, klavieres), arī atskaņot (ko, piemēram, uz klavierēm), parasti nemākulīgi
blenst Spiegot, izklaušināt
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
sprudiķis Spīla, koka tapa starp arkla ilksīm
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis
knaģis Spīles (žāvējamas veļas piestiprināšanai pie auklas); veļturis
spilla Spilve (3) - vinča enkura celšanai; arī ierīce kravas tīkla pacelšanai vai vilkšanai
balsts Spīļarkla augšējā daļa, kurā ir iestiprinātas ilksis; šī daļa kopā ar rokturiem
balse Spīļarkla balsts
balss Spīļarkla balsts
balstenica Spīļarkla balsts
lemesnīca Spīļarkla centrālā koka daļa uz kuras uzdzen vai kurai pieskrūvē dzelzs lemešus
balste Spīļarkla daļa - balsts
vērstava Spīļarkla daļa, kas arot gāž (vērš) velēnu
balzens Spīļarkla detaļa - balsts
balziens Spīļarkla detaļa - balsts
ilkšturis Spīļarkla detaļa - ilkšu starpkoks
lemesnīce Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus
lemesniece Spīļarkla koka dakša uz kuras uzdzen lemešus
lemešs Spīļarkla lemesis
sprands spīļarkla lemesnīcu stiprinājums pie apijām
skaldi Spīļarkla lemeša zari
skaldri Spīļarkla lemeša zari
sprendāgs spīļarkla lemeši
krāģis Spīļarkla paveids
raguļi Spīļarkla rokturi
balsts Spīļarkla rokturis
ragots Spīļarkla rokturis
balstiņš Spīļarkla rokturis; arī spīļarkla augšējā daļa
špandags Spīļarkla sastāvdaļa - ilkšu starpkoks un valgs, kas notur ilksis vajadzīgajā platumā
španriņķis Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu
španvica Spīļarkla sastāvdaļa - metāla vai cita materiāla stīpa, kas aptver lemesnīcu; španriņķis
žumbrs Spīļarkla sastāvdaļa, lāpstveida dēlītis ar ieapaļu galu, ko vagas izdzenot ieliek spraugā starp abiem lemešiem
cilpa Spīļarkla spanda
rīstivs spīļu arkla daļa
ķilburis Spīļu arkla daļa, kuru kopā satur ilksis
auklis Spīļu arkla detaļa, kas pagriež uzarto velēnu
klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas
apežas spīļu arkla ilksis
apīši Spīļu arkla ilksis
apīžas Spīļu arkla ilksis
dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca
ragolis Spīļu arkls; arkla balsts
epinette Spinets - klavesīna paveids, klaviatūra aptver 4 oktāvas, katram taustiņam atbilst tikai viena stīga
spirillas Spirāliskas, kustīgas baktērijas, kam vienā vai abos galos ir viciņa vai viciņu pušķis, pieder pie nodalījuma "Gracilicutes" klases "Scotobacteria" dzimtas "Spirillaceae"
galaktikas halo spirālveida galaktikas sfēriskā sastāvdaļa, ko veido vecas, izklaidus izvietotas zvaigznes un lodveida zvaigžņu kopas
cristispira Spirohetu klases komensālu vienšūnu baktēriju ģints
buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns
atstiklošanās Spontāna stikla kristalizācija
hemosporidijas Sporaiņu klases 0,6-7 mikroni lieli vienšūnas asins parazīti, kas parazitē gk. siltasiņu mugurkaulnieku eritrocītos
malārijas plazmodiji sporaiņu klases vienšūņi - asiņu parazīti, kas izraisa malāriju
telosporīdijas Sporaiņu tipa (klases) vienšūņi ("Telosporidia") pie kuriem pieder gregarīnas, kokcīdijas un asinssporaiņi
kokcīdija Sporaiņu tipa klase ("Coccidiomorpha"), vienšūņi (ap 100 sugām), kas parazitē dzīvnieku epitēliju šūnās un ierosina kokcidiozi
gregarīna Sporaiņu tipa klase ("Gregarina"), visvienkāršākais (vienšūnas) organisms, kas parazitē dažādu bezmugurkaulnieku - posmkāju, gliemju, adatādaino un tārpu zarnās un ķermeņa dobumā, \~1000 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas 5 sugas
eimērijas Sporaiņu tipa kokcīdiju klases dzimta ("Eimeriidae"), >800 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas
asinssporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases kārta ("Haemosporidia"), vienšūņi, zīdītāju, putnu un rāpuļu eritrocītu un endotēliju šūnu parazīti
meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti
meistarkandidāts sporta klase, ko dažās valstīs piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase
sporta meistars sporta klase, ko piešķir sportistam, kurš izpildījis sporta klasifikācijā šai klasei noteiktās normas un prasības; sportists, kam ir šāda sporta klase
teniss sporta spēle ar bumbiņu, ko pretinieki ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam
kikbokss sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un dažu Austrumu cīņas veidu elementi, piem., spērieni augstāk par jostasvietu
kuļsprauga Sprauga starp kuļtrumuli un kuļkurvi, kurā graudi, sēklas atdalās no vārpām, skarām, pākstīm u. tml.
universāls spriedums spriedums, kas attiecas uz visu subjekta klasi; vispārējs spriedums
spraisleits sprūds, spīļu arkla daļa; spraislis
spryudzīņs sprungulis bikšu auklas savilkšanai
kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus
daļapeja Stacijas atvienošana no gredzentīkla, izmantojot daļpiekļuves bloku, lai varētu veikt stacijas remontu, kā arī apmainīt vai pārveidot staciju, nepārtraucot tīkla darbību
tīkla piekļuves vadība stacijas izvēle lokālajā tīklā, kurai dotajā momentā ir tiesības izmantot kopējo pārraides vidi. Izšķir centralizētu un decentralizētu tīkla piekļuves vadību
daļsaiste Staciju pievienošana gredzentīklam un atvienošana no tā, nepārtraucot tā darbību
pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
kartupeļu stādāmā mašina stādāmā mašīna, kas sastāv no rāmja ar riteņiem, sēklas bumbuļu tvertnēm, stādāmajiem aparātiem, lemesīšiem un pārvadiem; rindstarpu platums 60 vai 70 cm, darba ātrums 4–9 km/h
šļonderēt Staigāt (apkārt); klaiņot
šļunderēt Staigāt (apkārt); klaiņot; šļonderēt
šumerēt Staigāt (no vienas vietas uz otru); klaiņot
vanderēt Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
vanderēties Staigāt (parasti bez noteikta mērķa); klaiņot
lēzēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; arī nevīžīgi staigāt; klaiņot
lažierēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lenderēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lēvarot Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot
lēverēt Staigāt apkārt bez noteikta mērķa; klaiņot; skraidīt, plosīties
storēt Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
storot Staigāt šurp un turp (pa istabu), klaiņot
driegns Staigns, muklains
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
APEX Standarta ekonomiskās klases aviobiļešu iepriekšiegādes tarifs (angļu "Advance-Purchase Excursion tariff"); šā tarifa biļetēm ir dažādi ierobežojumi, piemēram, ierobežota garantētā rezervēšana pirms izlidošanas; fiksēts minimālais un maksimālais uzturēšanās laiks konkrētajā valstī; soda nauda par izmaiņu veikšanu; maksa par biļetes anulēšanu; nokavējot lidojumu, biļeti nav iespējams apmainīt
SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus
antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
viesturis Stārķis (kā mīklas atminējums)
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
neirozinātne starpdisciplināra zinātņu nozare, kas pēta nervu sistēmas attīstību, funkcijas un ietekmi uz cilvēku kopumā; tradicionāli tiek klasificēta kā bioloģijas nozare, tā ir saistīta ar fizioloģiju, anatomiju, molekulāro un attīstības bioloģiju, kā arī ar matemātisko modelēšanu, psiholoģiju u. c. disciplīnām
lēkums Starpposms savienojumu ķēdē starp divām datoru tīkla iekārtām
maķītis Starptautiskā ātrās ēdināšanas tīkla "McDonald's" iestāde
vindglaiders Starptautiska vējdēļu klase
integrēto pakalpojumu cipartīkls starptautiskās telekomunikāciju savienības komitejas _ITU-T_ izstrādāts datu pārraides tīkla standarts, kas nosaka prasības, kurām jāatbilst šī tīkla arhitektūrai un saskarnēm, lai nodrošinātu datu, audio- un videoinformācijas pārraidi pa vienotu cipartīklu
actinomyxidia Starsporaiņi - parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase
recitando Stāstoši, deklamējoši
transformators statiska elektromagnētiska ierīce tīkla maiņsprieguma parametru maiņai un pārveidošanai
deģenerācija Statistiskajā fizikā lietojamais jēdziens, kuru izmanto tajā gadījumā, kad dotās fizikālās sistēmas aprakstam nevar izmantot klasisko statistiku, bet jāizmanto kvantu statistika
piederība stāvoklis, kad (kas) ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
izkliedētība stāvoklis, kad kas ir izvietots izklaidus
otrgadība stāvoklis, kad skolēns uz otru gadu ir atstāts tai pašā klasē
bezdomība stāvoklis, kam raksturīga nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība
veldenīca Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm
eldene Steļļu sastāvdaļa - apaļš koks pie kura piestiprinātas auklas ar nītīm; veldene (1)
stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
vazektomija Sterilizācijas metode vīriešiem, pārgriežot sēklas izvadceļus; vasektomija
stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus
autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai
graudu barība stiebrzāļu, pākšaugu un eļļas augu graudi (sēklas), ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai un kas pieskaitāmi spēkbarības līdzekļiem un nepieciešami visu sugu mājdzīvnieku, īpaši putnu, cūku, zirgu un augstražīgu govju, ēdināšanai
virzuļa pirksts stienis virzulī, kas veido kustīgu savienojumu ar klani
kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi
atsēja Stieple, saite, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi; arī arkla stiprinājumu ar zirga iejūgu)
anemohords Stīgu instruments, līudzīgs klavierēm, bet skan ar vēsmas palīdzību kā Aiola kokle
pozīcija Stīgu instrumentu spēlē - noteikts kreisās rokas un pirkstu stāvoklis uz grifa; klavieru spēlē - noteikts abu roku stāvoklis uz klaviatūras
vērdžinels Stīgu taustiņinstruments, klavesīna paveids; virdžināls
škļanka stikla alus kauss ar rokturi
šļanka stikla alus kauss ar rokturi
stiklbetons Stikla betons
slojnieks Stikla burka
cilindrs Stikla caurule lampas liesmas aptveršanai
ciklostats Stikla cilindrs, kurā eksperimenta dzīvnieku griež ap vertikālo asi
smidze Stikla defekts - sīku pūslīšu sakopojums stiklā
akmeņi Stikla defekts - uguntura vai nesakusušu izejvielu ieslēgumi stikla masā
svēdra Stikla defekts, pēc sastāva un īpašībām atšķirīga stikla ieslēgums pamatstiklā
hialurģija Stikla fabrikācija
apgleznošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas dekorēšana, veidojot svītru ornamentu vai zīmējumu ar otu; izmanto silikātkrāsas vai šķidro zelta preparātu
difūzās krāsošanas dekorēšana stikla izstrādājuma virsmas krāsošana ar pastu, kas satur sudraba vai vara savienojumus, un (pēc tam) apdedzināšana; krāsojošie joni (Ag^1+^, Cu^1+^) difundē stiklā, un stikla virskārta iegūst noteiktu krāsu, piem., ja lieto vara savienojumu, iegūst vīnsarkanu krāsu
millefiori Stikla izstrādājumi, ko gatavo, sakausējot krāsainas stikla nūjiņas un izveidojot tālāk stikla mozaīkā
šķirnes stikls stikla izstrādājumi, ko izgatavo no bezkrāsaina, bezsvina un svina kristālstikla, krāsaina un blāvota stikla, piemēram, saimniecības trauki un dekoratīvi izstrādājumi (vāzes u. c.)
stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu
stikla masa stikla kausējums
kalpaks Stikla kupols ēdamlietu aizsargāšanai
stikla kausēšana stikla masas iegūšana no izejvielu maisījuma (šihtas), to karsējot
diaskops Stikla plātnīte, ko piespiež ādai, lai apskatītu tās virsmu
glāzšķūnis Stikla pūšanas darbnīca
pūsteris stikla pūtējs: cilvēks, kas pūšot izveido no karstas stikla masas dobus priekšmetus
platēšana Stikla rūpniecībā - stikla slāņa pārvilkšana ar plānu citas krāsas stikla kārtiņu
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
alseris Stikla sviesta trauks ar vāku
SŠR Stikla šķiedras rūpnīca
stikla rūdīšana stikla termiskā apstrāde, kurā stiklu uzkarsē līdz plastiskam stāvoklim un pēc tam strauji atdzesē (gaisā vai šķidrumā); rezultātā stiklā vienmērīgi sadalās paliekošie spriegumi un būtiski palielinās termiskā un mehāniskā izturība
taras stikls stikla trauki lauksaimniecības un rūpniecības produkcijas iepildīšanai
kolba Stikla trauks ar apaļu vai plakanu dibenu (ķīmijas laboratorijās)
karafe Stikla trauks ar tievu kaklu un stikla aizbāzni (parasti ūdens, alkoholisku dzērienu iepildīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs
alseris Stikla trauks ar vāciņu
polis Stikla trauks mušu ķeršanai
karapa Stikla trauks ūdens vai alkoholisku dzērienu iepildīšanai; karafe
stiklenīca Stikla trauks, glāze
cilenders Stikla trauks, kas aizsargā liesmu no vēja (lukturim, petrolejas lampai)
stiklinīca Stikla trauks, parasti sviestam, ievārījumam
hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka
listra Stikla vai glazētu porcelāna izstrādājumu virsmas pārklājums ar ļoti plānu, mirdzošu, bieži irizējošu (sk. irizācija) metālu oksīdu plēvīti
mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas)
panazlis Stikla vai sudraba soliņš naža uzlikšanai
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra
stiklots Stiklains (1)
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu)
hialīns Stiklains, caurspīdīgs
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai
hygrocybe Stiklenes, himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints
celtniecības stikls stikls un stikla izstrādājumi, ko lieto būvniecībā, – logu stikls, vitrīnstikls, stikla bloki, stikla vate, mozaīkplāksnītes u. c.
kristālstikls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne
kristāls Stikls, kam raksturīgs sevišķs caurspīdīgums, īpašs spīdums, skaista, dzidra skaņa un spēja stipri lauzt gaismas starus; attiecīgā stikla šķirne; kristālstikls
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
ieturētība Stila tīrība klasiskajā mākslas zinātnē - pareizā elementu kombinācija vai samērs mākslas darbā
stilbellaceae Stilbella - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta
birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu
buras saite stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai
ceiziņš Stipra īsa aukla buru stūru piesiešanai
špagats Stipra, parupja aukla
gerbstele stipri sagrieztas auklas, dzijas, virves cilpa
stiklot Stiprināt stikla plāksni vai plāksnes (piemēram, celtnes, mēbeles detaļā)
krinolīns Stīvs, apretēts kokvilnas vai linu audekla pinuma audums
rete Stobru rete - ūdens klajs ezerā, kur neaug niedres
savilcis Stopa aukla
acipenseriformes Storveidīgie - kaulzivju klases kārta
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
darbenīca Strādniece (klaušās)
darbenīce Strādniece (klaušās)
skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām
sašaut strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus)
izkult strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
sist strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas)
klauvēties strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt; klauvēt (2)
sentimentālisms Strāvojums Eiropas literatūrā un mākslā (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā), kuram raksturīgs idealizēts, pārlieku emocionāls cilvēka subjektīvo izjūtu, intīmo pārdzīvojumu vai dabas atainojums un (pretēji klasicismam) pievēršanās tautas dzīves tēlojumam
skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV)
bataļa Strīds, klaigas
skārdele strūkla
čērkstele Strūkla
skādele Strūkla
šķērdele Strūkla
šļirca Strūkla
šļircene Strūkla
stērdele Strūkla
stērdzele Strūkla
stīrgala Strūkla
stirgla Strūkla
strūgla Strūkla
strūkle Strūkla
strūgle Strūkla (1)
šļirce Strūkla (kāda šķidruma)
čirkala Strūkla, čērkstele 2
elementārstrūkliņa Strūkla, kas plūst elementārās plūsmas caurulītes iekšienē
strēla Strūkla, stars
šļipata Strūkla, šļāce
čākstere Strūkla, šļakatas; pilienu kopums
fontāns Strūklaka
strūkļaka Strūklaka
žirandole Strūklaka ar daudzām strūklām
vena contracta strūklas sašaurinājums fluīda izplūdē
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
špidilka Stūrgalvīga, apkārt klaiņojoša aita
submilzu zvaigzne submilzis, ceturtās starjaudas klases zvaigzne
zemmilzis Submilzu zvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases
zempunduris Subpundurzvaigzne - zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības; pieder pie sestās starjaudas klases
tokophrya Sūcējskropastaiņu klases vienšūņu ģints
suctoria Sūcējskropstaiņi - skropstaiņu tipa klase
trematodes sūcējtārpi (_Trematoda_), plakantārpu tipa klase
dicrocoelium Sūcējtārpu klases ģints
paramphistomum Sūcējtārpu klases ģints
prostogonīms Sūcējtārpu klases ģints
sanguinicola Sūcējtārpu klases ģints
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
lancetiskā trematode sūcējtārpu klases suga, parazītisks tārps, kas zīdītājiem ierosina dikroceliozi, Latvijā parazitē govīs, kazās, aitās
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints
fasciola Sūcējtārpu klases trematožu ģints ("Fasciola")
velnakmens Sudraba nitrāts AgNO3, lietots medicīnā piededzinājumiem, īpaši grūti dzīstošām brūcēm, arī metālu un stikla apsudrabošanai (spoguļiem, termospudelēm)
Suklades ezeri Suklades ezeri - divi ezeri Salienas pagasta dienvidaustrumu daļā
Sūklādes ezeri Suklades ezeri Salienas pagastā
strūklsūknis Sūknis, kas rauj šķidrumu līdz ar gaisa vai tvaika strūklas palīdzību
strūklas sūknis sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju
ežektors Sūknis, kurā izmanto pamatstrūklas (šķidruma, gāzes vai tvaika) radīto retinājumu
inžektors Sūknis, kurā izmanto šķidruma, gāzes vai tvaika strūklas radīto spiedienu
tenardīts Sulfātu klases bezkrāsains, pelēks, dzeltenīgs vai brūngans minerāls, ko izmanto stikla rūpniecībā un sodas ieguvei
pentlandīts Sulfīdu klases minerāls; rūda, no kuras iegūst niķeli
siamangs Sumatras salā mītošs gibonu dzimtas cilvēkpērtiķis; tam ir kopā saauguši pirksti un kakla maiss
semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas
antocerotas Sūnaugu klase, ieapaļi rozetveida lapoņi ar īpatnēju uzbūvi, aug tropos un mērenajās joslās
electra Sūneņu klases ģints
plumatella Sūneņu klases ģints
victorella Sūneņu klases ģints
Sūnu ezers Sūnu ezers - Suklades Melnais ezers Salienas pagastā
bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ragvācelīte Sūnu nodalījuma klase ("Anthocerotae"), sūnas, kurām ir daivaini, ieapaļi rozetveida lapoņi ar vienkāršu uzbūvi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
aknu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Hepaticae"), lapoņveidīgi augi vai augi ar stumbru un lapām, dažus milimetrus līdz \~20 cm gari, \~7000 sugu, Latvijā konstatētas 43 ģintis, 109 sugas
aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
anthoceratophyta Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klase
anthocerotae Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klase
tumšradze Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ģints ("Phaeoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
anthocerotaceae Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ragvācelīšu dzimta
athooceros Sūnu nodalījuma ragvācelīšu klases ragvācelīšu dzimtas ģints
babīna Sutašs - no zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem
ikonoklasts Svētbilžu graušanas kustības dalībnieks (Bizantijas baznīcā 8.-9. gs.); ikonoklasma piekritējs
hidradenoma Sviedru dziedzeru adenoma, kas klīniski izpaužas kā blīvi mezgliņi uz kakla un krūtīm
sviestmīkla Sviesta mīkla
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
asenzabas Sviras, saites, kas satur arkla lemeša koka dakšu ar ilksīm
apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta
apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints
apodiformes Svīrveidīgie - putnu klases kārta
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
Apodemus agrarius svītrainā klaidoņpele
cirslis Svītrainā klaidoņpele ("Apodemus agrarius")
šņore Svītraukla
telefons šāda elektrosakaru veida tīkla abonenta numurs
telefons šāda elektrosakaru veida tīkla gala ierīce signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts
olekts šāda garuma mērkoks; mēraukla
stikla durvis šāda plāksne ar iestiklojumu augšdaļā vai šāda plāksne no stikla
kult šādā veidā iegūt (graudus, sēklas)
kolba Šādam traukam līdzīgs stikla veidojums (piemēram, spuldzei, termosam)
kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums
spurdze Šalts, strūkla
logogrifs Šarāde vai burtu mīkla, kurā, vārdam pārstatot vai atmetot burtus, iegūst citus vārdus
colonka šaudīga, klačīga sieviete
blankstīties Šaudīties, blandīties, klaiņot apkārt
orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
pavediens Šaura, gara (kā) josla, strūkla u. tml.
apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma
universs šaurākā nozīmē par universu sauc gan kādas klasifikācijas aptverto objektu kopu, gan to objektu sistēmu, uz kuriem attiecas kādas teorijas apgalvojumi, gan arī kādu domāšanas vai darbības jomu, kas veido neatkarīgu kopumu
saulgrieze šī auga auglis, sēkla
saulespuķe šī auga auglis, sēkla; saulgrieze (2)
pupa šī auga sēkla
pupiņa šī auga sēkla
sinepe šī auga sēkla
soja šī auga sēkla
zemesrieksts šī auga sēkla
rīss šī auga sēkla, grauds
zirnis šī auga sēkla, kas lietojama uzturā
kokvilna šī auga sēklapvalku šķiedras
kaņepe šī auga sēklas
ķimins šī auga sēklas
lāčauza šī auga sēklas
lēcas šī auga sēklas
auzas šī auga sēklas, graudi
griķi šī auga sēklas, graudi
kukurūza šī auga sēklas, graudi
kvieši šī auga sēklas, graudi
mieži šī auga sēklas, graudi
prosa šī auga sēklas, graudi
kardamons šī auga sēklas, ko izmanto par garšvielu un ārstniecībā
mandele šī koka auglis, sēkla
valrieksts šī koka auglis, sēkla
mango šī koka auglis; tā sēklas lieto pret cērmēm, bet mizu par savilcēju līdzekli
kakao šī koka sēklas (pupas); pārtikas produkts - pulverī samaltas šī koka sēklas
kosa šī nodalījuma klase ("Equisetopsida")
zaļaļģes šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas
paparde šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida")
skropstaiņi šī tipa klase ("Ciliata"), >6000 sugu, Latvijā Daugavā konstatēts >200 sugu, Lielupē \~140 sugu, Baltijas jūrā >100 sugu; skropstiņinfuzorijas
jungermannija šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
maršancija šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
purvmirte šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints
andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
nēģis šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes")
cirvene šīs apakšklases rinda ("Alismales")
palma šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta
burvjlazda šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām
šāvējgurķis šīs ģints suga ("Ecballium elaterium"), augs ar gareniem augļiem, kas pēc nogatavošanās ar strauju kustību atdalās no kāta un samērā tālu izmet sēklas
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša
melnais pipars šīs ģints suga ("Piper nigrum"), kāpelētājaugs ar sīkiem viendzimuma ziediem vārpās vai vālītēs un augļiem - kauleņiem, kam ir viena sēkla
Chromatium perty šīs ģints suga, kas pēc jaunākas klasifikācijas vairs netiek nodalīta kā suga
krelles šīs kaklarotas atsevišķas detaļas
pūpēdis šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu
čūskmēlīte šīs klases dzimta ("Ophioglossaceae"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, 3 ģintis, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
īve šīs klases dzimta ("Taxaceae"), mūžzaļi divmāju, retāk vienmājas koki vai krūmi ar blīvu zarojumu, koksne un skujas bez sveķu ailēm, 5 ģintis, 20 sugu Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas >50 šķirnes
trilobīti šīs klases dzīvnieki
apaļmutes šīs klases dzīvnieks
ragvācelīte šīs klases ģints ("Anthoceros"), Latvijā konstatēta 1 suga
kosa šīs klases rinda ("Equisetales")
ginks šīs klases rinda ("Ginkgoales")
ezerene šīs klases rinda ("Isotales")
pūpēdis šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
čūskmēlīte šīs klases rinda ("Ophioglossales")
paparde šīs klases rinda ("Polypodiales")
ezerene šīs klases staipekņu nodalījuma dzimta ("Isoetaceae")
moka šīs šķirnes kafijas koka vai krūma sēklas (pupiņas); attiecīgais pārtikas produkts
šērpis Šķērpis, velēnu griežamais nazis arklam
sprēģelis Šķērskoks, kas savieno arkla ilksis 2(1)
spraisls šķērsstienis starp spīļarkla lemešiem
ļarva Šķidra parasti neuzrūgusi mīkla
škārdele šķidruma strūkla
fontāns Šķidruma strūkla, ko no caurules vai plaisas (parasti uz augšu) izmet spiediena spēks
kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens
koana Šķietami bezjēdzīgs jautājums vai mīkla, ar ko dzenbudisma reliģiskais skolotājs savam skolniekam palīdz sasniegt satori (apskaidrību); koans
diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības
uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm
iedalīt Šķirojot klasificēt
dalīt Šķirot (domās) pēc kādām pazīmēm; iedalīt, grupēt; klasificēt
minerāllīme Šķīstoša stikla šķīdinājums ūdenī, ko lieto papīra, auduma un koka līmēšanai uz metāla, skārda u. tml.
podvoda Šķūtis, transporta klaušas
šlipsis Šlipse - kaklasaite ar gariem galiem
ķimene Šo augu sēklas, augļi
rudzi Šo augu sēklas, graudi
cukurzirņi Šo zirņu sēklas
Salix livida Štarkes kārkla "Salix starkeana" nosaukuma sinonīms
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu
probazīdija Šūna, uz kuras veidojas atsevišķas bazīdiju sēņu klases
interfāze Šūnas dzīves cikla stadija starp divām mitozēm
passim Šur tur, izklaidus; dažādās vietās
Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē
norauji Tā audekla tiesa, kas aužot noraujas
daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa
lempere tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko
smaulainīca tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga
papuša Tabaklapu saišķis
maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu
tabulatomorfi Tabulāti - izmirusi koraļļu klases apakšklase
četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases
trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases
astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases
desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases
divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases
piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases
septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases
sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases
atrisināmība Tāda algoritma eksistence uzdevumam vai uzdevumu klasei, kas pēc galīga darbību skaita dod atbildi
cikla pārķere tāda centrālā procesora darba cikla izmantošana, kas ļauj periodiski pārtvert atsevišķus pamatatmiņas darba ciklus un nodrošināt vienlaicīgu vairāku datu apstrādes un perifērijas ierīču operāciju veikšanu vai zināmu to izpildes pārklāšanos
centralizētā vadība tāda datu pārraides tīkla vadība, kur viena datu pārraides tīkla stacija vada pārējās ar izvēles vai aptaujas procedūru palīdzību
fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa
autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli
mudīte Tāda, kas ir izveicīga, čakla
cirtmets tādas vecumklases vidējais (saimnieciskajos mežos) vai augstākais (saudzējamos mežos) gadu skaits, kuras zemākā robeža ir ciršanas vecums
gatavs tāds (auglis, sēkla), kas sasniedzis pilnīgu briedumu, ienācies; nogatavojies
viensēklains tāds (auglis), kam ir viena sēkla
klaidonīgs tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata
platkaklains tāds (parasti trauks), kam ir plats kakls; platkakla
šaurkaklains tāds (parasti trauks), kam ir šaurs kakls; šaurkakla
aparatūrneatkarīgs tāds (programmnodrošinājums), kas nav atkarīgs no konkrētas aparatūras, vai darbojas dažādu ražotāju noteiktas klases aparatūrā
četrrocīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts diviem izpildītājiem atskaņošanai ar vienām klavierēm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji ar vienām klavierēm
viegls tāds (žanrs, mākslas darbs), kam ir izklaidējošs raksturs
lokālā maršrutēšana tāds datu pārraides maršruta izvēles veids datoru tīklos, kurā lēmumu par datu tālāko kustības virzienu pieņem katrs tīkla mezgls, ņemot vērā tikai lokālu informāciju (piemēram, no mezgla izejošo kanālu stāvokli, rindu garumu um tml.)
gvāltnieks tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos
induktīvs slēdziens tāds slēdziens, kuram galasprieduma patiesums no premisu patiesuma izriet tikai ar daļēju ticamību; tā premisas ir par atsevišķām kādas klases lietām, bet galaspriedums - par visām šās klases lietām
kramplauzis tāds urķis, kas cenšas nesankcionēti piekļūt datoru sistēmai vai tīklam; ļaunprātīgs sistēmu aizsardzības līdzekļu uzlauzējs
gaitīgs tāds, kam ir ātra, veikla gaita; raits
šļipstains tāds, kam ir kaklasaite
šlipstains tāds, kam ir kaklasaite; šļipstains
kreklveida tāds, kam ir krekla forma, veids
lielsēklu tāds, kam ir lielas sēklas (par augiem)
mandeļveida tāds, kam ir mandeles sēklas forma
letenkājis tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas
pieczvaigžņu tāds, kam ir piecas zvaigznes; tāds, kas ir ierindots augstākajā klasē
divkosains tāds, kam ir plata kakla mugurējā daļa (kosa); labi barots, taukvielām bagāts
pupveida tāds, kam ir pupas (parasti tās sēklas) forma, veids
salonisks tāds, kam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze (par mākslas darbu)
smalks tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu)
sīklapains tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem); sīklapu
sīksēklu tāds, kam ir sīkas sēklas (par augiem)
stiklveida tāds, kam ir stikla forma, veids; tāds, kam ir stiklam raksturīgas uzbūves īpašības
tīklveida tāds, kam ir tīkla (1) forma, veids
tīklains tāds, kam ir tīklam (1) līdzīgi veidojumi
vijīgs tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1)
lokans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
lunkans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2)
astoņklašu tāds, kam pamatā ir astoņu klašu kurss, programma
četrklašu tāds, kam pamatā ir četru klašu kurss, programma
desmitklašu tāds, kam pamatā ir desmit klašu kurss, programma
deviņklašu tāds, kam pamatā ir deviņu klašu kurss, programma
divklašu tāds, kam pamatā ir divu klašu kurss, programma
piecklašu tāds, kam pamatā ir piecu klašu kurss, programma
septiņklašu tāds, kam pamatā ir septiņu klašu kurss, programma
sešklašu tāds, kam pamatā ir sešu klašu kurss, programma
trīsklašu tāds, kam pamatā ir triju klašu kurss, programma
nenopietns tāds, kam piemīt izklaidēšanās, uzjautrināšanās raksturs; jautrs
neuzmanīgs tāds, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība; izklaidīgs
melnkakla tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
melnkaklis tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem)
turboreaktīvs tāds, kam vilce rodas, gāzes strūklai plūstot no reaktīvās sprauslas
vērīgs tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko
retrocervikāls tāds, kas atrodas aiz dzemdes kakla
intracervikāls tāds, kas atrodas dzemdes kakla kanālā
hipaitrāls tāds, kas atrodas zem klajas debess
zemstikla tāds, kas atrodas, aug zem stikla
ciklisks tāds, kas attiecas uz ciklu; tāds, kas noris cikla veidā; tāds, kura uzbūvei ir cikla veids
pseidoizohromatisks tāds, kas attiecas uz dažādām krāsām, kas krāsu aklajam šķiet vienādas
progestacionāls tāds, kas attiecas uz menstruālā cikla fāzi pirms menstruācijas sākuma, uz dzeltenā ķermeņa funkcionālās aktivitātes periodu
mikroakustisks tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu)
kravalda tāds, kas dauzās apkārt, klaiņo (par mazu bērnu)
drēbinis tāds, kas ir darināts, gatavots no audekla
kārklinis tāds, kas ir gatavots, darināts no kārkla
piederīgs tāds, kas ir iekļauts (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.)
neoklasisks tāds, kas ir klasisks un piemērots sava laikmeta apstākļiem
klaburīgs tāds, kas ir nestabils, ļodzīgs un kustoties rada klabošu troksni (par priekšmetiem, to daļām)
problēmorientēts tāds, kas ir orientēts kādas problēmas vai problēmu klases risināšanai
mīksts tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs
saviesīgs tāds, kas ir paredzēts, organizēts kādiem sabiedriskiem, parasti atpūtas, izklaidēšanās, pasākumiem
pilns tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu)
stiklains tāds, kas ir raksturīgs stiklam; tāds, kas atgādina stiklu
trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
noklausīts tāds, kas ir uztverts klausoties
pazemīgs tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu)
niķīgs tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
pusautomātisks tāds, kas kādu darbības cikla daļu veic patstāvīgi, bet tā pārējo daļu - ar cilvēka līdzdalību (par mašīnām, mehānismiem u. tml.)
padauza tāds, kas klaiņo apkārt, dauzās
sezamoīds tāds, kas līdzīgs sezama sēklai, piem., kauliņš, skrimslis
arklveida tāds, kas līdzinās arklam
bļaustīgs tāds, kas mēdz klaigāt, bļaustīties; tāds, kas mēdz skaļi lamāties
damzis tāds, kas naktīs klaiņo apkārt
nesavākts tāds, kas nav koncentrējies, sagatavojies, sakārtojies (piemēram, darbam); haotisks, izklaidīgs
vaļējs tāds, kas nav sastiprināts, saistīts (ar ko), atrodas izklaidus
parasts tāds, kas nav specializēts (par vispārizglītojošo mācību iestādi, tās klasēm)
pakurls tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt
rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
loderīgs tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
čākšis tāds, kas nevar skaidri izrunāt (dēļ kakla iekaisuma)
kurls tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt
naktsbrālis tāds, kas pa naktīm klaiņo apkārt
kārtains tāds, kas pagatavots īpašā veidā un pēc izcepšanos viegli dalās kārtās (par mīklu); tāds, kas pagatavots no šādas mīklas
padevīgs tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi
nerātns tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo
akatnieks tāds, kas par maksu padodas karaklausībai kāda cita vietā
neplīstošs tāds, kas parastajos lietošanas apstākļos neplīst (parasti par stiklu, stikla izstrādājumiem)
starpklašu tāds, kas pastāv, noris starp mācību iestādes klasēm
pašauglīgs tāds, kas pēc pašapputes spēj ražot normālus augļus un sēklas (par augiem)
caurauklots tāds, kas sastiprināts, izverot cauri auklas (piemēram, par kancelejas dokumentiem)
bomzīgs tāds, kas sevi maz kopj; bomzim, klaidonim līdzīgs
zlamba tāds, kas šo to runā vilcinādamies un ar to klausītājiem kavē laiku
uzklausīgs tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto
ausīgs tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās
atklāts tāds, ko nekas neierobežo, neaizsedz, arī neaizsargā (par vietu, apvidu); klajš, brīvs
dzirdes- tāds, ko var klausīties
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
piebārstīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piebērt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piebirt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piesēt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā
piekaisīt tāds, kur (parasti kas sīks) izklaidus atrodas lielākā daudzumā (piemēram, par pļavu)
dūkstains tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains
klajumains tāds, kur ir klajumi (parasti par vietu, teritoriju)
lustains tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas
lustaiņš tāds, kur ir lustes (lāčauzas) vai to sēklas
tuksnesīgs tāds, kur nav cilvēku, kustības, rosības (piemēram, par vietu); arī klajš, pilnīgi tukšs
neiecietīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus
stiklots tāds, kurā ir iestiprināta vai kuram ir piestiprināta stikla plāksne vai stikla plāksnes, arī stikla veidojumi
pseidoklasisks tāds, kurā ir izmantoti klasikas paraugi
kokaļains tāds, kurā ir kokaļu sēklas (parasti par miltiem, maizi)
komisks tāds, kurā izpaužas kādiem ideāliem, normām, likumībām neatbilstošu parādību nosodījums izsmiekla veidā; saistīts ar šādu parādību nosodījumu izsmiekla veidā, tam raksturīgs
bezdomīgs tāds, kurā izpaužas nepietiekami spraiga domāšana, arī izklaidība; tāds, kas tiek veikts nedomājot
vērīgs tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums
lēnīgs tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
lēns tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
nemudrs tāds, kura kustības nav ātras, veiklas; tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem)
tukšs tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, papīra lapu)
platmutis tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim
žilma tāds, kurš staigā kā aklais, neievērojot apkārtni
ārlīnijas tāds, procesors, printeris vai terminālis, kas ir atdalīts, parasti īslaicīgi, no tīkla vai vadošā datora
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm
taisnspārnainie kukaiņi taisnspārņi, kukaiņu klases kārta
ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips
vedējtaktētājs Taktētājs, kura ģenerētos signālus visas datoru tīkla stacijas izmanto savas darbības sinhronizācijai
ciemklabnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabi" iedzīvotāji
ciemklabenieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Ciemklabji" iedzīvotāji
aklajciemnieki Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Aklaisciems" iedzīvotāji
tanpura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tambura
tambura Tampūra - klasisks indiešu stīgu instruments; tanpura
tamze Tamza - rupjāks apaudums tīklam; dzija tīkla apaudumam
vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti)
tapieris Tapers - pianists, kas spēlē klavieres kafejnīcās un bāros; spēlēja arī klavierpavadījumu mēmajām kinofilmām
stapiņa Tapiņa, arkla ilkss stiprināšanas detaļa
tārāt Tarāt - vilkt nozvejotās zivis no tīkla ārā; ķidāt, tīrīt zivju iekšas
sebenīte Tarba, audekla maisiņš
zebenieks Tarba, audekla maisiņš
aplacophora Tārpgliemju klase
sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni
piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
sasienams tas (piemēram, saite, aukla) ar ko sasien
graudēdājs tas (tāds), kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem)
zemteksts tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu
paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai
laika kavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās
laikkavēklis tas, ar ko izklaidē sevi, ar ko nodarbojas, lai nebūtu garlaicīgi; laika pavadīšana, izklaidēšanās; laika kavēklis
zemstrāva tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros)
drabans tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns
grandeklis tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās
mistika tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs
komika tas, kas izsmiekla veidā izraisa nosodījumu; tas, kurā izsmiekla veidā izpaužas nosodījums
kladzēns tas, kas kladzina
zemslānis tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts
vaušķis tas, kas rej, skaļi runā vai klaigā
reklamētājs tas, kas reklamē (ko)
izskrabas tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas)
reklāmdevējs tas, kurš grib reklamēt sevi, savas preces, pakalpojumus u. tml.
smaulainis tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs
apkārtgājējs tas, kurš staigā šur un tur, klaiņo apkārt
krēpeles Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
krēpeļi Taukos un sviestā vārīts mīklas izstrādājums, parasti bumbiņu formā
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu
pākšaugi Tauriņziežu dzimtas augi (piemēram, zirņi, pupas, vīķi, lupīnas), kuru sēklas izmanto pārtikai un lopbarībai
smiltsvīķis Tauriņziežu dzimtas augs "Vicia villosa Roth.", gk. zaļbarībai un sienam, arī sēklai un zaļmēsliem; ziemas vīķi; pūkainie vīķi
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
kauliņš Taustiņš (parasti klavierēm)
tastatūra Taustiņu kopums (ierīcei, iekārtai, piemēram, rakstāmmašīnai, datoram, telefona aparātam); arī klaviatūra (2)
klavichords Taustiņu stīgu mūzikas instruments; klavihords
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām
landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani
karnevāls tautas svētki zem klajas debess ar gājieniem, maskarādi, rotaļām, dejām (sākotnēji Itālijā; mūsu dienās īpaši populāri Latīņamerikā)
lešana Tautastērpa krekla rakstu ieaušana
irka Tautastērpa krekla uzplecis
irks Tautastērpa krekla uzplecis
sofits Teātrī daļa dekorāciju, kas attēlo griestus vai klaju debesi
formula Tehniskie rādītāji, kas nosaka klasi (F1, F3, F3000), kurā sacenšas sacīkšu automašīna
telegrāfa centrāle tehnisku iekārtu komplekss telegrāfa tīkla kanālu savienošanai
tehnoloģija AT tehnoloģija, ko firma IBM izmantoja, izstrādājot uz mikroprocesora "Intel 80286" bāzes personālo datoru PC/AT, kurš atšķirībā no PC/XT klases datoriem bija 3-4 reizes ātrāks
atkrāsošana Tehnoloģiska operācija, ar ko panāk apstrādājamā materiāla krāsas izzušanu, piem., dzelzs savienojumu piemaisījumu radītās nevēlamās stikla krāsainības novēršanu
pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums
ārdava valoda tekoša, veikla valoda
koplasījums Teksta lasījums vairākiem klausītājiem
koplasīšana Teksta lasīšana vairākiem klausītājiem
pentaris Teksts (ko runā, deklamē); runa; stāstījums
mikrotelefons Telefona aparāta klausule, kas sastāv no mikrofona un telefona, kuri ir uzmontēti uz kopēja roktura
klauseklis Telefona klausule
trubis Telefona klausule
piemutnis Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes
lokālā cilpa telefona līnija no abonenta līdz lokālajam telefona sakaru centram. Šo sakaru tīkla posmu bieži sauc par pēdējo jūdzi
telefona (arī telefonu) grāmata telefona tīkla abonentu numuru un adrešu sakopojums
telefona aparāts telefona tīkla galaierīce runas uztveršanai un pārraidīšanai
telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas
līnija T3 telefonu tīkla liela joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 45 megabiti sekundā, tajā ir 672 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē
līnija T1 telefonu tīkla vidēja joslas platuma līnija, kas ļauj pārsūtīt datus ar ātrumu 1,544 megabiti sekundē; tajā it 24 individuāli kanāli, no kuriem katrs nodrošina datu pārraidi ar ātrumu 64 kilobiti sekundē
fabrikants Televīzijas izklaides raidījuma, realitātes šova "Fabrika" dalībnieks
teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi
teliomycetes Teliomicēšu klase
telosporidia Telosporīdiju apakšklase
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma)
pavediens tematiski saistītu ziņojumu kopa, kas tiek nodota tīkla _USENET_ intereškopai un kam tās dalībnieki izseko atbilstoši tematikai, nevis ziņojumu pienākšanas secībai
kross Tenisā - slīps sitiens pie tīkla
uzgrābstīt Tenkas saklausīties
ļegatas Tenkas, klačas
bļausts Tenkas, klaigas
plackot Tenkot, klačoties, izplatīt apmelojumus
dalītā datu banka teritoriāli nošķirtu lokālu datu banku sistēma, kuras apvieno ar datoru tīkla palīdzību un to vienotas funkcionēšanas vadību realizē, izmantojot dalītās datu bāzes koncepciju un dalītu datu bāzes pārvaldības sistēmu
NUTS Teritoriālo vienību statistiskā nomenklatūra ("Eurostat"; "nomenclature of territorial units for statistics")
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas
noteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašība vārdu (vai lokāmo divdabi) arnoteikto galotni parasti izmanto, ja apzīmējamais jēdziens tiek raksturots kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
nenoteiktā galotne terminoloģijā - vārdkopterminos īpašības vārdu (vai lokāmo divdabi) ar nenoteikto galotni parasti izmanto, ja īpašības vārds (vai lokāmais divdabis) tiek lietots savā tiešajā nozīmē un apzīmējamais jēdziens tiek raksturots vispārīgi, nevis kā noteikts tips jēdzienu klasifikācijas sistēmā
antilope Termins, ar kuru populārā literatūrā apzīmē graciozus, ragainus zālēdājus, kas mīt silto zemju stepēs un savannās; zinātniskajā klasifikācijā šie dzīvnieki tiek iedalīti dažādās dzimtās, ģintīs un sugās, kuru nosaukumā bieži saglabājas vārds vai vārda daļa "antilope"
nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
polimetilmetakrilāts Termoplastisks polimērs [-CH2-C(CH3)(COOCH3)-]n, bezkrāsains, caurspīdīgs materiāls; lieto kontaktlēcām, līmēm, apgaismes tehnikā, aviorūpniecībā dažāda biezuma organiskā stikla lokšņu izgatavošanai u. c.
lancetiskā termopse termopšu suga ("Thermopsis lanceolata"), kas izplatīta Eiropas dienvidu daļā, indīga (īpaši sēklas), lakstus izmanto par pretklepus līdzekli
izapūsties Tiekot ceptam, palielināties (par raudzētas mīklas veidojumu)
klaiņottieksme Tieksme klaiņot; poriomānija
tribālisms tieksme pēc etniskas vai cilšu nošķiršanās; arī dzimtu,cilšu, klanu ietekme valsts pārvaldīšanā
arkla tiesa tiesa Rīgas arhibīskapijā 15.-17. gs., kas gādāja par aizbēgušu zemnieku (arkla vīru) izdošanu viņu agrākajiem kungiem
Goodreads Tiešsaistes kolektīvā recenzēšanas platforma (galvenokārt par grāmatām), kura ietver arī sociālā tīkla funkcijas
piesaukla Tieva aukla ar ko pātagas ādas sloksni (pinumu, auklu) piestiprināt kātam
marlīne Tieva aukla, ar kuru pie apaļkokiem piestiprina buras
eudiometrs Tieva gara graduēta stikla caurule ar vienu aizkausētu galu, lieto gāzu pētījumiem un analīzēm
raucīte Tieva linu aukla
pīckains tievs (virvei, auklai līdzīgs)
bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize
tīkls Gigabit Ethernet tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanu ar ātrumu 1 gigabits sekundē
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti
primārā ātruma ISDN tīkls tīkla _ISDN_ versija, kas, izmantojot divdesmit trīs _B_ kanālus ar datu pārraides ātrumu 64 kilobiti sekundē un vienu _D_ kanālu ar tādu pašu datu pārraides ātrumu, nodrošina kopīgo informācijas pārraide ātrumu 1,544 megabiti sekundē
lapasvietne tīkla _Usenet_ dators, kas no kādas vietnes saņem jaunāko informāciju, bet neizplata to citiem datoriem
atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
aicinājums balsot tīkla "Usenet" interešgrupas veidošanas procesa stadija pēc diskusijas pieprasījuma saņemšanas
standarts NAT tīkla adrešu translēšana (angļu "Network Address Translation")
apraides vētra tīkla apraides trafika pārmērīga noslodze ar pārraidēm (sūtījumiem), kad daudziem resursdatoriem vienlaicīgi jāatbild uz pieprasījumiem, kā rezultātā rodas tīkla pārslodze
lapa tīkla arhitektūrā - dators, kas saņem signālu no kāda centrālā datora, bet nepārsūta signālu nevienam attālam datoram
modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_
apakštīkls tīkla daļa - neatkarīgs segments vai domēns, kas savstarpēji savienots ar citiem segmentiem vai domēniem, tādējādi uzlabojot tīkla veiktspēju un drošību
sistēma NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību
specifikācija NDIS tīkla draivera saskarnes specifikācija (angļu "Network Driver Interface Specification")
bāzis Tīkla enkurs (liels akmens)
sēds tīkla gabals starp vienu un otru liekača aci
kuļka Tīkla gremdēkamais akmens
suntuļi Tīkla gremdi
apakšējais pluds tīkla gremds
dzirklis Tīkla iedzirklis
dzirkstele Tīkla iedzirklis
cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības
attālās pārraudzības zonde tīkla ierīce, kas analizē attālās pārraudzības informāciju. Zonde var pārraudzīt trafiku un noteiktos apstākļos izziņot trauksmi. To var periodiski izmantot gan trafika pārraudzībai, gan statistikas iegūšanai
attālās piekļuves maršrutētājs tīkla ierīce, kas privātās līnijas vai publiskos datu nesējus savieno ar attālām iekārtām (abos datu nesēja galos) un nodrošina protokola konversiju starp lokālo un teritoriālo datoru datoru tīklu
sistēma NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System")
NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System")
protokols NNTP tīkla jaunumu pārsūtīšanas protokols (angļu "Network News Transfer Protocol")
protokols NTP tīkla laika protokols (angļu "Network Time Protocol")
ķencele Tīkla maiss, kur ieliek noķertās zivis; vēžu smeļamā ķesele
centrs NOC tīkla operāciju centrs (angļu "Network Operations Center")
tīkla izkusums tīkla pārslodzes radīta situācija, kurā datoru tīkls faktiski pārtrauc funkcionēt. Šo situāciju var radīt trafika pārslodze vai ļaunprātīga darbība
plūsnes Tīkla pludiņi
plūsti Tīkla pludiņi
augšējais pluds tīkla pludiņš
pludiķis Tīkla pludiņš
plode Tīkla pludiņš, agrāk no priedes mizas vai koka
tīkla-tīkla saskarne tīkla saskarne starp divām ierīcēm, parasti _ATM_ komutatoriem, vai arī saskarne starp diviem atšķirīgiem kadru retranslēšanas tīkliem
tīkla adapters tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card (NIC)"; karte NIC
NIC tīkla saskarnes karte (angļu "Network Interface Card")
ATM tīkla saskarnes karte tīkla saskarnes karte, kas pārraida un saņem datus asinhronā pārsūtīšanas režīmā; karti pievieno vai nu klienta stacijas kopnei, vai serverim
lokālā tīkla adapteris tīkla saskarnes karte; karte NIC; tīkla adapteris
tirgserveris Tīkla serveris, kas apstrādā tiešsaistes pirkumus un kredītkaršu transakcijas
šautuve tīkla sienamais rīks
saudekla Tīkla sienamais rīks
šaudekla Tīkla sienamais rīks
šaudeklis Tīkla sienamais rīks
šaudīkla Tīkla sienamais rīks
šautuva Tīkla sienamais rīks
krīts Tīkla soma zivju nešanai
caurspīdīgs tilts tīkla tilts, kurš darba procesā pārbauda, kurš mezgls atbilst katras jaunas stacijas adresei, kas tiek pārraidīta, tādējādi uzzinot, kādi mezgli ir pievienoti kādiem portiem
koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš
zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls
režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi
kaskādzvaigzne Tīkla topoloģijasvariants ar vairākiem centrmezgliem, kuru savienojumi veido tīkla abonentu hierarhijas līmeņus
tīkla pārvaldība tīkla vadība
tīkla piekļuves vadība tīkla vadības uzdevumu kopums, kas ietver tīkla sistēmu pārraudzību, datu integritātes nodrošināšanu, lietotāja identifikāciju, kā arī dažāda veida uzskaiti, kas saistīta ar piekļuvi tīklam vai izmaiņām tajā
ailis Tīkla vai murda kārts
retikulācija Tīkla vai tīklojuma veidošanās (piem., eritrocītos aktīvā reģenerācijā)
apvērtne Tīkla valgs
virbs Tīkla zvejas piederums, miets pie bojas
iemats Tiklab metamais kā laižamais tīkls bez liekačiem
in tiklab..., kā arī..., gan..., gan (arī)...
Python reticulatus tīklainais pitons
Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs
varzaks Tīklam līdzīgs siena maiss
tīkla lietotāja saskarne tīklam pievienota datora lietotāja saskarne, kuras uzdevums ir nodrošināt lietotāja iespējas strādāt ar attāliem lietojumiem un datnēm tā, it kā tie būtu lokāli objekti
kooperatīvā informācijas sistēma tīklam pievienota datoru sistēma, kas nodrošina gan informācijas kooperatīvās apstrādes iespējas, gan arī piekļuvi informācijai un tīkla sniegtajiem pakalpojumiem
tīkliņcimdi Tīklauduma cimds, tīklveidīgi adīts cimds
tīkliņkrekls Tīklauduma krekls
tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes
tīkliņaudums Tīklaudums
vaskulārā retinopātija tīklenes asinsvadu pārmaiņas, ko rada arteriālā hipertensija, hronisks nefrīts, eklampsija un arterioskleroze; izpaužas ar asinsizplūdumiem, eksudātu, asinsvadu sklerozi, redzes nerva papillas tūsku
hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas
mudžtīkls Tīkls ar liekačiem (un dažāda lieluma tīkla acīm)
marķiermaģistrāles tīkls tīkls, kurā stacijas ir loģiski savienotas gredzenā, bet fiziski pievienotas kopīgai kopnei; marķieri tiek pārraidīti visām tīkla stacijām, bet atbild tikai tā stacija, kurai marķieris adresēts
iznākt tikt izdotam (piemēram, par grāmatām, laikrakstiem u. tml.); tikt laistam klajā
pāriet tikt pārceltam uz nākamo mācību iestādes klasi, kursu
parādīties tikt publicētam, laistam klajā
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem
spoguļserveris Tīmekļa serveris, ko datoru tīkla administrators papildus pievieno tīklam, ja pienākošais trafiks ir tik liels, ka tīklā esošais tīmekļa serveris to nespēj apstrādāt
jēznieks Tirāns, "kakla kungs"
ģenerālaģents Tirdzniecības aģentu paveids, parasti ar plašākām funkcijām un aģentu tīkla vadītājs
merčendaizings Tirgvedības nozare: māksla pārdot un reklamēt preci
tīrradņa varš tīrradņu elementu klases sarkans minerāls, kas ir viegli kaļams un ļoti labi vada elektrību
agrocybe Tīrumenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints
vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips
kreķis Tītavām līdzīgs rīks, ko lieto audekla apmešanai; dzijas uztinamais
Volgas-Kamas bulgāri tjurku cilšu grupa, 7. gs. 2. p. no Pieazovas austrumu daļas ienāca Viduspievolgā, nodarbojās ar arkla zemkopību un lopkopību
dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā
dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
dauzonība Traču, skandālu, kautiņu rīkošana; arī klaiņošana
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
žeikoties Trakot, klaigāt, blēņoties
priekšlobītājs Traktorarkla darbīgā daļa, kas paredzēta nezāļu iestrādāšanai augsnē
pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa
paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
proteīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē enzīmu u. c. proteīnu serīna, treonīna vai tirozīna atlikumu sāngrupu fosforilēšanos, par fosfātgrupu donoru izmantojot adenozīntrifosfātu; regulē svarīgas dažādu procesu reakcijas, piem., glikogēnmaiņu, holesterīna biosintēzi un aminoskābju transformāciju; veido kazeīnus, kas izdalās ar pienu
metiltransferāze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē metilgrupas pārnesi no viena savienojuma uz otru
riboflavīnkināze Transferāžu klases enzīms, kas katalizē riboflavīna fosforilēšanos par flavīna mononukleoīdu; kofaktors elektronu pārneses reakcijās
kināze Transferāžu klases fermenti, kas nodrošina glikozes, glikogēna izmantošanu šūnās, veic kofermentu sintēzi, fosforizē olbaltumvielas
transkriptāzes Transferāžu klases fermenti, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrfosfātiem uz DNS matrices vai DNS sintēzi no dezoksiribonukleozīdtrifosulfātiem uz RNS matrices
RNS polimerāze transferāžu klases ferments, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrifosfātiem atbilstoši DNS matricei
šķūtis Transporta klaušas
lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā
iekraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai iekrautu kravu, kas raksturo procesu, kad tiek veikta transporta darba cikla daļa, bet transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic
izkraušanas dīkstāve transportlīdzekļa darba režīms, tam stāvot, lai izkrautu kravu; transportēšanas darba cikla daļa, kad transportlīdzeklis stāv un tiešo transporta darbu neveic
bert Trāsēt, kladzināt
laboratorijas trauki trauki (parasti stikla) ķīmiska, bioloģiska, retāk fizikāla rakstura darbu veikšanai, piemēram, kolbas, retortes, var glāzes, mērcilindri, biretes, pipetes, mēģenes; porcelāna laboratorijas trauki – piestas krūzes, vārglāzes, tīģeļi, bļodiņas, karotes u. c.
kristāmtrauks Trauks bērnu kristīšanai, parasti no akmens, metāla, koka vai stikla
Cladophora fracta trauslā kladofora
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā brauc aiz motocikla
diģenētiskie sūcējtārpi trematodes - plakano tārpu klase, \~5000 sugu, Latvijā \~130 sugu, ķermenis saplacināts, biežāk lapveida līdz 1,0 mm (retāk līdz 1,5 mm) garš
tercians Trešās klases (tercas) skolnieks
trešklasnieks Trešās klases skolēns
trešziemnieks Trešklašnieks
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās
pakalpojumatteices uzbrukums trieciens datoru tīklam, ko veido tā pārpludināšana ar tādu papildpieprasījumu skaitu, kas ievērojami palēnina normālo trafiku vai pat to pilnīgi pārtrauc
bullītis Trijstūrains dēlītis spīļu arklam kartupeļus vagojot
sporta krekls triko krekls bez rokām ar lielu kakla un muguras izgriezumu
trilobita Trilobīti - izmirusi jūras posmkāju klase
tre corde trīs stīgas; norādījums klavieru skaņdarbā spēlēt bez kreisā pedāļa vai atlaist to
pasms Trīsdesmit šķieta zobu, kuros var ievērt trīsdesmit pāru audekla velku pavedienu
trīasklasu Trīsklasīgs
spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla
krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
klaugas Troksnis, dauzīšanās, klabināšana (ilgstoša)
alass Troksnis, kas rodas no skaļas runāšanas, kliegšanas, riešanas, kladzināšanas utt.
ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot
ļerza Troksnis, kas rodas, vairākiem skaļi runājot, klaigājot u. tml.
pankšināt Trokšņaini klaudzināt
klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet
ārdavas Trokšņošana, klaigāšana, ārdīšanās; medības ar dzinējiem
bužot Trokšņot, klaigāt
klimšķināt Trokšņot, klaigāt
bruzdēt Trokšņot, klaudzināt
bruzdināt Trokšņot, klaudzināt
bruzdināties Trokšņot, klaudzināt
brauzdēt Trokšņot, klauvēt
brizdināt Trokšņot, klauvēt
brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt
kampsis Trompetvīns - divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints
zaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī kaķa gads
Kaķa gads truša gads - pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2011. un 2023. g.); arī zaķa gads
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam
mīksne Tukla dzīva radība
mīksnis Tukla dzīva radība
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas
mūlis Tukla seja
pese Tukla, resna sieviete
Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras
tūkstošsēklu Tūkstoša sēklu - parasti sēklas materiālu vidējo rādītāju raksturojuma sastāvdaļa
julus Tūkstoškāju apakšklases ģints
polydesmus Tūkstoškāju apakšklases ģints
schizophyllum Tūkstoškāju apakšklases ģints
simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris")
logodiarrēja Tukšu vārdu klabināšana
mataioloģija Tukšu vārdu klabināšana
paustums Tukšums, klajums
tulasnellales Tulasnellas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
(pa)klausīt uz vārda tūlīt (pa)klausīt
klausīt uz vārda tūlīt klausīt
paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt paklausīt
čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas
pīča Tūļīga, neveikla sieviete
amfibolīti Tumši metamorfi ieži, kuru galvenie minerāli ir amfiboli un plagioklazi; izmanto būvakmeņiem un apdares materiāliem
norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas
salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā
brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas
reaktīvā turbīna turbīna, kurā ievērojama daļa darbķermeņa (šķidruma, gāzes, tvaika) potenciālās enerģijas pārvēršas mehāniskajā enerģijā darbrata kanālos, kam ir reaktīvās sprauslas forma; šajos kanālos darbķermeņa strūkla attīsta reaktīvo spēku
turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija
liepene Tūsklape ("Petasites")
petasites Tūsklapes
lēpenes Tūsklapes ("Petasites")
liepenes Tūsklapes ("Petasites")
mērsaknes Tūsklapes ("Petasites")
pamašlapas Tūsklapes ("Petasites")
rozlapas Tūsklapes ("Petasites")
rožlapas Tūsklapes ("Petasites")
rožlape Tūsklapes ("Petasites")
rožlapis Tūsklapes ("Petasites")
saltlapas Tūsklapes ("Petasites")
saltlape Tūsklapes ("Petasites")
saltlapes Tūsklapes ("Petasites")
tūsklapas Tūsklapes ("Petasites")
Japānas tūsklape tūsklapju suga ("Petasites japonicus")
neīstā tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius")
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti
briedēt Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.)
sifons Tvaika strūklas aparāts vilkmes palielināšanai lokomotīves katla kurtuvē stāvēšanas laikā
ģīna Ūdas aukla
makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.)
ūdensbruka Ūdenim līdzīga šķidruma sakrāšanās sēklas vadu un pautu plēvēs
zosalus Ūdens (mīklas minot)
plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei)
šlākata Ūdens strūkla
stira Ūdens strūkla
ūdensstrūkla Ūdens strūkla
šlācene Ūdens strūklas sadalītājs, smidzinātājs, lejkanna
nymphaea Ūdensrozes - divdīgļlapju klases ūdensrožu dzimtas ģints
Kerije ūdenstece Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas kalnos pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
novads ūdenstece, kas uzņem ūdeni no nosusināšanas tīkla, uztver arī virszemes noteci un pieplūstošos gruntsūdeņus un novada uz noteku
dinass Ugunsizturīgs (līdz 1730 °C) materiāls, parasti no kramzemes, ķieģeļu veidā izmanto metalurģijas, stikla ieguves u. c. krāšņu iekšējai apdarei
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
koboca Ungārijā garkakla stīgu instruments ar 5-7 stīgām, kas strinkšķināmas pirkstiem
stacijas adrese unikāla adrese, kas piešķirta atsevišķi katrai datoru tīkla datu stacijai
tīkla adrese unikāls datoru tīkla mezgla, stacijas vai kādas tam pievienotas iekārtas vārds (identifikators)
UDK Universālā decimālā klasifikācija (bibliotēku zin.)
Nortkaneidjana upe ASV ("North Canadian River"), Oklahomas štatā, Kaneidjanas kreisā krasta pieteka
Ingoda upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, satekot ar Ononu veido Šilku, garums - 708 km, sākas Henteja grēdā, sekla, strauja, krāčaina
Vorkslica upe Krievijas Belgorodas apgabalā un Ukrainas Sumu apgabalā, Vorsklas labā krasta pieteka
Karakaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, izceļas kalnos pie Pakistānas robežas, izsīkst Taklamakana tuksnesī
Jurunkaša upe Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumos, sākas pie Tibetas autonomā reģiona robežas, izsīkst Taklamanaka tuksnesī
Hotana upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
Kolomaka upe Ukrainas Harkivas un Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
Merlo upe Ukrainas iun Poltavas apgabalā, Vorsklas kreisā krasta pieteka
urofloumetrija Urīna strūklas rakstura izmeklēšana
enciopielīts Urīnvadu un/vai nieres bļodiņas dilatācija normālas grūtniecības laikā ar sekojošu tūsku, bet reti ar visām klasiskajām iekaisuma pazīmēm
cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
ustomycetes Ustomicēšu klase
piroklastisks uz drupu materiālu (iežu, minerālu, vulkāniskā stikla atlūzām) attiecīgs; tāds, kas radies vulkāna izvirdumā
dorožka uz gludas virsmas (spoguļa, stikla, spēļu kārts) uzbērta kokaīna porcija
pazīšanas zīmes uz burām uz jahtas burām uzšūtu (labā pusē augstāk, kreisā - zemāk) zīmju (simbolu), burtu un ciparu kopa, kas norāda tās nacionālo piederību, klasi un reģistrācijas numuru
leukoplasts uz kretona vai audekla uzziests lipīgais kaučuka plāksteris, ko lieto ķirurģijā nelieliem pārsējumiem
žerkle uz leju nokāries govs kakla ādas izaugums
reālnasta uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās
pirkstu nospiedums uz pirksta gala iekšējās virsmas esošā līniju tīkla (papilārlīniju) nospiedums
dekols uz speciāla papīra ar keramiskajām krāsām poligrāfiski izgatavots zīmējums, kuru samitrina un uzlīmē dekorējamā stikla vai keramikas izstrādājuma virsmai; nostiprina, apdedzinot 780-820 Celsija grādu temperatūrā
prīma uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs
satukloties uzbaroties, tuklam kļūt
bāža Uzdzīvotāja, sieviete, kas vienmēr meklē izklaides un klaiņo apkārt
reklāmklips Uzfilmēts klips^1^ (kā) reklamēšanai
amizēt Uzjautrināt, izklaidēt (kādu)
izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju)
saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu)
ievērot Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos)
pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to)
uzklaušināt Uzklausīt, iedziļināties, atrast
biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē
uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties
uzklausināt Uzklaušināt
sistēmas NetBios paplašinātā lietotāju saskarne uzlabota sistēmas _NetBios_ versija, ko izmanto tīkla operpetājsistēmas, kā arī operpetājsistēmas _Microsoft Windows 95_ un _Microsoft Windows NT_
vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
vagācija Uzmanības klaiņošana
klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt
špicēt ausis uzmanīgi klausīties
smailēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
spicēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem)
ausenēt Uzmanīgi klausīties, ausīties
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt
paspicēt ausis uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par dzīvniekiem); paausīties
knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties
kadiljaks Uzņēmumā "General Motors" ražots luksusa klases automobilis, īpaši iecienīts ASV un Kanādā
ražošanas jauda uzņēmuma maksimāli iespējamais produkcijas izlaides (noteiktā nomenklatūrā, sortimentā) izejvielu pārstrādes apjoms laika vienībā
vadības grāmatvedība uzņēmuma pārvaldībai nepieciešamās informācijas (finanšu un operatīvās) klasifikācijas, mērīšanas, uzkrāšanas, analīzes, sagatavošanas, skaidrošanas un paziņošanas process, lai plānotu, novērtētu un kontrolētu uzņēmuma darbību un nodrošinātu resursu visizdevīgāko izlietojumu
rūpnieciskā frekvence uzņēmumu, pilsētu un lauku apdzīvoto vietu elektriskās enerģijas apgādes tīkla frekvence
uzklauvēt Uzsist, pieklauvēt
uzelkonis Uzšuvums apģērba (krekla, žaketes) elkoņa daļai
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
promotēt Uzturēt interesi, popularizēt, reklamēt; iepazīstināt potenciālo pircēju ar produktu, virzīt uz priekšu
lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem)
grand slam uzvara visās noteikta cikla sacensībās, čempionātos (parasti Lielbritānijas, Francijas, Austrālijas un ASV tenisa čempionātos)
sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties)
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties
pieklaust Uzzināt, noklausīties
pieklausties Uzzināt, noklausīties
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās
apions Vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae", pēc senākas klasifikācijas bija iekļauta smecernieku dzimtā kā āboliņu smecernieku ģints "Apion"), Latvijā maz pētīta, >60 sugu, līdz 5 mm garumā, bumbierveidīgas vaboles, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus, sēklas
apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas
graudeņi Vaboļu kārtas dzimta, mazas, veiklas, labi lidojošas vabolītes, izplatītas Eiropā un Amerikā
apion Vaboļu kārtas smecernieku dzimtas āboliņu smecernieku ģints, kas pēc jaunākās klasifikācijas veido atsevišķu apionu dzimtu
aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints
prīmāni Vācu ģimnāzijās vecākās klases skolēni
vadule Vadīkla
Vaitbreds Vadošais izklaides industrijas uzņēmums Lielbritānijā "Witbread"
sēklvads Vads (piemēram, sējmašīnai), pa kuru plūst sēklas vai minerālmēsli
kolpīts Vaginīts - dzemdes kakla gļotādas iekaisums, ko izraisa patogēnie mikroorganismi
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas
kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
klaudzināt vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem)
spaigāt vairākkārt kliegt; klaigāt
šmudzināt vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās
trāsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt
trēsināt vairākkārt radīt raksturīgas, stieptas skaņas pirms dēšanas (par vistām); vairākkārt stiepti, ne visai skaļi kladzināt; trāsināt
lodalēt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties)
repetīcija vairākkārtēja, ātra vienas un tās pašas skaņas atkārtošana, sevišķi klavierspēlē
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju
notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta
slapstīties Vairoties, slēpjoties klaiņot (par dzīvniekiem)
ļenkurs Vāja un neveikla dzīva radība
herkons vājstrāvas relejs, kura feromagnētiska materiāla kontaktu plāksnītes hermētiski iekausētas stikla caurulītē; tā darbību vada caurulītei uztītā tinumā plūstošās strāvas magnētiskais lauks
brīvvakars Vakars, kad skolēni nav aizņemti mācībās, izklaidējas, rotaļājas
elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma
vērzelīgs Valdāms, paklausīgs
VSŠ Valmieras stikla šķiedra
VSŠR Valmieras stikla šķiedras rūpnīca
kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme
stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites
uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm
deskriptors Valodas vārds vai vārdu grupa, ko izmanto informācijas klasificēšanai vai indeksēšanai
vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
tipoloģiskā valodniecība valodniecības nozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās pazīmes, konstatē tipiskās parādības un valodas universālijas un izstrādā valodu tipoloģiskās klasifikācijas principus; tipoloģiskā lingvistika
valodas tips valodu tipoloģiskās klasifikācijas iedalījuma vienība, kurā valodas iekļaujas pēc vispārīgām būtiskām valodas struktūras iezīmēm, neņemot vērā visas attiecīgās valodas īpatnības (šķir izolējošās, aglutinatīvās, fleksīvās, inkorporējošās valodas)
Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika
karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde
Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
VITA Valsts informācijas tīkla aģentūra
buru numurs valsts reģistrējošās organizācijas piešķirts reģistra kārtas numurs, kas uzšūts uz katras jahtas grotburām un spinakerburām (lielākām jahtām - uz visām burām), kopā ar to jābūt uzšūtam arī valsts un klases apzīmējumam
nacionālā klasifikācija vai klasifikators valsts vajadzībām izstrādāta un apstiprināta klasifikācija vai klasifikators
profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības
Prūsija valsts, vēlāk zeme Vācijā, izveidojās 1618. g., kad apvienojās Brandenburgas kūrfirstiste un Prūsijas hercogiste, 1701. g. kļuva par karalisti, 1871. g. proklamētajā Vācu impērijā ieguva vadošo stāvokli, 1918. g. kļuva par vienu no Vācijas zemēm, 1945.g. sadalīta
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
pēcdzemdību eklampsija var būt govīm un kucēm, dzemdētāja nemierīga, krampjaini raustās muguras un kakla muskulatūra, iestājas nesamaņa, bet pēc 5-30 min. pieceļas
joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
pieteikumvārds Vārds, ko lietotājam piešķir datoru tīkla administrators un ko izmanto, lai identificētu lietotāju
virtins Vārīti mīklas plācenīši
vareņiks Vārīts mīklas izstrādājums, parasti ar biezpiena pildījumu
ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris
ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris
varnakas Varnakziežu ģints, ziedi sarkani vai bālgani violeti, sēklotne lineāla, auglis ar daudz sēklām, sēklas ar bieziem gariem matiņiem
šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs
kuprāti Varu saturošu elementorganisko savienojumu klase
appīdas Veca arkla ilksis ar virvēm aptītas
apija Vecā arkla ilksis, ap kuru tika aptītas virves
refondēšana Vecā valsts parāda dzēšana, atlīdzināšana, laižot klajā jaunus aizņēmumus, galvenokārt - nomainot saistības, kurām beidzas dzēšanas termiņš, ar citām, jaunām obligācijām vai nomainot īstermiņa vērtspapīrus ar ilgtermiņa saistībām
protolepidodendri Vecākie un primitīvākie staipekņveidīgo klases augi, kas parādījās devonā un bija dihotomiski zaraini, 40-70 cm augsti lakstaugi ar skujveida lapām
garie Vecāko (9.-12.) klašu skolēni
Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti
vecklasiķis Vecklasikas pārstāvis
pantaleons Vecs mūzikas instruments, līdzīgs koklei, klavieru pirmparaugs, 1718. g. izgudrots
vecuma grupa vecumklašu apvienojums jaunaudzēs, vidēja vecuma audzēs, briestaudzēs, pieaugušās un pāraugušās audzēs
vecuma pakāpe vecumklašu sīkāks sadalījums 5 vai 10 gadu periodos
cf-klauzula Vedamizmaksu klauzula, norādījums, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas
ievedne Vedekla
jaunevīte Vedekla
jaunīte Vedekla
jaunuve Vedekla
ļaudava Vedekla
mārtene Vedekla
vedakla Vedekla
vedene Vedekla (1)
dēlene Vedekla, dēla sieva
jauņuve Vedekla, dēla sieva
mārte Vedekla, dēla sieva
vestene Vedekla, jauna sieva
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
sociācija veģetācijas klasifikācijas vienība, ko nodala pēc fitocenozes dominējošajām sugām; sīka, homogēna, dabā reāli eksistējoša vienība; piemēram, priežu mētrājā - šādas sociācijas: parastā priede-mellene-Šrēbera rūsaine, parastā priede-mellene-spīdīgā stāvaine
risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.)
kēkss Veidnē cepts konditorejas izstrādājums no mīklas, kas gatavota no miltiem, sviesta, olām, cukura, rozīnēm
kuļičs Veidnē cepts rauga mīklas salds cepums ar rozīnēm
cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet
tīklojums Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma
kniediņš Veikla gaita, raits solis
kartožneica Veikla kāršu spēlmane
spurna Veikla meitene
manevrs Veikla, arī viltīga aplinku rīcība, veikla, arī viltīga izturēšanās
sprikšķe Veikla, kustīga meitene
dejošana veikla, rotaļīga kustēšanās (par dzīvniekiem)
izārdava valoda veikla, tekoša valoda (tautas dziesmās)
rasais Veiklais, ātrais
prasmīgas rokas veiklas rokas
kopīgot veikt darbības, lai noteikti resursi būtu pieejami vairākiem datortīkla lietotājiem
spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
spēlēt veikt noteiktu darbību kopumu (spēli), kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību; gūt prieku, izklaidēties
mistrāls Vējdēļu klase vindsērfingā
rešetkas Vējluktura detaļa - stiepļu aizsargrežģis, ko uzliek stiklam
ampīrs Vēlā klasicisma stils Rietumeiropas arhitektūrā un lietišķajā mākslā (ap 1800.-1830. g.), kuram raksturīgas svinīgas, smagas formas, un asi krāsu kontrasti
šķērps Velēnu nazis arklam
šķērpums Velēnu nazis arklam
manrihters Vēlēta amatpersona Livonijā līdz 1812, kas izšķīra gk. vasaļmuižnieku robežprāvas un prasības pēc izbēgušajiem zemniekiem (vēlāk zemn. prāvas iztiesāja arkla tiesneši)
aretaloģija Vēlīnā grieķu-romiešu klasicisma reliģiozi-filozofiska satura literatūra
āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis
siet Velkot auklas, stieples galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, tinuma, panākt, ka (kā kopums, veidojums) kļūst vaļīgs, arī sadalās
laidiens Velku daļa (garumā), ko pavirza uz priekšu tad, kad noausts uz audekla priekšējā veltņa uztītais audekla posms
skrāpji Veltenisko tārpu klases kārta ("Acanthocephala"), parazīti ar āķīšiem bruņotu ievelkamu snuķīti, dzīvo dažādu ūdens un sauszemes mugurkaulnieku zarnu kanālā
rulle Veltnis mīklas izstrādājumu veidošanai
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti
virpotājs Veltņtārpu tipa klase ("Rotatoria"), kuras pārstāvjiem ķermeņa priekšgalā ir kustīgu skropstu kopums, ar kuru tie pārvietojas un piegādā mutei barību, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts \~400 sugu
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
ascaridae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta
anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos
ascaridia Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
ascaris Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
aphelenchoides Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints
globodera Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints "Globodera", Latvijā konstatēta 1 suga
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
asplanchna Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints
synchaeta Veltņtārpu tipa virpotāju klases ģints
saviļināt Veļot izveidot (no mīklas)
nolasīt (vārdus) no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu)
nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu)
šņore Vērpjamā ratiņa aukla
klanīna Vērpjamā ratiņa klaniņa
madaleņa Vērpjamā ratiņa klaniņa
makace Vērpjamā ratiņa klaniņa
skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla
vārpstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārstive Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vērstule Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
virstava Vērstuve - arkla detaļa, ar ko irdina un apvērš lemeša nogriezto zemes kārtu
vārzt Vērt auklas pastalā
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru
arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru"
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu)
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
augstākie vēži vēžu klases apakšklase ("Malacostraca"), 18000 sugu, Latvijā konstatēts 50 sugu
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži)
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints
bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga
acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints
diaphanosoma Vēžu klases sidu dzimtas ģints
limnosida Vēžu klases sidu dzimtas ģints
grēvis Vēžu klases vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Idoteidae"), Latvijas ūdeņos konstatētas 3 sugas
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints
cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
vilnaskrabis Vēžveidīgo klases dzimta, pie kuras pieder, piemēram, vilnaskrabji
artemisia Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
artemīsija Vībotnes - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
flagellāti Vicaiņi, vienšūņu tipa klase, kuras pārstāvjiem ir dzīvnieku un augu iezīmes, ap 4000 sugu, Latvijā 320 sugu
flagellata Vicaiņu klases "Mastigophora" nosaukuma sinonīms
ceratium Vicaiņu klases ģints
opalina Vicaiņu klases ģints
trihomonas Vicaiņu klases ģints ("Trichomonas"), vienšūnas parazīti, kas dzīvo cilvēku un dzīvnieku uroģenitālajā sistēmā, mutes dobumā, zarnu kanālā
trihomonāde Vicaiņu klases ģints; tām ir bumbierveida forma, 3-5 vicas ķermeņa priekšgalā un undulējoša membrāna gar vieniem sāniem; trihomonas
chrysomonadida Vicaiņu klases kārta
bruņvicaiņi Vicaiņu klases kārta ("Dinoflagellata"), kas apvieno divvicu vienšūņus ar divvāku bruņām, ko veido celulozes plātnītes
tripanosomas Vicaiņu klases vienšūnas parazīti, kas dzīvo mugurkaulnieku asinīs
ekonomiskā klase vidēji lēta tarifa ceļojumu klase lidmašīnās
šķelps Vidū robots kociņš, ar ko satur lemesnīcu spīļu arklam pie apīžām
kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs
poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām
tojs Vidusāzijas tautu svētki, kuros dzīro, dejo, spēlē mūzikas instrumentus un citādi izklaidējas
komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti
gobelet Viduslaikos un 16.-18. gs. zelta, sudraba vai stikla kauss ar kāju
goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri
goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
tercija Vidusskolas trešā klase
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
dekorēšana ar silikātkrāsām viegli kūstoša krāsaina stikla pārklājuma (emaljas) uzkausēšana uz stikla izstrādājuma virsmas
lodstikls Viegli kūstošs stikls, ko lieto metāla, stikla, keramikas u. c. materiālu savienošanai lodējot; ķīmiski un termiski saderīgs ar lodējamiem materiāliem
patipināt Viegli pieklauvēt
piedripināt Viegli pieklauvēt
pieknibināt Viegli pieklauvēt
pieknikstināties Viegli pieklauvēt
pieknipelēt Viegli pieklauvēt
vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete
stikla vate viegls izolācijas materiāls, kas ir veidots no īsiem, masā dažādos stāvokļos izvietotiem stikla šķiedras pavedieniem
tirajēri Viegls karaspēks, kas rīkojas izklaidus, vispirms parādījās franču pirmās republikas karos; strēlnieki
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu
irdinātājs Viela vai vielu maisījums, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu
spermatīns viela, kas atrodas zīdītāju sēklas šķidrumā
dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti
burvjlazda viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju
plektomicētes viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu
lietotāja vārds viena no datoru sistēmu un tīkla aizsardzības formām, kas (parasti kopā ar paroli) ļauj autentificēt lietotāju
miega artērija viena no divām lielajām artērijām, kuras atrodas abās pusēs kaklam
sakkoks viena no divām simetriskām saku sastāvdaļām - lokveida koka detaļa, ko novieto pie darba dzīvnieka kakla
ranga viena no divām spīļu arkla daļām, pie kuras ar atsēju piesien ilksi
paralēlklase viena no divām vai vairākām klasēm (vienā skolā), kurās viena mācību gada laikā skolēni apgūst vienu un to pašu programmu
krāteris viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
krāters viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
Aspasija viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi
Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots
Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m
dao viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība"
puantilisms viena no neoimpresionisma gleznošanas metodēm - tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā
Talija viena no nereīdām, kopā ar Ahilleju u. c. nereīdām piedalījās Patrokla apraudāšanā
aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts
holanders viena no papīra ražošanas cikla iekārtām, kurā gatavo šķidro papīra masu, maļ to starp nažiem un samaisa
dzimumcikla līdzsvara stadija viena no policiklisko dzīvnieku dzimumcikla stadijām; iestājas, ja nav notikusi apaugļošanās; šai laikā mātītēm nav dzimumaktivitātes
masu ražošana viena no progresīvajām ražošanas organizācijas formām specializētos uzņēmumos, kas ražo ierobežotas nomenklatūras vientipa produkciju
standarts 10 Base 2 viena no standarta IEEE 802 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto 50 omu koaksiālo kabeli, kura maksimālais garums var būt 185 m
standarts 10 Base T viena no standarta IEEE 802.3 versijām datoru tīklam "Ethernet", izmanto vīto pāru kabeli, kura maksimālais garums var būt 100 m
aknu sūnas (Hepaticae) viena no sūnaugu klasēm - lapoņveida augi vai augi ar stumbru un lapām
karposporofīts viena no trim sārtaļģu attīstības cikla paaudzēm (pārējās - gametofīts un sporofīts)
stornello viena no visvairāk izplatītām itāliešu tautas dzejas formām, lietota arī māklas dzejā, būtībā dzejas formā ietērpts sakāmvārds
masts Vienā tīkla izmetienā iegūtais loms
instrumentācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim)
orķestrācija Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana orķestrim; instrumentācija (2)
saknosīties Vienam otru grābstīt (pie kakla) un berzēt (parasti par zirgiem)
mikrospermas Viendīgļlapju augu rinda, ko raksturo sīkas sēklas 0,1-0,2 mm caurmērā, kas sastāv tikai no dažiem simtiem šūnu, apklātas ar irdenu čaulu, tiek producētas miljoniem katrā auglī
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
amaryllidaceae Viendīgļlapju klases amariļļu dzimta
cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu
palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās
tilandsija Viendīgļlapju klases bromēliju dzimtas ģints ("Tillandsia"), daudzgadīgi tropu un subtropu lakstaugi, pārsvarā epifīti, kas aug uz citiem augiem, gk. Amerikā, Latvijā dažas sugas audzē augumājās un istabās
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta
najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales")
alimataceae Viendīgļlapju klases cirveņu dzimta
puķumeldrs Viendīgļlapju klases cirveņu rindas dzimta ("Butomaceae"), 1 ģints
ārums Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta ("Araceae"), \~110 ģinšu, >2900 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - cūkauši un kalmes; kallu dzimta
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
bromēlija Viendīgļlapju klases dzimta ("Bromeliaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, tropos un subtropos Amerikā, \~50 ģinšu, 2000 sugu, t. sk. ananasi
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas
maranta Viendīgļlapju klases dzimta ("Marantaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. tropos Amerikas mitrajos mūžamežos, arī Āzijā un Āfrikā, 32 ģintis, 350 sugu
orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
rupija Viendīgļlapju klases dzimta ("Ruppiaceae"), radniecīga glīveņu dzimtai, daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām, 1 ģints
šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints
diedzene Viendīgļlapju klases dzimta ("Zannichelliaceae"), iegrimuši vai peldoši vienmājas, retāk divmāju ūdensaugi iesāļūdeņos un saldūdeņos, 3 ģintis, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
jūraszāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Zosteraceae"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas aug sāļos jūru un okeānu ūdeņos, 3 ģintis, 23 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta
crypsis Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
aira Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Aira"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
rudzusmilga Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Apera"), viengadīgs augs ar skraju ceru, sīkām, akotainām vārpiņām plašā skarā, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
carex Viendīgļlapju klases grīšļu dzimtas grīšļu ģints
ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas
eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu
restijaugi Viendīgļlapju klases komelīnu rindas dzimta ("Restionaceae"), >400 sugu
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās)
banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu
kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
formijaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Phormiaceae")
pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu
āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga
ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
ežgalvīte Viendīgļlapju klases pandānu rindas dzimta ("Sparganiaceae"), 1 ģints
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle
strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu
tomātaugi Viengadīgi un daudzgadīgi nakteņu dzimtas dārzeņi, siltumprasīgi augi no kuriem nozīmīgākie ir tomāti, paprika, baklažāns, fizāļi
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā
soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas)
asteroksiloni Vieni no pirmajiem psilofītu klases sauszemes augiem; izmiruši devonā, līdz 1 m gari, \~1 cm resni dihotomiski zaroti stumbri ar dažus mm gariem izaugumiem, kas veica lapu funkcijas; stumbra vidū zvaigžņveida koksne
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
trāba Vienkārša rokassoma (izgatavota no lūksnes, auklas, auduma vai ādas)
attālā pārraudzība vienkāršā tīkla pārvaldības protokola (_SNMP_) paplašinājums, kas nodrošina plašas tīkla pārraudzības iespējas. Protokols _SNMP_ paredz, ka iekārta ir jāapprasa, lai no tās iegūtu informāciju. _RMON_ ir aktīvs un var sūtīt trauksmes signālus par dažādiem trafika stāvokļiem, arī par specifiski kļūdainām situācijām
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju
skuters vienkāršots un vieglāks motocikla vai mopēda modelis - transportlīdzeklis, ar ko pārvietojas nelielā attālumā
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
pieklakšķināt Vienlaicīgi reizēm klakšķināt
auss Vienlemeša arkla apvērsējs
zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala
dzīkstele Vienlemeša arkla vai kādas lauksaimniecības mašīnas dīsele
lemešs Vienlemeša dzelzs arkla lemesis
kaļ kā dzenis vienmērīgi, ritmiski klaudzina
vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi
drikāt Vienmuļīgi klabēt, klikšķēt
pusaile vienreizēja sēklas ieecēšana
Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
interneta seriālās līnijas protokols viens no diviem interneta standartprotokoliem, kas, izmantojot telefona līnijas, nodrošina atsevišķas darbstacijas vai datora tiešu pieslēgšanu tīklam
protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga
ratatujs viens no franču virtuves ēdieniem ("ratatouille"), dārzeņu sautējums, kuru katra saimniece gatavo pēc savas receptes un saskaņā ar ģimenes tradīcijām, bet parasti no tomātiem, sīpoliem, cukini, baklažāna un paprikas, garšai pievienojot olīveļļu, baziliku, ķiploku un majorānu
balotāde viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ
kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
bende viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas
bendele viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas
bendelis viens no kokiem arkla sānos, pie kuriem piesien dzenaukšas
veselības aprūpes pabalsts viens no pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas sociālo pabalstu veidiem Latvijā, proti, materiāls atbalsts veselības aprūpei pašvaldībā deklarētai personai
reversais adrešu atrises protokols viens no protokoliem _TCP/IP_, kas, izmantojot kāda ar internetu savienota lokālā tīkla darbstaciju adreses, ļauj noteikt šo darbstaciju _IP_ adreses; protokols RARP
skaldnēšana viens no stikla un dārgakmeņu slīpēšanas veidiem, apstrāde ar slīpripu, kas rotē ap horizontālu asi
kvarcs viens no visizplatītākajiem iežveidotājiem minerāliem, silīcija dioksīds ar daudziem paveidiem, starp tiem ir dārgakmeņi (ametists, citrīns, kalnu kristāls, morions, prazems u. c.); izmanto aparātu būvē, optikā, juvelierizstrādājumiem, stikla rūpniecībā u. c.
shizomicētes Vienšūnu klase, kuri vairojas daloties; pie tiem pieder aktinomicētes un baktērijas
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju
apiosoma Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu tipa skropstaiņu klases ģints
zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina")
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās
foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
skropstiņinfuzorijas Vienšūņu tipa klase ("Ciliata"); pārvietojas ar skropstiņām; dzīvo jūrās, saldūdeņos, augsnē, ir cilvēka un dzīvnieku parazīti; skropstaiņi
actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
toksoplazmas Vienšūņu tipa vicaiņu klases eimēriju dzimtas ģints ("Toxoplasma"), parazīti, kas parazitē gk. mugurkaulnieku (arī cilvēku) šūnās
lamblija Vienšūņu tipa vicaiņu klases ģints ("Lamblia"), parazīts, kas mitinās cilvēka un dažu dzīvnieku tievajā zarnā, >10 sugas, Latvijā izplatīta 1 suga
eiglenoididas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta
fitomonadidas Vienšūņu tipa vicaiņu klases kārta
eiglenoidida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis
fitomonodida Vienšūņu tipa vicaiņu klases šāda nosaukuma kārtas atsevišķs pārstāvis
skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs
sarkodīnvicaiņi Vienšūņu tips ("Sarcodinomorpha"), brīvi dzīvojoši vai parazītiski vienšūņi, kuru kustību organoīdi ir mānkājiņas vai vicas, iedala 2 klasēs - sarkodīnās un vicaiņos
sporaiņi Vienšūņu tips ("Sporozoa"), mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku parazīti, iedalās 2 klasēs - gregarīnas un kokcīdijas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
konsjeržs Viesnīcas darbinieks, kurš palīdz viesiem iesaistīties dažādos pasākumos, izklaidēs un nodarbēs gan viesnīcā, gan ārpus tās; viesu aprūpētājs
žaustave vieta (arī kārts, aukla), kur kaut kas izkārts žāvēšanai
kaklpakaļa vieta kakla aizmugurē (aiz apkakles)
piešava vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
piešāve vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
piešavs vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu
krūpinis vieta zem kakla līdz krūtīm (cilvēkam, dzīvniekam)
cumpurnis vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi
obsekvencija vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus
Alburnus lucidus vīķe, šīs ģints suga pēc senākas klasifikācijas
iemeti Vīle kreklam, kleitai
iemaši Vīle kreklam, svārkiem
iemati Vīle kreklam, svārkiem
šarlainis vilnas šalle (kaklauts) ar ziediem (pirkta, ne pašausta)
bāba Vinča smagu nastu celšanai vai vilkšanai, arī zvejas tīkla izvilkšanai
baļas vinčas uz ragavām, ko izmanto tīkla auklu uztīšanai, izvelkot tīklu no ūdens
lecamaukla Vingrošanas priekšmets lēkšanai - aukla ar rokturiem abos galos
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
viperus Vipera - odžu dzimtas ģints nosaukums pēc senākas klasifikācijas
virskrekls vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla
bešmets vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā
apačs vīriešu krekla piegriezums ar plašu vaļēju apkakli
muciņa vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem
muciņš vīriešu svārku piegriezuma veids taisniem līdz kaklam sapogātiem svārkiem
apakškrekls vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla
virssvārki vīriešu žakete, ko nēsā virs krekla, džempera; vīriešu svārki
jirce Vīrišķā sēkla
šļīme vīrišķās sēklas šķidrums
šlīme Vīrišķās sēklas šķidrums
filinia Virpotāju 2 klases ģints
euchlanis Virpotāju klases ģints
habrotrocha Virpotāju klases ģints
kellicottia Virpotāju klases ģints
keratella Virpotāju klases ģints
macrotrachela Virpotāju klases ģints
rotaria Virpotāju klases ģints
uzkrekls Virs vīriešu krekla valkājama atsevišķa krūšu daļa ar apkakli
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem
pončiks Virtulis, eļļā vārīts rauga mīklas pīrādziņš
striķis Virve, aukla
valgs Virve, aukla, arī saite ar cilpu
kliedēšana Virves vai troses aptīšana ar buru audekla līni, lai pasargātu tās no bojāšanās un atiršanas
raugas Virves, ar ko spīļarkla lemesis sastiprināts ar rokturi un ilksīm
palladisms Virziens 16.-18. gs. Eiropas arhitektūrā, kura pamatā bija klasiskās arhitektūras tradīcijas, racionāla skaidrība, loģiskums, plašs ant. orderu sist. izmantojums, atturīgs dekoratīvisms
klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni
pūst Virzot izelpu, no stikla masas veidot (ko)
šotu vadīšana visas operācijas (ievilkšana un izlikšana, kā arī aizlikšana un atbrīvošana no klampas), ko, vadot buras, veic ar šotīm
zīdītāji Visaugstāk attīstīto mugurkaulnieku klase ("Mammalia"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir labi attīstītas galvas smadzenes, nervu sistēma un maņu orgāni un kas mazuļus baro ar pienu; šīs klases dzīvnieki
reproduktīvais materiāls visi meža atjaunošanai izmantojamie kokaugu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas izejmateriāli: sēklas, sējeņi, stādi, dižstādi, spraudeņi, mietņi, stādeņi
skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums)
NACE Vispārējā saimniecisko darbību klasifikācija Eiropas Savienībā ("general industrial classification of economic activities within the European Union")
sekmība Vispārējais sekmju stāvoklis (piemēram, klasē, skolā, mācību iestāžu sistēmā)
Famenas stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas augšdevona vienība, seklas jūras un lagunāro nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 180 m, iedala 2 pastāvos
Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa
speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām
telemātika Vispārējs apzīmējums teleinformacionālām sistēmām (teleteksam. teletekstam, videoteksam), kas izveidotas uz koplietošanas TV vai telefona tīkla un sadzīves televizoru bāzes; videogrāfija
starpprocesu komunikācija vispārējs termins datu apmaiņas metožu apzīmēšanai vairākuzdevumu sistēmās, kas realizētas vienā datorā vai tādās programmu sistēmās, kas sadarbojas ar datoru tīkla starpniecību
kategorija Vispārīgs jēdziens (dažādās zinātnes nozarēs), kas atspoguļo priekšmetu, parādību grupas, klases, kā arī priekšmetu, parādību vispārīgākās, būtiskākās pazīmes; priekšmetu, parādību grupas vispārīga pazīme
deklaratīvums vispārināta īpašība --> deklaratīvs, šīs īpašības konkrēta izpausme
izklaidīgums vispārināta īpašība --> izklaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
klasiskums vispārināta īpašība --> klasisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
klausīgums vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
mīklainība vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nepaklausīgums vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība
seklums vispārināta īpašība --> sekls(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; sekla vieta
stiklainums vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme
pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību
jaunākās klases vispārizglītojošo skolu pirmās trīs vai četras klases
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases
furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā
tīkla etiķete vispārpieņemtas normas, kas nosaka lietotāja uzvedību, izmantojot interneta tīkla pakalpojumus
klāgata Vista, kas daudz kladzina, bet dēj maz olas
mūkāt Vīstīt rokas kreklam vai citam apģerba gabalam
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
panhipogammaglobulinēmija Visu klašu imūnglobulīnu nepietiekamība asinīs
tirdzniecības flote visu tipu un klašu pasažieru un kravu pārvadāšanas kuģi, kā arī tie kuģi, kas kalpo ostu vajadzībām
skrandu proletariāts viszemākais iedzīvotāju slānis (ubagi, klaidoņi, noziedznieki, prostitūtas u. tml.), kam nav noteiktas nodarbošanās un eksistences līdzekļu
pinakls Vīta aukla, valgs (zirga kāju sapīšanai); pineklis
kristalīns Vitelīnu klases proteīns, atrodams acs lēcā
pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas
pavuorškys vīžu auklas
uražas Vīžu auklas
artikulācijas rinda vokāļu iedalījums, klasificējot tos pēc mēles virsmas augstākā punkta stāvokļa horizontālā dimensijā mutes dobumā
volframīts Volframātu klases minerāls, kas satur volframu (dzelzs un mangāna volframsāls); galvenā rūda, no kuras iegūst volframu
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā
antiseptizēšana Zāģmateriālu virsmas sekla piesūcināšana ar indīgu ķimikāliju šķīdumiem, kas īslaicīgi (4-6 nedēļas) pasargā zāģmateriālus no zilēšanas un pelēšanas
bromus Zaķauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
jūraszaķis Zaķzivs - zivju klases skorpēnveidīgo kārtas zaķzivju dzimtas zivs
kaulerpa Zalaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas dzimta ("Caulerpaceae")
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām
hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu
asterococcaceae Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimta
asterococcus Zaļaļgu klases tetrasporu rindas dzimtas "Asterococcaceae" ģints
ulothrix Zaļaļgu klases ulotrihu rindas ulotrihu dzimtas ģints, 25 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas
mezotēnija Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Mesotaeniaceae"), tajā apvienotas vienkāršākās konjugātu klases aļģes, tās dzīvo pa vienai, retumis apvienotas viegli sairstošos pavedienos, 8 ģintis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 18 sugu
euchlorophyceae Zaļaļģu klase
volvokss Zaļaļģu klases aļģu rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtas, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
kartērija Zaļaļģu klases hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Carteria"), vienšūnas aļģes ar acs laukumiņu stigmu un 4 vicām, 67 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt gk. stāvošos ūdeņos
botryococcaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas aļģu dzimta
ankistrodesmus Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodemu dzimtas ģints, \~40 sugu, Latvijā atrastas 24 sugas
ankistrodesmaceae Zaļaļģu klases hlorokoku rindas ankistrodesmu dzimta
harācija Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Characiaceae"), bipolāras, parasti pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju zaļaļģes, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 7 ģintis
gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā
scenedesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Scenedesmaceae"), cenobijā parasti apvienotas 4, 8 vai 16 šūnas, 13 ģinšu
ankyra Zaļaļģu klases hlorokoku rindas harāciju dzimtas ģints
actinastrum Zaļaļģu klases hlorokoku rindas scenedesmu dzimtas ģints
ankistrodesma Zaļaļģu klases hlorokoku rindas zaļaļģu dzimta ("Ankistrodesmaceae"), kurā apvienotas izstieptas, iegarenas, vārpstveida, adatveida, galos noapaļotas vai nosmailinātas zaļaļģes, 13 ģintis, Latvijā konstatētas 9 ģintis
hlorella Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Chlorella"), vienšūnas zaļaļģe, kas satur daudz olbaltumvielu un tauku, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 10 sugas
lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā
tetraedrona Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Tetraedron"), saplacinātas trīsstūrainas līdz piecstūrainas vai tetraedriskas vienšūnas zaļaļģes ar gludu vai punktētu (granulētu) apvalku, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, kas mīt gk. planktonā
hlorokoki Zaļaļģu klases rinda ("Chlorococcales"), nekustīgas vienšūnas, koloniju vai cenobiju aļģes, gk. saldūdens planktonā un kā aerofīti uz mitra substrāta; ietilpst ķērpju sastāvā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu", vietām veido "ūdenstīkliņu", \~1000 sugu, ko parasti apvieno 26 dzimtās, Latvijā konstatēts 18 dzimtu
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā
ulotriha Zaļaļģu klases rinda ("Ulotrichales"), pavedienveidīgas vai plātņveidīgas daudzšūnu aļģes, 13 dzimtu, kas visas konstatētas arī Latvijā
volovoksi Zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas, cenobiju vai koloniju aļģes, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
celastras Zaļaļģu klases scenedesmu dzimtas ģints ("Coelastrum"), cenobiju zaļaļģes ar lodveidīgiem cenobijiem, kas parasti sastāv no 8, 12 vai 16 šūnām, 18 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu, kas mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu planktonā, retāk bentosā
kladofora zaļaļģu klases sifonokladu rindas dzimta ("Cladophoraceae"), makroskopiskas aļģes ar pavedienveida (dažkārt zarotu) laponi, 14 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis
aegagrophila Zaļaļģu klases sifonokladu rindas kladoforu dzimtas ģints
sifonokladi Zaļaļģu klases ūdensaugi ar pavedienveidīgu, zarotu vai lodveidīgu laponi; izplatība visā pasaulē saldūdeņos un jūrās (~ 16 ģinšu, 300 sugu)
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis
edogonija zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Oedogoniaceae"), 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis; no šīs dzimtas ģints "Bulbochaete" 97 sugām Latvijā konstatētas 25 sugas
trentepolija Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Trentepohliaceae"), pavedienveida aļģes, 6 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ulva Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Ulvaceae"), makroskopiskas zaļaļģes ar plātņveidīgu vai stobrveidīgu laponi, 4 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 8 sugas
aphanochaete Zaļaļģu klases ulotrihu rindas hetoforu dzimta ģints
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā
fakota Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Phacotaceae"), mikroskopiskas vienšūnas zaļaļģes ar divām vienāda garuma vicām; 32 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
zignemātas zaļaļģu konjugātu klases rinda, nezarotas, pavedienveidīgas aļģes, saldūdeņos un iesāļos ūdeņos; 1 dzimta, 13 ģinšu, \~600 sugu
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā
dinoficeja Zaļaļģu nodalījuma klase ("Dinoficeaea")
actinotaenium Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints
bambusina Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases desmīdiju dzimtas ģints
klostērija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Closteriaceae"), vienšūnas zaļaļģes, kam abas simetriskās šūnas puses nodalītas ar jostu vai svītru, 1 ģints
desmīdija Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Desmidiaceae"), aļģēm raksturīga liela formu dažādība un skaists šūnas veidojums, \~25 ģintis, Latvijā konstatēts 20 ģinšu
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos
acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
volvokas Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Volvocales"), kustīgas vienšūnas vai koloniju aļģes, mīt ūdeņos, augsnē, 10 dzimtu, >100 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas
diorīts Zaļganpelēks, graudains intruzīvs iezis, kas sastāv galvenokārt no plagioklaza un amfibola (ragmāņa); andezīta intruzīvais ekvivalents; izmanto būvniecībā
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
seligeria Zaļsūnu apakšklases ģints
bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas
krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus")
kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum")
gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia")
mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium")
daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum")
vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia")
dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā
krači Zārdi, sastatīti koki āboliņa, zirņu u. c. žāvēšanai klajā laukā
diskomedūzas Zarndobumaino kārtas scifomedūzu klases iedaļa
akalefas Zarndobumaino klase, polipi, kas pumpurojoties pārvēršas par brīvi peldošām medūzām ar daudz zarotiem gremošanas dobumiem
ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu
obēlija Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases ģints ("Obelia")
trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta
hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora")
medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
koraļļpolipi Zarndobumaiņu tipa klase, pie kuras pieder jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās; šīs klases dzīvnieki
aktīnija Zarndobumaiņu tipa koraļļu klases kārta ("Actiniaria"), vientuļi, retāk koloniju bezskeleta polipi, diametrs - no dažiem mm līdz 1,5 m, izplatīti jūrās līdz 8000 m dziļumam, \~1500 sugu
noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt
chrysocapsineae Zeltaino aļģu klase
chrysomonadinae Zeltaino aļģu klase
chrysosphaerinae Zeltaino aļģu klase
hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints
chrysotrichineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase
rhizochrysidineae Zeltaino aļģu nodalījuma klase
zeltrīkste Zeltgalvīšu suga, 30 cm līdz metram garumā, aug sausos, klajos mežos, zied no jūlija līdz septembrim
basklarnete Zema reģistra klarnete
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
deklasifikācija Zemākas tarifa klases noteikšana, tarifa pazemināšana
hrizomonādas Zemākie ūdens organismi zeltaini dzeltenā vai brūnā krāsā; tos vai nu pieskaita pie vienkāršākajiem vicaiņu klases dzīvniekiem, vai arī uzskata par īpašu aļģu tipu; hrizomonādas dzīvo galvenokārt saldūdens un jūru planktonā
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas
lecideja Zemāko augu ķērpju nodalījuma asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lecideaceae"), ķērpjiem ir vienveidīgs, sīks, zvīņveidīgs, vesels vai šūnveidīgi saplaisājis, dažreiz graudains krevju lapotnis, 20 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 47 sugas
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu
sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas
bangiaceae Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases dzimta
bangia Zemāko augu sārtaļģu nodalījuma bangiju klases ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
apaļmutes Zemāko mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst nēģi un miksīnas
katodaizsardzība Zemē izvietotu metālkonstrukciju aizsardzība pret klaidstrāvu izraisītu koroziju, izmantojot aizsargājamo konstrukciju par katodu neatkarīgā kontūrā
Aronia arbutifolia zemeņkoklapu aronija
sarkanā aronija zemeņkoklapu aronija
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc
riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā
Rihtera skala zemestrīču klasifikācijas sistēma pēc magnitūdām; tās pamatā ir seismisko viļņu enerģijas novērtējums, ko veic pēc 12 punktu skalas
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks
leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks
asmītnieks Zemnieks, kam piederēja arkla asmīte, t. i. 1/8 arkla zemes; Latvijā no 15. gs. šādas saimniecības veidojušās sadaloties mantotajām saimniecībām; 17. gs. beigās 1/8 arkla noteica kā iespējami mazāko zemnieku sētu
laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos
adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas
cetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/4 arkla (ap 40-55 ha)
puscetortnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija 1/8 arkla (ap 19-27 ha)
pušelnieks Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (19. gs. ap 75-110 ha jeb 200-300 pūrvietas)
pusarklis Zemnieks, kura zemes lielums bija puse no arkla (ap 80-110 ha)
servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
ofikleīde Zems pūšamais instruments ar klapēm
dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta; šo zīdītāju apakšklase
kaguangs Zīdītāju kārtas, kaķa lieluma slaids dzīvnieks ar lidādu sānos, kas sākoties no kakla apņem abējus locekļus, Dienvidaustrumāzijā
somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma 1(2); šīs apakšklases dzīvnieki
vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās
mogera Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas Eirāzijas kurmju cilts ģints ("Mogera")
viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas
susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas
māņlēcējpele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Zapodidae"), sīki grauzēji (ķermeņa garums - 5-9 cm), pēc izskata līdzīgi pelēm, 11 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga - meža sicista
lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie
vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi
sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu
ādlidoņi Zīdītāju klases kārta ("Dermoptera"), tropiskajos mežos, ķermeņa sānos ir lidplēve, ar kuru dzīvnieks planē
nepilnzobis Zīdītāju klases kārta ("Edentata"), dzīvnieki ar īpatnēju zobu uzbūvi, saglabājušās tikai 3 dzimtas: sliņķu, skudrlāču un bruņnešu dzimta
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki
jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg
cauruļzobis zīdītāju klases kārta ("Tubulidentata"), kurā ir tikai 1 dzimta un 1 suga
zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki
pundurcirslītis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas ciršļu dzimtas suga ("Suncus etruscus")
cirslis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), mazs zīdītājs, līdzīgs pelēm, garu, smailu galvu, pārtiek no kukaiņiem, gliemežiem u. c., līdz 4 cm garš, 21 ģints, \~290 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kurmis Zīdītāju klases kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Talpidae"), 12-18 ģinšu, 19-31 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem; lauksaimniecības dzīvnieks
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras
kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
alces Zīdītāju klases pārnadžu kārtas briežu dzimtas ģints
aita Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas ģints ("Ovis"), atgremotājs, vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas
sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos
dobradži zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), pie kuras pieder pārnadži ar dobiem ragiem, 43 ģintis, \~125 sugas, Latvijā senāk bijušas 2 ģintis, 2 sugas - sumbrs un taurs
cūka Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Suidae"), 6 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu
ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon")
jaguārs Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo onca"), liels, plēsīgs dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā)
leopards Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo pardus"), dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām; pantera
tīģeris Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga ("Leo tigris"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu
sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
lauva Zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Leo leo"), liels, ļoti spēcīgs dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu
grizons zīdītāju klases plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Galictis"), plēsīgs dzīvnieks ar pelēku muguru un baltām svītrām sānos, dzīvo Dienvidamerikā
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas
pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes
lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu
kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās
varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu
skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā
kurmjsomaiņi Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Notoryctidae"), mīt augsnes alās
bandikuts Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Peramelidae"), nelieli somaiņu kārtas dzīvnieki ar garu purnu, aktīvi naktī, entomofāgi, retumis ēd arī citus dzīvniekus un augus, izplatīti Austrālijā
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus
pundurkašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas kašalotu dzimtas ģints ("Kogia"), 2 sugas, garums - līdz 3,4 m, masa - līdz 400 kg
kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā)
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga
nagaiņi Zīdītāju klases virskārta, kurā ietilpst pārnadžu un nepārnadžu kārtas un kuras pārstāvjiem ir raksturīga ragvielas kapsula, kas apņem pirkstu galus; šīs virskārtas dzīvnieki
zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
augļlapa Zieda sastāvdaļa (segsēkļiem), uz kuras attīstās sēklaizmetņi un veidojas auglenīca
segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem)
apputekšņošana Ziedaugiem ziedputekšu nogādāšana no putekšlapām uz drīksnu, kailsēkļiem tieši uz sēklas aizmetni
viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti
apputeksnēšana Ziedputekšņu novadīšana uz drīksnas vai sēklaizmetņa, kur notiek apaugļošana
komanči Ziemeļamerikas indiāņu cilts no šošonu grupas, tagad dzīvo rezervātā Oklahomā (~5000 cilv.); līdz 1870. g. tika uzskatīti par labākajiem jātniekiem prērijā, mūsdienās gk. laukstrādnieki
čiroki Ziemeļamerikas indiāņu cilts, 1838.-1839. g. lielākā cilts daļa bija spiesta pārcelties uz "indiāņu teritoriju" Oklahomā
šoni Ziemeļamerikas indiāņu tauta ("Shawnee"), kas agrāk dzīvoja pie Ohaio upes, tagad - rezervātā Oklahomas štatā
oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m
Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina
smalta Zila krāsviela, kas sastāv no kobalta silikāta un ko izmanto stikla un porcelāna rūpniecībā
nostoc Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
anabēnas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Anabaena"), aļģes ar visā garumā vienāda platuma pavedieniem, kas var būt pa vienam vai apvienoti pārslveida vai plēvveida kopās; Latvijā konstatētas 38 sugas, gk. stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu planktonā; bieži izraisa ūdens "ziedēšanu"
kalotriha Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Calotrix"), pavedieni nezaroti vai zaroti, asimetriski, \~45 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu, kas mīt gk stāvošos ūdeņos, kur veido apaugumus uz zemūdens priekšmetiem un arī uz mitrām klintīm
lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā
nostoki Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Nostoc"), pavedienveida aļģes, kas apvienotas gļotainās kolonijās, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu, kas mīt saldūdeņos, kā arī uz augsnes
oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm
rivulārija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Rivularia"), pavedieni asimetriski, galos sašaurināti, bieži pāriet matiņā, veido sfēriskas vai puslodesveidīgas kolonijas, kas piestiprinātas pie substrāta, retāk brīvi peldošas, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos
scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu
entophysalidales Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases rinda, no kuras Latvijā retumis sastopamas 2 sugas
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas
kulērs Zilas stikla krāsas vidēji smalkā šķirne
zīls Zīle 1(2) - pērlei līdzīgs veidojums rotāšanai (parasti no krāsaina stikla)
prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
mellums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
melnums Zīme (diegs, mezgls u. tml.), ko velkot audeklu uz velku kokiem, iesien velkos, lai noteiktu audekla garumu
reklāmzīme Zīme (kā) reklamēšanai
grēviņš Zīme, kas zvejniekam uz ūdens virsas rāda, kur ielaists tīkls; tīkla pludiķis
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
taksonomija Zinātnes nozare, kas pētī augsti organizētu hierarhisku sistēmu (piemēram, dabas, valodas objektu) klasifikācijas un nomenklatūras principus un metodes; arī sistemātika
psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās
zooloģija Zinātņu komplekss, kas pētī dzīvniekus, to uzbūvi, attīstību, daudzveidību un klasifikāciju; attiecīgais mācību priekšmets
apraides ziņojums ziņojums, kas adresēts visiem datoru tīkla lietotājiem
multiraide Ziņojumu pārraides veids datoru tīklos, kad viens un tas pats ziņojums vienā laikā tiek nosūtīts vairākām, bet ne visām datoru tīkla stacijām
uzkrājnosūtne Ziņojumu pārsūtīšanas metode, kas nodrošina, ka ziņojums pirms tā nogādāšanas adresātam tiek uzglabāts kādā datoru tīkla starpmezglā (ierīcē), lai sagaidītu izdevīgāko tā nogādes laiku vai nogaidītu, kamēr tā saņēmējs ir pieejams
kamstavi Zirga kakla virsējā mala
apjavs Zirgam ūdenī iebērti un samaisīti milti, iejauta mīkla
klipiņu rīki zirgu saku veids - ar salmu silksni, bez ādas apšuvuma un ar auklas apsietām virām augšā
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu
lēngājēji Zirnekļu klases kārta, mazi tārpējādi dzīvnieciņi ar sūcējām un dūrējām mutes daļām un 4 pāriem īsām, neattīstītām kājām, bez sirds un bez trahejām, uz sauszemes dzīvojošie var sakaltuši atkal atdzīvoties, tiklīdz tiek valgumā
falanga zirnekļveidīgo klases dzīvnieku kārta, no 8 mm līdz 5 cm garumā, indīgs dzīvnieks (siltajās zemēs)
pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem
fitosejula Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas ģints ("Phytoseiulus")
anthoseus Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas plēsējērču dzimtas ģints
anystidae Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas plēsīgo ērču grupas dzimta
ērce Zirnekļveidīgo klases kārta ("Acarina"), sīks vai ļoti sīks dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi
māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
pedipalpi Zirnekļveidīgo klases pārstāvju otrais ekstremitāšu pāris pie galvkrūtīm
tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā
zirnītis Zirņa sēklai līdzīga zāļu forma - mazs, apaļš graudiņš (parasti ar gludu virsmu); arī dražeja, pilula
plākšņata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšata
plīkstere Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšata
plākšata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšņata
plākškata Zirņu pāksts, kurā tikko aizmetušās sēklas (zirņi), plāna zirņu vai pupu pāksts; plākšņata
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
nerophis Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas ģints
čūskzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas suga ("Nerophis ophidion"), garums - 25-30 cm, planktonofāga, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, arī Baltijas jūrā, bet Latvijas piekrastē reti
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes
acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
lentzivs Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Lumpenidae"), 6 ģintis, 10 sugu, Baltijas jūrā konstatēta 1 ģints, 1 suga
asaris Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Percidae"), saldūdens un puscaurceļotājas zivis, kas mīt ziemeļu puslodes ūdeņos, 12 ģintis, >160 sugu, Latvijā 3 ģintis, 3 sugas
makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu
lucītis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Zoarcidae"), \~50 ģinšu, \~200 sugu
gobiusculus Zivju klases asarveidīgo kārtas jūrasgrunduļu dzimtas ģints
ammodytidae Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimta
ammodytes Zivju klases asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas ģints
adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs
cobitidae Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta
cobitis Zivju klases karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimtas ģints
karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģinšu, \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18 ģintis, 22 sugas
alburnoides Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
alburnus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
leuciscus Zivju klases karpveidīgo kārtas karpu dzimtas ģints
sīga Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Coregonidae"), aukstummīloša saldūdens vai caurceļotāja zivs, 3 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 vietējās sugas, 1950.-1980. gados vairākos Latvijas ezeros ielaistas vēl \~5 sugas, bet iedzīvošanās nav zināma
līdaka Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Esocidae"), ko daži autori nodala atsevišķā līdakveidīgo kārtā, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lasis Zivju klases lašveidīgo kārtas dzimta ("Salmonidae"), pie kuras pieder, piemēram, laši, foreles, taimiņi
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
muksuns Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus muksun"), 1970.-1980. gados ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs un Rīgas līcī, bet iedzīvošanās nav zināma
čirs Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus nasus"), 1960. gados it kā ielaista dažās Latvijas ūdenskrātuvēs, bet iedzīvošanās nav zināma
pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
pollaks Zivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga (Pollachius pollachius"), kas konstatēta arī Baltijas jūrā
scophthalmus Zivju klases plekstveidīgo kārtas akmeņplekstu dzimtas ģints "Psetta" nosaukuma sinonīms
akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
alosa Zivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas ģints
zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
platgalve Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), \~70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga
acipenseridae Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimta
acipenser Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas ģints
sterlete Zivju klases storveidīgo kārtas storu dzimtas suga ("Acipenser ruthenus"), līdz 16 kilogramiem smaga (garums līdz 1,25 m) saldūdens zivs ar vērtīgu gaļu
vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga
anguilliformes Zivju klases zušveidīgo kārta
zutis Zivju klases zušveidīgo kārtas dzimta ("Anguillidae"), 1 ģints, \~20 sugas un pasugas, Latvijā konstatēta 1 suga
anguillidae Zivju klases zušveidīgo kārtas zušu dzimta
anguilla Zivju klases zušveidīgo kārtas zušu dzimtas ģints
kriecis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras
kriečis Zivju nesamais grozs, ap 0,75 m garš un 0,30 m plats, mucveidīgs, ar vienu plakanu malu, pie kuras piestiprinātas 2 siksnas vai auklas nešanai uz muguras; kriecis
ločzivs Zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas stavridu dzimtas suga ("Naucrates ductor"), garums - līdz 60 cm, seko gk. haizivīm un zāģzivīm un pārtiek no to laupījuma paliekām, labprāt uzturas kuģu tuvumā, visās siltajās jūrās
siļķveidīgie Zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Clupeiformes"), kurā ir 3 dzimtas: anšovi, dorabi un siļķzivis
dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria")
copula Zooloģijā apaugļošana, divu dažāda dzimuma dzīvnieku savienošanās sēklas ievadīšanai sievišķos dzimumorgānos
zoomastigina Zoomastiginu apakšklase
anserinae Zosis - putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta
kāgāns Zoss vai pīle, kas daudz skaļi klaigā
dēdu karš zosu klaigāšana
anseriformes Zosveidīgie - putnu klases kārta
zušaukla Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu)
zušauklis Zuša āda, kas izmantota kā aukla (piemēram, savienojot spriguļa vāli ar kātu)
leptocefals Zušu kāpura attīstības stadija aptuveni no 12 dienu vecuma, kad tas kļūst caurspīdīgs, līdz aptuveni 3 gadu vecumam, kad nonāk Eiropas krastos un pārvēršas par stikla zuti, kas iepeld upē
subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
pekulārā zvaigzne zvaigzne, kas pēc kaut kādām būtiskām spektra īpašībām atšķiras no savas spektra klases parastām zvaigznēm
zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta
spektrālās zvaigžņu klases zvaigžņu klasifikācija pēc līniju intensitātes to optiskajos spektros (šī intensitāte atkarīga no fizikālajiem apstākļiem to atmosfērā)
klankšens Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins
klankšins Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins
knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus
pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu
dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas)
klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem
mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas
gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi
pūceks Zvejas tīkla atsaite
milīns Zvejas tīkla atsvars
linums Zvejas tīkla audums
muciņa Zvejas tīkla boja
mucīte Zvejas tīkla boja
vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā
rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai)
rinuksis Zvejas tīkla gals
birulis Zvejas tīkla gremde
bundulis Zvejas tīkla gremde; pludiņš
ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš
klēcinieks Zvejas tīkla malas koks
papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē
bungulis Zvejas tīkla pludiņš
plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra)
liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām
vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt
dunkuris Zvejas tīkla veids
grūdeklis Zvejas tīkla veids
klēpenis Zvejas tīkla veids
kurne Zvejas tīkla veids
laidenis Zvejas tīkla veids
vedene Zvejas tīkla veids
baltene Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls
baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
bučs Zvejas tīkla veids, ko izmanto arī irbju ķeršanai
iemeteklis Zvejas tīkla veids, venteris
klotiņi zvejas tīklam piestiprināti koka pludiņi
plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt
valksts Zvejas vieta, ko apņem ar vienu tīkla metienu
tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla
ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni
kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri
zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu
terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
rīteru nauda zviedru laikos Vidzemē nodoklis armijas uzturēšanai - 3 dālderi 50 graši no arkla
thysanura Zvīņenes - kukaiņu klases kārta
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam)
bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem
sāmati Žoga kārtis, sklandas; žoga koki, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski; guļkoki; guļkoku žogs
lerneoīdi Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas apakškārta
lernaeoidea Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārta
lernejs Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste
airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži
zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
žvakšķēt žvadzēt, klabēt, klaudzēt
zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt
žvakšināt Žvadzināt, klabināt
žvakšķināt Žvadzināt, klabināt
zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt
zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt
zvākstoņa Žvadzošs, klabošs, šņācošs troksnis

kla citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: